Arhīvs birkai: Rīga

Maijs – vieglās valodas mēnesis

Lai popularizētu vieglo valodu Latvijā, kā arī akcentētu vieglās valodas plašās izmantošanas iespējas pieejamās informācijas nodrošināšanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, biedrība “Vieglās valodas aģentūra” jau otro gadu pēc kārtas izsludina maiju par vieglās valodas mēnesi Latvijā. Maijs izvēlēts tāpēc, ka 28. maijs ir Starptautiskā vieglās valodas diena.

Vieglās valodas mēnesī Vieglās valodas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku organizē dažādas aktivitātes, piemēram, vadīs vieglās valodas meistarklases un seminārus, viesosies dienas centros, pievērsīs uzmanību publiski pieejamai informācijai vieglajā valodā u. c.

Centrālā  aktivitāte šogad būs Vislatvijas vieglās valodas lasījums “Lasīt kopā viegli”, kas 16. maijā tiks organizēts Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītavā (Brīvības ielā 49/53) un Latvijas Neredzīgo bibliotēkā klātienē, taču aicinot tajā pašā dienā organizēt pašiem savus lasījumus dienas centros, ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs u. c. visā Latvijā.

Lasīšanai izvēlēts jaunākais vieglajā valodā adaptētais darbs – zviedru rakstnieka Jena Ahlboma stāsts “Jonotans no Kaiju kalna”. Stāsta teksts tiks izsūtīts visiem, kas vēlēsies iesaistīties kopējā lasījumā. Vieglās valodas aģentūra aicinās fiksēt lasījumu fotogrāfijās un publicēt attēlus sociālajos tīklos ar mirkļbirku #lasītkopāviegli. Dalībai kopējā lasījumā, lai saņemtu vieglās valodas tekstu lasīšanai, nepieciešams pieteikties, rakstot uz e-pastu: info@vieglavaloda.lv. Tā kā stāstā par Jonotanu liela nozīme ir papīra lidmašīnai, lasījumu dalībnieki aicināti veidot un palaist gaisā papīra lidmašīnas.

Savukārt, lai veicinātu vieglās valodas oriģinālliteratūras izdošanu Latvijā, Vieglās valodas aģentūra kopā ar LU Latviešu valodas institūtu ir izsludinājusi vieglās valodas daiļliteratūras konkursu rakstniekiem.

Plašāku informāciju par konkursu var atrast aģentūras mājas lapā:  https://www.vieglavaloda.lv/lv/jaunumi

Forums “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga”

Rīgas pašvaldība 10. maijā aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas uz forumu “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga”. Forums notiks Rātsnamā no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00.

Forums tiek rīkots ar mērķi veicināt efektīvāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un pilsētas attīstības veidošanā, kā arī attīstīt esošos un meklēt jaunus veidus jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai. 

Forumā varēsiet gūt pārskatu par līdzdalības rīkiem Rīgas pašvaldībā. Pasākuma centrālajā daļā notiks paneļdiskusija par tēmu “Apkaimju biedrības – Rīgas attīstības dzinējspēks”, kurā Rīgas domes un Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji meklēs atbildes uz jautājumiem, kā Rīgā attīstījušās apkaimju biedrības un kādas ir to spējas aizstāvēt apkaimes intereses; kā respektēt iedzīvotāju vajadzības apkaimēs, kur šādu biedrību nav; vai apkaimju biedrības var aizstāt iedzīvotāju padomes un kā būtu stiprināmas apkaimju biedrības, lai tās kļūtu vēl spēcīgākas un spētu pilnvērtīgi pārstāvēt savas apkaimes intereses.

Foruma otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja diskutēt un kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju, Rīgas domes komiteju un nozaru departamentu pārstāvjiem, apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem meklēt risinājumus aktuāliem jautājumiem par līdzdalības instrumentu uzlabošanu Rīgas pašvaldībā, līdzdalības budžeta nākotni un apkaimju koordinatoru darba uzlabošanu, kā arī kopienu centru koncepciju.

Aicinām pieteikties dalībai forumā, aizpildot reģistrācijas anketu. 

Foruma programma skatāma Šeit

Forumu vadīs sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka.

Rīgas dome aicina topošo pirmklasnieku vecākus pārliecināties, vai ir kopā ar bērnu deklarējušies iecerētajai skolai piesaistītajā teritorijā

Rīgas dome aicina topošo pirmklasnieku vecākus savlaicīgi pārliecināties, vai ir izpildījuši visus reģistrēšanās 1. klasei kritērijus, lai varētu pretendēt uz augstāku uzņemšanas prioritāti sev interesējošā Rīgas skolā un ir deklarējušies kopā ar bērnu  skolai piesaistītajā teritorijā.

Skolām būs jāievēro jauna kārtība, sākot 1. klašu komplektāciju 2024./2025. mācību gadam, ka to paredz Rīgas domē pieņemtie saistošie noteikumi. Jaunā kārtība paredz, ka prioritāri tiks uzņemti tie bērni, kas vismaz 12 mēnešus ar vienu no vecākiem būs deklarējušies attiecīgās skolas piesaistītajā teritorijā. Tāpat augstākā prioritāte attieksies arī uz bērniem – bāreņiem, skolas pedagogu bērniem, kā arī brāļiem vai māsām, kas mācās attiecīgās izglītības iestādes pamatizglītības programmā.

Savukārt komplektējot 1. klases nākamajam 2023./2024. mācību gadam, skolas ņems vērā pašreizējo noteikto prioritāro secību, priekšroku dodot bērniem – bāreņiem un skolas pedagogu bērniem.

Lai vienkāršotu bērnu reģistrēšanu skolas 1. klases pretendentu rindā, saistošajos noteikumos izveidota pieteikuma forma bērna reģistrēšanai. Bērna vecāki varēs iesniegt pieteikumu par bērna, kurš ir sasniedzis piecu gadu vecumu, reģistrēšanu 1. klases pretendentu rindā, ierodoties skolā klātienē vai iesniegt pieteikumu elektroniski, parakstot to ar elektroniski drošu parakstu.

Vecākiem atgādinām, ka bērnu, kuri mācības 1. klasē plāno sākt 2023./2024. mācību gadā, reģistrēšana skolas 1. klases pretendentu rindā ir jāveic līdz šā gada 15. maijam, pēc līdzšinējās kārtības.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka no 2023. gada 1. septembra visās Rīgas skolu 1. klasēs mācības noritēs latviešu valodā.

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina uz Demokrātijas svētkiem

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina ikvienu interesentu 2023. gada 9. maijā, Eiropas dienā, pievienoties Demokrātijas svētkiem AB dambī.

Svinības notiks visas dienas garumā, sākot no plkst. 10:00. Rīta cēlienu ievadot ar Demokrātijas rosmi un trenējot pilsoniskās prasmes, turpinot ar diskusijām par Eiropas Savienību un Latvijas iedzīvotāju iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, saulespuķu stādīšanu Ukrainas atbalstam, mielošanos Demokrātijas piknikā un iedvesmas stāstiem par iedzīvotāju iesaisti. Diena noslēgsies ar dalīšanos stāstos par līdzdalības veiksmēm un neveiksmēm un neformālu tīklošanos. 

“Demokrātija nav pašsaprotama, par to mēs ikviens ik dienu varam pārliecināties, vērojot procesus gan Latvijā, gan pasaulē. Tieši tāpēc Demokrātijas nedēļā aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju un pilsonisko aktīvistu – svinēsim mūsu demokrātiju kopā,”

rosina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga

Demokrātijas svētki ir viens no Demokrātijas nedēļas pasākumiem. Pilsoniskā iniciatīva Demokrātijas nedēļa tika uzsākta 2020. gadā, atzīmējot Satversmes sapulces sanākšanas simtgadi un Neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi. Simboliskais nosaukums “Demokrātijas nedēļa” tai piešķirts tādēļ, ka šī nedēļa sākas ar 1. maiju – Satversmes sapulces sasaukšanas un Darba svētku dienu –, kurai seko 4. maijs, Neatkarības atjaunošanas diena, kurā jau par tradīciju kļuvuši “Baltā galdauta svētki” un noslēdzas ar 9. maiju: Eiropas dienu. “Demokrātijas nedēļai” nav viena organizatora, tā ir atvērta pilsoniska iniciatīva, kurā iesaistīties aicināts ikviens – lai kopīgi svinētu, lepotos ar demokrātisku Latviju un aktīvi to stiprinātu.

Pasākums ir bez maksas, tajā dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, aizpildot pieteikuma anketu, atzīmējot, uz kuriem pasākumiem plānots ierasties. Ar pasākuma programmu iespējams iepazīties šeit.

“Demokrātijas svētkus” organizē Latvijas Pilsoniskā alianse, līdzorganizē Aktīvo iedzīvotāju fonds. Pasākumu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

“Rimi Rīgas maratona 2023” laikā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi

Šajā nedēļas nogalē, 6. un 7. maijā, Rīgā norisināsies tradicionālais “Rimi Rīgas maratons”. Maratona norises laikā transportlīdzekļu satiksme vairākās galvaspilsētas ielās, kā arī uz tiltiem pār Daugavu būs ierobežota vai slēgta. Svētdien, 7. maijā, spēkā būs būtiskas izmaiņas arī vairākos sabiedriskā transporta maršrutos.

  • No sestdienas, 6. maija plkst. 17.00 līdz pirmdienas, 8. maija plkst. 6.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Tāpat minētajā laika periodā transportlīdzekļu satiksmei būs slēgta 11.novembra krastmalai piegulošā, paralēlā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.
  • Nepieciešamības gadījumā no piektdienas, 5. maija plkst. 19.00, līdz pirmdienas, 8. maija plkst. 6.00, Doma laukumā un Pils ielā organizēs divvirzienu satiksmi. Svētdien, 7. maijā no plkst. 7.30 līdz plkst. 16.00 divvirzienu satiksmi organizēs arī Jaunielā un Krāmu ielā.

Tāpat maratona norises laikā būs izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. Svētdien, 7. maijā, vairāki maršruti būs slēgti. Plašāk ar izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutos iespējams iepazīties šeit.

Sestdien, 6. maijā, no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.30 norisināsies “Rimi Rīgas maratona Bērnu diena”. Tāpat sestdien, no plkst. 10.00 līdz plkst. 11.00 norisināsies “DPD jūdzes” skrējiens maršrutā: Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums (finišs).

Valsts policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju 6. maijā no plkst. 9.50 līdz plkst. 11.00 norādītajā maršrutā aizturēs un slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Svētdien, 7. maijā, no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 norisināsies Rimi Rīgas maratons, pusmaratons, 10 km un 5 km skrējiens.

MARAFONA MARŠRUTU KARTE – ŠEIT

Valsts policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju 7. maijā no plkst. 06.30 līdz plkst. 17.00 ierobežos un slēgs transportlīdzekļu satiksmi zemāk norādītajos maršrutos:

MARATONA SKRĒJIENS NORISES MARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11 .novembra krastmala – Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Daugavgrīvas iela – Buļļu iela – Dzegužu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Senču iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Jāņa Dikmaņa iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Rūpniecības iela – Elizabetes iela – Kalpaka bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Vašu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Ģipša iela – Zvejnieku iela – Rīgas pilsētas kempings – Zunda krastmala – Āzenes iela – Ķīpsalas iela – Vanšu tilts – Daugavgrīvas iela – Buļļu iela – Dzegužu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Senču iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Jāņa Dikmaņa iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Rūpniecības iela – Elizabetes iela – Kalpaka bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Kalpaka bulvāris – Elizabetes iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

PUSMARATONA NORISES PARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11. novembra krastmala – Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Daugavgrīvas iela – Buļļu iela – Dzegužu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Senču iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Jāņa Dikmaņa iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Rūpniecības iela – Elizabetes iela – Kalpaka bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Lāčplēša iela – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Kalpaka bulvāris – Elizabetes iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

10 km SKRĒJIENA MARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11. novembra krastmala –Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Meža iela – Nometņu iela – Slokas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības laukums – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Brīvības bulvāris – Brīvības laukums – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Krišjāņa Valdemāra iela – Kalpaka bulvāris – Elizabetes iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

5 km SKRĒJIENA MARŠRUTS: Kaļķu iela (starts) – 11. novembra krastmala –Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Raņķa dambis – Balasta dambis – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Citadeles iela – Muitas iela – Eksporta iela – 11. novembra krastmala (finišs).

Pasākuma norises laikā vairākās vietās aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu.

  • No 5. maija plkst. 19.00 līdz 8. maija plkst. 6.00 aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu Doma laukumā.
  • No 6. maija plkst. 17.00 līdz 8. maija plkst. 6.00 apstāšanās un stāvēšanas liegums būs spēkā 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

“Rimi Rīgas maratona Bērnu dienas un DPD jūdzes skrējiena”  un “Rimi Rīgas maratona” laikā pasākuma vietās būs aizliegta elektro skrejriteņu, velosipēdu, velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme:

  • 6. maijā no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00;
  • 7. maijā no plkst. 7.00 līdz pasākuma beigām.

Neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt Satiksmes vadības centram uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 3600.

Ar daudzveidīgu svētku programmu un īpašu noformējumu Rīgā atzīmēs 4. maiju

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus pilsētas parkos, skvēros un kultūras centros, kā arī apskatīt īpašu šim gadam veltīto pilsētvides noformējumu ar vēstījumu “Arī Tu esi no svara”.

“Pētot un meklējot, caur kādu prizmu šogad izcelt 4. maiju, nonācām pie atziņas par cilvēku kopības spēku – tā apjaušanu toreiz un no jauna atklāšanu, nepazaudēšanu šodien,” saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, norādot, ka “Latvija varēja būt, jo visi piedalījās neatkarības atjaunošanā un katrs to darīja ar savu spēju un talantu – mākslinieki, politiķi, literāti, mūziķi, zemnieki un daudzi citi – katrs no viņiem bija no svara. Un katrs no mums ir no svara šodien – Latvijas brīvībai un tās plaukšanai.”

“Klausoties vienu no ikoniskām tā laika dziesmām – Pērkona “Zaļo dziesmu” – apstājāmies pie rindām “Kā gan tu domā / cik ļoti no svara viens ugunskurs?”. Un mēs šodien dodam tam atbildi un sakām – ir ļoti no svara. Ikviens ir no svara. Katrs ugunskurs ir no svara. Arī Tu esi no svara. Kādu Latviju veidosi, tāda tā būs,”

uzsver M. Staķis.

Pilsētvides noformējums

Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētvides sveiciena plakātos izmantoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu.  Rīgas ielas un autoceļu robežzīmes “Rīga” rotā sarkanbaltsarkanie karogi. Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Savukārt Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

SVĒTKU PROGRAMMA

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa – vides objekts “Ziedu Latvija”, pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija

Plkst. 10.00 ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis aicināts piedalīties tradicionālajā “Ziedu Latvijas” veidošanā pie Brīvības pieminekļa. Cilvēku līdzi atnestie pavasara ziedi visas dienas garumā tiks ievīti Latvijas kontūrā. Gatavo “Ziedu Latviju” varēs aplūkot arī 5. maijā. Jau kopš 2009. gada “Ziedu Latvija” ir kļuvusi par pieprasītu un neatņemamu svētku sastāvdaļu, vienu no 4. maija simboliem Rīgā. Lielformāta instalācija simboliski attēlo Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā veidojot krāšņu un ziedošu kompozīciju.

Plkst. 12.00 Brīvības laukumā notiks pūtēju orķestru defilē programma, kuras laikā Latvijas skolu pūtēju orķestri savas muzicēšanas un defilē prasmes demonstrēs gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Šis priekšnesums tradicionāli ir neatņemama svētku programmas sastāvdaļa Rīgā un ieguvis lielu interesi un atsaucību kā ļoti dzīvespriecīgs, krāsains un pozitīvām emocijām bagāts pasākums. Priekšnesuma noslēgumā apvienotais orķestris, pulcējot ap 300 jauno mūziķu, atskaņos Latviešu tautas dziesmu Sergeja Austra Universa aranžējumā “Div’ dūjiņas”, Aivara Krūmiņa “Vilku dziesmas”, Gunāra Ordelovska “Kursīšu valsi” un Aivara Krūmiņa maršu “Paliec sveiks”.

Plkst. 14.00 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija.

  • Rātslaukumā – akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33. gadadienu, Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Tautas tērpu centru “Senā klēts” aicina uzvilkt tautas tērpu par godu Latvijai un piedalīties tradicionālajā tautas tērpu gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā.

Plkst. 13.00 Rātslaukumā notiks pulcēšanās gājienam. Aicinām dižoties ar tautas tērpu, ejot goda solī, kuru ierādīs Latvijas Universitātes deju kopa “Dandari”.

Plkst. 14.30 no Rātslaukuma pa Kaļķu ielu gājiens vedīs līdz Brīvības laukumam, kur plkst. 15.00 notiks svinīgā ziedu nolikšana.

No plkst. 15.30 Rātslaukumā notiks grupas “Auļi”, Katrīnas Dimantas, etnofolka grupas “TKP” koncerti. Pasākumu vadīs Ēriks Zeps un Zane Reitere, režisors – Mārtiņš Kagainis. Gājienam iepriekš nav jāpiesakās, aicinām piedalīties visus, kas vēlas uzvilkt goda tērpu par godu Latvijai.

  • Neatkarības laukumā – Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai

Plkst. 11.00, atbalstot Ukrainu cīņā par neatkarību, Rīgas dome un 4. maija Deklarācijas klubs aicina pievienoties pasākumam “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pavasara ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis”.

  • Koncerts Esplanādē

Plkst. 17.00 Esplanādes parkā aicinām visus uz vakara lielkoncertu “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kur Latvijā labi zināmi mūziķi un grupas vienosies svētku koncertā. Koncertā piedalīsies Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Koncertu būs iespējams vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.

Koncertu vadīs komponists, kultūras žurnālists, Latvijas Radio 3 “Klasika” redaktors Edgars Raginskis, bet par muzikālajām starpspēlēm rūpēsies DJ Uldis Rudaks.

  • Svinības Nordeķu parkā, Vērmanes dārzā un Latgales parkā

No plkst. 12.00 Nordeķu parkā un Latgales parkā notiks radošās darbnīcas visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!”, bet plkst. 15.00 aicinām parkos baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.

No plkst. 13.00 Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, kuras laikā radošās kultūrizglītojošās darbnīcās un aktivitātēs bērnus un jauniešus neordinārā veidā iepazīstinās ar Imanta Ziedoņa daiļradi un personību. Tāpat ikviens aicināts apmeklēt radošo darbnīcu visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un piedalīties orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Valsts svētkos – 4. maijā – “Rīgas satiksmes” sabiedriskais transports būs bez maksas, un autobusi, trolejbusi un tramvaji kursēs pēc brīvdienu kustības grafika.

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

“Latvijas motosezonas atklāšana 2023” –  parādes brauciena laikā slēgs satiksmi

, , , , ,

Sestdien, 29. aprīlī, Rīgā norisināsies motobrauciens “Latvijas motosezonas atklāšana 2023”.

Motobraucēju parādes brauciena laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi brauciena maršrutā un maršrutu šķērsojošajās ielās. Sabiedrisko transportlīdzekļu satiksmi parādes maršrutā regulēs vai slēgs atbilstoši nepieciešamībai, kā arī atsevišķus maršrutus iespēju robežās novirzīs pa apvedceļu.

Motobraucēju parādes brauciens noritēs pa maršrutu: tirdzniecības centrs “Mols” (Krasta iela 46), tālāk pagrieziens pa kreisi uz Krasta ielu, pa Dienvidu tiltu, Ziepniekkalna ielu, Mūkusalas ielu, Kuģu ielu, Trijādības ielu, Raņķa dambi, Daugavgrīvas ielu līdz Spilves lidostai.

Parādes brauciena laikā Valsts policija atbilstoši nepieciešamībai regulēs vai slēgs sabiedrisko transportlīdzekļu satiksmi. Tomēr, atsevišķus maršrutus (10; 23; un 26. maršruta autobusi un 4; 19; un 27. maršruta trolejbusi) iespēju robežās novirzīs pa apvedceļu, lai apbrauktu parādes norises ielas.

Plašāk ar izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutos iespējams iepazīties šeit.

Valsts policija minētajā maršrutā un maršrutu šķērsojošajās ielās norādītajā laikā regulēs un nepieciešamības gadījumā slēgs transportlīdzekļu satiksmi, nodrošinās motociklu kolonnas pavadīšanu, kā arī nodrošinās ceļu satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību.

Par pasākuma norisi atbild biedrība “Latvijas Motoklubu Asociācija”.

Tikšanās ar jauniebraucējiem par brīvprātīgā darba nozīmi un iespējām Rīgas pašvaldībā

26. aprīlī sadarbībā ar Rīgas Atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem norisinājās ceturtā Rīgas pašvaldības organizētā tikšanās ar jauniebraucējiem no ārvalstīm pasākumu cikla jauniebraucējiem ietvaros, kas bija veltīta brīvprātīgajam darbam kā būtiskai pilsoniskās līdzdalības formai.

Pasākuma dalībnieki – jauniebraucēji no Ukrainas, Indijas, Anglijas, Baltkrievijas, Krievijas, kas pavadījuši Rīgā vairāk nekā vienu gadu – uzzināja, kas ir brīvprātīgais darbs un kādas ir tā iespējas Rīgā, iepazinās ar dažādām organizācijām, kas strādā ar brīvprātīgajiem, kā arī ar būtiskākajiem brīvprātīgā darba nosacījumiem. Vairāk nekā puse klātesošo atzina, ka ir guvuši pieredzi brīvprātīgajā darbā, taču ir ļoti ieinteresēti uzzināt iegūt papildu informāciju par dažādām iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem.

Pasākuma ievadā ar savu darbību, pakalpojumiem un brīvprātīgo iesaisti  iepazīstināja Rīgas Atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kas tika izveidots pirmajās nedēļās pēc kara sākuma Ukrainā 2022. gada 7. martā Kongresu nama telpās, kā vienas pieturas aģentūra piedāvājot vienuviet primāri nepieciešamos pašvaldības un valsts institūciju pakalpojumus.  No 21. marta centrs  tika pārcelts uz ēku Kaļķu ielā 1, kurā darbojās līdz pat septembrim, tad tika pārvietots uz Amatu ielu 4, kur tas turpina piedāvāt valsts un pašvaldības pakalpojumus, pastāvīgi cenšoties paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Centra pirmsākumos plašo centru apmeklēja ļoti daudz Ukrainas civiliedzīvotāju, līdz ar to bez brīvprātīgo iesaistes darbs tajā nebūtu bijis iedomājams. Pirmās nedēļas centrā strādāja  gan pašvaldības darbinieki, gan tika arī piesaistīti brīvprātīgie, taču ātri kļuva skaidrs, ka nepieciešams vairāk brīvprātīgo. Tika izveidota anketa un notika aktīva brīvprātīgo meklēšana ar Rīgas pašvaldības sociālo tīklu, sociālā tīkla Facebook grupu un uz pašvaldības ēku sienām izvietotu plakātu palīdzību. Datu bāzē ir pavisam 1425 cilvēku aizpildītas anketas, 30% no tām aizpildījuši Ukrainas civiliedzīvotāji. Apmēram 800 cilvēku strādājuši brīvprātīgo darbu centrā vismaz vienu reizi, bet sešiem brīvprātīgajiem tika piedāvātā iespēja uzsākt darbu Rīgas pašvaldībā.

Brīvprātīgais darbs sniedz jaunu pieredzi, iespēju iegūt jaunus kontaktus, draugus, kā arī iespēju tikt pamanītam un iegūt jaunu darbu. Vienlaikus tā ir iespēja paskatīties uz dažādiem notikumiem no cita skatu punkta.

  • Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” informēja klātesošos, ka ir nevalstiska organizācija, kurā pamatā strādā brīvprātīgie un kuras mērķis ir  sniegt praktisku, tūlītēju brīvprātīgo palīdzību. Biedrības tīmekļvietnē atrodama informācija par brīvprātīgā darba iespējām Latvijā un tā tiek atjaunota atbilstoši aktuālajām vajadzībām. Tika sniegta informācija par biedrības kopā ar labdarības organizācijām izveidoto Latvijas karti www.palidzibaskarte.lv, kurā iezīmēti humānās u.c. palīdzības sniegšanas punkti. Klātesošie tika informēti, ka biedrībai ir vairākas brīvprātīgo grupas, tostarp: transporta grupa (brīvprātīgie, kas nodrošina mantu pārvešana, palīdzību nokļūt pie ārsta u.tml.),  nevalstisko organizāciju informācijas centrs Amatu ielā 4, latviešu valodas klubs tiešsaistē un klātienē, brīvprātīgo grupa Latgales reģionā, grupa kultūras un mākslas festivāla organizēšanai 2023. gada jūnijā, kā arī ad hoc brīvprātīgā palīdzība sociālā tīkla Facebook grupā. Tika izveidota izglītības un mācību platforma voluntieriem, kas strādā ar bēgļiem.
  • Nodibinājuma “Caritas Latvija” – Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Bīskapu konferences  2004. gadā dibinātas nevalstiskās organizācija, kas ir starptautisko organizāciju “Caritas Internationalis” un “Caritas Europa” dalīborganizācija – pārstāve, kura ieradās Latvijā no Spānijas un sauc Rīgu par  savām mājām nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadus, klātesošos vispirms uzrunāja ar savu personīgo stāstu. Pirmo pieredzi Latvijā viņa guvusi, strādājot brīvprātīgo darbu kā skolotāja, un neilgi pēc ierašanās tikusi uzaicināta apmeklēt kādu sievieti sociālajā dzīvoklī Latgales priekšpilsētā, kas bijusi pavisam jauna pieredze, sniegusi citu priekšstatu par situāciju Latvijā un dažādo dzīves līmeni un iedvesmojusi viņu tālākam darbam.

“Caritas Latvija” mērķi ir mazināt nabadzību un sociālo nevienlīdzību, kā arī palīdzēt migrantiem (no pagājušā gada līdzdarbošanās “Mucenieku” centrā mentoru programmā u.c. programmās). Tiek sniegta palīdzība sociāli mazaizsargātākajām sabiedrības grupām, palīdzot iekļauties sabiedrībā, organizēts brīvprātīgais darbs Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes centros  “Stella Maris”, “Mežciems” un “Gaiļezers”, SIA “Rīgas 1. slimnīca, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā un Rīgas patversmē. Turklāt tiek organizētas regulāras kopīgas aktivitātes Ukrainas jauniešu integrēšanai, latviešu sarunvalodas klubs, kā arī sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja” O. Vācieša ielā 6/1 tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā”.

Darbs, ko brīvprātīgajiem iespējams veikt “Caritas Latvija”, ir sarunas, pastaigas, rokdarbu aktivitātes, līdzdalība un atbalsts ekskursiju laikā, cilvēku nogādāšana baznīcā, apsveikuma kartīšu izgatavošana sociālo centru un patversmju klientiem. Lai varētu uzsākt brīvprātīgo darbu, nepieciešama ārsta zīme, kurā norādīts, ka persona ar veikt šādu darbu. Darbam ar bērniem jāiesniedz Latvijas vai mītnes zemes Iekšlietu ministrijas izsniegta izziņa par nesodāmību. Klātesošie tika aicināti pieteikties brīvprātīgajam darbam ar “Caritas Latvija” Facebook konta  starpniecību.

  • Rīgas Sociālā dienesta Kopienas centrs “Ābeļzieds”  informēja klātesošos par savu darbību, iesaistot brīvprātīgos, lai īstenotu pasākumus un aktivitātes darbdienās gan pilngadīgām personām (pamatā senioriem), gan bērniem no 7 gadiem un jauniešiem pēc mācībām.  Centra apmeklētāju un brīvprātīgo vecuma amplitūda līdz ar to ir ļoti plaša, vecākajam no viņiem ir 92 gadi. Būtiskākais centra mērķis ir apkarot sociālo izolāciju un cilvēki uz kopienas centru “Ābeļziedu” ierodas brīvprātīgi, lai socializētos un pavadītu laiku kopīgos pasākumos. 25% centra apmeklētāju piedalās deju, 26% – mākslas, 16% – fizisko aktivitāšu, 11% – valodas (latviešu, angļu, vācu valoda) zināšanu uzlabošanas nodarbībās u.c., centru ļoti iecienījušas arī mazo bērnu māmiņas. Brīvprātīgā darba veicēji centrā ir paši svarīgākie un  interesanti ir tas, ka cilvēki ne tikai apmeklē nodarbības, bet arī paši iesaistās kā brīvprātīgie. Grupas veidojas dabīgā veidā, apvienojoties cilvēkiem ar līdzīgām interesēm, pēc kāda laika izvirzās līderis, tiek rīkotas meistarklases (t.sk. kulinārijas), dažādi pasākumi, cilvēki dalās savās zināšanās ar citiem, labprāt tiek ņemti pretī jauni piedāvājumi. Ņemot vērā, ka Latvijā ir spēkā Brīvprātīgā darba likums, lai veiktu brīvprātīgo darbu, jābūt vismaz 16 gadus vecam. Īpaši  “Ābeļziedā”  tiek gaidīti brīvprātīgie, kam angļu valoda ir spēcīga vai dzimtā valoda.
  • Biedrība “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” , savukārt,  iesaista brīvprātīgos dzīvnieku patversmes “Labās mājas” uzturēšanā. Šī patversme tika izveidota jau 1999. gadā kā pirmā patversme suņiem  Latvijā, tika ierīkota pilnībā par ziedojumu līdzekļiem un ir vienīgā patversme Latvijā, kas darbojas īpaši dzīvnieku vajadzībām uzbūvētā ēkā, nodrošinot visiem dzīvniekiem iespēju uzturēties telpās. Patversme šodien paredzēta suņiem un kaķiem un kopš patversmes izveidošanas izglābti jau vairāk nekā 15000 suņu un kaķu. Saimnieka izvēle notiek ļoti rūpīgi un tiek pieņemti arī lēmumi nepiešķirt dzīvnieku, tādējādi rādot piemēru kā pasaulē tiek strādāt ar dzīvniekiem, priekšplānā izvirzot dzīvnieku labturības intereses.

Patversmē ir plašas brīvprātīgā darba iespējas – suņu vešana pastaigās, kaķu socializēšana, fiziskais darbs (teritorijas sakopšana, mazie remonti, mantu pārvietošana u.tml.), kā arī attālinātais darbs atbilstoši savai profesijai (brīvprātīgie arhitekti, juristi, sociālie tīkli, pasākumu organizēšana, dizains, mārketings, labdarības akcijas). Vispopulārākā ir suņu vešana pastaigās, no 16 gadu vecuma to iespējams patstāvīgi, no 10 gadu vecuma ar vecākiem, prasība ir noklausīties kinologa semināru un saņemt apliecinājumu. Dzīvnieku socializācija ir ļoti būtiska, tāpēc to nevar veikt bez zināšanām par suņu psiholoģiju. Savukārt, lai nodarboties ar kaķiem, īpašs seminārs netiek rīkots, taču tiek pārrunāti būtiskākie jautājumi. No 14 gadu vecuma kaķus iespējams socializēt  patstāvīgi, no 6 gadu vecuma kopā ar vecākiem. Pieteikšanās notiek, saskaņojot tikšanos telefoniski ar administratoru. Patversmē ir arī izglābtie  suņi un kaķi no Ukrainas, kā arī brīvprātīgo starpā aktīvi darbojas Ukrainas iedzīvotāji. Reizi mēnesī tiek organizēta atvērto durvju diena, tuvākā plānota 13. maijā 11.00, un visi klātesošie tika laipni aicināti to apmeklēt.

Noslēgumā bija iespēja uzklausīt brīvprātīgās no Ukrainas pieredzes stāstu par brīvprātīgo darbu, darbojoties Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem un biedrībā “Tavi draugi”. 2022. gada 4. martā viņa ieradās Latvijā ar meitu un, tā kā viņām līdzi nebija praktiski nekā, pēc ieteikuma vērsās biedrībā  “Tavi draugi”, kas viņām bez maksas piešķīra nepieciešamās sadzīves lietas. Nesavtīgā palīdzība viņu aizkustināja, līdz ar to viņa atgriezās biedrībā jau nākamajā dienā, piedāvājot savu palīdzību, un  sāka to apmeklēt ik dienu, veicot brīvprātīgo darbu. Pēc kāda laika, piesakoties sociālo pakalpojumu saņemšanai Rīgas Atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, viņa ieraudzīja to, cik šajā centrā ir daudz cilvēku, kam nepieciešama palīdzība, un pieteicās palīdzēt. Sākumā viņa vienkārši kopēja dokumentus, pēc kāda laika apguva visus centra nodrošinātos pakalpojumus un sāka sniegt informāciju. Tādējādi nedēļas pagāja, trīs dienas veicot brīvprātīgo darbu “Tavi draugi”, trīs dienas – Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem. Brīvprātīgais darbs palīdzēja viņai pārvarēt personīgo krīzi un rezultējās arī darba piedāvājumā  –  pēc trīs mēnešiem viņai tika piedāvāts darbs centrā. Viņa izmantoja šo piedāvājumu, jo saskatīja gan unikālu iespēju palīdzēt citiem cilvēkiem, gan arī realizēt sevi.

Brīvprātīgā no Ukrainas aicināja klātesošos, kam ir kaut nedaudz brīva laika, pievienoties brīvprātīgā darbam, jo tas sniedz iespēju iepazīties ar citiem cilvēkiem, kuri ir atvērti un gatavi palīdzēt, un gūt daudz pozitīvu emociju.  Viņas aicinājumam pievienojās pašvaldības darbinieki, daloties savā unikālajā  un neaizmirstamajā pieredzē Rīgas Atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, koordinējot brīvprātīgo darbu pirmajās nedēļās. Dalībnieki tika aicināti iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kā arī izmantoja iespēju uzdot sev interesējošus jautājumus par brīvprātīgo darbu klātesošo organizāciju pārstāvjiem. 

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” īstenotā Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi”  (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros. MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma

Rīgas parkos darbu sākušas strūklakas

Ātrāk nekā citus gadus šajā pavasarī darbu sākušas visas Rīgas pašvaldības strūklakas, kas ne vien sniedz estētisko baudījumu iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem, bet arī veldzi karstajā laikā.

Pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, pie kurām vasarā rīdzinieki un pilsētas viesi labprāt uzturas vai satiekas ar draugiem. Ņemot vērā laika apstākļus, pagājušā gada rudenī strūklakas tika ieziemotas divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, savukārt šajā pavasarī tās sākušas darbu ātrāk. Līdz šim strūklakas sāka pakāpeniski darboties no maija līdz jūnijam.

“Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums strūklakas ir svarīgas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama un Esplanādē. Tāpat, domājot par iedzīvotāju iespējām atveldzēties, pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne
  • Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē, kas pēc remonta atsāka darboties pagājušajā gadā. Šo strūklaku  arhitekts un projekta autors ir Kārlis Plūksne.
  • Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums –  vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija  tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā.  Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā. Pērn tika pabeigti strūklakas atjaunošanas darbi un tā atkal iepriecina pilsētas iedzīvotājus un viesus.
  • Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas  Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.
  • Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un  rekonstruētais  Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās  dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus.  Ziedoņdārzā atrodas arī  atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas  būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu. Grīziņkalna baseinam šovasar plānots nomainīt hidroizolāciju.
  • Vecākajā  Rīgas parkā – Viesturdārzā atrodas 1973. gadā uzstādītais, bet vēlāk restaurētais un papildinātais Dziesmu svētku simtgadei veltītais piemineklis, kura ansambli veido arī baseins. Līdz šā gada Dziesmu un deju svētkiem paredzēts veikt baseina tīrīšanu.
  • Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

No šī gada Rīgas pašvaldības strūklakas apsaimnieko uzņēmums “Rīgas meži”.

Plašāka informācija par strūklakām: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Jaunu parkletu ierīkošanai Rīgā varēs saņemt līdzfinansējumu līdz 10 000 eiro

Lai Rīgā atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, Rīgas dome 26. aprīlī apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei, šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot kopā 100 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trijiem pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem. Ar parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem –, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

  • jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
  • jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no četriem līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
  • jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
  • jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.

Uzņēmējiem jāņem vērā, parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Vairāk informācijas par āra vasaras kafejnīcu saskaņošanas kārtību riga.lv.

Vairāk informācijas par parkletu atbalsta programmu var saņemt, rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.