Paldies brīvprātīgajiem!

,

Ik gadu 5. decembrī pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, lai atgādinātu par cilvēcības un vienotības nozīmi sabiedrībā un pateiktos brīvprātīgajiem, kuri ziedo savu brīvo laiku, prasmes un zināšanas līdzcilvēku un sabiedrības labā.

Šajā dienā arī mēs Rīgas pašvaldības vārdā vēlamies pateikt sirsnīgu paldies ikvienam brīvprātīgajam, kas ikdienā dodas uz Rīgas sociālās aprūpes iestādēm, lai būtu kopā ar senioriem, organizē aktivitātes bērniem un jauniešiem, dod spēku un ticību labākai dzīvei cilvēkiem ieslodzījuma vietās, līdzdarbojas savas apkaimes labiekārtošanā, rūpējas par sakoptu un tīru vidi, palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem, rīko pasākumus, lai iepriecinātu līdzcilvēkus un vēl daudz citos veidos palīdz darīt rīdzinieku dzīves piepildītākas un Rīgu labāku.

Lai pateiktos brīvprātīgajiem un nevalstiskajām organizācijām, kas veic brīvprātīgo darbu, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šogad ir sagatavojis arī īpašu video sveicienu visiem brīvprātīgajiem.

Starptautisko brīvprātīgo dienu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinājuma atzīmē kopš 1985. gada. Šā gada brīvprātīgo dienai izvēlēts vēstījums – “ja ikviens būtu brīvprātīgais, pasaule kļūtu par labāku vietu”.

Vairāk nekā 100 skolēni, pedagogi un vecāki vienojas par Rīgas skolēnu līdzdalības memorandu

Piektdien, 1. decembrī, VEF Kultūras pilī norisinājās Rīgas skolēnu līdzdalības forums. Forumu sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu (RVP IKSD) rīkoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu pašpārvalde, un tajā noritēja vērtīgas sarunas starp skolēniem, pedagogiem, vecākiem, EP deputāti Daci Melnbārdi, Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidentu Rūdolfu Kalvānu, Rīgas Doma kora skolas vadītāju Gintu Ceplenieku, Rīgas domes IKSK priekšsēdētāju Laimu Geikinu, IZM parlamentāro sekretāri Silviju Reinbergu, RD IKSD Sporta un jaunatnes pārvaldes Jaunatnes nodaļas vadītāju Dmitriju Zverevu, un biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāri Lieni Valdmani.

“Skolai ir jābūt demokrātijas citadelei” šie EP deputātes Daces Melbārdes teiktie vārdi var kalpot kā vadmotīvs Rīgas skolēnu līdzdalības forumam, kurā pulcējās vairāk nekā 100 skolēni, pedagogi, skolu administrācijas pārstāvji un vecāki.

Īpaši nozīmīgi ir uzsvērt, ka Foruma ideju radīja, saturu veidoja un rīkošanu pilnībā īstenoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu komanda, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālam atbalstam. Kā uzrunā uzsvēra priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Skolēnu pašpārvaldēs skolēni mācās demokrātiju, attīstot sadarbības prasmes un aizstāvot savas intereses. Patiess prieks, ka skolēni rada konstruktīvus priekšlikumus, kā stiprināt demokrātiju skolā, uzklausīt un ievērot visu izglītības iestāžu darbā iesaistīto pušu viedokli.”

Forumā tika prezentēts Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes izstrādātais Rīgas skolēnu līdzdalības memorands, kura mērķis ir stiprināt demokrātiju un līdzdalību skolā, nodrošinot skolēnu, darbinieku, vecāku un administrācijas pārstāvju interešu ievērošanu, kā arī jēgpilnu un efektīvu skolēnu pašpārvaldes darbu. Memorandā ir noteikti principi un definētas vadlīnijas demokrātijas kultūras stiprināšanai skolās:

🔹 dokumentu pieejamība;
🔹 pašpārvaldes pienākumi un prezidenta vēlēšanas;
🔹 komunikācijas tīkla stiprināšana;
🔹 līdzdalīgās budžetēšanas principi;
🔹 telpu nepieciešamība efektīvam Pašpārvaldes darbam;
🔹 trīspusējas sadarbības sēde, kurā, lemjot par nozīmīgiem jautājumiem, vienāds balsu skaits ir skolas administrācijai, pašpārvaldei un vecāku padomei.

📌 Ideja par memoranda izstrādi tika radīta 2023. gada augustā, Rīgas domes organizētā Rīgas domes organizētā Jauniešu līdzdalības budžeta konkursā, kurā piedalījās un savu ideju realizēšanai atbalstu saņēma četras Rīgas skolēnu komandas, tostarp arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas komanda – Jēkabs Dzirkalis, Elīza Veļķere, Rūta Renāte Demitere, Kristaps Apkalns, Rihards Burbickis un Jete Mezīte.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas komanda Memorandu izstrādāja vairākos posmos, analizējot citu valstu pieredzi un Latvijā apstiprinātos likumus un noteikumus, kas skar skolēnu līdzdalību un pašpārvalžu darbu skolā. Apspriežot Memorandu ar Rīgas skolu pašpārvalžu prezidentiem, kā arī veicot aptauju par Rīgas skolu pašpārvalžu darbības efektivitāti, tika noskaidrots, ka vairāk nekā 4% aptaujāto jauniešu pat nezina, ka viņu skolās darbojas skolēnu pašpārvalde, kas liecina par lēnu informācijas plūsmu skolēnu starpā.

Savukārt, jautājot par skolēnu iespējām iesaistīties ar mācību procesu saistītos lēmumos, no vairāk nekā 30 skolu audzēkņiem tika saņemti viduvēji un zemi vērtējumi, norādot uz to, ka jauniešu viedoklis par to, kā tiek īstenots viņu pašu mācību process, netiek uzklausīts. Iegūtie dati apliecina, ka Memorandā ietvertās idejas ir nozīmīgas un īstenojamas, lai nodrošinātu veiksmīgu informācijas apmaiņu izglītojamo un skolēnu pašpārvaldes starpā, kā arī ļautu jauniešu balsīm tikt sadzirdētām jautājumos, kas skar viņu pašu mācību procesu.

Foruma laikā memoranda tekstu iepazina un apsprieda 26 klātesošo Rīgas skolu pārstāvji, definējot konkrētas idejas, kā savā izglītības iestādē Memorandā noteikto papildinās un pielāgos. Kā pirmās apņemšanās, kas skolās tiks īstenotas tuvākajā laikā tika minētas:

🔹 ieviest sistēmu, kā skolēni var anonīmi izteikt viedokļus skolā;
🔹 skolēnu pašpārvaldes telpas izveide;
🔹 ciešāka sadarbība ar skolas vadību un vecāki padomi,
🔹 kā arī vispārēja komunikācijas uzlabošana.

Visas dienas garumā noritēja aktīvas diskusijas, meklējot atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem:

🔹 vai skolēnu pašpārvaldes ir tikai pasākumu fabrikas;
🔹 kā sekmēt komunikāciju starp skolēniem, pedagogiem, administrāciju;
🔹 kā stiprināt pārliecību, ka jaunieši izglītības iestādē ir vienlīdzīgi partneri.

Vērtīgas sarunas noritēja starp skolēniem, pedagogiem, vecākiem, EP deputāti Daci Melnbārdi, Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidentu Rūdolfu Kalvānu, RīgasDoma kora skolas vadītāju Gintu Ceplenieku, Rīgas domes IKSK priekšsēdētāju Laimu Geikinu, IZM parlamentāro sekretāri Silviju Reinbergu, RVP IKSD Sporta un jaunatnes pārvaldes Jaunatnes nodaļas vadītāju Dmitriju Zverevu, un biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāri Lieni Valdmani.

Kā uzsvēra Foruma dalībnieki, tieši savstarpējas sarunas nodrošina attīstību un ļauj mācīties vienam no otra, nodrošinot demokrātijas kultūras stiprināšanu Rīgas skolās un, esot vienisprātis, ka demokrātija valstī sākas ar demokrātiju skolā. Rīgas skolēnu līdzdalības memorandu īpaši nozīmīgu padara fakts, ka to izstrādājuši skolēni, nevis pieaugušie skolēniem, sniedzot savu redzējumu uz notiekošo izglītības iestādēs un ierosinot konstruktīvus priekšlikumus.

Memorands pieejams – šeit

Memorandu parakstīt aicinātas ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas skolas, apliecinot, ka tās iedzīvinās Memorandā paustās vērtības – līdztiesību, vienlīdzību, demokrātiju un savstarpējo cieņu.

Rīgā izveido jaunus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti

1992. gada oktobrī tika pieņemta rezolūcija, kas pasludināja katra gada 3. decembri par Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Rīgā cilvēki ar invaliditāti var saņemt visus rīdziniekiem paredzētos sociālos pakalpojumus, kā arī pašvaldībā regulāri tiek ieviesti papildu pakalpojumi, lai uzlabotu šo cilvēku sadzīves apstākļus un veicinātu iekļaušanu sabiedrībā.

Rīgas pašvaldībā 2023. gadā izveidoti vairāki jauni pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem vai sniegts sociālais atbalsts:

🔹 Sadarbojoties Valsts Sociālās aprūpes centru personālam, Rīgas domes Labklājības departamentam, Rīgas Sociālajam dienestam un biedrībai “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, 27. novembrī patstāvīgu dzīvi sabiedrībā balstītā dzīvoklī Krasta ielā 86 sāka jaunieši ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kas līdz tam uzturējušies ilgstošas valsts aprūpes institūcijās. Katram jaunietim ir izstrādāta individuāla sociālās rehabilitācijas programma, nodrošināti viņa vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, speciālistu atbalsts un dzīvesvieta (dzīvoklī atsevišķa istabiņa un koplietošanas telpas trīs personām).
🔹 Izveidots jauns dienas aprūpes centra pakalpojums (17 vietas) pilngadīgām personām ar autiska spektra traucējumiem Drustu iela 36A. Izmaksas sedz Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.
🔹 Esošajos dienas aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem par 14 vietām palielināts vietu skaits.

Rīgas pašvaldība atbalsta sociāli aktīvus cilvēkus ar kustību traucējumiem, t. sk. palielinot atbalstu transporta pakalpojumam. Rīgas dome veikusi grozījumus noteikumos, palielinot papildu samaksu par transporta pakalpojumu no 21,34 eiro uz 30 eiro. Samaksas saņēmēju loks tiek paplašināts, iekļaujot cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, kuri nodarbināti projektā “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem”, un plānots, ka 2024. gadā šāds atbalsts būs nepieciešams 943 cilvēkiem.

Rīgas dome turpina sniegt atbalstu transporta pakalpojumu un mājokļa pielāgošanas izdevumu segšanai:

🔹 personai, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās un kura nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir iespēja saņemt transporta pakalpojumu samaksu (284,57 eiro) gadā;
🔹 personai ar I vai II grupas invaliditāti, kura pārvietojas riteņkrēslā vai ir ar redzes invaliditāti, ir iespēja saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai, kura apmērs ir līdz 6000 eiro personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, un līdz 2250 eiro personai ar redzes invaliditāti;
🔹 personai, kura pārvietojas riteņkrēslā un atbilstoši personas īpašajām vajadzībām nepieciešams nodrošināt vides pieejamību kāpņu telpā, ir iespēja uzstādīt pacēlāju (līdz 10 000 eiro).

Rīgas skolotāji izglītības forumā diskutē par izaicinājumiem un veiksmīgajiem piemēriem pārejā uz mācībām latviešu valodā

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā (RIIMC) aizvadīts izglītības forums “Ceļā uz vienotu skolu” par pāreju uz mācībām latviešu valodā, kurā izglītības iestāžu pārstāvji dalījās ar pieredzes stāstiem, metodēm un paveikto, īstenojot Vienotas skolas pieeju.

“Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs jau kopš 2023. gada sākuma uzsāka aktīvu metodisko atbalstu Rīgas pirmsskolu un skolu pedagogiem. Daudzās tikšanās ar skolu vadību, sarunas ar 1., 4., 7. klašu mācību priekšmetu skolotājiem, klašu audzinātājiem, skolu aptaujās iegūto datu analīze ļāva mums mērķtiecīgi izstrādāt atbalsta pasākumu plānu pedagogu profesionālai un emocionālajai stiprināšanai. Forums ir tikai pieturas punkts garajā ceļā, lai mēs sajustu viens otra atbalstu, izrunātu par to, kas mums jau veicas labi, kādi ir izaicinājumi, kur nepieciešams atbalsts. Ļoti iepriecina, ka 1., 4., 7. klašu pedagogi spēj konkrēti nosaukt savas profesionālās pilnveides vajadzības, lai uzlabotu savu sniegumu darbā ar skolēniem,”

saka Inga Draveniece RIIMC direktora pienākumu izpildītāja.

Foruma galvenais mērķis bija sniegt atbalstu un iespēju dalīties pieredzē mazākumtautību skolu 1., 4., 7. klašu skolotājiem, klašu audzinātājiem un skolas vadībai veiksmīgai pārejai uz mācībām valsts valodā.

Forumā piedalījās Rīgas un citu pilsētu vispārizglītojošo mazākumtautību skolu skolotāji (1., 4. un 7. klasē strādājošie), klašu audzinātāji un direktoru vietnieki sākumskolā un pamatskolā.

Forumā Izglītības un zinātnes ministrija iepazīstināja ar saviem atbalsta pasākumiem vienotas skolas ieviešanai, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) sniedza atskatu uz Vasaras skolu “Mācības valsts valodā katrā mācību priekšmetā un stundā” un profesionālajām sarunām ar pedagogiem. Tika prezentēti Edurio pedagogu un 7. klašu skolēnu aptaujas rezultāti par mazākumtautību skolu pāreju mācībām valsts valodā.

Edurio aptauja tika veikta 2023. gada novembrī. Tajā piedalījās 1621 skolotāji un 898 7. klašu skolēni no 42 skolām. Apmēram puse no aptaujātajiem skolēniem pozitīvi vērtē īstenoto pāreju uz mācībām latviešu valodā. Visaugstāk novērtēts tieši klases audzinātāja un latviešu valodas skolotāja atbalsts. Aptaujā augsts novērtējums skolu vadības darbam kopumā, kā arī izvērstajai komunikācijai. Apmēram trešdaļai pedagogu skolas izstrādātais rīcības plāns praktiskā darbā palīdz tiki daļēji vai nepalīdz nemaz. Domājot par cita veida atbalstu, visaugstāk tiek vērtēta sadarbība ar kolēģiem – savstarpējas sarunas interešu grupās, starp kolēģiem, kuri strādā konkrētajās klasēs.

Ar savu pieredzi un padomiem forumā dalījās arī Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas pārstāvji, kas ir metodiskā atbalsta centri Vienotas skolas veidošanā.

Rīgas pašvaldības skolu pārstāvji foruma otrajā daļā turpināja darbu piecās darbnīcās ar katrai mērķgrupai atbilstošu saturu – 1., 4., un 7. klašu skolotāji, klašu audzinātāji, direktoru vietnieki sākumskolā un pamatskolā. Tajās apsprieda aktuālākos šī brīža jautājumus:

🔹 kā veidot individualizētu atbalstu mācību stundā, ja nav skolotāja palīga vai kā efektīvi izmantot skolotāja palīgu stundā;
🔹 kādas ir veiksmīgākās valodas apguvi veicinošās stratēģijas, kas ir individualizēts atbalsts un kā to veidot klasēs ar lielu skolēnu skaitu;
🔹 kā klases audzinātājiem palīdzēt skolā veidot vidi, kas veicinātu savu un skolēnu piederības sajūtu valstij, kultūrvērtībām, domājot par vienotas skolas ideju;
🔹kāda ir profesionāla un mērķtiecīga sadarbība ar vecākiem: informācijas apmaiņa, aktuālo vajadzību izprašana, pedagoģiski profesionālais atbalsts;
🔹kā stundu vērošanu var izmantot kā datu avotu un atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā.

Forumu “Ceļā uz vienotu skolu” organizēja Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs.

📌 Fotogalerija no pasākuma – atvērt šeit.

Nometņu organizēšana Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības izglītības iestādēm 2024. gadā

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (Departaments) izsludina pieteikšanos Departamenta padotībā esošajām izglītības iestādēm nometņu organizēšanai 2024. gadā.

Lai pieteiktos finansiālajam atbalstam, pretendents līdz 2023. gada 21. decembrim (ieskaitot) nosūta pieteikumu par nometņu organizēšanu un nometņu tāmju kopsavilkumu Departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldei ar elektronisku dienesta vēstuli, nosaukumā norādot “Pieteikums nometņu organizēšanas konkursam”.

📌 Ar iekšējiem noteikumiem un saistītiem pielikumiem iepazīties – ŠEIT.

📌 Konsultācijas ir iespējams saņemt Departamenta Jaunatnes nodaļā pie nometņu projektu vadītājas Sandras Adomaites (e-pasts: sandra.adomaite@riga.lv; tālrunis 67181246).

Rīgas domē notiks forums “Tradicionālās kultūras attīstības izaicinājumi Rīgā”

8. decembrī plkst. 14.00 Rīgas domes Sēžu zālē notiks forums par tradicionālās kultūras attīstību Rīgā, kurā tiks diskutēts gan par tradicionālās kultūras nozīmi, par to, kāda ir tradīciju nākotne pašvaldības kontekstā, pedagoģiskajā darbā, un ko par tradicionālo kultūru varam uzzināt sociālajos tīklos.

Foruma mērķis – aktualizēt iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīvē, kas ir viens no veidiem, kā izveidot ciešāku piederību Rīgai, Latvijai, latviskajam, tradīcijai un tās pēctecībai nākotnē.

Forums sāksies ar valsts un pašvaldību, kā arī privātā sektora pārstāvju prezentācijām par tradicionālo kultūru. Pieskarsimies arī Tautas lietišķās mākslas studiju nākotnes izaicinājumiem, uzklausīsim gadiem ilgu veiksmes stāstu par tradīciju iedzīvināšanu pilsētvidē, kā arī ieskicēsim vīziju par Rīgā nepieciešamo Tradicionālās kultūras un amatniecības centra izveidi.

Forumā notiks paneļdiskusija, kuru vadīs Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Paneļdiskusijas tēmas: Kas un kāds ir rīdzinieks šodien un kāds – būs pēc dažiem gadiem? Kāda loma Rīgas pilsētas kultūras piedāvājumā ir tradicionālajai kultūrai un amatu prasmēm?

Foruma iniciators ir Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” un Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

📌 Lai pieteiktos dalībai forumā, lūdzam aizpildīt anketu līdz š. g. 30.novembrim (vietu skaits ierobežots) – ŠEIT

📌 Foruma tiešraide tiks nodrošināta vietnē www.riga.lv un Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Facebook kontā.

Krišjāņa Barona muzejs aicina ukraiņu jauniešus uz “Krišjāņa skolu”

3. decembrī plkst. 14.00 Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) aicina 15–25 gadus vecus Ukrainas un Latvijas jauniešus uz pasākuma cikla “Krišjāņa skola” piekto nodarbību. Pasākuma cikla mērķis ir palīdzēt jauniešiem integrēties Latvijas sabiedrībā, iegūt zināšanas par svarīgiem vēstures un kultūras notikumiem Latvijā.

Nodarbība sāksies ar lekciju par darbinieka tiesībām Latvijā. Šo sarunu vadīs Memoriālo muzeju apvienības personāla speciāliste Līga Mikučevska. Pēc tam Kr. Barona muzeja izglītības programmu kuratore Dita Butule rīkos spēli “Profesiju asorti”. Kafijas pauzes laikā dalībniekiem būs iespēja apskatīt muzeja izstādi “Nezināmais Barons”. Pēc tam kopā ar projekta organizatoriem brauksim uz Laimas muzeju, kur 17.00 sāksies ekskursija.

📌 Lūgums pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: barons@memorialiemuzeji.lv

● Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.
● Vairāk informācijas:

Pasākumu cikla nodarbības “Krišjāņa skola” notiek trīs daļās:

  • Pirmā veltīta karjeras iespējām Latvijā, un pasākumos piedalās dažādu jomu speciālisti, kuri sniedz pieredzes stāstus un noderīgu informāciju.
  • Otrā daļa padziļina izpratni par kultūru un vēsturi, muzeja speciālisti iepazīstina dalībniekus ar Latvijas kultūras kanona vērtībām.
  • Trešā daļa ir sarunu platforma, kurā dalībnieki var apspriest iegūtās zināšanas, tādējādi uzlabojot latviešu valodas zināšanas, un viņiem palīdz latviešu valodas skolotāji.

Par pasākumu ciklu un motivāciju tādu veidot muzejs stāsta: “Lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, ir jāgūst izpratne gan par vēstures pamatfaktiem, gan kultūrvēstures aspektiem. Par pamatu kultūras vērtību iepazīšanai var kalpot Latvijas kultūras kanonā definētās dažādu nozaru vērtības. Būtiska ir šo vērtību sasaiste ar mūsdienām. Tikpat svarīgi jauniešiem ir izprast Latvijas valsts iekārtas pamatprincipus, kā arī valsts pārvaldes sistēmu. Šī izpratne palīdz veiksmīgāk veidot darba attiecības. Ir svarīgi sniegt zināšanas par sociālo aizsardzību, nodokļu sistēmu u.c. būtiskiem ikdienas jautājumiem, kas ir neatņemams ieguldījums karjeras veidošanā un veiksmīgas sociālās integrēšanās priekšnoteikums. Vienlīdz svarīgi ir veidot saskarsmi ar vienaudžiem, tādējādi gūstot pieredzi un zināšanas neformālā, draudzīgā vidē.”

Uz pasākumu aicināti arī Rīgā dzīvojošie vietējie jaunieši, lai dalītos pieredzē ar saviem Ukrainas vienaudžiem un iepazītos ar Ukrainas kultūru.

Rīga aicina pieteikties “Diasporas relokācijas atbalsta programmai”

“Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” (RITA) izsludina uzņēmējdarbības atbalsta programmu “Diasporas relokācijas atbalsta programma.” Programma paredzēta speciālistiem, kuri plāno vai ir atgriezušies Latvijā pēdējo 6 mēnešu (180 dienu) laikā.

Programmas ietvaros iespējams saņemt vienreizēju atbalstu 1845,- eur apmērā. Lai saņemtu atbalstu, remigranta pirmreizējai dzīvesvietas deklarācijai jābūt Rīgā un pēdējos 4 mēnešus bruto algai jābūt vismaz 2500,- eur mēnesī.

“Pilsētas savstarpēji konkurē par talantiem, spožiem prātiem, uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri guvuši pasaules pieredzi un ir gatavi atgriezties mājās, lai te īstenotu savas prasmes un idejas. Mēs vēlamies šos cilvēkus piesaistīt Rīgai, tādēļ radīta remigrantu atbalsta programma, kas Rīgā ir uzsākta veiksmīgi un noteikti jāturpina.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Augsti kvalificētu speciālistu piesaiste Rīgai ir svarīgs uzdevums. Lai risinātu talantu piesaistes izaicinājumu, esam radījuši atbalsta programmu, ar kuras palīdzību ceram palīdzēt pieņemt gala lēmumu par atgriešanos Rīgā, pat ja šis atbalsts nebūs galvenais iemesls relokācijai. Ceram, ka šīs programmas rezultātā nākotnē dažādu nozaru profesionāļi Rīgā spēs veiksmīgi realizēt savu pasaulē uzkrāto pieredzi un zināšanas.”

atzīmē RITA direktors Fredis Bikovs

📌 Sīkāka informāciju par pieteikumu iesniegšanu un atbalsta nosacījumiem pieejama nolikumā un mājas lapā.

📌 Jautājumus par nolikumu iespējams uzdot, rakstot uz e-pastu: martins.pakalnins@riga.lv.

📌 Papildus informācija: Rita Pētersone Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra, e-pasts: Rita.Petersone@riga.lv.

Rīgā šoruden ieviestas vēl trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka galvaspilsētā ieviestas vēl trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem. Šajā sezonā jaunu zonu ieviešana ir noslēgusies, tomēr nākamā gada siltajā sezonā darbs atsāksies, uzmanību pievēršot gan pilsētas centram, gan apkaimēm.

Septembra pirmajā pusē tika ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Pirmās zonas izveidotas, konsultējoties ar rīku iznomātājiem populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem.

“Ar koplietošanas skrejriteņu novietnēm Rīgā mainām līdz šim ierastos paradumus – ejam uz sakārtotu vidi ikdienas gaitās, lai droši un bez apgrūtinājuma viens otram līdzāspastāv kā kājāmgājēji, tā mikromobilitātes rīku izmantotāji. Mainot braukšanas kultūru un uzvedību uz ielām, ietvēm, parkos, novietnes ir tikai viens no instrumentiem, kas nāk komplektā ar ātruma ierobežojumu vietās, kur mēdz būt vairāk cilvēku. Rīdziniekiem šī ir arī iespēja iesaistīties ar savu viedokli, piesakot vietas, kur apkaimēs vēlamas jaunās novietnes,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

📌 Pašvaldības datu publicēšanas portālā “Geo Rīga” pieejama karte, kurā apskatāmas šobrīd Rīgā ieviestās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Karte apskatāma – ŠEIT.

Tāpat oktobrī iedzīvotāji tika aicināti iesaistīties aptaujā, sniedzot ieteikumus par vietām, kur būtu nepieciešams ieviest mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Šobrīd pašvaldība saņemto informāciju apkopo un izvērtē, lai jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestu nākamā gada siltajā sezonā.

“Rīgas stāsti” latviešu valodas prasmju pilnveidošanai

Ar Rīgas Domes atbalstu biedrība “DrKT” ir izveidojusi digitālo mācību video materiālu ciklu “Rīgas stāsti”. Tā ir mācību video sērija, video nodarbību cikls, kas paredzēts latviešu valodas apguvei B līmenī.

Video materiālā iespējams vienkāršā, bet saistošā latviešu valodā uzzināt dažādus faktus un informāciju par pilsētu, par dzīvi un cilvēkiem Rīgā.
Video sērijā ir paredzētas divpadsmit tēmas: ievads, mājoklis, vides objekti, gadalaiki un laikapstākļi, transports, daba, ēdiens, svētki un svinēšana, vaļasprieki, iedzīvotāji, kultūra, izglītība Rīgā.

📌 Video ir ievietoti mājas lapā rigasstasti.lv, šis ir bezmaksas, vispārējas pieeejas mācību materiāls. Vietnē pieejams arī video tekstuāls atšifrējums, kā arī saites uz dažādām vietnēm, kas ir papildina un paskaidro mācību tekstu. Tāpat mājas lapā izvietoti dažādi padomi un norādes vārdu krājuma veidošanai un gramatikas apguvei.

“Mācoties valodas, ir nepieciešami interesanti stāsti, kurus iespējams gan klausīties, gan strādāt ar tiem kā ar tekstu. Teksta ievietošana mājas lapā ļaus cilvēkiem, kas mācās latviešu valodu, apgūt valodas specifiku un rakstību. Šajos video mums ir svarīgi stāstīt par to, kā dzīvot Rīgā, kādas ar pilsētas kultūru un vēsturi saistītas vietas ir pilsētā, kādas ir pilsētnieku savstarpējās attiecības, citiem vārdiem – kāda ir Rīga. Mēs ceram, ka šie video palīdzēs apgūt latviešu valodu un būs palīgs Rīgas iedzīvotājiem un viesiem”.

skaidro projekta vadītāja un autore Indra Vaļeniece

Projekta radošā komanda: tekstu ierunājis Armins Ronis, vizuālo noformējuši veidojuši Diāna Mikanova un Armands Kaņepe. Video sērijas ievadnodarbību var noskatīties šeit

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.