Vai šodienas prasmes noderēs nākotnes darba tirgū? Sabiedrību aicina iesaistīties pētījumā par pieaugušo prasmēm

Lai noskaidrotu, kādas prasmes būtu nepieciešams pilnveidot Latvijas iedzīvotājiem un nodrošinātu atbilstošus prasmju pilnveides pasākumus, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un pētījumu centru SKDS aicina iesaistīties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījumā (PIAAC). Pētījumā līdz vasaras sākumam aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 65 gadiem, kurš saņēmis uzaicinājuma vēstuli savā pastkastītē.

“Dalība pētījumā ir brīvprātīga, tomēr tieši jūsu iesaiste šajā starptautiskajā pētījumā ir ļoti svarīga, tāpēc neatsakiet dalību tajā. Katra izlasē iekļuvusī mājsaimniecība pārstāv vairākas citas sev līdzīgas mājsaimniecības. Jūsu atteikums rada risku, ka tiks iegūti nepilnīgi dati un var tikt izdarīti kļūdaini secinājumi par patieso situāciju Latvijā,” norādīts uzaicinājuma vēstulē.

“Plašākā kontekstā šis pētījums sniegs precīzāku darba tirgus vajadzību analīzi un prognozēšanu, izgaismojot to, kas trūkst zināšanu, prasmju attīstībā no pieaugušā cilvēka skatpunkta. Digitalizācija, automatizācija, globalizācija, sabiedrības novecošanās, pāreja uz ilgtspējīgākiem energoresursiem – tās ir izmaiņas, kuras skar un ietekmē ikvienu pieaugušo un mums visiem ir jābūt gataviem darba profila, karjeras maiņai un attīstībai,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. “Vēlos arī uzsvērt, ka pētījums ir nozīmīgs darba devējiem, sniedzot iespēju pārskatīt cilvēkresursu piesaistes, pieredzes un attīstības stratēģijas, objektīvi izvērtēt un efektīvi attīstīt cilvēkkapitālu savā nozarē”.

“Iedzīvotāju atbildes ir vērtīgs ieguvums, lai apzinātu, kurā jomā vajadzīgi uzlabojumi,” stāsta Aija Zobena, Latvijas Universitātes profesore, OECD PIAAC vadītāja Latvijā.Datu analīze ļaus aplūkot prasmju līmeni nozaru griezumā un mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot un veidot izglītības un nodarbinātības atbalsta programmas.

Ar pētījuma rezultātiem tiks sekmēta sistemātiska pieeja, lai:

  • precīzi noteiktu pieaugušo mācīšanās vajadzības;
  • izveidotu motivējošu, ar skaidri definētiem, izmērāmiem mērķiem un efektīvi pārvaldāmu pieaugušo izglītības sistēmas finansēšanas modeli;
  • lai atlasītu mērķgrupas, kurām nepieciešams specifisks atbalsts, un lai īstenotu efektīvus atbalsta pasākumus kā Valsts izglītības attīstības aģentūras, tā Nodarbinātības valsts aģentūras un Ekonomikas ministrijas īstenoto programmu ietvaros.

UZZIŅAI

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm pēdējo pāris gadu laikā Latvijā izteikti pieaudzis pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Strauji attīstoties digitalizācijai teju visās nozarēs, paredzams, ka manuālu rutīnas darbu drīzumā varēs paveikt tehnoloģijas un darbiniekiem nāksies pārkvalificēties. Vienlaikus darba tirgū atrast darbinieku ar atbilstošām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk un izmaksā dārgāk. Tam risinājums ir ieguldīt savu darbinieku mācībās un attīstībā. Tomēr, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijā tikai nepilna trešā daļa darbinieku piedalījās darba devēja organizētās apmācībās, būtiski atpaliekot no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas ir 42%.

Līdz šim dati par pieaugušo izglītību primāri tika iegūti dažādos apsekojumos, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes īstenotajā Darbaspēka apsekojumā, raugoties uz dalības biežumu, vai Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) gadījumā, kurā katrs aptaujas dalībnieks pats dod vērtējumu savu prasmju līmenim. Nozīmīga atšķirība ir tā, ka OECD PIAAC pētījums nav veidots kā aptauja, bet ar speciāli veidotiem uzdevumiem ir tiešs prasmju mērījums un piedāvā arī papildu iegūto datu analīzi.

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē šeit.

Latvijā OECD PIAAC īsteno ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 „Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”. 

11. aprīlī šizofrēnijas slimnieku tuvinieki aicināti uz semināra “Veidot piepildītu dzīvi, sadzīvojot ar šizofrēniju” otro daļu

Šī gada 11. aprīlī, no plkst. 15.00 – 17.00 Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Konferenču zālē, Tvaika ielā 2, notiks seminārs “Veidot piepildītu dzīvi, sadzīvojot ar šizofrēniju” – 2. daļa – kā stiprināt sevi un veicināt tuvinieka atgriešanos savā dzīvē; kā sadzīvot ar slimību un veidot piepildītu dzīvi. Šis bezmaksas seminārs notiks TIKAI klātienē un uz to īpaši aicinām šizofrēnijas pacientu tuviniekus.

Semināru vadīs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle. Semināra mērķis ir sniegt informatīvu un emocionālu atbalstu ikvienam, kura ģimenē ir šizofrēnijas slimnieks, lai mazinātu izdegšanas risku, kas saistīts ar pacientu ar psihisku saslimšanu atbalstīšanu, būšanu kopā. Seminārā runāsim par aspektiem, ar ko saskaras tuvinieki, mīļam cilvēkam slimojot ar šizofrēniju. Seminārs būs veltīts arī praktiskiem aspektiem – kā organizēt dzīvi, kā atpūsties, kā nepazaudēt sevi rūpēs; kā arī tiks sniegti ierosinājumi, kā labāk sadzīvot ar šizofrēniju, kā rīkoties krīzes brīžos.

Šis ir trešais seminārs no cikla “Iecietības formula: zināšanas un pieņemšana”, ko organizē RPNC Attīstības fonds un kas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Nākamais, cikla ceturtais klātienes seminārs “Cieņa, kas sakņojas zināšanās: jautājumi apkalpošanas nozaru uzņēmumiem”, plānots 25. maijā.

11. aprīlī seminārs notiks KLĀTIENĒ un tas netiks ierakstīts (lai šizofrēnijas slimnieku radinieki varētu justies brīvi šajā vidē un uzdot visus tiem interesējošos jautājumus), tādēļ lūdzam semināram reģistrēties līdz 10. aprīlim (ieskaitot), sūtot savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un epasta adresi uz info@rpnc.lv.

Vairāk informācijas par semināru ciklu: silva.bendrate@rpnc.lv.

Rīga kļūs zaļāka un iedzīvotājiem draudzīgāka

Rīgas pašvaldība šogad vairāk resursu veltīs pilsētas zaļās infrastruktūras attīstībai, stādot vairāk kokus, kopjot esošos apstādījumus, atjaunojot celiņus parkos, uzstādot soliņus un mazinot gaisa piesārņojumu. Tāpat rīdzinieku un galvaspilsētu viesu ērtībām pašvaldība veidos jaunas un uzlabos esošās sabiedriskās tualetes, sakārtos atpūtas zonas un pludmales, kā arī veicinās mājokļu pieejamību.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Labiekārtojot parkus, veidojot rekreācijas zonas apkaimēs mēs padarām Rīgu par labāku un ērtāku vietu dzīvošanai. Šogad arī būtiski samazinām rindas uz pašvaldības dzīvokļiem un veicinām energoefektivitātes un apsaimniekošanas kvalitātes celšanu.”

uzsver  Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.
  • Jauni koku stādījumi un bioloģiskās daudzveidības veicināšana

Rīgas pašvaldība šogad galvaspilsētas ielu apstādījumos plāno iestādīt rekordlielu koku skaitu – ap 1000 jaunu koku. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments jau šajā pavasarī dažādās apkaimēs ielu apstādījumos iestādīs vairāk nekā 500 kokus – dižstādus un atjaunos pilsētas apstādījumus. Rīga kļūs zaļāka!

Plānots, ka gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles.

Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā, kā arī parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”, tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Šogad arī plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā, izbūvēt Ēbelmuižas parka gājēju celiņus un atjaunot celiņus citos parkos un skvēros 1000 kvadrātmetru platībā, kā arī uzbūvēt bērnu laukumu Kanālmalas apstādījumos

Lai rūpētos par bioloģisko daudzveidību, šogad pašvaldība izveidos ceļa pieslēgumu no Jaunciema gatves uz dabas liegumu “Jaunciems”, nodrošinās pļavu un niedrāju pļaušanu 137 hektāru platībā un turpinās darbu pie tādu invazīvo svešzemju sugu kā vārpainā koraine, krokainā roze, Kanādas zeltslotiņas, tatārijas salāta un latvāņa  izplatības samazināšanas.

  • Labiekārtotas pludmales, jaunas tualetes un strūklaku atjaunošana

Šogad turpināsies infrastruktūras uzlabošana Rīgas pludmalēs un atpūtas zonās. Peldvietās plānots uzstādīt astoņus jaunus vides objektus, atjaunot volejbola laukuma segumu Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, labiekārtot Velnezera aktīvās atpūtas vietu, uzstādot sauļošanās zviļņus, solus, atkritumu urnas un pārģērbšanās kabīnes, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus atpūtas zonā pie Daugavas Zirņu salā un Bolderājas karjerā Kleistu ielā – atkritumu urnas, divpusējos pludmales solus un sauļošanās zviļņus.

Plānots arī sākt realizēt būvprojektu atpūtas vietas pie Juglas ezera izveidošanai Braila ielā un pilnībā atjaunot glābšanas stacijas posteni Vakarbuļļu peldvietā.

2023. gadā tiks uzstādītas desmit papildus sabiedriskās tualetes, nodrošinot vides pieejamību, esošās 18 sabiedriskās tualetēs tiks uzlabotas drošības prasības un vasaras periodā papildus tiks uzstādītas 45 bioloģiskās tualetes parkos.

Turpinot strūklaku atjaunošanu galvaspilsētā, šogad plānots nomainīt hidroizolāciju bradājamajam baseinam “Lutausis” Grīziņkalna parkā un sākt projekta izstrādi strūklakas “Sumpurnis, bārenīte un mātesmeita” atjaunošanai Kronvalda parkā.

Lai mazinātu teritoriju applūšanas risku, šogad plānots atjaunot meliorācijas grāvjus apmēram 1470 metru garumā un uzturēt meliorācijas grāvju piegulošās teritorijas apmēram 18 hektāru platībā.

  • Mazināsim gaisa piesārņojumu

Rīga pakāpeniski plāno pāriet uz videi draudzīgāku apkures sistēmu, tāpēc šogad plānots pieņemt jaunus noteikumus par atļautajiem apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Tiks atjaunotas arī esošās gaisa monitoringa stacijas un plānota izglītojoša kampaņa par gaisa piesārņojuma ietekmi uz sabiedrību.

Ogļskābās gāzes (CO2) izmešu samazināšanas programmai Rīgas enerģētikas aģentūrai šogad piešķirti četri miljoni eiro, kas paredz būtiskus uzlabojumus pašvaldības ēkās, tostarp saules paneļu uzstādīšanu un energoefektivitātes pasākumu, pāreju uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu u.c. aktivitātes.

  • Šķirosim atkritumus

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits.

Šogad turpināsies darbs pie šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Tāpat šogad Rīgā palielināsies tekstila izstrādājumu šķirošanas iespējas, izvietojot jaunus šķirošanas konteinerus, plānots sākt projektu vienreizlietojamo trauku un glāžu izmantošanas samazināšanai, kā arī, iestājoties siltākam laikam, atsākt bioloģisko atkritumu šķirošanu kapsētās. Norit darbs pie depozīta trauku sistēmas ieviešanas Rīgas pasākumos.

  • Mājokļi kļūs pieejamāki un drošāki

Šogad plānots atjaunot vismaz 90 pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, 1140 dzīvokļos ar malkas apkuri uzstādīt dūmu detektorus un septiņos dzīvokļos atjaunot apkures sistēmu uzstādot siltumsūkņus.

Tāpat plānots sākt ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbus, Ūnijas ielas 49.namu pielāgot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, kā arī turpināt darbu pie ēku atjaunošanas Prūšu ielā 25a, Dolomīta ielā 1 un Lielupes iela 1 -k10.

  • Rīgas kapsētās uzlabos vides pieejamību

2023. gadā pašvaldība plāno nodrošināt vides pieejamību I Meža kapsētas administratīvajai ēkai, I Meža kapsētas kapličai un Kapsētu pārvaldes administratīvajai ēkai Aizsaules ielā 1A. Tāpat šogad plānots sākt projektēšanas darbus jauna kolumbārija ierīkošanai I Meža kapsētā, veikt Ziepniekkalna, Raiņa un Kapsila kapsētu digitalizāciju un uzstādīt desmit piemiņas akmeņu (stēlas) Latvijas kara ordeņa kavalieriem II Meža kapsētā.

Rīdzinieki aicināti pieteikt talkošanas vietas

Rīgas pašvaldība, sadarbojoties ar kustību “Lielā talka”, jau 16. reizi aicina iedzīvotājus sakopt savas apkārtnes teritorijas.

Lielā Talka 2023.gadā norisināsies 22. aprīlī, un iedzīvotāji aicināti savas izvēlētās talkošanas vietas Rīgā pieteikt mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem līdz 17. aprīlim (ieskaitot).

Ja, talkošanas vieta tiks pieteikta www.talkas.lv ar talkas atbildīgajiem sazināsies viens no Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem un saskaņos kopjamās teritorijas atrašanās vietu, precizēs īpašuma piederību, prognozējamo atkritumu apjomu un veidu, kā arī precizēs vietu, kur īslaicīgi novietot savāktos atkritumus, lai atkritumu izvedējiem būtu iespējams ērti un ātri tos izvest.

Talkotājiem savāktie atkritumi jāievieto izsniegtajos talkas maisos, jo “Lielās talkas” ietvaros tiks organizēta tikai talkas maisu izvešana.

Talkas maisus bez maksas būs iespējams saņemt 22.aprīlī apstiprinātajā talkošanas vietā pie talkas atbildīgā, vai Daugavpils ielā 31, Rīgā, zvanot Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam, šādos laikos:

  • 04.04.2023., 05.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 11.04.2023., 13.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 17.04.2023. no plkst. 8.30 līdz plkst. 19.00
  • 18.04.2023.-21.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00

Talciniekiem jāņem vērā, ka Rīgas pašvaldība atkritumu izvešanu organizēs tikai talkām, kurās tiek sakoptas pašvaldības teritorijas. Piesakot savu talkošanas vietu savlaicīgi un saņemot apstiprinājumu, būs iespējams noorganizēt savlaicīgu atkritumu izvešanu. Ja tiek sakopta privātīpašuma teritorija vai privātīpašumam piegulošā teritorija, par atkritumu izvešanas organizēšanu atbild teritorijas īpašnieks/valdītājs/apsaimniekotājs.

Pēc 17. aprīļa jaunu talkošanas vietu pieteikt nevarēs, bet varēs pieteikties pie talkas atbildīgajiem jau apstiprinātajās talkošanas vietās.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā, lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem:

  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra,  tālr. 67026654, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv
  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Ivita Žīgure, tālr. 67013579, e-pasts: Ivita.Zigure@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Baiba Zvaigzne, tālr. 67037074, e-pasts: Baiba.Zvaigzne@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Rolfs Vendiņš – tālr. 67181874, e-pasts: Rolfs.Vendins@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. 67013565, e-pasts: Inesa.Fedjuhina@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. 67105924, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv

Vairāk informācijas par talkošanas vietu pieteikšanu un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

 “Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

Top jauna izglītojoša programma pedagogiem, kuri strādā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

No 2023. gada 1.marta līdz 31. jūlijam, pateicoties Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram un Rīgas pašvaldības finansējumam, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) realizē projektu “Vienādas iespējas visiem – Programmas “Viegliem soļiem” ieviešana Latvijā – atbalsts pedagogiem (II. kārta)”. Projekts sniegs iespēju primāri Rīgas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem iegūt bezmaksas informatīvu un izglītojošu rīku darbam ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi vai aizdomas par tiem.

Bērnu slimnīcas fonds ikdienā sniedz atbalstu bērniem ar AST, apmaksājot ABA terapijas un logopēda nodarbības. Lai arī atbalsts tiek sniegts lielā apjomā – šobrīd aktīvi 154 bērniem – rindā pēc atbalsta gaida vēl vairāki desmiti bērnu. Redzot to, ka BSF nespēj sniegt atbalstu visiem bērniem, kuriem tā ir tik svarīga, kā arī zinot par garajām rindām pie speciālistiem un konsultējoties ar nozares speciālistiem, pagājušajā gadā vecāku lietošanā tika nodota Latvijas auditorijai īpaši pielāgota pasaulē jau zināmā programma “Viegliem soļiem”(Simple Steps). Šī zinātnē un pierādījumos balstītā programma kalpo par atbalsta mehānismu vecākiem, kuru bērniem ir diagnosticēts AST vai aizdomas par AST, lai varētu ar bērnu darboties arī mājas apstākļos, un kad nav pieejamas ABA terapijas nodarbības.

Lai arī tika veiksmīgi uzsākts atbalsts vecākiem, liela problēma ir atbalsta trūkums pedagogiem, kuri ikdienā izglītības iestādēs saskaras ar bērniem, kuriem ir AST. Kaut gan bērni ar AST tiek maksimāli integrēti skolu vidē, ja pedagogi nav pietiekoši zinoši un sagatavoti darbam ar šiem bērniem, tad bieži vien šo bērnu iekļaušana izglītības sistēmā un apmācība kopumā ir ne vien izaicinoša pedagogiem, bet arī neveiksmīga kopumā. Pedagogiem trūkst zināšanu un pieejas darbā ar bērniem ar AST. Līdz šim ir vāji un fragmentāri izstrādāts atbalsts pedagogiem, lai viņi spētu veiksmīgi strādāt un saprast bērnus ar AST.

Tādēļ šogad Bērnu slimnīcas fonds uzņēmies iesākto darbu turpināt – izstrādāt izglītojošu rīku arī pedagogiem, kuri ikdienā saskaras ar bērniem, kuriem ir AST vai aizdomas par tiem. Projekts paredz jaunā programmas sadaļā pedagogiem izvietot profesionālus, izglītojošus video materiālus un lekcijas (ar speciālista dalību) par pedagogu darbu ar bērniem ar AST, kā arī raidierakstu par šo tēmu. Materiāli būs pieejami visiem pedagogiem, kuri izrādīs vēlmi un pieteiksies šai bezmaksas programmai.

Paralēli galvenajām projekta aktivitātēm, kas vērstas uz pedagogu darbu ar bērniem ar AST, projekta ietvaros joprojām tiks atbalstīti arī vecāki, kuri izmanto programmu “Viegliem soļiem” – uzturot komunikāciju starp lietotājiem īpašā grupā, sniedzot palīdzību programmas apgūšanā un lietošanā. Tāpat projekta ietvaros tiks atkārtoti informēta visa sabiedrība par šādas programmas pieejamību Latvijā un tās izmantošanas lietderību, īpašu uzsvaru liekot uz sadaļu pedagogiem darbam ar bērniem ar AST, tādējādi veicot arī sabiedrības izglītojošu funkciju un mazaizsargātas grupas (bērni ar AST) veiksmīgāku integrāciju izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.

*Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Tikšanās ar jauniebraucējiem Rīgas Centrālajā bibliotēkā par Rīgas apkaimēm un līdzdalības iespējām

Rīgas pašvaldība 28. martā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm par apkaimju  un līdzdalības tematiku. Tā bija otrā tikšanās reize pasākumu cikla jauniebraucējiem ietvaros. Par pasākuma norises vietu bija izraudzīta Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) kā nozīmīgs apkaimes socializācijas, informācijas sniegšanas, izglītības, kultūras un vietējās vēstures kopšanas centrs.

Pasākumā piedalījās apmēram piecpadsmit jauniebraucēji, divas trešdaļas dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim; pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV, kuri Rīgā dzīvo dažus vai jau desmit gadus.

Ievaddaļā klātesošie tika iepazīstināti ar RCB darbu un pakalpojumiem, kas pieejami bez maksas pieaugušajiem un bērniem. Pasākuma dalībnieki uzzināja, kurās apkaimēs darbojas 26 bibliotēkas filiāles, par iespēju vasarā apmeklēt pludmales lasītavu Lucavsalā, kā arī to, ka, reģistrējoties vienā RCB bibliotēkas filiālē, iespējams apmeklēt visas.

Pasākumā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru vadībā tika veikta izpēte par Rīgas apkaimēm – to kā pašvaldība organizē darbu tās 58 apkaimēs. Jauniebraucēji meklēja un atzīmēja savu apkaimi īpaši sagatavotā Rīgas apkaimju kartē. Klātesošie uzzināja, tika iepazīstināti ar AIC galvenajām funkcijām: klientu apkalpošanas punktiem un pašvaldības informatīvo bezmaksas telefonu, dzīvesvietas deklarāciju, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu, sabiedrības integrācijas un līdzdalības veicināšanu, kā arī Rīgā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu.

Īpaši būtiska loma pašvaldības komunikācijā ar iedzīvotājiem  ir  septiņiem AIC koordinatoriem, no kuriem katrs sadarbojas ar 6-8 pilsētas apkaimju iedzīvotājiem, identificē iedzīvotāju vajadzības, kā arī virza un reklamē līdzdalības budžeta konkursu, iniciē projektu idejas, nepieciešamības gadījumā palīdz projektu gatavošanā un darbojas kā starpnieki, palīdzot problēmsituācijās un sniedzot aktuālo informāciju. Jauniebraucēji tika aicināti kontaktēties ar apkaimju koordinatoriem jautājumu gadījumā un pievienoties apkaimju grupām sociālajā tīklā Facebook.

Klātesošie tika iepazīstināti ar AIC tīmekļvietni www.apkaimes.lv, kurā  pieejama informācija par visām Rīgas apkaimēm un aktualitātēm tajās, pašvaldības integrācijas projektu konkursiem, latviešu valodas kursiem, Nevalstisko organizāciju (NVO) namu, kā arī apkaimju biedrību kontakti. Jauniebraucēji uzzināja par Rīgas apkaimju biedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī guva ieskatu līdzdalības aktivitātēs savās apkaimēs. Apkaimju koordinatori aicināja jauniebraucējus būt aktīviem un izmantot iespēju pievienoties apkaimju biedrībām, lai, līdzdarbojoties to aktivitātēs, varētu iepazīt savas apkaimes iedzīvotājus un labāk integrēties Rīgā.

Pasākumā ar saviem pieredzes stāstiem par iedzīvotāju iesaistīšanos un paveikto dalījās divas apkaimju biedrības: Juglas attīstības biedrība un Āgenskalna apkaimes biedrība. Jauniebraucēji tika aptaujāti par līdzīgu biedrību esamību viņu mītnes zemēs un noskaidrojās, ka tādas darbojas gan Ukrainā, gan Anglijā u.c. valstīs. Gan Juglas attīstības biedrība, kas pārstāv Rīgas iedzīvotājus, kuri dzīvo ap Juglas ezeru, gan Āgenskalna apkaimes biedrība iepazīstināja ar savu tapšanas vēsturi, kurā lielu lomu spēlējusi vēlme uzlabot apkaimes teritoriju, veicināt tās attīstību un dzīves apstākļus, kā arī aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Šo apkaimju iedzīvotāji apvienojušies, lai uz izaicinājumiem paskatītos kā attīstības iespējām; lai iedzīvotāju balss, apvienota kopienā, izskanētu daudz spēcīgāk un izdotos panākt pozitīvas pārmaiņas. Klātesošie uzzināja par šo biedrību būtiskākajām aktivitātēm, ja paveiktajiem un vēl procesā esošajiem projektiem, kā arī aicināja jauniebraucējus kļūt par apkaimju biedrību biedriem.

Pēc iepazīšanās ar apkaimju biedrībām un to īstenotajām aktivitātēm pasākuma dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem, dalīties savās pārdomās un pieredzē, kā arī pārrunāt aktuālos jautājumus.  Diskusijas gaitā tika izteikti arī vairāki ierosinājumi, tostarp ierosinājums uzlabot Rīgas sabiedriskā transporta grafika saprotamību, kā arī ierosinājums rīkot vairāk iekļaujošu aktivitāšu.

Tikšanās noslēgumā interesentiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa bibliotēku divās grupās, kā arī reģistrēties kā bibliotēkas lietotājiem.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Šī projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma

Pēdējās dienas, lai RĪGAS NVO PIETEIKTOS DALĪBAI SADARBĪBAS MEMORANDA ĪSTENOŠANAS PADOMĒ

Rīgas nevalstiskās organizācijas (NVO) līdz 29. martam aicinātas pieteikt pārstāvjus vēlēšanām uz Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomes locekļu vietām.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu NVO līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldības teritorijā darbojošās NVO regulāri tiek aicinātas pievienoties atjaunotajam Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam (Sadarbības memorandam).

Sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanai 2021. gada janvārī tika izveidota Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padome (Memoranda padome). Padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Memoranda padomes locekļiem kā deleģētajiem pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties dažādos pašvaldības politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas mehānismos: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Stratēģijas ieviešanas padomē, Stratēģisko projektu uzraudzības komisijā, Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijā.

2022. gadā Memoranda padomē iesaistīto organizāciju pārstāvjiem nepastarpināti un nereti kā pirmajiem bija iespēja uzzināt par dažādām ar Rīgas pašvaldību saistītām aktualitātēm, uzklausīt nozaru komiteju vadītāju komentārus, aktīvi diskutēt un izteikt savu viedokli. Aplūkoto jautājumu spektrs bija plašs, tostarp iekļaujot plānoto Rīgas budžetā, Rīgas pilsētas Līdzdalības budžeta pilnveidošanu un Līdzdalības budžeta ideju īstenošanas konkursu, pilotprojekta izveidi apkaimju kopienu centru attīstībai, Rīgas vasaras kultūras programmu, aktuālās norises saistībā ar projektu “Rail Baltica” un tā integrēšanu Rīgas pilsētvidē, kā arī sabiedrības līdzdalību šī projekta apspriešanas procesos.

Šobrīd Memoranda padomes sastāvā esošo NVO pārstāvju pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam, tāpēc organizācijas, kuras ir parakstījušas Sadarbības memorandu, aicinātas izvirzīt savus pārstāvjus darbībai Memoranda padomē.

Memoranda padomes vadītāja vietnieks un Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, aicinot biedrības pieteikt kandidātus, uzsver: “Darbs Memoranda padomē ir iespēja reāli piedalīties pašvaldības darbā un ietekmēt sabiedrības līdzdalību Rīgas pilsētā. Padome šobrīd ir ietekmīgākā NVO platforma Rīgā. Jaunajiem padomes locekļiem būs ne tikai iespēja, bet arī uzdevums padomes darbu attīstīt un veidot. Tāpēc mudinu pieteikties NVO pārstāvjus, kuri būs gatavi aktīvi strādāt, lai padomes darbs kļūtu rezultatīvāks un pamanāmāks.”

Nevalstisko organizāciju pārstāvju kandidātu – fizisku personu dalībai padomē var pieteikt jebkura biedrība vai nodibinājums, kas ir parakstījusi Sadarbības memorandu. Pretendentam jābūt biedrības vai nodibinājuma valdes loceklim izvirzīšanas brīdī, kā arī ievēlēšanas gadījumā – visu padomes locekļa pilnvaru laiku.

Lai pieteiktu kandidātu, ir jāiesniedz šāda informācija par organizāciju un tās izvirzīto pārstāvi:

  • organizācijas nosaukums un darbības joma;
  • kandidāta vārds, uzvārds, darbības joma un pieredze;
  • informācija par kandidāta veikumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā Rīgā;
  • kandidāta redzējums par Sadarbības memoranda īstenošanas attīstību, motivācija darbam padomē un savas jomas pārstāvniecībai (piemēram, prezentācijas vai video veidā).

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada  29. marts. Pieteikumu var iesniegt, to nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv  ar organizācijas paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms pieteikuma iesniegšanas lūgums iepazīties ar padomes nolikumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšanas kārtību padomē. Sīkāka informācija un dokumenti pieejama riga.lv.

Papildu informāciju par pretendentu atlasi un vēlēšanu kārtību Padomē var saņemt pie Ilzes Meilandes: ilze.meilande@riga.lv, tel. 67181657.

Šobrīd Sadarbības memoranda ietvaros pašvaldība sadarbojas ar 220 NVO. Šogad pirmo gadu tiks organizēts arī Rīgas pašvaldības un Sadarbības memoranda forums, kurā būs iespēja plašākām diskusijām par sabiedrības līdzdalību kā mūsdienīgas pilsētas attīstības rīku un to, kā to kvalitatīvāk un mērķtiecīgāk izmantot Rīgas attīstībai.

Izstrādās priekšlikumus Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 27. martā atbalstīja projektu, kura ietvaros tiks izstrādāti priekšlikumi efektīva un mūsdienu galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām atbilstoša galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai.

Mērķis ir pārplānot esošo maršrutu tīklu, lai padarītu Rīgas sabiedrisko transportu par konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju grupām, kā arī veicināt  sabiedriskā transporta integrāciju ar starppilsētu autobusu un dzelzceļa satiksmi, ņemot vērā, ka tuvāko 10 gadu laikā ir plānota vērienīga valsts piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu modernizācija un paplašināšana. Ieguvēji būs gan esošie sabiedriskā transporta pasažieri, gan tie iedzīvotāji, kas pēc reformas varētu uzsāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Mazinoties privātajam autotransportam, uzlabosies gaisa kvalitāte Rīgā.

Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtēšana un pārskatīšana nav veikta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Trīsdesmit gadu laikā Rīgā ir notikusi deindustrializācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu dzīvojamo kvartālu un darījumu centru izveide, ievērojami pieaugusi automobilizācija. Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami samazinājies Rīgā pārvadāto pasažieru skaits, kas ierobežo pašvaldības iespējas atjaunot iepriekšējo sabiedriskā transporta kustības intensitāti.

Projekta ietvaros līdz 2024. gada jūlijam tiks izvērtēts Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, izpētīta maršrutu tīkla veidošanas labā prakse citviet pasaulē, kā arī izstrādāti trīs attīstības scenāriji un viens references scenārijs galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai un veikta scenāriju savstarpēja salīdzināšana. Balstoties uz veikto pētījumu, secīgi plānots izstrādāt rīcības plānu reformas ieviešanai. Projekta “Esošās situācijas analīze un scenāriju izstrāde Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plānam” īstenošanai RD Pilsētas attīstības departamentam plānots atvēlēt Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļus 170 000 apmērā.

Norisinājusies Latvijas Pilsoniskās alianses biedru kopsapulce 

Piektdien, 24. martā, norisinājās Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedru kopsapulce, kurā apstiprināts organizācijas 2022. gada pārskats un jaunais LPA Padomes sastāvs. 

“Aizvadītais gads mums kā cilvēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā ir bijis pārbaudījumu pilns, nevienam nepaliekot vienaldzīgam pret Krievijas izvērsto nežēlīgo karu Ukrainā. Tas parādījis, ka Latvijas sabiedrībā ir milzu pilsoniskās līdzdalības un atbildības potenciāls, kas bijis līdz galam nenovērtēts un neīstenots,” atskatoties uz aizvadīto gadu secina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Šogad mandāta termiņš LPA padomē beidzās Lolitai Čigānei (Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” viceprezidente, biedrības “Jesajas Berlina biedrība” padomes priekšsēdētāja vietniece, biedrības “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” padomes locekle). Viņas vietā LPA padomē biedru kopsapulce ievēlēja Uldi Dūmiņu, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju un ilggadēju NVO sektora aktīvistu. LPA Padomē turpmāko gadu darbu turpinās Inese Tauriņa (“Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore), Zelma Martinsone (nodibinājuma “Fonds digitālai izaugsmei TRĪS” valdes locekle), Mārcis Liors Skadmanis (uzņēmējs un filantrops, Starptautiskās NVO dienas aizsācējs un dibinātājs), Mārtiņš Šteins (jauniešu organizācijas “Nītaureņi” dibinātājs un valdes loceklis, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, 13. Saeimas deputāts) un Viesturs Ķerus (Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs). LPA Padomes darbu turpinās vadīt Padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis (Fonds “PLECS” valdes loceklis).

“2023. gadā mēs turpināsim iesāktos darbus – ar jaunu jaudu, iedvesmu un ņemot vērā pēdējo gadu krīžu mācības. 2023. gadā kā viena no prioritārajām tēmām LPA darba tēmām ir izvirzīta noturībspēja, kā arī aktivitātes, ka veicina to, ka nevalstiskais sektors tiek atzīts par pilnvērtīgu sadarbības un sarunu partneri politikas plānošanas un ieviešanas jautājumos, kā arī krīžu pārvarēšanā,” uzsver Georgs Rubenis, LPA padomes priekšsēdētājs, aicinot LPA biedrus un citas Latvijas nevalstiskās organizācijas būt aktīvām, līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos un veicināt pilsoniskā dialoga īstenošanu.

Padome ir LPA pārvaldes institūcija, un tās locekļi organizācijas attīstībā pilda stratēģiska padomdevēja un pārrauga funkciju. Padomi veido septiņi locekļi – fiziskas personas, kuras uz diviem gadiem ievēl biedru sapulce. Ikdienas darbu organizācijā vada tās valde direktores Kristīnes Zonbergas personā.

Ar LPA kopsapulcē apstiprināto organizācijas 2022. gada pārskatu var iepazīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Rīgā šogad vieglāka āra kafejnīcu saskaņošana un jauna nodevas atlaide uzņēmējiem

Rīgā no 18. marta sākusies kafejnīcu pavasara un vasaras sezona. Šogad atvieglota kārtība, kāda uzņēmēji var saņemt atļaujas āra kafejnīcu darbībai, papildināts āra kafejnīcu tipveida risinājumu katalogs un mainījusies ielu tirdzniecības nodevas piemērošanas kārtība un tās piemērošanai noteiktās zonas.

Arī šogad ielu tirdzniecības atļauju iespējams saņemt atvieglotā kārtībā, bez projekta izstrādes un saskaņošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD), ja:

  • iepretim kafejnīcai, uz ietves, tiks izvietoti tikai vieglas konstrukcijas galdi un krēsli, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoši, puķu kastes un gāzes sildītāji;
  • āra kafejnīca tiks iekārtota atbilstoši tipveida risinājumiem.

Pērn, pirmajā vasarā pēc pandēmijas, apmēram puse vasaras kafejnīcu, kas tika izvietotas Rīgā, bija vai nu pašvaldības piedāvātie tipveida risinājumi, vai atvieglotā kārtībā uzstādāmie galdi un krēsli, kam nav nepieciešams saskaņot projekta dokumentāciju.

Turpmāk pieteikums ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, izvēloties izvietot tikai galdus un krēslus vai pašvaldības piedāvāto tipveida risinājumu, jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram (AIC). Pirms tam nav jādodas saņemt citu iestāžu saskaņojumu.

No 2023. gada 10. marta stājušies spēkā grozījumi pašvaldības nodevas par tirdzniecību publiskās vietās likmes piemērošanas kārtībā un zonu sadalījumā. No 2023. gada Rīgas pilsēta ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas atbilst pilsētas apkaimju robežām. Zonu sadalījums noteikts atbilstoši tam, cik daudz āra kafejnīcu saskaņots katrā apkaimē iepriekšējā vasaras sezonā.

Noteiktas arī jaunas nodevu likmes, kas atkarīgas gan no zonas, gan izvēlētā āra kafejnīcas risinājuma. Atvieglotā kārtībā uzstādīto krēslu un galdu nodevas dienas likme tagad ir konstanta neatkarīgi no aizņemamās platības atbilstoši tam, kurā zonā tie uzstādīti.

Lai atbalstītu uzņēmējus, šogad tiek ieviestas arī ielu tirdzniecības nodevu atlaides. Tiem uzņēmējiem, kuru āra kafejnīcas pagājušajā vasarā vismaz 30 dienas pēc kārtas nevarēja strādāt pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ, šajā sezonā iespējams saņemt 50% atlaidi no āra tirdzniecības nodevas maksas.

Šogad arī papildināts PAD izstrādātais tipveida risinājumu katalogs. Šobrīd notiek darbs arī pie atbalsta programmas izstrādes, kas paredzēs līdzfinansējumu jaunu parkletu uzstādīšanai, ja uzņēmējs izvēlas pašvaldības tipveida risinājumu.

Vairāk informācijas par vasaras kafejnīcu saskaņošanu, nodevu apmēriem un pašvaldības izstrādātajiem tipveida risinājumiem riga.lv.