Trešdien, 9. novembrī, plkst.13:00 Rīgas rātsnama Portretu zālē notiks preses konference, kurā pašvaldības vadība un amatpersonas informēs par plānotajām izmaiņām pilsētas sabiedriskā transporta biļešu klāstā un cenās.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks un pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji!

Lai motivētu pasažierus sabiedrisko transportu izmantot regulāri, no šī gada 31. decembra plānots būtiski samazināt mēneša biļešu cenas. Par šīm un citām izmaiņām sabiedriskā transporta biļešu klāstā trešdien ārkārtas domes sēdē lems deputāti, sēdes sākums plānots ap Plkst.16:00.

Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) aicina ikvienu interesentu uz Klēras Kaningemas publisko lekciju/performanci “4 Legs Good” 9. novembrī plkst. 18:00 Dirty Deal Teatro, Talsu ielā 1, kurā viņa aktualizē tēmu par invaliditātes atspoguļojumu uz skatuves. Pasākuma norises valoda – Angļu.

Klēra Kaningema Rīgā viesojas, lai vadītu trīs dienu meistarklasi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai veicinātu viņu iesaisti skatuves mākslā.

Meistarklašu noslēdzošajā dienā paredzēts publiskais pasākums, kuru var apmeklēt ikviens interesents. Tajā māksliniece iepazīstinās ar savu praksi, īpaši kruķu izpētē, un, kā tie veido viņas darbus. Viņa pēta, kā kruķi ir saistīti ar viņas ķermeni un plašāk – kā tie savieno viņu ar pasauli un citiem cilvēkiem.

Norises vieta ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiks nodrošināts surdotulks latviešu valodā. Ieeja pasākumā ir bezmaksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūgums pieteikties, rakstot uz berzina.liba@gmail.com vai zvanot 28649014.

Vairāk par Klēru Kaningemu (Claire Cunningham): Izpildītāja un starpdisciplināru projektu radītāja, kas šobrīd sadarbojas ar tēlotājmākslas teātri “Tanzhaus NRW” Diseldorfā, kā arī Londonas laikmetīgās dejas centru “The Place”. K. Kaningema ir viena no starptautiski atzītākajām māksliniecēm ar invaliditāti. Viņas darbi pēta sava ķermeņa fiziskās spējas un potenciālu, atsakoties no tradicionālas dejas tehnikas. Mākslinieci interesē invaliditātes ietekme ne tikai attiecībā uz kultūras jomu, bet arī sabiedrības priekšstatiem par vērtībām, saikni un savstarpējo atkarību.

Klēras Kaningemas mājaslapa: https://www.clairecunningham.co.uk/

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Šogad biedrība “”DIA+LOGS”, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS”, uzsāka projektu par pieaugšanu, pieņemšanu, dažādību un ar to saistītiem izaicinājumiem –  “Es esmu Es!”

! Tā mērķis – Izveidot interaktīvu rīku – asociatīvās kārtis un nelielu pavadošo grāmatiņu (instrukciju to izmantošanai), kuras ir lielisks resurss dažādu sensitīvu un tabu jautājumu aktualizēšanai, diskusiju par iekļaušanos, par stereotipiem, par piederību un iederību rosināšanai, jaunu perspektīvu, skatupunktu meklēšanai, ar mērķi piedāvāt tās speciālistiem (sociālajiem pedagogiem, jaunatnes lietu speciālistiem, NVO pārstāvjiem utt.) savā ikdienas darbā, lai veicinātu iekļaujošāku un iecietīgāku vidi sabiedrībā kopumā.

Tagad notiks projekta noslēdzošā daļa – neklātienes informatīvais prezentācijas pasākums 09.11.2022. no plkst. 16.30-18.00, kurā var piedalīties visi interesenti, kas strādā gan ar jauniešiem, gan ar cilvēku grupām, kuri vienā vai otrā veidā tiek skatīti kā atšķirīgi no vairākuma, piemēram, cilvēki ar invaliditāti (gan fizisku, gan garīgu), HIV inficētie, citu etnosu, tautību pārstāvji utt.

Pasākuma laikā iepazīstināsim ar projekta laikā paveikto un gūto pieredzi, informēsim par asociatīvo kāršu “Dialogs par DAŽĀDĪBU” izmantošanas priekšrocībām un nozīmīgumu darbā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Pieteikšanās: https://bit.ly/3zo53lf

Reģistrētajiem dalībniekiem īsi pirms pasākuma tiks nosūtīta piekļuves saite.

Jautājumu gadījumā rakstiet: dialogs.zinu.lapa@gmail.com

Nodarbības dalībniekiem būs iespēja iegūt asociatīvo kāršu komplektu “Dialogs par DAŽĀDĪBU” savā rīcībā.

Pasākums notiek projekta “Es esmu es!” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pašvaldība informē, ka atbilstoši lapu nodošanas punktu grafikam, no 5. novembra līdz 11. novembrim un no 19. novembra līdz  25. novembrim lapu nodošanas punkti nedarbosies.

Pilns lapu nodošanas punktu darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi un savā ikdienā seko līdzi vai pat piedalās vairāk nekā tikai vienas pilsētas vai novada dzīvē. Arī ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 500 000 latviešu, no kuriem liela daļa ir mobilie pilsoņi, kas regulāri ceļo un ar vienu kāju dzīvo Latvijā, ar otru strādā ārvalstīs.

Lai stiprinātu piederības sajūtu un demokrātisko kultūru Latvijā, biedrība Latviesi.com ar Sabiedrības Integrācijas fonda un Kultūras ministrijas atbalstu jau otro gadu palīdz sadarbības partneriem Latvijā uzrunāt un iesaistīt jaunu mērķauditoriju savu pilsētu vai novadu attīstībā – tautiešus, kuri uz noteiktu laiku fiziski neatrodas savos dzimtajos novados. 

“Sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām un reģionālajiem medijiem šī ir lieliska iespēja situācijās, kad tas tiešām ir nepieciešams, kā, piemēram, pilsētas svētki, virtuālas sabiedrības līdzdalības iespējas vai ar atgriešanos novadā saistīta informācija, sasniegt savus novadniekus arī pāri robežām, kuri, kā rāda mūsu pieredze – domās un darbos turpina būt piederīgi un meklēt veidus, kā piedalīties arī attālināti”,

stāsta Latviesi.com vadītājs Indulis Bērziņš.

Biedrība Latviesi.com jau vairāk nekā 18 gadus veido šobrīd nu jau lielāko Latvijas diasporas mediju un vienīgo Latvijā, kas savos publicitātes kanālos sasniedz vairāk nekā 300 000 latviešu visā pasaulē, tostarp Latvijas iedzīvotājus un mobilos pilsoņus, kuriem interesē informācija, kas uzrunā latviešus pāri fiziskām dzimtenes un novadu robežām.

Latviesi.com komanda ikdienā seko līdzi informācijai ar līdzdalību pāri robežām un remigrāciju saistītos jautājumos, to apkopojot, kā arī nepieciešamības gadījumā pielāgojot vai papildinot un ar tiešām saitēm uz sadarbības partneru – NVO, pašvaldību vai reģionālo mediju mājaslapām – izziņojot sadaļā https://www.latviesi.com/regioni, vidžetos sadarbības partneru tīklā, kā arī Latviesi.com sociālo mediju tīklu kanālos, tādējādi stiprinot Latvijas iedzīvotāju, mobilo pilsoņu un latviešu visā pasaulē piederības sajūtu saviem novadiem un līdzdalību kopīgā darbā Latvijai!

Informācija pieejama šeit. 

No 1. novembra rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē. Atbalstam var pieteikties gan attālināti, gan klātienē. Turpinās pieteikšanās arī pārējiem apkures atbalsta veidiem.

Ģimenei ir tiesības uz valsts atbalstu arī tad, ja mājokļa apkurei tiek izmantota elektroenerģija. Atbalsts tiek piešķirts elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī ieskaitot PVN, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas mēnesī, 50% apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kilovatstundu bez PVN, bet ne vairāk kā 0,100 eiro par kilovatstundu bez PVN.

Pieteikumus atbalstam pašvaldībā var iesniegt elektroniski portālā www.epakalpojumi.lv vai klātienē jebkurā no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas vietām pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 80000800:

  • Brīvības iela 49/53
  • Eduarda Smiļģa ielā 46; 
  • Daugavpils ielā 31;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A. 

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojuma plašāku pieejamību, pieteikumus klātienē var iesniegt arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” telpās Tilta ielā 11 k-1.

Pieteikties atbalstam var mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, tiesiskais valdītājs vai īrnieks ne biežāk kā reizi mēnesī.

Pieteikumam nepieciešamā informācija: 

  • vārds, uzvārds;
  • personas kods;
  • kontaktinformācija un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta Nr., kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai;
  • papildus jāpievieno mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, ja attiecīgās informācijas nav Zemesgrāmatā, un maksājumu apliecinoši dokumenti (rēķins, maksājuma uzdevums), kā arī elektrības rēķins. 

Pieteikuma iesniedzējam ir jāapliecina, ka mājoklī ir attiecīgais apkures veids, kā arī tas, ka citi ģimenes locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.

Piesakoties atbalstam klātienē, iesniegums iepriekš nav jāsagatavo, tas tiks noformēts uz vietas! 

Lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts 30 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža. Labvēlīga lēmuma gadījumā atbalsts tiks ieskaitīts iesniegumā norādītajā maksājumu kontā.

Jāatgādina, ka novembrī Rīgas pašvaldība turpina pieņemt pieteikumus apkures izdevumu daļējai kompensēšanai ģimenēm, kas apkurei izmanto malku, koksnes granulas vai briketes. Vēl tikai novembrī ir iespēja pieteikties vienreizējam atbalstam par malku bez čeka 60 eiro apmērā. Ģimenēm, kas apkurē izmanto gāzi vai centralizēto apkuri, valsts atbalsts tiks piemērots automātiski saņemtajos rēķinos un nekur nav jāpiesakās. 

Aktuālā informācija par atbalsta piešķiršanas kārtību ir pieejama portālā www.riga.lv sadaļā “Atbalsts apkures sezonā”, kā arī zvanot uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80000800 darba dienās no plkst.8.00 līdz 18.00.

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti balsot par apkaimju attīstības iecerēm. Rīga īstenos tās, kuras iegūs visvairāk balsu.

Līdz oktobra beigām ir iespējams nobalsot par kādu no 30 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām iecerēm. Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunu bērnu rotaļu laukumu, skeitparku, suņu pastaigu laukumu, sporta un atpūtas zonu izveidi, apgaismojuma uzstādīšanu, satiksmes drošības uzlabošanu dažādas Rīgas vietās.

Pašvaldība īstenos tās ieceres, kuras balsojumā gūs vislielāko rīdzinieku atbalstu. Šogad atbalstītos projektus īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Balsošana notiek vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu punktos. Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiks īstenotas vismaz 10 no 30 balsojumam nodotajām iecerēm.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, aicinot iedzīvotājus piedalīties balsojumā, uzsver: “Līdzdalības budžets ir iespēja rīdziniekiem pašiem veidot Rīgu. Aicinu būt aktīviem balsotājiem, jo galu galā šī ir sacensība. Katra balss ir nozīmīga un var noteikt šīs sacensības iznākumu – to, kuri apkaimju attīstības projekti tiks īstenoti.”

Iepriekšējā līdzdalības budžeta konkursā 2021. gadā kopā pieejamais finansējums bija 500 000 eiro, un rīdzinieki atbalstīja 12 projektus. Kopā nobalsoja 19 011 cilvēki.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 7 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Video skaties  šeit.

Apkaimes

Brīvība un neatkarība mūsu zemei nekad nav bijusi pašsaprotama, un šā brīža taruksmainajos apstākļos īpaši apzināmies, ka tās ir mūsu tautas vērtības, kas jāsargā katru dienu.

Tuvojas valsts svētki, Latvijas dzimšanas diena, ko svinīgi atzīmēt vēlamies visi. Tomēr ne visas ģimenes var atļauties sagādāt svētku mielastu, tāpēc Latvijas Samariešu apvienība kopā ar jauniešu brīvprātīgo komandu jau devīto gadu organizē akciju “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!”, lai sarūpētu svētkus trūkumā nonākušām ģimenēm, tostarp vientuļajiem senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Šoruden finansiāli izaicinājumi skars daudzus no mums, taču ja vien vari – ikdienas iepirkšanās laikā nopērc ko vairāk un ziedo, tādējādi sagādājot iespēju godināt mūsu neatkarību ar svētku mielastu tiem, kuri to nevarēs atļauties. Ziedot var arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Iepriekšējos gados iepriecinājām vairāk nekā 1000 iedzīvotājus un ceram, ka kopā ar Tevi spēsim iepriecināt vēl vairāk līdzcilvēkus.

Pievienojies – pārtikas pakas pieņemsim Latvijas Samariešu apvienības vestibilā pie zvanu centra, Katoļu ielā 22, Rīgā, līdz 9. novembrim!

Paldies! Kopā mēs varam!

vēsturiskās ēkas

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjzYWH1

Šī gada 20. oktobrī plkst. 16.00 Rīgas pašvaldība aicina uz semināru “Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai 2023. – 2024. gadā”. Seminārs notiks “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Semināra ietvaros pašvaldības speciālisti informēs par līdzfinansējuma programmas 2023.-2024. gada nolikuma noteikumiem. Nolikums nosaka kārtību, kādā pašvaldība 2023.-2024. gada periodā piešķirs līdzfinansējumu Rīgas administratīvajā teritorijā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai, ja to tehniskais stāvoklis būs atzīts par bīstamu, kā arī dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem. Nolikumā ir arī jaunums – noteikta kārtība līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamām mājām piesaistīto teritoriju labiekārtošanai.

Dzīvojamo māju programma paredzēta diviem gadiem: pirmajā gadā dzīvojamo māju īpašnieki varēs iesniegt savus projektus pašvaldībai. Tie tiks izvērtēti un, nepieciešamības gadījumā, sadarbībā ar īpašniekiem tajos veiks nepieciešamos labojumus un precizējumus. Pirmā gada noslēgumā visi iesniegti projekti, kuri atbilst programmas prasībām, tiks apstiprināti un atbilstoši nolikumā paredzētiem vērtēšanas kritērijiem tiks sarindoti vienotā sarakstā, kurš tiks iesniegts domei budžeta līdzekļu piešķiršanai 2024. gada budžetā.

Pēc pašvaldības 2024. gada budžeta apstiprināšanas par tiem projektiem, kam tiks piešķirts finansējums, tiks slēgti līgumi par projekta ieviešanu un pēc to pabeigšanas tiks izmaksāts apstiprinātais līdzfinansējums. Maksimālais līdzfinansējums ir noteikts 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, turklāt bīstamības novēršanas būvdarbu veikšanai ne vairāk kā 30 000 eiro un līdz 5000 eiro attiecīgā būvprojekta izstrādei, savukārt siltināšanas projektiem ne vairāk kā 50 000 eiro būvdarbu veikšanai un līdz 1000 eiro attiecīgā būvprojekta izstrādei.

Savukārt dzīvojamām mājām piesaistīto zemes labiekārtošanas darbu projektu īstenošana paredzēta 2023.gadā un maksimālais līdzfinansējums ir noteikts 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, bet ne vairāk kā 10 000 eiro labiekārtošanas darbu veikšanai un līdz 3000 eiro attiecīgā labiekārtošanas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai.

Līdzfinansējums  tiek izmaksāts pēc konkursā apstiprinātā projekta īstenošanas. Papildus informācija par programmām un nolikums pieejams mājaslapā www.atjauno.riga.lv.

Programmas administrēšanu nodrošina Rīgas domes Īpašuma departaments.

Informējam, ka seminārā varēs piedalīties ne tikai klātienē, bet arī sekot līdzi un uzdot interesējošos jautājumus arī tiešsaistē. Reģistrācija dalībai klātienē vai tiešsaistē semināram zvanot pa tālruni 67037293 vai aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/atjauno_riga_20-10-22

Seminārs tiks straumēts Rīgas domes Īpašuma departamenta YouTube kanālā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”.

Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.

Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.

Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).