Arhīvs birkai: Sabiedrība

Rīgas domē atklās Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādi “Mantojums”

Rīgas vicemēri Edvards Ratnieks un Māris Sprindžuks otrdien, 11. novembrī plkst.10.00 Rātsnama 1. stāva foajē atklās Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādi “Mantojums”.

Izstāde “Mantojums” apvieno divus projektus – “Lobs ar lobu sasatyka” un tautastērpu fotoprojektu “Pēcgarša”. Tā veltīta Latvijas valsts svētku mēnesim un tautas mantojuma saglabāšanai caur tautastērpu, kas simbolizē piederību savai zemei, valstij un kultūrai.

Mazās tautumeitas no izstādes “Lobs ar lobu sasatyka” tika izgatavotas par godu Latgales kongresa 2022. gada gadadienai. To pamatā ir rūpnīcas “Straume” ražotā lelle “Baiba”, kas 1967. gadā pārstāvēja Latviju pasaules izstādē EXPO Monreālā. Lelles tērptas dažādu Latvijas novadu tautastērpos, un izstāde jau pabijusi vairāk nekā 80 vietās pasaulē – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dubaijā, Dublinā, Belostokā un citur, nesot latviešu tradīciju un stāstu pasaulē.

Fotoprojekts “Pēcgarša” tapis kā turpinājums šim darbam. Tajā fotogrāfes Sintijas Lazdiņas darbos mazās tautumeitas redzamas kopā ar tautastērpu nēsātājiem, radot simbolisku tiltu starp paaudzēm. Fotogrāfijas papildina Zviedrijā dzīvojošās mākslinieces Kristīnes Lagzda Haapanen akvareļu un līniju zīmējumi, kā arī multimākslinieces Evikas Muižnieces darbi, kuros atspoguļots cilvēka mūža ritējums, savijoties ar Baltu zīmēm.

Izstāde jau bijusi skatāma lidostā “Rīga”, Cēsīs, Latgalē un pat Sicīlijā, bet tagad tā “piestājusi” Rīgā – kā iedvesmas un piederības apliecinājums.

“Izstāde “Mantojums” lai ir kā iedvesma – varbūt pat ceļam uz skatītāja tautastērpu! Mūsu moto ir: ‘Audzē sevī tautu meitu, audzē sevī tautu dēlu!’ Būsim stipri un patriotiski savas zemes, savas valsts un savas pilsētas dēli un meitas!”

uzsver Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova

Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas domi un Rātsnamā būs skatāma līdz 19. novembrim.

 

Pirmajā nedēļā rīdzinieki nodevuši 967 tonnas lapu

Šogad rudens lapu nodošanas punkti darbu sāka 1. novembrī, un šobrīd Rīgā darbojas kopumā 34 punkti, no kuriem daļa izveidota, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vajadzībām.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”,

kā arī iedzīvotājiem ir pieejama nodošanas punktu karte vietnē GEO RĪGA.

Lapu nodošana notiek, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Pirmajā nedēļa no 1. līdz 9. novembrim kopā rīdzinieki nodevuši 967 tonnu lapu, kas ir līdzīgs rādītājs iepriekšējiem gadiem.

Ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi, pašvaldība atkārtoti rosina ievērot lapu nodošanas kārtību – neatstāt punktos iztukšotos maisus, vest lapas tikai punktu darba laikos un rūpēties, lai tām nav piejaukti klāt citi atkritumi.

Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes drošības noteikumus, būt savstarpēji iecietīgiem un cienīt citam citu, rūpējoties par drošu un sakārtotu pilsētvidi.

Neskaidrību gadījumā, aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Mediju pārstāvji aicināti klātienē iepazīties ar rudens lapu nodošanas punkta ikdienu un ielūkoties, kā norit rīdzinieku iesaistīšanās pilsētas vides uzturēšanā. 15. novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 rudens lapu nodošanas punktā Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji un punktu darbinieki klātienē informēs par aktuālajiem darba organizēšanas jautājumiem rudens lapu nodošanas akcijas laikā.

 

Godināsim brīvības cīnītājus ar cieņu, saudzējot piemiņas vietas

Novembris ir laiks, kad pieminam un godinām tos, kuri ziedojuši savu dzīvību par mūsu valsts brīvību. Cilvēki dodas pie pieminekļiem un piemiņas vietām, aizdedz sveces, tādā veidā izrādot pateicību un cieņu.

Aicinām ikvienu būt atbildīgiem un saudzīgiem pret piemiņas vietām:

  • sveces ieteicams novietot pieminekļu tuvumā, bet ne uz pašiem objektiem, lai liesma, vasks, parafīns, plastmasas iepakojums nesaskartos ar akmeni, metālu vai citu materiālu;
  • plastmasas trauki mēdz izkust no karstuma, radot neatgriezeniskus bojājumus;
  • drošāk ir izvēlēties sveces stikla traukos, kas labāk pasargā gan liesmu, gan pašu pieminekli.

Sveces izvēlē svarīgi ņemt vērā ne tikai estētiku, bet arī praktiskos aspektus – drošību, laikapstākļu ietekmi un degšanas ilgumu. Stikla trauki lēnāk uzkarst, pasargā liesmu no vēja un nodrošina vienmērīgāku degšanu, tādēļ sveces kalpo ilgāk un harmoniski iekļaujas piemiņas vietas vidē.

Patriotu mēnesī visbiežāk tiek apmeklētas ar bermontiādi saistītās piemiņas vietas Rīgā. Tās atgādina par 1919. gada novembra kaujām, kad Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem aizstāvēja un atbrīvoja galvaspilsētu.

Nozīmīgākās piemiņas vietas:

 Sudrabkalniņš – piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas;

piemiņas plāksne Daugavgrīvas cietoksnī, veltīta Lielbritānijas un Francijas karakuģu apkalpēm, kas palīdzēja bermontiādes laikā;

Bumbu kalna piemiņas vieta – Latgales divīzijas komandpunkts bermontiādes laikā;

piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā, pie pils vaļņa mūra – veltījums karavīriem, kas cīnījās par Rīgas atbrīvošanu;

Brīvības piemineklis un Brāļu kapi – lai gan tie nav tieši veltīti bermontiādei, Brīvības piemineklī attēlots kaujas motīvs uz Dzelzs tilta, bet Brāļu kapos apbedīti daudzi brīvības cīņu dalībnieki;

piemiņas akmens uzvarai pār bermontiešiem Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta. Šajā vietā 1919. gada novembrī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu. Būvuzņēmējs nodrošinās piekļuvi šai piemiņas vietai.

Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT. 

 

NVO namā skatāma “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības izstāde “Godpilnākajā veidā: Bulgārijas apvienošanās 140. gadadienas svinības”

Līdz 29. novembrim NVO nama 2. stāva gaitenī skatāma “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības izstāde “Godpilnākajā veidā: Bulgārijas apvienošanās 140. gadadienas svinības”, kas tapusi sadarbībā ar Plovdivas Reģionālo vēstures muzeju.

Izstāde veltīta 1885. gada 6. septembra notikumam – Bulgārijas kņazistes un Osmaņu impērijas Austrumrumēlijas provinces apvienošanai, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem brīžiem Bulgārijas valstiskuma veidošanās ceļā.

Apvienošanās, ko īstenoja slepenas revolucionārās komitejas un atbalstīja Bulgārijas princis Aleksandrs I, notika par spīti lielvaru politiskajam spiedienam un kļuva par simbolu tautas vienotībai un neatkarības garam. Šodien šis notikums tiek atzīmēts kā Bulgārijas valsts svētki – Apvienošanās diena.

Izstāde piedāvā daudzveidīgu vēsturisku materiālu klāstu – artefaktus, fotogrāfijas, gleznas un dokumentus, kas atklāj šī notikuma politisko un kultūras nozīmi.

Aicinām ikvienu interesentu iegriezties NVO namā un iepazīties ar bulgāru kultūrvēsturisko mantojumu!

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

 

No 15. līdz 18. novembrim pašvaldība aicina uz gaismas festivālu “Staro Rīga”

Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina to svinēt, izejot Rīgas ielās, lai šajos tumšajos vakaros kopā piedzīvotu pozitīvas emocijas un pārsteiguma prieku.

“Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā – no 15. līdz 18. novembrim,

katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.

Šajā laikā Rīgas ielās un parkos iemirdzēsies daudzveidīgas gaismu instalācijas, pilsētvidē sastapsim pārsteidzošus un oriģinālus gaismas mākslas objektus.

Festivāla tēma šogad ir “Rītausmas vēstneši”. Rītausma ir laiks pēc tumšas nakts, kad tās vēstneši – pirmie saules stari laužas caur tumsai, izgaismojot ceļu jaunai dienai. “Staro Rīga” aicina ieraudzīt gaismu kā jauna sākuma vēstnesi – kā cerību, kas dzimst no tumsas. Rītausmas vēstnesis var būt nojausma, sajūta, ka kaut kas mainīsies vai radīsies, jo vairs nevar palikt, kā ir bijis. Ikviens cilvēks var būt rītausmas vēstnesis, pilnveidojot un mainot pats sevi, iedvesmojot un padarot labāku mūsu kopīgo dzīves telpu.

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2025” maršrutu veidos seši “Gaismas loki” cauri pilsētai.

Apmeklētājus sagaidīs vairāk nekā 40 gaismas objekti, kas stāsta par rītausmu, cerību un jaunu dienu. Festivāla maršruts ir pielāgots īsākai vai garākai pastaigai, tā kopējais garums orientējoši seši kilometri un tas veidots, lai to varētu izstaigāt gan vienā vakarā, gan vairākos vakaros, izvēloties aplūkot gaismas objektus katrā atsevišķā gaismas lokā.

Šī gada festivālā skatītājus priecēs ne tikai pašmāju gaismu mākslinieku darbi, bet arī plašs klāsts ārvalstu autoru instalāciju un gaismas objektu. Festivālā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no Portugāles, Maķedonijas, Nīderlandes, Francijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Rumānijas un Itālijas, kopā veidojot vienu trešdaļu no kopējā šī gada festivāla objektu klāsta.

Ārzemju tūristiem informācija par gaismas festivālu “Staro Rīga” pieejama “Live Rīga” kalendārā un “Live Rīga” ceļvedī.

Pilna gaismas festivāla “Staro Rīga” programma atrodama mājaslapā www.staroriga.lv. 

 

Atklās izstādi par Brīvības piemineklī ietvertajiem simboliem

Pirmdien, 10. novembrī, plkst. 12.30 Brīvības pieminekļa laukumā tiks atklāta izstāde “Brīvības piemineklim 90. Simboli”, ko rīko Rīgas pieminekļu aģentūra. Izstāde veltīta vienam no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem – Brīvības piemineklim –, kas šogad atzīmē savu 90. gadadienu. Izstādes saturs iepazīstina ar piemineklī ietvertajiem simboliem un to nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā.

Brīvības piemineklis ir tautas spēka un brīvības gara simbols. Pieminekļa celtniecība tika finansēta no tautas saziedotiem līdzekļiem, kļūstot par nebijušu vienotības apliecinājumu – tautas celts piemineklis tautai. Pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, un četrus gadus vēlāk, 1935. gada 18. novembrī, piemineklis tika svinīgi atklāts.

Pieminekļa centrā slejas Brīvības tēls, kas virs galvas pacēlis trīs zvaigznes – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Tēlnieks Kārlis Zāle vēlējās, lai piemineklis būtu saprotams pārlaicīgi: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Brīvības piemineklī atainoti četri valsts pamati – strādnieks, zemnieks, karavīrs un zinātnieks –, kā arī latviešiem nozīmīgie tēli Lāčplēsis un Vaidelotis, savijot kopā reālo un mītisko pasauli. Skulptūrās ietverti 56 portretiski tēli, tostarp arī pats Zāle, kas redzams grupā “Darbs”. Četras centrālās skulptūru grupas – “Latvija”, “Važu rāvēji”, “Vaidelotis” un “Lāčplēsis” – veidotas no pelēkā granīta, bet stūru grupas – “Tēvzemes sargi”, “Darbs”, “Gara darbinieki” un “Ģimene” – no sarkanā granīta. Travertīna ciļņos attēloti vēsturiski notikumi, piemēram, 1905. gada revolūcija un cīņas pret bermontiešiem, Dziesmu svētku un karavīru gājieni. Centrālajā daļā iekalti vārdi “Tēvzemei un Brīvībai” – dzejnieka Kārļa Skalbes veltījums tautai.

Brīvības piemineklis ir piedzīvojis četras restaurācijas, vienmēr saglabājot savu būtību – būt par brīvības un neatkarības simbolu. Tas ir celts ar mīlestību, sargāts ar cieņu un atjaunots ar ticību nākotnei.

Rīgas pieminekļu aģentūra aicina ikvienu piedzīvot šo notikumu un godināt mūsu brīvības simbolu.

Arī šogad piemineklis tiek apdrošināts. “BTA Baltic Insurance Company” dāvina Rīgas domei Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro apmērā. Svinīgā polises pasniegšana notiks 14. novembrī plkst. 11.00 pie Brīvības pieminekļa, kur BTA valdes locekle Evija Matveja to nodos Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam.

Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT.

 

Laba ziņa “roņiem” – teju visās Rīgas peldvietās ir laba ūdens kvalitāte

, , , ,

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, populārākajās ziemas peldētāju vietās – Lucavsalas līcī, Ķīpsalā, Vakarbuļļos, Vecāķos un Bābelītī – ūdens kvalitāte ir laba un peldēties atļauts.

Nedaudz sliktāka ūdens kvalitāte ir Daugavas peldvietā “Rumbula”, kur patlaban peldēties nav ieteicams. Atkārtotas ūdens analīzes šajā peldvietā veiks nākamnedēļ.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Oktobra sākumā veiktās analīzes liecina, ka visās šajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte.

Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

Vairāk par Rīgas un citām Latvijas pludmalēm- šeit.

 

Ēbelmuižas parkā atklāts jauns rotaļu laukums; piemērots arī bērniem ar īpašām vajadzībām

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks kopā ar Mājokļu un vides departamenta un Teodora Jura fonda pārstāvjiem piektdien, 7. novembrī, svinīgi atklāja atjaunotu bērnu rotaļu laukumu Ēbelmuižas parkā, kur pašvaldība šoruden uzstādījusi jaunas rotaļu iekārtas, kas piemērotas arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

“Mēs aktīvi strādājam un veidojam vidi, kur bērni var droši pavadīt laiku, mācīties un augt. Pagājušajā gadā kopīgiem spēkiem atjaunojām Ēbelmuižas parku, kas ir populāra atpūtas un pastaigu vieta tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un tagad ir arī atjaunots bērnu rotaļu laukums, kurā atpūsties varēs bērni ar dažādām vajadzībām,”

uzsver E. Ratnieks

“Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem – justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs. Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā daļā ar gumijoto segumu uzsvars likts uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, un visas rotaļu ierīces – karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka – ir ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu veidota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā uzstādīti šūpuļtīkli mierīgai atpūtai.

Jaunajā rotaļu laukumā nav izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukuma atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

📸 FOTO

 

NVO namā aizvadīts pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākums “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”

6. novembra vakarā NVO nams piepildījās ar sarunām, mūziku un dažādu kultūru ritmiem, kad nevalstiskās organizācijas pulcējās pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”.

Vakaru ievadīja Latvijas Universitātes pētnieces un starpkultūru ekspertes Ineses Dāvidsones priekšlasījums “Identitāte kā mājas sajūta: kad tradīcijas satiekas”, kurā viņa aicināja domāt par identitāti kā dzīvu pieredzi, kas balstās valodā, atmiņā un cilvēka stāstā. “Identitāte nav karogs, bet iekšēja mājas sajūta,” uzsvēra Dāvidsone, atgādinot, ka tradīcijas ir “atmiņas muskuļi” – tās palīdz saglabāt piederību, pat ja atrodamies tālu no dzimtenes.

Vakara gaitā ar savu darbību, tradicionālajiem svētkiem un paražām iepazīstināja Latvijas Folkloras biedrība, Ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”, “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība un Šrilankas kopienas pārstāvji Rīgā. Īpaši sirsnīgu noskaņu radīja “Džerelo” jaunieši, kas pasākuma dalībniekus aicināja apgūt ukraiņu tautas deju soļus. Savukārt Thushira Fernando no Šrilankas pārsteidza ar muzikālu priekšnesumu, kurā skanēja gan Šrilankas tradicionālā melodija, gan Emīla Dārziņa dziesma, atgādinot par to, cik dabiski kultūras var sarunāties mūzikā.

Vakara sarunas vadīja moderatore Ieva Niedre, Fonda INITIUM valdes priekšsēdētāja, kura aicināja domāt par to, kā dažādu tautu tradīciju sastapšanās var kļūt par kopīgas telpas pamatu.

Mūzika, dejas un siltas sarunas pierādīja, ka kultūru daudzveidība ir bagātība. NVO nams saka sirsnīgu paldies ikvienam pasākuma dalībniekam!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

1234

 

Tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu

11. novembrī plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkā (Brīvības gatve 430A) notiks tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu.

Gundars Āboliņš mācījies Tautas kinoaktieru studijā, studējis aktiermākslu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā, strādājis Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātrī, vēlāk atgriezies Dailes teātrī, kopš 2000. gada darbojas Jaunajā Rīgas teātrī. Trīs gadus bijis štata aktieris Minhenes teātrī “Münchner Kammerspiele”. Gundars Āboliņš ir arī daudzu spilgtu kino lomu aktieris.

Divreiz saņēmis Spēlmaņu nakts balvu: 1998/1999. gadā kā gada aktieris otrā plāna lomā, bet 2005./2006. gadā — kā gada aktieris, par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs “Soņa” un “Ledus”. Godalgots ar Harija Liepiņa un Žaņa Katlapa balvām. 2008. gadā saņēmis apbalvojumu “Triju zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieks”.

Aktīvi darbojas Latvijas radio dažādu raidījumu veidošanā un vadīšanā. Viens no literatūras raidījumu ciklu “Radio mazā lasītava” veidotājiem. Kopš 1964. gada piedalās Radioteātra izrādēs.

Pēdējos gados pievērsies tulkošanai. Iztulkojis Ivana Gončarova romānu “Oblomovs”, Vladimira Zismaņa grāmatu par dzīvi orķestrī “Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs”, gruzīnu režisora Georgija Danelijas grāmatu “Pasažieris bez biļetes”. Šī gada sākumā Gundara Āboliņa tulkojumā no vācu valodas iznācis Joahima Meierhofa romāns “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa!”.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.