Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību Rīgā – gan pašvaldībā, gan NVO sektorā un stiprinātu Rīgas nevalstisko organizāciju un pašvaldības darbinieku zināšanas un prasmes pozitīvas un atbalstošas vides veidošanā, kurā gan brīvprātīgā darba darītāji un tā organizētāji jūtas iedvesmoti un vēlas iesaistīties 7. novembra pēcpusdienā NVO namā norisinājās tīklošanās pasākums “Kā veicināt brīvprātīgā darba kultūru Rīgā?”.

Satikšanās, iepazīšanās, vajadzību apzināšana, viedokļu apmaiņa, sadarbības veidošana un veicināšana – tā var raksturot NVO namā notikušo tīklošanās pasākumu. Tajā bija iespēja ne vien dalīties ar esošo pieredzi, iegūt vērtīgu informāciju ikdienas darbam, bet arī veidot jaunas un ilgtspējīgas draudzības, sekmējot brīvprātīgā darba attīstību Rīgas pilsētā un aktīvāku sabiedrības līdzdalību kopumā.

Pasākumā tikās NVO pārstāvji, pašvaldības darbinieki un interesenti ar dažādu pieredzi brīvprātīgajā jomā – aktīvi brīvprātīgā darba veicēji un organizētāji, kādi, kas retu reizi iesaistījušies, un arī interesenti, kam šī bija pirmā satikšanās.

Dalībniekiem bija iespēja līdzdarboties divās darba grupās. Praktisko darbnīcu “Jaudīgs darbs ar brīvprātīgajiem NVO. Kā motivēt brīvprātīgos?” NVO pārstāvjiem vadīja Inese Šubēvica. Savukārt pašvaldības darbiniekiem ideju laboratoriju “Brīvprātīgais darbs kā sabiedrības līdzdalības forma” vadīja Anita Birzniece – biedrības “Dēms” vadītāja, neformālās izglītības mācību vadītāja, Gulbenes novada brīvprātīgā darba sistēmas izveidotāja. Darba grupas prezentēja un kopīgi apsprieda savu grupu rezultātus.

Priecājamies, ka brīvprātīgā darba joma interesē un rosina!

Liels paldies pasākuma moderatorei, praktiskās darbnīcas vadītājai Inesei Šubēvicai un ideju laboratorijas vadītājai Anitai Birzniecei!

Paldies visiem tīklošanās pasākuma dalībniekiem!

Paldies visiem, kas veic brīvprātīgo darbu, organizē to, piedalās un vēlas iesaistīties brīvprātīgo kustībā!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

No 31. oktobra līdz 30. novembrim iedzīvotāji aicināti piedalīties publiskajā apspriešanā par jaunajām Rīgas mājokļu politikas pamatnostādnēm, kas paredz galvaspilsētā līdz 2030. gadam uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un gandrīz diviem tūkstošiem pašvaldības dzīvokļu veikt atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā.

“Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību kopā ar privāto sektoru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Mājokļu politikas pamatnostādņu izstrāde gan pašvaldībai kopumā, gan Mājokļu un vides departamentam kā par nozari atbildīgajai iestādei ir plats solis tuvāk tam, lai Rīga, atbilstoši tās vajadzībām, varētu nodrošināt pašvaldības atbalstītus mājokļus. Pamatnostādnes paredz virkni ieceru, kuras īstenojot varēsim samazināt esošo gaidīšanas laiku dzīvokļa jautājuma risināšanai, gan arī sākt Rīgā vēl nebijušu atbalstu, lai ar mājokli nodrošinātu speciālistus, kas ir nodarbināti pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās. Pamatnostādņu izstrāde ir notikusi vienlaicīgi ar nacionāla līmeņa mājokļu politikas dokumenta izveidi, tas nozīmē, ka ir bijusi iespēja paust pašvaldības vajadzības dažādu atbalsta instrumentu kontekstā. Pamatnostādņu izstrādes procesā aktīvi strādāja arī Rīgas domes deputāti, it īpaši Mājokļu un vides komitejas vadība,”

uzsver Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Dace Ziediņa.

📌 Publiskās apspriešanas sanāksme norisināsies 7. novembrī plkst. 15.00 Rīgas domes Sēžu zālē, Rātslaukumā 1 un tiešsaistē MS TEAMS vidē, kā arī tiks pārraidīta portālā riga.lv un pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

● Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS TEAMS vidē vai pieteiktos uz dalību publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē, aicinām līdz 5. novembrim plkst. 12:00 reģistrētiesŠEIT.

Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam.

Rakstiskus priekšlikumus par Pamatnostādņu 1. redakciju var iesniegt līdz 30. novembrim (ieskaitot):

  • sūtot uz e-pastu: dace.ziedina@riga.lv un liga@g93.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30. novembrim) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļa un vides departamentam uz adresi: Brīvības ielā 49/53, Rīgā, LV-1010 ar norādi “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2030. gadam 1. redakciju”;
  • klātienē jebkurā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietā:
    • Daugavpils iela 31;
    • Eduarda Smiļģa iela 46;
    • Ieriķu iela 43A;
    • Gobas iela 6A;
    • Brīvības iela 49/53 darba dienās darba laikā, norādot uz aploksnes “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2030. gadam 1. redakciju”.

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām pēc dzīvojamās vides kvalitātes – ārtelpas labiekārtojuma, nodrošinājuma ar dažāda veida pakalpojumiem un infrastruktūru un vides pieejamības. Arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs daudzām mājsaimniecībām.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā, atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

No 20. oktobra, līdz 18. novembrim norisinās projekta “Par Anniņmuižas mežaparka plāna un apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrādāšanu” publiskā apspriešana, kuras laikā rīdzinieki aicināti sniegt savus viedokļus par teritorijas plānoto attīstību.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī plkst. 18.00 kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās, Anniņmuižas bulvārī 29, 203. auditorijā.

Perspektīvā Anniņmuižas mežaparka teritorija ietver sevī tagadējo Anniņmuižas mežu un Vecanniņmuižas parku ar kopējo platību 36,65 ha. Lai pašvaldība varētu izdot saistošos noteikumus par teritorijas uzturēšanu, tai nepieciešams piešķirt mežaparka statusu, kas izdarāms, izstrādājot parka plānu un apsaimniekošanas noteikumus.

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI:

● saglabāt esošās dabas, kultūrvēstures un ainavas vērtības;
● nodrošināt rekreācijas un aktīvās atpūtas iespējas;
● izglītot sabiedrību par bioloģisko daudzveidību un dabas procesiem mežaparkā.

📌 Ar Anniņmuižas mežaparka plāna paskaidrojuma rakstu un grafisko daļu var iepazīties:

● Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā www.mvd.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
● Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
● No 24. oktobra izdrukātā veidā Kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās pie dežurantes;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 18. novembrim var iesniegt:

● nosūtot uz e-pastu: mvd@riga.lv (pie temata norādot Anniņmuižas mežaparks);
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 18. novembrim) Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam uz adresi: Brīvības iela 49/53, Centra rajons, Rīga, LV-1010.
● Anniņmuižas mežaparka plānojuma pirmā sabiedriskā apspriede norisinājās 2023.gada 14. jūnijā kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās. No 11. jūlija līdz 13. augustam tika organizēta iedzīvotāju aptauja.

Sabiedriskās apspriedes protokols un aptaujas rezultāti apskatāmi mājaslapā www.mvd.riga.lv un portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība.

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti balsot par kādu no 30 apkaimju attīstības iecerēm. Rīga īstenos tās, kuras iegūs visvairāk balsu.

Līdz oktobra beigām ir iespējams nobalsot par kādu no 30 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām iecerēm. Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunu bērnu rotaļu laukumu, skeitparku, suņu pastaigu laukumu, sporta un atpūtas zonu izveidi, apgaismojuma uzstādīšanu, satiksmes drošības uzlabošanu dažādas Rīgas vietās. Pašvaldība īstenos tās ieceres, kuras balsojumā gūs vislielāko rīdzinieku atbalstu.

📌 Balsošana notiek vietnē balso.riga.lv

📌 Klātienē Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu punktos.

Šogad balsot klātienē varēs arī Iļģuciema bibliotēkā 10. un 24. oktobrī no plkst. 13:00 līdz 17:00;
Imantas bibliotēkā 3., 17. un 31. oktobrī no plkst.13.00 līdz 17.00.

Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu. Šogad balsošana noslēgsies 31. oktobrī plkst. 21.00 nevis pusnaktī, kā tas bijis iepriekšējos gados.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiks īstenotas vismaz 10 no 30 balsojumam nodotajām iecerēm.

“Rīdziniekiem jau piekto gadu pēc kārtas ir iespēja lemt, kādi uzlabojumi pilsētas apkaimēs ir visvajadzīgākie, gan pavasarī iesniedzot savas idejas, gan tagad oktobrī par tām balsojot. Aicinu katru rīdzinieku likt lietā sev doto balsi un lemt par to, kuras apkaimju attīstības ieceres īstenot.”

mudinot iedzīvotājus piedalīties balsojumā saka Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Pērn līdzdalības budžeta konkursā idejām kopā pieejamais finansējums bija 700 000 eiro. Balsojumā piedalījās 42 852 iedzīvotāji, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau piekto reizi.

● Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši 175 projektu pieteikumus;
● Īstenošanai četros konkursa gados nodoti 36 projekti;
● No tiem 12 projekti ir īstenoti pilnībā;
● 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Lastādijas kvartālā (Turgeņeva ielā 15) vasaras vidū iesāktā projekta “Sveiks, kaimiņ!” ietvaros, kas turpinās arī rudenī, aicina kaimiņus uz apkaimes kopības sajūtas stiprinošiem pasākumiem.

📌 Jau šo sestdien, 21. oktrobrī, no plkst. 12:00 līdz pat tumsai notiks Lastādijas kvartāla kopdarbs, kas ir ne tikai lieliska iespēja fiziski izkustēties un pastrādāt svaigā gaisā, bet arī praktiski iepazīties ar Lastādijas kvartālu un uzzināt, kas lācītim vēderā.

Lastādijas kvartāla rezidenti ir aktīvi un uz līdzdalību vērsti Tuvējās forštates iedzīvotāji, kas labprāt savā pulkā un dārzā uzņem arī citus kaimiņus no apkaimes – uz kopīgiem pasākumiem, pie zupas šķīvja vai tāpat, uz mierpilnām sarunām dārzā un labiekārtotajā “Pilsētas kabatas” skvērā, kur patverties no pilsētas steigas.

Kvartāls aicina ikvienu apkaimes iedzīvotāju, kuram ir brīva sestdiena un interesē kvartālā notiekošais, 21. oktobrī pievienoties kopdarbam un palīdzēt stiprināt kvartāla saikni ar apkaimi!

Projekts finansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

🔎 Seko līdzi aktualitātēm Lastādijas kvartāla lapās:

● Facebook – ŠEIT
● Instagram – ŠEIT

🔎 Ja esi no Tuvējās forštates apkaimes, pievienojies apkaimes Facebook grupai

Rīgas iedzīvotāji līdz 31. oktobrim aicināti ieteikt vietas pilsētā, kur nepieciešams izveidot elektrisko skrejriteņu un velosipēdu novietošanas zonas, aizpildot anketu tīmekļvietnē iesaisties.riga.lv.

Saņemtā informācija tiks apkopota un izvērtēta, lai nākamajā gadā plānotu jaunu mikromobilitātes punktu ierīkošanu pilsētā.

Iepriekš ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Konsultējoties ar rīku iznomātājiem, pirmās zonas izveidotas populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas veido uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem.

📌 Pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas jau izveidotas:

  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • 13. janvāra ielā – laukumā pie gājēju tuneļa;
  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • Raiņa bulvārī pie Krišjāņa Barona ielas;
  • Raiņa bulvārī Nr.13;
  • Miera ielā Nr.46 (uz ietves pie ēkas no Tallinas ielas puses);
  • Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā;
  • Uzvaras bulvārī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas;
  • Aleksandra Čaka ielā pie Ziedoņdārza.

Iedzīvotāji aicināti līdz 5. oktobrim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli un ieteikumus par rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam.

Plānu izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

📌 Papildus informācija par rīcības plānu skatāma:

● riga.lv mājas lapā – ŠEIT;
https://environment.lv/lv/aktualitates

Rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu var iesniegt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam (adrese: Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010, interneta mājaslapa: https://mvd.riga.lv/, e-pasta adrese: dmv@riga.lv)

📌Apspriešanas laikā tiek organizēta rīcības plāna projekta publiskās apspriešanas sanāksme, kas norisināsies 25. septembrī plkst. 17.00 Rīgas domes sēžu zālē. To varēs vērot arī tiešraidē pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/tiesraides-un-ieraksti

Rīgas iedzīvotāji līdz 23. septembrim aicināti dalīties ar savu viedokli un pieredzi par suņu staidzināšanu savā apkaimē un ieteikt jaunas vietas suņu pastaigu laukumu ierīkošanai, aizpildot anketu aptauju platformā iesaisties.riga.lv.

Lai izveidotu vienotu pieeju jaunu suņu pastaigu laukumu ierīkošanai Rīgas pilsētā, rīdzinieki aicināti paust savu viedokli platformas iesaisties.riga.lv aptaujā – ŠEIT

Iedzīvotāju aptauja tiks organizēta trijos posmos.

📌Līdz 13. septembrim, aizpildot elektronisku anketu, rīdzinieki aicināti dalīties ar saviem suņu staidzināšanas ieradumiem, pieredzi, piedzīvotajiem negadījumiem, novērtēt savu zināšanu līmeni par suņu staidzināšanas noteikumiem, kā arī sniegt ieteikumus pašvaldībai, kā uzlabot iespējas pastaigām ar suņiem.

📌Otrajā posmā, no 14. septembra līdz 23. septembrim, iedzīvotājiem būs iespēja norādīt konkrētas vietas pilsētā, kur būtu ieteicams ierīkot suņu pastaigu laukumu. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldība var apsvērt suņu laukumu ierīkošanu tikai tai piederošās teritorijās.

● Pēdējā posmā tiks organizēts vebinārs, kurā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem tiks pārrunāta iedzīvotāju sniegtā informācija un iezīmēti nākotnes plāni par jaunu suņu pastaigu laukumu ierīkošanu. Vebināra norises laiks tiks precizēts oktobrī.

Lai pārrunātu pilsētvides attīstības iespējas un meklētu jaunas idejas teritorijas labiekārtošanai, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis šodien, 15. septembrī, tiksies ar Dārziņu apkaimes iedzīvotājiem.

“Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība ir ļoti aktīva un kalpo kā labs paraugs iedzīvotāju līdzdalībai pilsētas attīstībā. Šajā apkaimē jau ir realizēti līdzdalības budžeta projekti un tikšanās laikā kopā meklēsim risinājumus jaunām attīstības iespējām. Šī būs mana kā Rīgas mēra pirmā tikšanās ar iedzīvotājiem apkaimēs un pakāpeniski apmeklēšu arī citas apkaimes, lai uz vietas uzklausītu iedzīvotājus un runātu par pilsētvides uzlabojumiem,”

norāda V. Ķirsis.

📌 Saruna ar biedrības pārstāvjiem plānota plkst.16.00 pie “Dūmu kroga” (Mārsila ielā 58), bet no plkst.17.30 jebkurš apkaimes iedzīvotājs varēs tikties ar Rīgas mēru Vladimira Kudojara parkā.

DĀRZIŅU APKAIME – ir Rīgas pilsētas apkaime, kura atrodas pilsētas dienvidaustrumu perifērijā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. No Rīgas pilsētas apkaimēm tā robežojas tikai ar Rumbulu. Dārziņu apkaimes kopējā platība ir 4,348 km² un tajā dzīvo vairāk nekā 3000 rīdzinieku. Dārziņi ir specifiska rakstura Rīgas apkaime, jo tajā pārsvarā ir savrupmājas un ģimenes dārziņi.

Ikviens rīdzinieks ir aicināts izmantot likumos iestrādātās un praksē nodrošinātās iespējas iepazīties un izteikt viedokli par sev tuvumā plānotajiem būvniecības projektiem. Sabiedrības līdzdalība Rīgā nav formalitāte, tā atvieglo pilsētas plānotāju darbu, jo gala rezultātā top pilsēta, kas ir iedzīvotājiem draudzīga un radīta balstoties uz reālajām cilvēku vajadzībām un vēlmēm.

Saistībā ar būvniecību un pilsētas attīstību normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt sabiedrības līdzdalību daudzos darba procesos, tostarp: teritorijas plānošanas procesā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus; īstenojot būvniecības ieceru publiskās apspriešanas; koku ciršanas publiskās apspriešanas u.c. Taču ar to ne vienmēr ir pietiekami, lai veidotos dialogs ar sabiedrību, tādēļ Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) sabiedrības līdzdalību organizē gan normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā, gan īsteno plašākus, departamenta speciālistu ierosinātus pasākumus.

Pilsētas plānošanas dokumentu izstrāde

Pilsētai nozīmīgu plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir būtiski dažādas sabiedrības mērķa grupas iesaistīt dokumenta redakcijas sagatavošanas posmā, lai, to nododot publiskajai apspriešanai, risinājumi būtu maksimāli izdiskutēti. Lai saņemtu sabiedrības viedokli pirms dokumenta redakcijas nodošanas publiskajai apspriešanai, RD PAD īsteno dažāda formāta pasākumus: darba grupas, darbnīcas, publiskas diskusijas, individuālas tikšanās, teritoriju apsekošanu, informējošus un skaidrojošus vebinārus, rakstisku priekšlikumu iesniegšanu u.c. Pēc pasākumiem tiek sagatavoti sanāksmes protokoli un saņemtie priekšlikumi tiek iekļauti kopējā priekšlikumu apkopojumā un izvērtēti darba procesā.

Būvniecības ieceres

Attiecībā uz būvniecības iecerēm, regulāri tiek rīkotas publiskās apspriešanas, kuru mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses. Publiskās apspriešanas laikā, pamatojoties uz sabiedrības viedokli, var tikt identificēti nosacījumi šādas ieceres realizēšanai dabā, piemēram, papildu apstādījumi, celiņu savienojumi un u.c., ja iedzīvotāji ir tā vēlējušies. Tiek dokumentēti un ņemti vērā visi saņemtie viedokļi.

Kā notiek balsojums?

Apspriežot būvniecības ieceres, sabiedrības viedokļa izteikšanas veidi ir iesniegums brīvā formā vai aptaujas lapa. Apspriežot koku ciršanu, jāaizpilda rakstveida atsauksmes (aptaujas anketas) un jāiesniedz RD PAD vai Apkaimju iedzīvotāju centrā, vai arī elektroniski portālā eriga.lv.

Šajās anketās nepietiek ar “jā”  vai “nē”. RD PAD sagaida argumentētus viedokļus un priekšlikumus par konkrēto jautājumu, kas palīdz pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus. Būvniecības iecerēs ir jānorāda, kā un cik lielā mērā iecerētā būvniecība aizskar personas tiesības vai likumiskās intereses, kā arī jāsniedz priekšlikumi, ierosinājumi vai nosacījumi, lai, īstenojot būvniecības ieceri, netiktu aizskartas šīs personas tiesības vai likumiskās intereses.

RD PAD  pēc publiskas apspriešanas norises beigām sagatavo pārskatu, kurā iekļauj  pausto viedokļu apkopojumu un ekspertu vai institūciju atzinumus, kā arī publiski izteikto viedokļu izvērtējumu, atsauksmju, priekšlikumu vai ierosinājumu apkopojumu būvniecības ieceres pilnveidošanai vai īstenošanai. Pamatojoties uz šo pārskatu, RD PAD pieņem lēmumu par ieceri, izvirzot nosacījumus tās realizācijai. Šo lēmumu var apstrīdēt pie RD PAD direktora vietnieka administratīvajos jautājumos, pēc tam vērsties tiesā. Līdzīgi ir arī ar koku ciršanas publiskajām apspriešanām – komisijas lēmumu iespējams apstrīdēt RD priekšsēdētājam, pēc tam vērsties tiesā.

Publiskās apspriešanas skaitļos

Attiecībā uz pilsētas plānošanas dokumentu apspriešanu, šogad īstenotas 5 lokālplānojumu un 2 detālplānojumu apspriešanas. 2022. gadā notika 3 lokālplānojumu apspriešanas. Koku ciršanas publiskās apspriešanas ir vidēji divas nedēļā, šogad ir bijušas jau 20 un pērn 37. Apkopojot informāciju par būvniecības ieceru publiskajām apspriešanām, 2022.gadā notika 3, bet šogad notikušas 4.