Arhīvs birkai: Pilsētvide

Iedzīvotāji atjauno māju Rīgas vecpilsētas sirdī

Jūlija sākumā pēc fasādes atjaunošanas ekspluatācijā nodots nams Grēcinieku ielā 11. Sešstāvu dzīvojamo māju, kas ar savu apjomu ieskauj Svētā Pētera baznīcu, tās dzīvokļu īpašnieki atjaunoja ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Atjaunošanas projekta vadītāja, SIA “Rīgas namu pārvaldnieka”, pieredzē šī ir līdz šim vērienīgākā vēsturiskās fasādes atjaunošana – 47 dzīvokļu lielajai mājai atjaunota visa 3798 m2 plašā fasāde.

“Esam priecīgi un lepni, ka nepadevāmies, ka spējām vienoties un atradām īstos vārdus, lai pārliecinātu šaubīgos. Un man ļoti gribētos, lai mūsu paveiktais kalpo par iedvesmu citiem – viss ir izdarāms arī tad, kad māja ir gandrīz 50 dzīvokļu īpašnieku kopīpašums!”

Mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Laura Geistarde-Šube

“Pabeidzot šādu lielu projektu, mēs vēl un vēlreiz sakām paldies aktīvajiem iedzīvotājiem! Tāpēc priecājos redzēt, ka šī aktivitāte arvien aug. Tā šovasar strādājam ar vēl astoņām vēsturiskajām fasādēm, un gatavojamies renovēt vairāk nekā 60 mājas, kas pieteikušās ALTUM finansējumam. ”

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes loceklis Mārtiņš Paurs

Nams Grēcinieku ielā 11 ir būtiska Vecrīgas ainavas sastāvdaļa. Lai arī ēka ir celta 1954. gadā, tās arhitekts Osvalds Tīlmanis ar arhitektūras detaļu palīdzību ir spējis to padarīt tuvāku vecpilsētas garam. Atjaunošanas projekta arhitekts Jānis Caunītis stāsta: “Fasādes apdarē izmantots plašs 16. līdz 18.gs. pirmās puses ēku fasāžu rotājumu arsenāls – stūru rustojums, starpdzegas, volūtas, profilētas logu apmales, grezni trīsstūrveida zelmiņi, kā arī izteikti stāvs divsīpņu jumts. Kā arhitektoniskās izteiksmes līdzeklis izmantots arī fasāžu kolorīts – uz monohromi tumšām plaknēm izcelti gaiši dekora elementi.”

Projekts tika īstenots divās kārtās, tā kopējais budžets bija 583 107 eiro, un no tiem pirmajai kārtai Rīgas pašvaldība piešķīra 15 495 eiro, savukārt otrajā kārtā māja ir pieteikta līdzfinansējumam 30 000 eiro apmērā, par ko pašvaldībai vēl jālemj.

Pēc dzīvokļu īpašnieku pasūtījuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vadībā fasādes atjaunošanas projektu īstenoja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, kas izstrādāja projektu un nodrošināja tā autoruzrauzību, SIA “FORMA 2”, kas nodrošināja būvuzraudzību, un SIA “Berga Fasādes”, kas veica atjaunošanas darbus.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” saviem pārvaldītajiem namiem piedāvā pilnu projekta vadības ciklu, tai skaitā palīdzot dibināt biedrību, piesaistīt projektētāju, slēgt visus nepieciešamos līgumus, piedalīties būvsapulcēs un gatavot noslēguma pārskatus. Tāpat namu pārvaldnieks palīdz pieteikties pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī iegūt bankas aizdevumu.

Pašvaldība nodrošina 50 % no fasādes remonta vai bīstamības novēršanas remontu izmaksām līdz pat 30 000 eiro apmērā vienai mājai. Pārējo izmaksu segšanai dzīvokļu īpašnieku kopība izmanto mājas uzkrājuma līdzekļus, kā arī ņem aizdevumu bankā.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

Papildu informācija:
Inita Kabanova, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, tālr. +37128323460, e-pasts: inita.kabanova@rnparvaldnieks.lv

 

Dārziņos top moderns sporta un atpūtas laukums

Šonedēļ sākti būvdarbi projektā “Multifunkcionālā sporta un atpūtas laukuma labiekārtošana” Dārziņu ielā, kas tiek īstenots Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursa ietvaros. Projektu paredzēts pabeigt 2025. gada septembrī, labiekārtojot Dārziņos sporta un atpūtas laukumu apkaimes iedzīvotājiem.

Projekts tiek īstenots, kopīgi iesaistoties Dārziņu apkaimes iedzīvotājiem un vietējai Dārziņu iedzīvotāju biedrībai.

Projekts paredz modernizēt esošo basketbola laukumu Dārziņu apkaimē, ieklājot tajā FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija) sertificētu basketbola laukuma segumu, kas nodrošina līdz pat 40% amortizāciju un ātru lietusūdens drenāžu. Laukuma segums būs gumijots un ērti montējams un demontējams, tā ilgtspēja ir vairāk kā desmit gadi. Tiks demontēti esošie nolietotie basketbola grozi un tiks uzstādīti jauni. Laukumu plānots no trijām pusēm norobežot ar divus metrus augstu žogu, savukārt groza pusē tas tiks paaugstināts līdz četriem metriem, izmantojot drošības tīklu.

Multifunkcionālajā sporta laukumā būs iespējams nodarboties arī ar volejbolu, futbolu un citiem sporta veidiem. Laukumā tiks iestrādātas īpašas kapsulas volejbola tīkla balstu uzstādīšanai. Gumijotais segums būs piemērots arī vingrošanas, aerobikas, dejas un citām aktīvajām nodarbībām.

Projektā plānots iegādāties arī nelielu konteineru inventāra glabāšanai, kurš estētiski tiks aizsegts ar koka dēlīšu aizslietni, paredzot vietu sezonāli izvietot arī biotualeti.

Pēc projekta īstenošanas paplašināsies arī iespējas dažādu kultūras un atpūtas pasākumu rīkošanai.

Projektēšanas un būvniecības darbus veic SIA “Sporta halle”. Projekta kopējās izmaksas ir 69 324 eiro ar PVN.

Vairāk par projektu – ŠEIT.

 

Pašvaldība īstenojusi energoefektivitāti paaugstinošus darbus Rīgas Basketbola skolas ēkā

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas Basketbola skolas ēkā Juglas ielā 16.

Rīgas basketbola skolas ēkai veikta fasādes, cokola un jumta siltināšana, kā arī nomainītas durvis un logi. Projekta ietvaros ir uzstādīti 106 saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, kā arī izbūvēta jauna ventilācijas sistēma.

Projekts realizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 360 902 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 807 216 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 553 686 eiro.

Būvdarbus Juglas ielā 16, Rīgā veica uzņēmējs SIA “LC būve”. Būvuzraudzību objektā nodrošināja SIA “Mūsu uzraugs”.

Projektu “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” ēkā Juglas ielā 16, Rīgā” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Rīgas pilsētvidē atgriežas vides instalācijas ar jaunām to interaktivitātes iespējām

Sākot ar šo nedēļu Rīgas pilsētvidē pakāpeniski atgriežas interaktīvie vides objekti, kurus Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Latvijas un starptautiskiem arhitektiem un māksliniekiem izstrādāja pērn. Atbilstoši ilgtspējīgas mākslas objektu labajai praksei, to izmantošana ir paredzēta vairāku gadu garumā, katru sezonu mainot un variējot objektu funkcionalitāti, vadošo ideju un atrašanās vietu. Starpposmos objektus ir iecerēts izrādīt citu Eiropas valstu lielpilsētās, kuras izrāda interesi par tiem.

“Vides instalācijas un mākslas objekti, kas veidoti ilgtspējīgi gan no materiālu viedokļa, gan no paša objekta idejas viedokļa, ir tas virziens, kurā redzam pilsētvides objektus un laikmetīgo mākslu Rīgā. Pērn radītie vides objekti ir veidoti funkcionāli, tos var piemērot dažādām Rīgas apkaimēm un izvietošanas vietām, kā arī “spēlēties” un pielāgot to idejisko vēstījumu. Objekti šogad ir tie paši, kas pērn, bet mainījies to saturs. Tāpat, ņemot vērā pērnā gada pieredzi, esam konsultējušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un ražotājiem, lai novērstu objektu drošības riskus,”

par interaktīvo vides instalāciju atgriešanos Rīgas ārtelpā stāsta Rīgas domes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns.

Kā pirmais Rīgas ārtelpā, Daugavas krastā iepretī Vecrīgai no šodienas ir atgriezies mākslinieka Andra Eglīša un SIA “Savvaļa” tēlniecības objekts “Laika upes liecinieki”. Vides objektu šogad veido septiņas lielformāta skulptūras, kas rada ilūziju par arheoloģiskiem un no upes izskalotiem atradumiem. Šī iemesla dēļ skulptūras ir izvietotas gar Daugavas promenādi un katra no tām ir raksturīga Rīgas iedzīvotāju ikdienas lieta. Šeit redzams kallas zieds, pildspalva, grāmata, cirvis un konfektes, sakta, kūka “Vecrīga” un bundža.

Katrs no objektiem ir ar savu individuālu stāstu – piemēram, bundža aicina domāt par vides aizsardzību, bet grāmatas mērķis ir mudināt uz pašizpausmi. Skulptūru tapšanas procesā īpaša uzmanība pievērsta arī tam, lai interesentiem būtu iespēja mijiedarboties ar objektiem – piemēram, sēžot vai guļot uz tiem. Kā uzsver autors Andris Eglītis, interaktivitāte ir neatņemama šo mākslas darbu sastāvdaļa.

Skulptūras veidotas no ilgtspējīga materiāla – aerobetona, kas jaukts kopā ar dažādiem Latvijas zemes krāsu pigmentiem, iegūstot materiālu, kas vizuāli atgādina smilšakmens klinšu iezi. Šī vides instalācija no šodienas ir izbaudāma Daugavas krastā. Atšķirībā no pērnā gada, instalācijā atpūtas funkcijas tīklā ir nošķirtas no pašām skulptūrām. Rīgas iedzīvotāji un viesi ir aicināti izbaudīt mierīgu upesmalas dzīvi Rīgas pašā centrā, praktiski apdzīvojot šo instalāciju, atpūšoties un baudot mirkli.

Savukārt, jūlija beigās Doma laukumā atvērsies interaktīvā lasītava “Kopā pie Doma”, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju lastītpriekam un mīlestībai pret literatūru. Instalāciju veidoja un pielāgoja šī gada koncepcijai Latvijas, Austrijas un Portugāles arhitektu apvienība “Lightfoot”. Interaktīvā lasītava veidota kā vieta, kur ikdienas steigā piestāt un baudīt grāmatu lasīšanu. Grāmatas vides instalācijai nodrošinās Latvijas Nacionālā bibliotēka, un līdz pat oktobra beigām šeit norisināsies grāmatu lasīšanas programma.

Pēdējais pilsētvidē uz ilgāku laika posmu atgriezīsies pērn Līvu laukumā izvietotais torņa formas “Paviljons”. Tas pilsētā atgriezīsies vasaras otrajā pusē, šoreiz kādā no Rīgas apkaimēm un tā atrašanās vieta tiks izziņota īsi pirms tam.

Visas trīs vides instalācijas, kas radītas pērn, šogad ir piedzīvojušas izmaiņas to funkcionalitātē vai atrašanās vietā, notikusi to apkope, papildināšana ar jauniem elementiem, sakārtošana un pilnveide drošības jautājumos. Atkārtotu instalāciju izmantošana padara objektus finansiāli ilgtspējīgus un ļauj tos transportēt un eksponēt citās pilsētās, popularizējot Rīgas vārdu starptautiski.

📸 FOTO

 

Rīdzinieki aicināti ziņot policijai par atpūtas vietu demolēšanas gadījumiem

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieaudzis vandalisma gadījumu skaits atpūtas vietās pie ūdens, īpaši Bolderājas karjerā, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus šādos gadījumos nekavējoties ziņot policijai pa tālruni 112.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir labiekārtojis un apsaimnieko Bolderājas karjera aktīvo atpūtas zonu, ko iedzīvotāji ir iecienījuši un izmanto gan aktīvai, gan pasīvai atpūtai pie ūdens. Tomēr neapzinīgi līdzpilsoņi jūlija sākumā pie Bolderājas karjera ļaunprātīgi nodedzinājuši divas biotualetes, bet dažas dienas vēlāk arī lielo plastmasas atkritumu konteineru. Tāpat regulāri no stenda tiek noņemts glābšanas riņķis un iemests ūdenī vai krūmos.

“Šāda ļaunprātīga atkritumu konteineru dedzināšana būtiski piesārņo vidi un sausā laikā var izraisīt Bolderājas karjeram piegulošā meža ugunsgrēku. Aicinu rīdziniekus palīdzēt saglabāt sakopto vidi un aktīvi ziņot par demolēšanas gadījumiem,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Bolderājas karjera teritorija ir labiekārtota, izvietoti jauni pludmales soli un atkritumu tvertnes, atjaunotas pārģērbšanās kabīnes, peldētāju drošībai uzstādīts stends ar glābšanas riņķi, ierīkots volejbola laukums ar atbilstošu aprīkojumu, izveidots bērnu rotaļu laukums, izvietoti pārvietojamās biotualetes un atkritumu konteineri.

Lai pasargātu pie Bolderājas karjera uzstādītos labiekārtojuma elementus, izvietoto inventāru no ļaunprātīgas bojāšanas un uzturētu sabiedrisko kārtību, departaments lūdzis Rīgas pašvaldības policiju izskatīt iespēju un Bolderājas karjera aktīvās atpūtas zonas teritoriju iekļaut ikdienas apsekošanā, īpaši vakara stundās.

 

Izsludināts konkurss “Gada balva “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025””

Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācija “Mājoklis” jau otro gadu organizē konkursu – GADA BALVA “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025”. Pagājušā gada konkursa rezultāti apliecināja, ka sakoptas vides risinājumi Latvijas sabiedrībai ir svarīgi. Konkursam tika iesniegti vairāk kā 40 pieteikumi, savukārt par Simpātiju balvu tika nodotas 69 050 balsis!

Konkurss ir PIRMAIS tik plaša mēroga pasākums Latvijā. Tā mērķis ir popularizēt kopību sadarbību un saliedēšanos, un aicinājums ikvienam domāt par dzīves vides kvalitāti, cilvēkiem un dabai draudzīgu un sakārtotu vidi, personisko līdzdalību vides uzlabošanā, dalīties ar pieredzi un lepoties ar sasniegto.

Konkursa balvu fonds ir 5000 euro. Trīs finālisti katrā no 5 nominācijām cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu (balva – 700 euro katras nominācijas uzvarētājam) un viens no finālistiem pretendēs uz galveno balvu 1500 euro prēmiju.

“Gada balva 2025” tiek balstīta uz skaidri definētiem kritērijiem. Objektu novērtēšanā piedalīsies 11 nozaru profesionāļi – būvniecības (ainavu arhitekti un pilsētplānotāji) nozares, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu jomu profesionāļi, kas iesaistās projektā sabiedriskā kārtā.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Dalība konkursā ir bezmaksas. “Gada balvas 2025” pieteikumu iesniegšana noslēgsies 31. jūlijā, kad saskaņā ar konkursa nolikumu, žūrija uzsāks vērtēšanu.

Gada balvas nominācijas:

 Gada balva “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025” tiek piešķirta vienam no nomināciju uzvarētājiem par izcilu sniegumu.

Rīgas daudzdzīvokļu pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms Rīgas administratīvajā teritorijā.

Sakoptākais valstspilsētas pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms jebkurā citā Latvijas valstspilsētā, izņemot Rīgu.

Sakoptākais novada pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms novada pilsētā, mazpilsētā, pagastā vai ciemā.

Sakoptākais daudzdzīvokļu mājas jaunais projekts ar labiekārtotu pagalmu.

Speciālās balvas:

Skatītāju simpātijas balva (saskaņā ar balsojumu Asociācijas sociālajos tīklos).

Žūrijas veicināšanas balva par īpašiem centieniem, kas pelnījuši atzinību.

Konkursa uzvarētāji visās nominācijās tiks godināti konferences “Mājoklis 2025” laikā, kas notiks 2025. gada 24. oktobrī, Rīgā, ATTA centrā.

Jāatzīmē, ka 2024. gadā Gada balvu ieguva ieguva Skrundas, Sporta ielas 2a mājas kopība.

Konkursa laureāti konferences “Mājoklis 2024” apbalvošanas ceremonijā atzīmēja, ka visa pamatā ir tieši kopības attieksme pret savu māju un vidi. Vēlme dzīvot sakārtotā un estētiskā vidē veicina dzīvokļu īpašnieku sadarbību dažādās paaudzēs.

  • Vairāk par konkursu un pieteikšanās – ŠEIT.
  • Par 2024. gada konkursu  – ŠEIT.

Īsumā par “Gada balvas” rīkotājiem

Konkursa rīkotājs ir Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis”, kas dibināta 2022.gada augustā, un šobrīd ir lielākā mājokļus pārstāvošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku biedrības, dzīvokļu īpašniekus, komersantus, nozares speciālistus un kvalificētu nekustamā īpašuma pārvaldītāju sagatavojošas izglītības iestādes.

Asociācijas misija ir atbalstīt mājokļu attīstību, kopienu saliedēšanu un stiprināšanu, īstenojot uz zināšanām balstītas aktivitātes. Asociācija aktīvi iesaistās mājokļu politikas jautājumos, likumprojektu sabiedriskajā apspriešanā, ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs. Apvienojot biedrus no visiem Latvijas reģioniem, Asociācija sniedz informatīvo, juridisko un metodisko atbalstu nozares jautājumos saviem biedriem un sadarbojas ar Igaunijas dzīvokļu īpašnieku biedrību savienību EKYL (https://ekyl.ee/).

Asociācija lepojas ar 2023., 2024. gadā rīkotajām mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltītām konferencēm, kas daudzus nozares jautājumus pacēla citā kvalitātē un pulcēja vairākus tūkstošus apmeklētāju klātienē un tiešsaistē! Galvenie ieguvumi – atziņas un inovatīvi risinājumi ēku drošības un energoefektivitātes jautājumos, pašvaldības lomas nozīme ēku atjaunošanā, Igaunijas likumdošanas ietekme uz ēku renovācijas tempu valstī.. Praktiskas rekomendācijas, noderīgas konsultācijas, iedvesmojoši pieredzes stāsti, jēgpilnas debates, semināru sekcijas, un vēl un vēl – tas viss konferences padarīja īpašas. Skat. https://majoklis.lv/konference2024/

Asociācija kā eksperts darbojas Eiropas Mājokļu vienlīdzības kopienā (European Community for Housing Equality), un kopīgi ar 27 ES dalībvalstu ekspertiem piedalās pētījumā, kas vērsts uz atbalstu kvalitatīvu mājokļu nodrošināšanai un atjaunošanai, lai caur profesionālu un atjauninātu datu analīzi ietekmētu Latvijas un ES Parlamenta un Komisijas politikas darba kārtību mājokļu politikas jautājumos.

 

Izmaiņas būvniecības “zaļā koridora” principa piemērošanā

Informē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvniecības ieceru izvērtēšanu un saprastu kā projektētie objekti iekļausies esošajā pilsētvidē, kā arī sabiedrības informēšanas nolūkos varētu papildināt pašvaldības ģeoportālā “GeoRīga” esošo informāciju par jaunbūvēm Rīgā, ir ieviests papildu nosacījums ieceres virzībai būvniecības “zaļajā koridorā” – ēkas jaunbūves gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā būvprojektā minimālā sastāvā jāietver arhitektūras daļas un teritorijas daļas (ja tāds izstrādāts) būves informācijas modelis .ifc formātā.

Tas nozīmē, ka turpmāk visām no jauna iesniegtajām iecerēm, lai pretendētu uz “zaļo koridoru”, būs jāizstrādā minētais modelis, jāaugšupielādē Būvniecības informācijas sistēmā un jāļauj to pārpublicēt ģeoportālā, tādējādi veicinot kvalitatīvu datu apmaiņu.

Ja departaments konstatēs modeļa neesību, “zaļā koridora” principa piemērošana tiks pārtraukta.

Dziesmu un deju svētku laikā aicina dalībniekus un pilsētas viesus izmantot brīvpieejas dzeramās ūdens vietas

XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, kas norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam, svētku dalībnieki un apmeklētāji aicināti izmantot 36 brīvpieejas dzeramās ūdens vietas galvaspilsētā.

Svētku dalībnieki var droši izmantot arī savās izmitināšanās vietās esošo krāna ūdeni – gan pašvaldības izglītības iestādēs ierīkotajās dzeramā ūdens stacijās, kuru kopskaitā ir 19, gan arī citviet skolās no parastajiem dzeramā ūdens krāniem, jo Rīgā ūdens kvalitāte tiek rūpīgi uzmanīta un kontrolēta nepārtrauktā diennakts režīmā.

Dziesmu un deju svētkos to galvenajās norises vietās Mežaparka Lielajā estrādē un stadionā “Daugava” būs pieejamas arī astoņas “Rīgas ūdens” mobilās dzeramā ūdens stacijas.

Brīvpieejas dzeramā ūdens vietas apkalpo SIA “Rīgas ūdens” un ar tām var iepazīties – ŠEIT.

No 5. līdz 13. jūlijam XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcēs vairāk nekā 38 000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 10 000 dalībniekus no Rīgas.

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Atklāts Dziesmu un deju svētku vides objekts “Vijums” Vērmanes dārzā

Vērmanes dārzā atklāts XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku vides objekts “Vijums” kā autors ir scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, bet pērles darinājuši dziesmu un deju svētku dalībnieki visos Latvijas novados.

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, visi kolektīvi, kuri gatavojās svētkiem, radoši iesaistījās kopīgā aktivitātē “Savīšanās ceļš”, apgleznojot un radot savu unikālo identitāti kopumā 2426 pērlēm. Vairāk kā vienu piekto daļu – 515 pērles apgleznoja Rīgas kolektīvi.

No 19. maija līdz 3. jūnijam katrā Latvijas pašvaldībās svinīgās pērļu nodošanas ceremonijās svētku dalībnieki savas apgleznotās pērles nodeva kādam no svētku vēstnešiem.

Apgleznotās pērles pārtapušas vides objektā “Vijums”, kas izveidots Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā. Vides objekta “Vijums” autors ir jau pasaulē atzinību guvušais scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš.

Kā norāda svētku dalībnieku gājiena režisore Inga Krišāne, svētku gaidīšanas aktivitāte “Savīšanās ceļš” un vides objekts “Vijums” idejiski ir cieši saistīts arī ar svētku gājiena norisi – katrs dalībnieks, katrs kolektīvs ir nozīmīgs, lai taptu svētki. Katrs kolektīvs un dalībnieks kā pērle savij savu radošo enerģiju kopīgā vijumā svētku notikumos un gājienā.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

📸 FOTO

 

Doma laukumā notiks Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku publiskā skatīšanās

Gādājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespējas vērot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība no 5. līdz 13. jūlijam piedāvās svētku norišu tiešraides vērot Doma laukumā.

Kopskaitā publiskajās tiešraidēs un ieraksta translācijās varēs vērot 14 svētku pasākumus.

5. jūlijā plkst. 18.00 – tiešraižu skatīšanās sāksies ar skatuviskās dejas uzvedumu “Viedvasara”.

6. jūlijā plkst. 12.00 būs tiešraide no godināšanas un novadu tikšanās pasākuma Viesturdārzā, kā arī no garīgā koncerta Sv. Pētera baznīcā plkst. 20.00.

7. jūlijā plkst. 18.00 Doma laukumā varēs skatīties tautas mūzikas koncertu “Dižā skaņrakstā” no VEF kultūras pils.

8. jūlijā plkst. 19.00 gaidāma publiskā skatīšanās simfoniskās mūzikas lielkoncertam “Daudzskanīgais debesjums”. Savukārt plkst. 21.25 kopā varēs noskatīties ieraksta translāciju mūsdienu deju izrādi “Kastaņa puslode”.

9. jūlijā plkst. 17.50 ieraksta translācijā varēs izbaudīt kokļu mūzikas koncertu “Dzīslojums”.

10. jūlijā plkst.18.00 vakarā Doma laukumu pieskandinās pūtēju orķestra koncerts “Tā radās skaņa…”. Savukārt plkst. 21.15 rīdzinieki un viesi varēs noskatīties ierakstu folkloras konkursu laureātu koncertam “Bij’ manā pūriņā”.

11. jūlijā plkst.18.00 izskanēs akordeona koncerts “Skan akordeons” Dailes teātrī.

12. jūlijā no plkst. 11.00-13.00 – tiešraidēs varēs vērot tautas deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu”.

13. jūlijā plkst. 9.00 – svētku gājiens, kā arī svētku kulmināciju – noslēguma koncertu “Te-aust” un sadziedāšanos, kas izskanēs plkst.17.00 – 21.00.

Doma laukums būs pielāgots un labiekārtots tiešraižu publiskajai skatīšanai, tiks izvietoti soliņi un lielais ekrāns.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!