Arhīvs birkai: Sabiedrība

9. maijā aicinām svinēt Eiropas dienu Vērmanes dārzā! Visas dienas garumā apmeklētājus gaidīs daudzveidīgas aktivitātes, ko kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Rīgas pašvaldību piedāvās Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības Latvijā, ministrijas un citi partneri.

Pasākuma laikā būs iespēja iepazīt dažādu Eiropas valstu kultūru un iniciatīvas, piedalīties aktivitātēs, kā arī uzzināt vairāk par iespējām, ko sniedz Eiropas Savienība. Programmā paredzētas arī aizraujošas diskusijas par Eiropas nākotni un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Pasākuma programma:

11.00. Diskusiju telts darbības uzsākšana (diskusiju telts).

12.00 Pasākuma atklāšana (Vērmanes dārza lielā skatuve).

12.30 Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris “Stars”.

13.00 Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”.

13.30 Parka tiešraides.

14.00 Jauktais koris “Mūza” un senioru koris “Dižmuklājs”.

14.30 Parka tiešraides.

15.00 Tautas deju ansamblis “Liesma”.

15.30 Flamenko deju studija “Duende”.

16.00 Metālpūšaminstrumentu kvintets “Brass:Edu”.

16.30 Parka tiešraides.

17.00 “Astro’n’out”.

Visas dienas garumā – DJ Linda Samsonova. Pasākumu vadīs – Ketija Šēnberga un Tomass Pildegovičs. Pasākuma laikā tiešraides vadīs Artūrs Mednis.

Diskusiju telts programma

11.00-11.50 Eiropas komisāra (starppaaudžu taisnīgums, jaunatne, kultūra un sports) Glena Mikalefa saruna ar jauniešiem (angļu valodā).

12.30-13.20 – Sabiedrības iesaiste.
Diskusija-koprades akrivitāte Man ir ideja! Atbalsti? Moderators: Liene Valdmane biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre.

13.30-14.20 – Inovācijas un konkurētspēja.
Spēcīgāki kopā: Eiropa kā pamats izaugsmei, iespējām un noturībai. Moderators: Ieva Treija, Finday.lv līdzdibinātāja un “Labs of Latvia” redaktore.

14.30-15.20 – Bio daudzveidība pilsētā
No balkona dobes līdz parkam: kur pilsētā slēpjas bioloģiskā daudzveidība? Moderators: Līga Stokmane – Blaua, Eiropas klimata pakta vēstnese, vides eksperte.

15.30-16.20 – Drošība. Zemessardzē gūtā pieredze – tikai personīgs bonuss vai ieguvums visai sabiedrībai?

9. maijā visā Eiropā un arī Latvijā plaši tiek atzīmēta Eiropas diena. Šie svētki vieno mūs kopīgā izpratnē par mieru, sadarbību un demokrātiskām vērtībām, kas jau vairāk nekā septiņus gadu desmitus veido Eiropas Savienības pamatu.

Šodien Eiropas Savienība apvieno 27 valstis un vairāk nekā 440 miljonus iedzīvotāju, kuri kopīgi strādā, lai stiprinātu drošību, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un veidotu labklājīgu nākotni visā Eiropā. Pasaulē, kurā pieaug nenoteiktība un izaicinājumu netrūkst, cieša sadarbība starp Eiropas valstīm ir mūsu spēks. Tā palīdz stiprināt Eiropas drošību un noturību, aizsargāt mūsu brīvības un tiesības, kā arī nodrošināt iespēju pašiem lemt par savu nākotni.

Eiropa aizsargā to, kas cilvēkiem ir svarīgs: mūsu tiesības, brīvību un dzīvesveidu. Tā rada iespējas mācīties, strādāt un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī sniedz atbalstu brīžos, kad sabiedrībai jāpārvar krīzes vai sarežģīti apstākļi.

Vienlaikus Eiropas diena atgādina, ka demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāstiprina un jāsargā ik dienu. Ikviena cilvēka balss ir nozīmīga, un tieši līdzdalība, interese un iesaiste palīdz veidot stipru un noturīgu Eiropu.

Eiropas diena ir iespēja iepazīt Eiropas Savienības sniegtās iespējas, piedalīties diskusijās un svinēt mūsu kultūru daudzveidību. Aicinām ikvienu iesaistīties Eiropas dienas pasākumos!

 

Naktī no 8. uz 9. maiju Rīgā tiks ieviesti vēl septiņi nakts autobusu maršruti, kas kursēs brīvdienu naktīs – no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu.

Jaunie maršruti papildinās jau esošo nakts satiksmi, kur katru nakti starp lidostu un pilsētas centru kursē N22 autobuss. Nakts satiksme šovasar veidota, balstoties uz pagājušās vasaras pieredzi – daļa maršrutu saglabāti, vienam veikti uzlabojumi, bet pārējie ieviesti no jauna.

Nakts autobusu maršruti:

 N1 “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems – Centrs;

N2 “Centrs – Sarkandaugava – Vecmīlgrāvis”;

N3 “Centrs – Iļģuciems – Daugavgrīva”;

N4 “Centrs – Imanta – Zolitūde – Āgenskalns – Centrs”;

N6 “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems – Centrs”;

N7 “Centrs – Ķengarags – Latgales iela – Centrs”;

N10 “Centrs – Āgenskalns – Ziepniekkalns – Centrs”.

 

Maršrutos iekļautajās pieturās autobuss apstājas tikai pēc pieprasījuma. Nakts autobusos būs spēkā visas tās pašas biļetes un atvieglojumi, kas dienas sabiedriskajā transportā.

Maršruti N1, N4, N6, N7, N10 kursēs pēc apļveida principa un no pilsētas centra reisi tiks veikti plkst. 0.00; 1.00; 2.00; 3.00; 4.00.
Maršruti N2 un N3 kursē abos virzienos līdzvērtīgi, no pilsētas centra reisi tiks veikti plkst. 0.00; 1.20; 2.40; 4.00, bet no Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas plkst. 0.40; 2.00; 3.20.

Pēdējais reiss plkst. 4.00 no pilsētas centra maršrutos N1, N4, N6, N7, N10 tiks veikts saīsinātā maršrutā līdz pēdējai pieturai, kas racionāli nodrošina iespējas nokļūt mājup no pilsētas centra:

  • N1 maršrutā līdz Biķernieku un Kastrānes ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Tālivalža iela” Kastrānes ielā);
  • N4 maršrutā līdz Apuzes un Šampētera ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Šampētera iela”);
  • N6 maršrutā līdz Augusta Deglava un Nīcgales ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Itas Kozakevičas iela” Augusta Deglava ielā);
  • N7 maršrutā līdz apgriešanās vietai Latgales ielā pirms Dienvidu tilta (pieturai “Dienvidu tilts”);
  • N10 maršrutā līdz Tadaiķu ielas un Vaiņodes ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Bērzupes iela/2. slimnīca”).

Nakts satiksme uz vairākām pilsētas apkaimēm tiks nodrošināta līdz 27. septembrim.

 

4. maijā šogad tiks atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36.gadadiena. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Jau no desmitiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kopīgi veidojot ziedošu valsts karti, kas simbolizē vienotību un savstarpēju cieņu. Valsts un pašvaldības amatpersonu svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa notiks plkst. 10.30, savukārt plkst. 12.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas skolu putēju orķestra defilē programma.

Vērmanes dārzā “Mēs visi kopā – Latvijā!”

Vērmanes dārzā ikviens aicināts uz sirsnīgu, krāsainu un iedvesmojošu svētku pasākumu “Mēs visi kopā – Latvijā!”.

No plkst. 12.00 līdz 16.00 Vērmanes dārzs pārtaps par izzinošu un aizraujošu piedzīvojumu telpu visai ģimenei. Bērniem un ģimenēm būs iespēja apgūt praktiskas un videi draudzīgas prasmes – kopā ar “Daces zaļumi” sēt un diedzēt dažādus zaļumus, darbnīcā “Es veidoju savu Latviju!” iemācīties gatavot dabīgu plastilīnu un no pagatavotās masas izveidot kādu simbolu – “mana dzimtas zīme”, “mana zaļā Latvija” vai “brīvības forma”. Visa ģimene varēs uzzināt, kā ikdienā rūpēties par mūsu zemi un vidi kopā ar “Komposts LV” un “Zero Waste Latvia”. Radošie prāti varēs ļaut vaļu iztēlei un krāsām, kopā ar grāmatas autori un ilustratori Rūtu Briedi radot visdažādākos tēlus.

Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja darboties ar īpašiem smilšu-gaismas galdiem un Latvijā ražotiem aktivitāšu dēļiem “Gaismas un sajūtu namiņā” un izveidot skaistus kroņus papīrlietu darbnīcā “Good Happens”. Visas dienas garumā būs iespēja nofotografēties un saņemt bilžu izdrukas ar “Mana Latvija, mana atbildība” motīviem.

Gatavojoties Pasaules čempionātam hokejā, pasākuma laikā valdīs arī sportisks azarts – ģimenes un draugi varēs izspēlēt galda hokeja spēles, kā arī vērot Eiropas un Pasaules galda hokeja čempiona Edgara Caiča paraugdemonstrējumus.

Uz Vērmanes dārza estrādes skatuves no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.40 skanēs bērnu balsis un prieks – apmeklētājus muzikāli iepriecinās bērnu kolektīvi “Knīpas un Knauķi”, “Kolibri”, “Podziņas”, “Momo” un “Poppy”. Plkst. 15.00 skatuves programmas noslēgumā skatītājus gaidīs Willas teātra izrāde “Limonāde”, kurā Ineses Zanderes dzeja un pasakas savijas ar Jēkaba Nīmaņa dziesmām.

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” un Latvijas filmu maratons

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gadiem iezīmējusies kā stipra tradīcija, apliecinot piederību latviešu tautas kultūrai un tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu. Šogad sumināsim arī Tautas tērpu centra “Senā klēts” 35. gadu jubileju un tieši centra pārstāvji pirms 11 gadiem aizsāka šo tradīciju, sākotnēji pulcējot pāris desmitus dalībnieku, bet pēdējos gados jau vairāk par 400 dalībniekiem. Rātslaukumā no plkst. 12.00 līdz plkst.15.00 skanēs folkloras kopu “Kokle”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Rīgas Danču kluba” un kapelas “Brička” koncerts. Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst. 14.10 un noslēgsies plkst. 14.30 ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un dziesmu “Daugav’ abas malas”.

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies Latvijas filmu maratons.

No plkst.13.00 līdz plkst. 23.00 tiks demonstrētas Latvijas filmas kinoteātra abās zālēs, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem bez maksas.

“Mana Latvija – mana atbildība” Brīvības laukumā

Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts pasākums “Mana Latvija – mana atbildība”. Šī diena ir Latvijas pavasaris – atmodas, vienotības un jaunības simbols.

No plkst. 15.00 līdz 22.00 apmeklētājus priecēs daudzveidīga koncertprogramma, kurā satiksies tradīcijas ar mūsdienu skanējumu.

Pasākumu atklās Rīgas pašvaldības amatiermākslas kolektīvi – folkloras kopa “Skandinieki”, bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”, deju ansambļi “Ačkups” un “Austris”, danču mūzikas grupa “Dārdari” un Emīla Dārziņa jauktais koris. Vakara turpinājumā uz skatuves kāps Elza Rozentāle ar etnodžeza kvartetu un postfolka grupa “Rikši”, radot enerģisku un laikmetīgu noskaņu.

Vakara kulminācijā, plkst. 20.30, izskanēs koncertstāsts “Pavasaris. Mūžīgā jaunība”, kas caur mūziku un stāstu atklāj Latvijas atmodas, paaudžu pārmantojamības un mūžīgās jaunības ideju. Tas ir stāsts par 4. maiju – pavasari ne tikai dabā, bet arī mūsu valsts liktenī. Un pavasaris ir mūžīgā atdzimšana, atgriešanās un jaunība. Koncertstāstā caur pavasara un jaunības prizmu mēs paskatāmies uz sevi, savu valsti, saviem senčiem un bērniem. Pirms kļūt par sirmgalvjiem, mūsu senči bija jauni. Un simboliski – tādi palikuši uz mūžu. Viņu drosme, viņu jaunības ideāli, viņu sapnis par brīvu Latviju – tie turpinās mūsos un nākamajās paaudzēs pēc mums. Kā mūžīgais dzinējs, kas liek mums būt stipriem, lepniem, darbaspējīgiem, zinātkāriem un kaisles pilniem.

Tajā piedalās tādi spilgti Latvijas mākslinieki kā Intars Busulis, Andris Sējāns, Reinis Sējāns, Andrejs Reinis Zitmanis, Raimonds Tiguls, vokālā grupa “Latvian Voices”, bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi”, Emīla Dārziņa jauktais koris, Rūdolfs Ozols (ģitāra), Valters Sprūdžs (basģitāra), Rūdolfs Dankfelds (bungas), Līga Griķe (koncertkokle), Mārtiņš Miļevskis (bungas un perkusijas), Ieva Nīmane (dūdas, stabules, kokle), Kaspars Bārbals (dūdas). Koncertstāsta vadītāja un soliste Agnese Budovska. Programmā īpaši izcelta paaudžu pēctecība – dzīva saikne starp pagātni, tagadni un nākotni.

Svētku koncerti apkaimēs

Arī apkaimēs norisināsies dažādi Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīti pasākumi.

VEF Kultūras pilī – no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30 izskanēs koncerts “Pūt, vējiņi!”, piedaloties orķestrim “Rīga”, Rīgas kamerkorim “Ave Sol”, solistiem Ievai Paršai un Gundaram Dziļumam, kā arī diriģentam Valdim Butānam.

Kultūras centrā “Imanta” – plkst. 16.00 visi aicināti uz svētku koncertu “Valodiņa”, kurā tiks atskaņota īpaši šiem svētkiem veltīta Mārtiņa Kantera koncertprogramma. Līdzās dziedātāja zināmākajām dziesmām programmā iekļauti latviešu komponistu skaņdarbi, kas caur dažādiem laikiem un likteņiem ir stiprinājuši mūsu tautas pašapziņu. Tas būs muzikāls stāsts par mājām, valodu un to nemainīgo vērtību pamatu, ko mēs ik gadu godinām šajā dienā.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – plkst. 16.00 koncertā “Rokam!” varēs izbaudīt etnogrupas “Ogas” muzicēšanu. Programma būs interesanta klausītājiem ar dažādām gaumēm – gan folka un pasaules mūzikas, gan roka un balādes cienītājiem.

Kultūras centrā “Iļģuciems” – plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Dainu parafrāzes” ar Aleksandras Špicbergas trio “AKA”. Programmā savijušās latviešu tautasdziesmas un populāras latviešu mūzikas melodijas. Skanēs folkloras un džeza iedvesmotas oriģināldziesmas, tautasdziesmu aranžijas, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi “AKA” mūziķu interpretācijā.

Bezmaksas ielūgumi uz šiem pasākumiem pieejami no 27. aprīļa plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

 

Šī gada aprīlī biedrība “Sadarbības platforma” uzsāka projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kura mērķis ir izveidot inovatīvu un ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicinās trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, savstarpējo dialogu un sekmēs piederības sajūtu vietējai kopienai. Projekts tiks īstenots līdz 2028. gada 31. augustam.

Projekta laikā paredzēts īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas veicinās sabiedrības saliedētību un starpkultūru izpratni. Tiks organizēti komunikācijas pasākumi un izmantotas mērķtiecīgas darba metodes, lai iesaistītu gan trešo valstu pilsoņus, gan uzņemošo sabiedrību. Tāpat plānoti iepazīstināšanas pasākumi ar vietējo kopienu dzīvi, pilsoniskās līdzdalības iespējām, sadzīvi un brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Būtiska projekta sastāvdaļa būs kultūras un mākslas pasākumi, kas veicinās aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. To vidū paredzēti kopienu teātra uzvedumi un “Draugu kultūru festivāls”, kas radīs platformu dažādu kultūru satikšanās, dialoga un savstarpējas izpratnes veicināšanai.

Projekts īpašu uzmanību pievērsīs arī vietējo kultūras, mākslas un atmiņas institūciju lomai integrācijas procesos. Tiks stiprināta sadarbība starp kultūras kvartālu “Mazjumpravas muiža” Rīgā, teātra studiju “Joriks” un nacionālo biedrību kultūras namu Rēzeknē, veidojot ilgtspējīgu sadarbību un kapacitāti iekļaujošas sabiedrības attīstībai.

Plānots, ka projekta rezultātā tiks izveidots inovatīvs kultūras aktivitāšu kopums, kas sekmēs dialogu un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Tiks palielināta trešo valstu pilsoņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, organizēti starpkultūru pasākumi un stiprināta vietējo institūciju loma integrācijas veicināšanā. Projekts arī veicinās sabiedrības saliedētību, iecietību un radīs atbalstošu vidi veiksmīgai integrācijai Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros tiks īstenoti četri iekļaujoši kultūras un mākslas pasākumi, kas apvienos dažādas sabiedrības grupas kopīgās aktivitātēs, veicinot savstarpēju sapratni un sadarbību.

Projekta aktivitātēs plānots iesaistīt 282 trešo valstu pilsoņus visā Latvijā.

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.

Kopējais projekta finansējums sastāda 846 00 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 634 50 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 211 50 eiro apmērā.

Papildu informācijai:
Lauma Celma,

 29822258

celma.lauma@gmail.com

ŠEIT.

 

Pēc savas iniciatīvas Rīgas Valsts vācu valsts ģimnāzijas audzēkņi organizēja ziedojumu vākšanu, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem, kuri nonākuši grūtā dzīves situācijā. Skolēni Rīgas patversmei nodeva apģērbu un higiēnas preces, apliecinot sociālo atbildību, līdzcietību un vēlmi praktiski palīdzēt līdzcilvēkiem.

Rīgas patversmes vadība un darbinieki izsaka sirsnīgu pateicību skolotājiem par spēju ieraudzīt sabiedrības vajadzības un atsaucību, kā arī skolēniem, kuriem sirds ir īstajā vietā. Ziedojumi jau nodoti Rīgas patversmē dzīvojošajiem klientiem.

“Jebkura palīdzība ir būtisks atbalsts mūsu bezpajumtniekiem, taču visvērtīgākā ir jauniešu spēja ne tikai saprast un just līdzi grūtībās nonākušajiem, bet arī mērķtiecīgi rīkoties un sniegt reālu palīdzību. Tas, kurš dara labu citam, dara labu arī pats sev – nevis tādēļ, lai saņemtu balvu, bet gan tāpēc, ka apziņa par paveiktu labu darbu sniedz prieku un piepildījumu. Mēs neviens neesam tik bagāti, lai vieni paši novērstu trūkumu vai nelaimes, taču kopā mēs varam tās mazināt, sniegt cerību un pārliecību, ka vismaz daļa no vajadzībām un vēlmēm tiks piepildīta,”

saka Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska.

Rīgas patversme priecājas par šo veiksmīgi uzsākto sadarbību un cer to turpināt.

Patversme nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas, kā arī sociālā darba speciālista pakalpojumus. Savukārt naktspatversme nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem, pamatojoties uz patversmes sociālā darbinieka veiktu sociālās situācijas un individuālo vajadzību izvērtējumu.

Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām. Personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm pakalpojumi tiek sniegti patversmēs vai naktspatversmēs, kas paredzētas attiecīgajai klientu mērķa grupai.

 

28. aprīlī, Mārupītes mežaparkā, Ozolplacī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks svinīgi atklāja jaunu bērnu rotaļu laukumu, kas ir daļa no pašvaldības veiktās vērienīgās mežaparka infrastruktūras uzlabošanas, lai padarītu šo iecienīto rekreācijas vietu vēl pieejamāku, drošāku un pievilcīgāku apmeklētājiem.

“Šis ir sen gaidīts labiekārtošanas projekts Pārdaugavas iedzīvotājiem, kas uzlabos atpūtas iespējas Bieriņu apkaimei. Projekta pirmajās trīs kārtās jau esam veikuši teritorijas labiekārtošanu, bet nākamajos gados pēdējās trīs kārtās – jau līdzīgi Uzvaras parkam – izveidosim aktīvā sporta un tematiskās zonas,”

uzsvēra E. Ratnieks.

“Rīgai jāattīstās ar skaidru mērķi – būt ģimenēm draudzīgai pilsētai. Šodien Mārupītes mežaparkā atklājām vietu, kas radīta bērniem, ģimenēm un kopīgai atpūtai, vienlaikus saglabājot dabas vērtības. Šādi projekti ir īpaši nozīmīgi ģimenēm ar bērniem, kurām nepieciešama pieejama, droša un kvalitatīva vide, kur bērni var augt, spēlēties un būt kopā. Paldies visiem, kuri iesaistījās šī projekta īstenošanā – gan apkaimes biedrībai, gan Mājokļu un vides departamentam – lai šī vieta kļūst par iemīļotu satikšanās un prieka telpu ikvienam!”

sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.

Projekts aptver Mārupītes mežaparka teritoriju Bieriņu apkaimē, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai, kopumā 15,5 hektāru platībā. Šeit atrodas gan vērtīgas dabas teritorijas ar aizsargājamām sugām un biotopiem, gan jau zināmais Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī pabeidzis īstenot trīs no sešām projekta kārtām.

Darbu gaitā veikti šādi uzlabojumi:

1.kārta – Mārupītes caurteku atjaunošana: uzstādītas trīs jaunas caurtekas, atjaunots grants un asfaltsegums, kā arī sakoptas esošās caurtekas.
2.kārta – Apgaismojuma un elektroapgādes izbūve: izbūvēti 6000 metru apgaismojuma tīkli un uzstādīti 196 jauni gaismekļi, kas būtiski uzlabos parka drošību un pieejamību tumšajā diennakts laikā.
3.kārta – Ozolplača labiekārtojums: šajā parka daļā tapis bērnu rotaļu laukums ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu publiskiem pasākumiem.

Pirmo trīs projekta kārtu realizācija izmaksāja aptuveni 1,1 miljonu eiro, ierēķinot PVN.

Bērnu rotaļu laukuma izveide ir arī sabiedrības līdzdalības panākums – ideja 2022. gadā uzvarēja līdzdalības budžeta konkursā, ko iesniedza Bieriņu apkaimes biedrība. Tā tika iekļauta mežaparka infrastruktūras attīstības projektā, nodrošinot daļēju finansējumu no līdzdalības budžeta līdzekļiem.

Turpmākajās trīs projekta kārtās nākamajos gados plānots turpināt parka teritorijas labiekārtošanu, tostarp jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi, kā arī tiks izveidota skeitošanas un strītbola zona, velosipēdu remonta stacija, suņu pastaigu un mācību laukums u.c. elementi.

2023. gadā Mājokļu un vides departaments realizēja Bieriņu apkaimes biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga”. Projekta gaitā tika sākta parka centrālā laukuma sakārtošana, ierīkota autostāvvieta, norobežota parka teritorija no Slampes ielas. Infrastruktūras izbūves projektā paredzēts šos darbus turpināt.

Bērnu laukuma atklāšana Mārupītes mežaparkā (28.04.26.)30

Lielās Talkas dienā, 25. aprīlī, plkst. 10–16, iedzīvotāji aicināti talkot Sarkandaugavas kopienas centrā eS14, Sīmaņa ielā 14.

Kopienas centrs Sarkandaugavā darbojas tieši vienu gadu, un liela tā papildu vērtība ir plašais pagalms. Laikā, kad cēlajā ēkā darbojās 18. vidusskola, pagalma puķudobes bija pilnas ziedu. Pēc skolas slēgšanas ēka divus gadus bija bez dzīvības.

Pateicoties Sarkandaugavas attīstības biedrības iniciatīvai “Sarkandaugavas dārznieks”, tiks atjaunots lielās pagalma priekšdobes krāšņums. Ainavu arhitekts Artūrs Galilejevs ir izstrādājis dobes detalizācijas plānu ar konkrētu augu izvēli, kas ar ziedēšanas laiku un formu priecēs visos gadalaikos.

25. aprīlī rīdzinieki aicināti palīdzēt sakopt pagalma esošos augus, sagatavot zemi un stādīt daļu no ieplānotajiem augiem: astilbes, salvijas, brūnactiņas.

Līdzi jāņem savi darba cimdi, darbarīki tiks nodrošināti.

Talkošana notiks arī nelabvēlīgos laikapstākļos, ar darbiem iekštelpās.

Vairāk par projektu “Sarkandaugavas dārznieks” lasiet – ŠEIT

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Šī gada 10. maijā, Mātes dienā, Āgenskalna tirgū no plkst. 10.00 līdz 17.00 norisināsies pasākums “Bezglutēna diena Rīgā”. Latvijas Celiakijas pacientu biedrība “Dzīve bez glutēna” aicina ikvienu apmeklēt lekciju, meistarklases un bezglutēna tirdziņu.

Pasākums notiek Celiakijas atpazīstamības mēneša ietvaros, kad biedrības visā pasaulē rīko dažādas aktivitātes. Tas ir atvērts un iekļaujošs notikums, kurā gaidīts ikviens – gan tie, kuri ikdienā ievēro bezglutēna diētu, gan tie, kuri vēlas uzzināt vairāk.

Āgenskalna tirgus šajā dienā kļūs par satikšanās vietu ražotājiem, speciālistiem un ģimenēm. Apmeklētāji varēs degustēt un iegādāties bezglutēna produktus, iegūt uzticamu informāciju, apmainīties pieredzē ar citiem, kā arī piedalīties lekcijā, meistarklasēs un citās aktivitātēs. “Siltumnīcas” zonā tiks izvietots biedrības “Dzīve bez glutēna” stends, kā arī par veselīgu uzturu konsultēs RSU Uzturzinātnes studentu zinātniskais pulciņš. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties loterijā un laimēt bezglutēna balvas no atbalstītājiem.

Pasākums ir īpašs atskaites punkts biedrībai “Dzīve bez glutēna”, kas darbojas 15 gadus un šobrīd ir vienīgā organizācija Latvijā, kura aizstāv celiakijas pacientu intereses.

Biedrības “Dzīve bez glutēna” vadītāja Anna Vilsone uzsver:

“Mūsu mērķis ir pārvērst ierobežojumus iespējās. Šajā dienā vēlamies radīt vidi, kur cilvēki ar celiakiju vai bezglutēna diētu jūtas droši un saprasti. Mēs svinam 15 gadus, kuros no domubiedru grupas esam izauguši par spēcīgu kopienu, kas spēj atbalstīt, izglītot un iedvesmot.”

Pasākuma laikā būs iespēja nodegustēt un / vai iegadāties bezglutēna produktus no tādiem zīmoliem / ražotājiem kā Schär, Nestle brokastu pārslas, Muesli Graci, Cake Break (ex Dabas dimanti), Liepkalni, SainVie, Prosvego, BEZGLUTĒNA BODE, Better Bread, Old El Poso, Alpro, Mazo lāču putra, Mazo lāču maizīte, Floradix vitamīni.

Praktiska informācija:

  • Visas pasākuma aktivitātes ir bez maksas. Atsevišķām aktivitātēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās biedrības mājaslapā.
  • Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Aktuālā informācija un pasākuma programma:

– ŠEIT.

ŠEIT.

ŠEIT.

 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Otrdien, 21. aprīlī, tika atklāts Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs Baldones ielā 2. Tas ir pašlaik modernākais šāda veida centrs Rīgā, kur vienuviet pieejami gan sociālās palīdzības, gan sociālo pakalpojumu speciālisti, būtiski atvieglojot iedzīvotāju ikdienu.

Iedzīvotāji jau novērtējuši būtisku jauninājumu – iespēju saņemt konsultāciju arī bez iepriekšēja pieraksta, kas līdz šim nebija iespējams. No 31. marta līdz 17. aprīlim tika apkalpoti 1955 cilvēki, un gandrīz puse jeb 751 klients ieradās bez iepriekšēja pieraksta.

“Labāk, lai sociālo pakalpojumu centrs atrodas nedaudz tālāk no dzīvesvietas, ja tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav jādodas no vienas iestādes uz otru un pakalpojumu var saņemt daudz ātrāk. Šajā centrā vienuviet pieejami speciālisti būtiski atvieglo rīdzinieku ikdienu, un Rīgā ir pietiekami attīstīts sabiedriskā transporta un mobilitātes tīkls, lai šādu risinājumu padarītu ērti izmantojamu,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Pakalpojumu sniegšanas pieejai ir jāmainās – tai jābūt mūsdienīgai, efektīvai un cilvēkam ērtai. Šajā centrā tas tiek nodrošināts: speciālisti ir uzreiz pieejami, pakalpojumi ir digitāli atbalstīti. Tas ir solis uz modernāku sociālo atbalstu, kas atbilst mūsdienu dzīves ritmam,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Šis ir sen lolots jauns sākums sociālajam atbalstam – pieeja, kas nav stigmatizējoša un ir vajadzīga ikvienam, ne tikai atsevišķām grupām. Mēs virzāmies uz modernu, atvērtu un cilvēkam draudzīgu pakalpojumu sniegšanu, kur palīdzība ir pieejama vienkārši, saprotami un bez liekām barjerām,”

norāda Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Sociālās palīdzības speciālisti šajā laikā snieguši atbalstu 603 cilvēkiem ar iepriekšēju pierakstu, savukārt 57 personas ar funkcionāliem traucējumiem saņēmušas individuālu sociālās palīdzības konsultāciju. Pieprasītas ir arī konsultācijas dažādās jomās – sociālās palīdzības jautājumos sniegtas 223 konsultācijas, bet sociālo pakalpojumu jomā – 312. Iedzīvotāji izmantojuši arī iespēju saņemt ergoterapeita atbalstu, un šajā periodā notikušas 9 konsultācijas.

Šis centrs ir pirmais solis plašākā Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas procesā, kura mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku, ātrāku un pieejamāku visā pilsētā. Pēc trīs nedēļu darba, kopš Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs darbu organizē pēc uzlabotās klientu apkalpošanas sistēmas, vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu pakalpojumu, ir 13 minūtes, bet apkalpošanas laiks – 17 minūtes. Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Andris Izinkēvičs uzsver, ka pašlaik darbinieki var apkalpot pat divreiz vairāk apmeklētāju nekā ieprirekš.

Apmeklētājiem pieejami koplietošanas datori elektroniskās deklarāciju iesniegšanai kopā ar konsultantu, bet iepriekš viņiem bija jāmāk patstāvīgi iesniegt deklarāciju. Tagad klients var pierakstīties sev ērtā laikā vai vērsties centrā arī bez pieraksta un tiks pieņemts. Ja nepieciešama papildu konsultācija pakalpojumu vai palīdzības jomā, to var nodrošināt tajā pašā dienā, ietaupot apmeklētāja laiku. Darbinieku trūkums nekavē apkalpošanu, jo ir iespējams operatīvi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi tiek izlīdzināta slodze sociālā dienesta darbiniekiem un nodrošināts mazāks noslodzes pieaugums uz vienu darbinieku vakances gadījumos.