Arhīvs birkai: Kultūra

Uzaicinājums medijiem – pasniegs Rīgas gada balvu kultūrā “Baltais zvirbulis”

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 16.00 svinīgā ceremonijā kultūrtelpā “Ola Foundation” tiks pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta šādās nominācijās: par mūža ieguldījumu, Gada bibliotēkas darbinieks, Gada muzeja darbinieks, Gada kultūras centra darbinieks, Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks, Gada amatiermākslas kolektīvs, Gada notikums kultūrā, Gada sadarbība, par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā, Gada personība kultūrā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Pārdaugavas kultūras apvienību.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties pasākumā.

Sievu folkloras kopas “Vilcenes” 30 gadu jubilejas koncerts “Māras ceļu ejot”

12. aprīlī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē sievu folkloras kopa “Vilcenes” aicina uz 30 gadu jubilejas koncertu “Māras ceļu ejot”. Sievu folkloras kopas darbības virziens 30 pastāvēšanas gadu laikā nav mainījies – “Vilcenes” vēl aizvien savā repertuārā un arī šajā koncertā izvēlējušās dziesmas par sievišķo spēku, skaistumu un gudrību.

Jubilejas koncertā gaidāms īpašs pārsteigums – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lāčplēsis” uzstāsies ar jaunu deju, kurai muzikālo pavadījumu Edgara Lipora aranžijā ieskaņojusi sievu kopa “Vilcenes” kopā ar autoru. Neiztrūkstoši “Vilcenes” atbalstīs vīru kopa “Vilki”. Viesos ir aicinātas arī citas folkloras kopas un draugi, ar kuriem mijies kolektīva ceļš trīsdesmit gadu garumā.

Sievu folkloras kopa “Vilcenes” darbojas kopš 1996.gada, kad kopā sanāca tā laika vīru kopas “Vilki” dalībnieku draudzenes un sievas, lai pētītu un tālāk nodotu karavīru līgavu un sievu folkloru. Laika gaitā mainījies “Vilceņu” sastāvs – vairākas no sākotnējā sastāva dalībniecēm izveidojušas jaunus kolektīvus, klāt nākušas jaunas dziedātājas.

Līdztekus darbam folkloras tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, šo 30 gadu laikā sievu kopa piedalījusies Dziesmusvētkos, folkloras festivālos Baltica Latvijā un Igaunijā, viduslaiku festivālos, koncertējusi daudzviet Latvijā, arī Lietuvā, Gruzijā, Vācijā, Francijā, izdevusi mūzikas disku “Karavīra līgaviņa”.

Ieeja koncertā par ziedojumiem, no kuriem 12% Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.

Koncerts var tikt filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākumu publicitātei.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde” sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Rīgas domē tiks atklāta izstāde “Pavasaris zvaigžņu dārzā”

Rīgas domē tiks atklāta mākslas darbu izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”, kurā ikviens no 13. aprīļa līdz 8. maijam aicināts aplūkot Dionisija Miončinska metāla svečturu kolekciju un Laumas Palmbahas gleznas.

Lauma Palmbaha septiņu gleznu ciklā attēlo ziedošu, dinamisku formu kompozīcijas ar kontrastainiem toņiem un daudzveidīgu faktūru ritmiem, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces EMILY KAMA KNGWARRAY mākslas darbiem.

Dionisijs Miončinskis veidojis svečturu kolekciju ar Jūgenda stilam raksturīgo augu motīvu plastisku un metālā iestrādātām dzintara lāsēm.

“Forma un laiks” – mākslinieces Mairas Karstās retrospektīva personālizstāde Rīgas Porcelāna muzejā

No 2026. gada 10. aprīļa līdz 7. jūnijam Rīgas Porcelāna muzejā, Kalēju ielā 9/11, būs skatāma mākslinieces un keramiķes Mairas Karstās retrospektīva personālizstāde “Forma un laiks”.

Maira Karstā (1964) ir latviešu keramiķe no Rīgas, kura savā radošajā darbībā apvieno lietišķo keramiku, skulpturālas formas un poētisku vizuālo tēlu pasauli. Viņas darbu klāstā sastopama liela formu daudzveidība: trauki, vāzes, krūzes, šķīvji un dekoratīvas skulptūras, kas vienlaikus kalpo gan kā ikdienā lietojami priekšmeti, gan kā patstāvīgi mākslas objekti.

Personālizstādes “Forma un laiks” centrālā ideja balstās mākslinieces ilgstošajā dialogā ar formu. Daudzi elementi Mairas darbos atkārtojas gadiem – cilvēka seja, augu motīvi, trauku silueti –, tomēr laika gaitā tie transformējas.

Forma var šķist pazīstama, taču katrs darbs top citā laikā, citā noskaņā un citā pārdomu brīdī. Laiks ietekmē rokas kustību, attiecības ar materiālu un skatījumu uz konkrēto motīvu. Tas pats augs, tas pats sejas tēls vai trauka forma katru reizi iegūst citu raksturu. Šajā ziņā forma ir pastāvīga, bet laiks to nepārtraukti pārveido. Katrs darbs kļūst par sava laika nospiedumu – brīdi, kurā materiāls, doma un kustība sastopas vienā formā.

Savu darbu iedvesmas avotus māksliniece raksturo šādi: “Jaunas idejas darbiem rodas, vērojot savu dārzu, pētot puķes, krāsu maiņas. Kad vīst rozā roze, tā ir tik skaista. Tās rozā ziedlapiņas mainās uz pelēcīgi brūnām nokrāsām. Arī dilles, kas ir mans mīļākais augs, ir tik vienkāršas, bet karaliski skaistas, visas kopā dārzā lielā buķetē. Dažkārt kāds auga kātiņš pasaka priekšā bļodas vai vāzes toņa izvēli. Strādājot darbnīcā un jaucot pigmentus ar porcelānu vai akmens masu, cenšos dabā redzētās nianses atcerēties. Man ir svarīgi, lai mani darbi ir ikdienā lietojami dārzā pie ogu krūma un mājās pie galda, un kā vāze smaržīgiem ziediem, un krūze izcilai rīta kafijai.”

Maira Karstā 1988. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. No 1988. līdz 1995. gadam izglītības gaitas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, kur ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Mākslinieces radošajā ceļā nozīmīgs bija apmaiņas programmā Humbolta universitātē (ASV) pavadītais laiks, kas viņu iepazīstināja ar jauniem keramikas materiāliem un tehniskajām iespējām. Šobrīd Maira strādā par interešu izglītības pedagoģi pamatskolā “Rīdze” un paralēli pievēršas radošajam darbam savā keramikas studijā.

Kopš 1990. gada māksliniece piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Spānijā, Ēģiptē, Ukrainā, Krievijā un Dienvidkorejā. Kopš 1993. gadu viņa sarīkojusi deviņas personālizstādes, un izstāde “Forma un laiks” ir pirmā, kas būs skatāma Rīgas Porcelāna muzejā.

Maira Karstā ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas keramikas asociācijas biedre, viņa darbojusies arī keramikas asociācijā “Logs”. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās visā pasaulē.

NVO namā skatāma izstāde “Darbīgās kopienas Latgalē”

Līdz 29. maijam NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīgā) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma izstāde “Darbīgās kopienas Latgalē”, ko rīko British Council pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar biedrību “Izglītības iniciatīvu centrs”.

Jau sesto gadu British Council pārstāvniecība Latvijā un “Izglītības iniciatīvu centrs” sadarbībā ar Latgales pašvaldībām īsteno iniciatīvu “Darbīgās kopienas Latgalē”, lai iespējotu esošos un topošos kopienu līderus, veicinātu kopienu attīstību un spēju sadarboties kopīga mērķa labā, ilgtermiņā sekmējot sabiedrības saliedētību un pilsonisko līdzdalību. Izstāde atspoguļo nozīmīgu iniciatīvas “Darbīgās kopienas” daļu – Latgales iedzīvotāju izlolotās idejas un īstenotās aktivitātes jeb kopienu iniciatīvas pārmaiņu rosināšanai. Tās palīdzējušas stiprināt kopienu balsi dažādās Latgales vietās un radījušas iespēju cilvēkiem pieredzēt un praktizēt līdzdalību savā kopienā.

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Koncertuzvedums “Kievad. Pavasaris”

,

2026. gada 11. aprīlī plkst. 15.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncertuzvedums “Kievad. Pavasaris”.

Senatnē lībieši ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē, tādēļ pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā. Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” arvien pieturējies pie senajām tradīcijām, lībiešu krastā un citviet sveicot ik pavasari un piedaloties putnu modināšanas rituālos.

Šogad pavasara apdziedāšana un putnu modināšanas rituāli uzvedumā “Kievad. Pavasaris.” 11. aprīļa pēcpusdienā jautri, skanīgi un pavasarīgi piepildīs Koncertzāli “Ave Sol”, kur kopā ar “Līvlist” dalībniekiem ar dziesmām un izrādi “Putnu lietas pavasarī” uzstāsies Kolkas lībiešu ansamblis “Laula”, Zemītes amatierteātris “Ai-z-iet” un akordioniste Marita Karpa.

Ieeja koncertā bez maksas.

Lieldienu pasākums “Pavasara sasaukšanās”

Godinot latviešu tautas tradīcijas un svinot pavasara atnākšanu, 5. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 Kultūras centra “Imanta” pagalmā norisināsies Lieldienu pasākums “Pavasara sasaukšanās”.

Pasākumā aicināti piedalīties gan lieli, gan mazi, lai kopā piedzīvotu Lieldienu tradīcijas un modinātu pavasari. Šī gada svētku vadmotīvs – putnu sasaukšanās – simbolizē dabas atmodu, gaismas uzvaru pār tumsu un jaunas dzīvības sākumu. Kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem Zani Reiteri un Edgaru Zilbertu apmeklētāji varēs iesaistīties Lieldienu rotaļās, šūpoties, piedalīties olu kaujās un izzināt pavasara paražas. Savukārt etnogrupa Ogas ar enerģisku koncertprogrammu palīdzēs ieskandināt pavasari.

Visa pasākuma laikā norisināsies dažādas radošās aktivitātes – olu krāsošana un ripināšana, kā arī darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt kalšanas un pīšanas prasmes. Apmeklētāji pieredzējušu ornitologu vadībā varēs izgatavot putnu būrīti, ko ņemt līdzi un izvietot dabā, kā arī baudīt bērniem paredzēto teātra izrādi “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos”, kas tapusi pēc Alberta Kronberga “Jērādiņa” motīviem.

Pasākuma programma:

Skatuves programma:

  • 12.00–15.00 Lieldienu rituāli un spēles;
  • 12.20–12.50 Teātra izrāde bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos”;
  • 13.00 un 14.00 Etnogrupas “Ogas” koncertprogramma divās daļās.

Radošās aktivitātes (12.00–15.00):

  • Olu krāsošana un ripināšana;
  • Kalēja darbnīca kopā ar tautas lietišķās mākslas studiju Zīle;
  • Putnu ligzdiņu un groziņu vīšanas darbnīca ar tautas lietišķās mākslas studiju Puduris;
  • Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca kopā ar pieredzējušiem ornitologiem.

Pasākums “Pavasara sasaukšanās” piedāvā iespēju ne tikai svinēt Lieldienas, bet arī izzināt latviešu tradīcijas, radoši darboties un kopīgi sagaidīt pavasari ģimeniskā un priecīgā gaisotnē. Ieeja bez maksas.

Lieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Koncerti Lielajā piektdienā

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17.00 izskanēs orķestra “Rīga” koncerts. Programmas centrā ir jaundarba pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga kompozīcija “Tēvam” orķestrim “Rīga” un sitaminstrumentu solo, ko atskaņot aicināts izcilais pašmāju perkusionists Guntars Freibergs. Dienā, kas kristīgajā tradīcijā iezīmē klusuma brīdi pirms Augšāmcelšanās, pirmatskaņots tiks komponista opuss, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušā tēva piemiņai un piesātināts ar garīgu pārdomu noskaņu. Koncerts klausītājiem pieejams bez maksas. Ielūgumi saņemami no 27. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Savukārt Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Lielajā piektdienā izskanēs pianista Andreja Osokina un mecosoprāna Ievas Paršas koncertprogramma “Vēl vienu mirdzošu dienu”, kurā laicīgā un garīgā mūzika saplūdīs vienotā meditācijā par cilvēka iekšējo ceļu no ciešanām uz gaismu. Koncertā Johana Sebastiāna Baha un Franča Šūberta sakrālās nošu partitūras savīsies ar latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Aivara Kalēja, Pētera Vaska, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, Imanta Zemzara un citu izcilu skaņražu garīgo mantojumu. Bezmaksas ielūgumi no 23. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Šūpoles, radošās darbnīcas un olu krāsošana Uzvaras parkā un “Pavasara sasaukšanās” Imantā

Lieldienās, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 17.00 pasākumā “Lieldienas Uzvaras parkā” apmeklētājus gaidīs plaša skatuves programma, desmit Lieldienu šūpoles un daudzveidīgas radošās darbnīcas – olu krāsošana, Lieldienu simbolu un tēlu veidošana no dabas materiāliem, tematiskas koka spēles. Uz skatuves ģimenes un bērnus priecēs vokālā studija “Tev un man”, kā arī izrāde bērniem “Krāsainā ola un lielais jautājums”, ar tautas tradīcijām iepazīstinās kopiena “Stiprās sievas” un folkloras draugu kopa “Skandinieki”, muzicēs grupa “Viedais fonogrāfs”, bet noslēgumā sagaidāma muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās. Pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 kultūras centra “Imanta” āra teritorijā norisināsies pasākums “Pavasara sasaukšanās”. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties Lieldienu aktivitātēs kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem, šūpoties, piedalīties olu kaujās, radošajās darbnīcās un spēlēs, kā arī baudīt teātra izrādi bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos” un jaudīgu mūziku pavasara sasaukšanai enerģētiskās etnogrupas “Ogas” izpildījumā. Pasākumu vadīs Zane Reitere un Edgars Zilberts.

Pasākums “Raibu dienu krāsojam” Mežaparkā, “Lieldienu riču raču” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Otrajās Lieldienās – 6. aprīlī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēt pavasara atgriešanos aicinātas ģimenes ar bērniem, lai izbaudītu dažādas aktivitātes, kas tiks organizētas gan iekštelpās, gan ārtelpā. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties olu stafetē, olu ripināšanas sacensībās, olu apgleznošanā, Lieldienu dekoru gatavošanas un citās izglītojošās un attīstošās darbnīcās, kā arī sportiskās aktivitātēs lieliem un maziem. Īpašs notikums – interaktīvie Latvijā ražotie gaismas–smilšu galdi un aktivitāšu dēļi bērniem projekta “Gaismas un sajūtu namiņš” piedāvājumā. Pasākuma teritorijā būs uzstādītas šūpoles, darbosies kafejnīca. Pasākumā muzikālos priekšnesumus nodrošinās koris “Fēnikss”, dīdžejs VinK un grupas “Elektrofolk” aizrautīgie un spilgtie mūziķi. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis.

Savukārt kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Otrajās Lieldienās ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts “Lieldienu riču raču”. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12.00 bērnus gudrās un radošās spēlēs iesaistīs “Lielās koka spēles” komanda, bet plkst. 15.00 Lielajā zālē bērnus un vecākus gaidīs Orķestris “Rīga” un atraktīvais dziedātājs Daumants Kalniņš koncertā, kas aicinās doties muzikālā spēlē un sarunās iepazīstinās bērnus ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Pie diriģenta pults – orķestra “Rīga” mežragu grupas koncertmeistars un diriģents Mārcis Miķelsons. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no 30. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Lux Paschalis”, kurā muzicēs senās mūzikas ansamblis “ÆLDMUSIC”.

Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 gaidāms grandiozs un emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums – oratorija “Mesija”, kas vienos mūzikas cienītājus, ticības nesējus un mākslas baudītājus, dāvājot neatkārtojamu garīgu un estētisku mūzikas pieredzi. Koncertā uzstāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, soprāns Aija Veismane, alts Agneta Otaņķe, tenors Mārtiņš Zvīgulis, bassbaritons Daniils Pogoriless, timpāni Normunds Everts, ērģeles spēlēs Ilze Reine.

5. un 6. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti izšūpoties Lieldienu šūpolēs Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā.

Lieldienu svētku noformējums pilsētvidē

Šogad Rīga Lieldienas sagaida ar košu un dzīvespriecīgu pilsētvides noformējumu, kas aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus sajust pavasara atnākšanu un svētku noskaņu visā pilsētā.

Rīgas ielās, laukumos un parkos redzami krāsaini plakāti, kas grafiski ilustrē pavasara uzplaukšanu pilsētvidē. Tajos izmantoti stilizēti ziedi, zaļumi un Lieldienu simboli —svētkiem raksturīgi motīvi, kurus aicinām pamanīt, pastaigājoties pa pilsētu. Krāsas un stilizētās formas rada viegli uztveramu un pozitīvu svētku noskaņu, kas saprotama dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot mūsdienīgu un atpazīstamu vizuālo valodu.

Svētku sauklis “Uzplauksti Rīgā!” simboliski aicina ikvienu vērot pavasara pārmaiņas dabā un pilsētā, izbaudīt kopā būšanas prieku un svinēt Lieldienas pilsētvidē. Tas ir aicinājums ne tikai svinēt svētkus, bet arī sajust, kā līdz ar pavasari atdzīvojas Rīga.

SIA “Associates Partners et Sons” radītais Lieldienu vizuālās identitātes svētku noformējums balstās idejā par pilsētu kā dzīvu, augošu un nepārtraukti mainīgu vidi, kurā pavasaris ienāk ar krāsu, kustību un prieku. Koncepts akcentē dabas atmodu un pilsētas ritmu, aicinot ieraudzīt pavasara zīmes ikdienas gaitās.

Svētku laikā Doma laukumā ikvienu priecēs dizaina objekti “Mūsu mājas” ar krāsainām lentēm jaunā kompozīcijā, bet Bastejkalnā “3D puķes” jaunās krāsās. Savukārt Līvu laukumā būs izvietots vides dizaina objektu komplekts “Mājup!”.

Uzvaras parkā, kur plānoti galvenie Lieldienu pasākumi, svētku noskaņu radīt palīdzēs vides dizaina objekts “Mājup ziedos”, kā arī vides dizaina kompozīcija “Saules dzirnas” daudzkrāsu veidolā.

Lieldienās galvaspilsētā ikviens aicināts izšūpoties Lieldienu šūpolēs, kas 5. un 6. aprīlī būs izvietotas Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā, kā arī pie Kultūras centra “Imanta” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Vides dizaina objekti Lieldienu noskaņās rotās pilsētu no 23. marta līdz 10. aprīlim, bet “Saules dzirnas” Uzvaras parka šūpoļu zonā turpinās priecēt līdz pat 29. maijam.

VEF Kultūras pilī atklāta Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā izstāde

Ceturtdien, 19. martā, VEF Kultūras pilī atklāta 11. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā izstāde, kas būs apskatāma līdz 6. aprīlim.

Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā ir prestižs apbalvojums, ko 2015. gadā dibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar citām institūcijām, lai godinātu izcilā mākslinieka Jāzepa Pīgožņa piemiņu un veicinātu Latvijas ainavu glezniecības attīstību.

Jāzepa Pīgožņa balvas izstāde VEF Kultūras pilī šogad plānota no 19. marta līdz 6. aprīlim, apskatāmi 70 darbi. 1. aprīlī plānoti Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā kataloga atvēršanas svētki.

Jāzeps Pīgoznis bija savdabīgs, tautā mīlēts gleznotājs, virtuozs grafiķis un iejūtīgs grāmatu ilustrētājs. Viņš uzturēja sirsnīgas un bagātinošas saites ar dzimto Latgali un tās cilvēkiem. Bija kultūras dziļāko vērtību, īstena gara stipruma sapratējs un balstītājs.

Jāzepa Pīgožņa balvas mērķis ir veicināt mākslinieku interesi par Latvijas ainavu, kā arī turpināt Jāzepa Pīgožņa aizsākto tradīciju — uzturēt ainavu glezniecību kā nozīmīgu Latvijas mākslas sastāvdaļu.

Viens no Jāzepa Pīgožņa balvas idejas autoriem ir kinorežisors Jānis Streičs – kopā ar citiem Jāzepa Pīgožņa draugiem un domubiedriem bija viens no galvenajiem balvas izveides iniciatoriem, lai godinātu savu tuvu draugu un kolēģi pēc viņa aiziešanas mūžībā 2014. gadā.

Kopš balvas dibināšanas 2015. gadā Jānis Streičs ilgstoši darbojās kā balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājs vai tās goda loceklis. Streičs un Pīgoznis bija tuvi draugi, kurus vienoja Latgale un mīlestība pret glezniecību. Streičs, kurš pats bija talantīgs gleznotājs, bieži atzina, ka glezniecības prasmes apguvis, iedvesmojoties tieši no Pīgožņa meistarklasēm.

Galvenās balvas ieguvējs saņem tēlnieka Jāņa Strupuļa veidoto apzeltīto sudraba medaļu un naudas prēmiju (parasti 3000 eiro vērtībā). Konkurss notiek reizi gadā. Tradicionāli izstādes atklāšana notiek pavasarī (martā) Rīgā (piemēram, Sv. Pētera baznīcā vai VEF Kultūras pilī), savukārt galvenās balvas laureātu paziņo rudenī (septembrī) mākslinieka dzimtajā pusē — Preiļos. Daži no iepriekšējo gadu laureātiem ir Roberts Muzis (2015), Silva Linarte (2016), Jānis Plivda (2018), Anna Afanasjeva (2023) un Ērika Kumerova (2024).

Iznācis “NVO nama ziņas” marta numurs

“NVO nama ziņas” marta numurā lasāma intervija ar Anhelitu Kamensku, biedrības “Latvijas Cilvēktiesību centrs” direktori, kas stāsta par cilvēktiesību aizsardzības, sabiedrības izglītošanas un demokrātisko vērtību stiprināšanas jomu, centra darbu, aktuālajiem izaicinājumiem un cilvēktiesību situāciju.

“Pēdējā laikā novērojami arvien biežāki centieni nomelnot, trivializēt konkrētu NVO darbu, traucēt to ikdienas darbu, arvien biežāk notiek vēršanās pret NVO sektoru kopumā. Viens veids, kā tam pretoties, ir lielāka solidaritāte pašu starpā un sabiedroto meklēšana, jo tādu tomēr nav maz!”

Anhelita Kamenska

Šajā numurā apkopota informācija arī par gaidāmajiem pasākumiem un semināriem NVO namā, aktuālajiem projektu konkursiem un NVO jaunumiem.

“NVO nama ziņas” marta numurs!

Citi NVO nama ziņu numuri skatāmi – ŠEIT.