Arhīvs birkai: Vide

No 4. oktobra līdz 6. oktobrim notiek Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ikgadējais forums, kas pulcēs ap 500 dalībnieku, tai skaitā augstas amatpersonas no Baltijas jūras reģiona valstīm. Forums šogad veltīts zaļajai enerģijai, klimatam un jauniešu iesaistei.

Forums šogad notiek Rīgā, jo Latvija no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30.jūnijam ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Forumu organizē Rīgas pašvaldība ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Vīzijas un stratēģiju apkārt Baltijas jūrai (VASAB) sekretariātu, Baltijas pilsētu savienību un Baltijas jūras stratēģijas punktu.

“Esmu lepns, ka šogad varam Rīgā uzņemt 14. Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam forumu, kura fokuss saskan arī ar Rīgas ilgtermiņa prioritātēm. Rīga 2022. gadā ir pievienojusies 100 klimatneitrālu un viedu pilsētu misijai, izvirzot ambiciozus vides un klimatneitralitātes mērķus. Tāpat Rīga aktīvi iesaistījusies ES Interreg projektā “”UrbCultural Planning”, kura gaitā radīts pilsētas modelis datorspēlē “Minecraft”, kas dod iespēju bērniem un jauniešiem ieskatīties un iesaistīties pilsētas plānošanā. Esmu pārliecināts, ka forumā gūtās atziņas, izveidotās saites un radušās idejas palīdzēs veidot jaunas auglīgas sadarbības starp Baltijas reģiona pilsētām, kas veicinās visa reģiona attīstību un izaugsmi.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

📌 Foruma nosaukums ir “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future generations”).

● Pirmajā dienā, 4.oktobrī, Mazajā ģildē norisinās deviņu politikas jomu koordinatoru darbnīcas, bet vakarā konferences atklāšanas vakariņas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foruma otrajā dienā 5.oktobrī, notiks konference, kuru atklās ārlietu un klimata un enerģētikas ministri, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Diskusijas paralēli notiks Lielajā un Mazajā ģildē.

● Ceturtdien, 5. oktobrī, Mazajā ģildē darbosies arī tīklošanās un ekspozīciju zona, kurā ar saviem stendiem piedalīsies dažādas Baltijas jūras reģiona valstu organizācijas. Savs atsevišķs stends būs arī Rīgas pilsētai. Foruma otrajā dienā šajā zonā notiks arī projektu un iniciatīvu tīrākam, ilgtspējīgākam, taisnīgākam un klimatnoturīgākam Baltijas jūras reģionam prezentācijas.

● Noslēdzoties pasākumiem, 6. oktobrī, Eiropas Komisijas un “Interreg” programmas pārstāvji iepazīsies ar “Interreg” finansētajiem projektiem Rīgā.

📌 Pilna pasākumu programma pieejama – ŠEIT.


ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) bija pirmā ES makroreģionālā stratēģija, ko 2009. gadā pieņēma Eiropas Komisija un apstiprināja Eiropadome. Stratēģija vieno astoņas ap Baltijas jūru esošas ES dalībvalstis, kurās dzīvo 80 miljoni cilvēku jeb gandrīz 16 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita:8 ES dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija (Berlīne, Brandenburga, Hamburga, Meklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina) un Zviedrija.

Projekts tiek finansēts no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Lai dažādotu ainavu, mazinātu konkurenci starp kokiem, saglabātu dabas daudzveidību u.c., SIA “Rīgas meži” šī gada rudenī plāno uzsākt meža kopšanu starp Jaunciema gatvi un Vadžu ielu, Rīgas mežniecības Vecāķu apgaitā, Rīgā, pie Ādažu novada robežas.

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Darbu mērķi: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
  • Darbu platība un veidi: ap 75 ha, izlases cirte un kopšanas cirte.
  • Darbu plānotais laiks: 2023.gada rudens – 2024.gada pavasaris (ciršanas darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).
  • Darbu plānotā secība: transporta vajadzībām jau veikta ceļu sakārtošana; pameža tīrīšana; koku ciršana un izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

📌 Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” iepazīstina ar meža kopšanas mērķiem, mežaudzes funkcionālo zonējumu un plānotajiem darbiem.

Meža kopšana notiks tikai teritorijās, kuras ir iekļautas uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānā” – “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā 2018. – 2026.” (101., 102., 103.kvartāli).

● Darbu mērķis ir radīt meža apmeklētājiem tīkamu ainavu ar dažādiem tās elementiem. Tostarp, saglabāt gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt reljefa formas, lai tās piesaistītu apmeklētāju skatienus un dažādotu meža vizuālo izskatu.

● Tāpat darbu mērķis ir mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, rūpes par bioloģisko daudzveidību, kā arī konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, tādējādi paildzinot to dzīves ilgumu.

Priedēm, īpaši vecākām, ir nepieciešama gaisma ne tikai galotnes daļai, bet arī stumbriem. Meža kopšana un konkurences mazināšana priedēm ir svarīga arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un attīstībai, radot labvēlīgus apstākļus sūnu un ķērpju augšanai. Tie savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem. Piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim (‘Nothorhina punctata’). Suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem – apdzīvo tikai vecas priedes ar biezu mizu (parasti vecākas par 150 gadiem) un svarīgi, lai šie koki ir saules apspīdēti.

Šajā meža masīvā ir salīdzinoši daudz skudru pūžņi – ap desmit. Ap tiem ir atzīmēta teritorija, kas darbu laikā netiks skarta.

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

  • Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona. Šī ir lielākā teritorija kopjamajā teritorijā. Te darbu mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem, kā, piemēram, sniega un vēja postījumiem.

Šeit meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte. Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 m augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (‘Amelanchier spicata’), parastā kļava (‘Acer platanoides’). Tiks saglabātas lazdas, mežābeles un kadiķi.

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma un nepieciešamības.

Savukārt rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

Rekreācijas teritorijā (101.kvartālā) ir arī dobumains koks un īpatnējs koks.

  • Reljefs. Te mežizstrāde netiks veikta. Šajās teritorijās ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks akcentētas dabā un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes. Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas.
  • Atvērumi. Kopjot mežaudzi, faktiski visā tās teritorijā tiks veidoti līdz 0,2 ha lieli atsevišķi atvērumi. Tajos tiks izcirsti visi neatbilstošie koki un krūmi. 15 atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau ir dabiski sākuši veidoties.
    • Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, lai pakāpeniski veidotos dažāda vecuma mežaudze, lai radītu nepieciešamos apstākļus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ilgtermiņā.
    • Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.
  • Ekoloģisko koku grupa. Veidojot ainavu dizaina plānu un izvērtējot pieejamās dabas vērtības, atstātas atsevišķas ekoloģisko koku grupas. Tās ir gan lapu koku, gan skuju koku grupas.
  • Pilsētas zaļās zonas meži. Te mežsaimnieciskā darbība šajā kopšanas ciklā nenotiks. Savukārt daļā pilsētas zaļās zonas meža – 103.kvartāla 4.nogabalā, ir priežu jaunaudze, kuru plānots izkopt laika gaitā.

Darbu laikā lūgums ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!


Rīgas Meži logo

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

  • Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.
  • Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Piektdien, 22. septembrī, no plkst.12.00 līdz 15.00 dabas parka “Piejūra” teritorijā Daugavgrīvā notiks informatīvs pasākums “Zaļā pēcpusdiena”, kura laikā ik viens aicināts iepazīties ar dabas liegumā veiktajām biotopu, zālāju apsaimniekošanas darbībām un to nozīmi.

Pasākumu rīko Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvalde sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Eiropas ilgtspējīgās attīstības nedēļas laikā.

“Zaļajā pēcpusdienā” paredzētas arī izziņas lekcijas/ ekskursijas dabas ekspertu Dainas Bojāres un Arņa Zacmaņa pavadībā, kur apmeklētājus iepazīstinās ar dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonas “Daugavgrīva” nozīmi putnu un augu sugu daudzveidības saglabāšanā.

PASĀKUMA PROGRAMMA

12:00 – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta un Dabas aizsardzības pārvaldes stāstījums par dabas parku “Piejūra”, dabas parka dabas lieguma zonā “Daugavgrīva” veiktajiem biotopu, zālāju apsaimniekošanas pasākumiem
13:00 – Lekcija/ekskursija ar dabas eksperti Dainu Bojāri par sastopamajām botāniskajām vērtībām
14:00 – Lekcija/ekskursija ar dabas ekspertu Arni Zacmani par sastopamo putnu sugu daudzveidību, kopīga putnu vērošana.

Darbosies Dabas aizsardzības pārvaldes telts. Pasākums piemērots arī bērniem.

📌Tikšanās vieta: stāvlaukums pie Birutas Baumanes bruģētās takas sākuma. Nokļūšanas iespējas ar sabiedrisko transportu: kursē 3. autobuss maršrutā Pļavnieki- Daugavgrīva. Skatīt kartēŠEIT

📌Vēlama iepriekšējā pieteikšanās – ŠEIT

Lai gan Baltijas jūras reģiona valstis jau ilgstoši strādā pie barības vielu un bīstamu vielu emisijas mazināšanas, pa pilsētu lietus ūdens sistēmām vidē joprojām nokļūst naftas produkti, metāli (svins un varš), organiskais piesārņojums un citas videi kaitīgas vielas. Projekts MUSTBE plāno uzlabot lietusūdens attīrīšanu, apvienojot dabā balstītus risinājumus (NBS) ar digitālajām tehnoloģijām, tādējādi maksimāli palielinot attīrīšanas procesa efektivitāti un palielināt pašvaldību spēju uzraudzīt to kvalitāti.

PROJEKTA MĒRĶIS

Izstrādāt jaunus tehnoloģiskus un digitālus daudzdimensiju risinājumus lietusūdens pārvaldībai un apsaimniekošanai, demonstrējot lietusūdens attīrīšanas, monitoringa un atkārtotas izmantošanas iespējas pilsētā. Projekta rezultātā samazināsies bīstamo vielu un toksīnu ieplūdes apjoms, kas nonāk Baltijas jūrā projektā iesaistīto pilsētu pilotteritorijās, nodrošinot a) plūdu riska samazināšanos mainīgajā klimatā, b) ūdens kvalitātes uzlabošanos lietusūdens izplūdes vietās, c) uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu un pilsētas ūdens cikla pārvaldību un d) noturīgāko pilsētvidi iedzīvotājiem.

Paredzams, ka jaunie izstrādātie viedie dabā balstītie risinājumi nodrošinās piesārņojuma attīrīšanas efektivitāti vismaz 60% apmērā suspendētajām vielām, 30% kopējam slāpeklim, 60% patogēniem (e-Coli), 50% ogļūdeņražiem (naftas produktiem), 40% smagajiem metāliem.

PROJEKTA PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES

● Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu bāzes izstrāde pilsētu pilotteritorijām, lai apvienotu pieejamos datus vairāku faktoru analīzei;
● Pilotteritoriju izpēte (t.sk. ģeodēziskie darbi, lietusūdens analīzes);
● Tehnisko risinājumu daudzdimensiju analīze lietusūdens attīrīšanai un izstrāde;
● Uzturēšanas vadlīniju sagatavošana izstrādātajiem risinājumiem;
● Risinājumu izbūve/uzstādīšana partnerpilsētu izvēlētās pilotteritorijās;
● Pilotteritoriju monitorings, t.sk. monitoringa programmas izstrāde;
● Komunikācijas un pieredzes apmaiņas aktivitātes.

PROJEKTA PARTNERI

  • Vīmsi pašvaldība (Igaunija) Vadošais partneris
  • Satakuntas Lietišķo zinātņu universitāte (Somija)
  • Tallinas Tehnoloģiju universitāte (Igaunija)
  • Tallinas pilsēta (Igaunija)
  • Pori pilsēta (Somija)
  • Sēderhamnas pašvaldība (Zviedrija)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība (Latvija)
  • Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija)

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 3 980 476 EUR. Rīgas pilsētai paredzētais budžets 638 584 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 510 867,20 EUR.

MUSTBE projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.05.2023. – 30.04.2026.

Kontaktinformācija: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Logo_MUSTBE_Interreg

Atsaucoties iedzīvotāju iniciatīvai un realizējot līdzdalības budžeta projektu, šovasar Vecāķu pludmalē vairāku simtu metru garumā izbūvēta jauna koka pastaigu laipa, kas gar jūras malu savieno Vecāķu glābšanas stacijas pieeju Selgas ielā un Pludmales ielas pieeju.

Projektu 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursā iesniedza “Vecāķu biedrība” un to īstenoja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Izmantojot šādu pastaigu laipu iedzīvotāji varēs izbaudīt jūras skatu, pastaigājoties gar krastu, piekļūt vasaras laikā pludmalē ierīkotajām kafejnīcām, ērti tikt no Pludmales ielas līdz glābšanas stacijai un otrādi, kā arī tikt līdz cietajām smiltīm un peldvietai. Laipa izvietota starp ģērbtuvēm un volejbola laukumiem, netraucējot aktīvās atpūtas zonai.

Izbūvētās laipas kopējais garums ir 255 metri. Pie tās izveidotas divas atpūtas terases ar soliņiem. Projekts uzlabo vides pieejamību, organizē intensīvo cilvēku plūsmas pārvietošanos peldvietā, nodrošina ērtu pārvietošanos peldvietas smilšainajā daļā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ģimenēm ar bērnu ratiņiem.

Izbūvētā pastaigu laipa ir sezonāla būve, līdz ar to rudens periodā laipu demontēs un uzstādīs atpakaļ pavasarī pirms peldsezonas atklāšanas.

Projekta gaitā tika pilnā apjomā realizēta “Vecāķu biedrības” iesniegtā ideja. Projekta izmaksas bija gandrīz 50 000 eiro.

🔎 No 1. oktobra iedzīvotāji līdzdalības budžeta konkursā varēs balsot par šogad iesniegtajām idejām, ar kurām var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē balso.riga.lv.

Dabas parka Piejūra” teritorijā Vakarbuļļos ir izveidota labiekārtota Veselības taka, kurā dažāda vecuma cilvēki ar atšķirīgu fizisko sagatavotību var izkustēties, atrodoties dabā, vienlaikus mazinot apmeklētāju antropogēno slodzi uz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem.

📌 Veselības takā pieejami:
● vingrošanas elementi un bērnu rotaļu elementi;
● soliņi;
● izveidotas velosipēdu novietnes;
● uzstādīti informatīvi stendi, kas ir kā pieturas punkti, kuros ir norādīti viegli saprotami, uz vietas izpildāmi un visām vecuma grupām pielāgoti vingrinājumi, t.sk. informatīvais stends, kurā iekļauta informācija par dabas parku “Piejūra”.

Informācija par vingrojumiem ir pieejama arī braila rakstā. Lai jauno taku varētu izmantot pastaigām diennakts tumšajā laikā, tā marķēta ar gaismu atstarojošām norādēm.

“Veselības taka ir lieliska iespēja Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būt fiziski aktīviem un baudīt dabas tuvumu. Jaunā taka ir paredzēta ikvienam, neatkarīgi no dzimuma un vecuma – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Tā piemērota arī māmiņām ar ratiņiem un personām ar kustību traucējumiem, jo pieejama infrastruktūra ērtai taku lietošanai ratiņos un ratiņkrēslos,”

stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Veselības taka ir izveidota, pateicoties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projektam “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “Piejūra” (Natura 2000 vieta)” (Projekta Nr.5.4.3.2/22/A/008). Tā mērķis ir attīstīt antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru dabas parkā “Piejūra” iedzīvotāju, pilsētas viesu un teritorijas apsaimniekotāju vajadzībām, kā arī veikt kompleksus apsaimniekošanas pasākumus. Projektā arī izbūvēti jauni ceļa segumi operatīvā transporta vajadzībām, kā arī plānota piejūras kāpas kvalitātes uzlabošana Mangaļsalā un zālāju biotopa apsaimniekošana un atjaunošana.

PAR DABAS PARKU

Dabas parks “Piejūra” ir izveidots 1962. gadā un tā platība ir 4315 ha. Dabas parks “Piejūra” ir Natura 2000 teritorija, putniem starptautiski nozīmīga vieta, kas ietver trīs lielāko Latvijas upju — Lielupes, Daugavas un Gaujas — ietekas Rīgas jūras līcī. Dabas parks izveidots, lai saudzētu vecos piejūras mežus un kāpas, kā arī retas augu un dzīvnieku sugas. Projekts “ Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “„Piejūra” (Natura 2000 vieta)” Nr. Nr.5.4.3.2/22/A/008 ir īstenots ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Natura 2000 tīkls Eiropā izveidots ar mērķi aizsargāt un pārvaldīt apdraudētās sugas un biotopus to dabīgajā areālā Eiropā, neatkarīgi no valsts robežām. Vienotajā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā iekļaujas katra dalībvalsts ar savu aizsargājamo teritoriju sistēmu. Latvija Natura 2000 tīklā ir kopš 2004.gada – tās ir 333 Natura 2000 teritorijas (326 sauszemes un septiņas jūras teritorijas) un kopumā aptver 12% Latvijas teritorijas.

Informatīvais stends

Trešdien, 6. septembrī no plkst. 16.00 līdz 19.00 Juglā pie Velnezera norisināsies pasākums, lai informētu vietējos iedzīvotājus par plānotajām ezera attīrīšanas aktivitātēm, savukārt ceturtdien, 7. septembrī ,no plkst. 7.00 līdz 7.30 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti piedalīties zivju monitoringa demonstrējumā.

Pasākuma laikā tiks sākta diskusija ar vietējiem iedzīvotājiem par ezerā plānotajām aktivitātēm ar mērķi apkopot biežāk uzdotos jautājumus, lai īstenotu ezera attīrīšanu 2024. gadā, izmantojot Baltijā inovatīvu metodi – ALUM.

Pasākumā būs iespēja uzdot jautājumus Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, kā arī vērot, kā notiek ikmēneša ūdens paraugu ievākšana ezera priekšizpētes vajadzībām. Tikšanās vieta pie Juglas Velnezera – teltī, netālu no labiekārtotās peldvietas.

🔹 Trešdien, plkst. 19.00 ezerā tiks izvietoti zinātniskās zvejas tīkli.
🔹 Pasākuma otrajā dienā, ceturtdien plkst. 7.00 no rīta šie tīkli tiks vilkti ārā no ezera, lai veiktu zivju šķirošanu un mērīšanu.

Projekta “TRUST ALUM” gaitā 2024. gada vidū tiks veikta Baltijā pirmā ezera attīrīšana no vēsturiskā fosfora piesārņojuma izmantojot Skandināvijā populāru ALUM metodi. Ezera attīrīšanu veiks eksperti no Zviedrijas ar patentētu EKOBENTIK iekārtu. Zivju zveja tiks veikta pirms un pēc ezera attīrīšanas, lai demonstrētu ALUM metodes nekaitīgumu. Zveja ir viena no ezera priekšizpētes aktivitātēm.

PAR ALUM MODELI UN DARBU AKTUALITĀTI

Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšana), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.

ALUM attīrīšanas metodi plaši izmanto dzeramo ūdeņu un notekūdeņu apstrādē, bet metodes pamatā ir dabā sastopamā alumīnija sulfāta sāls pielietošana fosfora saistīšanai nogulumos. Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vismaz 250 pozitīvu piemēru. Metodes priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.

KĀDĒĻ ATTĪRĪS TIEŠI VELNEZERU?

Velnezers ir beznoteces brūnezers, kas atrodas daudzstāvu māju ielokā – Rīgā, Juglas apkaimē. Ezers vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Te mazgāta veļa, peldināti zirgi, apkārtējā teritorija kādreiz izmantota lauksaimniecībai, līdz tika blīvi apbūvēta. Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonāca lieli fosfora apjomi. Velnezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Ezera kvalitāte ir zema un tas aizaug.

PAR PROJEKTU

Aktivitātes norisināsies projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) gaitā, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu: https://interreg-baltic.eu/project/trust-alum/

Projekta kopējais finansējums (visiem partneriem) ir 497 742 eiro, no kuriem 398 194 eiro sedz Interreg programma un 99 548 eiro ir projekta partneru līdzfinansējums. Attiecībā uz Velnezeru kopējais finansējums ir 11 200 eiro, no kuriem Rīgas pašvaldības līdzfinansējums būs 2240 eiro.

Papildu informācija: Inga Retiķe, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, komunikācijas vadītāja, e-pasts: inga.retike@lhei.lv

Lai aktualizētu cigarešu izsmēķu piesārņojuma problemātiku, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 16. septembrim, kampaņas “Save Our Sea” laikā, apskatīt rātsnamā izvietoto SIA “Zaļā josta” ceļojošo ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” un platformā iesaisties.riga.lv pārbaudīt savas zināšanas par izsmēķu ietekmi uz vidi.

Katru gadu 31. augustā Baltijas jūras piekrastes valstīs tiek atzīmēta Baltijas jūras diena, un 2023. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta Tallina kopā ar Helsinkiem un Pasaules talku “Let’s Do It World” aicina pievērst uzmanību Baltijas jūras vides problēmām un dot iespēju tās krastos dzīvojošajiem rīkoties pašiem un sakopt Baltijas piejūras zonas, pludmales un kāpas. Šogad Latvijas pašvaldības kopā ar Lielās talkas organizatoriem vienojušās sevišķu uzmanību pievērst izsmēķu radītajai ietekmei uz vidi, īpaši pludmalēs un peldvietās.

📌 Lai pievērstu rīdzinieku un arī pašvaldības pārstāvju uzmanību izsmēķu radītajam piesārņojumam, to ietekmei uz vidi un pareizai izsmēķu utilizēšanas nozīmei, Rīgas domes ēkā līdz 16. septembrim ir apskatāma SIA “Zaļā josta” ceļojošā ekspozīcija “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Ekspozīcija izvietota rātsnama 5. stāvā.

  • Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

📌 Savukārt, lai veicinātu rīdzinieku izpratni par cigarešu izsmēķu un atkritumu šķirošanas problēmu, pašvaldība aicina aizpildīt zināšanu pārbaudes testu ar 12 jautājumiem platformā iesaisties.riga.lv. Dalībnieki, kuri pareizi atbildēs uz visiem testa jautājumiem, piedalīsies trīs balvu grozu izlozē no Rīgas pašvaldības, SIA “Zaļā josta” un SIA “Getliņi EKO”. Pirms testa pildīšanas aicinām noskatīties “Zaļās jostas” izglītojošo īsfilmu “Izsmēķa ceļš”, kas apskatāma organizācijas Youtube kontā – ŠEIT

Cigarešu filtri, kas izgatavoti no plastmasas, ir viens no izplatītākajiem plastmasas piesārņojuma avotiem pasaulē. Kā noskaidrots SIA “Zaļā josta”, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības veiktajā eksperimentā 2022. gada vasarā, ik dienu Rīgas lietus ūdens kanalizācijā varētu nonākt aptuveni 104 000 cigarešu izsmēķu, kurus rīdzinieki un pilsētas apmeklētāji nomet zemē, neiedomājoties par to ietekmi uz vidi. Tie atstāj ilgstošu un būtisku ietekmi uz dabu, dzīvniekiem un arī cilvēkiem, jo bioloģiski nenoārdās. Tāpat izsmēķus nevar pilnībā izfiltrēt ūdens attīrīšanas sistēmās, jo tie sadalās sīkās plastmasas daļiņās un neizbēgami nonāk jūrā un citās ūdenstilpēs. No cigarešu izsmēķiem ir droši atbrīvoties tikai nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros un tvertnēs.

Izsmēķu piesārņojuma apjoms lielā mērā ir atkarīgs no cilvēku kultūras un rīcības, tomēr smēķēšanu peldvietās Latvijā ierobežo arī normatīvie akti. Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu peldvietās smēķēt ir aizliegts, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Šādas īpašas smēķēšanas zonas ar metāla urnām izsmēķiem līdz šim ierīkotas Vecāķu, Lucavsalas un Vakarbuļļu peldvietās. Vakarbuļļu peldvietā pašvaldība šogad izveidos vēl vienu īpas ierīkotu smēķēšanas zonu.

Kampaņā “Save Our Sea” iesaistījušās pilsētas un to iedzīvotāji Somijā, Ālandē, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. No Latvijas kampaņā “Save Our Sea” dalību pieteikušas septiņas pašvaldības: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Ādažu novads, Talsu novads un Valmieras novads.

Fotogalerija no izstādes “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” skatāma ŠEIT

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļā, kas norisināsies no 16. līdz 22. septembrim, un mudināt savus darbiniekus šajā laikā neizmantot privātās automašīnas, bet ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgu pārvietošanās veidu – sabiedrisko transportu, velosipēdu vai pārvietoties ar kājām.

Daudzviet Eiropā no 16. līdz 22. septembrim ar saukli “Taupi enerģiju” norisināsies tradicionālā Eiropas mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus pēc iespējas mazāk izmantot privātos transportlīdzekļus, tādā veidā popularizējot zaļo dzīvesveidu un samazinot emisiju un piesārņojuma apjomu pilsētās. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmumus un organizācijas pievienoties šai iniciatīvai, organizējot saviem darbiniekiem izglītojošas aktivitātes par katra indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām, un mudinot pēc iespējas mazāk ikdienā lietot privātās automašīnas.

“Rūpes par vidi nevar būt tikai vārdos – tāpat kā jebkurā jomā, mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa rada taustāmu rezultātu. Rīga pilnvērtīgi iesaistās Eiropas mobilitātes nedēļas aktivitātēs, kas ir teicama iniciatīva, kā informēt par videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem un tam piemērotu infrastruktūru mūsu pilsētā. Aicinu iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļas notikumos, jo mēs visi kopā veidojam Rīgu par videi un cilvēku veselībai draudzīgāku pilsētu”.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Lai samazinātu transporta ietekmi uz vidi, arī Rīgas pašvaldība saviem darbiniekiem iespēju robežās nodrošina dažādus mobilitātes risinājumus un alternatīvās pārvietošanās iespējas. Piemēram, pie domes ēkas izvietotas velonovietnes, savus velosipēdus rātsnamā strādājošie var novietot ēkas pagrabā, darbinieki un apkaimju centru koordinatori darba vajadzībām var izmantot koplietošanas velosipēdus, pašvaldības policijas darbiniekiem ir pieejami elektroskūteri u.tml.

🔎 Vienlaicīgi Rīgā turpinās veloinfrastruktūras izbūve – šobrīd pilsētā veloceliņi ir vairāk nekā 120 km garumā un ierīkota 351 velonovietne, kur kopumā var novietot 1920 velosipēdus. Pērn izbūvēts veloceļš “Centrs – Ziepniekkalns”, bet šogad plānots atklāt veloceļu “Imanta-Daugavgrīva”. Tāpat nākotnē plānots veloinfrastruktūru izbūvēt vai uzlabot uz vairākiem tiltiem Rīgā, bet, paaugstinot drošību, tiek ieviestas 20 km/h un 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Savukārt, pieaugot elektroskūteru apjomam pilsētā, septembrī paredzēts izveidot īpašas elektroskūteru stāvēšanas zonas. Lai ikvienam būtu pieejams sabiedriskais transports – tiek modernizēta infrastruktūra, kā arī dažādas iedzīvotāju grupas sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas vai ar lielām atlaidēm.

Lai popularizētu videi un cilvēka veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus, arī šogad Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas pašvaldība organizēs aktivitātes, kuras būs veltītas dažādiem mobilitātes risinājumiem: velotransportam, elektriskajam transportam, sabiedriskajam transportam, inovācijām pilsētā. Detalizēta programma par plānotajām aktivitātēm tiks publicēta mājas lapā riga.lv septembra sākumā.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas.

Tūrismu veicinošas aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros KM šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

Informācija par objektiem atrodama aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv

“Stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās kultūras vērtībās, tāpēc ar Kultūras ministrijas piesaistīto starptautisko līdzfinansējumu paveiktais Latvijas pašvaldībās ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm. Kultūras ministrijai ir ļoti būtiska to pieejamība maksimāli plašai sabiedrībai, tostarp mūsu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pēc mūsu iniciatīvas veiktā aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu apsekošana ļāvusi izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus, kas pašvaldībām varētu ļaut tuvākajā nākotnē uzlabot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar kustību, bet arī dzirdes un redzes traucējumiem.”

atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis

Pirms šīs sezonas tūrismu veicinošās aktivitātes “Atrastā Latvija” atklāšanas vides pieejamības eksperti veica visu objektu pieejamības cilvēkiem ar kustību traucējumiem novērtējumu – procesā tika pārbaudīta piekļūšana pie objektiem, specializēto rampu un uzbrauktuvju izvietojums, stāvvietu pieejamība, objektā pielāgotās ekspozīcijas un citi būtiski aspekti. Izvērtējuma rezultātā aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv – pie katra no objektiem, kuru eksperti atzinuši par atbilstošu, pievienots arī apraksts, atspoguļojot konkrētās vietas pieejamības specifiku.

“Priecājamies redzēt, ka Latvijas tūrisma galamērķi ir ne tikai saglabājuši mūsu kultūras un dabas mantojumus, bet arī kļuvuši iekļaujoši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu pārstāvji, domājot par vides fizisko pieejamību, paveikuši lielu darbu. Ceru, ka arvien vairāk objektu turpinās godāt savu vēsturi un padarīs to pieejamu ikvienam cilvēkam,”

iezīmē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane

Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.