Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja projektu konkursu apkaimju iniciatīvu un piederības sajūtas veicināšanai ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Pašvaldība vēlas aktivizēt apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursa 1. uzsaukumā tika iesniegti 37 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu EUR 115375,69.

Konkursa rezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 13 projektiem par kopējo summu EUR 42588,09.

Konkursā iesniegtie projekti ietver tādas aktivitātes kā iedzīvotāju forumu un apkaimes sapulču rīkošana, kaimiņu iepazīšanās, savstarpējās komunikācijas un mijiedarbības veicināšanas pasākumi, talkas un apkaimes labiekārtošanas darbi, grāmatu maiņas namiņu, vējrāžu parka un simbolu mozaīkas izveide, kopienas stāstu krājumu izveide, ekskursijas, koncerti un izstādes, fotoorientēšanās, koprades un saliedēšanās pasākumi, radošās sacensības vietradē, apkaimju biedrību semināri, apmācības un pieredzes apmaiņas forumi.

2023.gada konkursa 1.uzsaukuma rezultāti

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu  – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Aktualitātes par 2022.gada pārskatu sagatavošanu biedrībām”. Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2023. gada 1. martā no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Ingrīda Lejniece, maģistra grāds ekonomikā, profesionāla grāmatvede, licencēta grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma vadītāja, nodokļu konsultante, rakstu autore par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem. 

Seminārā tiks aplūkots, kādas prasības biedrību grāmatvedības uzskaitei un gada pārskatiem nosaka  jaunie  Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”.

Tiešsaistes semināra programmā:

  • Grāmatvedības uzskaite  –  vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēma. Nepieciešamie uzskaites reģistri;
  • Pamatlīdzekļu, krājumu un norēķinu (debitoru/kreditoru) inventarizācija;
  • Gada pārskata  sastavdaļas – bilance, ieņēmumu un izdevumu pārskats, ziedojumu un dāvinājumu pārskats, gada pārskata paskaidrojums, vadības ziņojums;
  • Gada pārskata sagatavošana, pārbaude, apstiprināšana, iesniegšana;
  • Atbildes uz dalībnieku jautājumiem.


Aicinām semināram reģistrēties, atverot saiti šeit:https://ej.uz/gadaparskati2022biedribam

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 28. februārim, iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

22. februārī  Rīgas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Make Room Europe” un sabiedriskās politikas centru “Providus” organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm. Tikšanās laikā tika iepazītas vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas ikdienā strādā ar migrācijas jautājumiem, veidojot Rīgu iekļaujošāku, kā arī pētītas līdzdalības iespējas šo NVO aktivitātēs.

Šī bija pirmā tikšanās reize tikšanos cikla ar jauniebraucējiem ietvaros, kurā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tiks izzināti līdzdalības un iesaistes veidi. Pieteikšanās notika, atsaucoties uz pašvaldības janvāra aicinājumu aktīviem jauniebraucējiem iesaistīties Rīgas iedzīvotāju līdzdalības iespēju uzlabošanā.

Pasākumā piedalījās apmēram divdesmit jauniebraucēji, nedaudz vairāk kā puse dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim, savukārt, pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Irānas, Krievijas, Kanādas, Turcijas un ASV, kuri pavadījuši Rīgā no diviem līdz astoņiem gadiem. Tikšanās dalībnieki tika iepazīstināti ar biedrībām “Make Room Europe”, “Gribu palīdzēt bēgļiem”, “FreeBelarus”, “AIESEC Latvia”, “Dialogu nams” un to darbu saistībā ar jauniebraucēju atbalsta un interešu pārstāvniecības aktivitātēm un iespējamām līdzdalības formām.

Biedrība “Make Room Europe” prezentēja sevi kā organizāciju, kas rada telpu iekļaušanai neatkarīgi no cilvēku izcelsmes, cenšas pievērst sabiedrības uzmanību migrantu diskriminācijai, naida runai un naida noziegumiem ar mērķi tos mazināt, kā arī konsultē ārvalstu studentus un citus jauniebraucējus saistībā ar iespējām uzsākt Rīgā uzņēmējdarbību.

Pasākuma dalībnieki iepazinās ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas 2015. gadā uzsāka savu darbību kā sociālā tīkla Facebook grupa, bet pēdējā gada laikā izaugusi jau līdz vairāk nekā divdesmit darbinieku  kolektīvam, kas ar vairāku simtu brīvprātīgo palīdzību paveicis apjomīgu darbu saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem Latvijā. Biedrība īsumā iepazīstināja ar saviem projektiem, tostarp projektu, kas tiek veikts  ar ANO Bēgļu aģentūras atbalstu – aktīvu monitoringu Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežkontroles punktos, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanā. Tika sniegta informācija par latviešu valodas klubu un sociālo mentoru piedāvājumu, kā arī Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem telpās pieejamo informatīvo atbalstu.

Biedrība “FreeBelarus”, savukārt, radās pirms gada no sociālā tīkla Twitter konta, kas tika izveidots pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām ar mērķi sniegt cilvēkiem Latvijā informāciju latviešu valodā par notikumiem Baltkrievijā un darbojās nepārtrauktā režīmā. Tagad biedrība sadarbojas ar cilvēkiem, kuri aktīvi aizstāvēja demokrātiju un bija spiesti pamest Baltkrieviju represiju dēļ, kā arī organizē pasākumus, lai veicinātu baltkrievu, kas Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku, aktivitāti. Biedrība aicināja klātesošos izmantot viņu izveidoto tīmekļvietni “riga.tips”, kurā apkopota pamatinformācija par dzīvi Rīgā, kā arī tīmekļvietni “riga.events”, kurā tiek apkopota informācija par kultūras, izklaides, sporta u.c. pasākumiem Rīgā un tuvējā apkārtnē.

Biedrība “Dialogu nams” uzsvēra, ka tās aktivitāšu pamatā ir pārliecība, ka visus cilvēkus var sasniegt ar dialogu, jo tas ir vienīgais veids kā izvairīties no naida un diskriminācijas. Biedrības aktivitātes saistītas ar dažādiem radošiem projektiem un kopīgiem kulinārijas pasākumiem, kas cita starpā tiek rīkoti gan patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, gan sadarbībā ar biedrību „Latvijas Samariešu apvienība”, apmeklējot veco ļaužu mītnes.

Kā pēdējā no NVO ar sevi iepazīstināja “AIESEC Latvija” – pirms 75 gadiem dibinātās starptautiskās kustības, kurā aktīvi iesaistījušies virs diviem miljoniem jauniešu vairāk nekā 110 valstīs, dalīborganizācija. “AIESEC Latvija” darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadus, pēdējos gados gan tās darbība apsīkusi, taču jaunais prezidents, kas nāk no Irānas, ir apņēmības pilns to aktivizēt. Organizācijās iesaistīto jauniešu mērķis ir vairot mieru, vienot valstis un kultūras un veicināt jauniešu līderību, palīdzot apceļot citas valstis, iesaistoties starptautiskās programmās un projektos gan kā brīvprātīgajiem, gan ar iespēju nopelnīt. Dalībnieki tika aicināti nodot informāciju tālāk pazīstamiem jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, kā arī jaunatnes organizācijām.

Noslēgumā sekoja iepazīšanās ar 2023. gada janvārī atklāto Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūru, kas uzsākusi pakalpojumu sniegšanu trešo valstu pilsoņiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem valsts līmenī. Līdz šim šos pakalpojumus nodrošināja NVO “Patvērums „Drošā māja””. Gan klātienē, Raiņa bulv. 15, gan attālināti tiek nodrošinātas konsultācijas par jautājumiem saistībā ar migrāciju, pieteikumiem, vīzām, pilsonību, nodarbinātību, darba tiesībām, mājokļa un dzīvesvietas deklarēšanu, veselības aprūpi, sociālo palīdzību, izglītības dokumentu pielīdzināšanu, humānās palīdzības saņemšanu un nodošanu, kā arī mutiskie tulkojumi. Aģentūra ir pārņēmusi tīmekļvietni www.integration.lv, taču tajā daudzviet nepieciešams atjaunot informāciju.

Tikšanās dalībnieki bija aktīvi un uzdeva jautājumus gan pašvaldības darbiniekiem, gan NVO un Vienas pieturas aģentūras pārstāvjiem, iepazinās viens ar otru, apmainījās ar pieredzi un dalījās ar izjūtām. Uzzinot par nākamo tikšanās reižu tēmām, kurās jauniebraucēji tiks tuvāk iepazīstināti ar pašvaldības līdzdalības instrumentiem, Apkaimju iedzīvotāju centra  klientu punktiem kā informācijas saņemšanas iespēju un apkaimju koordinatoriem, viņi bija ļoti ieinteresēti piedalīties.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros, informācija par projektu un tā aktivitātēm tika sniegta pasākuma dalībniekiem.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un politikas veidotāji un tā mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs informē, ka saskaņā ar vērtēšanas komisijas lēmumu sabiedrības integrācijas un brīvprātīgā darba projektu konkursā Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai finansiālu atbalstu saņem 14 projekti par kopējo summu 29 544,39 EUR, tajā skaitā pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības jomā – 9 projekti, sociālās integrācijas veicināšanas jomā – 2 projekti, iecietības veicināšana un jebkādas diskriminācijas novēršanas jomā – 2 projekti (viena projekta joma tika precizēta) un brīvprātīgā darba attīstības jomā – 1 projekts.

Sīkāku informācijas izklāstu par projekta rezultātiem skatīt pielikumā.

“Šī gada februārī mēs piedalījāmies Dziesmu un deju svētku skatē un ieguvām augstāko pakāpi! Esam piedalījušies visos Dziesmu un deju svētkos gandrīz 20 gadu garumā! Tagad aktīvi gatavojamies šī gada svētkiem. Pagājušajā vasarā piedalījāmies skaistajā folkloras festivālā “Baltica”, kas norisinājās vairākās Latvijas pilsētās. Vēl – esam ierakstījuši mūsu jauno kompaktdisku, kurā skan ukraiņu un krievu dziesmas. Arī ar to mēs ļoti lepojamies!” tā par “Tradicionālās kultūras centra “Rada”” sasniegumiem stāsta tā vadītāja Olga Gabrjuna.

Februāra “NVO nama ziņu” numura ievadā iepazīstinām ar biedrību “Tradicionālās kultūras centrs “Rada””, kuras mērķu sarakstā ir gan integrācijas ideju attīstīšana, gan Latvijā dzīvojošo mazākumtautību etniskās identitātes un kultūras mantojuma saglabāšana. Lai uzzinātu plašāk par biedrību un tās darbību, uz sarunu aicinājām “Rada” valdes priekšsēdētāju Olgu Gabrjunu.  

Lai iepazītu biedrību “Tradicionālās kultūras centrs “Rada””, aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, NVO aktualitātes, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

Ieskatieties februāra “NVO nama ziņās”

Rīgas dome aicina galvaspilsētas nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, turpmāk – Memorands.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu nevalstisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldība un tās teritorijā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienojas atjaunotajam Memorandam. Memoranda virsmērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu un tās aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, attīstot pastāvīgu partnerību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Memorandam ik gadu ir pievienojušās jaunas nevalstiskās organizācijas un pašlaik pašvaldība Memoranda ietvaros sadarbojas jau ar 214 nevalstiskajām organizācijām, informācija par šīm organizācijām, kā arī Memoranda teksts un aktuālie grozījumi atrodami ŠEIT.

2021. gada 21. janvārī tika izveidota Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk – Memoranda padome). Memoranda padome ir konsultatīva organizācija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Memoranda padomes nolikumu tās sastāvā ir Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji (turpmāk – nevalstiskās organizācijas pārstāvis). Nevalstisko organizāciju pārstāvjus Padomē ievēl uz noteiktu pilnvaru termiņu – diviem gadiem un informācija par šiem pārstāvjiem tiek publicēta Pašvaldības portālā www.riga.lv. 2023. gada martā plānots nākamais nevalstisko organizāciju pārstāvju atlases konkurss, lūdzam sekot informācijai.

Organizācijas, kas vēlas pievienoties Memorandam un to nav izdarījušas iepriekš, aicinām līdz š.g. 3. marta plkst. 15.00 atsūtīt ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē uz adresi integracija@riga.lv vai iesniegt klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos (Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A vai Brīvības ielā 49/53, Rīgā) šādu dokumentu oriģinālus:

  • iesniegumu par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvaru, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Memoranda parakstīšana tiek plānota elektroniskā formā, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc š.g. 3. marta, kad būs zināms, cik organizācijas šogad vēlas pievienoties Memorandam.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt pie Marikas Barones, e-pasta adrese: marika.barone@riga.lv , tālrunis uzziņām – 67105652.

NVO nama ( Ieriķu ielā 43a, Rīga) 2. stāva gaitenī līdz 3. martam apmeklētājus priecēs  radošo darbu izstāde “Sapņu mākoņi”, kas tapusi ar Radošās biedrības “Maare” iniciatīvu.

Izstādē “Sapņu mākoņi” ir apskatāmi “Maare” rīkoto mākslas meistarklašu jeb darbnīcu dalībnieku 1. klašu grupā, kā arī pedagogu –  Ingrīdas Rutkas un Inetas Kaužēnas – krāsainie un dzīvespriecīgie darbi. Tie ir izpildīti kolāžas, guašas, akrila un eļļas tehnikās. 

Šī izstāde ir pirmais projekts Radošās biedrības “Maare” darbībā. Biedrības mērķi un uzdevumi ir veltīti tam, lai sekmētu profesionālās mākslas un jaunrades attīstību, veicinātu kultūras mantojuma un tradicionālās kultūras saglabāšanu, sniegtu ieguldījumu mūsdienīgas kultūrvides veidošanā. 

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un apskatīt bērnu un pedagogu radošo veikumu!

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9:00 līdz 21:00 un sestdienās no plkst. 9:00 līdz 20:00. 

Atgādinām, ka NVO nama 1. stāva gaitenī joprojām ir skatāma arī otra izstāde – biedrības “Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem” veidotā izstāde “Radošās vasara”.

Sestdien, 25. februārī plkst. 13.00, NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43a) biedrība “Tīne” aicina uz otro tikšanos ukraiņus, kas apmetušies uz dzīvi Latvijā. Šoreiz tas būs bezmaksas seminārs “Grāmatvedības un nodokļu ABC”.

Biedrība “Tīne” vēlas palīdzēt ukraiņiem, kas gribētu uzsākt uzņēmējdarbību, un sniegt padomus, skaidrojumus un informāciju par nodokļu politiku un grāmatvedības jomu Latvijā.

Semināra programma:

  • Saimnieciskās darbības (pašnodarbinātā) izveides nepieciešamība, reģistrācija;
  • Ieņēmumu, izdevumu uzskaite – saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls, tā aizpildīšana;
  • Darījumus apliecinošie dokumenti;
  • Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaite un nolietojuma aprēķināšana;
  • Krājumu uzskaites metodika, krājumu novērtēšana;
  • Darba algas aprēķins;
  • Saimnieciskās darbības veicēju, IK, IU nodokļu režīms (IIN, VSAOI, MUN, patentmaksa u.c.);
  • Atskaites VID un nodokļa nomaksas kārtība;
  • Citi jautājumi.

Semināram aicina reģistrēties: https://ej.uz/7sud

Seminārā aicināti piedalīties ukraiņi un arī citi interesenti. Seminārs notiks krievu valodā, tā ilgums – 2 stundas.

Biedrība “Tīne” ir dibināta 2008. gadā un tajā ir apvienojušās sievietes, kas darbojas uzņēmējdarbībā, sniedzot savstarpēju atbalstu. Papildu informācija: Iveta Pokromoviča, tālrunis: 29401130, e-pasts: iveta.pokromovica@gmail.com

Foto: ©European Commission, 2016

Eiropas Savienības (ES) programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Eiropā 2023. gadā papildu piešķirti 16,5 miljoni eiro, tai skaitā 208 212 eiro Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Latvijā administrētiem brīvprātīgā darba projektiem, kas vērsti uz vides, veselības un citām būtiskām prioritātēm. Šis papildu finansiālais atbalsts ir nodrošināts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta.

Ar papildu programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniegto 16,5 miljonu finansiālo atbalstu kopējais programmas brīvprātīgā darba projektu budžets 2023. gadā ir vairāk nekā 92 miljoni eiro. Gan pamata programmas budžets, gan papildu sniegtais budžets tiek sadalīts starp visām programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” administrējošo valstu aģentūrām, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” piešķirtais finansējums paredzēts, lai atbalstītu tādus brīvprātīgā darba projektus, kas popularizē vides, veselības, digitālo, kultūras, civilās drošības, kā arī pārtikas un bioekonomikas tematiku, tādejādi veicinot projektu skaita pieaugumu šajās jomās. Tāpat projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā uzmanība jāvērš “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās noteiktajām prioritātēm: iekļaušanu un dažādību, digitālo transformāciju, vides ilgtspēju un klimata jautājumiem, kā arī dalību demokrātiskajā dzīvē.

“2021.gadā 27% no apstiprinātajiem brīvprātīgā darba projektiem tika īstenoti, integrējot tajos zaļo praksi, vienlaikus vēršot uzmanību uz vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības tematiem. 2022.gadā šādu projektu īpatsvars sasniedza jau 75%. Tas pierāda, ka šī tēma gan ikdienā, gan projektos paliek arvien aktuālāka, kas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Ir svarīgi, ka gan jaunieši, gan organizācijas ar projektu palīdzību pievērš uzmanību vides jautājumiem, tādējādi veicinot gan savu, gan apkārtējās sabiedrības izglītošanu un attieksmes maiņu, ” uzsver JSPA ES programmu departamenta direktore, direktora p.i. Maija Kolberga.

“Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu konkurss

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, palīdzēt risināt vietējai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus un uzlabot brīvprātīgā kompetences, īstenojot regulāras un strukturētas brīvprātīgā darba aktivitātes.

2023. gadā Latvijā programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir paredzēti divi projektu konkursi. Brīvprātīgā darba projektu finansējuma pieprasījumu var iesniegt līdz 23. februāra plkst. 13.00 pēc vietējā laika. Finansējuma pieprasījumi iesniedzami elektroniski “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” vienotajā platformā un tiem var pieteikties tikai organizācijas, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme vadošās organizācijas lomai. Ja februāra projektu konkursa uzsaukumā viss finansējums netiks apgūts, tad tiks izsludināts oktobra projektu konkurss, kurā pieteikumus varēs iesniegt līdz 4. oktobra plkst. 13.00 pēc vietējā laika.

Kopumā 2022. gadā JSPA tika iesniegti 72 “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu pieteikumi, tai skaitā 27 brīvprātīgā darba projekti, no kuriem apstiprināti – 23. Tāpat pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 90 individuālie Eiropas brīvprātīgie un 136 grupu darba brīvprātīgie, savukārt 8 organizācijas iesaistīja 10 Ukrainas bēgļus brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Organizāciju pieredze brīvprātīgā darba projektos

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde jau desmit gadus iesaistās programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un pie sevis uzņem Eiropas brīvprātīgos. Projektu koordinatore Lāsma Lapkaša uzskata, ka tas sniedz neskaitāmus ieguvumus: “Brīvprātīgā uzņemšana dod ne tikai neskaitāmus ieguvumus uzņemošajai organizācijai un vietējai sabiedrībai, bet ļauj arī veidot kontaktu un paziņu loku dažādās Eiropas valstīs.” Ar Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes pieredzes stāstu aicinām iepazīties tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv.

Tāpat interesentus aicinām ieskatīties organizācijas “Alternatīvā Realitāte” brīvprātīgā darba pieredzes stāsta video, kā arī organizācijas “Radi Vidi Pats” pieredzē. Gan šie, gan citi pieredzes stāstu video skatāmi JSPA Youtube kanālā.

Plašāka informācija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektiem, projektu konkursu un dalību tajā ir pieejama JSPA tīmekļa vietnē. Neskaidrību un jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar ES programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” nodaļas ekspertiem.

Par programmu “Apvārsnis Eiropa”

Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas programma 2021.-2027. gada periodam. Programmas kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu, ko īstenojusi ES.

Par “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” plānošanas periods no 2021.-2027. gadam ir turpinājums iepriekšējam programmas posmam, kas ilga no 2018. līdz 2020. gadam. Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” īstenošanu Latvijā, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  nodrošina  programmas ieviešanu.

Par JSPA

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministres pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”, kā arī projektu 7.2.1.2 (“Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”).

7. februārī Rīgā norisinājās projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (MILE) starptautisko partneru tikšanās, ko organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar projekta vadošo partneri, Jauno Eiropas biznesa konfederāciju “UNITEE” (Beļģija). Rīgā viesojās projekta starptautiskie partneri – gandrīz 20 pašvaldību, universitāšu un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Beļģijas, Spānijas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Pasākumā piedalījās arī projekta partneri no Latvijas – sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”.

Tikšanās pirmajā daļā tika prezentētas projekta komunikācijas un uzraudzības komiteju aktualitātes, kā arī tika sniegts apkopojums par pētījumiem saistībā ar jauniebraucēju iekļaušanu vietējās politikas veidošanā projektā iesaistītajās pašvaldībās, kuros īpaša uzmanība pievērsta pilsētu integrācijas un pilsoniskās līdzdalības politikai, līdzdalības un dažādības mehānismiem. Notika diskusija par politikas dokumentiem, kuros tiks apkopota un salīdzināta projektā iesaistītās pašvaldības raksturojošā informācija, un to pieejamības nepieciešamību plašākai auditorijai. Nevalstiskā organizācija “New Women Connectors” (Nīderlande) sniedza 2022. gada novembrī un decembrī projekta ietvaros īstenoto tiešsaistes apmācību par līdzdalības un sadarbības veicināšanu starp pašvaldībām un migrantiem  izvērtējumu. Tika prezentētas apmācībās gūtās projekta partneru atziņas, tostarp, kā apmācībās iegūtās zināšanas iespējams izmantot turpmākajās projekta aktivitātēs.

Tikšanās otrās daļas centrālais mērķis bija ekosistēmas izveide līdzdalībai un sadarbībai starp migrantiem un pilsētām, un tajā pievienojās pārstāvji no Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar migrantu jautājumiem – biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem”, biedrības “Patvērums “Drošā māja””, biedrības “Supolka”, biedrības “Izglītības attīstības centrs” un biedrības “Radošās Idejas”, kā arī valsts institūciju – LR Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta un Sabiedrības integrācijas fonda – pārstāvji. Tika prezentēta informācija par jauniebraucēju iesaistīšanas mehānismiem projekta ārvalstu partneru pašvaldībās, kā arī tika apspriesta pieredze migrantu kopienu un pašvaldību tuvināšanā, veiksmīgas iniciatīvas un izaicinājumi. Tika sniegta tiešsaistes prezentācija no Diseldorfas (Vācija), kurā pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar Diseldorfas migrantu padomes darbību un tās gūto pieredzi. Tikšanās noslēgumā notika diskusija par konsultatīvo padomju galvenajām problēmām un riskiem, kā arī par iespējām pārņemt pozitīvās pieredzes elementus, piemērojot tos vietējiem apstākļiem.

Papildu informācija par projektu MILE:

Rīgas valstspilsētas pašvaldība laikā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim īsteno projektu “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE). Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un politikas veidotāji un tā mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.