Brāļu kapos tiks guldīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Augusts Bušs
13. decembrī Rīgas Brāļu kapos tiks guldītas Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, Cēsu kājnieku pulka seržanta Kārļa Augusta Buša mirstīgās atliekas.
Pārapbedīšanas ceremonija sāksies 13. decembrī plkst. 11.00 Rīgas Brāļu kapu Lāčplēša depozitārijā. Ceremoniju vadīs Nacionālo bruņoto spēku kapelāns majors Normunds Celmiņš.
K. A. Bušs dzimis 1895. gada 8. janvārī Valkā. No 1916. gada jūnija līdz 1917. gada 30. oktobrim dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī, piedalījies visās Cēsu kājnieku pulka kaujās.
1919. gada 6. jūnijā Cēsu aizstāvēšanas laikā K. A. Bušs ar savu nodaļu cīņā pret landesvēru ar spēcīgu uguni izraisīja apjukumu un bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem, bet nokļuva ielenkumā, no kura izlauzās durkļu cīņā, radīdams ienaidniekam smagus zaudējumus. 1922. gada 31. oktobrī K.A. Bušs apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira, Nr.1532).
1920. gadā pārcelts uz 4. Valmieras kājnieku pulku, kurā bija ložmetēju vada pārzinis. 1929. gadā paaugstināts par virsnieka vietnieku. Neatkarības pēdējos gados dienējis Armijas štāba bataljonā Rīgā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (V šķira), Igaunijas Brīvības krustu ( II šķ. 3. pakāpe), Viestura ordeni (V šķira), Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu.
Pēc Otrā pasaules kara K.A. Bušs strādājis rūpnīcā Rīgā. Miris 1977. gada 30. oktobrī Rīgā.
