Arhīvs birkai: Uzņēmējdarbība

Aicina uzņēmējus izvēlēties tipveida risinājumus parkletiem un āra kafejnīcām

Tuvojoties siltākam laikam, Rīgas pašvaldība aicina uzņēmējus savlaicīgi domāt par parkletu, āra kafejnīcu un reģistrētu ielu tirdzniecības vietu ierīkošanu. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem.

Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (RDPAD) un Ārtelpas un mobilitātes departametnu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai.

Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem atļauja AIC ielu tirdzniecības veikšanai.

Jāatgādina, ka parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek novietotas autostāvvietās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt ielas telpu, kas atvēlēta automašīnām un gājējiem. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – tas ātri un vienkārši izveidojams un ievērojami atslogo gājēju ietves no smagnējām un investīciju ietilpīgajām āra vasaras terasēm.

 📌 Ar tipveida paraugiem un satiksmes organizācijas shēmu parkletam iespējams iepazīties RDPAD tīmekļvietnē – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība plāno kompensēt dzīvojamo māju attīstītājiem ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu, kas paredzēs kompensācijas uzņēmējiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

“Ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem vēlamies sasniegt vairākus prioritārus mērķus vienā solī – stimulēt mājokļu būvniecību Rīgā, sakārtot publisko infrastruktūru un izdarām to operatīvi. Rīgai ir atbildība ieklausīties uzņēmējos, kuri investē pilsētas attīstībā, tāpat pilsētai ir pienākums radīt visiem uzņēmējiem vienādus un godīgus spēles noteikumus. Sākotnēji plānots, ka jaunie saistošie noteikumi darbosies, attīstot mājokļu tirgu, bet nākotnē šādu mehānismu varētu ieviest arī sadarbībā ar tiem investoriem, kuri iegulda biroju un ražošanas ēku būvniecībā.”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Saistošo noteikumu projektu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Rīgas pašvaldība šonedēļ publicēs tīmekļvietnē www.riga.lv un ikviens varēs izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts vēl būs jāapstiprina Rīgas domei.

 

Izsludināts metu konkurss par Neatkarības laukuma attīstību

,

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880. gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987. gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018. gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4. maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta nozīmi: “Šajā trauksmainajā laikā, kas mums atgādina, ka neatkarība ir jālolo un jāsargā, mēs meklēsim risinājumus, kā pilsētvidē iemūžināt Latvijas neatkarībai vissvarīgākos notikumus, kas norisinājušies 18. novembrī un 4. maijā, vienlaikus strādājot pie Neatkarības laukuma labiekārtošanas. Mums ir jāizceļ šī laukuma vēsturiskā nozīme, lai tas kļūtu par vietu, kur ikviens var atcerēties un godināt mūsu valsts vēsturi”.

Neatkarības laukuma atjaunošanas priekšlikumā konkursa dalībniekiem jāmeklē līdzsvars starp klasicisma laikmetam raksturīgā plānojuma kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un plašāku pasākumu norises un pulcēšanās vietas funkcionālajām nepieciešamībām, jāsniedz priekšlikumi apstādījumu, gājēju celiņu, apgaismojuma un ārtelpas mēbeļu atjaunošanai. Laukumu iecerēts papildināt ar valstisko un personīgo neatkarību simbolizējošu vides objektu. Neatkarībai veltītajam vides objektam jābūt iedvesmojošam, vienojošam, jēgpilnam un estētiski pievilcīgam. Tā semantiskajai nozīmei un vēstījumam jāsasaucas ar laukuma nosaukumu un vēsturisko kontekstu.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā. Pretendentu iesniegtajos metos konkursa žūrija vērtēs Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Meti jāiesniedz līdz 10. jūnijam.

Metu konkursa balvu fonds ir 20 000 eiro.

Žūrijas komisijā strādās biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

 📌 Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Papildu informācija: Tatjana Smirnova, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: tsmirnova11@riga.lv

 

Paziņojums par zemes vienības Vestienas ielā 2J lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

19.02.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4329-lē “Par zemes vienības Vestienas ielā 2J lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis – radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nosakot tādu funkcionālo zonējumu, kas pieļauj dzīvnieku aprūpes iestādes (veterinārās klīnikas) izveidi teritorijā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Fiziska persona.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 26.02.2025. līdz 26.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 17.03.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: facebook.com/RigaAttistas. Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 17.03.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 26.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 26.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Rīgā, Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Ed. Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

RNP modernizē sētnieku darbu, veidojot uzkopšanas komandas

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pakāpeniski modernizē sētnieku darba organizāciju – par tīrību māju kāpņutelpās un pagalmos turpmāk viena cilvēka vietā rūpēsies uzkopšanas komandas, kas aprīkotas ar kvalitatīvu tehniku. Izmaiņas nodrošina labākus darba apstākļus darbiniekiem un kvalitatīvāku pakalpojumu iedzīvotājiem.

Pašlaik darbs šādi norit jau 400 Rīgas mājās, un pirmie rezultāti ir ļoti labi, par ko liecina ne vien uzņēmuma kvalitātes kontrole, bet arī atsauksmes no iedzīvotājiem.

Papildus kvalitātes uzlabojumiem ļoti būtisks apsvērums izmaiņām ir tieši darbinieku labbūtība. Jaunajās uzkopšanās komandās strādā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbinieki, kas līdz šim strādājuši kā sētnieki un apkopēji. Tradicionāli sētnieka darbs ir fiziski smags, bet komandā cilvēki darbu dara kopā un izmanto modernu tehniku, kas mazina slodzi.

Pagalmos uzkopšanas komandas izmanto nelielus raiderus, lapu pūtējus un traktoriņus, ar kuriem ziemā ietves tīra no sniega un kaisa, bet vasarā pļauj zāli un slauka ietves. Savukārt iekštelpās komandām ir īpašas slotas grīdas mazgāšanai, putekļu sūcēji un iekārtas grūti aizsniedzamu logu mazgāšanai.

Komandās darbu iespējams organizēt efektīvāk. Uzkopšanas tehnika ļauj strādāt ātrāk, kas ir īpaši svarīgi sniegotās ziemas dienās. Brīžos, kad sētnieks saslima, bija grūti ātri atrast aizvietotāju, bet komandā darbinieki var viegli viens otru aizvietot. Komandu darba efektivitāte ir būtiska arī finansiāli – par spīti augošām izmaksām tas ļauj uzņēmumam nepaaugstināt uzkopšanas izmaksas iedzīvotājiem.

RNP Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Airita Šica stāsta arī par kādu iepriekš neplānotu ieguvumu no komandu darba:

“Redzam, ka jaunā kārtība uzlabo mūsu saziņu ar iedzīvotājiem. Nereti cilvēki savas mājas sētnieku uztvēra kā kontaktpersonu, ar ko pārrunāt savas bažas vai vēlmes par mājas pārvaldīšanu. Labs sētnieks varēja uzklausīt, bet viņam nebija vajadzīgās informācijas un iespēju palīdzēt, runātais visbiežāk nenonāca līdz risinājumam, un cilvēki palika vīlušies. Bez sētnieka cilvēki aktīvāk izmanto mūsu saziņas kanālus – sazvanās ar savas mājas pārvaldnieku, izmanto mobilo lietotni vai pašapkalpošanās portālu, vai zvana uz informatīvo tālruni. Tas mums palīdz ātrāk uzzināt un risināt problēmas.”

📌 Vairāk par RNP aktualitātēm – ŠEIT

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

*Attēls: mparvaldnieks.lv

 

“Rīgas centra ideju laboratorijā” eksperti un uzņēmēji meklē risinājumus aktivitātes veicināšanai galvaspilsētā

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) un SIA “Rīgas nami” 25. februārī organizēja “Rīgas centra ideju laboratoriju”, kurā uzņēmēji, apkaimju organizāciju pārstāvji, Rīgas domes un izpildinstitūciju eksperti kopīgi meklēja risinājumus Rīgas centra attīstībai un dzīvības atjaunošanai.

Gandrīz pusgada garumā, sadarbojoties ar Rīgas domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, LANĪDA sagatavojusi priekšlikumus, lai Rīgas centru padarītu pievilcīgu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. “Rīgas centra ideju laboratorijas” mērķis bija atlasīt visefektīvākos risinājumus, kurus Rīgas dome un citi partneri varētu sākt realizēt.

“Prieks, ka ir izdevies raisīt diskusiju par Rīgas centra attīstību –pilsētai, uzņēmējiem un visai sabiedrībai svarīgu jautājumu. Šīs ideju laboratorijas mērķis bija visām pusēm satikties un izkristalizēt tos priekšlikumus, kas būtu realizējami. Pirmais solis sperts, taču tas ir ilgtermiņa darbs, kas jāturpina, bet gandarījums, ka šis process ir sācies, un pašvaldības pārstāvji, politiķi un uzņēmēju pārstāvji ir satikušies, lai strādātu kopā,”

norāda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.

“Rīgas centrs ir mūsu galvaspilsētas vizītkarte un uzņēmējdarbības dzinējspēks, tāpēc spraigās un dinamiskās šodienas diskusijās izkristalizētas labākās idejas, ko iespējams iedzīvināt Rīgas centra attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanai. Mēs arī turpmāk ceram uz ciešu sadarbību ar Rīgas domi, lai kopīgiem spēkiem veidotu dzīvīgu un konkurētspējīgu pilsētvidi,”

uzsver LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

“Rīgas centra un visas Rīgas attīstība ir nozīmīga ne tikai rīdziniekiem un Rīgas uzņēmējiem. Manuprāt, pozitīvais signāls ir, ka uzņēmēju ilgstošos aicinājumus sadzirdējuši arī Rīgas domnieki. Tomēr vienlaikus skaidrs, ka uzņēmēji sagaida ne tikai diskusijas, bet arī dzīvē pamanāmas izmaiņas, pie tam tām jānotiek gana strauji, vēl vairāk nepalielinot Rīgas konkurentpilsētu priekšrocības. Tāpat svarīgi, lai Rīgas attīstībai nozīmīgus jautājumus risinātu arī nacionālās politikas līmenī, jo pašvaldības rokās esošie instrumenti ne vienmēr ir pietiekami visaptveroši efekta panākšanai,”

norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Laboratorijas dalībnieki strādāja piecās darba grupās, kas koncentrējās uz nozīmīgākajiem Rīgas centra attīstības aspektiem:

✅ Īpašumu attīstība – rosināta vēsturisko ēku atjaunošanas procedūras vienkāršošana, “zaļā koridora” izveide birokrātijas mazināšanai, kas atvieglotu investoru piesaisti.

✅ Mobilitāte – ierosinājumi ietvēra stāvvietu sistēmas uzlabošanu, lai veicinātu biznesa plūsmas Rīgas centrā, kā arī sabiedriskā transporta pieejamības palielināšanu.

✅ Mājokļi – diskutēja par to, kā veicināt jaunu mājokļu būvniecību un degradēto ēku atdzīvināšanu.

✅ Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – priekšlikumi ietvēra nekustamā īpašumu nodokļa atlaides uzņēmējiem, kas izmanto pirmā stāva telpas komercdarbībai, kā arī telpu pielāgošanu dzīvošanai.

✅ Nodokļu politika – ierosināti pasākumi, kas stimulētu ilgtermiņa ieguldījumus Rīgas centrā.

Ņemot vērā laboratorijā panāktās vienošanās par prioritāriem risinājumiem katrā tēmā, Rīgas dome apņēmusies prioritāro priekšlikumu īstenošanu uzsākt jau tuvākajā laikā.

Rīgas centra ideju laboratorijas” darba grupu prezentācijas var skatīt – ŠEIT.

Papildu informācija: Sandra Rasnača, LANĪDA izpilddirektore, tālr. 22535583, e-pasts: lanida@lanida.lv.

 

Publiskajai apspriešanai nodoti saistošie noteikumi divu jaunu uzņēmējdarbības atbalsta programmu īstenošanai

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 28. februārim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par divu jaunu atbalsta programmu īstenošanu, kas paredz piešķirt uzņēmējiem līdzfinansējumu un komerctelpu labiekārtošanai un dažādu publisku pasākumu rīkošanai.

✅ Iepazīties ar projektiem un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”.

Abas programmas paredz atbalsta sniegšanu mazajiem un mikro uzņēmējiem, kas darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā.

Viena no atbalsta programmām paredzēta komercdarbības veicināšanai esošo ēku pirmajos stāvos.

Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai:

  • telpu remontam;
  • iekārtošanai;
  • vides pieejamības uzlabošanai;
  • skatlogu noformēšanai;
  • izkārtņu izgatavošanai;
  • labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā;
  • nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām.

Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Otra atbalsta programma, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistītu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

Pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem abu programmu realizācijā.

 

Jaunciema kapos labiekārtos bāreņu un bezpiederīgo sektorus

Turpinot kapsētu sakārtošanu galvaspilsētā, šogad Jaunciema kapos plānots labiekārtot sektorus, kuros apglabāti bāreņi un iedzīvotāji bez piederīgajiem.

“Šie īpašie Jaunciema kapu sektori atgādina, ka ikviens ir pelnījis cieņpilnu piemiņu un sakārtotu pēdējo atdusas vietu. Pat ja šo cilvēku dzīves nogale nebija viegla, mēs vēlamies apliecināt cieņu viņu dzīvei un klātbūtnei starp mums. Tā ir ne tikai fiziska apkārtējās vides sakārtošana, bet arī cilvēcības un atbildības apliecinājums, jo šie cilvēki reiz dzīvoja, cerēja un sapņoja. Un pat ja viņiem nebija tuvāko, mēs esam gatavi par viņiem rūpēties arī tagad,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens

Bezpiederīgo sektorā šogad plānots izveidot jaunu piemiņas vietu – lielu, melnu krustu, kas atradīsies mulčētā laukumā ar apstādījumiem. Darbus veiks SIA “Legāts”, kurai no Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem šim nolūkam piešķirti gandrīz 14 000 eiro.

Tāpat plānots sakopt un labiekārtot bāreņu sektoru, kur darbus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas meži”.

Līdz šim Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļi piešķirti arī II Meža kapsētas liepu alejas sakopšanai, kas noslēdzās pagājušā gada izskaņā.

Rīgas kapsētās par kapa vietām pienākums rūpēties ir apbedīto tuviniekiem. Ja tuvinieku nav vai arī tie kapavietas nekopj, pašvaldība nodrošina atsevišķu darbu veikšanu, piemēram, zāles pļaušanu un lapu grābšanu.

Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla informē, ka bāreņu sektors Jaunciema kapos izveidots pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tur nonāca bērniņi no bērnu aprūpes centra “Rīga” un tā filiālēm “Teika” un “Pļavnieki”, kas pēc savas būtības ir bērnunami.

Pēdējo 30 gadu laikā šajā sektorā apglabāti 36 bērni, bet akmens pieminekļi ir ne vairāk par pieciem – tikai tiem, kuriem bija kādi radinieki.

 

Rīga aicina baudīt ziemas priekus slēpošanas trasē Uzvaras parkā

Ceturtdien, 13.februārī, no plkst.12.00 atvērta slēpošanas trase Uzvaras parkā, Uzvaras bulvārī 15.

 

“Jau no šodienas Uzvaras parka slēpošanas trase ir gatava ziemas priekiem. Pateicoties Rīgas sporta skolas “Arkādija” komandai, rīdzinieki varēs baudīt slēpošanu pašā pilsētas sirdī. Slēpošanas trasi ir iespējams izmantot bez maksas. Slēpju nomā pa demokrātiskām cenām ir iespējams inventāru arī iznomāt, bet, protams, var izmantot arī savu inventāru. Nāciet un izmantojiet iespēju, kamēr laikapstākļi ļauj slēpot! Svaigs gaiss, sniegs un kustība garantēs labu noskaņojumu, jo parks ir paredzēts visiem rīdziniekiem,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Visiem ziemas sporta entuziastiem būs iespēja baudīt sagatavotu slēpošanas trasi ar savu inventāru bez maksas. Uzvaras parkā būs pieejama arī inventāra noma, kas darbosies katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00. Pieaugušajiem inventāra nomas izmaksas ir 4,50 eiro stundā, pensionāriem un bērniem 3 eiro stundā par distanču slēpošanas komplektu (slēpes, nūjas, zābaki).

📌 Papildu informācija pa tālruni: +37129511244.

📌 Vairāk informācijas par slēpošanas aktivitātēm mājaslapā www.rigaslepo.lv.

Aicinām visus aktīvās atpūtas cienītājus izmantot šo iespēju un baudīt ziemas priekus Uzvaras parkā!

 

Rīga uzņēmējdarbības veicināšanai piedāvās divas jaunas atbalsta programmas

Uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, Rīgas pašvaldība šogad plāno ieviest divas jaunas atbalsta programmas, piešķirot uzņēmējiem līdzfinansējumu dažādu publisku pasākumu organizēšanai un komerctelpu iekārtošanai.

🔵 Viena no atbalsta programmām, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

🔵 Otra atbalsta programma paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam; iekārtošanai; vides pieejamības uzlabošanai; skatlogu noformēšanai; izkārtņu izgatavošanai; labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā; nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām. Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Patlaban abu atbalsta programmu saistošos noteikumus vērtē Finanšu ministrija pēc kā tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka abas jaunās atbalsta programmas izveidotas, balstoties uz pašu uzņēmēju ierosinājumiem, kā cīnīties ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un attālinātā darba ieviešanas sekām.

“Neviens uzņēmums, kafejnīca vai veikals nevarēs strādāt, ja pie viņa nenāks klients, kas pērk viņa preces vai pakalpojumus. Cilvēku piesaistei pašvaldība organizē dažādas aktivitātes un pasākumus. Papildus, sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām, esam izstrādājuši jaunas atbalsta programmas, ar mērķi atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas un vajadzības. Pašvaldība dod instrumentus, bet katra uzņēmēja paša ziņā ir būt aktīviem un tos pilnvērtīgi izmantot,”

skaidro I. Andersone

Atbalsta programmu efektivitāti pašvaldība novērtēs, ņemot vērā uzņēmēju aktivitāti un telpu izmantošanas mērījumus. 2024. gada otrajā pusē Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta speciālisti, fiziski apsekojot galvenās Rīgas centra un Vecpilsētas ielas, fiksēja reālo situāciju komerctelpās, kas atrodas ēku pirmajos stāvos. Kopumā apsekotas 2323 komerctelpas un dati rāda, ka 73% no apsekotajām telpām jau šobrīd notiek dažāda veida komercdarbība (pakalpojumi, tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana u.c.), bet 2% telpu tiek veikti remontdarbi.

Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta vadītājs Andris Lišmanis skaidro: “Apzinot reālo situāciju, varam efektīvi īstenot atbalsta programmas un novērtēt, kā uzņēmējdarbību konkrētās vietās nākotnē ietekmēs ielu pārbūve un labiekārtojumi, pilsētvides attīstības projekti, kā arī pašvaldības atbalsta mehānismi. Analizējot datus, redzam, ka atkarībā no ielas pirmā stāva aizņemtība ir atšķirīga un labāki rādītāji ir ēkās, kuras atrodas tiešā centra tuvumā. Visvairāk aizpildītu telpu ir Tērbatas ielā, kur aizņemti vairāk nekā 90% komerctelpu, Baznīcas ielā aizņemti 91% telpu, kā arī Dzirnavu, Ģetrūdes, Audēju, Torņa ielā un Jaunielā. Brīvības ielā aizņemti 65%, Kr. Valdemāra ielā 68% un A. Čaka un Marijas ielā – 70% telpu. Secinājums – mierīgas, sakārtotas, labiekārtotas un apgaismotas ielas piesaista gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, jo tajā ir patīkamāk dzīvot, strādāt, pavadīt laiku un cilvēki šādā vidē pārvietojas lēnāk un uzturas ilgāk.”

Vienlaikus Rīgas pašvaldība ieviesusi jaunu atbalsta aktivitāti uzņēmējiem – iespēju operatīvi saņemt Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktā pašvaldības speciālista jeb mentora konsultāciju, kas sniegs informatīvu atbalstu un padomus, kā uzņēmējam rīkoties konkrētajā situācijā vai kādi dokumenti jāiesniedz problēmas risināšanai vai pakalpojuma saņemšanai.

📌 Konsultācijas uzņēmēji var saņemt kontaktpunkta darba laikā, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot uzņemējdarbības atbalsta projektu vadītājiem uz tālruni +371 28019057 (Aijai Lilienfeldei) vai +371 29325310 (Mārim Strodam).