Piektdien, 4. aprīlī, plkst.9.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā norisināsies konkursa “Klimata dienas skolās” noslēguma pasākums – Klimata festivāls, piedāvājot plašu aktivitāšu klāstu. Uz festivālu aicināts ikviens interesents – skolēni, viņu vecāki, pedagogi un klimata interesenti.

Pirmajās Rīgas skolu klimata dienās pieteikušās un piedalās 26 Rīgas pašvaldības skolas, kopā 130 komandas. Dažādas klimata aktivitātes veica skolēni no 2. līdz 12.klasei. Īstenojot pašu izvēlētas aktivitātes, skolēni mācību gada laikā varēja samazināt enerģijas patēriņu savā skolā. Klimata dienu noslēguma pasākumā RTU piedalīsies viena komanda no katras skolas, ko izvēlējusies pati skola, novērtējot komandu veikumu. Festivālā klases spēkosies par vērtīgām balvām, iepazīstinot žūriju un pasākuma apmeklētājus ar veiktajām aktivitātēm, kas vērstas uz klimata problēmu izzināšanu, ekoloģiskās pēdas mazināšanu, skolas enerģijas patēriņa samazināšanu, sabiedrības iesaistīšanu, un inovatīvu produktu, ko skolēni izgatavoja no brīvi pieejamiem blakusproduktiem vai atkritumiem.

Klimata festivālā tiks paziņots, kurai skolai būs vislabāk izdevies samazināt enerģijas patēriņu. Skolas ar lielāko energoresursu ietaupījumu pasākumā saņems RTU zinātnieku izstrādātu ilgtspējas paraugprakses marķējumu “Energovienoti”, kas apliecina augstu energopratības līmeni.

Paralēli tam notiks dažādas aktivitātes, konkursi un zināšanu pārbaudes, prototipēšanas nodarbības un radošās darbnīcas, kurās aicināti piedalīties visi klimata interesenti. RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta interaktīvajā stendā varēs noskaidrot, kā mūsu ikdienas darbības un lietotie produkti ietekmē klimata pārmaiņas, radot siltumnīcefekta emisijas, savukārt AS “CleanR Grupa” palīdzēs aizraujošā veidā izprast, kas ir zaļmaldināšana. SIA “Rīgas ūdens” izaicinās pārbaudīt savas zināšanas par ūdeni, bet SIA “Rīgas meži” vides izglītības centra “EkVidO” zināšanu un sajūtu pieturpunktā dalībniekiem un apmeklētājiem izzinošas izklaides piedāvās viktorīnas rats un mistēriju kaste. Tikmēr RTU Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrika aicinās visus interesentus radīt jaunu vērtību no atlikumproduktiem darbnīcā “Ecoart”.

Klimata festivāla dalībnieki un apmeklētāji varēs ļauties arī RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūta tenūrprofesora Andra Slavinska un ģitārista Reiņa Jaunā performancei, izzinot kosmosa noslēpumus. Īpašu muzikālu pārsteigumu būs sarūpējusi arī talantīgā mūziķe Grēta Grantiņa.

Rīgas skolu klimata dienu laikā Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) piedāvāja skolu jauniešiem iepazīties ar energoefektivitātes principiem, ar mērķi veicināt racionālu enerģijas patēriņu Rīgas skolu ēkās, tā palīdzot Rīgai sasniegt klimatneitralitātes mērķus.

REA energodetektīvs, aģentūras eksperts Elvis Berjoza viesojās 14 skolās, iepazīstinot vairāk nekā 400 jauniešus ar Rīgā ieviesto ēku energopārvaldības sistēmu, kas ļauj ikvienam izsekot savas skolas ēkas siltumenerģijas, elektroenerģijas un ūdens patēriņam. Ko skolēni var darīt, lai patēriņu samazinātu gan skolā, gan mājās, kā pareizi vēdināt telpas un lietot elektroierīces, kā noteikt sava datora elektrības patēriņu – uz šādiem jautājumiem jaunieši kopā ar energodetektīvu meklēja atbildes un konkrētu situāciju risinājumus.

Visvairāk jauniešus interesēja praktiskas lietas: siltummezgla darbības principi, temperatūras mērījumi dažādās vietās skolā, praktiski padomi ekonomiskai telpu vēdināšanai un ēdiena gatavošanai.

Savukārt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki strādāja gan ar skolotājiem, nodrošinot zināšanas un iedvesmojot viņus mācību procesā ieviest klimata aktivitātes, gan ar skolēniem. Zinātnieki piedāvāja arī gatavas idejas, piemēram, rosināja skolām organizēt mācību ekskursijas uz skolu siltummezgliem un citiem objektiem, veidot skolēnu enerģijas patruļas, ieviest atkritumu šķirošanas vai elektronisko ierīču izslēgšanas izaicinājumus utt. Arī skolēnus zinātnieki mudināja domāt par savas eko un digitālās pēdas mazināšanu, transporta ilgtspējīgu izmantošanu, atkritumu mazināšanu utt. RTU piedāvāja arī individuālu atbalstu un konsultācijas skolām.

“Klimata dienas skolās” organizē Rīgas pašvaldība, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas enerģētikas aģentūra. Klimata festivāla norisi atbalsta AS “CleanR Grupa” un DPD kurjeri, kas ar zaļajiem elektroauto nogādās skolēnu darbus uz RTU.

Rīgas pašvaldība šogad plāno realizēt vērienīgu projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībā”, kura mērķis ir veicināt jauniešu digitālās prasmes, līdzdalību un informētību par viņu iespējām. Projekta īstenošanu ceturtdien, 20. martā, atbalstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja.

Projekta gaitā tiks īstenotas daudzveidīgas aktivitātes, tostarp digitālo prasmju darbnīcas jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem, informatīvas kampaņas, multimediju un e-sporta pasākumi, kā arī ilgtspējīgu tehnoloģiju lietošanas apmācības. Plānots, ka projektā tiks iesaistīti aptuveni 4000 Rīgas jauniešu. Aktivitātes strukturētas 12 virzienos, tostarp “Jauniešu digitālās vēstniecības” izveide, “Pārdaugavas DIGIspēles” un darbnīcas “Radi savu pasauli”, kas fokusējas uz jauniešu dzīvei un darbam nepieciešamo prasmju attīstību.

“Ar šo projektu mēs plānojam ne tikai attīstīt jauniešu digitālās prasmes, bet arī izveidot ilgtspējīgu digitālā darba ar jaunatni sistēmu Rīgā. Projekts ietver modernos tehnoloģiju rīkus un aprīkojumu, kas ļaus turpināt šīs iniciatīvas arī pēc projekta beigām,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Projekta realizāciju un finansējumu no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma apstiprinājusi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Tā īstenošanai Rīgai piešķirts finansējums 902 920 eiro apmērā, kā arī plānots pašvaldības līdzfinansējums 207 410 eiro apmērā, par kura piešķiršanu vēl lems Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Projekta īstenošanu koordinēs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un trim pašvaldības interešu izglītības iestādēm – RBJC “Daugmale”, RBJC “Praktiskās estētikas skola” un RBJC “Altona”. Finansējuma būtiska daļa tiks novirzīta datortehnikas, audio un video aprīkojuma iegādei, nodrošinot tehnisko bāzi digitālā darba ar jaunatni turpināšanai.

Latvijas mērogā projekts “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” ar kopējo Eiropas Savienības finansējumu 3 590 000 eiro apmērā paredz iesaistīt vismaz 10 000 jauniešu tehnoloģiskās inovācijas aktivitātēs. Rīgas projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2025. gada beigām.


Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.


 

Piektdienas, 21. marta, rītā Rīgas Dzemdību namā pasaulē nākušas trīnītes. Trejmeitiņu vecāki ir rīdzinieki.

Vecākā māsiņa piedzima plkst. 9.36, bet pēc minūtes, plkst. 9.37, pasaulē nāca abas pārējās māsiņas.

Rīgas dome tradicionāli trīnīšu ģimenēm piešķir vienreizēju pabalstu 4500 eiro apmērā. Par to būs jālemj pašvaldības Finanšu un administratīvo lietu komitejā.

Pērn Rīgā trīnīši nepiedzima, toties 2023. gadā pirmie trīnīši Rīgas Dzemdību namā sagaidīti janvārī, bet otrie – martā.

Rīgā šogad plānots ieviest īpašu īres programmu jauno speciālistu – pedagogu piesaistīšanai galvaspilsētai. Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments izstrādājis attiecīgu noteikumu projektu*, kam tagad ir izsludināta sabiedriskā apspriešana.

“Šogad plānots sākt pavisam jaunu programmu – pašvaldības atbalstīts mājoklis jaunajiem speciālistiem, vispirms pedagogiem. Šovasar pieņemsim nepieciešamos noteikumus, kas ļaus segt daļu īres maksas vai arī nodrošināt uzturēšanos dienesta viesnīcā. Šim nolūkam esam budžetā rezervējuši teju pusmiljonu eiro, kas nākamajā mācību gadā ļaus galvaspilsētai piesaistīt vairāk nekā 100 jauno pedagogu ģimeņu,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Pedagogs ir profesija, kura ir viens no sabiedrības veidošanas stūrakmeņiem – izglītojot nākamo uzņēmēju, zinātnieku, mediķu u.c. sabiedrībai nozīmīgu speciālistu jauno paaudzi. Motivēts pedagogs un tādējādi arī kvalitatīvas izglītības iespējas bērniem ir ilgtspējīgas ne tikai pašvaldības, bet arī valsts turpināšanās un izaugsmes pamats,” norāda V. Zeps.

Iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, attīstītāji un citi savus ierosinājumus par jaunajiem noteikumiem aicināti līdz 3. aprīlim paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Noteikumu izstrādes mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības pedagogu piesaisti un noturību profesijā Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs, kas var tikt īstenots, sniedzot pašvaldības atbalstu pedagogiem mājokļa maksājuma kompensēšanai.

Noteikumu projektā paredzēts pedagogiem kompensēt maksājumu par mājokli divos veidos:

  • sedzot dzīvojamās telpas īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus;
  • sedzot ar naktsmītnes izmantošanu saistītos maksājumus.

Atbalsts tiktu sniegts uz diviem gadiem, maksimālā kompensējamā summa mēnesī būtu 250 eiro, maksimālais atbalsta apmērs vienam pedagogam – līdz 6000 eiro (3000 eiro gadā).

Vispirms atbalstu plānots sniegt vispārējās izglītības pedagogiem, bet turpmākajos gados arī citiem pašvaldībai nozīmīgās profesijās nodarbinātiem speciālistiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas informācija liecina, ka reģionu vērtējumā, lielākais pedagogu trūkums ir tieši Rīgā, pie tam jauno pedagogu ataudze ir bijusi vien 1% no visiem nozarē strādājošiem, īpaši trūkst skolotāju latviešu valodas, matemātikas un dabaszinību mācību priekšmetos. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautības iestādēs pērn bija pieejamas 208 vakances, no kurām pirmsskolas skolotāji – 67, sākumskolas skolotāji – 13, priekšmetu speciālisti – 63, logopēds – 3, speciālais pedagogs – 1, sociālais pedagogs – 1, pedagoga palīgs – 2.

Šā gada februārī bija 104 pedagogu vakances vispārējās izglītības posmā, no tām 21 mūzikas skolotāja vakance, 17 latviešu valodas skolotāja vakances, kā arī 16 sākumskolas skolotāja vakances. Savukārt pirmsskolas skolotāju grupā bija 40 vakances.

Pašvaldības atbalstam mājokļa maksājuma kompensēšanai šā gada budžetā ir atvēlēti 450 000.

 

* Saistošie noteikumi “Par pašvaldības palīdzību pedagogam, sedzot dzīvojamo telpu īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus”

Tūrisms Rīgā stabili atjaunojas un uzņem apgriezienus – janvārī Latvijas galvaspilsētā uzņemti 69 406 ārvalstu viesi, kas ir par 34 % vairāk nekā pērnā gada janvārī. Straujākais tūristu skaita pieaugums bija no Skandināvijas valstīm, liecina Rīgas tūrisma un investīciju aģentūras (RITA) apkopotā informācija.

“Rīga nostiprina savu vietu Eiropas populārāko tūrisma galamērķu vidū un jaunākie dati par tūristu skaita palielinājumu to apstiprina. Par spīti ārējiem faktoriem, kas tūrisma nozari ietekmējuši kopš 2019. gada, tai skaitā Covid pandēmijas un Krievijas sāktā kara Ukrainā, kā arī neraugoties uz pastāvīgi izplatītiem mītiem, Rīga ir mērķtiecīgi strādājusi mūsu mērķa tirgos Rietumeiropas valstīs, Skandināvijā un citviet, panākot, ka tiek aizstāta tā tūristu plūsma, kas agrāk pie mums bija no agresorvalstīm. Rīga ir nozīmīgākais tūrisma centrs Latvijā un mēs turpināsim ieguldīt tūrisma attīstībā,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Jānis Priede, Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel Pārdošanas un mārketinga direktors: “Jaunākie statistikas dati rāda, ka viesnīcu noslodze Latvijā šā gada janvārī ir augusi attiecībā pret šo pašu periodu pirms gada. Ir vērojams neliels noslodzes pieaugums arī salīdzinājumā pret 2019.gadu. Mūsu viesnīcā šo kāpumu skaidrojam ar atsevišķiem veiksmīgi realizētiem projektiem, kas saistīti ar lielāku grupu izmitināšanu. Tomēr ļoti būtiski ir ne tikai noslodzes rādītāji, bet arī vidējā istabas cena viesnīcā, kas joprojām ir zemāka nekā 2019. gadā. Tas, mūsuprāt, joprojām ir skaidrojams ar biznesa grupu segmenta zemāku pieprasījumu ģeopolitisko faktoru ietekmē. Tomēr mēs aktīvi strādājam kopā ar vietējiem partneriem, lai stiprinātu reģiona tēlu kā drošu un pievilcīgu galamērķi. Pirms nedēļas mūsu viesnīcā sadarbībā ar RITA un LIAA notika nozarei nozīmīgs forums, kurā pulcējas asociāciju segmenta pasākumu un konferenču organizatori no visas pasaules. Tas ļāva prezentēt Rīgu kā drošu un augstvērtīgu galamērķi starptautisku pasākumu norisei.”

Visvairāk Rīgu apmeklējuši lietuvieši – 8911 viesi. Igaunija ierindojās otrajā vietā ar 8745 viesiem, kas ir par 50 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielbritānija bija trešajā vietā ar 6883 viesiem un 33% pieaugumu. Viesu skaits no Vācijas janvārī bija 4589, sasniedzot 18 % pieaugumu, bet no Somijas Rīgā ieradās 3450 viesi, kas ir par 41 % vairāk nekā iepriekš.

Augstākais pieauguma temps tika novērots no Dānijas, kur viesu skaits pieauga par 90 %, Norvēģijas ar 75 % pieaugumu, Zviedrijas ar 43 %, Somijas ar 41 % un Igaunijas ar 50 % kāpumu.

Kopā ārvalstu viesi Rīgā pavadīja 123 626 diennaktis, kas ir par 35 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Lielākais pavadīto diennakšu skaits tika reģistrēts no Lietuvas ar 13 867 diennaktīm un Igaunijas ar 14 019 diennaktīm. Lielbritānijas viesi pavadīja 12 635 diennaktis, bet Vācijas tūristi – 8707 diennaktis. Francijas tūristi Rīgā pavadīja 3066 diennaktis.

Rīga veiksmīgi pielāgojas globālajām pārmaiņām tūrisma nozarē, agrāk dominējošos Krievijas tūristus, kas atkarībā no sezonas veidoja 15-30 %, aizstājot ar apmeklētājiem no Rietumvalstīm.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs: ” Pateicoties tūrisma nodevai, Rīgas mārketinga budžets ir pieaudzis, ļaujot vēl mērķtiecīgāk un efektīvāk īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes. Redzam, ka kampaņas ir rezultatīvas – to apliecina starptautisko mediju interese, viedokļu līderu vizītes un Rīgas stabilās pozīcijas starptautiskajos topos. Stratēģiski turpināsim iesākto, īstenojot mūsdienīgas un dinamiskas kampaņas, kas padara Rīgu pievilcīgāku gan tūristiem, gan investoriem. Mūsu uzdevums ir ne tikai veicināt tūristu skaita pieaugumu, bet arī piesaistīt maksātspējīgus viesus, kuri aktīvi atbalsta vietējo ekonomiku. Tāpēc turpināsim atbalstīt lielus pasākumus, piemēram, Rimi Rīgas maratonu, Positivus, Eurobasket un citus. Vienlaikus, pateicoties jaunradītiem kultūras pasākumiem, piemēram, Rīga Art Week un Rīgas mākslas mese, mēs radām jaunu saturu, kas stiprina Rīgas kultūras un mākslas tēlu, veicinot pilsētas starptautisko atpazīstamību. Tāpat turpināsim darbu pie konferenču atbalsta programmas.”

Piektdien, 21. martā, plkst. 8.30, Jāņa Dikmaņa ielā (pretim “Luminor” Klientu apkalpošanas centram) notiks preses konference, kurā Rīgas pašvaldības pārstāvji informēs par aktualitātēm un veicamajiem darbiem ietvju un brauktuvju sakopšanā pēc ziemas sezonas.

Pasākumā piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes vadītājs Viktors Admidiņš, uzturētāju pārstāvji, kā arī laipni aicināti mediji.

Pasākuma laikā pašvaldības speciālisti pastāstīs par aizvadīto ziemas sezonu, par ielu un ietvju uzkopšanas kārtību pēc tās, informēs par jaunākajām aktualitātēm, kā arī būs iespēja klātienē apskatīt pilsētai pieejamo ielu un ietvju uzkopšanas tehniku.

Precīzas pasākuma norises vietas koordinātas atrodamas šeit: https://maps.app.goo.gl/TvpZyDRSfTjHDGJi9

Jau ziņots, ka kopš marta sākuma pilsētas ielās pakāpeniski sākta ietvju un brauktuvju sakopšana pēc ziemas sezonas. Vispirms tiek sakoptas sabiedriskā transporta pieturvietas un drošības saliņas, zaļās zonas, kā arī ietves. Pakāpeniski sākta arī brauktuvju malu sakopšana 1. un 2. uzturēšanas klases ielās, kurās ir intensīvāka satiksmes plūsma.

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Šobrīd būvdarbu zonā Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie Dzelzceļa tilta transportlīdzekļu satiksme abos braukšanas virzienos tiek organizēta pa divām brauktuves joslām.
No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta.

Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. Otrdien, 18. martā, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja nolēma noteikumu projektu nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodosim noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par sabiedriskās apspriešanas sākumu pašvaldība informēs atsevišķi. Iedzīvotāji savus ierosinājumus varēs paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

 

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi