Arhīvs birkai: Rīga

Biedrība “Inovāciju atbalsta centrs” ir uzsākusi pieteikšanos bezmaksas naturalizācijas kursiem 2023. gadā.

Noteikumi uzņemšanai naturalizācijas kursos:

  • jābūt Rīgas iedzīvotājam;
  • jāiesniedz iesniegums (pēc mācību uzsākšanas) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā.

Dalībnieku reģistrācija kursiem notiek tiešsaistes režīmā mājas lapā https://inovacijucentrs.lv/ridzinieki-naturalizejas.php, kā arī sadarbībā ar Pilsonības un  migrācijas lietu pārvaldes nodaļām.

Kopumā bezmaksas kursus šogad varēs apmeklēt 50 Rīgas iedzīvotāji (5 grupas), kas tiešām vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Kursos paredzēta latviešu valodas daļa, Latvijas Satversme, vēsture un kultūra, kopā 60 akadēmiskās stundas. Mācības notiks  Vecrīgā, Palasta ielā 10 (arī Zoom platformā, pēc nepieciešamības).

Plānotais pirmo divu grupu mācību uzsākšanas datums – 27.04.2023., dienas un vakara grupa  (plkst.15:00 un 18:00) divas reizes nedēļāotrdiena/ceturtdiena.

Šāda veida bezmaksas naturalizācijas kursus biedrība organizē jau kopš 2015. gada. Šajā laikā ar biedrības palīdzību Latvijas pilsonību ieguvuši vairāk nekā 450 Rīgas iedzīvotāji.

Naturalizācijas kursus organizējam projektā “Rīdzinieki naturalizējas – 2023”, Nr. CAAIC-23-43-lī. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Valdes priekšsēdētāja, projektu vadītāja I. Janiša, tālr. (+371) 26172018

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2023. gadam 2. uzsaukumu.

Konkursa mērķis ir sniegt līdzfinansējumu projektiem, kas aktualizē un veicina Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglīto un informē iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicina brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij, aktivizē apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Projekta pieteicējs var būt juridiska persona, kas savu darbību veic Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un vēlas līdzdarboties Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts Projektiem, kuri:

  • tiešā veidā veicina iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības aktivizēšanu un piederības sajūtas veicināšanu;
  • sekmē dažādu iedzīvotāju grupu un/ vai iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību;
  • plāno iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību visos vai vairākos projekta posmos.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2023. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim

Vienam Projektam var piešķirt Līdzfinansējumu līdz 3500 euro, nepārsniedzot 95 % no Projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 5% apmērā.

Ja projektā paredzēts īstenot apkaimju iedzīvotāju forumu bez citām papildus aktivitātēm, tad Projekta ietvaros šādai aktivitātei var saņemt atbalstu ne vairāk kā 1500 euro apmērā.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa ietvaros, ir līdz 30 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 24. aprīlis plkst. 14.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami papīra formātā vai elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu:

1) nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo elektronisko adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;

2) klātienē Centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos: Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A vai Brīvības ielā 49/53, Rīgā. Projekta pieteikumu iesniedz divos eksemplāros (viens oriģināls un viena kopija), pievienojot arī Projekta pieteikumu datu nesējā, uz kura norādīts projekta iesniedzēja un projekta nosaukums, vai nosūtot to uz e-pasta adresi integracija@riga.lv.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un saistošajiem noteikumiem.

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par projektu konkursa nosacījumiem. Seminārs notiks 11.04.2023. plkst. 15.30 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot anketu šeit.

Papildu informācija pieejama pie Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Sandras Kumačevas pa tālruni 67105354 vai e-pastu: sandra.kumaceva@riga.lv.

Saistošie dokumenti:

  • Saistošie noteikumi Nr. RD-23-192-sn – Šeit
  • Saistošie noteikumi Nr. 132 – Šeit
  • Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa nolikums – Šeit
  • Projekta pieteikums (1. pielikums) – Šeit
  • Projekta budžeta tāme (2. pielikums) – Šeit
  • Apliecinājums (3. pielikums) – Šeit
  • Līguma paraugs (4. pielikums) – Šeit
  • Noslēguma pārskats par Projekta īstenošanu (Līguma 3. pielikums) – Šeit
  • Projekta izpildes pieņemšanas-nodošanas akts (Līguma 4. pielikums) – Šeit

Lai iepazītu NVO nama darbu un pieredzi nevalstisko organizāciju darbības stiprināšanas un atbalsta jomā, NVO namā 20. aprīlī viesojās Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes Sabiedriskā centra pārstāvji.

Jelgavas delegācija iepazinās ar NVO nama piedāvātajiem pakalpojumiem, izglītojošo un konsultāciju darbu, uzzināja, kādus pasākumus rīko NVO nams, kādus rīko NVO un kādi pasākumi tiek rīkoti kopā. Jelgavniekus interesēja praktiski un organizatoriski jautājumi, – noteikumi, kā NVO var izmantot telpas un aprīkojumu, vai organizācijas var uzglabāt savas mantas nama telpās, kādu jomu NVO var darboties un kā veicināt, lai organizācijas pašas aktīvi iniciētu pasākumus. Viesi aplūkoja NVO nama telpas, pieejamos tehniskos resursus un arī “Fonda Nāc līdzās!” fotoizstādi.

Ar apkaimju koordinatora darbu Rīgā iepazīstināja Teikas punkta koordinatore Daiga Mežale, akcentējot koordinatora kā starpnieka lomu starp pašvaldību un iedzīvotājiem un iezīmējot rīdzinieku jautājumus, ar kuriem ikdienā visbiežāk saskarās un kā tos risina.

Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Sandra Kumačeva vēstīja par Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursu, pieejamo finansējumu un pasākumu spektru  atbalstītajos projektos, kas rosina apkaimju kustību un piederības sajūtu savai apkaimei.  

Savukārt Sabiedriskā centra pārstāvji sniedza ieskatu, ka centrs kā patstāvīga iestāde darbojas jau otro gadu un tā pārziņā ir integrācijas un sabiedrības saliedētības jautājumi, brīvprātīgo darbs, ar jaunatnes politiku saistītās jomas, atbalsta sniegšana NVO, kā arī ceļa sākumā ir apkaimju attīstības veicināšana Jelgavā. Izskanēja arī vēlme sadarbībai un NVO atbalstam veidot NVO namam līdzīgu modeli.  

Tikšanās dalībnieki pārrunāja kopīgās problēmas un dalījās ar veiksmīgiem rīkoto pasākumu piemēriem.

Paldies Jelgavas Sabiedriskā centra komandai par interesi, jautājumiem un stāstiem, iepazīstinot ar centra ideju un sadarbību ar NVO! NVO nama komanda ar prieku pieņēma uzaicinājumu doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Jelgavu.  

Attēls no tikšanās ar Jelgavas Sabiedriskā centra pārstāvjiem

Rīgas pašvaldība sākusi vērtēt iespējamās neapbūvētās teritorijas iekšpagalmos, kuras varētu labiekārtot un apzaļumot iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanai. Kā viena no šādām teritorijām atzīta iekšpagalms Purvciemā, Nīcgales ielā 13a, tāpēc Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 18. aprīlī, atbalstīja šī zemesgabala izmantošanu rekreācijas vajadzībām.

“Atbalstām iedzīvotāju vēlmi pēc zaļās zonas un labiekārtojuma pagalmā! Paldies Purvciema iedzīvotājiem, kas pamanīja iespēju un rosināja saglabāt zemes gabalu pašvaldības īpašumā ar mērķi to labiekārtot. Šādā veidā blīvi apdzīvotu teritoriju izdodas pasargāt no pārmērīgas apbūves un iekārtot to iedzīvotāju vajadzībām!”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne

Purvciema apkaimē dzīvo vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju un šajā apkaimē trūkst publiskās ārtelpas teritoriju, t.sk. koplietošanas pagalmu, kurus būtu iespējams izmantot rekreācijai.

Teju 1000 kvadrātmetru plašais zemesgabals ir neapbūvēts, tas atrodas iekškvartālā starp daudzdzīvokļu mājām. Zemesgabalā aug koki, savulaik bijuši izbūvēti gājēju celiņi, kas šobrīd ir tehniski sliktā stāvoklī.

Iekšpagalmu labiekārtošana ir komplicēts process, jo īpašumi ir ļoti sadrumstaloti. Piemēram, Nīcgales ielā 13.a patlaban puse zemesgabala domājamo daļu pieder pašvaldībai, bet pārējās – privātpersonām. Lai būtu iespējama teritorijas labiekārtošana, vispirms ir jāatrisina zemes piederības jautājums un pašvaldībai jāiegūst īpašumā viss zemesgabals, jo, neizbeidzot kopīpašumu ar privātpersonām, pašvaldībai ar tām būtu jāsaskaņo jebkura rīcība ar zemesgabalu.

Tāpēc komiteja, ņemot vērā Purvciema attīstības biedrības ierosinājumu, atbalstīja nepieciešamību  šo zemi rezervēt pašvaldības vajadzībām un lūgt budžetā piešķirt līdzekļus pagalma labiekārtošanai. Labiekārtošanas laikā varētu tikt veidoti celiņi, soliņi, stādījumi un tālākā nākotnē arī rotaļu laukums. Tālākās darbības saistībā ar zemesgabala piederības maiņu veiks Rīgas domes Īpašuma departaments.

No 14. līdz 16. aprīlim Tallinā, Igaunijā, norisinājās Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiāde (NBPhO), kurā Latviju pārstāvēja 18 skolēni. Augstāko apbalvojumu – sudraba medaļu – guva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Stanislavs Dubrovskis, savukārt bronzas godalgas izcīnija  Lukass Roberts Kellijs un Ilja Reutins (Ilya Reutin) no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Toms Ozoliņš un Fricis Miķelis Pastors no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kā arī Olita Anastsasija Zadorožnaja no Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī”.

Šogad NBPhO piedalījās dalībnieki no 9 valstīm – 4 oficiālās dalībvalstis (Somija, Igaunija, Zviedrija, Latvija) un viesi no Serbijas, Gruzijas, Vjetnamas, Saūda Arābijas un Lietuvas. 

“Olimpiādē uzdevumi bija ar plašu sarežģītības diapazonu. Bija vērojams arī mehānikas un kinemātikas uzdevumu pārsvars. Dalība šajā olimpiādē deva dalībniekiem iespējas veidot kontaktus gan ar citu valstu dalībniekiem, gan ciešākus kontaktus ar pārējiem komandas dalībniekiem. Dažiem dalībniekiem šī bija arī pirmā starptautiskas olimpiādes pieredze,”

pasākuma pieredzē dalās Latvijas skolēnu komandas vadītājs Jānis Cīmurs.

Īpašu Specbalvu par oriģinālāko eksperimentālās daļas risināšanas paņēmienu guva Iļja Niks Stoligvo.

“Pateicos par iespēju piedalīties, brīnišķīgs veids pārbaudīt sevi un savas zināšanas. Kaut arī sasniegums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā gadījuma faktora un veiksmes, tā ir nenovērtējama pieredze, kas palīdz attīstīties gan garīgā, gan morālā aspektā. Piedaloties šajā olimpiādē, esmu sajutis manas dvēseles dziļākās tieksmes izzināt pasauli gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā līmenī un pārliecinājies vēlreiz par savu mīlestību – fiziku. Pēc olimpiādes rezultātiem esmu uzaicināts uz Eiropas Fizikas olimpiādi, šo iespēju augsti novērtēju.” 

Iļja Niks Stoligvo

“Es ļoti pateicos iespējai piedalīties starptautiskā līmeņa pasākumā, lai gan valsts olimpiādē dabūju tikai atzinības rakstu. Vairāk darbojoties citā disciplīnā, es dabūju iespēju attīstīties arī starpdisciplināri, rēķinot ļoti augstas grūtības līmeņa fizikas uzdevumus. Man pasākumā bija vislielākais prieks iepazīties ar citu valstu dalībniekiem, it īpaši atrast NBPhO dalībnieku starpā savus vecos paziņas no pasaules ķīmijas olimpiādes. Es uzskatu, ka izdarīju visu iespējamo, tāpēc priecājos par saviem sasniegumiem arī fizikas jomā,”

stāsta Daniils Kargins, olimpiādes dalībnieks, Rīgas 10. vidusskolas skolēns.

Olimpiāde tiek rīkota no 2003. gada kā sacensības starp Igaunijas un Somijas izlasēm, un Latvija tajā piedalās no 2014. gada. NBPhO Latvijas izlasei kalpo arī kā atlase uz Eiropas un Starptautisko fizikas olimpiādi.

Skolēnu dalību olimpiādēs organizē Valsts izglītības satura centrs, ESF projekta “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai” ietvaros, projekta numurs 8.3.2.1/16/I/002. 

Pasākumu cikla jauniebraucējiem no ārvalstīm ietvaros Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru 13. aprīlī organizēja trešo tikšanos, kas bija veltīta tēmai “Diskriminācija – kā atpazīt un kur ziņot?”. Tikšanās mērķis bija palīdzēt jauniebraucējiem atpazīt dažādas diskriminācijas izpausmes un informēt viņus par to, kā rīkoties un kur vērsties diskriminācijas gadījumā.

Pasākumā Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) pārstāvji informēja klātesošos par savu kā neatkarīgas nevalstiskas organizācijas darbību, kas jau 30 gadus strādā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, tostarp ar integrācijas un minoritāšu tiesībām, diskriminācijas un naida noziegumu/naida runas novēršanu, migrācijas un patvēruma, kā arī citiem pamattiesību jautājumiem. LCC sniedz bezmaksas konsultācijas un juridisko palīdzību savas darbības jomās, veic pētījumus, rīko dažādus seminārus un apmācības.

LCC pārstāvji uzvēra, ka ir ļoti svarīgi saprast, kas ir diskriminācija un kā to nošķirt no citiem tiesību pārkāpumu veidiem, jo tas palīdz efektīvāk aizstāvēt savas tiesības.

Tika sniegta informācija par pazīmēm (diskriminācijas pamatiem), kuru dēļ pret cilvēkiem nedrīkst izturēties atšķirīgi, jo tās piemīt ikvienam – dzimumu, vecumu, ādas krāsu/etnisko piederību, garīgajām un fiziskajām spējām, reliģisko piederību, seksuālo orientāciju u.tml. Klātesošie uzzināja par jomām, kurās var saskarties ar diskrimināciju. Latvijā diskriminācija visbiežāk ir izplatīta nodarbinātības jomā, kurā diskriminācijas aizliegums sāk darboties jau ar brīdi, kad darba devējs ievieto darba sludinājumu. Tāpat dalībnieki uzzināja par dažādiem diskriminācijas veidiem: tiešo un netiešo diskrimināciju,  diskrimināciju uz vairākiem pamatiem, diskrimināciju asociācijas dēļ, norādījumu diskriminēt, kā arī aizskaršanu. Katram diskriminācijas veidam tika minēts uzskatāms piemērs, un atsevišķi piemēri auditorijā izraisīja aktīvas diskusijas.

Pasākuma apmeklētājiem tika pastāstīts par Latvijas Republikas tiesību aktiem, kuros ir iekļauts diskriminācijas aizliegums – Latvijas Republikas Satversme, Darba likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.

Dalībnieki tika informēti par to, kā rīkoties dažādās situācijās, saskaroties ar diskrimināciju, kur ziņot vai meklēt palīdzību: Tiesībsarga birojā, valsts iestādēs, kas uzrauga attiecīgu jomu, piemēram, Valsts darba inspekcijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā, Veselības inspekcijā, vai arī LCC, kas var sniegt juridisko palīdzību. Izskanēja aicinājums neklusēt un ziņot arī gadījumos, kad nav pārliecības, vai pārkāpums ir klasificējams kā diskriminācija. Papildus tika izteikts mudinājums savākt lietišķos pierādījumus – fotogrāfijas, ierakstus, video u.tml.

Tika aplūkoti arī īpaši diskriminācijas veidi – naida noziegumi un naida runa, kas pēc būtības ir kā vēstījums pret veselu cilvēku grupu, tās nepieņemšanu kādu konkrētu pazīmju dēļ. Naida noziegumu gadījumā cietušajiem pēc iespējas ātrāk ir jāvēršas policijā. LCC juristi var palīdzēt cietušajiem ar iesnieguma sagatavošanu un sniegt cita veida palīdzību.

Pēc informācijas izklāsta un tā izraisītām aktīvām diskusijām jauniebraucēji tika sadalīti nelielās grupās, un katra no tām analizēja kādu konkrētu diskriminācijas gadījumu. Pēc tam visi gadījumi tika kopīgi pārrunāti. LCC juristi sniedza atbildes uz klātesošo jautājumiem, un vairāki dalībnieki dalījās ar savu pieredzi.

Tikšanās noslēgumā dalībnieki tika aicināti būt aktīviem un neklusēt gadījumā, ja sanāk saskarties ar diskrimināciju personīgi vai arī novērot kādu diskriminācijas gadījumu. Laika trūkums nedrīkst būt šķērslis, jo gadījumā, ja kāda rīcība netiek laikus apturēta, diskriminējošā attieksme var skart citus. Ziņošana par diskrimināciju un naida noziegumiem palīdz arī pilnveidot Latvijas tiesisko sistēmu, lai tā varētu efektīvāk aizsargāt ikvienu.

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta  “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centra projektu “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību: informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība”, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma norises

Rīdziniekiem līdz 31. maijam ir iespēja iesniegt idejas savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai līdzdalības budžeta ideju konkursam. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem praktisku atbalstu ideju sagatavošanas laikā, pašvaldība organizē vairākas ideju izstrādes darbnīcas pilsētas apkaimēs.

Pirmā Rīgas Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca notika 29. martā kultūras centrā “Imanta”. Tajā iedzīvotājiem bija iespējams uzzināt vairāk par Līdzdalības budžeta konkursu, un saņemt praktiskus padomus no pašvaldības speciālistiem par to, kas jāņem vērā, sagatavojot idejas pieteikumu.

Darbnīcu Imantā apmeklēja gan tuvāko apkaimju iedzīvotāji, gan Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti. Rīgas pašvaldība arī 2022. gadā sadarbojas ar RTU Arhitektūras fakultāti, lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Nākamā ideju izstrādes darbnīcaSarkandaugavā 19. aprīlī plkst. 17:30 bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas ielā 24. Pieteikšanās: bit.ly/3Lo4PSe.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

Līdz 18.aprīlim ir atvērta pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Strādājošie vecumā no 25 gadiem 9. pieteikšanās kārtā var izvēlēties kādu no gandrīz 200 izglītības programmām, kas sniedz iespēju apgūt gan digitālās pamata prasmes, gan arī apgūt digitālās prasmes augstākā līmenī. Pieteikties mācībām līdz 18. aprīlim var mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Spēja patstāvīgi strādāt ar datoru un izmantot digitālos rīkus gan darba, gan personīgajām vajadzībām ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Vienlaikus, atbilstoši ziņojumam par Latviju “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā”, tikai 51% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamata prasmes, un tikai 24% ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa.

“Digitālo prasmju apgūšana pamata līmenī ir pirmais priekšnosacījums savu zināšanu un prasmju atbilstības nodrošināšanai mūsdienu darba tirgus prasībām. Prasme izmantot digitālās tehnoloģijas ir pieprasīta ikvienā tautsaimniecības nozarē, tāpēc plašajā piedāvāto izglītības programmu klāstā sev piemērotas mācību un digitālās kompetences attīstības iespējas atradīs gan iesācēji, gan pieredzējuši speciālisti”,

uzsver VIAA direktore Dita Traidās.

  • Video ar aicinājumu skatāms šeit.

Piedāvājumā 197 izglītības programmas

Devītajā pieteikšanās kārtā nodarbinātie var pieteikties kādai no 197 izglītības programmām un apgūt digitālās prasmes pamata, vidējā un augstākā līmenī. Izglītības programmas piedāvā 44 izglītības iestādes visā Latvijā un tās kopumā aptver 5 digitālās kompetences:

  • informācijas apstrāde/informācijas un datu pratība;
  • komunikācija un sadarbība;
  • digitālā satura veidošana;
  • drošība;
  • problēmu risināšana.

Ir būtiski pievērst uzmanību izglītības programmu īstenošanas vietai, jo mācības digitālo pamata prasmju apgūšanai galvenokārt tiks īstenotas klātienē. Nodarbinātie no mājsaimniecībām, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, varēs saņemt atbalstu transporta izdevumu segšanai, lai nokļūtu uz mācību norises vietu.

90% no mācību izmaksām sedz ES

Lai motivētu Latvijas strādājošos iedzīvotājus apgūt jaunas prasmes un zināšanas, lielāko daļu mācību izmaksu sedz ES fondi un valsts. Izvēloties mācīties profesionālās pilnveides izglītības programmās, studiju moduļos vai studiju kursos, strādājošā līdzmaksājums ir 10%. Nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.

Līdzīgi kā iepriekšējās kārtās, arī šajā pieteikties mācībām var strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir saglabājuši darba attiecības, kā arī strādājošie pensionāri. Īpaši aicināti pieteikties sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.

Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes neatkarīgi no pieteikšanās kārtu skaita, taču jāņem vērā, ka vienlaicīgi iespējams mācīties tikai vienā izglītības programmā. Devītajā pieteikšanās kārtā katrs mācību dalībnieks var pieteikties tikai vienai izglītības programmai. Augsta pieteikumu skaita gadījumā nodarbinātie vecumā no 45 gadiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni saņem priekšrocības uzņemšanā.

Mācību grupu komplektēšana plānota no 16. maija, un mācības notiks ne ilgāk kā līdz 31. oktobrim. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī izglītības programmu saraksts ir pieejams mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Par projektu:

ES fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jeb Mācību pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, ieguldot vairāk nekā 45 miljonus eiro. Projektu no 2017. līdz 2023. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Iespēja apgūt digitālās prasmes Mācību pieaugušajiem projekta 9. kārtas ietvaros notiek Eiropas Savienības prasmju gada (#EuropeanYearOfSkills) ietvaros.

Turpinot pērn aizsākto “Rīgas drosmes un prieka vasaras” koncepciju, arī šogad galvaspilsētā no jūnija līdz septembrim centrā un dažādās apkaimēs gaidāma plaša kultūras pasākumu programma, kuras gaitā augustā atzīmēsim arī Rīgas dzimšanas dienu. Programmas mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un tūristus ar Rīgas kultūras daudzveidību un pilsētnieku radošumu.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē ceturtdien, 13. aprīlī, tika uzklausīts ziņojums par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un plānoto norisi. Kā informēja programmas veidotāji, šovasar galvaspilsētā plānoti vairāki desmiti pasākumu, kā arī krāšņs pilsētvides noformējums.

“Vasaras kultūras programmas moto atspoguļo pilsētas vēlmi pulcēt rīdziniekus, Latvijas iedzīvotājus un viesus daudzveidīgos un dzīvespriecīgos notikumos gan pilsētas centrā, gan apkaimēs visas vasaras garumā. Brīdī, kad satiekamies, mūsos dzimst drosme, jo viens otru atbalstām, un prieks, jo svinam iespēju būt kopā fiziski, izbaudīt pulcēšanās brīvību. Vēl pavisam nesen tas nebija tik pašsaprotami. Vēlos pateikt paldies visiem, kuri dienā un naktī veido Rīgu par dzīvu, košu, modernu un daudzveidīgu galvaspilsētu Ziemeļeiropā! Tiekamies Rīgas vasaras notikumos!”

aicina komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Visas vasaras garumā notiks laikmetīgās kultūras pasākumi:

  • kultūrtelpu “Stropi” programma – pasākumi notiks no 1. jūnija līdz 1. septembrim pie Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēkas, RCB Pludmales lasītavā Lucavsalā, Pļavnieku Zaļajā birzī, pie Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas, RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estrādē un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderi” parkā.
  • festivāli – laikmetīgās kultūras pasākumu rīkošanai tiks rīkots konkurss, kurā tiks  atbalstīti mākslinieciski augstvērtīgi, inovatīvi, mūsdienīgu formātu, iesaistoši kultūras pasākumi. Konkursam varēs tikt iesniegti dažādu žanru un formātu pasākumu pieteikumi, bet prioritāri tiks atbalstīti pasākumi, kuru norise ir plānota publiskajā ārtelpā.
  • pilsētvides izstāde sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju;
  • desmit apkaimju svētki – plānoti no jūlija otrās puses līdz augusta beigām desmit apkaimēs – Ķengaragā, Zolitūdē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalnā, Ziepniekkalnā, Juglā, Torņakalnā, Daugavgrīvā, Brasā un Vecāķos;
  • kultūras pasākumu programma Vērmanes dārzā un Nordeķu parkā –
    • Nordeķu parkā jūlijā un augustā notiks sarunas un tikšanās ar apkaimes iedzīvotājiem, kurās tiks stāstīts par Dzirciema un Iļģuciema vēsturi un kultūras vērtībām, kā arī rīkoti četri muzikāli vakari;
    • Vērmanes dārzā paredzētas astoņas koncertprogrammas dažādām muzikālajām gaumēm – gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas cienītājiem, lai iepriecinātu dažādu paaudžu rīdziniekus un pilsētas viesus.
  • lielāka mēroga pasākumi
    • 10. jūnijā – Saldējuma festivāls Vērmanes dārzā;
    • 23. jūnijā – Jāņu svinības Dzegužkalnā, Grīziņkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī;
    • no 30. jūnija līdz 9. jūlijam – Vispārējie latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētki;
    • no 14. jūlija līdz 15. jūlijam – festivāls “Positivus” Lucavsalā;
    • 19. augustā – Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā – plānota daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma, jaunrade dažādām mērķauditorijām, laikmetīgi scenogrāfiskie risinājumi, piknika zonas un noslēgumā – muzikāla kulminācija Doma laukumā.

Visi pasākumi iedzīvotājiem būs pieejami bez maksas.

Rīgas drosmes un prieka vasaras devīze šogad ir “Drosme un prieks rodas, kad satiekamies”, īpašu akcentu liekot uz vēstījumu “Mēs aizstāvam citus viņu cīņās par brīvību, jo zinām, ka tā ir arī mūsējā”. Drosmes un prieka vasaras kuratori ir biedrība “Mākslas birojs”.

Šā gada martā Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” skatītājus priecēja ar jauno raidījumu “Pāreja”. Tagad pieejama arī raidījuma otrā epizode, kas aizraujošā un citādākā veidā parāda sabiedrības dažādību un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatupunkta.

Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – YoutubeFacebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.  

Katrā raidījumā kāds sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādā no nevalstiskajām organizācijām un to ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Otrajā raidījumā aktrise Zane Daudziņa ciemojas pie Līgas Bērziņas Latvijas Autisma apvienībā. Tādējādi var uzzināt ne tikai par to, kāpēc šāda organizācija tika izveidota, bet arī izprast to, ko nozīmē “autisms”.

Katrā raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šajā epizodē parādām noderīgas  un interesantas spēles un citus resursus uzvedības problēmu risināšanai un savstarpējās saskarsmes uzlabošanai, ko radījusi Uzvediba.lv komanda.

Tāpat kā iepriekšējā raidījumā, arī šajā noslēgumā – sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar Rīgas domes deputātu, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu.

Visu raidījuma epizodi var noskatīties šeit: https://youtu.be/jQJ_RrYq8ec

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informācijai: Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” projektu vadītāja Liena Eisaka, 29860162, liena@apeirons.lv