Arhīvs birkai: Kultūra

Ķengaragā darbu atsāks Vasaras kultūrtelpa “Strops”

Visu jūniju un jūliju Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Prūšu ielā 13B, norisināsies vasaras kultūras programma kultūrtelpā “Strops”. Apmeklētājus jau ceturto gadu pēc kārtas sagaidīs vairāku populāru un iemīļotu mākslinieku koncerti, izrādes un tradicionālās kultūras notikumi dažādām paaudzēm. Sezonas atklāšana jau 31. maijā – Bērnu dienas svētki ar teātri un radošajām darbnīcām.

31. maijā no plkst. 11.00 līdz 14.00 kultūrtelpā “Strops” notiks Starptautiskajai bērnu un jauniešu aizsardzības dienai veltīts pasākums ģimenēm ar bērniem.

  • No plkst. 11.00 līdz 14.00 darbosies radošās papīrlietu darbnīcas, kurās bērni varēs iesaistīties dažādās radošās aktivitātēs un radīt pašiem savus darbus.
  • Plkst. 12.00 skatītājus priecēs “Dirty Deal Teatro” izrāde “Kā saule gadījās” – asprātīgs un izzinošs stāsts visai ģimenei par pasaules tapšanu. Izmantojot latviešu tautas teikas, sadzīves priekšmetus un rotaļīgu teatralitāti, aktieri kopā ar bērniem atklās Saules, Mēness un zvaigžņu noslēpumus.
31.maija pasākuma afiša

Jūnija programma kultūrtelpā “Strops” Ķengaragā:

 4. jūnijā plkst. 19.00 apmeklētājus priecēs Antras Stafeckas un Jāņa Čubara akustiskais koncerts. Dziedātāja Antra Stafecka, kuras balss klausītājiem pazīstama ar sirsnību un emocionālu dziļumu, kopā ar ģitāristu Jāni Čubaru aicina uz koncertu vasarīgā noskaņā. Programmā iemīļotas un pazīstamas melodijas no Antras repertuāra, kurās savijas romantika, spēks un patiesas emocijas.

 11. jūnijā plkst. 19.00 – Ervīna Ramiņa un Mārča Vasiļevska koncerts. Mūziķi radīs romantisku un nedaudz nostalģisku vasaras vakara noskaņu, izpildot latviešu un ārzemju autoru skaistākās roka balādes.

 18. jūnijā plkst. 19.00 Ķengaraga “Stropa” pasākuma apmeklētāji varēs līksmot ielīgošanas pasākumā ar folkloras kopu “Skandinieki”, atzīmējot gaidāmos vasaras saulgriežus. “Skandinieki” sola ielīgot un aplīgot ar dažādu novadu līgotnēm, godinot Jāņus dziesmās, dančos un rotaļās, kā arī apdziedot klātesošos. Lai zied dziesmās visa mūsu zeme!

 25. jūnijā plkst. 19.00 trīs harizmātiski mūziķi – Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis un Roberts Rasa – izpildīs īpaši mīļas dziesmas no grupas Lādezers repertuāra. Vakars solās būt piepildīts ar liriskām melodijām, atmiņām un klausītāju kopā dziedāšanu.

Ar visu Vasaras kultūrtelpas “Strops” programmu var iepazīties:

Ieeja pasākumos bez maksas.

Pasākumu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

 

 

Rīgas pašvaldība Muzeju naktī aicina apmeklēt rātsnamu

Sestdien, 23. maijā, no plkst. 18.00 līdz 24.00 Muzeju nakts laikā rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja apmeklēt rātsnamu un apskatīt domes galvenās telpas – Sēžu zāli, mēra un vicemēru kabinetus, karogu balkonu, Gada rīdzinieku sienu un citas vietas.

Rīgas 825. jubilejas gadā rātsnama apmeklētāji būs aicināti piedalīties radošās aktivitātēs, izmēģināt mēra krēslu, kā arī nofotografēties mākslīgā intelekta fotodarbnīcā.

Muzeju nakts laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt domes Sēžu zāli, Portretu zāli, Kamīnzāli, apskatīt Gada rīdzinieku sienu, mēra un vicemēru kabinetus, kā arī balkonu, izbaudīt klusuma brīdi rātsnama kapelā, apskatīt bišu dārzu, kur varēs satikt rātsnama bitenieku.

Šogad apmeklētājiem arī būs iespēja nofotografēties mākslīgā intelekta veidotā fotodarbnīcā, ieraugot sevi citā realitātē, un digitāli saņemt foto. Interesenti varēs piedalīties arī īpašā misijā, lai atklātu interesantus faktus par rātsnamā atrodamajām lietām. Bērniem būs iespēja darboties radošajā zonā – “Izkrāso savu Rīgu!”.

Tāpat kā pagājušogad, arī šogad apmeklētāji varēs kļūt par “Muzeju nakts mēru”, uz vienu nakti iejūtoties mēra ādā, nofotografējoties Sēžu zāles tribīnē vai mēra kabinetā un ievietojot foto savos sociālo tīklu kontos ar tēmturi #muzejunaktsmers.

Ar rātsnama vēsturi un dažādiem interesantiem faktiem par Rīgu iepazīstinās Apkaimju iedzīvotāju centra gidi. Vēl varēs noklausīties leģendu par Rīgas Bruģa sargātāju un īpaši vērīgajiem būs iespēja arī satikt klātienē šo mistisko dāmu apmetnī.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.

Muzeju nakts šogad visā Latvijā norisināsies sestdien, 23. maijā. Šī gada vienojošā tēma ir “Priekšmeta piedzīvojumi”, kas iedvesmota no Raiņa atziņas un aicina izzināt muzeju krājumu stāstus.

Tradicionāli muzeji būs atvērti bez maksas.

Sestdien, 23. maijā, vairāk nekā 246 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas aicinās apmeklētājus izbaudīt Muzeju nakti. Rīgā un tās apkaimēs Muzeju naktī apmeklētājus gaidīs vairāk nekā 82 kultūrvietas.

Muzeju nakts pasākumu programma – ŠEIT.

 

Rīgas sieviešu un vīru koru koncerts “Liepu meitas ozolu dēli”

Gatavojoties Latvijas sieviešu un vīru koru svētkiem, 24. maijā plkst. 16.00 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka multifunkcionālajā laukumā notiks Rīgas sieviešu un vīru koru koncerts “Liepu meitas ozolu dēli”.

Koncertā piedalīsies un klausītājus ar savu dziedājumu priecēs 21 sieviešu un vīru koris izcilu virsdiriģentu vadībā.

Kormūzikas tradīcija Latvijā nebeidz pārsteigt ar niansētu, tieši Latvijas tautai raksturīgu un nepārprotamu skanējumu. Dzidrais, smalkais un mīlestības caurvītais dziedājums, ir nepārtraukts radošā darba, emociju un unikālu tautas vērtību kopums ar kuru klausītājiem tiek pateikts tik daudz. Latvijas koru skanējums ir mūsu tautas vērtība, kurā ar katru vārdu tiek izdziedāta mīlestība pret savu zemi, valsti, nāciju un vienam pret otru. Šajā koncertā piedalīsies Rīgas sieviešu kori “Minjona”, “Sapnis”, “Balta”, “Delta”, “Latve”, Studenšu Prezidiju Konventa koris, “Ausma”, “Rīgas kamerkoris”, “Stradiņi”, “Skanda”, “Cantus”, “Līga”, “Straume”, meiteņu kori “Tonika” un vīru kori “Frachori”, “Gaudeamus”, “Dziedonis”, “Absolventi”, “Tēvzeme”, “Latvis” un Latvijas Universitātes Prezidiju konventa vīru koris.

Koncertu diriģēs virsdiriģenti Ilze Valce, Māra Marnauza, Rudīte Tālberga, Andris Veismanis, Arvīds Platpers, Ingus Leilands, Jānis Mežinskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Jurģis Cābulis, Raimonds Gulbis, Romāns Vanags, Tālivaldis Gulbis un Uldis Kokars.

Koncerta koncertmeistares Dzintra Vīcupe un Līga Paegle.

Ieeja bez maksas.

 

Vairāk nekā 30 Rīgas mākslinieki vienu vakaru bez maksas atvērs savas studijas apmeklētājiem

, , , , , , , ,

Otrdien, 26. maijā, no plkst. 17.00 līdz 21.00 Rīgas mākslinieki bez maksas atvērs savas studijas ikvienam interesentam. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir viena no pirmajām šāda veida iniciatīvām Latvijā un daļa no Riga Art Week 2026 programmas. Kā norāda organizatori – tā nav izstāde vai gadatirgus, bet gan personiska tikšanās tur, kur top māksla.

Vēl nesen mākslas darba iegāde lielākoties nozīmēja galerijas apmeklējumu. Šodien arvien biežāk tā nozīmē tikšanos mākslinieka studijā, rezidencē vai neformālā sarunā ar pašu autoru. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir vieta, kur šādi scenāriji – tiešs kontakts, tiešs atbalsts un arī tiešs mākslas darba iegādes process – kļūst iespējams arī Rīgā.

Iniciatīvu organizē FOLLOW.ART – bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem, kurā pēdējo 10 mēnešu laikā apvienojušies aptuveni 3000 mākslinieki un kuratori no 100 valstīm.

“Latvijas vizuālās mākslas vide ir dzīva un starptautiski atzīta. Latvijas mākslinieki eksponē darbus prestižās Rietumeiropas galerijās, piedalās starptautiskās rezidenču programmās un pārstāv valsti nozīmīgos pasākumos. Tomēr vietējā infrastruktūra mākslinieku un auditorijas tiešai savienošanai joprojām ir nenobriedusi. Mēs vēlamies iedrošināt publiku uzsākt nepiespiestu sarunu ar māksliniekiem. Auditorijas klātbūtne un interese ir ārkārtīgi vērtīga, tā ir iespēja māksliniekam izstāstīt savu stāstu, kļūt redzamākam un veidot personīgus sakarus. Aiz katra darba ir personība, pieredze un stāsts, un tieši to kopā ar RIGA ART WEEK komandu mēs vēlamies atklāt,”

stāsta pasākuma organizatore Diāna Novicka.

Sabiedrībai laikmetīgā māksla nereti šķiet grūti pieejama vai nesaprotama, bet šī ir reta iespēja iepazīt to no “iekšpuses”, redzēt, kur un kā tā top, satikt autoru un uzdot jautājumus. Organizatori norāda, ka pašiem māksliniekiem šāda veida iesaiste ir milzīga iedvesma. Svarīgi arī saprast, ka attiecību veidošana ar mākslinieku nenozīmē obligāti iegādāties mākslas darbu. Tomēr, ja ir vēlme, apmeklētāji tiek aicināti pievienoties mikro-mecenātisma kustībai un atbalstīt māksliniekus ar nelieliem ziedojumiem, lai viņi var turpināt savu radošo darbu.

Kopumā mākslas cienītāji varēs apmeklēt 28 lokācijas un satikt 32 māksliniekus.

  • Rīgas centrā un Vecrīgā savu mākslas studiju durvis vaļā vērs mākslinieki: Katrīna Biksone, Jeļena Horste-Pirha, Anna Egle, Evija Freidenfelde, Inga Jurāne, Santa Kristiāna Krūze, Aleksandra Federika Krastiņa, Eka Kereselidze, Marija Matvejeva, Envija, Linda Vilka, Sandra Strēle un Rasa Jansone un Mairita Jonikāne.
  • Sarkandaugavā un Čiekurkalnā varēs apmeklēt mākslinieku Andra Eglīša, Roberta Bāliņa, Zojas Golubevas, Denisa Evina, Ievas Stalšenes, Agneses Kurzemnieces un Lauras Prikules mākslas studijas.
  • Dārzciemā, Purvciemā un Teikā apmeklētājus gaidīs mākslinieki Bruno Mellis, Beatrise Kaktiņa un Alina Burlakova.
  • Pārdaugavā varēs satikt tādus māksliniekus kā Monta Beca, Sabīne Līva un Elza Leimane.
  • Pierīgā apmeklētājus gaidīs Keita Melle, Verners Lazdāns, Ieva Caruka, Rita Pranča un Andrejs Bovtovičs.

Plašāku informāciju par pasākuma dalībniekiem un interaktīvo pasākuma norises vietu karti var apskatīt – šeit.

Par FOLOOW.ART

FOLLOW.ART ir bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem -risinājums prakses centralizēšanai, profesionālu un publisku attiecību veidošanai un tiešā finansiālā atbalsta saņemšanai no auditorijas. Platforma apvieno aptuveni 3000 karšu lietotājus no 100 valstīm un sadarbojas ar mākslas pasākumiem, kultūras asociācijām un augstākās izglītības iestādēm visā pasaulē. 2026. gadā FOLLOW.ART saņēmusi Webby Award par izcilību digitālā dizaina funkcionalitātē. FOLLOW.ART Veidots Latvijā un darbojas visā pasaulē.

Plašāka informācija:
Liene Pālēna
Projektu vadītāja
Tel.: +371 26104145
e-pasts: liene.palena@olsen.lv

 

Dzimtsarakstiem Latvijā – 105

Šogad Latvijas dzimtsarakstu sistēma atzīmē nozīmīgu jubileju — 105 gadus kopš tās izveides. Tas ir stāsts par valsts attīstību, tradīciju saglabāšanu, ģimenes vērtībām un cilvēku dzīves svarīgāko notikumu dokumentēšanu vairāk nekā gadsimta garumā.

Maijs arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra dzimtsarakstu nodaļām ir īpašs svētku mēnesis. Jubileja ir iespēja atskatīties uz paveikto, novērtēt sasniegto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajam darbam, turpinot nodrošināt profesionālu, atbildīgu un cilvēcīgu darbu sabiedrības labā.

Svētku noskaņā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadība apmeklēja Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas, lai sveiktu darbiniekus nozīmīgajā jubilejā, pateiktos par ieguldīto darbu un novēlētu veselību, izturību un neizsīkstošu enerģiju arī turpmāk šajā atbildīgajā un valstiski nozīmīgajā darbā.

Pirms 105 gadiem – 1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes sapulces III sesijā tika pieņemts likums “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, ko izsludināja Valsts prezidents Jānis Čakste. Ar šo likumu civilstāvokļa aktu reģistrācija pirmo reizi tika nodota valsts pārziņā, izveidojot laicīgu un vienotu dzimtsarakstu sistēmu visā Latvijā.

Līdz 1921. gada februārim dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja baznīcas, ierakstus veicot baznīcu grāmatās. Jaunais likums ieviesa būtiskas pārmaiņas — turpmāk šo pienākumu uzņēmās dzimtsarakstu nodaļas.

1921.gada 2. maijā darbu sāka pirmā dzimtsarakstu nodaļa Latvijā — Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa. Jau tā paša gada 1. jūlijā dzimtsarakstu nodaļas tika atvērtas arī Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Kandavā, Limbažos, Valmierā un citviet Latvijā. Kopumā tika izveidotas 378 nodaļas.

Dzimtsarakstu nodaļu tīkla attīstība turpinājās vēl 15 gadus un tika pilnībā pabeigta līdz 1937. gadam. Latvijas brīvvalsts laikā valstī darbojās jau 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. To darbību uzraudzīja vietējie miertiesneši, bet augstāko uzraudzību īstenoja tieslietu ministrs. Jau kopš sistēmas pirmsākumiem dzimtsarakstu nodaļas tika uzturētas no pašvaldību līdzekļiem, un šis princips saglabājies arī mūsdienās.

105 gadu laikā dzimtsarakstu nodaļās sastādīti vairāk nekā 10 miljoni reģistru ierakstu. Tie ir ne tikai juridiski dokumenti, bet arī unikāla kultūrvēsturiska liecība par Latvijas cilvēku dzīves svarīgākajiem notikumiem un valsts vēsturi.

 

Vecmīlgrāvī atjaunota ostas sēta – brīvdabas izstāde iemirdzas jaunās krāsās

17. maijā Vecmīlgrāvī norisinājās projekta “Mūsu ostas sēta” atjaunošanas pasākums, kura laikā bijušie projekta dalībnieki un apkārtnes iedzīvotāji kopīgi atjaunoja savulaik tapušos lielformāta gleznojumus uz ostas sētas Meldru ielā.

Piecu stundu garumā teritorija pārvērtās par krāsu, sarunu un atmiņu piepildītu radošo darbnīcu zem atklātām debesīm.

Pasākumā piedalījās apmēram 100 dalībnieku, kuri ar vairāk nekā 50 litriem krāsas atjaunoja 27 sētas posmus, kas sākotnēji tika apgleznoti 2011. gadā. Īpašu noskaņu radīja tas, ka uz restaurācijas dienu bija ieradušies arī vairāki oriģinālo darbu autori, kuri pēc daudziem gadiem paši atjaunoja savus kādreiz radītos darbus.

“Šī diena vēlreiz apliecināja, cik nozīmīgs Vecmīlgrāvja cilvēkiem ir šis projekts. Apmeklētāji un garāmgājēji visas dienas garumā interesējās par notiekošo, jautāja, kad tiks atjaunoti nākamie sētas posmi, un atzina, ka ir patiess prieks redzēt ostas sētu atkal mirdzam spilgtās krāsās. Tas dod pārliecību, ka nākamgad šo tradīciju noteikti turpināsim,”

stāsta pasākuma organizatori.

Visa diena aizritēja īpaši siltā un priecīgā atmosfērā – laika apstākļi lutināja, bet Meldru ielu piepildīja krāsu smarža, smiekli un sarunas par to, kā gadu gaitā mainījies gan pats rajons, gan tā iedzīvotāji.

“Prieks, ka Vecmīlgrāvis tiek uzpucēts no jauna. Gribas novēlēt, lai pietiek spēka un vēlmes šo brīnišķīgo tradīciju turpināt gadu no gada,”

atzina kāda pasākuma apmeklētāja.

Projekts “Mūsu ostas sēta” tika aizsākts 2011. gadā, sadarbojoties Vecmīlgrāvja attīstības biedrībai un Rīgas ostai, ar mērķi sakopt apkārtējo vidi un iesaistīt jauniešus pilsētvides veidošanā. Gadu gaitā ostas sēta kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem Vecmīlgrāvja vides objektiem un unikālu brīvdabas izstādi, kas pieejama ikvienam interesentam visa gada garumā.

Informāciju sagatavoja:
Kate Zaltāne, Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste

 

Animācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē

, , ,

Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem filmas varoņiem atzina rīdzinieki.

“Gada rīdzinieka Ginta Zilbaloža pasaules slavu ieguvušās filmas varoņi pērn Rīgas ielās iemantoja lielu atsaucību – gan pie Kaķa Brīvības pieminekļa laukumā, gan pie pārējiem Straumes varoņiem citviet pilsētā pagājušajā vasarā nereti pat veidojās fotografēties gribētāju rindas. Turklāt Straumes varoņi, īpaši, protams, Kaķis, bija kļuvuši iedzīvotājiem tik svarīgi, ka ikreiz, kad tēla skulptūrai bija nepieciešama kāda tehniska apkope, uzreiz saņēmām jautājumus, kas noticis, kad filmas varonis būs atpakaļ. Ginta Zilbaloža un filmas “Straume” panākumi pasaules mērogā ir patiešām unikāli, turklāt filma ir tapusi Rīgā, tādēļ lai tās tēli arī dzīvo Rīgas ielās un nes prieku kā rīdziniekiem, tā pilsētas viesiem,”

norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

“Straumes” Kaķis jau ir novietots pie kinoteātra Splendid Palace ieejas. Savukārt trīs lokācijās, kas iedzīvotāju balsojumā guva vislielāko atbalstu, tiks izvietoti sekojoši:

  • Uzvaras parkā tiks izvietots Suns;
  • Kapibara būs sastopama pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vienības gatvē 45;
  • Lemurs atgriezīsies Mežparkā un gaidīs apmeklētājus pretī ieejai Zooloģiskajā dārzā.

Informācija par Straumes varoņu atrašanās vietām tiks iekļauta arī Rīgas tūrisma ceļvežos, ņemot vērā, ka tie bijuši populārs apskates objekts arī Rīgas viesiem no ārvalstīm.

Visiem animācijas filmas tēliem pievienots apraksts par “Straumes” panākumiem un filmas ideju: režisora un mākslinieka Ginta Zilbaloža un viņa radošās komandas veidotā animācijas filma “Straume” ir pirmā filma, kas atnesusi Latvijai gan prestižo Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”, gan “Zelta globusu”.

Filmas centrālais varonis ir tumši pelēkais Kaķis, kurš, lai izdzīvotu cilvēku pamestā pasaulē, spiests stāties pretī savām lielākajām bailēm un mācīties uzticēties. Viņa ceļabiedri ir visdažādākie – nesavtīgā Kapibara, ar mantu krāšanu apsēstais Lemurs, draudzīgais Retrīvers un viedais Sekretārputns – visi vienā laivā.

Pilsētvides objekti godā filmas sasniegumus pasaulē un atgādina par vienkāršu, bet būtisku vērtību – mums visiem ir jāsadarbojas.

“Straumes” tēli tiks izvietoti pilsētā līdz 23. maijam.

Kaķa un Lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, Kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt Suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” maija numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” maija numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopotas NVO aktualitātes, kā arī lasāma intervija biedrības “Angelman Latvia” dibinātāju Sanitu Siņicu.

Reto slimību jomā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas gan veicina sabiedrības izpratni, gan sniedz atbalstu ģimenēm. Viena no šādām organizācijām ir biedrība “Angelman Latvia”, kas apvieno cilvēkus, kuri saskaras ar Eindželmana sindromu.

Par biedrības izveidi, darbību, aktualitātēm un brīvprātīgo darbu NVO jomā sarunājamies ar tās dibinātāju Sanitu Siņicu:

“Ja redzi problēmu un zini, ka vari kaut ko darīt lietas labā, tad dari! Atrodi savu talantu un velti to sabiedrībai. Nav svarīgi – kaķiem, karam vai bērnu sportam. Desmitā tiesa sensenos laikos bija vērtīga ideja. Kaut katrs to ievērotu savā dzīvē – ziedojot laiku, naudu vai savus talantus!”

Ieskaties “NVO nama ziņas” maija numurā!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT.

 

Rīgas pieminekļu aģentūra aicina uz “Klusuma stāstiem” Lielajos kapos

Pirmo reizi Muzeju nakts pasākumos iesaistās Rīgas pieminekļu aģentūra, piedāvājot “Klusuma stāstus” Lielajos kapos – īpašu vakara programmu, kas izgaismos un atdzīvinās vienu no senākajām un noslēpumainākajām Rīgas vietām.

Pasākums notiks 23. maijā no plkst. 21.00 līdz 23.00.

Apmeklētājiem tiks atvērtas trīs vēsturiskas kapličas, kas ikdienā nav pieejamas publikai:

• Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera kapliča,
• turīgā Rīgas pilsoņa Šrēdera dzimtas kapliča,
• Rīgas aptieku īpašnieka Mihaela Veicenbreijera dzimtas kapliča.

Šīs kapličas tiks īpaši izgaismotas, ļaujot ieraudzīt to arhitektūras detaļas un laika zīmju slāņus. Katrā no tām skanēs dzejas lasījumi – Aspazijas un Raiņa darbi, kā arī citu autoru teksti, kas tematiski sasaucas ar klusuma, atmiņu un pārejas motīviem.

Dalība Muzeju naktī ir Rīgas pieminekļu aģentūras apzināts solis, lai senām vietām piešķirtu jaunu dvesmu un veidotu Lielos kapus kā mūsdienīgu kultūrtelpu, kur vēsture sastopas ar mākslu un laikmetīgu pieredzi. “Klusuma stāsti” ļaus apmeklētājiem ne tikai ielūkoties parasti slēgtās apbedījumu vietās, bet arī piedzīvot tās citā gaismā – burtiski un simboliski.

 

Krišjāņa Barona muzejs aicina seniorus uz kopīgām sarunām un darbnīcām

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 17. maijā no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” trešo nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

17.maija nodarbības vadmotīvs ir “Māju svētība!”

Uz kopīgu sarunu aicinās žurnāliste Lia Guļevska un dziedātājs Adrians Kukavass — māsa un brālis ar grieķu izcelsmes saknēm. Viņi sarunā dalīsies pieredzē par identitāti, piederību un kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijā. Saruna atklās, kā ģimenes saknes un kultūras atmiņa ietekmē profesionālo ceļu gan žurnālistikā, gan mūzikā. Tikšanos papildinās Adriana Kukavasa muzikālais skatījums, kā arī Lias Guļevskas meitas, radioteātra režisores Diānas Sproģes stāsts par viņas sarakstītajām grāmatām.

 

Radošo darbnīcu dalībniekiem vadīs māksliniece Jevgenija Parfjonova, savukārt par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Andris Ērglis.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265, +371 29120216

barons@memorialiemuzeji.lv