Arhīvs birkai: Sabiedrība

Turpinot ikgadējās pavasara putnu būrīšu talkas kopā ar iedzīvotājiem, šajā piektdienā, 4. aprīlī, plkst. 16.00 SIA “Rīgas meži” organizēs jau piekto šīs sezonas putnu būrīšu sagatavošanas talku. Šoreiz pasākums norisināsies kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” un tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”.

Pasākumā laikā “Mežaparkā” “Rīgas meži” vides izglītības programmas speciāliste kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologu stāstīs un rādīs, kas jāņem vērā, izgatavojot un uzstādot jaunas putnu mājas, lai tajās putni varētu iekļūt, justies droši un audzināt pēcnācējus.

Talkas laikā sanaglotie būrīši vēlāk tiks izvietoti “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības Jaunolaines mežos.

📌 Pasākuma vieta “Mežaparkā” 

Mediji tiek aicināti piedalīties pasākumā. Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Līdz šim uzņēmums putnu būrīšu sagatavošanas pasākumos ir iesaistījis plašu sociālo partneru loku, īpaši aktīvi aicinot piedalīties cilvēkus ar ierobežotām iespējām piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs. Būrīši tika meistaroti kopā ar Latvijas Autisma apvienības dalībniekiem – ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” klientiem – pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, apkaimju iedzīvotājiem, kā arī bērniem, kuri ieradušies Latvijā no Ukrainas. Šādi uzņēmums veicina gan sabiedrības izglītošanu par vidi un bioloģisko daudzveidību, gan iekļaujošas partnerības, sociālās atbildības un cieņpilnas attieksmes pret dažādību veidošanu sabiedrībā.

“Mūsu dalībniekiem šī putnu būrīšu talka bija vairāk nekā tikai pasākums – tā bija iespēja būt daļai no sabiedrības, pierādīt sev un citiem: “Es varu!”. Jau 30 gadus biedrība nodrošina sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šāda pasākuma pieredze sniedz mūsu dalībniekiem ne tikai gandarījumu un prieku, bet arī stiprina pārliecību, ka viņu darbs ir vērtīgs. Mēs esam patiesi pateicīgi “Rīgas mežiem” par šo iespēju un ar prieku piedalīsimies šādos pasākumos arī turpmāk”.

savos iespaidos par pasākumu dalās biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” pārstāve Margita Erele

Tradicionāli katru pavasari “Rīgas mežu” vides izglītības programma “EkVidO” sākas ar putnu būrīšu talkām – esošo mājiņu tīrīšanu un labošanu, kā arī jaunu būrīšu gatavošanu un izvietošanu.

Šopavasar plānojas vēl divas talkas:

📌 4.aprīlī, no 16.00-18.00 – kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”; sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”
📌 13.aprīlī, no 11.00-13.00 – Candera skvērā, pie Candera ielas rotaļu laukuma; sadarbībā ar biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”

Pavasarī daudzi cilvēki vēlas sev pie mājas vai dārzā izlikt putnu būrīti. Būrīšiem, tāpat kā ikvienam mājoklim, nepieciešama regulāra tīrīšana. Netīrītā būrī putni nevar vīt jaunu ligzdu; tur var intensīvi sākt vairoties kaitēkļi. Putnu būrīšu tīrīšana nodrošina to ilgtspēju – regulāri tīrot un kopjot, putnu mājas kalpo vismaz piecus gadus.

Lai nodrošinātu putniem ligzdošanas vietas un novērstu kaitēkļu vairošanos, “Rīgas meži” uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ik gadu tīra un labo esošos būrīšus, kā arī uzstāda jaunus. Turklāt būrīši top no uzņēmuma mežos augušajiem kokiem un sagataves veido “Rīgas mežu” speciālisti.

Jau ceturto gadu pēc kārtas putnu būrīšu sakopšanas talkās uzņēmums “Rīgas meži” aktīvi iesaista iedzīvotājus, it īpaši – bērnus.

“Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Biedrība “Lab Futura” aicina Latvijā dzīvojošos trešo valstu pilsoņus un vietējos iedzīvotājus uz Latvijas putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī plkst. 8.30. Putnu vērošanu vadīs Latvijas Nacionālā Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko latviešu valodā (iespējams tulkojums uz krievu un angļu valodu, ja nepieciešams). Satikšanās plkst. 8.30 pie veikala “RD Electronics”, pie Dienvidu tilta (Latgales iela 240, Rīga,).

📌 –  tikšanās vieta kartēŠEIT.

Daugavas posms pie Ķengaraga ir iecienīta putnu vērošanas vieta, kur, pastaigājoties gar upes malu vai labiekārtotu promenādi, iespējams novērot daudzu sugu ūdensputnus. Putnu vērošanā aicināti piedalīties gan pieaugušie, gan bērni.

Dmitrijs Boiko ir viens no erudītākajiem Latvijas ornitologiem. D. Boiko ne vien veido ekspozīcijas un strādā ar apmeklētajiem Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, bet ir arī viens no Eiropas zinošākajiem ziemeļu gulbju pētniekiem.

Pasākums notiek projektā “Mana Rīga II”. Projekta mērķis ir veicināt Rīgā dzīvojošo jauniebraucēju līdzdalību un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt starpkultūru dialogu un jauniebraucēju mijiedarbību ar uzņemošo sabiedrību, rosinot apzināties sevi par jauno rīdzinieku. Projekts iekļauj izglītojošas aktivitātes jauniebraucējiem kopā ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem, lai iepazītu Latvijas vēsturi, kultūru, tradīcijas un dabu, veselīga dzīvesveida aktivitātes un sporta aktivitātes, sekmējot veselīgu dzīvesveidu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un integrāciju.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vietu skaits ierobežots.

📌 PieteikšanāsŠEIT.
🔎 Informācija: officelabfutura@gmail.com

 

Turpinot pirms diviem gadiem uzsākto iniciatīvu, kas veltīta brīvprātīgā darba attīstībai Rīgā, aicinām brīvprātīgā darba organizatorus, pašvaldības darbiniekus un citus interesentus piedalīties tīklošanās pasākumā “Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā”.

Pasākums “Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā” notiks 2025. gada 29. aprīlī no plkst. 15.00 līdz 18.30, NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43A). 

Tīklošanās pasākuma mērķis ir veidot atbalstošu vidi, kurā brīvprātīgā darba darītāji un tā organizētāji var iedvesmoties, gūt jaunas zināšanas un dalīties pieredzē, lai turpinātu darbu brīvprātības jomā.

Ievadā pasākuma moderatore Inese Šubēvica – Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes locekle, neformālās izglītības mācību vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi brīvprātīgā darba organizēšanā un koordinēšanā pašvaldības un valsts iestādēs, NVO Latvijā un pasaulē, brīvprātīgo koordinatore Sarunu festivālā LAMPA – informēs par 2024. gadā izveidotās Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes mērķiem, uzdevumiem un līdz šim paveikto.

Turpinājumā dalībniekiem būs iespēja piedalīties komunikācijas darbnīcā “Improvizācijas principi veiksmīgai sadarbībai un saprotamai komunikācijai”, ko vadīs Aija Iesalniece – sertificēta supervizore, profesionāla pielietojamās improvizācijas un līderības trenere, lektore. Vidzemes izaugsmes centra dibinātāja. Darbnīcā varēs iegūt praktiskas un ikdienā pielietojamas zināšanas, kas palīdzēs dalībniekiem kļūt par vēl efektīvākiem un pārliecinātākiem brīvprātīgā darba veicējiem un vadītājiem.

Noslēgumā tiks apkopoti svarīgākie secinājumi un atziņas, kā arī atvēlēts laiks sarunām un tīklošanās iespējai neformālā gaisotnē.

Pasākumam iespējams reģistrēties līdz 25. aprīlim šeit.

Aicinām piedalīties nevalstisko organizāciju, sociālo uzņēmumu, pašvaldības un valsts iestāžu pārstāvjus, kuru darbs jau ir saistīts ar brīvprātīgā darba jomu, tos, kuri vēlētos to uzsākt, kā arī ikvienu interesentu.

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi Rīgas sporta un aktīvās atpūtas attīstības plāna 2025.-2028. gadam pirmo redakciju, kuru paredzēts nodot publiskajai apspriešanai.

“Sports un aktīva atpūta ir viens no stūrakmeņiem veselīgai, iekļaujošai un dzīvespriecīgai Rīgai. Ar šī plāna palīdzību mēs vēlamies nodrošināt, ka katrs rīdzinieks – no bērna līdz senioram – var atrast sev piemērotu veidu būt kustībā un kopā ar citiem. Uzskatu, ka tikai ciešā sadarbībā ar sabiedrību, sporta organizācijām un pašvaldības struktūrām varam sasniegt šos mērķus. Tāpēc aicinu ikvienu paust savu viedokli – jūsu idejas ir pamats tam, lai sportošana un veselīga dzīvesveida norises Rīgā kļūtu vēl pieejamākas, mūsdienīgākas un iedvesmojošākas,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Plāna izstrādes mērķis ir noteikt vidēja termiņa sporta un aktīvās atpūtas nozares politiku Rīgā, lai sekmētu gan bērnu/jauniešu sportu, gan aktīva dzīvesveida īstenošanas iespējas mūža garumā, kā arī atbalstītu sporta organizāciju kapacitāti un iesaistīšanos sporta procesa īstenošanā, pilnveidotu augstu sasniegumu sportistu atbalsta sistēmu, nodrošinātu sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras uzturēšanas ilgtspēju un attīstību un stiprinātu Rīgas kā Baltijas sporta metropoles tēlu veicinot sporta tūrisma attīstību.

Plāna izstrādes gaitā tika veikta padziļināta analīze un konsultācijas ar sporta nozares pārstāvjiem, organizācijām un iedzīvotājiem. 2024. gada janvārī veikts pētījums par sporta organizāciju darbību Rīgā, analizējot to struktūru, sadarbības iespējas un esošos izaicinājumus.

Tāpat tika organizētas septiņas fokusa grupas ar sporta nozares ekspertiem, kurās diskutēja par bērnu un jauniešu sacensību organizēšanu, izglītības iestāžu darbību, tautas sporta attīstību, augstu sasniegumu sportu un sporta infrastruktūras uzlabošanu.

Rīgas pašvaldība aktīvi sadarbojas ar sporta federācijām, sporta klubiem un organizācijām, prioritāri atbalstot bērnu un jauniešu sportu, kā arī veicinot augstu sasniegumu sportu. Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) koordinē sporta politikas īstenošanu un nodrošina efektīvu sporta finansējuma pārvaldību.

Rīgas pašvaldība cieši sadarbojas ar sporta federācijām, klubiem un organizācijām, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu sporta attīstībai un augstu sasniegumu sporta atbalstam. Rīgā novērojams arī privāto sporta iniciatīvu pieaugums, kas papildina pašvaldības ieguldījumu sporta attīstībā. Sporta infrastruktūras objektu skaits pieaug, un IKSD sadarbojas ar citām pašvaldības struktūrvienībām un pilsētas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu arvien plašākas un mūsdienīgas sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sporta un aktīvās atpūtas attīstību, Rīgas pašvaldība izvirzījusi četrus stratēģiskos mērķus 2025. – 2028. gadam:

  • Efektīva un caurskatāma sporta pārvaldība un finansēšana;
  • Mūsdienīga un pieejama sporta infrastruktūra;
  • Sportošanas un sacensību iespējas visiem iedzīvotājiem;
  • Mērķtiecīgs un ilgtspējīgs augstu sasniegumu sporta atbalsts.

Galvenā Rīgas pašvaldības sporta nozares prioritāte ir bērnu un jauniešu sporta attīstība, kura attīstību sekmē sporta finansējuma sadalīšanas principi, pašvaldības sporta regulējums un pieejamā finansējuma apjoms. Sporta un aktīvās atpūtas joma Rīgas pašvaldībā raksturojama kā atvērta un uz sadarbību vērsta.

Attīstības plāns tālāk tiks nodots publiskajai apspriešanai, savukārt pēc tam paredzēts attīstības plāna gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process.

Lēmums pieņemts Rīgas domes 26. marta sēdē.

Labdarības biedrība “Par Dzīvot”, kas dibināta 2018. gadā kā savstarpējās palīdzības grupa onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem, ar lielu prieku paziņo par jauna projekta “Izbaudīt dzīvi grūtos laikos” sākumu. Projekts tiek īstenots Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un ir vērsts uz onkoloģijas pacientu un viņu ģimeņu atbalstu, veicinot viņu sociālo aktivitāti, fizisko un garīgo veselību, kā arī jaunu prasmju apguvi.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģijas pacientu un viņu tuvinieku sociālo aktivitāti, palīdzēt viņiem apgūt jaunas prasmes, uzlabot fizisko un garīgo veselību, kā arī iedvesmot apgūt jaunas profesijas un atgriezties darba tirgū.

Projekta ietvaros tiks organizētas dažādas aktivitātes, tostarp:

  • Fizioterapijas nodarbības – regulāras nodarbības, kas uzlabo dzīves kvalitāti gan ārstēšanās procesā, gan pēc tās, mazina nogurumu un citas blaknes, vairo enerģiju un spēku. Nodarbības notiks katru trešo svētdienu, reizi mēnesī, sākot ar 23. martu no plkst. 12.00 līdz 13.
  • Meistarklases – iespēja gūt jaunas zināšanas un pozitīvas emocijas, kā arī iespējams atklāt jaunus talantus un ienākumu avotus. Plānotās meistarklases ietver neirografikas, vizāžas, floristikas, fotogrāfijas, dejas, zīmēšanas, nūjošanas un mākslas nodarbības.

Projekts ilgs no marta līdz oktobrim un tiks īstenots sadarbībā ar dažādiem speciālistiem un organizācijām.

Kā piedalīties?

Dalība projektā ir bezmaksas, un visi interesenti tiek aicināti pieteikties, sazinoties ar mums e-pastā pardzivot.onko@gmail.com vai pa telefonu 20666726.

Plašāka informācija par projektu un aktivitātēm ir pieejama mūsu sociālajos tīklos: www.facebook.com/pardzivot.lv.

Biedrība “Par Dzīvot” tika dibināta 2018. gadā ar mērķi sniegt psiholoģisko, emocionālo un informatīvo atbalstu cilvēkiem, kuri saskaras ar onkoloģijas diagnozi.

Mūsu misija ir veicināt izpratni par onkoloģisko slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanas iespējām, kā arī palīdzēt pacientiem un viņu ģimenēm pārvarēt šīs sarežģītās dzīves situācijas. 2022. gadā biedrība ieguva sabiedriskā labuma statusu, un šobrīd mūsu palīdzību saņem vairāk nekā 200 pacienti.

Viens no mūsu būtiskākajiem sasniegumiem ir veiksmīgi īstenotā jauniešu informēšanas programma “Jauniem Par Dzīvot”, kas tika realizēta ar “Erasmus+” projekta atbalstu. Tāpat jau trīs gadus mēs organizējam mākslas meistarklases onkoloģiskajiem pacientiem, sniedzot iespēju radoši izpausties un gūt emocionālu atbalstu. 2024. gadā tika īstenota 21 radošā meistarklase, kurā piedalījās dažādi meistari, katrs ar savu unikālo pieeju un stilu.

Pievienojieties mums un izbaudiet dzīvi kopā ar mums arī grūtos laikos!

Aprīlī NVO nams aicina Rīgas NVO pārstāvjus piedalīties četros tiešsaistes semināros. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori un sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama aprīļa semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

  • 2. aprīlis plkst. 14.00–17.00 – “Efektīva vizuālā komunikācija NVO – dizaina platforma Canva”, lektore Evita Astiča.
    Aicinām reģistrēties: https://forms.office.com/e/FtYw4JDMWv
  • 9. aprīlis plkst. 14.00–17.00 – “Automatizācija un datu apkopošana NVO darbā un projektu vadībā”, lektors Aleksandrs Ļubinskis.
    Aicinām reģistrēties: https://forms.office.com/e/wCh9CacUEu
  • 16. aprīlis plkst. 14.00–17.00 – “Brīvprātīgais pasākumā – resurss vai izaicinājums”, lektore Aija Strazda.
    Aicinām reģistrēties: https://forms.office.com/e/zPj4UMcgvc
  • 23. aprīlis plkst. 14.00–17.00 – “Psihiskā veselība un izdegšana NVO: riski un profilakse”, lektore Dr. Madara Pumpure.
    Aicinām reģistrēties: https://forms.office.com/e/BEWCzJXSWz

Visi semināri notiks tiešsaistē un ir bez maksas.

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Lai NVO nama semināri – ceļš uz priekšu un augšup!

 

Piektdienas, 21. marta, rītā Rīgas Dzemdību namā pasaulē nākušas trīnītes. Trejmeitiņu vecāki ir rīdzinieki.

Vecākā māsiņa piedzima plkst. 9.36, bet pēc minūtes, plkst. 9.37, pasaulē nāca abas pārējās māsiņas.

Rīgas dome tradicionāli trīnīšu ģimenēm piešķir vienreizēju pabalstu 4500 eiro apmērā. Par to būs jālemj pašvaldības Finanšu un administratīvo lietu komitejā.

Pērn Rīgā trīnīši nepiedzima, toties 2023. gadā pirmie trīnīši Rīgas Dzemdību namā sagaidīti janvārī, bet otrie – martā.

Rīgas patversmes Dienas centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem Katoļu ielā 57 turpmāk būs atvērts tikai darba dienās. Ņemot vērā laikapstākļus, šogad līdz 16. martam Dienas centrā klienti varēja uzturēties katru dienu, bet tagad ir spēkā iepriekšējais darba režīms.

Šogad janvārī Dienas centra pakalpojumus vidēji dienā saņēma 74 personas, februārī – 84, bet līdz 17. martam – 68 cilvēki.

Dienas centrā ir iespēja atrasties drošā vidē pilnu darba dienu, saņemt dažādas konsultācijas un pakalpojumus, izmantot bibliotēku, internetu, dušu, piedalīties pasākumos.

Rīgas domes Rīcības plānā „Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” paredzēts, ka pilsētas izpilddirektoram ārkārtas situācijās ir tiesības mainīt pakalpojumu sniedzēju iestāžu darba laiku un pakalpojumu apjomu, piemēram, pagarināt nakts patversmju darba laikus, palielināt vietu skaits nakts patversmēs, palielināt zupas virtuvēs izsniegto porciju apjomu. Pašlaik tādas nepieciešamības nav.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pastiprināti iesaistās palīdzības sniegšanā, informējot reidos sastaptos bezpajumtniekus par palīdzības saņemšanas iespējām vai nepieciešamības gadījumā nogādājot viņus naktspatversmē. Kopš 2022. gada vidus klientu skaits patversmēs turpina samazināties.

Policisti un Rīgas patversmes Mobilās brigādes darbinieki turpina kontrolēt pamestus īpašumus, mazdārziņus un citas teritorijas Rīgā, kur mēdz uzturēties bezpajumtnieki. Izvērtējot apstākļus, viņus nogādā naktspatversmē vai patversmē, dzīvībai bīstamā situācijā – ārstniecības iestādē.

Rīgas pašvaldības nodrošinātajās patversmēs un naktspatversmēs pakalpojumus šogad vidēji dienā izmantoja:

  • janvārī – 590 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada pirmo mēnesi, bija par 42 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 579 reizes, vidēji 19 personas dienā;
  • februārī – 592 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada februāri, ir par 59 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 592 reizes, vidēji 21 personu dienā;
  • līdz 17. martam – 587 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada martu, ir līdzvērtīgs skaits.

Atgādinām, ka Dienas centra humānās palīdzības punkts Katoļu ielā 57 pieņem ziedojumus (tīru apģērbu, apavus).

Sociālā darba mēneša ietvaros 18. un 19. martā vairākos Rīgas dienas aprūpes centros tiek rīkotas atvērto durvju dienas, lai iepazīstinātu ar tajos sniegtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar demenci. Pasākumus var apmeklēt ikviens interesents.

Ja ģimenē vai redzeslokā ir seniors, kuru nav droši atstāt vienu mājās, cilvēkam ir novērotas uzvedības, garastāvokļa pārmaiņas, dezorientācija laikā un telpā, informācijas aizmiršana, zūd iemaņas un prasmes vai novērotas citas cilvēkam neierastas pārmaiņas, tad ir vērts interesēties par dienas aprūpes centru cilvēkiem ar demenci. Atvērto durvju dienās šajos dienas aprūpes centros ikviens interesents varēs apskatīt telpas, vērot nodarbības, aprunāties ar speciālistiem. Bieži demence netiek laikus diagnosticēta, tāpēc cilvēki ar demenci saskaras ar sliktu dzīves kvalitāti, bet viņu ģimenes locekļi ir pakļauti ārkārtīgai spriedzei un nevar apvienot šāda pacienta aprūpi ar darbu.

Dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar demenci ir iespēja pavadīt laiku, kamēr viņu piederīgie strādā. Dienas aprūpes centrā tiek nodrošināta uzraudzība, atbalsts pašaprūpē, ēdināšana, daudzveidīgas nodarbības, speciālistu konsultācijas, transports nokļūšanai uz aprūpes centru un atpakaļ uz mājām.

Atvērto durvju dienu pasākumu laikā būs iespējams apskatīt dienas aprūpes centru telpas, konsultēties ar speciālistiem, vērot dažādas nodarbības, piemēram, bišu vaska sveču izgatavošanu, Montesori metodes, kopīgu šlāgeru dziedāšanu, viktorīnu, loģiskās domāšanas vingrinājumus, neiroģimnastiku, rīta vingrošanu, sīkās motorikas attīstīšanas vingrinājumus.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, katrā dienas aprūpes centrā plānoti divi apmeklējuma laiki: plkst. 10.00 un plkst. 13.30. Apmeklējums jāpiesaka līdz 17. marta pulksten 12.00, zvanot pa norādītajiem tālruņa numuriem vai rakstot uz e-pastu konkrētajam dienas aprūpes centram:

• DAC ”Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv
• DAC “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, duntesozoli@svjp.lv
• DAC “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv
• DAC “Agate”(Bruņinieku ielā 8-5A, 4. stāvs) – 20394555, biedriba.agate@inbox.lv
• DAC “Liepa” (Valentīna ielā 16) – 26251767, dacliepa@inbox.lv

Pirmdien, 17. martā, no 17.00 līdz 18.00 pie Gunāra Astras pieminekļa Baumaņa skvērā Rīgā, notiks Nacionālās pretošanās kustības piemiņai veltīts svinīgs pasākums. Šī diena Latvijas valsts vēsturē oficiāli tiks atzīmēta ceturto reizi.

17. martā mēs godinām arī Latvijas Centrālās padomes un tā vadītāja Konstantīna Čakstes 1944. gadā paveikto – Latvijas valsts neatkarības faktiskās atjaunošanas memoranda parakstu vākšanu, pirmās pretestības grupas 1940. gada PSRS okupācijai, daudzos trimdas darbiniekus Rietumos, kas uzturēja dzīvu Latvijas prasību pēc taisnīguma, cilvēkus, kuri izvairījās no mobilizācijas okupācijas varas bruņotajos spēkos un glāba okupācijas varas vajātos cilvēkus, bēgļu pārcēlājus pāri jūrai, nacionālos partizānus un nevardarbīgās pretošanās varoņus – tos cilvēkus, kuri cīnījās par vienu mērķi – 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Pasākumā piedalīsies cilvēki, kuriem ir saistība ar latviešu nacionālās pretošanās kustības piemiņu, Atmodas laiku un šo norišu pārmantojamību. Šogad klātesošos uzrunās vēsturnieks un politiķis, Atmodas un barikāžu laika aktīvists Odisejs Kostanda un Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks, vēsturnieks Gints Zelmenis, akcentējot, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena cieši sasaucas ne tikai ar piemiņu un atceri, bet ar šodien aktuālo. Pasākumā piedalīsies ar vēstures doktors, Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Kārlis Dambītis.

Svinīgo pasākumu vadīs aktrise Zane Vaļicka, bet uzrunu starplaikos muzicēs vīru kopa “Vilkači”.

Savukārt uz LED ekrāna pasākuma norises vietā visas dienas garumā tiks demonstrēta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieka, vēstures doktora Ulda Neiburga veidotā izstāde “Pretošanās. Nesamierināšanās. Atmoda.”, kas īsi, bet visaptveroši atspoguļo informāciju par cilvēkiem un notikumiem, kas saistīti ar nacionālās pretošanās kustību Latvijā no 1940. līdz 1990. gadam.