Arhīvs birkai: Kultūra

Lieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā

, , ,

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Koncerti Lielajā piektdienā

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17.00 izskanēs orķestra “Rīga” koncerts. Programmas centrā ir jaundarba pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga kompozīcija “Tēvam” orķestrim “Rīga” un sitaminstrumentu solo, ko atskaņot aicināts izcilais pašmāju perkusionists Guntars Freibergs. Dienā, kas kristīgajā tradīcijā iezīmē klusuma brīdi pirms Augšāmcelšanās, pirmatskaņots tiks komponista opuss, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušā tēva piemiņai un piesātināts ar garīgu pārdomu noskaņu. Koncerts klausītājiem pieejams bez maksas. Ielūgumi saņemami no 27. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Savukārt Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Lielajā piektdienā izskanēs pianista Andreja Osokina un mecosoprāna Ievas Paršas koncertprogramma “Vēl vienu mirdzošu dienu”, kurā laicīgā un garīgā mūzika saplūdīs vienotā meditācijā par cilvēka iekšējo ceļu no ciešanām uz gaismu. Koncertā Johana Sebastiāna Baha un Franča Šūberta sakrālās nošu partitūras savīsies ar latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Aivara Kalēja, Pētera Vaska, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, Imanta Zemzara un citu izcilu skaņražu garīgo mantojumu. Bezmaksas ielūgumi no 23. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Šūpoles, radošās darbnīcas un olu krāsošana Uzvaras parkā un “Pavasara sasaukšanās” Imantā

Lieldienās, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 17.00 pasākumā “Lieldienas Uzvaras parkā” apmeklētājus gaidīs plaša skatuves programma, desmit Lieldienu šūpoles un daudzveidīgas radošās darbnīcas – olu krāsošana, Lieldienu simbolu un tēlu veidošana no dabas materiāliem, tematiskas koka spēles. Uz skatuves ģimenes un bērnus priecēs vokālā studija “Tev un man”, kā arī izrāde bērniem “Krāsainā ola un lielais jautājums”, ar tautas tradīcijām iepazīstinās kopiena “Stiprās sievas” un folkloras draugu kopa “Skandinieki”, muzicēs grupa “Viedais fonogrāfs”, bet noslēgumā sagaidāma muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās. Pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 kultūras centra “Imanta” āra teritorijā norisināsies pasākums “Pavasara sasaukšanās”. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties Lieldienu aktivitātēs kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem, šūpoties, piedalīties olu kaujās, radošajās darbnīcās un spēlēs, kā arī baudīt teātra izrādi bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos” un jaudīgu mūziku pavasara sasaukšanai enerģētiskās etnogrupas “Ogas” izpildījumā. Pasākumu vadīs Zane Reitere un Edgars Zilberts.

Pasākums “Raibu dienu krāsojam” Mežaparkā, “Lieldienu riču raču” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Otrajās Lieldienās – 6. aprīlī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēt pavasara atgriešanos aicinātas ģimenes ar bērniem, lai izbaudītu dažādas aktivitātes, kas tiks organizētas gan iekštelpās, gan ārtelpā. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties olu stafetē, olu ripināšanas sacensībās, olu apgleznošanā, Lieldienu dekoru gatavošanas un citās izglītojošās un attīstošās darbnīcās, kā arī sportiskās aktivitātēs lieliem un maziem. Īpašs notikums – interaktīvie Latvijā ražotie gaismas–smilšu galdi un aktivitāšu dēļi bērniem projekta “Gaismas un sajūtu namiņš” piedāvājumā. Pasākuma teritorijā būs uzstādītas šūpoles, darbosies kafejnīca. Pasākumā muzikālos priekšnesumus nodrošinās koris “Fēnikss”, dīdžejs VinK un grupas “Elektrofolk” aizrautīgie un spilgtie mūziķi. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis.

Savukārt kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Otrajās Lieldienās ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts “Lieldienu riču raču”. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12.00 bērnus gudrās un radošās spēlēs iesaistīs “Lielās koka spēles” komanda, bet plkst. 15.00 Lielajā zālē bērnus un vecākus gaidīs Orķestris “Rīga” un atraktīvais dziedātājs Daumants Kalniņš koncertā, kas aicinās doties muzikālā spēlē un sarunās iepazīstinās bērnus ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Pie diriģenta pults – orķestra “Rīga” mežragu grupas koncertmeistars un diriģents Mārcis Miķelsons. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no 30. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Lux Paschalis”, kurā muzicēs senās mūzikas ansamblis “ÆLDMUSIC”.

Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 gaidāms grandiozs un emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums – oratorija “Mesija”, kas vienos mūzikas cienītājus, ticības nesējus un mākslas baudītājus, dāvājot neatkārtojamu garīgu un estētisku mūzikas pieredzi. Koncertā uzstāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, soprāns Aija Veismane, alts Agneta Otaņķe, tenors Mārtiņš Zvīgulis, bassbaritons Daniils Pogoriless, timpāni Normunds Everts, ērģeles spēlēs Ilze Reine.

5. un 6. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti izšūpoties Lieldienu šūpolēs Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā.

Lieldienu svētku noformējums pilsētvidē

Šogad Rīga Lieldienas sagaida ar košu un dzīvespriecīgu pilsētvides noformējumu, kas aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus sajust pavasara atnākšanu un svētku noskaņu visā pilsētā.

Rīgas ielās, laukumos un parkos redzami krāsaini plakāti, kas grafiski ilustrē pavasara uzplaukšanu pilsētvidē. Tajos izmantoti stilizēti ziedi, zaļumi un Lieldienu simboli —svētkiem raksturīgi motīvi, kurus aicinām pamanīt, pastaigājoties pa pilsētu. Krāsas un stilizētās formas rada viegli uztveramu un pozitīvu svētku noskaņu, kas saprotama dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot mūsdienīgu un atpazīstamu vizuālo valodu.

Svētku sauklis “Uzplauksti Rīgā!” simboliski aicina ikvienu vērot pavasara pārmaiņas dabā un pilsētā, izbaudīt kopā būšanas prieku un svinēt Lieldienas pilsētvidē. Tas ir aicinājums ne tikai svinēt svētkus, bet arī sajust, kā līdz ar pavasari atdzīvojas Rīga.

SIA “Associates Partners et Sons” radītais Lieldienu vizuālās identitātes svētku noformējums balstās idejā par pilsētu kā dzīvu, augošu un nepārtraukti mainīgu vidi, kurā pavasaris ienāk ar krāsu, kustību un prieku. Koncepts akcentē dabas atmodu un pilsētas ritmu, aicinot ieraudzīt pavasara zīmes ikdienas gaitās.

Svētku laikā Doma laukumā ikvienu priecēs dizaina objekti “Mūsu mājas” ar krāsainām lentēm jaunā kompozīcijā, bet Bastejkalnā “3D puķes” jaunās krāsās. Savukārt Līvu laukumā būs izvietots vides dizaina objektu komplekts “Mājup!”.

Uzvaras parkā, kur plānoti galvenie Lieldienu pasākumi, svētku noskaņu radīt palīdzēs vides dizaina objekts “Mājup ziedos”, kā arī vides dizaina kompozīcija “Saules dzirnas” daudzkrāsu veidolā.

Lieldienās galvaspilsētā ikviens aicināts izšūpoties Lieldienu šūpolēs, kas 5. un 6. aprīlī būs izvietotas Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā, kā arī pie Kultūras centra “Imanta” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Vides dizaina objekti Lieldienu noskaņās rotās pilsētu no 23. marta līdz 10. aprīlim, bet “Saules dzirnas” Uzvaras parka šūpoļu zonā turpinās priecēt līdz pat 29. maijam.

Rīgā uzsākts projekts “Tolerances kultūra darbībā”, veicinot starpkultūru dialogu un sabiedrības saliedētību

Biedrība “Radošā apvienība jauniešiem TREPES” Rīgā ir uzsākusi sabiedrības integrācijas projektu “Tolerances kultūra darbībā” ar mērķi veicināt dažādu kultūru cilvēku līdzdalību vietējās kopienas dzīvē, stiprināt savstarpējo izpratni un mazināt neiecietību un diskrimināciju. Projekts norisināsies no 2026. gada 2. marta līdz 15. novembrim, un projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Atklāšanas pasākums – pirmais solis ceļā uz dialogu

Projekta atklāšanas pasākums pulcēja dažādu kultūru pārstāvjus, projekta dalībniekus un interesentus, iepazīstinot ar projekta mērķiem un plānotajām aktivitātēm, kā arī aicinot aktīvi iesaistīties turpmākajās norisēs.

Pasākuma laikā dalībnieki aizpildīja digitālo anketu par neiecietību un diskrimināciju, daloties ar savu pieredzi un idejām risinājumiem. Šie dati tiks izmantoti, lai labāk izprastu sabiedrības vajadzības un izvērtētu projekta ietekmi.

Īpašu noskaņu radīja ansambļa “Kaukāzs” uzstāšanās ar tradicionālajām dejām, kas spilgti atklāja kultūru savstarpējo ietekmi un bagātināšanos. Savukārt Dzīvās bibliotēkas aktivitātē dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latvijā dzīvojošas ģimenes no Centrālās Āzijas pieredzi un diskutēt par iekļaušanos sabiedrībā un kopīgajām vērtībām.

Radošo dimensiju pasākumam piešķīra Ebru mākslas darbnīca – gleznošana uz ūdens –, kas kļuva par iedvesmojošu koprades pieredzi. Pasākuma laikā dalībnieki baudīja arī Uzbekistānas un vietējos ēdienus, radot siltu un atvērtu atmosfēru.

Plašs aktivitāšu klāsts Rīgas kopienās

Projekta laikā plānots īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas vērstas uz praktisku starpkultūru sadarbību:

  • vismaz 7 brīvprātīgā darba aktivitātes Rīgas apkaimēs, iesaistot dažādu kultūru pārstāvjus;
  • 10 starpkultūru komunikācijas un izglītojošas aktivitātes Rīgas skolās, sasniedzot ap 300 jauniešu;
  • īpašas nodarbības sociālajiem darbiniekiem, stiprinot viņu prasmes darbā ar dažādām sabiedrības grupām;
  • sabiedrībai atvērti radoši un kultūras pasākumi, kas veicina dialogu un empātiju;
  • sadarbības un pieredzes apmaiņas aktivitātes brīvprātīgajiem.

Aicinām visus interesentus piedalīties projekta pasākumos, iesaistoties brīvprātīgā darbā.

Nākamais pasākums ir plānots 25. martā RSAC “Mežciems”, kur biedrība īstenos brīvprātīgā darba aktivitātes ar senioriem.

Plašāka informācija: Ilze Norvaiša – projekta “Tolerances kultūra darbībā” vadītāja, e-pasts: Ra.trepes@inbox.lv, tālr.+371 20228551

 

Rīgas Centrālajai bibliotēkai – 120

Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120 jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Bibliotēkas pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems, ko pazīstam kā rakstnieku Apsīšu Jēkabu.

Šobrīd RCB izveidojusies par plašu, labi organizētu bibliotēku tīklu – bibliotēkai ir 26 filiālbibliotēkas visā pilsētā, trīs ārējie apkalpošanas punkti – “Saulaino dienu bibliotēka” Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas patversmes dienas centrā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes Rīgas Centrālcietumā.

RCB ir Rīgas pašvaldības iestāde, kas strādā Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā.

Pirmās Rīgas pilsētas publiskās bibliotēkas vēsturiskā pēctece ir RCB, kas no 1997. gada atrodas namā Brīvības ielā 49/53, kas agrāk bija pazīstams kā “Rīgas Modes”. Bibliotēka ir informācijas, mūžizglītības un sabiedriskās saskarsmes centrs ikvienam rīdziniekam un citiem interesentiem. RCB ir ģimenes bibliotēka, kura laipni sagaida ikvienu lasītāju. RCB piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus un pasākumus – saturīgus izziņas pasākumus, tikšanās ar rakstniekiem un māksliniekiem, mākslas izstādes u. c.

Bibliotēkas uzdevums ir sniegt lasītājiem atbalstu uzticamas un kvalitatīvas informācijas atrašanā, orientēties plašajā informācijas resursu klāstā un nodrošināt efektīvu pieejamo avotu izmantošanu. Savu 120. jubileju RCB sagaida ar 74 835 vienību lielu krājumu. 2025. gadā bibliotēkā bija 9140 lietotāji, no tiem – 1539 bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, reģistrēti 80 380 apmeklējumi un 134 750 izsniegumi.

Līdztekus grāmatu un citu fizisko informācijas resursu krājumam bibliotēka saviem lasītājiem piedāvā “3td e-grāmatu bibliotēkas” pakalpojumu. Tā ir nozīmīga lietotājiem, kuri paši nevar apmeklēt bibliotēku klātienē, ārvalstīs dzīvojošajiem, ceļotājiem, kā arī aktīviem digitālo pakalpojumu izmantotājiem.

Bibliotēka ir kļuvusi par vietu, kur socializēties, apmeklēt dažādus ar literatūru saistītus pasākumus, satikties, lai pārrunātu aktualitātes gan jaunākajā literatūrā, gan ikdienas dzīvē kopumā. Gados vecākiem un sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem tādējādi kliedējot vientulību, saglabājot dzīvesprieku, veicinot aktīvāku socializēšanos un piederības sajūtu vietējai kopienai.

RCB apmeklētājiem pieejami arī datorpakalpojumi un bezmaksas internets. Ikviens var saņemt datorkonsultācijas informācijas meklēšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vecāka gadagājuma lietotājiem, kuriem trūkst prasmju darbā ar datortehniku saziņai ar valsts iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem.

RCB gaida savus lasītājus un tos, kas vēl ir tikai ceļā uz bibliotēku.

Grāmatas “Brīnumvardulēns” ilustrāciju izstāde muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”

No 2026. gada 20. marta līdz 19. aprīlim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma izstāde “Brīnumvardulēns”. Tajā apkopotas Jekaterinas Ribakovas oriģinālilustrācijas Ilonas Jahimovičas bērnu grāmatai, aicinot mazos un lielos apmeklētājus iegrimt pasaku pasaulē, kurā savijas Vecgulbenes muižas romantika un brīnumaini stāsti.

Izstādē “Brīnumvardulēns” pirmo reizi plašākai sabiedrībai būs apskatāmi Jekaterinas Ribakovas oriģināldarbi, kas tapuši Ilonas Jahimovičas 2025. gadā izdotajai grāmatai “Brīnumvardulēns”. Stāsta autore iedvesmu guvusi ceļojumā uz Vecgulbeni – senā muiža, parka līkumotie celiņi un dīķa iemītnieku naksnīgā kurkstoņa kļuva par pamatu pamācošai un sirsnīgai pasakai. Tajā sastopami klasiski pasaku tēli – barons, princese, varde un pat ļaunā ragana, uzburot aizraujošu piedzīvojumu bērnu auditorijai. Mākslinieces J. Ribakovas radītās ilustrācijas rada siltu, pasakainu atmosfēru, kas harmoniski papildina muzeja jūgendstila interjeru, radot vienotu un estētisku baudāmu koptēlu.

Jekaterina Ribakova ir rīdziniece un profesionāla māksliniece. Viņas radošā darbība ir daudzpusīga – māksliniece ilustrē bērnu grāmatas un piedalās dažādos mākslas projektos. Viņa aktīvi iesaistās mākslas dzīvē, piedaloties izstādēs un citos kultūras pasākumos. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās ASV, Vācijā, Latvijā, Rumānijā, Izraēlā, Francijā un citās valstīs.

Ilona Jahimoviča – pazīstama radiožurnāliste, novadpētniece, sabiedriskās organizācijas “Vecāķu biedrība” vadītāja, grāmatu “Rīgas kūrorts Vecāķi” un “Tēlnieks Igors Vasiļjevs. Liela kalibra sirds” (kopā ar I. Dimenšteinu) autore, ar plašu interešu loku – no mūzikas un kultūras līdz bērnu literatūrai un kolekcionēšanai.

Izstāde muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” apskatāma līdz 2026. gada 19. aprīlim. Muzejs atvērts no plkst. 10.00 līdz 18.00 katru dienu, izņemot pirmdienas.

Biedrība “Vecdaugavieši” uzsāk projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī” ar tēlotājmākslas nodarbībām bērniem un senioriem

Gleznotājas Tatjanas Krivenkovas vadībā Rīgas Sociālā dienesta Dienas centrā “Vecmīlgrāvis” (Rīgā, Emmas ielā 3) tiks rīkotas 14 vizuālās mākslas nodarbības bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, senioriem, sociālo dzīvojamo māju iemītniekiem, kā arī citiem interesentiem gan no Vecmīlgrāvja, gan tuvākajām apkaimēm.

Nodarbību sākums plkst. 15.00, pirmdienās:

– 23. martā;

– 13. un 27. aprīlī;

– 11. un 25. maijā;

– 8. jūnijā;

– 6. un 20. jūlijā;

– 3., 17. un 31. augustā;

– 14. un 28. septembrī;

– 12. oktobrī.

Nodarbībās tiks izmantotas dažādas viegli apgūstamas un pieejamas mākslas tehnikas, kas piemērotas dažādām vecuma grupām un neprasa iepriekšēju sagatavotību. Tiks apgūtas dažādas tehnikas – zīmēšana, gleznošana, kolāža, veidosim aplikācijas un notiks darbs ar dabas materiāliem.

Apgūstamās tēmas ietvers emocijas un noskaņojumus, atmiņas un stāstus, apkaimes ainavas, gadalaikus, draudzību un kopienu, un vēl daudzas citas tēmas. Darbs būs orientēts uz procesu, nevis gala rezultātu, veicinot brīvu pašizpausmi, pozitīvu pieredzi un savstarpēju atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Arkādijas parkā un Zaķusalā rīdzinieki sagaidīs Lielo dienu

, ,

20. marta rītā no plkst. 6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā un Zaķusalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas Saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Arkādijas parkā rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības, folkloras kopu “Skandinieki”, “Savieši”, “Budēļi” un “Rāmupe” dalībnieki. Savukārt Zaķusalā Sauli sagaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”.

Sagaidot Saules lēktu, notiks gavilēšana, mutes mazgāšana, ugunskura iedegšana un ziedošana, bet pēc saullēkta būs kopīga šūpošanās, apdziedāšanās, putnu dzīšana, olu ripināšana, sišanās, mielasts, sadziedāšanās un citas rituālās darbības, kas veicina dzīvības, veselības vairošanu un ļaunā aizdzīšanu.

Savukārt 22. martā no plkst. 12.00 līdz 13.00 rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja ieskandināt Pavasara saulgriežus ar folkloras kopu “Vilcenes” pie kultūras centra “Mazā ģilde”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituāliem un iegūsti spēku visam pavasarim!

 

NVO namā skatāma izstāde “Lauva – Bulgārijas Atmodas laika nacionālais simbols”

Līdz 28. martam NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīgā) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma ceļojošā izstāde “Lauva – Bulgārijas Atmodas laika nacionālais simbols”, ko organizē “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstāde veltīta Bulgārijas Nacionālās atbrīvošanas dienai – 3. martam – un iepazīstina ar lauvas kā nacionālā simbola veidošanos un nozīmi Bulgārijas Atmodas periodā. Ekspozīcija atklāj būtiskākos posmus, kuros lauva nostiprinājās kā bulgāru valstiskuma, drosmes un brīvības idejas zīme. Izstāde balstīta Bulgārijas un ārvalstu bibliotēku un muzeju krājumos glabātajos avotos un artefaktos, kuros lauva kā simbols parādās tēlotājmākslā, grafikā, literatūrā, un heraldikā, iezīmējot tās lomu bulgāru nacionālās identitātes tapšanā.

Izstādes autors ir mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Gjoševs, Bulgārijas Nacionālās mākslas akadēmijas absolvents, lektors un Plovdivas Mūzikas, dejas un tēlotājmākslas akadēmijas Dizaina katedras vadītājs.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt Bulgārijas Atmodas laika kultūras un vēstures mantojumu!

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00

 

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) no 11. februāra līdz 3. martam aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi “Aplidotājs”, kas būs apskatāma LNRMM lasītavā Pulka ielā 8, Rīgā.

Savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla “Dadzis” vēsture nav viengabalaina – tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums “Dadzis” Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā – divas reizes mēnesī to drukāja Karla Zeiberliha (Seuberlich) spiestuvē Rīgā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais “Dadzis”: 16 lapaspušu biezais žurnāls 1963. gadā izdots 65 000 eksemplāros, bet nedaudz vēlāk jau 135 000. Tas iznāca apbrīnojami ilgi – 38 gadus, līdz pat 1995. gadam jau atjaunotā brīvvalstī. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc 3,5 gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību (kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts), “Dadža” aktuālā misija bija veikta. Taču žurnāla vēsturiskā loma joprojām paliek nemainīga – žurnāls veicināja latviešu satīras žanra attīstību, iespaidojot vairākas mākslinieku paaudzes.

Padomju dubultās morāles gados “Dadzis” publicēja karikatūras, humoreskas un feļetonus par birokrātiem, krāpniekiem, likumpārkāpējiem, kā arī veiksmīgākās no lasītāju iesūtītajām vēstulēm, kas stāstīja par absurdiem notikumiem padomju ikdienā. Humoreskas un karikatūras smīdināja un veldzēja garu, ļaujot droši pasmieties par to, ko publiski kritizēt bija riskanti.

Rakstus un feļetonus žurnālam rakstīja gan redakcijas darbinieki, gan iesūtīja virkne talantīgu rakstnieku: Valdis Artavs, Dagnija Zigmonte, Laimonis Kamara, Andris Kolbergs, Zigmunds Skujiņš un daudzi citi. “Dadzī” tika publicētas arī daudzu zināmu latviešu mākslinieku zīmētās karikatūras.

Dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups “Dadzi” savulaik esot atzinis par vislabāk ilustrēto humora žurnālu Eiropā. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs glabā daudzu žurnālā publicēto mākslinieku karikatūras. Piedāvājam novērtēt 12 mākslinieku, Valeriana Ardašova, Gunāra Bērziņa, Māra Bišofs, Jāņa Briņķa, Ludmilas Bulikinas, Anatolija Kravcova, Imanta Melgaiļa, Dzintara Melņa, Uģa Mežavilka, Edgara Ozoliņa, Romana Vitkovska un Gunāra Vīndedža, asprātību.

Izstādi veidoja Elita Kalnača un Dārta Ungure.

LNRMM lasītavas darba laiks: pirmdiena līdz ceturtdiena 10.00–16.30.

 

Jauniešu vēstniecība – atvērta un iedvesmojoša vieta jauniešiem

Vecrīgas sirdī, Mārstaļu ielā 10, durvis vērusi Jauniešu vēstniecība – atvērta un iedvesmojoša vieta jauniešiem, kur attīstīt savus talantus, satikt domubiedrus un pavadīt laiku drošā un radošā vidē.

Jauniešu vēstniecība piedāvā bezmaksas mūzikas nodarbības dažādos virzienos, dodot iespēju jauniešiem apgūt jaunas prasmes, pilnveidot savu muzikālo talantu un izpausties radoši.

Nodarbībās var apgūt:

  • džambas spēli;
  • ukuleli;
  • klavieres;
  • kā arī ģitārspēli!

Nodarbības ir pieejamas ikvienam interesentam neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes.

Papildus nodarbībām regulāri tiek organizēti jauniešu vakara pasākumi – koncerti, tematiskie vakari un neformāli kopā būšanas brīži. Tā ir iespēja jauniešiem ne tikai uzstāties un dalīties ar savu radošumu, bet arī veidot jaunus kontaktus un draudzības, kā arī mentoru pavadībā gūt zināšanas!

Jauniešu vēstniecība piedāvā arī atvērto telpu – drošu un brīvi pieejamu vidi, kur mācīties, strādāt pie saviem projektiem, satikties ar draugiem vai vienkārši kvalitatīvi pavadīt laiku. Mērķis ir radīt vidi, kur jaunieši jūtas gaidīti, uzklausīti un iedvesmoti augt. Jauniešu vēstniecība kļūst par vietu, kur idejas pārtop darbos un talanti – iespējās.

Aicinām jauniešus apmeklēt Jauniešu vēstniecību Mārstaļu ielā 10 un kļūt par daļu no radošas un atbalstošas kopienas!

Nodibinājums “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Jauniešu centrs” Jauniešu telpas uzturēšanai meklē atbalstu. Tas var būt ziedojuma formā, vai arī materiālā, piemēram, skaņas tehnika, mēbeles, ilgi uzglabājamā pārtika (cepumi, konfektes) u.c.

Plašāka informācija: https://www.lelb.lv/jauniesu-centrs

 

Iznācis “NVO nama ziņas” februāra numurs

“NVO nama ziņas” februāra numurā lasāma intervija ar pilsoniskās līdzdalības platformas Manabalss.lv galveno redaktori Signi Valtiņu, atrodama informācija par gaidāmajiem pasākumiem un semināriem NVO namā, aktuālajiem projektu konkursiem un NVO jaunumiem.

Sabiedrības līdzdalības fonda paspārnē darbojas vienīgā digitālā pilsoniskās līdzdalības platforma Latvijā – Manabalss.lv. Par fonda izveidi, platformas attīstību, iniciatīvu ietekmi un reputācijas jautājumiem stāsta Manabalss.lv galvenā redaktore Signe Valtiņa.

“Kopumā mēs redzam, ka sabiedrības līdzdalība ir būtiski augusi. Lai gan latviešu kultūrā nav izteikta ielu protestu tradīcija kā Francijā vai Spānijā, ManaBalss ir kļuvusi par digitālu līdzdalības formu, kur cilvēki var īstenot savu vajadzību mainīt lietas sev apkārt un uzlabot dzīves kvalitāti savās kopienās, valstī. Un, manuprāt, tas ir pozitīvi.”

Signe Valtiņa

Ar fonda pārstāvi būs iespēja tikties arī tīklošanās pasākumā “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”, kas notiks 26. februārī NVO nama filiālē Imantā, Slokas ielā 161, k-2.

Par šo un citiem pasākumiem lasiet vairāk “NVO nama ziņas” februāra numurā.

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT.