Arhīvs birkai: Uzņēmējdarbība

Paziņojums par teritorijas Lokomotīves ielā 24 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

16.04.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4550-lē “Par teritorijas Lokomotīves ielā 24 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis – radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, grozīt Rīgas teritorijas plānojuma atļauto teritorijas izmantošanu no Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD1) uz Jaukta centra (JC) apbūves teritoriju, atļaujot vieglās ražošanas uzņēmumu (pārtikas ražošana) un pakalpojumu sniedzēja (sabiedriskā ēdināšana) darbības attīstību.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “LOKO24”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 23.04.2025. līdz 22.05.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.05.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstas” .

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.05.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 22.05.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 22.05.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā.
    Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas visas 1.posmā paredzētās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes

Iedzīvotājiem lietošanai nodotas visas 50 pirmajā posmā paredzētās vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes.

40 nojumēm ir nodrošināts elektrības pieslēgums, bet desmit ir bez tā. Četrām no uzstādītajām nojumēm paredzēts “zaļais” jumta segums, kas paredz ekstensīvu augu klājumu – materiāls tiks ieklāts tuvākajā laikā.

Nākamajā posmā paredzēts pasūtīt un uzstādīt 100 jaunā dizaina pieturvietu nojumes, kas ietver pieturvietu nojumju novietojuma projektēšanas darbus, nojumju ražošanu un piegādi, kā arī to izbūvi. Nākamo 100 nojumju uzstādīšana varētu sākties jūnijā, pēc projektēšanas pabeigšanas.

Jau ziņots, ka būvuzņēmējs “Palami” ir novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.

Tāpat ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.

 

Konceptuāli atbalsta Alīses ielas ūdenstorņa nodošanu pašvaldības kultūras funkciju veikšanai

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.

Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.

Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie nakts dzīves politikas ieviešanas galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektu – ŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.

 

Paziņojums par detālplānojuma redakcijas zemes vienībās Dravnieku ielā 3, Dravnieku ielā 3 k-4 un Augusta Deglava ielā 148 nodošanu publiskajai apspriešanai

03.04.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-25-10104-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienībās Dravnieku ielā 3, Dravnieku ielā 3 k-4 un Augusta Deglava ielā 148 nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai un tehniski – ekonomiski pamatotai izmantošanai daudzstāvu dzīvojamās apbūves attīstībai, palielinot atļauto apbūves augstumu Detālplānojuma teritorijā.

Detālplānojuma ierosinātājs – Kopuzņēmums Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “UNICO”; izstrādātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Grupa93”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir trīs nedēļas, no 08.04.2025. līdz 30.04.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 24.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 24.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

 📌 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Vairāk informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025. – 2030. gadam

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai

,

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai; saņemta atzinība par kvalitatīvu iesniegumu

Rīgas pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) par Kohēzijas fonda finansējuma – 350 000 eiro – piešķiršanu divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveidošanai galvaspilsētā, tādējādi drīzumā tiks izsludināti iepirkuma konkursi laukumu būvniecībai. Tāpat saņemta pateicība no CFLA par veiksmīgo sadarbību un augstas kvalitātes projekta iesnieguma sagatavošanu.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments līdz 2026. gada beigām plāno izveidot divus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus:

● Beberbeķu ielā 39
● Ūdeļu ielā 8

Jaunajos laukumos iedzīvotāji varēs nodot visdažādākos šķirotos atkritumus, tostarp lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, tāpat būs izveidots maiņas punkts mēbelēm, būvniecības precēm, elektronikai u.c.

“Plānots, ka savākto atkritumu daudzums šajos laukumos varētu sasniegt aptuveni 2000 tonnu gadā, vismaz 85 % no savākto sadzīves atkritumu apjoma būs turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli atgriezīsies saimnieciskajā apritē. Projekta mērķa grupa ir Imantas, Zolitūdes, Beberbeķu, Mūkupurva, Juglas, Berģu, Dreiliņu, Pļavnieku, Mežciema, Bukultu un Brekšu apkaimju iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000, kuri tagad varēs šķirot atkritumus daudz aktīvāk un vieglāk, ”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Minēto divu laukumu veidošanu ir atbalstījušas apkaimju biedrības. Kopā galvaspilsētā plānots izveidot astoņus šādus laukumus, uzlabojot šķirošanas un atkritumu nodošanas iespējas visā Rīgā. Patlaban rīdziniekiem ir pieejami tikai divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi Vietalvas ielā 5 un Spilves ielā 8E, kurus izveidojis un apsaimnieko atkritumu apsaimniekotājs SIA “Clean R”.

Jaunajos laukumos no iedzīvotājiem tiks pieņemti dažāda veida iepriekš sašķiroti atkritumi, tai skaitā plastmasas atkritumi; izlietotais plastmasas iepakojums; koksne un izlietotais koka iepakojums; papīrs un kartons, izlietotais papīra un kartona iepakojums; izlietotais stikla iepakojums un cita veida stikla atkritumi; tekstila atkritumi; metāla iepakojums; sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – smēreļļas, svinu saturoši elektriskie akumulatori, elektriskie akumulatori (niķeļa–kadmija, dzelzs–niķeļa), galvaniskie elementi, galvaniskās baterijas un citi elektriskie akumulatori, visu veidu riepas, eļļas filtri, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, arī liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji, gāzizlādes spuldzes; neizlietoti ārstnieciskie preparāti, ķimikālijas, izlietotas baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņotā tara; bioloģiskie atkritumi (par samaksu, kas ir par 20% zemāka, nekā noteiktā maksa); liela izmēra atkritumi (par samaksu); mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi (par samaksu).

Katrā laukumā tiks izveidota arī nojume lietu (mēbeles, būvniecības preces, elektronika) maiņas punktam, kurās paredzēts īslaicīgi uzglabāt atkārtoti izmantojamās lietas.

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā nenotiks atkritumu pārstrāde, pāršķirošana vai ilgtermiņa uzglabāšana. Tiks pieņemti jau sašķiroti atkritumi un atbilstoši konteineru piepildījumam tie tiks izvesti tālākai pārstrādei vai apglabāšanai.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 1 266 130 eiro, no tām KF līdzfinansējums ir līdz 350 000 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 916 130 eiro.

 

Rīgā sākas āra kafejnīcu sezona

Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt nedaudz ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1. marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 10 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC).

Papildu informāciju par ielu tirdzniecības organizēšanu, tai skaitā āra terašu darbību, var saņemt, zvanot uz tālruni 80000800 vai rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Uzņēmēji sev interesējošu informāciju var gūt sazinoties arī ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai meklējot informāciju mājaslapā https://uznemeji.riga.lv/

Aicina uzņēmējus izvēlēties tipveida risinājumus parkletiem un āra kafejnīcām

Tuvojoties siltākam laikam, Rīgas pašvaldība aicina uzņēmējus savlaicīgi domāt par parkletu, āra kafejnīcu un reģistrētu ielu tirdzniecības vietu ierīkošanu. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem.

Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (RDPAD) un Ārtelpas un mobilitātes departametnu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai.

Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem atļauja AIC ielu tirdzniecības veikšanai.

Jāatgādina, ka parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek novietotas autostāvvietās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt ielas telpu, kas atvēlēta automašīnām un gājējiem. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – tas ātri un vienkārši izveidojams un ievērojami atslogo gājēju ietves no smagnējām un investīciju ietilpīgajām āra vasaras terasēm.

 📌 Ar tipveida paraugiem un satiksmes organizācijas shēmu parkletam iespējams iepazīties RDPAD tīmekļvietnē – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība plāno kompensēt dzīvojamo māju attīstītājiem ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu, kas paredzēs kompensācijas uzņēmējiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

“Ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem vēlamies sasniegt vairākus prioritārus mērķus vienā solī – stimulēt mājokļu būvniecību Rīgā, sakārtot publisko infrastruktūru un izdarām to operatīvi. Rīgai ir atbildība ieklausīties uzņēmējos, kuri investē pilsētas attīstībā, tāpat pilsētai ir pienākums radīt visiem uzņēmējiem vienādus un godīgus spēles noteikumus. Sākotnēji plānots, ka jaunie saistošie noteikumi darbosies, attīstot mājokļu tirgu, bet nākotnē šādu mehānismu varētu ieviest arī sadarbībā ar tiem investoriem, kuri iegulda biroju un ražošanas ēku būvniecībā.”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Saistošo noteikumu projektu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Rīgas pašvaldība šonedēļ publicēs tīmekļvietnē www.riga.lv un ikviens varēs izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts vēl būs jāapstiprina Rīgas domei.