Rīgas dome aicina pieteikt pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024”

Rīgas dome aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus pašvaldības apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024”. Laureātu nosauks 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Rīgas domes svinīgās sēdes laikā.

“Mūsu vidū ir daudz cilvēku, ar kuriem lepojamies, kuriem vēlamies pateikt “paldies”, kuru devums Rīgai ir īpaši izceļams, tādēļ aicinu rīdziniekus izmantot šo ikgadējo tradīciju un pieteikt kandidātus titulam “Gada rīdzinieks”. Tas ir īpašs divu iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka šī titula ieguvēju godinām Latvijas proklamēšanas gadadienā 18. novembrī, gan arī tādēļ, ka kandidātus šim augstajam novērtējumam piesakām atvērtā rīdzinieku aptaujā, kas ļauj ieraudzīt mūsu līdzcilvēku sasniegumus ļoti dažādās jomās,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Pretendents pašvaldības apbalvojumam var būt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē kultūras, zinātnes, sporta, inovāciju, pilsoniskās līdzdalības u.c. jomās, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.

Pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2024” ikviens var pieteikt līdz 8. novembrim, aizpildot anketu pašvaldības portālā riga.lv.

Iesūtītos pieteikumus vērtēs komisija Rīgas mēra Viļņa Ķirša vadībā. Žūrijā šogad iekļauti balvas “Gada rīdzinieks 2023” ieguvējs – Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, TV3 žurnāliste Ieva Vārna, labdarības portāla “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, vicemēru biroju vadītāji Jānis Bebrišs un Kaspars Adijāns, kā arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos Gaidis Balodis.

Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami zinātnieki, mūziķi, sportisti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

 

Vēl šodien var pieteikt dalību koprades pasākumā “Rīgas apkaimes: Kas labs “kaimiņu dārzā”?”

Sestdien, 2.novembrī, plānots neparasts Rīgas apkaimes pārstāvošo aktīvo iedzīvotāju koprades pasākums – “Rīgas apkaimes: Kas labs “kaimiņu dārzā”?”, kas ļaus dalībniekiem aktīvi līdzdarboties un sniegt ieguldījumu savas apkaimes attīstības plānošanā, vienlaikus tuvāk iepazīt arī citus sabiedriski aktīvus kopienu pārstāvjus.

Pasākuma mērķis ir sniegt iespēju Rīgas iedzīvotājiem:

  • satikties ar savas un citu apkaimju pārstāvjiem, lai rastu kopīgas idejas iedzīvotāju kvalitātes uzlabošanai un apkaimju biedrību kapacitātes stiprināšanai, kas nākotnē ļauj īstenot ietekmes ziņā apjomīgākas aktivitātes;
  • izvirzīt un attīstīt idejas, kam pieejams arī publisks finansējums, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes sadarbībai ar biedrību “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS);
  • gūt jaunas vai pilnveidot esošās zināšanas un prasmes dizaina domāšanas kā metodes pielietojumam darbā ar savas apkaimes iedzīvotājiem, balstoties uz vietējām vajadzībām;
  • veidot jaunas pakāpes attiecības ar pašvaldību un citām Rīgas apkaimēm, proaktīvi iesaistoties radošu risinājumu formulēšanā, testēšanā un pasniegšanā.

Pasākuma aktivitātes pamatā tiek pielietota Britu padomes un pilsētplānošanas jomā starptautiski atzītu ekspertu izstrādāta interaktīva metode “Nākotnes pilsētas spēle”, kas ietver darbu jauktās komandās, situācijas izpēti, ideju radīšanu, testēšanu un pilnveidošanu, lai veicinātu jaunus risinājumus, radošu domāšanu un rīcību, kas uzlabotu dzīves kvalitāti apkaimes iedzīvotājiem.

Šāda veida spēles jau ir sekmīgi izspēlētas dažādās pasaules valstīs, neskaitāmās pilsētās Eiropā un Austrumāzijā, savukārt Latvijā metode tiek pielietota kā mūsdienīgs sabiedriskās apspriešanas instruments uz rezultātu vērsta dialoga veidošanai starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Pašvaldības motivācija rīkot šāda formāta pasākumu ir saņemt kopienas skatījumu uz apkaimju iedzīvotāju aktivizēšanu un iesaisti teritoriju sociālās, ekonomiskās, kultūras un vides pieejamības attīstības veicināšanā un ar to saistītām vajadzībām.

Pasākums notiks 2.novembrī. plkst. 10:00 – 17:00, norises vieta vēl tiks precizēta.

Savu dalību nepieciešams apstiprināt līdz 1.novembrim plkst 17.00, aizpildot pieteikuma formu – ŠEIT. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs aicina dalībniekus rēķināties ar aktīvu līdzdarbošanos spēles norisē pilnu spēles laiku, jo no tā atkarīgi komandas panākumi un pasākuma kvalitāte.

Pasākuma programma:

✅ 09.30 – 10.00 Ierašanās, iekārtošanās pie savas komandas galda, rīta vitamīni
✅ 10.00 – 10.30 “Iejušanās”
Atklāšana. Ievads un iepazīšanās. Pasākuma mērķis un ietvars

✅ 10.30 – 11.30 “Iedziļināšanās”
Apkaimju izaicinājumi. Četri aspekti apkaimju līdzsvarotai attīstībai

✅ 11.30 – 11.50 Kafijas pauze
✅ 11.50 – 13.30 “Idejošana”
Ideju ģenerēšana komandās. Ideju prioritizēšana un “īsrunas”

✅ 13.30 – 14.00 Pusdienu pauze
✅ 14.00 – 15.00 “Prototipēšana un testēšana”
Sagatavošanās ideju pārbaudei. Ideju pārbaude reālajā vidē, testēšana

✅ 15.00 – 16.30 “Komunikācija”
Komandu ideju prezentēšana. Balsojums

✅ 16.30 – 17.00 Rezultāti, noslēguma diskusijas un pasākuma izvērtējums.

Papildu informācija: Mairita Mēnese, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas projektu vadītāja, tālr. 67037649, e-pasts: mairita.menese@riga.lv

 

Rīgas delegācijas vizīte Helsingborgā: Iedzīvotāju iesaiste, vienlīdzības veicināšana un apkaimju attīstība

Šā gada oktobrī Rīgas pašvaldības delegācija apmeklēja Helsingborgu, Zviedrijā, lai piedalītos pieredzes apmaiņas programmā, kas veltīta pilsētas pārvaldības un iedzīvotāju iesaistes jautājumiem. Vizīte noritēja divu dienu garumā, un tās laikā tika apspriesti vairāki būtiski temati, tostarp iedzīvotāju iesaiste pilsētplānošanā, vienlīdzīgu iespēju veicināšana un apkaimju attīstības iniciatīvas. Katrs vizītes posms deva ieskatu dažādās pārvaldības metodēs un pieejās, ko Helsingborga ir ieviesusi, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu pilsētas attīstību.

Iedzīvotāju iesaiste pilsētplānošanā un attīstībā

Vizītes pirmajā dienā Rīgas delegācija tika iepazīstināta ar Helsingborgas pieeju iedzīvotāju iesaistes procesiem pilsētplānošanā. Pilsētā darbojas kļūmju paziņošanas un atgriezeniskās saites sistēma “Labāka Helsingborga”, kas ļauj iedzīvotājiem ziņot par problēmām pilsētā, piemēram, ceļu stāvokli, tīrības jautājumiem vai bojājumiem infrastruktūrā. Šī sistēma nodrošina, ka iedzīvotāji var tiešā veidā informēt pašvaldību par problēmām, kas tieši ietekmē viņu ikdienu, un saņemt atbildes uz saviem ziņojumiem. Tā veicina ciešāku sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldību, ļaujot sabiedrībai aktīvi piedalīties pilsētas uzlabošanā.
Turklāt vizītes laikā tika apspriesta arī iedzīvotāju līdzdalība publisko telpu, piemēram, rotaļu laukumu, dizainā un drošības uzlabošanā, ko īsteno, sadarbojoties ar sabiedrību. Šie dialogi ar iedzīvotājiem palīdz pašvaldībai izprast iedzīvotāju vajadzības un uzlabot sabiedriskās vietas, padarot tās drošākas un funkcionālākas visām vecuma grupām.

Vienas pieturas aģentūras modelis – iedzīvotāju apkalpošana

Pirmajā vizītes dienā delegācija apmeklēja arī Helsingborgas Kontaktcentru, kas darbojas kā vienas pieturas aģentūra. Šī sistēma nodrošina, ka iedzīvotāji var saņemt visus pašvaldības pakalpojumus vienuviet. Tas palīdz atvieglot piekļuvi dažādiem pakalpojumiem un nodrošina ātrāku jautājumu risināšanu. Šis centrs darbojas analoģiski Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Vizītes laikā tika prezentēta arī Vision Fund iniciatīva, kas ļauj iedzīvotājiem iesniegt savus projektus un idejas pilsētas attīstībai, kas vēl vairāk veicina sabiedrības līdzdalību pilsētas pārvaldībā.

Iedzīvotāju iesaiste un vienlīdzīgas iespējas

Vizītes otrajā dienā Rīgas delegācija tika iepazīstināta ar Helsinborgas vienlīdzības plānu, kas vērsts uz anti-diskriminācijas pasākumiem un sociālās ilgtspējas nodrošināšanu. Šis plāns ietver dažādus pasākumus, kas paredzēti, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darbam, izglītībai, veselības aprūpei un citiem resursiem. Pašvaldība aktīvi strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai veselības stāvokļa, varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Helsingborga īpašu uzmanību pievērš arī cilvēktiesību ievērošanai un sociālās ilgtspējas veicināšanai, kas ietver dažādus projektus un iniciatīvas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem, nodrošinot taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas.

Apkaimes attīstība un integrācija – Drottninghög projekts

Vēl viens būtisks vizītes punkts bija Drottninghög rajona apmeklējums, kur tika prezentēta pašvaldības sabiedriskās mājokļu kompānijas Helsingborgshem īstenotā integrācijas iniciatīva “Sällbo”. Šis projekts ir vērsts uz integrācijas veicināšanu, piedāvājot dzīvesvietas dažādu paaudžu un kultūru cilvēkiem. Sällbo ir inovatīvs kopienas mājoklis, kas veicina sociālo mijiedarbību un palīdz mazināt sociālo izolāciju, radot vidi, kurā cilvēki dzīvo ciešā sadarbībā un atbalsta viens otru.

Papildus Sällbo projektam Drottninghög rajonā tiek īstenoti ilgtermiņa attīstības plāni, kas vērsti uz integrācijas veicināšanu un sabiedrības saliedētību. Pašvaldība sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem, lai plānotu un īstenotu projektus, kas uzlabo dzīves kvalitāti rajonā, kā arī veicina iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Ar ko dalījās Rīga?

Rīgas pašvaldības delegācija vizītes laikā iepazīstināja ar vairākām iniciatīvām, kas veicina iedzīvotāju iesaisti un vietējās kopienas attīstību. Tika prezentēts līdzdalības budžeta modelis, kas ļauj rīdziniekiem iesniegt savas idejas un balsot par projektiem, kurus pašvaldība pēc tam īsteno. Tika stāstīts, kā pašvaldība strādā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un tika izcelts NVO nams, kas kalpo par sadarbības platformu nevalstiskajām organizācijām un veicina aktīvu iesaisti un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Rīgas pārstāvji iepazīstināja arī ar GeoRiga – digitālo kartēšanas rīku, kas palīdz iedzīvotājiem piekļūt informācijai par pilsētas teritoriju attīstību un infrastruktūras projektiem. Tāpat tika apspriesta Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra loma, kas nodrošina ciešāku saikni starp apkaimēm un pašvaldību, veicinot iedzīvotāju aktīvu iesaisti vietējās kopienas dzīvē un problēmu risināšanā.

Secinājumi par vizīti Helsingborgā

Vizīte Helsingborgā deva plašu ieskatu dažādās pārvaldības pieejās, kas veicina iedzīvotāju līdzdalību, vienlīdzību un ilgtspējīgu rajonu attīstību. No iedzīvotāju iesaistes pilsētplānošanā līdz integrācijas iniciatīvām rajonos – Helsingborga piedāvā vairākus inovatīvus risinājumus, kas varētu kalpot par iedvesmu citiem.
Šāda pieredzes apmaiņa sniedz ne tikai zināšanas, bet arī iespēju redzēt, kā dažādas pilsētas attīstības stratēģijas var veicināt sociālo saliedētību un iedzīvotāju iesaisti vietējās pārvaldības procesos.

Pieredzes apmaiņas vizīte finansēta ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Igaunijā atbalstu, izmantojot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu “Valsts administrācija”

 

Aptaujas rezultāti: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu

Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina SIA “Kantar Latvia” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Galvenie iemesli, kas veido piederību galvaspilsētai, rīdzinieku vidū ir Latvijas galvaspilsēta kā dzīvesvieta sev un ģimenei, uzaugšana pilsētā kopš piedzimšanas, kā arī darbavietas atrašanās Rīgā.

Pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā” mērķis ir noskaidrot pilsētas iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā, lai izvērtētu iedzīvotāju līdzdalības iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas Rīgas iedzīvotājiem un salīdzināt iegūtos datus ar 2017. un 2021. gadā veiktajiem pētījumiem.

Kopš 2017. gada ir būtiski samazinājies to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka integrācija Latvijā notiek pati par sevi, un tai nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses (no 37% 2017. gadā uz 32% 2024. gadā). Turpretim būtiski pieaudzis to rīdzinieku
īpatsvars, kuri uzskata, ka sabiedrības integrāciju ir nepieciešams vadīt un kontrolēt no valsts/
pašvaldību puses (no 60% 2017. gadā uz 66% 2024. gadā).

Rīdzinieku viedoklis par pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Rīgā, kopš 2021. gada nav būtiski mainījies. Tāpat kā 2021. gadā, arī 2024. gadā kopīgi pasākumi dažādām tautībām (23%) ir visbiežāk nosauktais pasākumu veids. Arī valodu kursi (18%) un kultūras pasākumi (17%) tiek nosaukti bieži. Salīdzinoši lielai daļai, 20% rīdzinieku, nav konkrēta viedokļa par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju pilsētā.

Ar pozitīvu tendenci vērojama latviešu valodas lietošana un zināšanas aptaujāto vidū. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, par 5% vairāk aptaujāto (17%) atzīst, ka viņu latviešu valodas prasmes ir ievērojami uzlabojušās un 31% zināšanas ir uzlabojušās. Respondenti atzīst, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās pateicoties tam, ka viņi ikdienā biežāk izmanto latviešu valodu.

Vērtējot pašvaldībā pieejamos pakalpojumus, aptaujas dalībnieki pozitīvi atzīmē bibliotēku (99%), bērnudārzu (91%), kultūras centru (96%), interešu izglītības (94%), Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra (80%) un sociālā dienesta (84%) veikto darbu.

Aptaujas dalībnieku iesaiste brīvprātīgajā darbā ir neliela – vien 19% aptaujāto pēdējo trīs gadu laikā vairāk kā vienu reizi ir darbojušies kā brīvprātīgie. Tāpat vien 8% ir ņēmuši dalību līdzdalības budžeta projektu konkursā.

74% aptaujāto pozitīvi vērtē apkaimju biedrību darbību, 72% atzīmējot, ka jūtas lepni, ka ir savas apkaimes iedzīvotāji.

Galvenie secinājumi pētījumā iezīmē nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par integrācijas jomu, tās būtību un lomu spēcīgas, vienotas un iekļaujošas sabiedrības nodrošināšanā. Ir jāveicina rīdzinieku iesaiste līdzdalības budžeta projektos, uzsverot to kā veidu ietekmēt vidi, infrastruktūru pilsētā un tuvākajā apkaimē. Tāpat arī jāturpina attīstīt un stiprināt Rīgas apkaimju koncepts, jo bieži vien rīdzinieki piederību pilsētai sajūt tieši caur piederību savai tuvākajai apkaimei.

Ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties – ŠEIT. Savukārt, ar citām integrācijas jomas aktualitātēm var iepazīties tīmekļvietnes www.apkaimes.lv Integrācijas apakšadaļā “Svarīgi” – ŠEIT.

Par aptauju:

🟩 Organizēja: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
🟩 Aptauju veica: SIA “Kantar Latvia”;
🟩 Aptaujas veikšanas laiks: 2024. gadā no 2. jūnija līdz 17. jūnijam;
🟩 Aptauja piedalījās: 802 respondenti, Rīgas iedzīvotāji.

Pētījums notika jau piekto reizi (iepriekšējie pētījumi notika 2010., 2014., 2017. un 2021. gadā), un tā ietvaros mērītas gan iedzīvotāju attieksmju izmaiņas, gan tendences.

 

Atlikusi pēdējā nedēļa, lai pieteiktu Pārdaugavas fotogrāfijas konkursam!

Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un dokumentētājus. Meklējot Pārdaugavas vizuālā tēla esenci un tās raksturīgākās iezīmes, 2024. gada aprīlī tika izsludināts fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu”.

Šobrīd noslēgušās divas konkursa kārtas, kurās darbus četrās kategorijās pieteikuši 88 autori. Pirmajās konkursa kārtās pieteiktas jau vairāk nekā 500 fotogrāfijas. Fotogrāfija iemieso sevī gan dokumentālu informāciju, gan ir neizsmeļams resurss radošiem eksperimentiem un mākslas formām. Noteikta vide, šajā gadījumā Pārdaugava, var ietekmēt fotogrāfijas estētiku, bet vēstījums ir pakļauts autora iecerei un redzējumam.

Konkursa noslēgumā iesniegtos darbus vērtēs profesionāla žūrija, kā arī norisināsies skatītāju balsojums. Izteiksmīgākie darbi tiks eksponēti ceļojošā fotoizstādē. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.

Aicinām piedalīties fotokonkursa trešajā – noslēdzošajā kārtā, darbus iesūtot līdz 20. oktobrim! Dalieties ar saviem Pārdaugavas iespaidiem, asociācijām un redzējumiem, kas izteikti fotogrāfijas valodā. Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā. Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās – pilsētvide, daba, cilvēki un notikums.

Fotogrāfijas jāiesniedz failus augšupielādējot failiem.lv, faila nosaukumā norādot autora vārdu un uzvārdu, kategoriju un darba nosaukumu. Saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu”, minot autora kontaktinformāciju un vietu, kur uzņemta fotogrāfija, kā arī gadu, kad tā tapusi.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties – ŠEIT

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Rīgā atklās jaunu iniciatīvu-konkursu «Klimata dienas skolās»

Rīgas pašvaldība, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas enerģētikas aģentūra aicina medijus, skolu pārstāvjus un citus interesentus 18. oktobrī plkst. 11.00 pamatskolā «Rīdze», Krišjāņa Valdemāra ielā 2, uz jaunas iniciatīvas-konkursa «Klimata dienas skolās» atklāšanu.

Šajā mācību gadā Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu skolēni varēs piedalīties konkursā «Klimata dienas skolās», lai, identificējot un īstenojot dažādus energotaupības pasākumus, samazinātu enerģijas patēriņu savā skolā, vienlaikus gūstot un nostiprinot zināšanas par ilgtspējīgu un atbildīgu rīcību, kas mazinās sabiedrības klimata pēdas nospiedumu.

Konkursa finālā skolēnu komandas piedalīsies Rīgas klimata festivālā, kas notiks RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un saņems vērtīgas balvas. Savukārt skolas, kam izdosies panākt energoresursu ietaupījumu, saņems RTU zinātnieku izstrādātu ilgtspējas paraugprakses marķējumu «Energovienoti», kas apliecina augstu energopratības līmeni.

Vairāk par jauno iniciatīvu atklāšanas pasākumā stāstīs Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks, RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane un RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga un pētniece Ingūna Brēmane.

Dalībnieki arī dosies ekskursijā pa pamatskolu «Rīdze», lai kopā ar tās skolēniem praksē izzinātu, kam būs jāpievērš uzmanība, īstenojot energotaupības aktivitātes savā skolā, un noteiktu ēkas energoefektivitātes rādītājus.

Lai iedvesmotu skolotājus mācību saturā integrēt vides jautājumus, tostarp dažādas praktiskas aktivitātes, kas veicina klimatam draudzīgu ikdienas paradumu veidošanos, jaunās iniciatīvas partneri pavasarī rīkoja īpašu «Klimata dienu skolotājiem».

Rīgas mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, kas ietver energoefektivitātes, tīras mobilitātes, videi draudzīgas pilsētplānošanas u.c. citas iniciatīvas. Lai sasniegtu mērķus, Rīgas pašvaldība apzinās sabiedrības un īpaši jaunās paaudzes savlaicīgu iesaisti klimata izaicinājumu apzināšanā.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts nodrošina vides inženierijas studijas bakalaura, maģistra un doktora līmenī, kā arī tālākizglītību, īsteno vietēja un starptautiska mēroga pētījumus zaļās enerģijas, energoefektivitātes, biotehonomikas jomā, attīsta tautsaimniecību veicinošas vides un klimata tehnoloģijas, kā arī ilgtspējīgus augstas pievienotās vērtības produktus.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir pieejamas brīvas vietas

Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir pieejamas brīvas vietas, uz kurām var pretendēt bērni, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu sakarā ar rindas pienākšanu izvēlētajā bērnudārzā.

Saraksts ar brīvajām vietām, kurā regulāri tiek aktualizēta informācija pēc grupu piepildījuma, pieejams: Brīvās vietas pašvaldības pirmsskolās.

Reģistrēties uz brīvajām vietām pirmsskolas izglītības iestādēs var portālā “latvija.gov.lv”.

Neskaidrību vai jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar Pirmsskolu nodaļu pa tālruni 67026818 vai 67026841.

 

Aicina piedalīties labdarības akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!”

Akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!” jau desmito gadu pēc kārtas ar līdzcilvēku atbalstu vēlamies palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šo gadu laikā saziedotas teju 60 tonnas pārtikas, padarot priecīgāku svētku laiku vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un mēs ticam, ka arī šogad kopīgiem spēkiem varam iepriecināt daudzas ģimenes.

Mūs visus ietekmē izmaksu kāpums it visā, un vissmagāk tas skar daudzbērnu ģimenes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Daudziem no viņiem pēc rēķinu apmaksas, medikamentu un paša nepieciešamākā iegādes maciņš ir tukšs, tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām piedalīties šajā labdarības iniciatīvā.

Dodoties uz veikalu, nopērc vairāk nekā tev nepieciešams un ziedo tām trūcīgajām ģimenēm un vientuļajiem senioriem, kuriem nebūs, ko likt uz svētku galda! Vari ziedot arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Ieteicamie pārtikas produkti:

  • dažādi graudaugi;
  • pākšaugi;
  • milti un miltu izstrādājumi;
  • eļļa;
  • cukurs;
  • medus;
  • tēja, kafija;
  • dažādi gardumi – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti utml.

Pārtikas ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Samariešu apvienības mājvietā, Katoļu ielā 22, Rīgā, no 8.00-18.00.

Ziedojumus gaidīsim līdz 4. novembrim, taču neatliec uz pēdējo brīdi, lai izvairītos no drūzmēšanās.

Paldies! Kopā mēs varam palīdzēt!

Afiša

 

Līdz oktobra beigām trūcīgie un maznodrošinātie rīdzinieki var pieteikties pabalstam izglītības ieguvei

Līdz 31. oktobrim trūcīgie un maznodrošinātie rīdzinieki vēl var pieteikties Rīgas pašvaldības ikgadējam pabalstam izglītības ieguvei. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Aicinām vecākus pabalstu noformēt savlaicīgi, jo, ja izvēlēsieties vizīti klātienē Rīgas Sociālajā dienestā, tad tā jāpiesaka iepriekš.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un audzēknim, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kuras ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

• jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
• jāiesniedz rakstisks iesniegums;
• jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Iedzīvotāju pieņemšana klātienē Rīgas Sociālajā dienestā (Baznīcas ielā 19/23) notiek tikai pēc iepriekšējā pieraksta, zvanot uz tālruni 67105048 vai 25770080.

Iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:

• Rīgas Sociālajā dienestā – Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
• Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā – E. Smiļģa ielā 46,
• Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
• Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļā, Vidrižu ielā 1A,
• parakstot ar drošu elektronisko parakstu, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv,
• aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Informāciju var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

No 1. jūnija līdz 8.oktobrim Rīgas Sociālajā dienestā ir saņemti 705 rīdzinieku iesniegumi izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanai un 288 iesniegumi no Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Rīdzinieki savāktās koku un krūmu lapas bez maksas varēs nodot 31 vietā Rīgas apkaimēs

Arī šogad, no 2. novembra līdz 1. decembrim, Rīgas pašvaldība 31 pilsētas vietā piedāvās iedzīvotājiem iespēju bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas. Lapu nodošana notiks galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažās vietās arī atsevišķās darba dienās.

Papildus informācijai aicinām zvanīt ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārstāvjiem darba dienās, darba laikā no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00:

✅ Labā krasta sektors (Latgales apkaime)  – tālrunis: +37167013579, +37167026654;
✅ Labā krasta sektors  – tālrunis: +37167105924, +37167013565, +37167181896;
✅ Kreisā krasta sektors  – tālrunis: +37167012576, +37167026145, +37167181848 vai +37167013578.

Lapu nodošanai Rīgas pašvaldība noteikusi konkrētas vietas un laikus:

Imantas punktam piekritīgajās apkaimēs:

● Pleskodāle, Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.
Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.00-16.00).

● Zolitūde, J. Endzelīna un Rostokas ielu stūris (asfaltēts stāvlaukums) pretī Zolitūdes tirgum.
Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.00-15.00)

● Imanta, Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielu krustojums.

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30.novembris (no plkst.14.00-18.00);
  • svētdienās (no 15.00-17.00) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī

Āgenskalna punktam piekritīgajās apkaimēs

Ziepniekkalna apkaimē:

  • Tumes ielā pretī Ziepniekkalna kapiem.
    Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.00 – 14.00).
  • Mālu ielā 11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-13.00.)

Torņakalna apkaimē:

  • Indriķa ielā ceļa malā pie Nr.11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1.decembrī (no plkst. 9.00-10.00)
  • Uzvaras bulvārī 16A
    • Sestdienās, svētdienās – 2., 3., 9., 10., 23., 24., 30. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 10.00);
    • Darbadienās – 4., 5., 6., 11., 12., 13., 25., 26., 27. novembrī (no 9.00-17.00)

Āgenskalna apkaimē:

● Atpūtas un Nomales ielu stūris

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst 9.00-12.00);
  • Svētdienās – 3.,10., 24. novembī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-15.00)

Bolderājas punktam piekritīgajā apkaimē

● Bolderāja, Kapteiņu iela pirms tilta (asfaltētā laukumā).

  • Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00-10.00)

Latgales apkaimes punktam piekritīgajās apkaimēs

Dārziņu apkaimē:

  • Pie Dārziņu ielas un Taisnās ielas krustojuma (pretī Dārziņu ielai 95)
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 10.00-12.00);
    • Darba dienās – 13., 27. novembrī (no plkst. 07.00-13.00)
  • Dārziņu ielā pie autobusu galapunkta
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.10-14.10.)

Šķirotavas apkaimē, Sila ielas un Malēju ielas stūris:

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.30 – 15.45)

Ķengaraga apkaimē

  • Lokomotīves un Bultu ielu stūrī (pie Lokomotīves ielas Nr.44), sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 16.05-17.00);
  • Pretī Plostu ielai Nr. 10, starp Aviācijas ielu Nr. 5 un Kviešu ielu Nr. 7, sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 17.15 – 18.00)

Dārzciema apkaimē

  • Kārsavas iela, starp Kārsavas ielu Nr. 36 un Nr. 34 – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī) (no plkst. 10.00 – 11.00);
  • Rēzeknes ielas un Zvārtavas ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.15 – 12.30);
  • Pildas ielas un Kraukļu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 12.45 – 14.00);
  • Sesku ielas un Jenotu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.15 – 15.15);
  • Gaisma iela, pretī Gaismas ielai Nr. 30:
    • svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 15.30 – 17.00);
    • darba dienā, 20.novembrī no plkst. 7.00 – 13.00

Centra punktam piekritīgajā apkaimē

Mežaparka apkaimē (sestdienās)

  • Siguldas prospekta 12 (autostāvvieta) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Siguldas un Gdaņskas ielu krustojums – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 11.10 – 13.10)

Teikas punktam piekritīgajās apkaimēs

Čiekurkalna apkaime, Rusova un Čiekurkalna 6.šķērslīnijas krustojums

    • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 13.20-15.20).

Teikas apkaime (svētdienās):

  • Pie Dzērbenes ielas 14 (autostāvvieta) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielas krustojums, pie Tālivalža ielas 17 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.10 – 13.10);
  • Autostāvvieta starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī namiem Ieriķu ielā 75, 77 un Biķernieku ielā 111 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 13.20 – 14.20).

● Purvciema apkaime, Pie Madonas ielas 10A – (svētdienās) 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 14.30-15.00;
● Juglas apkaime, Pie Dzirnupes ielas 4 (autostāvlaukumā) (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 15.10-16.10;
● Berģu apkaime, Mākoņu ielas un Berģi ielas krustojums (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 16.30-18.00.

Vecmīlgrāvja punktam piekritīgajās apkaimēs

● Mangaļsala, Albatrosu iela pie Veiksmes ielas (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 15.40-16.40).
● Vecāķi, pretī Garciema ielai 10 (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst.16.50-18.00);
● Jaunciems, Jaunciema 3. un 4.šķērslīnijas krustojumā (otrdienās) – 5., 12., 26. novembrī (no plkst. 7.00-13.00).

Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat arī iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam. Lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu. Uz lapu nodošanas punktiem nedrīkst vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas samaisīt ar sadzīves atkritumiem.

Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji, sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot iedzīvotājiem (vecāka gada gājuma cilvēkiem un sievietēm) izbērt lapas no maisiem.

Tāpat projekta norises laikā, kā arī pirms un pēc projektā noteiktajiem datumiem, lapu savākšanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.