Arhīvs birkai: Kultūra

Pirmdien, 25. martā, plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Zemessardzes koris “Stars” aicina uz kora mūzikas koncertu “Man Dzimtenes celiņš dārgs”, kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai.

Koncerta programmā iekļautas Emiļa Melngaiļa un Pētera Barisona kora kompozīcijas. Īpaši pieminot politiski represēto izsūtīšanas gadadienu, skanēs pirmā un ceturtā daļa no Em. Melngaiļa Latvju rekviēma, kas tapis piecpadsmit gadu laikā no 1906. līdz 1921. gadam. Rekviēma dzejas autori ir Vilis Plūdonis un Rainis.

Koncertā līdzās Zemessardzes korim “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā ar dzejas lasījumiem uzstāsies aktrise Anita Grūbe.

Zemessardzes koris “Stars” ir Zemessardzes orķestra apakšvienība un vienīgais militārais koris Latvijā. Tas dibināts 2012. gada 5. septembrī, kad diriģenta vecākā zemessarga Ārija Šķepasta uzrunāti kopā pulcējās vairāk nekā 30 dziedātāju no Latvijas labākajiem amatieru un profesionālajiem koriem. Pastāvēšanas laikā Zemessardzes koris “Stars” ir piedalījies neskaitāmos Latvijas atzīmējamām dienām veltītajos dievkalpojumos un piemiņas brīžos. Koris regulāri ar savām koncertprogrammām uzstājas Valsts svētku pasākumos un Zemessardzes orķestra organizētajos koncertuzvedumos visā Latvijā, veicinot Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes atpazīstamību sabiedrībā.

Katru gadu 25. martā Latvijā tiek pieminēts viens no drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē. Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, 1949. gadā masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.

Piemiņas koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, svētdien un pirmdien, 24. un 25. martā, ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus, filmu seansu, kā arī vienoties atcerē, apmeklējot svinīgos piemiņas pasākumus.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

🟩 Svētdien, 24. martā, plkst. 16.00 kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē filmu ciklā “Kino vakari Iļģuciemā” tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts?”. Seansā ieeja bez maksas.

Plkst. 18.00 koncertzālē “Lielā ģilde” tiks atskaņota J. Kulakova un P. Aigara kantāte “Sarkanais vilciens”. Tajā piedalīsies grupa “Pērkons”, solisti Ieva Akuratere un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, sieviešu kori “Dzintars” un “Rasa”, kā arī kamerorķestris. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu vairs nav pieejami.

🟩 Pirmdien, 25. martā, plkst. 10.00 pie Šķirotavas stacijas notiks piemiņas brīdis. Tajā piedalīsies jauniešu koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī represēto biedrības pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Plkst.13.00 Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība”, pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, organizēs svinīgu piemiņas ceremoniju. Tā notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas. Pēc svinīgā pasākuma represētie un dalībnieki dosies gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Pie Brīvības pieminekļa dziedās zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.

Plkst. 18.00 Mazajā ģildē notiks koncerts “Atvērtais logs”, kurā piedalīsies Arnis Miltiņš (balss, ģitāra), Kārlis Miltiņš (balss), Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti, balss) un Laima Miltiņa-Rode (balss). Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Domā notiks koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurā tiks atskaņots V . A. Mocarta “Rekviēms”. To atskaņos orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģents Jurģis Cābulis, solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Rekviēms mūzikā tradicionāli tiek veltīts mirušo piemiņai, aizlūdzot par mirušo dvēselēm. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 18. marta saņemami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv

Divas reizes gadā starp ziemas un vasaras saulgriežiem dienas un nakts garumi ir vienādi. Šī diena pavasarī iezīmē brīdi kad diena kļūst garāka par nakti – gaisma svin uzvaru pār tumsu, iespējams tieši tāpēc tiek dēvēta par “Lielo” dienu. Zeme atdzimst un saule mūs apspīd arvien ilgāk. Tāpēc saules sveicināšana un godināšana ir nozīmīga Lielās dienas tradīcija.

🟩 Lielajā dienā aicinām uz spēļu un danču vakaru ar radošajām darbnīcām pavasara saulgriežos jeb Lielajā dienā, 20. martā plkst. 18.30. Kultūras centrā “Iļģuciems”!

 

“Dziesmas un stāsti caur laiku laikiem no visas Latvijas savijas mūsu mūzikā. Tā skan kā mūsu gada saules ritums, kā dzīves ceļš, kā Dievu un garu sarunas. Mūsu mūzika ir par līvu tautas un baltu cilšu saplūsmi caur dziesmu, caur mīlestību, caur mūsu zemi. Par brīnumu — kā kultūra var rast dažādus evolūcijas ceļus, bet saglabāt senāko informāciju. Baltu cilšu azarts savienojas ar Latvijas pirmtautas līvu rimtumu. Mūsu dziesmas aijā bērnu kā to darījuši pirms tūkstošiem gadu, stāstot stāstus par izcelsmi no lačiem. Mūsu dziesmas apdzied mīlestību. Mūsu dziesmas ir himnas Jūrai, mežam, avotiem, purviem, laukiem, saulei un Viņsaulei. Mūsu dziesmas ir sarunas ar visu dzīvo mums apkārt. Mēs esam dzīvesprieka pilni un tāda ir mūsu tautas mūzika – ar divejādām saknēm un košu lapotni!”

saka Ēriks Zeps un Julgī Stalte par pašu izpildīto mūziku

  • Julgī Stalte ir Latvijas senākās folkloras kopas „Skandinieki” vadītāja, kas darbojusies arī tādos projektos kā „Tuļļi Lum”, „Kalā Jeng”, „Tai tai” un daudzos citos;
  • Ēriks Zeps ir latgaliešu enerģiskākās postfolkloras grupas „Rikši” līderis, kas spēlējis „Dziesmu dancē”, „Taktonikā” un citās apvienībās, kā arī vadījis krietnu pulku folkloras pasākumu;
  • Ingus Grīnbergs ir vijolnieks, vijolspēles pedagogs, kas papildus darbam Liepājas Simfoniskajā orķestrī un vairākos kameransambļos labprāt iemēģina roku dažādu žanru mūzikā – gan populārajā, izpildot, piemēram grupas “Ornaments” repertuāru, gan tautas mūzikā tkp sastāvā.

Radošajās pavasara vēstnešu darbnīcās varēs izgatavot taureņus un puķītes no krāsainiem dzijas dzīpariem un izveidot putniņus no meldriem. Darbnīcas nodrošina kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietišķās mākslas studijas.

🟩 Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem

 

20. martā no plkst. 6.00 līdz plkst. 8.00 Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” aicina svinēt Pavasara saulgriežus un sagaidīt sauli trīs norises vietās Rīgā.

🟩 Arkādijas parkā kopā ar Latvijas Folkloras biedrību un folkloras kopām notiks gan gavilēšana, gan mutes mazgāšana Mārupītē, gan šūpoļu kāršana un šūpošanās.

🟩 Lucavsalā pie Ledus lāču peldvietas kopā ar Jasjukeviču ģimeni un tradīciju kopu “Radi” notiks dažādi rituāli – uguns iedegšana, mutes mazgāšana Daugavā, putnu dzīšana, ripas spēle un citi.

🟩 Zaķusalas Austrumu galā aiz TV torņa kopā ar folkloras kopu “Grodi” un ģimeņu folkloras studiju “Garataka” būs iespējams mest šautras, kā arī šūpoties šūpolēs ar skatu pret Daugavu.

Prognozētā saules uzlēkšana 20. martā ir plkst. 6.25, kad arī diena kļūst garāka par nakti. Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Dalība rituālos bez maksas.

Pasākumu norises vietās var notikt filmēšana un fotografēšana publicitātes vajadzībām.

Papildus informācijai: RD IKSD Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” projektu vadītāja Evija Pučinska, e-pasts: evija.pucinska@riga.lv

Šā gada 7. martā muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” atklāja izstādi “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949”.

Izstādē skatītāji Latvijā pirmo reizi satiks darbus, ko pēckara Vācijā veidojuši talantīgi, tolaik jauni latviešu mākslinieki, tostarp Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis.

🟩 Izstāde būs skatāma muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84/2. Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādes uzmanības centrā ir neparasts gadījums – 1949. gadā sastādīta, tomēr nekad neizdota grafikas darbu kolekcija, kas savu skatītāju gaidījusi 74 gadus.

1949. gada vasarā no kara sagrautās Eiropas uz ASV izceļoja grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Janis Šternbergs. Pirmos pēckara gadus viņš bija pavadījis Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā. Tur viņš izveidoja un vadīja grafikas darbnīcu, kurā par spīti galējam trūkumam vairāk kā ducis audzēkņu apguva kaligrāfiju, dažādas iespiedtehnikas, grāmatu grafisko iekārtojumu un iesiešanu, plakātu veidošanu un citas zinības.

Audzēkņu darbu kolekciju bija plānots publicēt, bet tas nenotika; vērtīgo darbu mape – folio – palika Jaņa Šternberga bagāžā. Mapē iekļauti darbi novilkuma tehnikā: kokgrebumi, linogriezumi, litogrāfijas, dobspiedumi cinkā sausās adatas un asējuma (oforta) iespiedtehnikā. Mapē ir vairāk kā 200 darbu un tie izkārtoti uz 70 vatmaņa papīra lapām. Skolotāja rūpīgi sakārtotā un ilgus gadus glabātā audzēkņu oriģināldarbu kolekcija tagad iekļauta muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā.

Izstādē šis folio – sava veida aizraujoša grāmata vienā eksemplārā – nu pirmo reizi ieraudzījusi dienas gaismu. Grafikās paviz ainas no nesen atstātās Latvijas, bet visvairāk darbu tematika atspoguļo piedzīvoto kara laiku, Fišbahas bēgļu nometnes vidi un personas, arī apkārtnes dabu. Izstādītie oriģināldarbi un tos papildinošie priekšmeti uzskatāmi liecina par kara skartās paaudzes spēju pielāgoties dramatisko pārmaiņu apstākļos un centieniem uzturēt savu kultūras identitāti par spīti visam.

🟩 Izstādes ietvaros 14. martā plkst. 18.00 notiks dr. art. Jāņa Kalnača publiska lekcija “Janis Šternbergs un Fišbahas grafikas mākslas studija”.

 

🟩 Izstādes veidotāji:

  • Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
  • Kuratore: Sarma Muižniece Liepiņa
  • Konsultācijas: Jānis Kalnačs, Valdis Villerušs
  • Dizains un multimediji: Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes)
  • Iekārtojums: Uldis Dimiševskis

Atbalstītāji: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība.

 

Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs, kurš vairāk nekā 40 gadus pēta un kolekcionē ābeces. Viņa kolekcijā ir vairāk kā 10 tūkstoši dažādu ābeču no visām pasaules valstīm. Juris Cibuļs ne tikai kolekcionē ābeces, bet arī pats ir vairāku autors.

“Ābece ir tā, kas apvieno skolu un valodu, un īstenībā es krāju valodas, jo ābeces ir vienīgais veids, kā to var darīt.”

savā grāmatā “Valodu un tautu brīnumainā pasaule” raksta Juris Cibuļs

Izstādē skatāmas ābeces dažādās valodās – gan latgaliešu un latviešu, gan krievu, gruzīnu u.c. valodās, kā arī neredzīgajiem jeb Braila rakstā izdotās ābeces.

Izstāde apskatāma RCB filiālbibliotēkas “Strazds” darba laikā:

  • P: slēgts;
  • O, C; 11.00–19.00;
  • T, Pk: 10.00–18.00;
  • S: 10.00–17.00;
  • Sv: slēgts.

🟩 Tikšanās ar Juri Cibuļu notiks RCB filiālbibliotēkā “Strazds” (Kvēles ielā 15) 15. martā plkst. 12.00.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67043616, e-pasts: rcb.strazds@riga.lv

 

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27 k-2) no 2024. gada 7. marta līdz 7. aprīlim apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” keramikas izstāde “No saullēkta līdz saullēktam”.

Studijas “Ceplis” vadītājs Elvijs Krevics saka: “Šīs izstādes nosaukumu mēs izvēlējāmies kopā ar “Cepļa” studijas dibinātāju un vadītāju Viju Vosi (1957-2023), vēl 2023. gada sākumā, bet izstādi veidot mums nākas jau bez šī talantīgā un sirsnīgā cilvēka.” Elvijs Krevics turpina studijas dibinātājas Vijas Voses aizsākto pēc viņas pēkšņās aiziešanas mūžībā.

Nosaukums “No saullēkta līdz saullēktam” iekļauj sevī pilnu 24 stundu ciklu –visu, kas ir apkārt mums, ko redzam, dzirdam, jūtam. Tāpēc šajā izstādē apkopoti aizvadītā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos radītie mirkļi, domas un idejas, kas, tāpat kā mēs, ik rītu mostas aizvien jaunas.

“No saullēkta, kas šajā pavasara laikā ik rītu par minūti kļūst agrāks, aicinu ikvienu izstādes apmeklētāju apstāties, ieskatīties, ieraudzīt, sajust. Pamanīt glazūras atspīdumu, izvērtēt krāsu atšķirības un pārejas, sajust, kā šīs keramikas formas mani uzrunā. Esamība ir tas uz ko mūs aicina katrs saullēkts. Ikdienā mēs daudz skrienam un maz pamanām. No rīta apstāsimies ar kafijas krūzi rokās pie loga un sajutīsim saullēktu un to, cik minūtēs saule jau pilnībā izlīdusi no apvāršņa. Būsim šeit un tagad. Būsim mēs paši no saullēkta līdz saullēktam!”

– aicina Elvijs Krevics.

📌 Ieeja bez maksas
Katru dienu 11.00-18.00

 

Divas nedēļas, no 27.februāra līdz 15.martam, Rīgas rātsnamā būs skatāma ģimeņu atbalsta un mūžizglītības centra “Zvannieki” bērnu mākslas darbu izstāde “No sirds uz dvēseli”.

Bērnu darbi tapuši aizvadītā gada vasarā, mākslinieces Aļenas Savjukas vadībā. Gadu gaitā māksliniece studējusi dažādu tautu glezniecības stilus, kā arī piedalījusies vairāk nekā 30 izstādēs dažādās pasaules vietās. Savas zināšanas Savjuka nodevusi arī centra “Zvannieki” mazajiem talantiem, mācot dažādu valstu glezniecības tehnikas pamatus.

Māksliniece norāda, ka meistarklasēm gatavojusies jau iepriekš, gādājot instrumentus gan Amerikā, gan Ķīnā. “Manā dzīvē ir divas ļoti svarīgas vērtības. Pirmā vērtība ir, ka nav svešu senioru un nav svešu bērnu. Un tas man ir ļoti svarīgi, man viņi ir vienlīdzīgi. Otrā vērtība ir, ka katrs bērns ir ļoti talantīgs. Viņam vienkārši vajag likt to saprast un atklāt šo talantu. Šī bija unikāla iespēja, ka atklāt talantus, savienojot arī divas paaudzes,” pauda Savjuka.

🟩 Šī izstāde ir daļa no projekta “No sirds uz dvēseli”. Tā mērķis ir daļu no mākslinieku meistarības un pozitīvajām emocijām nodot tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Pēc izstādes tiks organizēti braucieni pie senioriem, tiem dāvājot bērnu radītos darbus. Līdz šim projekts īstenots jau 13 Latvijas sociālās aprūpes centros, tajā ir piedalījušies vairāk nekā četrsimt mākslinieku, un ir uzdāvināti aptuveni tūkstoš gleznu un zīmējumu.

“Zvannieku mājas” ir vieta, kur jau vairāk nekā 20 gadus uzņem bērnus, kuri palikuši bez ģimenēm. Centrs apvieno un sniedz atbalstu ģimenēm, kas uzņēmušas savās mājās bez vecāku gādības palikušu bērnu vai arī vēl ir tikai ceļā uz to.

Izstāde skatāma darba laikā:

  • Pirmdiena – 8.30-17.00
  • Otrdiena – 8.00-17.00
  • Trešdiena – 8.00-17.00
  • Ceturtdiena – 8.00-17.00
  • Piektdiena- – 8.00-15.00
  • Sestdiena – Slēgts
  • Svētdiena- Slēgts

Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un dokumentētājus, izsludinot fotokonkursu “Meklējot Pārdaugavu”. Fotokonkursa mērķis ir iepazīt un atklāt Pārdaugavu no dažādiem skatupunktiem, meklējot Pārdaugavai raksturīgās vietas, noskaņas, cilvēkus, parādības un notikumus.

Fotogrāfija iemieso sevī gan dokumentālu informāciju, gan ir neizmeļams resurss radošiem eksperimentiem un mākslas formām. Noteikta vide, šajā gadījumā Pārdaugava, var ietekmēt fotogrāfijas estētiku, bet vēstījums ir pakļauts autora iecerei un redzējumam. Ielūdzam ikvienu dalīties ar saviem Pārdaugavas iespaidiem, asociācijām un redzējumiem, kas izteikti fotogrāfijas valodā. Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā.

Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās – pilsētvide, daba, cilvēki un notikums. Fotokonkursa pirmajā posmā darbus aicina iesniegt līdz 2024. gada 20. aprīlim.

Iesūtītās fotogrāfijas vērtēs profesionāla žūrija un tās piedalīsies skatītāju simpātiju balsojumā. Labākās fotogrāfijas tiks izstādītas izstādē. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.

Fotogrāfijas jāiesniedz, failus augšuplādējot failiem.lv, faila nosaukumā norādot autora vārdu un uzvārdu, kategoriju un darba nosaukumu. Saite jānosūta uz e-pastu:  ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu”, minot autora kontaktinformāciju un vietu, kur uzņemta fotogrāfija.

Fotogrāfijas tiks vērtētas dažādās kategorijās:

🟩 pilsētvide;
🟩 daba;
🟩 cilvēki;
🟩 notikums.

Konkurss tiek organizēts vairākos posmos:

🟩 1. posms, darbu iesniegšana līdz 2024. gada 20. aprīlim;
🟩 2. posms, darbu iesniegšana līdz 2024. gada 20. jūlijam;
🟩 3. posms, darbu iesniegšana līdz 2024. gada 20. oktobrim.

📌 Ar konkursa nolikumu var iepazīties ŠEIT.

Papildu informācija: Ieva Nagliņa, Pārdaugavas kultūras apvienības projektu vadītāja, ieva.naglina@riga.lv; tālr. +371 67181940

No 2024. gada 4. līdz 20. martam aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” I kārtas izstādi.

Izstādē piedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas un radošo industriju jomas interešu izglītības programmu izglītojamie. Konkursam tika iesniegti 589 darbi no 48 izglītības iestādēm, kā arī 541 individuālie darbi, 34 kopdarbi un 17 grupas darbi no 698 autoriem!

Paldies mākslas darbu autoriem par radošumu, paldies pedagogiem par neatlaidību! Paldies visiem par atsaucību un dalību konkursā!

Izstādes norises vietas:

🟩 Centra rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” Krišjāņa Barona ielā 99 (Grīziņkalna apkaime).
🟩 Ziemeļu rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” Baltāsbaznīcas ielā 14 (Vecmīlgrāvja apkaime);
🟩 Vidzemes priekšpilsētas iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Silciema ielā 3 (Juglas apkaime);
🟩 Latgales priekšpilsētas iestādes – Mākslinieciskās jaunrades centrā “Praktiskā estētikas skola”, Andreja Saharova ielā 35 (Pļavnieku apkaime);
🟩 Zemgales priekšpilsētas iestādes – Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrā “Altona” Altonavas ielā 6 (Torņakalna apkaime);
🟩 Kurzemes rajona Iiestādes – Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29 (Imantas apkaime).

Konkursu rīko Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Konkursa mērķi ir sekmēt izglītojamo kultūras vērtību izpratni, to saglabāšanu un pārmantošanu, piederības sajūtu Latvijai, radošuma, talantu attīstību, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Konkursa dalībnieki tika aicināti:

🟩 iepazīt un pētīt kultūrvēsturisko mantojumu, saules simbola un zīmes izmantošanu latviešu tautas tērpos, cimdu un zeķu rakstos, sadzīvē, telpā, folklorā – tautas dziesmās, teikās un pasakās, gadskārtu svinībās un tradīcijās, deju rakstos;
🟩 radoši un jēgpilni pielietot tradicionālas un netradicionālas tehnikas un paņēmienus, izmantot dažādus materiālus idejas īstenošanai.

Paldies iestāžu vadītājiem, metodiķiem, projektu vadītājiem par atsaucību un atbalstu un telpu nodrošinājumu izstādes norisei!

Paldies izstādes darbu noformētajai un izstādes ekspozīcijas veidotājiem!

Paldies par atsaucību un darbu:

  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai Ritai Sniedzei;
  • Centra, Ziemeļu rajonu koordinatorei Kristīnei Lāriņai;
  • Vidzemes priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Herbergai;
  • Zemgales priekšpilsētas koordinatorei Aldai Bēvaldei;
  • Latgales priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Rimicānei;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai metodiskajā darbā Marinai Lučko;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu vadītājam Gunāram Antapsonam.