Arhīvs birkai: Kultūra

Jauktā kora “Namejs” 35 gadu jubilejas koncerts Kultūras centrā “Imanta”

Svētdien, 3. novembrī kultūras centrā “Imanta” plkst. 16.00 Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris “Namejs” rīko 35 gadu jubilejas koncertu “Gadalaiku ainavas”, kurā skanēs jaunāko laiku latviešu komponistu kora mūzika.

“Kora jubilejas brīdis ik gadu ir kā krustceles gadalaiku maiņā – aiziet rudens, nāk ziema, tuvojas Latvijas dzimšanas diena, Ziemassvētki. Šī gada jubilejas koncertā ievīsim mūzikā katru no šiem mums nozīmīgajiem brīžiem. Un nesot tālāk kora dibinātāju ideju par Nameja gredzena ciešajiem pinumiem kā tautas vienotību, aicināsim būt kopā ar mums arī draugu kolektīvus”,

atzīmē kora diriģente Iveta Kaktiņa.

Programmā skanēs Valta Pūces cikla “Gadalaiki” daļas “Rudens lauks” un “Ziemas ceļi”. Soliste – Ieva Parša (mecosoprāns). Kopā ar jaukto kori “Namejs” svētkus svinēs Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Vivat”, mākslinieciskais vadītājs Andris Pundurs un VEF Kultūras pils jauktais koris “Fēnikss”, mākslinieciskā vadītāja Alise Līva Jansone.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris „Namejs” ir dibināts 1989. gadā. Kopš 2023. gada kora diriģenti ir Iveta Kaktiņa un Aivis Daiņa. Līdz 2018. gadam kori vadīja tā dibinātājs Uģis Reķis, līdz 2023. gadam – diriģente Sindija Druva. Koris savas darbības laikā ir sniedzis koncertus ārvalstīs, piedalījies starptautiskos koru konkursos vairākās valstīs, kā arī aktīvi piedalījies Latvijas koru dzīvē.

✅ 3. novembrī plkst. 16.00
✅ Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29

Ieeja koncertā bez maksas

 

Krišjāņa Barona muzejs aicina ukraiņus un latviešus iepazīt rudens gadskārtu tradīcijas

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 26. oktobrī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākumu cikla “No Jāņiem līdz Ziemassvētkiem” ceturto nodarbību “Rudens – veļu laiks”. Pasākumu cikls paredzēts Rīgā dzīvojošiem Ukrainas valstspiederīgajiem un rīdziniekiem ar mērķi iepazīt latviešu un ukraiņu gadskārtu svētkus.

Pasākuma gaitā dalībnieki iepazīs rudens veļu laika tradīcijas Latvijā un Ukrainā, kā arī dziedās latviešu tautasdziesmas kopā ar muzeja brīvprātīgo Ivanu Meščanu un muzeja speciālistu Andri Ērgli. Pasākuma otrajā daļā notiks radošā darbnīca, kuras laikā tiks iepazītas latvju ornamenta zīmes un to izmantojums mūsdienās. Darbnīcu vadīs Liena Teterovska.

Visas aktivitātes notiek latviešu un ukraiņu valodā, tās tulko Ivans Meščans.

Nodarbības notiek bez maksas.

Lūgums pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: barons@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Pasākuma afiša

 

Dauderu parkā īpašā noskaņā varēs baudīt lapkriti

Dauderu komplekss (Zāģeru ielā 7) Sarkandaugavā ar šovasar atjaunoto parku un dārzu daudziem jau kļuvis par iecienītu atjaunināšanās un izziņas vietu. Pašlaik to pārņēmis rudenīgs krāšņums, tāpēc 18., 19. un 20. oktobrī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa aicinās uz jaunu pasākumu ciklu “Oda rudenim: izzinoša pastaiga Dauderos”.

Muzeja gida vadītas pastaigas laikā varēs gan aplūkot holandiešu neorenesanses stilā būvēto Dauderu namu no jauniem un iepriekš neierastiem skatupunktiem, gan izbaudīt krāšņo rudens lapkriti Dauderu parkā instrumentālās mūzikas ierakstu pavadījumā (izvēlēti gadalaikam pieskaņoti skaņdarbi – “Rudens saule”, “Rudens lietus”, “Rudens migla”, “Rudens vējš”, “Mežs rudenī” un “Oktobris”). Interesentiem tiks pavērtas Dauderu nama, dārza un parka likteņa lappuses, aptverot vairāk nekā gadsimta laikā piedzīvoto.

Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties iepriekš, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tel. 67392229 vai 67391780. Dalības maksa – 4,00 EUR.

 

Dauderu nama, kā arī tā dārza un parka bagātā vēsture atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam pieguļošo dārzu un parku tika labiekārtots kā vērienīga Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. 2010. gadā Dauderi kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu, kurā pēdējos gados aktīvi veikta ekspozīcijas atjaunošana un modernizācija.

Dauderu parks priecē ar pārdomātiem, saskanīgiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturojot sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā. Atjaunotais parks papildina muzeja piedāvājumu, un tam ir sava nozīmīga vieta muzeja ekskursiju un tematisku pasākumu programmās.

 

Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā

Mākslinieka Jura Bergina darbu izstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim.

No 2024. gada 18. oktobra līdz 8. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies latviešu porcelāna mākslinieka Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi”. Izstādē apmeklētājiem būs iespēja apskatīt gan mākslinieka agrīnās radošās darbības paraugus, kas nu jau uzskatāmi par Latvijas lietišķās mākslas zelta fondu, gan arī viņa jaunākos, pēdējos piecos gados tapušos autordarbus. Porcelāna, šamota, akmensmasas un keramikas darbos spilgti atklājas keramiķa Jura Bergina meistarība un mākslinieciskais raksturs.

Ekspozīcija būs iekārtota muzeja pirmā stāva skatlogos un interesentiem pieejama visas diennakts laikā.

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvās dziļu ieskatu Jura Bergina radošajā ceļā – no viņa agrīnās daiļrades līdz jaunākajiem eksperimentiem. Agrīnajos darbos, izpaužas mākslinieka augstvērtīgā meistarība un prasme strādāt ar tradicionālajām porcelāna formām un ornamentiem. Šie darbi atspoguļo klasiskās porcelāna vērtības, izceļot tā tīrību un eleganci.

Izstādē būs redzami arī mākslinieka pēdējo gadu darbi, kuros viņš eksperimentē ar formām, faktūrām un krāsām, meklējot jaunas izteiksmes iespējas un atklājot porcelāna daudzveidību. J. Bergins izaicina materiāla ierobežojumus un piedāvā novatoriskus tehniskos risinājumus, pievēršoties gan laikmetīgajai mākslai, gan tradicionālajiem motīviem.

“Porcelāns man ir ne tikai materiāls, bet arī filozofisks medijs,” saka J. Bergins. “Tas ļauj izteikt gan trauslumu, gan izturību, un katrs darbs ir stāsts par šo kontrastu. Esmu nemitīgā dialogā ar materiālu, meklējot jaunas formas, kā to izteikt.”

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvā ne tikai mākslas baudījumu, bet arī dziļāku izpratni par porcelāna lomu laikmetīgajā mākslā. J. Bergina darbi atspoguļo personīgu un kultūras stāstu, kas izpaužas caur precīzām detaļām, simboliem un niansētām formām.

Juris Bergins ir viens no ekstravagantākajiem Latvijas porcelāna māksliniekiem, kura darbi tikuši atzīti gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Mākslinieks dzimis 1961. gadā Rīgā, 1980. gadā pabeidzis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un 1985. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas – jeb kā mūsdienās teiktu: Dizaina nodaļu. Palīdzot remontēt keramikas krāsnis dzīvesbiedrei, sācis interesēties par keramiku, taču drīz vien izkopis pats savu, unikālu stilu, kam uzticīgi seko vēl joprojām. Savā radošajā darbībā J. Bergins apvieno klasiskās porcelāna tradīcijas ar laikmetīgām mākslinieciskajām idejām un unikāliem jaunrades paņēmieniem, kā orģinālu, spēcīgu formu savienojumu ar reālistiskiem attēliem, papildinot tos ar sociālpolitiskām un vēsturiskām tēmām.

Kopš 1987. gada piedalās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, ASV, Vācijā, Dānijā, Austrālijā, Itālijā, Japānā, Jaunzēlandē, Dienvidslāvijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Ungārijā, Somijā, Dienvidkorejā, Taivānā, Ķīnā. 1991. gadā saņēmis grantu no Banfas Mākslas centra (Kanāda). 1995. gadā saņēmis apbalvojumu “Purchase-Prize” (Faenza, Itālija); 1996. gadā saņēmis goda diplomu (otro vietu) “Cup-96” (Belgrada, Serbija); 1997. gadā saņēmis Sidnejas mēra (Shepparton, Austrālija) “Speciālo balvu”. 1998. gadā Faenzas Starptautiskajā Keramikas muzejā J. Bergina darbs piedalījās izstādē “Selezione di doni 1996-98. Da Fontana a Valentini ed oltre” kopā ar Pablo Pikaso, Peteru Voulkosu un citu autoru darbiem, J. Bergina darbi šobrīd skatāmi arī muzeja pamatekspozīcijā. 2002. gadā amerikāņu māksliniece un profesore Suzanna Petersone (Susan Peterson,1925-2009) iekļauj keramiķi digitālajā mākslinieku sarakstā: “Visual Resources Collection”, kurā ir ap 8700 mākslinieku no visas pasaules, tajā Latviju pārstāv tādi mākslinieki kā Gustavs Klucis (Painting, Print, Photography), Juris Bergins (Ceramics) u.c.

Mākslinieka darbu fotogrāfijas publicētas tādos žurnālos kā “New Ceramic” (Vācija), “Ceramic and Perception Art” (Austrālija); “American Craft” (ASV); “World of Art” (Londona, Apvienotā Karaliste); “La Biennale di Venecia 58th”; “MoMA” (Ņujorka); “Gugenheim” (Solomona Gugenheima muzejs, Ņujorka) un Berlīnes biennāle.

J. Bergins kopš 1991. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kopš 1999. gada – IAC, Ženēvas Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedrs. Lietuvas Mākslinieku savienības (LDS) goda biedrs. Pateicoties viņa entuziasmam, ir radušies tādi starptautiski pasākumi kā Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “Pavasaris” un Starptautiskais keramikas simpozijs “Redukcija”.

Latvijā keramiķis rīkojis vairākas personālizstādes, un viņa darbi ir bieži tikuši eksponēti Rīgas Porcelāna muzejā, kā arī citos nozīmīgos Latvijas muzejos un galerijās.

Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim. Izstādi pavadīs informatīvi papildmateriāli muzeja tiešsaistes kanālos, īpaši muzeja Rīgas Porcelāna muzejs | Riga | Facebook , youtube.com/@rigasporcelanamuzejs, instagram.com/riga_porcelain_museum/ kontos.

Pielikumā publicitātes attēls:
01 – Juris Bergins. Foto: Gvido Kajons

 

Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST

2024. gada 27. oktobrī plkst. 17.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST.

Koris ir kaut kas vairāk par dziedāšanu, tas ir dzīvesveids un daudzpusīga cilvēka personības attīstība, ko daudzu darbības gadu laikā izbaudījušas arī sieviešu kamerkora “Cantus” dziedātājas. Sava jubilejas koncerta nosaukumam izvēlēdamās vārdu spēli ar darbības vārdu “prast”, dāmas uzsver, ka kordziedāšana daudz spilgtāk un košāk ļauj izbaudīt dzīves krāsas – just, mīlēt, jokot, brīnīties, sapņot, dzīvot un dziedāt.

Koncertā ikvienam būs iespēja izdzīvot plašu muzikālu krāsu gammu – līdzās Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Gunāra Freidenfelda pazīstamajām kompozīcijām, Jāņa Šipkēvica, Lauras Jēkabsones un Madaras Kalniņas nesen tapušiem skaņdarbiem, skanēs arī īpaši kamerkorim “Cantus” un šai jubilejai radīta mūzika – Kristīnes Cīrules kompozīcija “Prast” ar Maijas Kalniņas dzeju un Andra Kontauta dziesma “Es meitiņa kā puķīte” ar latviešu tautasdziesmas tekstu.

Kora muzikālo skanējumu papildinās instrumentālā grupa “Trendo” – Madara Kalniņa (klavieres), Arina Bardova (vijole), Aija Linde (alts), Elīza Petrenko (čells), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti). Solo balsis izdziedās Inese Romancāne un Aleksandrs Tuguševs, kurš būs arī jubilejas vakara vadītājs.

Kamerkora “Cantus” dalībnieces jubilejas koncertu iecerējušas arī kā senu draugu un domubiedru tikšanos, kurā īpaši gaidītas bijušās dziedātājas un komponisti, kuri šo gadu laikā sadarbojušies ar kolektīvu.

Kamerkori “Cantus”, kā Vecajai Svētās Ģertrūdes baznīcai piederīgu jauniešu kori, 1989. gadā dibināja diriģents, komponists Valdis Zeltkalns. Pašlaik kolektīvu vada mākslinieciskā vadītāja Mārīte Junita Apsīte, diriģente Ieva Apsīte un vokālā pedagoģe Inese Romancāne.

Kora pirmsākumi gan atrodami vēl senāk – nosaukums “Cantus” izvēlēts jau 1978. gadā Valda Zeltkalna izveidotajam Bulduru Dārzkopības vidusskolas kamerkorim.

Ieeja koncertā bez maksas.

Publicitātes Foto: Uldis Sedols, Kamerkoris “Cantus”

 

Zinātniskā konferencē analizēs pretrunīgi vērtētas vēstures norises un personības

Rīgas dome un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts 9. oktobrī Rīgas domes sēžu zālē pulksten 10 aicina uz zinātnisku konferenci “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra”.

Konferencē tiks runāts par kara ietekmi uz pilsētvidi; par mitoloģiju un maldināšanu piemiņas objektos pilsētā; ideoloģiskiem iemesliem, kāpēc pilsētas mēdz un nemēdz atdzimt savā iepriekšējā veidolā; starptautiskām mantojuma aizsardzības normām kara laikā un pilsētu atdzimšanas praksēm.

“Vēsturiskā pilsētas ainava ar tās arhitektūru un plānojumu ir mūsu identitātes daļa. Karadarbības rezultāts, bet reizēm arī mērķis ir šīs identitātes ainavas iznīcināšana. Jautājums, kas notiek pēc kara – vai šī ainava atdzimst, dziedējot identitātei cirstās brūces, vai arī tā ir zudusi. Ir piemēri, kur sabiedrība veic milzu darbu, lai sagrautās pilsētas tiek atjaunotas pirmskara izskatā. Vienlaicīgi ideoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ pilsētas neatdzimst, atstājot dziļu identitātes traumu sabiedrības atmiņā. Tagad, kad Ukrainā Krievija agresori ir iznīcinājuši Mariupoli, Bahmutu, Soledaru, Vuhledaru un vēl virkni pilsētu, mūsu konference nav tikai atskats pagātnē, bet arī stāsts par atdzimšanas iespēju nākotnē,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.

Latvijas vēsturnieki analizēs līdz šim pretrunīgi vērtētas 20. gadsimta vēstures norises un personības, kā arī to darbības atspoguļojumu publiskajā telpā. Īpaša uzmanība būs pievērsta virknei vēstures vēstījumu – mītam par Rīgas “atbrīvošanu” 1944. gada 13. oktobrī, pieminekļiem latviešu strēlniekiem Rīgā un padomju komisāram Jānim Fabriciusam Ventspilī, Liepājas (1941) un Bauskas (1944) aizstāvju atcerei, kas dažādi vērtēti sabiedrības kolektīvajā atmiņā un vēstures politikā.

“Valsts pētījumu programmas Latvijas 20.-21. gadsimta vēsturē un Rīgas domes sadarbības ietvaros tapusī izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” un zinātniskā konference “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra” ir labs vēstures pētniecības un atmiņu politikas mijiedarbes piemērs, kas atgādina par nereti piemirstu, bet nozīmīgu Latvijas vēstures lapaspusi – okupācijas varu maiņu 1944. gadā un PSRS un Vācijas karaspēku nodarītajiem zaudējumiem Latvijas pilsētām un to kultūrvēsturiskajam un industriālajam mantojumam. Dziļāka izpratne par šiem dramatiskajiem notikumiem ne tikai ļauj vilkt paralēles ar šobrīd notiekošo Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā, bet sniedz arī tālākus impulsus Latvijas valsts stiprināšanā un vēstures dezinformācijas kliedēšanā plašākā sabiedrībā,” uzsver Dr. hist. Uldis Neiburgs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks.

Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti un arhitekti diskutēs par arhitektūras identitātes izaicinājumiem kara un pēckara periodā. Uzmanības lokā būs gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīgas ielas (Otrā pasaules kara laikā Vecrīga zaudēja ap 10 % vēsturiskās apbūves), kā arī starptautiskā pieredze kara darbībā cietušo pilsētu atjaunošanā vai modernizēšanā mūsdienās.

Konference organizēta Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros. Tā ir kopējs noslēdzošs pasākums sadarbībai, ko uzsāka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, nodrošinot ceļojošās brīvdabas izstādes “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” veidošanu.

8. maijā Rīgā, Brīvības laukumā, atklātā brīvdabas izstāde šogad bija skatāma padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas – PSRS karadarbībā 1944. gadā visvairāk cietušajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Gulbenē, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, bet 9. oktobrī atgriezīsies Strēlnieku laukumā, Rīgā.

Konferences mērķis ir veidot un stiprināt izpratni par Rīgu kā unikālu vietu, kuras identitāte ir cieši saistīta ar ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, radošo industriju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un arhitektūras jomu attīstībā, pētniecībā un komunikācijā.

 

Miķeļdienu Rīgā godinās ar jautriem pasākumiem un krāšņu gadatirgu

, , ,

Gatavojoties Miķeļdienas svinībām, rīdzinieki un viesi 28. septembrī aicināti uz Doma laukumu, kur norisināsies tradicionālais rudens ražas svētku gadatirgus, bet 29. septembrī – godāt Miķeļdienas tradīcijas dažādos radošos un krāšņos pasākumos varēs Mežaparkā un Imantā.

Miķeļdienas gadatirgus

Tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus norisināsies 28. septembrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā. Ikvienam būs iespēja baudīt bagātīgas rudens ražas veltes, lietišķās mākslas meistaru darinājumus un daudzveidīgu kultūras programmu.

Iepirkšanos bagātinās krāšņa skatuves programma ar pūtēju orķestra “Fanfara”, bērnu deju kolektīva “Teiksmiņa”, bērnu vokālā ansambļa “Magonīte”, bērnu deju ansambļa “Dzīpariņš”, jauniešu deju kolektīva “Dzīpars”, orķestra “Rīga”, jauktā kora “Lindås”, bērnu tautas deju ansambļa “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīva “Oglīte”, senioru deju kolektīva “Oglīte”, tautas deju ansambļa “Teiksma”, vidējās paaudzes deju kolektīva “Teiksma”, vidējās paaudzes deju kolektīva “DeTeiksma”, jauktā kora “Laudate”, tautas deju ansambļa “Liesma” un postfolkloras grupas “Rikši” priekšnesumiem.

Par lielisku noskaņu visas dienas garumā rūpēsies pasākuma vadītāji – aktieri Anna Klēvere un Egils Melbārdis.

Ielūdz Miķelis un Jumis Imantā

Savukārt, 29. septembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29, ar Miķeļdienas tradīcijām iepazīstinās folkloras zinātāji. Pasākumu
ar dziesmām un dančiem uzmundrinās folklora kopa “Banga” un tradicionālās mūzikas grupa “Dārdaru muzikanti”.

Pasākuma apmeklētāji varēs darboties radošajās darbnīcās, spēlēt spēles un iet rotaļās, kā arī priecāties par augļu un dārzeņu izstādi – konkursu. Visas dienas garumā iepirkties gribētājus priecēs Miķeļdienas gadatirgus.

“Diži godi šoruden” Mežaparkā

Tikmēr 29. septembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, Paviljonā un ārtelpā, notiks Miķeļdienas pasākums “Diži godi šoruden”. Pasākumā lielu un mazu gaidīs radošās darbnīcas, spēles un sportiskas aktivitātes, kā arī vietējo ražotāju rudens velšu tirdziņš.

Uz Āra skatuves muzikālo baudījumu radīs pūtēju orķestra “Fanfara” koncerts un grupas “The Market band” koncerts, Kokaru zālē notiks izklaidējoša nodarbība bērniem, kas zīmē, kopā ar Vari Klausītāju – “Zīmējumu teātris”, bet vakaru Āra skatuvē noslēgs “Mirage Jazz” septeta koncerts.

Miķeļdienas svinības kopā ar sievu folkloras kopu “Vilcenes”

29. septembrī plkst. 12.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” dārzā svinēs Miķeļdienu ar sievu folkloras kopu “Vilcenes”.

Ražas bagātības svētkos kopā tiks izdziedātas tautas dziesmas, iets rotaļās, uzzināti un atgādināti Miķeļdienas ticējumi, paražas un tradīcijas, kā arī baudīti ražas augļi.

 

Miķeļdiena Imantā – ielūdz Miķelis un Jumis!

Še, tētiņ, Jumja vārpa,
Cērt sudraba apcirknīti:
Dieviņš devis div’ vārpiņas
Bagātāi gadiņā.
/ Latviešu tautasdziesma /

2024. gada 29. septembrī Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29 notiks Miķeļdienas svinības ar daudzveidīgu kultūras programmu gan lieliem, gan maziem.

Gadskārtu svinēšana dod pamatu cilvēka ikdienas dzīves ritmam. Miķeļdiena, kad atzīmējam rudens saulgriežus, ir jestrs pasākums ar mūziku, dejām, rotaļām un gadatirgu. Miķeļus svin raženi, dižojas ar dabas nesto bagātību, jo tie sakrīt ar laiku, kad uz laukiem ir novākta raža. Miķeļos tradicionāli tika svinētas kāzas un dzīres bija bagātīgas. Svētkos godā Jumi, kas ir auglības, svētības un bagātības simbols.

Pasākuma programmā būs gan svētku koncerts, gan iesaistošas norises. Ar Miķeļdienas svētku tradīcijām iepazīstinās folkloras zinātāji Ēriks Zeps un Zane Reitere. Ar dziesmām priecēs un aicinās uz dejām tradicionālās mūzikas grupas “Banga” un “Dārdaru muzikanti”.

Pieaugušajiem būs interesants rudens labumu tirdziņš, savukārt Bērni un jaunieši varēs piedalīties radošās darbnīcās kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Tautas lietišķās mākslas studijām. Aktīvās atpūtas piekritēji dižās Miķeļdienas spēka, veiklības un jautrības pieturā kopā ar jautrajām Miķeļa māsām varēs izmēģināt spēkus lielajā rudens stafetē, gaiļu cīņās, visiem labi zināmajā spēlē “desas” (pārdēvēta par “ābolu spēli”) un noskaidrot savu veiklību staigājot ar ķekatām vai “cūku ganīšanā”.

Ikviens tiek aicināts piedalīties unikālo un jumja formas augļu un dārzeņu izstādē – konkursā. Novācot rudens ražu nereti sanāk atrast divus kopā saaugušus augļus vai tik dīvainas formas dārzeni, ka tas atgādina teju skulptūru. Tāpēc atnes to pasākuma dienā uz Kultūras centru un piedalies konkursā.

Pasākuma programma

● 10.00–17.00
Miķeļdienas tirdziņš ar Latvijā ražotiem amatnieku izstrādājumiem un pārtikas produktiem;
Izstāde – konkurss unikālajiem un Jumja formas augļiem un dārzeņiem (apmeklētāji aicināti nest savos dārzos izaugušos Jumjus)

● 12.00–15.00
Uz skatuves tradicionālās mūzikas grupas “Banga” un ”Dārdaru muzikanti”

● 11.00–16.00
Radošās darbnīcas:

  • rotājumu un Miķelīšu veidošana no dabas materiāliem ar TLMS “Ataudze” pinējiem;
  • Kalēja darbnīca un studijā tapušo darbu prezentācija – iespēja iemēģināt kalšanas procesu un izgatavot sev nelielu suvenīru ar TLMS “Zīle” kalēju;
  • Aušanas darbnīca – iespēja apgūt aušanas prasmes un iemēģināt mazās stelles ar TLMS “Austra” audējiem.

● 11.00–16.00
Dižās Miķeļdienas spēka, veiklības un jautrības rotaļas – Cūku ganīšana, ķekatas, ābolu spēle, gaiļu cīņas un lielā stafete.

Pasākuma vadītāji Ēriks Zeps un Zane Reitere

Ieeja bez maksas.

Rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

 

Sarunas par latviešu pavārgrāmatām Bolderājā kopā ar Astru Spalvēnu

RCB Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3) turpinās sabiedrības integrācijas projekta “Atvērti atbalstam, radošumam un kopā būšanai” norise – 28. septembrī plkst. 12.00 ikvienam apkaimes iedzīvotājam un viesim ir iespēja piedalīties sarunās par latviešu pavārgrāmatu vēsturi kopā ar ēdiena kultūras pētnieci Astru Spalvēnu.

Dr. art. Astra Spalvēna ir Latvijas ēdienu kultūras pētniece un gastronomijas vēstniece. Viņu iedvesmo ēdiens, tā daudzpusīgais raksturs un interesantā vēsture. Viņas interešu lokā ir tādi jautājumi kā kulinārais mantojums, kulinārijas vēsture, kulinārais tūrisms, gastropoētika, Latvijas virtuve, nacionālā virtuve.

Pasākumā būs iespēja padalīties ar savas ģimenes iemīļotāko recepti un apskatīt grāmatu izstādi “Ceļojums laikā ar latviešu pavārgrāmatām” no Rīgas Centrālās bibliotēkas un filiālbibliotēku krājumiem.

Rīgas Centrālā bibliotēka saņēmusi finansiālu atbalstu Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sabiedrības integrācijas un brīvprātīgā darba projektu konkursā Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tiek realizēts RCB Bolderājas filiālbibliotēkā.

Informāciju sagatavoja:

Zinta Haļzova, RCB Bolderājas filiālbibliotēkas vadītāja.

Tālrunis informācijai: 67043601, e-pasts: rcb.bolderaja@riga.lv

 

Izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem par Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanu

Rīgas enerģētikas aģentūra izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā” par aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem atbilstoša labiekārtojuma izveidi kultūras pasākumu vajadzībām Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā. Ideju konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens ieinteresēts un aktīvs rīdzinieks vai domubiedru grupa.

“Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā mēdz notikt dažādi kultūras pasākumi. Dārzs ir plašs, ar kokiem un gādā par patīkamu atmosfēru, noēno karstā saulē, tomēr tam nepieciešams labiekārtojums, lai tajā varētu notikt aizvien vairāk pasākumu, nodrošinot Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem un viesiem pieejamu bagātīgu kultūras programmu. Šā gada 18.septembrī aicinām uz pasākumu Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā, kurā informēsim par ideju konkursu un aprites ekonomiku,”

Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.

Lai jaunais dārza labiekārtojums būtu mūsdienīgs, ērti apsaimniekojams, videi draudzīgs un iekļautos apkārtējā vidē, Rīgas enerģētikas aģentūra izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā” par aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem atbilstoša labiekārtojuma izveidi kultūras pasākumu vajadzībām Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā.

12

Ideju konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens ieinteresēts un aktīvs rīdzinieks vai domubiedru grupa (jaunieši, seniori, kaimiņi, draugi, nevalstiskās organizācijas, domubiedri, u.c.).

✅ Plašāku informāciju par ideju konkursu būs iespējams iegūt 18.septembra pasākumā Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā no plkst.17.30.

Pasākumu vadīs aktrise un apģērbu dizainere Madara Bormane, piedalīsies arī Latvijas Arhitektu savienības jaunā Eiropas Bauhaus koordinatore Anda Kursiša, pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, kā arī ideju konkursa žūrijas locekļi.

✅ Ideju pieteikumus gaidīsim līdz 2024. gada 25. novembrim.

Iesniegtās idejas vērtēs žūrija un atlasīs piemērotākos risinājumus, kas tiks iekļauti iepirkumā un īstenoti līdz nākamā gada vasarai, lai vasaras nogalē varētu svinēt jaunā kultūrdārza atklāšanu.