Rīgas pašvaldība, atzīmējot desmit gadus kopš līdzfinansējuma programmas izveides radošo kvartālu un profesionālo nevaldības kultūras organizāciju atbalstam, aicina interesentus pieteikties finansējuma saņemšanai 2026. gadā. Programmas noslēguma pasākumā Ģertrūdes ielas teātrī tika izvērtēti līdzšinējie sasniegumi un uzsvērta programmas nozīme Rīgas kultūras dzīves attīstībā.

Šogad aprit desmit gadi kopš Rīgas pašvaldība īsteno līdzfinansējuma programmu pilsētas radošo kvartālu attīstībai un tā kļuvusi par nozīmīgu instrumentu Rīgas radošās un kultūras vides attīstībā, stiprinot kultūras piedāvājumu pilsētā. Kopš 2024. gada programmas atbalsta saņēmēju loks ir paplašināts, un to var saņemt arī nevaldības organizācijas.

Desmit gadu laikā Rīgas pašvaldība saņēmusi 188 projektu pieteikumus no radošajiem kvartāliem, no kuriem atbalsts piešķirts 127 projektiem, t.sk. jau desmit gadus finansējumu saņem Kalnciema kvartāls (SIA “BC Manufaktūra”). Atpazīstamākās kultūrvietas konkursā ir Sporta 2 kvartāls (biedrība “KIM?”), K.K.fon Stricka villa (biedrība “Fon Stricka villa”), Āgenskalna tirgus (SIA “Kalnciema iela”) u.c. Savukārt divu gadu laikā no nevaldības organizācijām saņemti 59 pieteikumi, un līdzfinansējums piešķirts 30 projektiem.

Pērn sasniegts rekordliels atbalstīto organizāciju skaits – līdzfinansējums piešķirts 10 radošajiem kvartāliem un teritorijām, piešķirot finansējumu 122 720 eiro apmērā, kā arī 21 profesionālajai nevaldības kultūras organizācijai, piešķirto tām 227 280 eiro. Saskaņā ar organizatoru sniegtajiem datiem, ar līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu kopējais apmeklētāju skaits pērn sasniedza aptuveni trīs miljonus. Atbalstītās nozares aptver plašu kultūras spektru, tostarp mūziku, teātri, deju, vizuālo mākslu, kino, grāmatniecību un bibliotēku nozari.

Piektdien, 6. februārī, Ģertrūdes ielas teātrī norisinājās aizvadītā gada līdzfinansējuma programmas noslēguma pasākums, kurā dalībnieki atskatījās uz desmit gadu laikā sasniegto un diskutēja par turpmākajām sadarbības iespējām starp pašvaldību un radošajām organizācijām.

Atklājot pasākumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina uzsvēra:

“Jaunie radošie uzņēmumi ar savu motivāciju darīt vairāk un radošāk mani patiesi iedvesmo. Radošie uzņēmumi ir Rīgas zelta tīklojums, kas padara mūsu pilsētu inteliģentu, radošu, dzīvespriecīgu un pievilcīgu gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, kā arī notur un stiprina mūsu kultūras dzīvi. Paldies arī departamentam par ieguldīto organizatorisko darbu, kas ļauj šādai programmai pastāvēt un attīstīties, kā rezultātā piešķirtā finansējuma un dalībnieku apjoms katru gadu pieaug.”

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Krūze norādīja, ka interese par programmu gadu no gada palielinās, līdz ar to pieaug arī piešķirtais finansējums un pasākumu mērogs un kvalitāte. To izmanto jau plaši zināmas kultūrvietas, gan arī katru gadu parādās jaunas radošās organizācijas. Vidējais piešķirtais finansējums vienam projektam kopš programmas sākuma ir dubultojies, apliecinot radošo iniciatīvu nozīmi pilsētas attīstībā.

Rīgas pašvaldība jau ir izsludinājusi konkursu līdzfinansējuma saņemšanai 2026. gadā. Radošās organizācijas, uzņēmumi un profesionālās nevaldības kultūras organizācijas aicinātas pieteikties līdz 24. februārim.

Pašvaldības atbalstu var saņemt uzņēmumi un organizācijas, kas rīko kultūras pasākumus publiski pieejamās vietās. Atbalsts var segt līdz 50 % no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro gadā. Kultūras pasākumiem jābūt pieejamiem bez maksas vai ieņēmumiem no tiem jāsedz mazāk nekā puse no faktiskajām izmaksām.

Vairāk informācijas par līdzfinansējuma programmu un nosacījumiem pieejama – šeit

Piektdien, 13. februārī, plkst. 13.00 MS Teams platformā notiks informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu. Interesenti semināram aicināti pieteikties līdz 11. februārim, rakstot uz e-pastu evita.maca@riga.lv.

Lai sniegtu atbalstu sabiedriski nozīmīgu kultūras un mākslas pasākumu realizācijai, veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos nemateriālā kultūras mantojuma radīšanā un saglabāšanā, t. sk. veicinātu amatiermākslas kolektīvu darbību Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments ik gadu organizē virkni līdzfinansējuma konkursu.

Plašāka informācija par līdzfinansējuma programmām pieejama departamenta mājaslapā.

 

Rīgas pašvaldība aicina Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrības pieteikties finansiālajam atbalstam saskaņā ar 30.08.2023. Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-234-sn “Par pašvaldības atbalstu Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām”.

Tiesības saņemt 1000 eiro pašvaldības atbalstu ir Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām, kuras atbilst noteiktajiem kritērijiem:

  • biedrības juridiskai adresei jābūt reģistrētai Rīgā;
  • biedrībai jābūt oficiāli reģistrētai vismaz vienu gadu;
  • pirmo reizi piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz desmit biedriem, savukārt katrā nākamajā reizē, piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz par pieciem biedriem vairāk nekā iepriekšējā reizē (minētais neattiecas uz biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri);
  • katrā nākamajā reizē piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā ir reģistrēti vismaz par pieciem biedriem vairāk nekā iepriekšējā reizē (minētais neattiecas uz biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri);
  • biedrībai nav neizpildītu līgumsaistību pret pašvaldību, kā arī biedrībai nav pasludināts maksātnespējas process un nav sākta biedrības likvidācija.

Lai pieteiktos finansējumam 3000 eiro apmērā, biedrībai papildus jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz 35 biedriem;
  • biedrība iepriekš ir saņēmusi finansiālo atbalstu līdz 1000 eiro;
  • biedrība ir izpildījusi ar atbalsta saņemšanu saistītos pienākumus;
  • biedrība ir apguvusi vismaz 90 % no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.
Finansiālais atbalsts nav paredzēts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.


Apkaimju attīstības biedrības finansiālam atbalstam var pieteikties no 7. janvāra līdz 9. februārim.


Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama šeit.

Papildus informācija: Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas projektu vadītāja Mairita Mēnese, e-pasts: Mairita.Menese@riga.lv, tālr. 67037649.

Rīgas pašvaldība aicina izmantot iespēju stiprināt savas apkaimes attīstību un biedrības darbību!

 

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvju ieteikumus. Rīkojums par aizliegumu atrasties uz Daugavas ledus stāsies spēkā ar sestdienu, 7. februāri.

“Daugava nav ezers vai mierīga upīte, tur ir ļoti lieli plašumi, spēcīga straume un ūdens līmeņa svārstības, kas var padarīt ledu nedrošu. Ir ļoti daudz risku, īpaši jauniešiem, kas ir vēlme visu pamēģināt. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu aizliegt atrasties uz Daugavas ledus, jo drošība ir daudz svarīgāka par izklaidēm,”

uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji informēja, ka pastiprināti kontrolēs aizlieguma ievērošanu – būs gan papildu patruļas, gan novērošana ar droniem, tāpat daudzviet iespēju robežās izvietos norobežojošās lentas.

Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem izņēmuma kārtā nav aizliegts uzturēties uz atsevišķu Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur var būt pietiekami biezs un drošs, tāpēc daudzās vietās atrašanās uz ledus ir aizliegta.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpju ledus nosaka Rīgas pilsētas izpilddirektors ar rīkojumu.

Atbildība par neatļautu atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

 

Iestājoties aukstākam laikam un gaisa temperatūrai nokrītoties zem mīnus desmit grādiem, Rīgā naktspatversmes darbojas visu diennakti, nodrošinot gan pajumti, gan ēdināšanu. Dienas centrs Katoļu ielā 57 šajā laikā ir atvērts arī brīvdienās. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un līdzcietīgiem un nepaiet vienaldzīgi garām cilvēkam, kurš nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, kā arī ziedot siltas drēbes līdzcilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes.

Aizvadītajā diennaktī sešās patversmēs Rīgā nakšņoja 596 personas. Pašlaik vietu skaits visās sešās Rīgas patversmēs ir pietiekams. 2026. gada janvārī patversmju un naktspatversmju pakalpojumus dienā saņēma vidēji 592 personas. Salīdzinājumam – 2025. gada janvārī vidējais pakalpojumu saņēmēju skaits bija 590 personas, savukārt 2025. gada februārī – 592 personas.

Iedzīvotāji aicināti ziedot siltus apģērbus vīriešiem – bikses, virsjakas, apavus, adītas zeķes, cimdus, cepures un džemperus. Tāpat ļoti noderīgas ir arī siltas segas. Tās īpaši nepieciešamas Rīgas patversmes Mobilajai brigādei, kas segas izsniedz cilvēkiem, kuri atsakās nakšņot patversmēs un izvēlas uzturēties dārza būdiņās vai tamlīdzīgās vietās. Lūgums nogādāt tīru, nebojātu un labā stāvoklī esošu apģērbu, tādu, ko paši vairs neizmantojam, bet kas joprojām ir pilnībā valkājams. Šādi ziedojumi sniedz praktisku un tūlītēju palīdzību cilvēkiem, kuriem šobrīd trūkst silta apģērba ziemas sezonai.

Ziedojumu var nodot Rīgas patversmē Latgales ielā 208 un Katoļu ielā 57 jebkurā diennakts stundā, piezvanot pie durvīm un atstājot dežurantam.

Iedzīvotāji aukstajā laikā aicināti:

  • izmantot zupas virtuves pakalpojumus Ziepju ielā 13, Zandartu ielā 2A, K. Barona ielā 56 un 126;
  • ģērbties atbilstoši laika apstākļiem un nepieciešamības gadījumā saņemt siltu apģērbu patversmē;
  • izmantot iespēju uzturēties bezmaksas naktsmītnēs;
  • nelietot alkoholu un citas apreibinošas vielas.

Ja redzat cilvēku bezpalīdzīgā stāvoklī vai

zināt, ka kāds uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos,

informējiet policiju, zvanot uz 112.


 

Rīgas pašvaldība ir sākusi pastiprinātu paziņojumu par būvniecību pārbaudi Būvniecības informācijas sistēmā, jo arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad vienkāršotā būvdarbu paziņošanas kārtība tiek izmantota neatbilstoši un negodprātīgi, apdraudot ēku un cilvēku drošību, kā arī ēku īpašnieku intereses.

Lai vienkāršotu un paātrinātu būvniecības procesu, 2022. gadā tika ieviesta jauna būvdarbu saskaņošanas kārtība – paziņojums par būvniecību. Tā paredzēta vienkāršiem būvdarbiem ēkās, kas neskar nesošās konstrukcijas, kā arī mazēku būvniecībai. Šādos gadījumos nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai saskaņojums – darbi tiek veikti, pamatojoties uz būvspeciālista vai atsevišķos gadījumos būvniecības ierosinātāja sagatavotu un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) iesniegtu dokumentāciju.

Taču Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments arvien biežāk konstatē gadījumus, kad paziņojuma par būvniecību iesniegšanas iespēja tiek izmantota negodprātīgi un neatbilstoši atļauto būvdarbu veidiem. Tādēļ pašvaldība ir sākusi pastiprinātu iesniegto paziņojumu pārbaudi, lai izvērtētu, vai plānotie būvdarbi ēkās ir paziņoti atbilstoši, vai arī to īstenošanai nepieciešami citi būvniecības dokumenti.

Lai gan normatīvajos aktos būvniecības process tiek vienkāršots, pašvaldībām, pamatojoties uz Ēku būvnoteikumiem, joprojām ir tiesības pārbaudīt plānoto būvdarbu tiesiskumu. Šo pārbaužu mērķis ir nodrošināt, ka paziņojumu par būvniecību izmanto tikai paredzētajos gadījumos.

Rīgas pašvaldība pastiprinātu BIS iesniegto paziņojumu pārbaudi sāka 2025. gada decembrī. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja Elīna Rožulapa skaidro:

“Līdz šim pārbaudes tika veiktas izlases veidā vai reaģējot uz informāciju par iespējamu patvaļīgu būvniecību vai sūdzībām. Taču arvien biežāk konstatējam gadījumus, kad vienkāršotā paziņošanas kārtība tiek izmantota negodprātīgi, apdraudot gan savu, gan kaimiņu drošību. Piemēram, ar paziņojumiem tiek virzītas pārbūves, kas skar sērijveida lielpaneļu ēku nesošās sienas, neveicot nepieciešamos pastiprināšanas darbus vai neparedzot citus tehniskus risinājumus. Tas rada būtiskus riskus ēkas konstruktīvajai noturībai un drošībai. Tāpat ir gadījumi, kad pakalpojumu sniedzēji apzināti vai zemas kompetences dēļ izmanto šo kārtību, vēlāk nostādot īpašniekus neapskaužamā situācijā, jo šādi veikti darbi kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Nedēļā saņemam vidēji 60 paziņojumus par būvdarbiem ēkās, no kuriem 3–5 paziņojumi iesniegti par būvdarbiem, kas jāsaskaņo citā kārtībā”.

Pašvaldība konstatējusi arī gadījumus, kad konkrēts arhitekts sistemātiski iesniedzis neatbilstošus paziņojumus, tā maldinot savus klientus, ka būvdarbu dokumentācija ir izstrādāta un iesniegta. Nereti paziņojumi tiek iesniegti arī par būvdarbiem ēkās, kas ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kur bez pašvaldības un par kultūras mantojuma aizsardzību atbildīgās institūcijas saskaņojuma būvdarbi nav pieļaujami. Tāpat bieži paziņojumi tiek iesniegti jau pēc būvdarbu uzsākšanas vai pat to pabeigšanas.

Ņemot vērā, ka īpašnieki paļaujas uz nolīgto būvuzņēmēju, arhitektu un citu būvspeciālistu kompetenci par būvniecības procesu un normatīvo regulējumu, taču praksē šī kompetence ne vienmēr ir pietiekama, pašvaldība par konstatētajiem speciālistu pārkāpumiem informēs attiecīgās sertificēšanas iestādes.

Saņemot BIS iesniegtos paziņojumus, pašvaldības arhitekti vispirms izvērtē, vai plānotie būvdarbi atbilst paziņojuma par būvniecību tvērumam. Ja neatbilst, paziņojums tiek atcelts, un no BIS būvniecības ierosinātājam tiek nosūtīts ziņojums. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi, lai būvniecības dokumentos būtu norādīta tieši īpašnieka aktuālā kontaktinformācija. Praksē paziņojumus bieži iesniedz būvspeciālisti, kuri ne vienmēr ir ieinteresēti atzīt un labot pieļautās kļūdas un par tām informēt īpašnieku. Tādēļ nekustamo īpašumu īpašnieki ir aicināti Būvniecības informācijas sistēmā aktualizēt savu kontaktinformāciju, tostarp e-pasta adresi, kā arī to atjaunot īpašnieku maiņas gadījumos.

Pašlaik pašvaldība ir uzsākusi paziņojumu pārbaudi, kas saistīti ar būvdarbiem ēkās, taču pakāpeniski tiks pārbaudīti arī paziņojumi par inženierkomunikāciju izbūvi.

Sākot no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot BIS paziņojumu par būvniecību, var saskaņot šādus būvdarbus:

  • būvēt un novietot līdz 60 m2 lielas vienstāvu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas;
  • atjaunot vai pārbūvēt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas ir lielākas par 60 m2, ja netiek mainīts būvapjoms vai lietošanas veids;
  • būvēt inženierbūves, tostarp elektronisko sakaru inženierbūves.

Ar paziņojumu paredzēto būvniecību nevar saskaņot, ja:

  • ēka ir kultūras piemineklis;
  • paredzēts skart nesošās vai ārējās norobežojošās konstrukcijas;
  • tiek mainīts telpu grupas lietošanas veids vai notiek telpu pievienošana vai atdalīšana starp dažādu lietošanas veidu telpu grupām;
  • tiek izveidoti jauni dzīvokļi.

 

Izglītības tehnoloģiju uzņēmums Datorium aicina meitenes vecumā no 14 līdz 19 gadiem spert savus pirmos soļus programmēšanas pasaulē, apgūstot programmēšanas valodu Python.

Šis bezmaksas mācību kurss ir īpaši izstrādāts, lai palīdzētu meitenēm attīstīt digitālās prasmes un apgūt programmēšanu atbalstošā, tikai meitenēm paredzētā (#girlsonly) vidē. Programmas īstenošanu atbalsta Rīgas pašvaldība un Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija.


Mācību kursam iespējams pieteikties līdz 20.februārim šeit:


“Programmēšana kļūst par vienu no mūsdienu būtiskākajām prasmēm, un tā noteikti nav domāta tikai puišiem. Mēs esam izveidojuši īpašu tiešsaistes programmēšanas kursu PyGirls, kas paredzēts tikai meitenēm vecumā no 14 līdz 19 gadiem. Četru mēnešu laikā meitenes apgūs Python — šobrīd populārāko programmēšanas valodu — un izveidos savas pirmās lietotnes. Papildus programmēšanas prasmēm dalībnieces attīstīs loģisko domāšanu un iemācīsies izmantot mūsdienīgus digitālos rīkus, kas ļaus efektīvi sadarboties komandās veidojot savus projektus un piedalīties PyGirls hakatonā, “

uzsver Datorium vadītāja Anžela Džafarova

 Programmēšanas nodarbības notiks tiešsaistē katru sestdienu, sākot no 21.februāra no plkst. 12.00 līdz 13.30.

Programmā plānotas 16 nodarbības un noslēgumā notiks PyGirls hakatons.

Visas nodarbības tiks ierakstītas un būs pieejamas mācību platformā. Dalībai nepieciešams dators ar stabilu interneta pieslēgumu.

“Šādas iniciatīvas palīdz meitenēm noticēt saviem spēkiem, attīstīt digitālās prasmes un drosmīgi veidot savu nākotni tehnoloģiju jomā. Tā ir iespēja, kas sniedz ieguvumu gan pašām dalībniecēm, gan sabiedrībai kopumā,”

atzīst Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece izglītības tehnoloģiju un inovāciju jautājumos Zane Biteniece

Vairāk nekā 900 meitenes jau ir absolvējušas PyGirls kursu, un liela daļa no viņām ir nolēmušas turpināt savu ceļu programmēšanas jomā. PyGirls dalībnieces pievienosies Datorium Discord kopienai, kas šobrīd apvieno vairāk nekā 10 000 jauniešu, kurus interesē programmēšana un tehnoloģijas. Kopiena piedāvā aizraujošas diskusijas, bezmaksas pasākumus, prakses un darba iespējas, kā arī daudzas citas vērtīgas aktivitātes.

 

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja trešdien, 4. februārī, nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai pašvaldības Pretkorupcijas stratēģiju 2026.–2029. gadam, kas nosaka vienotu pašvaldības politiku korupcijas novēršanā un paredz mērķtiecīgus pasākumus caurspīdīgas, atbildīgas un uz iedzīvotājiem vērstas pārvaldības stiprināšanai.

Iedzīvotāji ar stratēģiju var iepazīties un savus viedokļus var paust no 5 . februāra līdz 28. februārim:

pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – šeit;

sūtīt epastā kd@riga.lv.

“Jaunā pretkorupcijas stratēģija nostiprina vienotu un mērķtiecīgu pieeju korupcijas risku mazināšanai Rīgas pašvaldībā. Tās centrā ir caurspīdīga lēmumu pieņemšana, sabiedrības uzticēšanās stiprināšana un skaidri noteikti rīcības virzieni gan iepirkumu jomā, gan pašvaldības darba kultūrā kopumā. Stratēģija paredz ne tikai normatīvus risinājumus, bet arī praktiskus pasākumus, kas ilgtermiņā veidos atbildīgu un uz iedzīvotājiem vērstu pārvaldību,”

uzsver komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš

“Rīga pēdējo gadu laikā daudz darījusi, lai galvaspilsētas pārvaldība būtu caurskatāmāka, saprotamāka un labāk kontrolējama. Šī stratēģija ir nākamais solis pārvaldības uzlabošanai, Aicinu iedzīvotājus iepazīties ar jauno stratēģiju un iesūtīt idejas,”

norādīja Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītāja Inese Voika

Stratēģijas mērķis ir mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus pašvaldības darbībā, vienlaikus palielinot sabiedrības un darbinieku uzticēšanos pašvaldības institūcijām. Dokuments balstīts iepriekšējā plānošanas perioda izvērtējumā, kā arī nacionālajās un starptautiskajās rekomendācijās, tostarp OECD un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja secinājumos.

Stratēģijā noteikti četri galvenie darbības virzieni:

  • publisko iepirkumu integritātes un uzraudzības stiprināšana;
  •  sabiedrības un darbinieku uzticēšanās palielināšana;
  • pašvaldības darbinieku profesionālās ētikas un integritātes attīstība;
  • sabiedrības iesaistes un iestāžu kapacitātes stiprināšana korupcijas un interešu konflikta atklāšanā.

Īpaša uzmanība pievērsta atklātībai, sabiedrības līdzdalībai, digitālo risinājumu un datu analīzes izmantošanai, kā arī drošu un uzticamu ziņošanas mehānismu nodrošināšanai.

Stratēģija paredz konkrētus rīcības virzienus un uzdevumus, tostarp integritātes paktu izmantošanu augsta riska iepirkumos, informācijas pieejamības paplašināšanu par pašvaldības lēmumiem un budžeta izlietojumu, regulāras darbinieku apmācības ētikas jautājumos un iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanu. Stratēģijas īstenošana veidos pašvaldības darba kultūru, kurā korupcija netiek tolerēta un integritāte, caurspīdīgums un publiska atbildība ir pamatvērtības.

Stratēģija tiks īstenota laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam, un tās izpildi politiskā līmenī uzraudzīs Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

Komitejas sēdē piedalījās un viedokli par stratēģiju pauda arī pārstāvji no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Providus, Sabiedrības par atklātību “Delna”, Corporate Social Responsibility Latvia, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts kancelejas, atzīmējot gan pozitīvo dokumentā, gan sniedzot ieteikumus tā uzlabošanai.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Domāt apritīgi: kopiena, resursi un atbildība”, kas notiks 2026. gada 11. februārī plkst. 15.00–17.00.

Vai proti nošķirt lineāro un aprites ekonomiku? Vai tie ir jēdzieni, kas šķiet pazīstami, bet katru reizi raisa jaunus jautājumus? Šajā seminārā kopīgi noskaidrosim, kāpēc lineārā ekonomika mūsdienās kļūst arvien problemātiskāka un kādas sekas tā atstāj uz vidi un sabiedrību.

Pievērsīsimies resursu izmantošanai: cik intensīvi tos patērējam, kā šīs tendences mainījušās laika gaitā un kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm. No analīzes pāriesim pie rīcības – apskatīsim konkrētus soļus, ko ikdienā un savā darbā var spert aktīvie iedzīvotāji un NVO, lai virzītos uz aprites ekonomiku un mācītos resursus lietot ilgāk, apzinātāk un atkārtoti.

Semināra laikā domāsim arī par būtisku jautājumu: kas tieši ir jādara, lai aprites ekonomika nebūtu tikai teorētisks koncepts, bet īstenojama prakse. Aplūkosim konkrētus iniciatīvu un organizāciju piemērus, lai saprastu, kā aprites ekonomika izskatās dzīvē. Praktiskajā daļā dalībnieki izstrādās savas aprites ekonomikā balstītas idejas, kuras iespējams iedzīvināt savā biedrībā vai kopienā.

Semināru vadīs Liene Kņaze, “Zero Waste Latvija” valdes locekle, aprites dzīvesveida piekritēja, tekstila un dabiskās kosmētikas meistare.


Aicinām reģistrēties līdz 10. februārim, atverot – ŠEIT.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 3. februārī, nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai koncepciju par Rīgas kapsētu attīstību un apsaimniekošanu 2026.–2035. gadam. Dokuments izstrādāts, lai nākamajos desmit gados secīgi risinātu galvenos izaicinājumus pašvaldības 22 kapsētu ilgtspējīgā pārvaldībā un attīstībā. Apspriešana notiks no 4. februāra.

“Rīgas kapsētu sistēma tuvākajā desmitgadē ir strukturāla riska zonā: tradicionālo apbedījumu kapacitāte izsīkst, uzturēšanas izmaksas pieaug, bet pašvaldības dotācijas ir nepietiekamas. Rīgas pašvaldības politikas mērķis ir nodrošināt, ka Rīgas kapsētas kapacitātes ziņā ir pašpietiekamas, finansiāli ilgtspējīgas, integrētas pilsētas zaļajā un kultūrtelpā, kā arī ir pārvaldītas ar mūsdienīgiem datiem un sadarbības modeļiem. Neatliekamākais fokuss tuvākajos trīs gados ir atkritumu apsaimniekošana, esošo kapsētu teritoriju efektīvāka izmantošana un kolumbāriju infrastruktūras attīstīšana, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, pārvaldības modernizācija un sadarbība,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens


Iedzīvotāji ar koncepcijas 1. redakciju var iepazīties un savus viedokļus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” no 4. februāra līdz 26. februārim.


Koncepcijas prezentācija iedzīvotājiem notiks 19. februārī plkst.10.00 klātienē Rātsnama sēžu zālē, būs arī iespēja vērot tiešraidi mājaslapā riga.lv.

 

Rakstiskus priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 1. redakciju iespējams sniegt līdz 26. februārim:

• Rīgas pašvaldības, Mājokļu un vides departamentam, Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010
• Uz e-pastu: dmv@riga.lv

 

Koncepcijā ietverta:

  • Esošās situācijas detalizēta analīze 22 pašvaldības kapsētās (ar fotofiksāciju, kartogrāfiskiem materiāliem, kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un pieejamības izvērtējumu);
  • Nākotnes demogrāfisko un sociālo tendenču prognoze;
  • 18 galveno izaicinājumu identifikācija četrās grupās: kapacitātes trūkums tradicionāliem apbedījumiem, datu kvalitātes nepilnības, uzturēšanas resursu deficīts un normatīvā regulējuma nepilnības;
  • Katram izaicinājumam izstrādāti risinājumu varianti (2–4 katram), prioritārie risinājumi, to stiprās/vājās puses, finanšu ietekmes novērtējums un īstenošanas laika grafiks;
  • Finanšu plāns 2027.–2035. gadam kā pamats Kapsētu pārvaldes budžeta pieprasījumiem;
  • Ieņēmumu palielināšanas un ietaupījumu prognoze (jauni pakalpojumi, maksas gradācija, efektīvāka resursu izmantošana).

Galvenie izaicinājumi un risinājumu virzieni:

  • Tradicionālo apbedījumu kapacitāte Rīgā var izsīkt jau 2033.–2036. gadā pat pie strauja kremāciju īpatsvara pieauguma (līdz 65% līdz 2035. gadam);
  • Prioritāte – pelnu apbedījumu dažādošana, kolumbāriju izbūve (t.sk. pie Rīgas krematorijas un Meža kapos, izmantojot publiskās–privātās partnerības modeļus);
  • Esošo teritoriju efektīvāka izmantošana: neaprūpēto un bezsaimnieka kapavietu aktēšana, virsapbedījumu regulējuma pilnveide, slēgto kapsētu potenciāla izmantošana;
  • Vides ilgtspēja: diferencēta koku apsaimniekošana, atkritumu šķirošana, kapsētu kā zaļās infrastruktūras uzturēšana;
  • Finansiālā ilgtspēja: kapavietu maksas gradācija, jauni ieņēmumu avoti, investīciju prioritizēšana ar fiskālu atdevi;
  • Pārvaldības uzlabošana: datu digitalizācija, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, normatīvā bāze precizēšana.

Teritoriju paplašināšanas iespējas izvērtētas visām lielākajām kapsētām (Bolderājas, Vecās Bolderājas, Lāčupes, Meža I un II, Raiņa, Pļavnieku, Sarkandaugavas u.c.), ņemot vērā ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus.

Ziņojums izstrādāts sadarbībā ar ārējiem ekspertiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Tas ietver arī starptautiskās labās prakses apskatu (Helsinki, Prāga, Tallina, Nīderlande, Čehija, Lietuva, Vācija) un reliģisko konfesiju pārstāvju aptaujas rezultātus.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, NVO, reliģiskās organizācijas, kapsētu apmeklētājus un citus interesentus aktīvi iesaistīties sabiedriskā apspriedē un iesniegt priekšlikumus/komentārus.

 

Starptautiskajā mitrāju dienā, 2. februārī, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sāk brīvprātīgo iniciatīvu “Dabai draudzīgs rīdzinieks”, aicinot iedzīvotājus praktiski iesaistīties pilsētas dabas daudzveidības saglabāšanā, atjaunošanā un izzināšanā starptautiskā projekta urbanLIFEcircles ietvaros.

Augi un dzīvnieki, ūdeņi, pļavas, meži un mitrzemes Rīgā pastāvējušas jau ilgi pirms ielām, ēkām un infrastruktūras. Šīs ekosistēmas nodrošina tīru gaisu, ūdeni un augsni, kā arī veido pamatu veselīgai un drošai dzīves videi. Bioloģiskā daudzveidība ir būtisks pilsētas noturības un ilgtspējas priekšnoteikums, un tās samazināšanās tieši ietekmē gan pilsētas attīstības iespējas, gan iedzīvotāju labklājību. Tāpēc rūpes par dabu pilsētvidē ir stratēģiski nozīmīgas, un iedzīvotāju līdzdalībai šajā procesā ir izšķiroša loma.

Lai mērķtiecīgi stiprinātu dabas daudzveidību Rīgā, Pilsētas attīstības departaments kopš 2022. gada piedalās starptautiskajā projektā urbanLIFEcircles. Tā ietvaros tiek atjaunotas un sakoptas nozīmīgas Rīgas dabas teritorijas – Jaunciema dabas lieguma teritorijas I un III, kā arī Lucavsalas Kazas sēklis. Jaunciema dabas liegums ir Natura 2000 teritorija, kuras galvenā vērtība ir daudzveidīgie zālāji ar tiem raksturīgām, tostarp retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Šīs dabas vērtības būtiski apdraud invazīvās augu sugas, tādēļ regulāra un mērķtiecīga zālāju apsaimniekošana ir būtiska pilsētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Savukārt Lucavsalas Kazas sēklī līdz 2027. gadam paredzēts izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kas kalpos gan kā atpūtas vieta iedzīvotājiem, gan kā izglītojoša vide dabā balstītu risinājumu iepazīšanai pilsētā.

Brīvprātīgo iniciatīva “Dabai draudzīgs rīdzinieks” aicina ikvienu kļūt par pilsētas dabas līdzradītāju un sargātāju. Iesaistīties iespējams ar praktisku darbu, savām zināšanām, idejām vai vienkārši savu klātbūtni. Brīvprātīgie varēs piedalīties talkās projekta teritorijās Jaunciemā un Lucavsalā, palīdzēt novērot un fiksēt augu un dzīvnieku sugas, vākt datus par bioloģisko daudzveidību, kā arī iesaistīties aktivitāšu foto dokumentēšanā, pasākumu organizēšanā un to komunikācijā. Dalība iniciatīvā sniedz iespēju iegūt praktisku pieredzi starptautiskā dabas daudzveidības veicināšanas un aizsardzības projektā, attīstīt prasmes darbā komandā un mācīties no nozares ekspertu pieredzes. Studentiem tā ir arī iespēja integrēt iegūto pieredzi bakalaura vai maģistra darba izstrādē, vienlaikus sniedzot reālu ieguldījumu pilsētas dabas saglabāšanā.

Ņemot vērā, ka 2026. gads Latvijā ir pasludināts par Brīvprātīgo gadu, iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties pilsētas dabas saglabāšanas aktivitātēs visa gada garumā.


Pieteikšanās dalībai iniciatīvā ir atvērta līdz 2026. gada beigām, aizpildot pieteikšanās anketu – ŠEIT.


Projekta aktivitātes norisināsies līdz projekta noslēgumam 2027. gada otrajā pusē.

Iniciatīva tiek īstenota Eiropas Savienības LIFE programmas projekta urbanLIFEcircles ietvaros, kura mērķis ir attīstīt risinājumus dabas daudzveidības integrēšanai Rīgas pilsētplānošanā, veicinot zaļo infrastruktūru, dabā balstītus risinājumus un sabiedrības līdzdalību.