Tūrisms Rīgā strauji uzņem apgriezienus; janvārī ārvalstu viesu skaits pieaudzis par trešdaļu

Tūrisms Rīgā stabili atjaunojas un uzņem apgriezienus – janvārī Latvijas galvaspilsētā uzņemti 69 406 ārvalstu viesi, kas ir par 34 % vairāk nekā pērnā gada janvārī. Straujākais tūristu skaita pieaugums bija no Skandināvijas valstīm, liecina Rīgas tūrisma un investīciju aģentūras (RITA) apkopotā informācija.

“Rīga nostiprina savu vietu Eiropas populārāko tūrisma galamērķu vidū un jaunākie dati par tūristu skaita palielinājumu to apstiprina. Par spīti ārējiem faktoriem, kas tūrisma nozari ietekmējuši kopš 2019. gada, tai skaitā Covid pandēmijas un Krievijas sāktā kara Ukrainā, kā arī neraugoties uz pastāvīgi izplatītiem mītiem, Rīga ir mērķtiecīgi strādājusi mūsu mērķa tirgos Rietumeiropas valstīs, Skandināvijā un citviet, panākot, ka tiek aizstāta tā tūristu plūsma, kas agrāk pie mums bija no agresorvalstīm. Rīga ir nozīmīgākais tūrisma centrs Latvijā un mēs turpināsim ieguldīt tūrisma attīstībā,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Jānis Priede, Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel Pārdošanas un mārketinga direktors: “Jaunākie statistikas dati rāda, ka viesnīcu noslodze Latvijā šā gada janvārī ir augusi attiecībā pret šo pašu periodu pirms gada. Ir vērojams neliels noslodzes pieaugums arī salīdzinājumā pret 2019.gadu. Mūsu viesnīcā šo kāpumu skaidrojam ar atsevišķiem veiksmīgi realizētiem projektiem, kas saistīti ar lielāku grupu izmitināšanu. Tomēr ļoti būtiski ir ne tikai noslodzes rādītāji, bet arī vidējā istabas cena viesnīcā, kas joprojām ir zemāka nekā 2019. gadā. Tas, mūsuprāt, joprojām ir skaidrojams ar biznesa grupu segmenta zemāku pieprasījumu ģeopolitisko faktoru ietekmē. Tomēr mēs aktīvi strādājam kopā ar vietējiem partneriem, lai stiprinātu reģiona tēlu kā drošu un pievilcīgu galamērķi. Pirms nedēļas mūsu viesnīcā sadarbībā ar RITA un LIAA notika nozarei nozīmīgs forums, kurā pulcējas asociāciju segmenta pasākumu un konferenču organizatori no visas pasaules. Tas ļāva prezentēt Rīgu kā drošu un augstvērtīgu galamērķi starptautisku pasākumu norisei.”

Visvairāk Rīgu apmeklējuši lietuvieši – 8911 viesi. Igaunija ierindojās otrajā vietā ar 8745 viesiem, kas ir par 50 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielbritānija bija trešajā vietā ar 6883 viesiem un 33% pieaugumu. Viesu skaits no Vācijas janvārī bija 4589, sasniedzot 18 % pieaugumu, bet no Somijas Rīgā ieradās 3450 viesi, kas ir par 41 % vairāk nekā iepriekš.

Augstākais pieauguma temps tika novērots no Dānijas, kur viesu skaits pieauga par 90 %, Norvēģijas ar 75 % pieaugumu, Zviedrijas ar 43 %, Somijas ar 41 % un Igaunijas ar 50 % kāpumu.

Kopā ārvalstu viesi Rīgā pavadīja 123 626 diennaktis, kas ir par 35 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Lielākais pavadīto diennakšu skaits tika reģistrēts no Lietuvas ar 13 867 diennaktīm un Igaunijas ar 14 019 diennaktīm. Lielbritānijas viesi pavadīja 12 635 diennaktis, bet Vācijas tūristi – 8707 diennaktis. Francijas tūristi Rīgā pavadīja 3066 diennaktis.

Rīga veiksmīgi pielāgojas globālajām pārmaiņām tūrisma nozarē, agrāk dominējošos Krievijas tūristus, kas atkarībā no sezonas veidoja 15-30 %, aizstājot ar apmeklētājiem no Rietumvalstīm.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs: ” Pateicoties tūrisma nodevai, Rīgas mārketinga budžets ir pieaudzis, ļaujot vēl mērķtiecīgāk un efektīvāk īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes. Redzam, ka kampaņas ir rezultatīvas – to apliecina starptautisko mediju interese, viedokļu līderu vizītes un Rīgas stabilās pozīcijas starptautiskajos topos. Stratēģiski turpināsim iesākto, īstenojot mūsdienīgas un dinamiskas kampaņas, kas padara Rīgu pievilcīgāku gan tūristiem, gan investoriem. Mūsu uzdevums ir ne tikai veicināt tūristu skaita pieaugumu, bet arī piesaistīt maksātspējīgus viesus, kuri aktīvi atbalsta vietējo ekonomiku. Tāpēc turpināsim atbalstīt lielus pasākumus, piemēram, Rimi Rīgas maratonu, Positivus, Eurobasket un citus. Vienlaikus, pateicoties jaunradītiem kultūras pasākumiem, piemēram, Rīga Art Week un Rīgas mākslas mese, mēs radām jaunu saturu, kas stiprina Rīgas kultūras un mākslas tēlu, veicinot pilsētas starptautisko atpazīstamību. Tāpat turpināsim darbu pie konferenču atbalsta programmas.”

Informēs par ietvju un brauktuvju kopšanu Rīgā pēc ziemas sezonas

Piektdien, 21. martā, plkst. 8.30, Jāņa Dikmaņa ielā (pretim “Luminor” Klientu apkalpošanas centram) notiks preses konference, kurā Rīgas pašvaldības pārstāvji informēs par aktualitātēm un veicamajiem darbiem ietvju un brauktuvju sakopšanā pēc ziemas sezonas.

Pasākumā piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes vadītājs Viktors Admidiņš, uzturētāju pārstāvji, kā arī laipni aicināti mediji.

Pasākuma laikā pašvaldības speciālisti pastāstīs par aizvadīto ziemas sezonu, par ielu un ietvju uzkopšanas kārtību pēc tās, informēs par jaunākajām aktualitātēm, kā arī būs iespēja klātienē apskatīt pilsētai pieejamo ielu un ietvju uzkopšanas tehniku.

Precīzas pasākuma norises vietas koordinātas atrodamas šeit: https://maps.app.goo.gl/TvpZyDRSfTjHDGJi9

Jau ziņots, ka kopš marta sākuma pilsētas ielās pakāpeniski sākta ietvju un brauktuvju sakopšana pēc ziemas sezonas. Vispirms tiek sakoptas sabiedriskā transporta pieturvietas un drošības saliņas, zaļās zonas, kā arī ietves. Pakāpeniski sākta arī brauktuvju malu sakopšana 1. un 2. uzturēšanas klases ielās, kurās ir intensīvāka satiksmes plūsma.

Nakts stundās Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada slēgs satiksmi

,

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Šobrīd būvdarbu zonā Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie Dzelzceļa tilta transportlīdzekļu satiksme abos braukšanas virzienos tiek organizēta pa divām brauktuves joslām.
No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta.

Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

,

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Rīgas pašvaldība izveidojusi galvaspilsētas kultūrvietu karti

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv

Sabiedriskajai apspriešanai izsludinās noteikumus par mājdzīvnieku labturību Rīgā; deputāti apsver iespēju atteikties no suņu nodevas

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. Otrdien, 18. martā, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja nolēma noteikumu projektu nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodosim noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par sabiedriskās apspriešanas sākumu pašvaldība informēs atsevišķi. Iedzīvotāji savus ierosinājumus varēs paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

 

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi

Rīgas apkaimēs šogad notiks septiņi praktiski civilās aizsardzības semināri; pirmie – Teikā un Āgenskalnā

, ,

Turpinot pērn iesākto darbu iedzīvotāju informēšanā par civilo aizsardzību, šogad Rīgas pašvaldība plāno aizvadīt septiņu semināru ciklu dažādās apkaimēs, kuros varēs praktiski piedalīties ikviens rīdzinieks. Pirmais seminārs notiks jau šajā ceturtdienā, 20. martā, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Teikas atbalsta punkta apkaimēs, bet nākamais – 24. aprīlī Āgenskalna atbalsta punkta apkaimēs. Pēc tam plānoti semināri Centra un Bolderājas punktu apkaimēs, par to otrdien, 18. martā, preses konferencē informēja Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura saviem iedzīvotājiem piedāvā šāda veida civilās aizsardzības semināru konkrētai pilsētas apkaimei. Sākotnēji iedzīvotāju pieteikšanās uz šo semināru noritēja gausi, taču šonedēļ bijām spiesti apturēt pieteikšanos, jo tā būtiski pārsniedz pieejamo vietu skaitu. Visiem interesentiem, kuriem nebūs iespējas apmeklēt šo pasākumu klātienē, mēs piedāvāsim šī semināra ierakstu. Atkarībā no situācijas apsvērsim arī atkārtota semināra rīkošanu šajā apkaimē,” norāda L. Ozola.

Semināros iedzīvotājiem būs iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņems informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit: https://apkaimes.lv/aic/apkaimju-koordinatori/

Semināros RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām, kā arī Latvijas Sarkanā krusta pārstāvji pastāstīs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Iestājoties siltākam laikam, Rīgas patversmes Dienas centrs atvērts tikai darba dienās

,

Rīgas patversmes Dienas centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem Katoļu ielā 57 turpmāk būs atvērts tikai darba dienās. Ņemot vērā laikapstākļus, šogad līdz 16. martam Dienas centrā klienti varēja uzturēties katru dienu, bet tagad ir spēkā iepriekšējais darba režīms.

Šogad janvārī Dienas centra pakalpojumus vidēji dienā saņēma 74 personas, februārī – 84, bet līdz 17. martam – 68 cilvēki.

Dienas centrā ir iespēja atrasties drošā vidē pilnu darba dienu, saņemt dažādas konsultācijas un pakalpojumus, izmantot bibliotēku, internetu, dušu, piedalīties pasākumos.

Rīgas domes Rīcības plānā „Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” paredzēts, ka pilsētas izpilddirektoram ārkārtas situācijās ir tiesības mainīt pakalpojumu sniedzēju iestāžu darba laiku un pakalpojumu apjomu, piemēram, pagarināt nakts patversmju darba laikus, palielināt vietu skaits nakts patversmēs, palielināt zupas virtuvēs izsniegto porciju apjomu. Pašlaik tādas nepieciešamības nav.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pastiprināti iesaistās palīdzības sniegšanā, informējot reidos sastaptos bezpajumtniekus par palīdzības saņemšanas iespējām vai nepieciešamības gadījumā nogādājot viņus naktspatversmē. Kopš 2022. gada vidus klientu skaits patversmēs turpina samazināties.

Policisti un Rīgas patversmes Mobilās brigādes darbinieki turpina kontrolēt pamestus īpašumus, mazdārziņus un citas teritorijas Rīgā, kur mēdz uzturēties bezpajumtnieki. Izvērtējot apstākļus, viņus nogādā naktspatversmē vai patversmē, dzīvībai bīstamā situācijā – ārstniecības iestādē.

Rīgas pašvaldības nodrošinātajās patversmēs un naktspatversmēs pakalpojumus šogad vidēji dienā izmantoja:

  • janvārī – 590 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada pirmo mēnesi, bija par 42 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 579 reizes, vidēji 19 personas dienā;
  • februārī – 592 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada februāri, ir par 59 personām mazāk. Policija nogādāja patversmēs personas 592 reizes, vidēji 21 personu dienā;
  • līdz 17. martam – 587 personas, kas, salīdzinot ar 2024. gada martu, ir līdzvērtīgs skaits.

Atgādinām, ka Dienas centra humānās palīdzības punkts Katoļu ielā 57 pieņem ziedojumus (tīru apģērbu, apavus).

No nākamās nedēļas slēgs gājēju kustību uz Jorģa Zemitāna tilta

No pirmdienas, 24. marta, mobilitātes punkta “Zemitāni” būvdarbu dēļ būs liegta gājēju pārvietošanās uz Jorģa Zemitāna tilta.

Tāpat pašvaldība vērš iedzīvotāju uzmanību, ka tiks slēgtas arī sabiedriskā transporta pieturvietas abos virzienos uz tilta. Iedzīvotāji aicināti izmantot tiltam abās pusēs tuvumā esošās pieturvietas pie TC “Domina” un A. Čaka ielā.

Būvdarbu laikā tiks demontētas esošās betona kāpnes Centra pusē pie Zemitāna stacijas un Purvciema pusē pie tirdzniecības centra “Domina”.

Gājēju kustība tiks organizēta pa Zemitāna dzelzceļa stacijai tuvumā esošo gājēju tiltu (skat. karti pielikumā).

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pakāpeniski sākusi mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Naktī uz piektdienu, 21. martu, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielas posmā

,

Saistībā ar būvdarbiem no ceturtdienas, 20. marta, plkst. 23.00 līdz sestdienai, 22. martam, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielā pie jaunbūves Krišjāņa Barona ielā 119 (virzienā uz Ērgļu ielu).

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.