Arhīvs birkai: Kultūra

4. maijā šogad tiks atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36.gadadiena. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Jau no desmitiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kopīgi veidojot ziedošu valsts karti, kas simbolizē vienotību un savstarpēju cieņu. Valsts un pašvaldības amatpersonu svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa notiks plkst. 10.30, savukārt plkst. 12.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas skolu putēju orķestra defilē programma.

Vērmanes dārzā “Mēs visi kopā – Latvijā!”

Vērmanes dārzā ikviens aicināts uz sirsnīgu, krāsainu un iedvesmojošu svētku pasākumu “Mēs visi kopā – Latvijā!”.

No plkst. 12.00 līdz 16.00 Vērmanes dārzs pārtaps par izzinošu un aizraujošu piedzīvojumu telpu visai ģimenei. Bērniem un ģimenēm būs iespēja apgūt praktiskas un videi draudzīgas prasmes – kopā ar “Daces zaļumi” sēt un diedzēt dažādus zaļumus, darbnīcā “Es veidoju savu Latviju!” iemācīties gatavot dabīgu plastilīnu un no pagatavotās masas izveidot kādu simbolu – “mana dzimtas zīme”, “mana zaļā Latvija” vai “brīvības forma”. Visa ģimene varēs uzzināt, kā ikdienā rūpēties par mūsu zemi un vidi kopā ar “Komposts LV” un “Zero Waste Latvia”. Radošie prāti varēs ļaut vaļu iztēlei un krāsām, kopā ar grāmatas autori un ilustratori Rūtu Briedi radot visdažādākos tēlus.

Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja darboties ar īpašiem smilšu-gaismas galdiem un Latvijā ražotiem aktivitāšu dēļiem “Gaismas un sajūtu namiņā” un izveidot skaistus kroņus papīrlietu darbnīcā “Good Happens”. Visas dienas garumā būs iespēja nofotografēties un saņemt bilžu izdrukas ar “Mana Latvija, mana atbildība” motīviem.

Gatavojoties Pasaules čempionātam hokejā, pasākuma laikā valdīs arī sportisks azarts – ģimenes un draugi varēs izspēlēt galda hokeja spēles, kā arī vērot Eiropas un Pasaules galda hokeja čempiona Edgara Caiča paraugdemonstrējumus.

Uz Vērmanes dārza estrādes skatuves no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.40 skanēs bērnu balsis un prieks – apmeklētājus muzikāli iepriecinās bērnu kolektīvi “Knīpas un Knauķi”, “Kolibri”, “Podziņas”, “Momo” un “Poppy”. Plkst. 15.00 skatuves programmas noslēgumā skatītājus gaidīs Willas teātra izrāde “Limonāde”, kurā Ineses Zanderes dzeja un pasakas savijas ar Jēkaba Nīmaņa dziesmām.

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” un Latvijas filmu maratons

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gadiem iezīmējusies kā stipra tradīcija, apliecinot piederību latviešu tautas kultūrai un tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu. Šogad sumināsim arī Tautas tērpu centra “Senā klēts” 35. gadu jubileju un tieši centra pārstāvji pirms 11 gadiem aizsāka šo tradīciju, sākotnēji pulcējot pāris desmitus dalībnieku, bet pēdējos gados jau vairāk par 400 dalībniekiem. Rātslaukumā no plkst. 12.00 līdz plkst.15.00 skanēs folkloras kopu “Kokle”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Rīgas Danču kluba” un kapelas “Brička” koncerts. Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst. 14.10 un noslēgsies plkst. 14.30 ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un dziesmu “Daugav’ abas malas”.

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies Latvijas filmu maratons.

No plkst.13.00 līdz plkst. 23.00 tiks demonstrētas Latvijas filmas kinoteātra abās zālēs, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem bez maksas.

“Mana Latvija – mana atbildība” Brīvības laukumā

Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts pasākums “Mana Latvija – mana atbildība”. Šī diena ir Latvijas pavasaris – atmodas, vienotības un jaunības simbols.

No plkst. 15.00 līdz 22.00 apmeklētājus priecēs daudzveidīga koncertprogramma, kurā satiksies tradīcijas ar mūsdienu skanējumu.

Pasākumu atklās Rīgas pašvaldības amatiermākslas kolektīvi – folkloras kopa “Skandinieki”, bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”, deju ansambļi “Ačkups” un “Austris”, danču mūzikas grupa “Dārdari” un Emīla Dārziņa jauktais koris. Vakara turpinājumā uz skatuves kāps Elza Rozentāle ar etnodžeza kvartetu un postfolka grupa “Rikši”, radot enerģisku un laikmetīgu noskaņu.

Vakara kulminācijā, plkst. 20.30, izskanēs koncertstāsts “Pavasaris. Mūžīgā jaunība”, kas caur mūziku un stāstu atklāj Latvijas atmodas, paaudžu pārmantojamības un mūžīgās jaunības ideju. Tas ir stāsts par 4. maiju – pavasari ne tikai dabā, bet arī mūsu valsts liktenī. Un pavasaris ir mūžīgā atdzimšana, atgriešanās un jaunība. Koncertstāstā caur pavasara un jaunības prizmu mēs paskatāmies uz sevi, savu valsti, saviem senčiem un bērniem. Pirms kļūt par sirmgalvjiem, mūsu senči bija jauni. Un simboliski – tādi palikuši uz mūžu. Viņu drosme, viņu jaunības ideāli, viņu sapnis par brīvu Latviju – tie turpinās mūsos un nākamajās paaudzēs pēc mums. Kā mūžīgais dzinējs, kas liek mums būt stipriem, lepniem, darbaspējīgiem, zinātkāriem un kaisles pilniem.

Tajā piedalās tādi spilgti Latvijas mākslinieki kā Intars Busulis, Andris Sējāns, Reinis Sējāns, Andrejs Reinis Zitmanis, Raimonds Tiguls, vokālā grupa “Latvian Voices”, bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi”, Emīla Dārziņa jauktais koris, Rūdolfs Ozols (ģitāra), Valters Sprūdžs (basģitāra), Rūdolfs Dankfelds (bungas), Līga Griķe (koncertkokle), Mārtiņš Miļevskis (bungas un perkusijas), Ieva Nīmane (dūdas, stabules, kokle), Kaspars Bārbals (dūdas). Koncertstāsta vadītāja un soliste Agnese Budovska. Programmā īpaši izcelta paaudžu pēctecība – dzīva saikne starp pagātni, tagadni un nākotni.

Svētku koncerti apkaimēs

Arī apkaimēs norisināsies dažādi Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīti pasākumi.

VEF Kultūras pilī – no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30 izskanēs koncerts “Pūt, vējiņi!”, piedaloties orķestrim “Rīga”, Rīgas kamerkorim “Ave Sol”, solistiem Ievai Paršai un Gundaram Dziļumam, kā arī diriģentam Valdim Butānam.

Kultūras centrā “Imanta” – plkst. 16.00 visi aicināti uz svētku koncertu “Valodiņa”, kurā tiks atskaņota īpaši šiem svētkiem veltīta Mārtiņa Kantera koncertprogramma. Līdzās dziedātāja zināmākajām dziesmām programmā iekļauti latviešu komponistu skaņdarbi, kas caur dažādiem laikiem un likteņiem ir stiprinājuši mūsu tautas pašapziņu. Tas būs muzikāls stāsts par mājām, valodu un to nemainīgo vērtību pamatu, ko mēs ik gadu godinām šajā dienā.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – plkst. 16.00 koncertā “Rokam!” varēs izbaudīt etnogrupas “Ogas” muzicēšanu. Programma būs interesanta klausītājiem ar dažādām gaumēm – gan folka un pasaules mūzikas, gan roka un balādes cienītājiem.

Kultūras centrā “Iļģuciems” – plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Dainu parafrāzes” ar Aleksandras Špicbergas trio “AKA”. Programmā savijušās latviešu tautasdziesmas un populāras latviešu mūzikas melodijas. Skanēs folkloras un džeza iedvesmotas oriģināldziesmas, tautasdziesmu aranžijas, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi “AKA” mūziķu interpretācijā.

Bezmaksas ielūgumi uz šiem pasākumiem pieejami no 27. aprīļa plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Pārdaugavas kultūras apvienība jau trešo gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2026”.

Konkurss tiek organizēts trīs posmos, un darbi iesniedzami līdz šādiem termiņiem:

  • 1. posmā – līdz 2026. gada 20. aprīlim;
  • 2. posmā – līdz 2026. gada 20. jūlijam;
  • 3. posmā – līdz 2026. gada 20. oktobrim.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās: “Mantojums”, “Notikums” un “Kontrasti”.

Konkursā var iesniegt līdz 3 attēliem katrā kategorijā, būtiski, ka darbam jābūt radītam 2025. vai 2026. gadā, kā arī konkursā var pieteikt tikai fotogrāfijas, kuras fotografētas Pārdaugavā, vai tādas, kurās redzama Pārdaugava.


 Fotogrāfijas iesniedzamas, tās augšupielādējot portālā www.failiem.lv.

Faila nosaukums jānoformē pēc šāda piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads, un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi “Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu””.

 E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, kā arī fotogrāfijas uzņemšanas vieta (apkaime, iela u. c.) un tās uzņemšanas gads.


Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši:

Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00;
Katrā  2. vieta – EUR 150,00;
Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00.

Konkursa noslēgumā tiks izveidota izstāde no trīs konkursa kārtās izvērtētiem labākajiem darbiem.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” otro nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

19. aprīļa nodarbības vadmotīvs ir “Spītējot laikam!” Uz kopīgu sarunu aicinās lībiešu kultūras darbiniece un valodas skolotāja Zoja Sīle, kura veltījusi savu dzīvi lībiešu mantojuma saglabāšanai, un Arvīds Kļaviņš – kurzemnieks no Kaltenes, ilgus gadus strādājis par tramvaja vadītāju, kopš 1990. gada ir Lībiešu savienības biedrs, prot gan lībiešu, gan igauņu valodu.

Programma solās būt bagātīga un dažādas paaudzes vienojoša. Muzikālo sveicienu sarūpējuši Sīļu dzimtas pārstāvji. Valodas darbnīcā būs iespēja uzzināt, kā darbojas LU Lībiešu institūta grāmatu skaļās lasīšanas klubs “Vešprāiga” (Mijkrēslis), kā arī apgūt lasīšanas prasmi lībiski no Zojas Sīles mācību grāmatām.

Dalībniekus gaida arī īpašs cienasts – autentiski Kurzemes krasta sklandrauši.

Par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Ruta Valdmane.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265; +371 29120216;

barons@memorialiemuzeji.lv

 

Starptautiskā Personību muzeju diena, kas tiek svinēta katru gadu vienā no aprīļa sestdienām, ir diena, kuras laikā no muzeju krājumiem tiek izņemti un interesentiem parādīti artefakti, kuri ikdienā nav apskatāmi muzeju ekspozīcijās.

Personību muzeju dienas mērķis ir, piedāvājot dažādas aktivitātes un eksponātus, rosināt sabiedrību iepazīt personību muzejus kā nozīmīgas vietas, kas glabā zināšanas par izcilu cilvēku radošo ieguldījumu, viņu dzīvesstāstiem, dzīves telpām un pārstāvētajām vērtībām. Pasākums iekļaujas Pasaules Personības muzeju kopējā akcijā, kas notiek visā pasaulē no Meksikas līdz Filipīnām.

2026. gada 18. aprīlī Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt A. Čaka sievas Annas Elizabetes Ērikas Bērziņas dienasgrāmatas un 1943. gadā Čaka rakstīto dzejas krājumu “Debesu dāvana”, kas veltīts M. Grīnfeldei. Dzejoļu krājums “Debesu dāvana” pirmo reizi tika publicēts tikai 1980. gadā, bet atkārtoti izdots 2014. gadā. Dzejas krājuma oriģinālrokrakstu un Aleksandra Čaka īpašo sieviešu fotogrāfijas Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt visas dienas garumā.

Muzejos, kas veltīti radošām personībām, apmeklētājiem tiek piedāvāta ne tikai iespēja iepazīt viņu daiļradi, bet arī ielūkoties viņu privātajā telpā, kas dzīves laikā palikusi slēpta no sabiedrības acīm.

Papildu informācija:
Antra Medne
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka muzeja direktore
Tālrunis 67105942
E-pasts: caks@riga.lv

 

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu šā gada 18. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt divus daudzveidīgus un pavasarīgi rosīgus pasākumus – Jūras velšu svētkus “No upes līdz okeānam” Berga bazārā un “Vecrīgas festivālu” Doma laukumā. Abi notikumi vienlaikus ienesīs pilsētā svētku noskaņu, apliecinot, ka ar Rīgas atbalstu šajā pavasarī gavilēs galvaspilsēta.

Berga bazārā

No plkst. 11.00 līdz 17.00 – norisināsies pirmie Jūras velšu svētki “No upes līdz okeānam” – gastronomisks notikums, kas pulcēs jūras velšu entuziastus, gardēžus un jomas ekspertus. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt plašu jūras velšu klāstu, piedalīties meistarklasēs un izglītojošos semināros par zivju audzēšanu un kvalitāti Latvijas ūdeņos.

Pasākuma laikā pavāri demonstrēs dažādus gatavošanas veidus, radot dzīvu un dinamisku atmosfēru. Līdztekus degustācijām būs iespēja iegādāties svaigas un pārstrādātas jūras veltes no dažādiem tirgotājiem. Dalībai meistarklasēs ieteicams pieteikties iepriekš, savukārt plašāka informācija par programmu pieejama restorāna “Buržujs” sociālajos tīklos.

 

Doma laukumā

Visas dienas garumā norisināsies trešais “Vecrīgas festivāls”, ko organizē Vecrīgas bāri, aicinot ikvienu baudīt mūziku, gardumus un pavasarīgu rosību. Festivāla programma piedāvās aktivitātes dažādām paaudzēm – no bērnu rīta ar izklaidēm ģimenēm līdz vakara koncertiem ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem.

Dienas gaitā uz skatuves kāps bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, Latvijas un Igaunijas simpātiskais orķestris, grupa “Bitīt’ matos”, kā arī vakara programmā uzstāsies “Raum”, “PND”, “Labvēlīgais tips” un “Olas”. Starplaikos apmeklētājus izklaidēs dīdžeji, tostarp Toms Grēviņš, kā arī ielu mākslinieki. Festivāla laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš un plaša ēdināšanas zona.

Papildus koncertiem apmeklētāji varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs – “Ģimenes skrējienā”, “Bezgalības skrējienā” ar atraktīviem uzdevumiem, meistarklasēs, novusa turnīrā, kā arī baudīt “Sapņu Ballītes” ar pasaku tēliem un burbuļu šoviem. Būs pieejamas arī mākslas studiju aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Plašāka informācija par “Vecrīgas festivāla” programmu un jaunumiem tiks publicēta pasākuma sociālajos tīklos.

Abi pasākumi veidoti ar mērķi stiprināt Rīgas uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus radot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un izklaides piedāvājumu.

 

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 16.00 svinīgā ceremonijā kultūrtelpā “Ola Foundation” tiks pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta šādās nominācijās: par mūža ieguldījumu, Gada bibliotēkas darbinieks, Gada muzeja darbinieks, Gada kultūras centra darbinieks, Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks, Gada amatiermākslas kolektīvs, Gada notikums kultūrā, Gada sadarbība, par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā, Gada personība kultūrā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Pārdaugavas kultūras apvienību.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties pasākumā.

12. aprīlī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē sievu folkloras kopa “Vilcenes” aicina uz 30 gadu jubilejas koncertu “Māras ceļu ejot”. Sievu folkloras kopas darbības virziens 30 pastāvēšanas gadu laikā nav mainījies – “Vilcenes” vēl aizvien savā repertuārā un arī šajā koncertā izvēlējušās dziesmas par sievišķo spēku, skaistumu un gudrību.

Jubilejas koncertā gaidāms īpašs pārsteigums – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lāčplēsis” uzstāsies ar jaunu deju, kurai muzikālo pavadījumu Edgara Lipora aranžijā ieskaņojusi sievu kopa “Vilcenes” kopā ar autoru. Neiztrūkstoši “Vilcenes” atbalstīs vīru kopa “Vilki”. Viesos ir aicinātas arī citas folkloras kopas un draugi, ar kuriem mijies kolektīva ceļš trīsdesmit gadu garumā.

Sievu folkloras kopa “Vilcenes” darbojas kopš 1996.gada, kad kopā sanāca tā laika vīru kopas “Vilki” dalībnieku draudzenes un sievas, lai pētītu un tālāk nodotu karavīru līgavu un sievu folkloru. Laika gaitā mainījies “Vilceņu” sastāvs – vairākas no sākotnējā sastāva dalībniecēm izveidojušas jaunus kolektīvus, klāt nākušas jaunas dziedātājas.

Līdztekus darbam folkloras tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, šo 30 gadu laikā sievu kopa piedalījusies Dziesmusvētkos, folkloras festivālos Baltica Latvijā un Igaunijā, viduslaiku festivālos, koncertējusi daudzviet Latvijā, arī Lietuvā, Gruzijā, Vācijā, Francijā, izdevusi mūzikas disku “Karavīra līgaviņa”.

Ieeja koncertā par ziedojumiem, no kuriem 12% Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.

Koncerts var tikt filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākumu publicitātei.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde” sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Rīgas domē tiks atklāta mākslas darbu izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”, kurā ikviens no 13. aprīļa līdz 8. maijam aicināts aplūkot Dionisija Miončinska metāla svečturu kolekciju un Laumas Palmbahas gleznas.

Lauma Palmbaha septiņu gleznu ciklā attēlo ziedošu, dinamisku formu kompozīcijas ar kontrastainiem toņiem un daudzveidīgu faktūru ritmiem, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces EMILY KAMA KNGWARRAY mākslas darbiem.

Dionisijs Miončinskis veidojis svečturu kolekciju ar Jūgenda stilam raksturīgo augu motīvu plastisku un metālā iestrādātām dzintara lāsēm.