Arhīvs birkai: Vide

Rīgas pašvaldība līdz 20. augustam aicina galvaspilsētas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Iesaistīties teritorijas sakārtošanā var jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas, vai nu savākt atkritumus, vai veidot, piemēram, vietu jaunai puķu dobei vai zālienam. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē georiga.lv.

Lai pieteiktos atbalstam un norādītu, kāda veida atbalsts būs vajadzīgs, jāaizpilda pieteikuma anketaŠEIT. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) apkaimju koordinatori koordinēs tālāko atbalsta sniegšanu. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniegs pieejamā atbalsta apjomu, pieteikumi tiks izskatīti un atbalstīti pieteikšanās rindas secībā, ņemot vērā arī apkaimju sadalījumu. Plānots, ka pieteikto atbalstu varēs saņemt septembra otrajā pusē.

Jau kopš 2023. gada Rīgas pašvaldība atbalsta iedzīvotāju biedrības, kuras vēlas sakopt pašvaldības teritorijas. Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, kuri paši savām rokām vēlējās labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs, pilotprojekta veidā tika izmēģināts praktiska atbalsta mehānisms – iedzīvotāju biedrībām sniegta melnzeme, komposts, zāliena sēklas un nodrošināti atkritumu konteineri.

Šajā pavasarī atbalstīti 40 Rīgas iedzīvotāju biedrību pieteikumi, un kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 312 kubikmetri melnzemes un 43 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 183 kg zāliena sēklu. Septiņās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizē un nodrošina RAIC, sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

 

20. un 21. augustā Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina Rīgas nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz tikšanos par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2026. – 2030. gadam.

Tikšanās laikā būs iespēja iepazīties ar izstrādāto rīcības programmas projektu, tostarp plānotajiem pasākumiem daļiņu PM10, PM2.5, slāpekļa dioksīda (NO₂), benzola un benz(a)pirēna koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados. Tāpat nevalstisko organizāciju pārstāvji varēs dalīties ar novērojumiem par gaisa kvalitāti pilsētā un sniegts savus priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

 Tikšanās notiks:

 2025. gada 20. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Teikā, NVO namā Ieriķu ielā 43A, Lielajā zālē;

2025. gada 21. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Imantā, NVO nama telpās Slokas ielā 161 k-2.

Dalībai pasākumos jāpiesakās iepriekš – līdz 18. augustam, aizpildot reģistrācijas formu – ŠEIT.


Papildu informācija

Darbu pie Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2026.-2030. gadam Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments uzsāka pagājušā gada oktobrī, un rīcības programma tiek izstrādāta sadarbībā ar piesaistīto projekta izpildītāju – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Lai izvēlētos atbilstošākos pasākumus gaisa piesārņojuma koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados, programmas izstrādes gaitā tiek apzināti dažādu ekspertu un gaisa kvalitātes uzlabošanā iesaistīto pušu viedokļi.

Papildus informācijai par gaisa kvalitātes problemātiku Rīgā iesakām noskatīties arī Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta prezentāciju “Gaisa kvalitāte Rīgā”, kas ierakstīta Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē 2025. gada 25. aprīlī. Ieraksts pieejams  – ŠEIT.

 

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti. Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro (bez PVN), un projekta realizāciju veiks SIA “Industry Service Partner”. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā.

Metāntenku parka paplašināšanas projekta mērķis ir novērst pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas liedz pilnībā apstrādāt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apjomu. Projekts paredz divu jaunu metāntenku izbūvi ar kopējo tilpumu 12 000 m³, kas nodrošinās pilnvērtīgu visu notekūdeņu dūņu apstrādi anaerobos apstākļos, vienlaikus būtiski palielinot biogāzes ražošanu. Tāpat projekta īstenošana ir būtisks solis ceļā uz to, lai BAS “Daugavgrīva” sasniegtu līdz pat 85 % energoneitralitātes līmeni, izpildītu Eiropas Savienības prasības un izvairītos no finansiāliem un vides ilgtspējas riskiem.

Krišjānis Krūmiņš, SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs:

“Šis projekts ir būtisks ieguldījums mūsu visu dzīves kvalitātē – tas nozīmē tīrāku vidi, pārdomātāku resursu izmantošanu un smaku izplatības mazināšanu pilsētvidē. Pēc jauno metāntenku izbūves mums vairs nebūs neapstrādātu dūņu, kuras pašreizējo kapacitātes ierobežojumu dēļ nākas nogādāt Vārnukroga krātuvē. Turklāt jaunie apstrādes apjomi un uzlabotā infrastruktūra metāntenku parkā ļaus jau tuvākajā nākotnē mums būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu notekūdeņu attīrīšanas vajadzībām. Tā ir investīcija ar ilgtermiņa ieguvumu gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tās infrastruktūrai. Esam pārliecināti, ka projektu izdosies īstenot droši un kvalitatīvi, nepārtraucot esošo attīrīšanas iekārtu darbību.”

Starptautiski publiski pieejama iepirkuma rezultātā SIA “Industry Service Partner” piedāvājums ar līgumsummu 54,7 miljoni eiro (bez PVN) tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Projekta realizācija ietvers ne tikai divu jaunu metāntenku būvniecību, bet arī virkni citu ar esošo notekūdeņu attīrīšanas sistēmu saistītu inženiertehnisko risinājumu, piemēram, inženierkomunikāciju, palīgēku un teritorijas pārbūvi, bez kuriem metāntenku darbība nebūtu tehnoloģiski iespējama.

“Esam gandarīti par iespēju kopā ar mūsu starptautisko partneri – vācu uzņēmumu “WTE Wassertechnik GmbH” – īstenot vienu no tehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības attīstības projektiem Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Tas ne vien pilnveidos SIA “Rīgas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas procesu, bet arī būs nozīmīgs izaicinājums mūsu uzņēmumam. Katram projekta posmam pieiesim ar vislielāko rūpību, ievērojot augstākos kvalitātes standartus. Šis ir svarīgs solis ceļā uz energoneitralitāti notekūdeņu attīrīšanā.”

SIA “Industry Service Partner” valdes loceklis Aigars Ločmelis

Paldies ekspertiem no SIA “Aqua-Brambis”, SIA “Firmas L4”, SIA “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu biroja”, SIA “LAKALME” un SIA “ERNST & YOUNG BALTIC” par profesionālu atbalstu, konsultācijām un ekspertu viedokļiem, kas sniegti projekta sagatavošanas gaitā – sākot no projekta izstrādes līdz iepirkuma rezultātu, kā arī tehniskā, juridiskā un ekonomiskā pamatojuma izvērtējumam.

Projekts tiks finansēts gan no obligāciju programmas līdzekļiem, gan no kredītiestāžu, tostarp Eiropas investīciju bankas aizdevuma, kā arī uzņēmuma paša kapitāla.

Iepriekš jau ziņots, ka SIA “Rīgas ūdens” kļuva par pirmo Rīgas pašvaldības uzņēmumu, kas emitējis obligācijas kapitāla tirgū. 2025. gadā uzņēmums veiksmīgi īstenoja Eiropas zaļo obligāciju emisijas programmas pirmo kārtu. Obligācijas tika emitētas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu, un to kopējais apjoms sasniedza 20 miljonus eiro. Emisijas mērķis ir finansēt videi draudzīgus infrastruktūras projektus, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām, kā arī Latvijas un Rīgas ilgtspējas stratēģijām.


Par SIA “Rīgas ūdens”

SIA “Rīgas ūdens” ir lielākais ūdenssaimniecības uzņēmums Latvijā, kas nodrošina ūdens ieguvi, attīrīšanu un piegādi, kā arī notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Rīgā un tās apkārtnē. Uzņēmuma prioritāte ir augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšana, infrastruktūras attīstība un ilgtspējīga resursu izmantošana.

“Rīgas ūdens” ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, un pirmais Ziemeļeiropas uzņēmums, kas emitējis obligācijas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu.


 

Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) projekts LIFE Osmo Baltic arī šogad īsteno  programmu “No koka uz koku” ar mērķi veicināt vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, nodrošinot piemērotu dzīvotni daudzām sugām. Īpašnieki aicināti pieteikt savus kokus bezmaksas sakopšanai līdz 15. septembrim, aizpildot tiešsaistes veidlapu pārvaldes interneta vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Programma “No koka uz koku”.

Dalībai programmā var pieteikt parasto ozolu, parasto liepu, parasto zirgkastaņu, parasto kļavu, parasto osi, parasto gobu un parasto vīksnu.

“Koki ir mājas dzīvajai dabai. Seno koku sakopšana ir atbalsts šīm dzīvotnēm, lai tās ilgstošāk spētu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas. Sabiedrības izpratne par koku nozīmi dabā un piedalīšanās šādu vērtību saglabāšanā ir ļoti būtisks solis, lai ilgtermiņā veicinātu šādu dzīvotņu pastāvēšanu Latvijā,”

pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.

Programmā aicināti pieteikties īpašnieki (fiziskas, juridiskas personas, biedrības, pašvaldības u.c.), kuru īpašumā atrodas lielu dimensiju veci dobumaini lapu koki ar stumbra apkārtmēru vizmas 3 m (1,3m augstumā no zemes). Pārvaldes interneta vietnē arī skatāma plašāka informācija par programmu, tai skaitā programmas mērķa teritoriju karte un nolikums pieteikumu izvērtēšanai. No programmā pieteiktajiem kokiem tiks izvēlēti vismaz 200 koki, kam veiks koku stāvokļa novērtēšanu un sakopšanas darbus.

Iepriekšējā gadā dalībai programmā tika pieteikti teju 700 koki no visas Latvijas. Izvērtējot atbilstību, programmā uzņemti 197 koki, no kuriem 136 bija parastie ozoli. Šogad šiem kokiem jau uzsākti stāvokļa novērtēšanas darbi un rudenī, atbilstoši novērtēšanas rezultātiem, tiks veikta koku sakopšana.

Lieliem un veciem kokiem ir augsta kultūrvēstures un ainaviskā vērtība, un ar tiem saistītas dažādas dzīvnieku, augu un sēņu sugas. Visā Eiropā novērojama vecu koku skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē ar šo dzīves vietu saistīto sugu pastāvēšanu nākotnē.

Veco lapu koku dobumos mīt īpaši aizsargājama un reta kukaiņu suga – lapkoku praulgrauzis. Vabole savas dzīves laikā spējīga pārvietoties vien dažus kilometrus, tāpēc piemērotu dzīves vietu savienojamība ir ļoti būtiska šīs un daudzu citu sugu pastāvēšanai ilgtermiņā. Lapkoku praulgrauzis ir lietussargsuga un sugas aizsardzības pasākumi sniedz lielu ieguldījumu daudzu citu aizsargājamo sugu saglabāšanā.

Pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic (LIFE22 NAT/LT/101113698) galvenais mērķis ir nodrošināt lapkoku praulgrauža aizsardzību, izveidojot pārrobežu ekoloģisko tīklu, kas savieno šīs sugas Lietuvas un Latvijas populācijas.  Projektu finansē Eiropas Savienības Vides un klimata rīcības programma (LIFE), Lietuvas Republikas Vides ministrija un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Plašāka informācija pieejama vietnē www.daba.gov.lv, jautājumus varat uzdot projekta komandai, sūtot e-pastu uz adresi koki@daba.gov.lv vai pa tālr. 25656314 (darbdienās plkst. 9-17).

Papildus informācija:
Zanda Segliņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes
projekta LIFE Osmo Baltic koordinatora asistente
Tālr. 28387179; e-pasts:  zanda.seglina@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv

 

Šovasar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments īsteno vērienīgu un tehniski sarežģītu projektu – jaunu koku stādīšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Desmit galvaspilsētas ielās paredzēts iestādīt 42 dažādu sugu kokus, bagātinot pilsētvides zaļo infrastruktūru un uzlabojot dzīves kvalitāti centra iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

“Rīga jau šobrīd ir starp zaļākajām Eiropas galvaspilsētām, un mūsu mērķis ir pilsētas zaļās zonas ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt. Koku stādīšana pilsētas centrā ir rūpīgi plānots ieguldījums gan vēsturiskā centra ainavas atdzīvināšanā, gan rīdzinieku veselīgai ikdienai,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šobrīd darbu veicējs – uzņēmums “Labie koki” – stādīšanas darbus jau ir pabeidzis Ganu, Stabu un Krišjāņa Valdemāra ielās. Jaunus kokus tuvāko nedēļu laikā stādīs arī Artilērijas, Tērbatas, Pulkveža Brieža, Lāčplēša, Merķeļa, Elizabetes un Baznīcas ielās.

Koku stādīšana Rīgas centrā prasa rūpīgu izpēti un projektēšanu, jo ielu telpas ir piesātinātas ar virszemes un pazemes inženierkomunikācijām. Katram no stādīšanas punktiem izstrādāti un saskaņoti būvprojekti – kopumā 16. Tehniskie risinājumi pielāgoti katras vietas specifikai, un atsevišķās vietās stādīšana norit nakts stundās, lai netraucētu satiksmi.

Stādīšanu uzrauga sertificēts arborists. Tiek stādīti dižstādi ar stumbra apkārtmēru 20–25 cm 1 metra augstumā, izmantojot īpaši pielāgotus augsnes substrātus, sakņu enkurojumus un TreeParker sistēmas – modulāras pazemes konstrukcijas, kas aizsargā koku sakņu zonu no sablīvēšanās, nodrošinot pietiekamu vietu, gaisu un mitrumu koka augšanai. Šādas sistēmas tiks izmantotas vietās ar ierobežotu zaļo zonu, piemēram, Elizabetes un Valdemāra ielās, kur koki jāsargā no pilsētvides slodzēm.

“Rīgā koku stādīšana vairs nav vienkāršs process – tā kļuvusi par inženiertehnisku uzdevumu. Blīvi apdzīvotās teritorijās jāizmanto īpašas metodes, kas nodrošina koka augšanu pat zem ceļiem un ietvēm. Ir patiess gandarījums, ka šādas mūsdienīgas tehnoloģijas tiek izmantotas arī Rīgā, un tas ir solis pretim ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai,”

uzsver SIA “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands.


Mājokļu un vides departaments gada pirmajā pusē pilsētas ielās iestādījis jau teju 100 dižstādu un koku stādīšanu turpinās arī rudenī. Tāpat kokus stāda arī citas pašvaldības struktūrvienības un uzņēmumi. Piemēram, SIA “Rīgas meži” parkos šogad iestādīja 50 kokus un vēl tikpat plāno iestādīt rudenī. Īpašuma departaments plāno iestādīt 75 kokus Uzvaras parkā, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde plāno iestādīt vairākus simtus koku Mūkusalas krastmalā un jaunajos mobilitātes punktos pie dzelzceļa stacijām, bet Ārtelpas un mobilitātes departaments stādīs kokus Zolitūdes piemiņas vietā, Skanstes ielā, J. Čakstes gatvē un pie jaunās veloinfrastruktūras projektiem.

 

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Lai veicinātu jaunu un noderīgu prasmju apgūšanu, veicinātu kopienas dzīvi apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu Rīgā, biedrība “Zero Waste Latvija” uzsāk bezmaksas meistarklašu sēriju aprites ekonomikas praktisko prasmju apguvei.

Dalībniekiem pieredzējušu lektoru vadībā būs iespēja veicināt savu izpratni par aprites ekonomiku, atkritumu samazināšanu, un apgūt prasmes, kas palīdzēs ietaupīt arī pašu līdzekļus. Kopā astoņās meistarklasēs neformālā vidē un radošā atmosfērā interesenti varēs apgūt, kā paildzināt lietu dzīvi, kā veicināt apriti mājās un pašiem radīt lietas no videi un veselībai draudzīgiem materiāliem vai izejvielām.

Meistarklases sāksies jūlijā, ilgs līdz oktobra beigām un notiks dažādās Rīgas apkaimēs. Visi nepieciešamie materiāli, inventārs un instrumenti tiks nodrošināti.

Lai gan aprites meistarklašu primārā mērķauditorija ir Ukrainas iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā, un Rīgas iedzīvotāji, kuri ir pakļauti nabadzības un atstumtības riskiem, tajās laipni aicināts piedalīties ikviens.

“Jēgpilna resursu izmantošana nav nekas jauns, bet laikam ejot, prasmes un zināšanas ir zudušas vai aizmirsušās. Nākuši klāt arī jauni interesanti koncepti, kā, piemēram, fermentēšana vai kapsulas garderobe. Ar mūsu meistarklasēm ceram veicināt gan videi un veselībai draudzīgāku dzīvesveidu, gan dažādu iedzīvotāju kopdarbošanos un draudzēšanos apkaimēs. Nav noslēpums, ka gan senioriem, gan cilvēkiem ar mazāku rocību vai viesiem no Ukrainas var būt grūtāk atrast aktivitātes un hobijus, kuros arī rast jaunus draugus,”

saka Lana Zveineks, meistarklašu koordinatore.

Meistarklases nodrošinās biedrības “Zero Waste Latvija” lektori vai vieslektori.

Pirmā meistarklase “Veselīgas maltītes mazie soļi: fermentēšana” notika 8. jūlijā Mazjumpravas muižā (Rumbulas apkaimē) un to vadīja lektores Agnese Gaidelione un Daina Eglīte-Antona.

Informācija par nākamo meistarklašu norises vietu un laiku tiks izziņota pakāpeniski, īsi pirms nodarbībām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, dalībai būs nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

NĀKAMĀS MEISTARKLASES: 

 

Jūlijā:

Dabīga kosmētika

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par iepakojuma ietekmi uz vidi un to, kā, paša spēkiem izgatavojot produktus, var mazināt nevajadzīgu resursu tērēšanu. Veikalā iegādājamā kosmētika un sadzīves ķīmija var atstāt sekas uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Dabisku sastāvdaļu izmantošana šīs ietekmes mazina. Praktiski iemācīsimies izgatavot lūpu balzāmu un barojošu ķermeņa krēmu, kā arī izveidosim universālo virsmu tīrīšanas līdzekli.

  Augustā:

Ilgtspējīgi dekori un floristika

Nodarbībā dalībnieki veidos dekorācijas un floristikas kompozīcijas no dabas un otrreizējiem materiāliem. Apgūs gan kompozīcijas pamatus, gan iespējas radoši eksperimentēt ar mājās pieejamiem materiāliem, tā aizstājot rūpnieciski ražotus dekorus un jaunu lietu iegādi.

 Septembrī:

Nolietota tekstila otrā dzīve un vaska drāniņu izgatavošana

Nodarbībā dalībnieki iemācīsies izveidot videi un veselībai draudzīgu ēdiena iesaiņošanas veidu un to, kā to pareizi kopt. Nodarbības otrajā daļā iemācīsies pārveidot nolietotu tekstilu sadzīvē noderīgās lietās – paliktņos, paklājiņos, kosmētikas noņemšanas drāniņās vai mājdzīvnieku guļvietās.

Dabai draudzīga mode un kapsulas garderobe

Nodarbībā dalībnieki uzzinās, kā veidot modernu, gaumīgu, bet atbildīgu garderobi, patērējot atbildīgi, nepērkot liekas lietas un, kā izveidot funkcionālu kapsulas garderobi.

Aprites ekonomikas pamati, šķiratlons un plastilīna izgatavošana bērniem

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par resursu apriti, to ierobežojumiem, pieejamību, pārstrādājamību un aizvietojamību. Turpinājumā praktiskā uzdevumā ar sacensības elementiem apgūs, kā pareizi šķirot atkritumus Rīgā.

Pārtikas atkritumu mazināšana un DiskoZupa

Iesaistot dalībniekus kopīgā, dzīvespriecīgā ēdiena pagatavošanā no augļiem un dārzeņiem, kas vizuālu defektu dēļ, iespējams, tiktu izmesti, tiks aktualizēta pārtikas neizniekošanas tēma. Apgūsim praktiskus paņēmienus, kā ekonomiskāk apsaimniekot pārtikas produktus iepērkoties, tos uzglabājot un pagatavojot. Ēdiena gatavošana un nobaudīšana ir komunikāciju un sadarbību veicinošs process, kas mazina atstumtības sajūtu.

 Oktobrī:

Ievads kompostēšanā

Interaktīvā lekcijā un praktiskā uzdevumā dalībnieki apgūs prasmes ērti šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus un no tiem pašiem iegūt dabisku augsnes uzlabotāju – kompostu. Šīs iemaņas būtiskas, lai nodrošinātu mājsaimniecību ar veselīgu uzturu, to pašiem izaudzējot.

Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes, kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā.


Kontaktpersona: Lana Zveineks; info@zerowastelatvija.lv

Vairāk informācijas:

 

Rīgas pašvaldība aicina aizpildīt aptauju par iedzīvotāju pieredzi un vajadzībām daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā un energoefektivitātes uzlabošanā.

Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2. pantu un 2024. un 2025. gada darba plānu šobrīd veic lietderības revīziju “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi”.

Revīzijas ietvaros tiek vērtēts, vai esošie atbalsta mehānismi efektīvi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Revīzijā kā revidējamās vienības ir noteiktas Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.

Lai padziļināti izprastu dzīvokļu īpašnieku pieredzi un vajadzības saistībā ar ēku atjaunošanu, Valsts kontrole veic aptauju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (ar 3 un vairāk dzīvokļu īpašumiem) dzīvokļu īpašniekiem.

Aptauja būs pieejama elektroniski līdz 2025.gada 30. jūnijam platformā “Visidati.lv”.

Aptauju iespējams aizpildītŠEIT.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti kā pierādījumi revīzijā, kā arī ieteikumu izstrādē, lai pilnveidotu atbalsta pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veicināt dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu, kā arī sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvi piedalīties aptaujā un paust savu viedokli.

 

Sākoties peldsezonai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis Vakarbuļļu peldvietas vasaras dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas renovāciju, un dušas tagad ir pieejamas pludmales apmeklētājiem.

“Ar katru soli, ko speram, lai uzlabotu mūsu pilsētas peldvietas, mēs ne tikai radām ērtības, bet arī veidojam vidi, kur cilvēki var droši un patīkami atpūsties. Rīga pelnījusi, lai tās pludmales būtu vieta, kur gribas atgriezties,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā veikta dušas grīdas seguma nomaiņa, kā arī būves cokola un kāpņu koka konstrukciju atjaunošana. Dušās ierīkoti izņemami koka režģi, kuri nodrošina vides pieejamību visās dušas telpā, ierīkota jauna lietus noteces sistēma, atjaunoti ūdens dušu pieslēgumi un dušas sienas attīrītas no dzelzs un kaļķa nogulsnēm.

Tāpat pludmalē turpinās šogad sāktie Vakarbuļļu glābšanas dienesta stacijas būvniecības darbi. Patlaban izbūvēta dzelzsbetona pamatne un tiek sākta glābšanas stacijas ēkas sienu karkasa montāža.

Vakarbuļļu peldvieta ir viena no trijām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur plīvo Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejamaŠEIT.

 

“Rīgas meži” trešdien, 11.jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu sortimentu.

Par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem SIA “Rīgas meži” izveidoja 15 tematiskas puķu dobes. Katra no tām veltīta kādam no svētku mākslinieciskajiem virzieniem – kormūzikai, tautas un mūsdienu dejai, akordeonu un tautas mūzikai, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, teātrim un kokļu spēlei.

Dobes veidotas, iedvesmojoties no Dziesmu un deju svētku repertuārā iekļautajiem skaņdarbiem. Ņemot vērā iepriekšējo gadu sabiedrības interesi, šogad uzņēmums atklās apmeklētājiem arī informāciju par augu šķirnēm, kas izmantotas puķu dobju kompozīcijās. Šo šķirņu saraksts, kā arī Dziesmu un deju svētku puķu dobju karte ir pieejami “Rīgas mežu” mājaslapā, sadaļā “Dārzi un parki” – ŠEIT.  Informācija par konkrētās dobes augu sastāvu pieejama arī uz vietas – katra dobe ir marķēta ar informatīvu plāksnīti, kurā iekļauts QR kods, kas ļauj ērti piekļūt attiecīgās dobes aprakstam tiešsaistē.

Pirmā Dziesmu un deju svētkiem veltītā puķu dobe tika atklāta trešdien, 11. jūnijā Esplanādes parkā, piedaloties dziesmu un deju svētku dalībniekiem – Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestrim un Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas meiteņu vokālajam ansamblim “Lavīze”. Nākamo nedēļu laikā līdz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kopā ar svētku dalībniekiem – dažādiem kolektīviem – tiks atklātas vēl piecas dobes.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties puķu dobju atklāšanas pasākumos. Publicitātes nolūkos pasākumu laikā filmēs un fotografēs.

 Dziesmu un deju svētku puķu dobju atklāšanas pasākumu datums un norises vietas:

12.jūnijā, plkst.12.00, Akordeonu mūzikas dobes atklāšana Kronvalda parkā

16.jūnijā, plkst.11.00, Kormūzikas dobes atklāšana Brīvības pieminekļa pakājē

30.jūnijā, plkst.11.00, Tautas deju dobes atklāšana Zemitāna laukuma skvērā.

1.jūlijā, plkst.12.00, Teātra mākslas dobes atklāšana Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam.

3.jūlijā, plkst.11.00, Kokļu mūzikas dobes atklāšana “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā, pie skulptūras  “Ķoklētājs ar bērniem”.

 

Visas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes Rīgā:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols).
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs).
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”).
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”).
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”).
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas).
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots ir dziesma “Atmostas Baltija”).
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā).
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava);
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde).
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis)).
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska).
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils).
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas).
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi).

Par vasaras puķu dobēm

2025. gada vasara Rīgas dārzos un parkos būs koša, krāšņa un daudzveidīga. Šogad apstādījumos tiks izmantotas aptuveni 190 dažādas vasaras puķu šķirnes, kopumā vairāk nekā 30 000 ziedaugu. Starp biežāk sastopamajām šķirnēm ir balzamīne, begonija, gaura, vasara dālija, verbena u.c.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās, kad norisināsies “Rīgas mežu” organizētais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti doties pastaigā pa galvaspilsētas parkiem, izbaudot puķu dobju krāšņumu un balsojot par savu favorīta dobi.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.