Arhīvs birkai: Uzņēmējdarbība

22. novembrī veiksmīgi noslēgusies Rīgas pašvaldības izsludinātā neapbūvētu zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai, uzturēšanai un apsaimniekošanai 3.lotē.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem, kas iekļauti arī zemes nomas līgumā, 3.lotes uzvarētājam ir pienākums līdz 2026. gada 31.oktobrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Objekta adreses:

🟩 Centrs, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Pērses ielā 8, Rīgā);

🟩 Centrs, Bez adreses, 11.novembra krastmalā, Rīgā;
🟩 Torņakalns, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Bauskas ielā 22, Rīgā);
🟩 Jugla, Juglas ielā 2B, Rīgā;
🟩 Zolitūde, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Rostokas iela 62, Rīgā);
🟩 Dārzciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Nīcgales ielā 46A, Rīgā);
🟩 Iļģuciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Lidoņu ielā 30A, Rīgā);
🟩 Vecmīlgrāvis, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Edžiņa gatvē 10, Rīgā);
🟩 Mežciems, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Hipokrāta ielā 37, Rīgā);
🟩 Brasa, Bez adreses, Hospitāļu ielā, Rīgā (pie ēkas Hospitāļu ielā 8, Rīgā).

Kopumā pašvaldība piedāvā nomai 30 zemes gabalu daļas visā pilsētā ar iespēju izbūvēt 69 uzlādes iekārtas ar 138 pieslēgvietām.

Nomas tiesību ieguvējs ir SIA “ENEFIT”. Nomas tiesības iegūtas par zemes nomas maksu 23 614 eiro gadā (bez PVN) par visiem desmit zemesgabaliem.

Karte ar zemes gabaliem, kuri tiek piedāvāti izsolē, pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv, izvēloties tematisko karti “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Pašvaldība ir definējusi katrā vietā maksimāli iespējamo uzlādes staciju un pieslēgvietu skaitu, kā arī ir noteiktas tehniskās prasības uzlādes staciju izbūvei – katrai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 44 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 22 kW.

Par 1. un 2. loti Iznomāšanas komisija pieņēmusi lēmumu noteikt jaunu pretendentu pieteikšanās termiņu – no 26.11.2024. līdz 16.12.2024. un atkārtotas izsoles datumu – 19.12.2024. plkst. 14.00, vienlaikus precizējot izsoles noteikumos nomnieka pienākuma izpildes termiņus: līdz 2026. gada 30. novembrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Informācija par atkārtoto izsoli (1.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.
Informācija par atkārtoto izsoli (2.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Rīgas domes sēdē, 20. novembrī, atbalstīts lēmums par pašvaldības pievienošanos SEB banka īstenotajai grantu programmai “Augšup”, ar mērķi veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Rīgā.

Grantu programmu “Augšup” SEB banka īsteno kopā ar Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines, Ropažu un Jelgavas novadu pašvaldībām. Šogad novadiem pievienojas arī Rīgas pašvaldība, kas ļaus sociālajiem uzņēmējiem galvaspilsētā attīstīt jau esošas biznesa idejas vai uzsākt darbu pie jaunu iniciatīvu īstenošanas.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro. Rīdziniekiem būs iespēja pretendēt arī uz SEB banka nodrošināto grantu, arī 8000 eiro apmērā, kas paplašina iespēju uzņēmējiem attīstīt savu darbību Rīgā.

Katru gadu Rīgā tiks izvirzīta kāda sociālā problēma, kuras risināšanai grants tiks mērķēts. Ņemot vērā Rīgas domes struktūrvienību iezīmētos sociālos izaicinājumus, 2025.gadā Rīga grantam pieteikt aicinās tās idejas, kas vērstas uz iekļaujošu aktivitāšu nodrošināšanu bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai atkarības problēmām.

 📌 Detalizēta informācija par grantu programmu “Augšup” pieejama SEB banka mājaslapā šeit. Jautājumu gadījumā iespējams sazināties arī ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot pa tālruni +371 67012001.

Kopējais programmas “Augšup” granta apjoms šobrīd sasniedz 56 000 eiro apmēru. Programma šogad īstenota jau trešo reizi, un tajā atbalstīti deviņi sabiedriski nozīmīgi projekti. Pirmajā gadā atbalstu guva piecu perspektīvāko sociālā biznesa ideju autori, savukārt, pērn atbalstu saņēma seši uzņēmēji.


*Attēls ar Freepik

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā konkursā par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad valstspilsētu kategorijā atzīta Rīga. Pie Rīgas rātsnama ceturtdien, 7. novembrī, tika svinīgi pacelta iegūtā balva – LTRK karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”.

“Rīga ir paveikusi lielu darbu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi galvaspilsētā, tāpēc šodien un rītdien virs Rīgas domes plīvos Rīgas LTRK zelta godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024″. Pēc tam nodosim šo karogu Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktam, lai to izkārtu pie savas ēkas un uzņēmējiem darītu zināmu to, ka Rīga ir vieta izaugsmei un uzņēmējdarbības attīstīšanai. Turpināsim darbu, lai arī uzņēmējdarbības vides jomā vēl daudz izaicinājumu un ir vieta izaugsmei,”

uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

“Lai gan kopumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzņēmēji ir bijuši kritiskāki par pašvaldību sniegumu, ir liels prieks, ka Rīgas dome kopsummā saņēma visaugstāko novērtējumu uzņēmējiem draudzīgākās valstspilsētas kategorijā. Var veidoties priekšstats, ka Rīgai ir visvairāk iespēju un resursu iegūt šādu balvu, bet tajā pašā laikā Rīgai ir visplašākais pārklājums, kas jānodrošina, lai sniegto pakalpojumu klāsts uzņēmumiem būtu apmierinošs un mijiedarbība ar uzņēmumiem veicinātu konkurētspēju un izaugsmi. LTRK mērķis ir ne tikai vērtēt, kā pašvaldībām veicas, bet arī sadarboties ikdienā, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspēju un eksportu. Nākamajā gadā LTRK aicina pašvaldības pievērst uzmanību birokrātijas mazināšanas jautājumam, pašvaldības attīstības stratēģijas vērtējumam, kā arī iesniegumu un dokumentu aprites ātrumam, jo mūsdienās sagaidām krietni ātrāku reakciju nekā normatīvajos aktos noteiktie termiņi,”

norādīja LTRK pakalpojumu padomes priekšsēdētājs Aldis Gulbis

📸 FOTO

Balvai par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību tās tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem:

  • pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā;
  • pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā;
  • pašvaldības pašvērtējuma;
  • uzņēmēju vērtējuma;
  • reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

Tostarp uzņēmumu vērtējuma kategorijā uzņēmēji aptaujāti par dažādiem uzņēmējdarbību ietekmējošiem faktoriem pašvaldībās, tostarp, kā uzņēmums vērtē pašreizējo pašvaldību atbalstu, vai uzņēmēji ir apmierināti ar infrastruktūru konkrētajā pašvaldībā un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies gandrīz 6000 biedri, tostarp visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Biedrība pārstāv uzņēmēju intereses un tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

 

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

“Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

📸 FOTO

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA “MAN-TESS” un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

“Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā,”

stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

🔎 Pārvada vizualizācijas VIDEO: https://failiem.lv/f/tdqrxt3bdp

Vizualizācijas izstrādātājs: SIA “InDizains”

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar UniLab un Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība izziņo jaunu apmācību kursu sēriju, kas veltīta zinātnisko pētījumu komercializācijai un tehnoloģiski intensīvu jaunuzņēmumu veidošanai. Šīs apmācības ir veidotas, lai sniegtu zinātniekiem, uzņēmējiem un studentiem nepieciešamās zināšanas un praktiskas iemaņas, lai veiksmīgi attīstītu jaunuzņēmumus, kuru darbība balstīta uz zinātniskajiem pētījumiem un inovatīvām idejām.

“Šīs apmācības ir vērtīgs solis ikvienam, kas vēlas veidot un attīstīt savu zināšanās balstītu jaunuzņēmumu, iegūstot dziļāku izpratni par zinātnes un tehnoloģiju komercializāciju un saņemot praktisku ceļa karti veiksmīgai darbības uzsākšanai. Līdz 2026. gadam tiks rīkoti seši šādi apmācību cikli, kuros katrā plānots izglītot vismaz 30 potenciālos jaunuzņēmumu vadītājus. Tādējādi veidojam pamatu mērķa sasniegšanai palielināt pētniecībā un attīstībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta, sekmējot valsts tautsaimniecības izaugsmi un nostiprinot tās konkurētspēju globālajā vidē.”

Raivis Bremšmits, LIAA direktors

Kursu grafiks katrā ciklā ir izstrādāts, lai nodrošinātu sistemātisku pieeju un efektivitāti katra kursa organizēšanā. Katrs cikls ilgs piecas nedēļas, kuru laikā dalībnieki piedalīsies 10 divu stundu garās lekcijās, kā arī praktiskajos uzdevumos un individuālajās sesijās. Mācības notiks gan tiešsaistē, gan klātienē, nodrošinot elastīgu pieeju mācībām. Kursi ir bez maksas un notiks angļu valodā.

Pirmais kurss sāksies jau 2024. gada 22. oktobrī un pieteikšanās tam ir atvērta tagad. Lai iegūtu vairāk informācijas un reģistrētos mācībām, jāapmeklē mājaslapa – skatīt ŠEIT.

“Šī apmācību programma sniegs tās dalībniekiem ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas zinātņietilpīgu jaunuzņēmumu izveidē. “Venture Catalysts’’ mērķis ir ievadīt globālajā inovāciju ekosistēmā mūsu nākamos tehnoloģisko jaunuzņēmumu dibinātājus, kuri ne tikai transformēs Latvijas zināšanu ekonomiku, bet arī ar savu darbu un enerģiju cels Latvijas globālo konkurētspēju.”

Andris Baumanis, UniLab vadītājs

Apmācību programma ietver tematus, kas nepieciešami, lai veidotu zinātnisko pētījumu komercializācijas stratēģiju. Dalībnieki apgūs inovāciju vadības principus un līderības jautājumus, īpašu uzmanību veltot komandas veidošanai – tas ir vitāli svarīgs elements, veidojot jaunuzņēmumus. Programmas ietvaros tiks pārrunāti arī praktiski aspekti – intelektuālā īpašuma stratēģija, finansējuma piesaiste un organizācijas veidošana. Dalībnieki iegūs praktisku pieredzi, izstrādājot savu pētniecisko ideju komercializācijas plānus. Programmas beigās dalībnieki būs ieguvuši pamatprasmes, lai spētu izvērtēt zinātnisko sasniegumu tehnoloģiskās priekšrocības, izveidotu deep-tech uzņēmuma attīstības ceļakarti un uzsāktu komercializācijas procesu.

Programmas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu un motivējošu apmācību platformu, kas veicinātu uzņēmējspēju un inovāciju kultūru, ņemot vērā Latvijas likumdošanu, iespējas un resursus. Šīs apmācības ir īpaši paredzētas studentiem, pētniekiem un akadēmiskajam personālam, lai sniegtu viņiem iespēju attīstīt savas idejas un pārvērst tās dzīvotspējīgos biznesa projektos.

Projekts tiek īstenots ar LIAA atbalstu un sadarbībā ar UniLab, Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību un RISEBA.

UniLab ir vienīgais visu Latvijas zinātnes universitāšu (Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitāte) biznesa akselerators. UniLab misija ir veicināt uz tehnoloģijām balstītu biznesa ideju attīstību un dibināt augstvērtīgus uzņēmumus.

Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība ir starptautiski akreditēta biznesa skola, kura piedāvā bakalaura un maģistra programmas, sekojot Ziemeļamerikas standartiem un tradīcijām, kā arī līderu un vadītāju neakadēmiskas apmācības. Mācības notiek angļu valodā, un studentiem bakalaura programmās ir iespēja iegūt dubultā grāda diplomus Ņujorkas štata Bufalo Universitātē, Amerikā un BI Norvēģijas Biznesa skolā, Norvēģijā.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA ir privāta, starptautiski akreditēta augstskola ar vairāk kā 30 gadu pieredzi, kas piedāvā konkurētspējīgu izglītību un sagatavo augsta līmeņa speciālistus un vadītājus biznesa un radošajās industrijās darbam starptautiskā vidē.

Mācību programma “Venture Catalyst” tiek īstenota ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros.

Papildu informācijai:
Elīna Norniece-Muthukrišnana, Riga Business School komunikācijas un mārketinga projektu vadītāja, elina.norniece-muthukrisnana@rbs.lv

 

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, Rīgas dome pērn apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad, kuram iespējams pieteikties vēl līdz 30. septembrim.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no četriem pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem.

Ar parkletu tipveida risinājumiem un āra kafejnīcu saskaņošanas kārtību var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no četriem līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
jāpaziņo Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu;
uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem.

Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt “de minimis” iespējamo atbalsta limitu.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams.

Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Sīkāka informācija Apkaimju iedzīvotāju centra Komercdarbības koordinācijas nodaļā pa tālruņiem – +37167012326; +37167013590; +37167013518.

 

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri, lai kopīgiem spēkiem veicinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu savā ikdienas darbā radošo nozaru pārstāvjiem Rīgā.

Sniedzot radošo nozaru pārstāvjiem iespēju iegūt jaunas zināšanas par apritīgu biznesa modeļu veidošanu, kā arī saņemt profesionālu atbalstu aprites ekonomikas principu ieviešanai savā darbībā, REA iesaistījusies starptautiskā projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)”.

Savukārt Latvijas Nacionālais teātris ir iesaistījies starptautiskā projektā “Greenstage”, kura mērķis ir veicināt ilgtspējas principu ieviešanu skatuves mākslas nozarē. Lai sniegtu atbalstu skatuves mākslas nozares organizatoriskā un ražošanas procesa analīzei un ilgtspējīgai attīstībai, projekta laikā tiks izstrādāts organizācijas pašnovērtējuma rīks, kā arī iestudēta izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī, praksē realizējot ilgtspējīgas dekorāciju ražošanas un otrreizējas pārstrādes principus.

Iepazīstoties ar īstenojamajiem projektiem, REA un Latvijas Nacionālā teātra pārstāvji atzīst, ka sadarbība un līdzdalība projektos dod iespēju Rīgas kultūras organizāciju ekosistēmai pilnveidot zināšanas un izpratni par aprites ekonomikas principiem, kā arī mācīties un ieviest jaunus darbības modeļus, kas palīdzētu kultūras iestādēm savā saimnieciskajā darbībā kļūt ilgtspējīgākām.

Projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)” piedalās Dānijas kultūras institūts (Dānija), Dzīvesstila un dizaina klasteris (Dānija), Orhūsas pilsētas Klimata sekretariāts (Dānija), Ziemeļu dimensijas kultūras partnerība (Latvija/Skandināvija), Pomerānijas Zinātnes un tehnoloģiju parks Gdiņa (Polija), Biedrība “Pomorskie in the European Union” (Polija), Turku pilsēta (Somija), Volonija / Dienvidrietumu Somijas reģionālā padome (Somija), Humakas lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Tallinas radošais inkubators (Igaunija), “Anschar” GmbH (Vācija), “Zero Waste Kiel” e.V. (Vācija), fonds “Heinrich Böll Foundation Schleswig-Holstein” e.V. (Vācija).

Projektu “Greenstage” finansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”. Vadošais partneris ir “Oberhausenas teātris”, kas pārstāv Oberhausenas pilsētu (Vācija). Citi partneri, kas piedalās projektā: “Latvijas Nacionālais teātris” un “Ģertrūdes ielas teātris” (Latvija), Vīnes Tautas teātris Vīnē (Austrija), “Bunker” Ļubļanā (Slovēnija) un “Vupertāles Klimata, vides un enerģētikas institūts” (Vācija). Pašvaldības partneris projektā ir Mantujas pašvaldība (Itālija). Asociētie partneri Dortmundes, Gelzenkirhenes un Vupertāles pilsētas, Rīga, Ļubļana un Vīne. Projekta pieteikuma iniciators un koordinators Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūrsekretariāts.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība 19. augustā izsludinās pieteikšanos tirdzniecībai tradicionālajā rudens ražas svētku pasākumā “Miķeļdienas gadatirgus”, kas notiks 28. septembrī Doma laukumā.

Tirgum aicināsim pieteikties amata meistarus – individuālos latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetu izgatavotājus, zemniekus ar rudens ražas veltēm, gaļas, zivju, maizes, siera un to pārstrādes produktu individuālos ražotājus, biškopības produkcijas, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās kosmētikas, pirts lietu un piparkūku individuālos ražotājus.

Informācija par pieteikšanos un tirdzniecības Noteikumi pēc 19. augusta tiks publicēti:

tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv;
“Miķeļdienas gadatirgus” rīkotāja – koncertorganizācijas “Ave Sol” – tīmekļvietnes avesol.riga.lv sadaļā “Jaunumi”;
Koncertorganizācijas “Ave Sol” Facebook kontā.

 

attēls no RD Flickr.com konta

Pārdaugavas kultūras apvienība aicina tirgotājus pieteikties ielu tirdzniecībai Kreisā krasta svētkos 3. augustā, Uzvaras parkā, Rīgā.

Pasākuma laikā tiks organizēta plaša kultūras programma un tirdzniecība no plkst. 12.00 līdz 23.00. Aicinām pieteikties amatu prasmju darinājumu tirdziņam un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem.

Pieteikšanās Tirdzniecības vietas nomas tiesībām, iesniedzot elektroniski pilnībā aizpildītu pieteikuma anketu no 2024. gada 29. jūnija līdz 2024. gada 7. jūlijam.

Pieteikuma anketa

Plašāka informācija un tirdzniecības noteikumi – ŠEIT

 

Rīgas dome piektdien, 28. jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu ’’Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība’’ redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

✅ Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

✅ Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

✅ Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, paredzēts regulējums par skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanu un to lietošanas kontroli ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas laikā, kur turpmāk Rīgas pašvaldības policija būs tiesīga administratīvi sodīt vai uz laiku līdz 24 stundām apturēt ielu tirdzniecības atļaujas darbību gadījumos, kad tā traucē apkārtējo māju iedzīvotāju naktsmieram.

✅ Tostarp paredzēts noteikt darba laika ierobežojumus āra kafejnīcām pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, paredzot trīs zonu sadalījumu, kas piemērots atbilstoši apkaimju robežām un āra kafejnīcu īpatsvaram apkaimēs:

darba laika ierobežojums no plkst. 6.00 līdz 23.00 ievērojams tādās apkaimēs kā Centrs, Avoti, Ķīpsala, Āgenskalns, Brasa, Grīziņkalns, Pētersala, Andrejsala, Skanste, Teika, Mežaparks un Salas;
darba laika ierobežojums no plkst. 6.00 līdz 22.00 ievērojams Buļļos, Bolderājā, Voleros, Spilvē, Kleistos, Imantā, Daugavgrīvā, Iļģuciemā, Dzirciemā, Zolitūdē, Zasulaukā, Šampēterī, Pleskodālē, Beberbeķos, Mūkupurvā, Bieriņos, Torņakalnā, Atgāzenē, Ziepniekkalnā, Bišumuižā, Katlakalnā, Dārziņos, Rumbulā, Ķengaragā, Šķirotavā, Latgales apkaimē, Dārzciemā, Pļavniekos, Dreiliņos, Purvciemā, Mežciemā, Juglā, Brekšos, Berģos, Bukultos, Sužos, Čiekurkalnā, Jaunciemā, Trīsciemā, Vecdaugavā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Mīlgrāvī, Kundziņsalā, Sarkandaugavā.

Noteikumi neparedz darba laika ierobežojumu āra kafejnīcām pie pastāvīgas tirdzniecības vietas Vecrīgā un Vecāķos. Kopš 2008. gada, Vecrīgu darba laika ierobežojums neskar saistībā ar apkaimes attīstīšanu kā tūrisma koncentrēšanās vietu Rīgā, nodrošinot pilsētas viesiem neierobežotu pieeju ēdināšanas nozares pakalpojumiem.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos tiek precizēts aizliegums pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana. Līdz 2025. gada 1. janvārim šis punkts netiek piemērots, ja pasākuma kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personas.

Noteikumos ietverts aizliegums turpmāk ielu tirdzniecībā tirgot arī tabakas aizstājējproduktus. Pašreizējais regulējums noteica, ka ielu tirdzniecībā aizliegts tirgot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus.


✅ Vairāk informācijas: