Izveidota jauna atpūta zona Ķengaragā, Višķu ielā

,

Noslēgusies jaunas atpūtas vietas labiekārtošana zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

Jaunajā atpūtas vietā izveidotas:

  • spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem;
  • smilšukaste ar jumtiņu,
  • atsevišķa zona ar šūpolēm;
  • izvietots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds.
  • tiem, kas vēlas baudīt mierīgāku atpūtu, pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem;
  • apstādījumi un izbūvēts jauns apgaismojums;
  • novembra beigās paredzēta arī koku stādīšana. Jaunās atpūtas zonas iekārtošana izmaksāja 533 992 eiro.
Smilšu kaste ar jumtiņu

🔎Visi foto no labiekārtotā laukuma skatāmi – ŠEIT

“Kopienas sajūta apkaimēs veidojas no kopā būšanas un Rīgas dome šajā procesā var palīdzēt, radot ērtas, pievilcīgas un interesantas tikšanās vietas, kur apkaimes iedzīvotājiem pulcēties. Ķengarags ir viena no blīvāk apdzīvotajām Rīgas apkaimēm, kurā izveidots lielākais jaunais, pašvaldības izbūvētais atpūtas laukums – Višķu skvērs, kas būs piemērots kā maziem, tā lieliem rīdziniekiem gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Nākamie jaunie atpūtas laukumi Rīgas domei ir padomā Čiekurkalnā, kur atpūtas skvēra izbūve sāksies nākamgad, un Daugavgrīvā, kur šāds laukums tiek projektēts.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīdzinieku dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide ir viena no Rīgas prioritātēm, un esam apņēmušies rūpēties par to, lai pilsētas apdzīvotākajās apkaimēs iedzīvotājiem būtu pieejamas spēļu un atpūtas vietas tuvu viņu dzīvesvietai. Tāpēc arī turpmākajos gados tiek plānots gan atjaunot esošos pašvaldības spēļu un atpūtas laukumus, gan veidot jaunus. Papildus pašvaldības esošajiem plāniem iedzīvotāji izmanto arī līdzdalības budžetu, kur ik gadu vairums rīdzinieku iesniegto un atbalstīto ideju ir vērstas tieši uz jaunu atpūtas, spēļu un sporta zonu izveidi pilsētas apkaimēs.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

PAPILDUS INFORMĀCIJAI.

Plānoto spēļu laukumu atjaunošanas darbu ietvaros jau pabeigti darbi pie rotaļu laukumu atjaunošanas daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos Melnsila ielā 22 un 24a un pie Kristapa ielas 12. Demontējot novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, rotaļu laukumos uzstādītas jaunas.

Šoruden paredzēts veikt vēl piecu spēļu laukumu atjaunošanas darbus:
• Zundānu ielā 2;
• Rostokas ielā 42A;
• Slimnīcas ielā 8;
• Brīvības ielā 124 (jaunu iekārtu uzstādīšana plānota novembra beigās);
• Bastejkalnā (atjaunošanas darbi notiek pašlaik).

Gumijas flīžu segumu atjaunošana paredzēta 6 spēļu laukumos:
• Andromedas gatvē 16 (darbi pabeigti);
• Līduma ielā (pie Mežciema 23 k-1),
• Keramikas ielā 2D;
• Brīvības ielā 124.
• Rostokas ielā pie 36. numura (darbi turpinās);
• Viestura prospektā pie nama Nr. 39.

📌 Uzsākti projektēšanas darbi 17 jaunu spēļu un rekreācijas laukumu izbūvei, kuru būvniecības darbi paredzēti nākamgad, atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Daugavas labajā krastā:
• zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24;
• Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā;
• zemesgabalā starp ēkām Malienas iela 74 un Juglas iela 53;
• Brīvības ielā 124;
• Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34.
• zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
• zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
• zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
• zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
• Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
• zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

Daugavas kreisajā krastā:
• Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā;
• zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielu 4,
• zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25,
• teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu;
• teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu.

🔎 Plānoto darbu apkopojums skatāms kartē – ŠEIT.

Rīgā šoruden darbu sāks jauns dienas aprūpes centrs personām ar autiska spektra traucējumiem

,

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt personas jaunam dienas aprūpes centram pilngadīgām personām ar autiska spektra (AST) traucējumiem, kas šā gada 16. oktobrī sāks darbu Drustu ielā 36A.

“Ģimenēm, kurās aug bērni ar AST, ikdiena nav viegla, īpaši tad, kad bērns sasniedz pilngadību. Atverot jauno centru, sniegsim iespējas cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem uzlabot attīstības iespējas un dzīves kvalitāti, kā arī paplašināsim iespējas atgriezties darbā viņu tuviniekiem,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

📌 Pakalpojumus jaunajā centrā nodrošinās biedrība “Nepaliec viens” un izmaksu segšanu nodrošinās Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

Personām ar AST ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām, augsts sensorais jutīgums, tāpēc izveidots specifisks dienas aprūpes centrs, kurā nodarbinātības aktivitātes tiks pielāgotas katra individuālajam spēju līmenim un vajadzībām.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Tiesības saņemt centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai:
● kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pašvaldības teritorijā;
● kurai saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešama sociālā rehabilitācija dienas laikā, ir nepieciešams centra pakalpojums;
● kurai ir viegli un mēreni izteikti garīga rakstura traucējumi ((autiska spektra);
● kura neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

Centra pakalpojums personai nodrošina: speciālistu atbalstu – sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

Lai saņemtu centra pakalpojumu, persona (uzrādot personu apliecinošu dokumentu) vai tās likumiskais pārstāvis (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojuma līgumu) vēršas Rīgas Sociālajā dienestā un iesniedz dokumentus:
● iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
● ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, ģimenes ārsta apliecinājumu (ierakstu ģimenes ārsta izziņā), ka līdz pilngadības sasniegšanai personai ir noteikta autiska spektra traucējumu diagnoze;
● psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību sociālo pakalpojumu saņemšanai;
● citus dokumentus (kuri nepieciešami centra pakalpojuma piešķiršanai un nodrošināšanai), ja būs nepieciešami.

Dokumentus Rīgas Sociālajā dienestā var iesniegt arī parakstītus ar drošu elektronisku parastu nosūtot uz e-pastu: soc@riga.lv vai iesūtīt pa pastu.

📌 Lai noskaidrotu vairāk informāciju par centra pakalpojumu sniegšanas kartību, un, kurā Sociālā dienesta teritoriālajā centrā personai ir jāvēršas, persona var zvanīt pa tālruni:
• Biedrība “Nepaliec Viens”, Drustu iela 36A: 26394426
• Rīgas Sociālais dienests: 67105048, 25770080
• Rīgas domes Labklājības departaments: 80005055

Aicina iedzīvotājus ieteikt skrejriteņu novietnes Rīgā

Rīgas iedzīvotāji līdz 31. oktobrim aicināti ieteikt vietas pilsētā, kur nepieciešams izveidot elektrisko skrejriteņu un velosipēdu novietošanas zonas, aizpildot anketu tīmekļvietnē iesaisties.riga.lv.

Saņemtā informācija tiks apkopota un izvērtēta, lai nākamajā gadā plānotu jaunu mikromobilitātes punktu ierīkošanu pilsētā.

Iepriekš ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Konsultējoties ar rīku iznomātājiem, pirmās zonas izveidotas populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas veido uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem.

📌 Pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas jau izveidotas:

  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • 13. janvāra ielā – laukumā pie gājēju tuneļa;
  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • Raiņa bulvārī pie Krišjāņa Barona ielas;
  • Raiņa bulvārī Nr.13;
  • Miera ielā Nr.46 (uz ietves pie ēkas no Tallinas ielas puses);
  • Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā;
  • Uzvaras bulvārī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas;
  • Aleksandra Čaka ielā pie Ziedoņdārza.

Aicina daudzdzīvokļu māju īpašnieku biedrības un pilnvarotās personas apmeklēt semināru

Šodien, 5. oktobrī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Koka Rīga telpās Krāsotāju ielā 12 notiks pieredzes apmaiņas pasākums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku biedrībām un mājas pilnvarotajiem pārstāvjiem, lai veiksmīgi iesniegtu un realizētu projektus Rīgas domes līdzfinansējuma programmās ēku atjaunošanai.

Pasākuma ietvaros Īpašuma departamenta speciālisti informēs par tipiskākajām kļūdām, realizējot projektus līdzfinansējuma programmās ēku atjaunošanai. Par projektu realizācijai nepieciešamo būvniecības dokumentu saskaņošanu un biežāk pieļautajām kļūdām informēs Pilsētas attīstības departamenta speciālistes (Kristīne Zīverte, Arhitektūras pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītājas vietniece, un Maija Veinberga, Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā arhitekte). Par aizdevuma iespējām māju atjaunošanai stāstīs Ilze Ungure, AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes daļas vadītāja.

📌 Savukārt no plkst. 17.20 līdz 18.00 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku biedrības, kas Rīgas domes līdzfinansējuma programmu konkursu projektus jau ir realizējušas, informēs par savu pieredzi. Ar savu pieredzi projektu realizācijā dalīsies pārstāvji no atjaunotajām mājām Kalnciema ielā 22, Akmeņu ielā 15 un Ziemeļu ielā 20.

Šovasar ir apstiprināti jauni noteikumi “Par pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamajās mājās, kā arī tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Rīgā”, kas paplašina dzīvojamo māju īpašniekiem pieejamo atbalstu dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.

● Reģistrācija klātienes semināram – zvanot pa tālruni 67181015 vai aizpildot pieteikuma anketu.

📌 Visiem pasākuma apmeklētājiem unikāla iespēja: Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā PU “Rīgas enerģētikas aģentūras” grupā, apmeklētāji varēs pieteikties termogrāfijai, kura tiks veikta bez maksas.

Kā vienkārši noteikt daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitāti?

Termogrāfija nosaka visas iespējamās siltuma noplūdes vietas,piem.būvniecības gaitā pieļautas kļūdas, konstrukciju nolietojums, zema siltumnoturība un energoefektivitātes līmenis. Virsmas infrasarkanais starojums tiek noteikts ar termokameras palīdzību un atbilstošajā spektrā tiek attēlots uz ekrāna,kas pārtop vizuāli viegli uztveramā termogrammā.
Šada informācija atvieglo, dzīvokļu īpašniekiem, pieņemt lēmumu par ēkas energoefektīvu atjaunošanu.

Portālā “GEO RĪGA” skatāms Rīgas attīstības programmas Investīciju plāns

Lai ikvienam būtu pieejama informācija par Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam (AP2027) investīciju plānu, portālā GEO RĪGA publicēta jauna tematiskā karte Investīciju plāns.

Investīciju plānā ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes. Investīciju plānā tiek iekļauti projekti, kurus plānots realizēt nākamo 3 gadu laikā.

Investīciju plānā atspoguļoti plānotie pašvaldības investīciju projekti, to īstenošanas termiņi, atbildīgās personas par investīciju projekta īstenošanu, kā arī prognozējamais nepieciešamais finansējuma apmērs un tā avoti. Tādējādi investīciju plāns ir viens no rīkiem, kas palīdz veidot pašvaldības ikgadējo budžetu.

Attēlotie Investīciju plāna projekti ir infrastruktūras projekti ar konkrētu novietojumu valstspilsētas teritorijā. Tie ir tematiski sadalīti atbilstoši Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Stratēģiskajā daļā definētajām prioritātēm vai statusam.

Investīciju plāns ir pamats finansējuma saņemšanai, kas nepieciešams projektu īstenošanai, no Eiropas Savienības un citiem ārējiem finanšu avotiem, no pašvaldības budžeta līdzekļiem, dažādiem pašvaldības fondiem un programmām. Tāpat Investīciju plāns ietver projektus, kuri tiek finansēti ar Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem.

Par “Rīgas gada inženieriem” atzīti Pilsētas attīstības departamenta eksperti

Apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva 2023” svinīgajā ceremonijā, 3.oktobrī, sumināti labākie, profesionālākie un erudītākie būvinženieri un arhitekti. Pirmo reizi pretendenti tika vērtēti jaunā kategorijā – “Rīgas gada inženieris” – par kuriem tika atzīti divi Pilsētas attīstības departamenta (PAD) būvinspektori – Edgars Vītols un Aivars Zavadskis.

“Rīgas gada inženieris” ir specbalva būvinženierim, kurš demonstrējis izcilu sniegumu kādā no galvaspilsētas pašvaldības projektiem. Šogad atzinību un diplomus šajā nominācijā saņēma divi pašvaldības eksperti – PAD Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Edgars Vītols un Arhitektūras pārvaldes Būvju tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Aivars Zavadskis.

“Rīgas izaugsme bez dažādu jomu speciālistiem nav iedomājama un, lai pilsēta augtu un attīstītos, būvniecības nozare ir sevišķi svarīga, tāpēc īpaši novērtēju, ka mūsu Pilsētas Attīstības departamenta būvinspektori ir saņēmuši augstāko apbalvojumu, ko piešķir būvniecības nozarē. Atzinību kolēģi ir saņēmuši par profesionālu un precīzu darbu, kas rada paliekošu vērtību, jo būvniecības procesa darba augļi ir mūsu ikdienā un pilsētvidē gadu desmitiem. Apsveicu kolēģus ar saņemtajām balvām!”

pasniedzot apbalvojumus teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

● E. Vītols ieguvis būvinženiera un būvdarbu vadītāja specialitāti, nominācijai tika izvirzīts par ieguldīto darbu un atbildību būvniecības uzraudzībā un kontrolē, kā arī par iniciatīvu un profesionalitāti, apmācot jaunos pašvaldības darbiniekus.

● A. Zavadska darba stāžs nozarē ir vairāk nekā 40 gadi. A. Zavadskis pēc izglītības ir arhitekts un ir Latvijas Arhitektu Savienības biedrs. Viņa paveikto darbu sarakstā ir vairāku nozīmīgu un sarežģītu valsts un privātā sektora objektu, kā arī kultūras pieminekļu izbūve un rekonstrukcija, viens no tiem ir “Rīgas cirka” fasādes nostiprināšana un konservācija.

Apbalvojums “Būvindustrijas lielā balva” šogad organizēts jau 11. reizi, un apbalvojuma principi paliek nemainīgi – valstiskā mērogā godināt labākos no labākajiem, profesionālākos un erudītākos būvinženierus un arhitektus, kuru devums nozarei un profesijai ir novērtējams visaugstākajā līmenī.

Šogad apbalvojumam “Būvindustrijas lielā balva 2023” bija pieteikti 38 pretendenti. Pretendentus ik gadu izvērtē vairāk nekā 40 kompetentu vērtētāju, kuri pārstāv nevalstiskās organizācijas, nozares augstākās un profesionālās mācību iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumus un citas organizācijas.

Arī šogad pretendentus apbalvojumam bija iespējams pieteikt divās kategorijās – “Mūža ieguldījums būvindustrijā” un “Gada inženieris/arhitekts”, kas ietver nominācijas “Gada inženieris”, “Gada arhitekts”, “Gada jaunais arhitekts”, “Gada jaunais inženieris”, “Gada tehnologs”, “Gada projektu vadītājs”, “Gada būvdarbu vadītājs”, “Gada būvuzraugs”.

Rīgas pašvaldības pārstāvji tiekas ar Tallinas delegāciju, lai dalītos pieredzē par vienotas skolas veidošanu galvaspilsētā

4. oktobrī Rīgas domē viesojās Tallinas delegācijas pārstāvji, lai pārrunātu Rīgas aktivitātes pārejā uz mācībām latviešu valodā un ceļā uz vienotu skolu galvaspilsētas izglītības iestādēs.

“Lai gan Rīga un Tallina konkurē savā starpā, mums ir daudz kopīgu lietu, ko vienam no otra mācīties un tādā veidā stiprināt reģionu. Tāpēc mums ir milzīgs prieks uzņemt Tallinas domes Izglītības un kultūras komiteju Rīgas domē un dalīties ar mūsu pieredzi, kas saistās ar izglītības sistēmas sakārtošanu, it īpaši pārejā uz vienoto skolas sistēmu, jo izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats ”

akcentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Tallinas viesi kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadību un Izglītības, kultūras un sporta departamenta ekspertiem apsprieda aktualitātes un diskutēja par Vienotas skolas jautājumiem. Rīgas pašvaldības pārstāvji un arī Latviešu valodas aģentūras darbinieces sniedza ieskatu līdz šim paveiktajā Rīgas skolās un pirmsskolās pārejot uz mācībām latviešu valodā un dalījās ar savu pieredzi, ieteikumiem un atbildēja uz viesu interesējošajiem jautājumiem.

“Ir prieks, ka Rīga var uzņemt ciemiņus no kaimiņvalsts galvaspilsētas domes un dalīties pieredzē un mūsu mācībās, nodrošinot pāreju uz vienotu skolu. Šis process ir šī mācību gadā lielākais izaicinājums mūsu skolās. Tallinas domes Izglītības komitejas deputāti uzklausīja mūsu ekspertus, diskutēja par risinājumiem un apmeklēs arī Rīgas 34. vidusskolu klātienē. Šī gada pavasarī biju darba vizītē Tallinā, lai vairāk uzzinātu arī par viņu pieredzi,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Tallinas delegācijas viesi plāno apmeklēt arī Rīgas 34. vidusskolu, lai iepazītos vairāk ar skolas pieredzi pārejā uz mācībām latviešu valodā. Skola jau arī iepriekš īstenoja atsevišķās klasēs mācības latviešu valodas programmā.

🔎 Foto no vizītes – ŠEIT

NORISINĀSIES RĪGAS VALSTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS UN NVO SADARBĪBAS MEMORANDA ĪSTENOŠANAS PADOMES 10. SĒDE

Ceturtdien, 5. oktobrī laikā no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības memoranda īstenošanas padomes 10. sēde.

MEMORANDA PADOMES SĒDES DARBA KĀRTĪBĀ:

● Konsultatīvie mehānismi un līdzdalības iespējas pašvaldībā.

(Ziņotājs: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne).

● Diskusija par iedzīvotāju iesniegumu par publiskās apspriešanas ierosināšanu;

(Ziņotājs: Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova).

● Ierosinājumi izskatāmiem jautājumiem nākamajām Memoranda padomes sēdēm un sēžu formātam.

📌 Aicinām sekot līdzi Memoranda padomes sēdes tiešraidei Rīgas valstspilsētas pašvaldības tīmekļa vietnē www.riga.lv – ŠEIT

Rīgā norisinās Baltijas jūras reģiona forums

No 4. oktobra līdz 6. oktobrim notiek Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ikgadējais forums, kas pulcēs ap 500 dalībnieku, tai skaitā augstas amatpersonas no Baltijas jūras reģiona valstīm. Forums šogad veltīts zaļajai enerģijai, klimatam un jauniešu iesaistei.

Forums šogad notiek Rīgā, jo Latvija no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30.jūnijam ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Forumu organizē Rīgas pašvaldība ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Vīzijas un stratēģiju apkārt Baltijas jūrai (VASAB) sekretariātu, Baltijas pilsētu savienību un Baltijas jūras stratēģijas punktu.

“Esmu lepns, ka šogad varam Rīgā uzņemt 14. Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam forumu, kura fokuss saskan arī ar Rīgas ilgtermiņa prioritātēm. Rīga 2022. gadā ir pievienojusies 100 klimatneitrālu un viedu pilsētu misijai, izvirzot ambiciozus vides un klimatneitralitātes mērķus. Tāpat Rīga aktīvi iesaistījusies ES Interreg projektā “”UrbCultural Planning”, kura gaitā radīts pilsētas modelis datorspēlē “Minecraft”, kas dod iespēju bērniem un jauniešiem ieskatīties un iesaistīties pilsētas plānošanā. Esmu pārliecināts, ka forumā gūtās atziņas, izveidotās saites un radušās idejas palīdzēs veidot jaunas auglīgas sadarbības starp Baltijas reģiona pilsētām, kas veicinās visa reģiona attīstību un izaugsmi.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

📌 Foruma nosaukums ir “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future generations”).

● Pirmajā dienā, 4.oktobrī, Mazajā ģildē norisinās deviņu politikas jomu koordinatoru darbnīcas, bet vakarā konferences atklāšanas vakariņas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foruma otrajā dienā 5.oktobrī, notiks konference, kuru atklās ārlietu un klimata un enerģētikas ministri, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Diskusijas paralēli notiks Lielajā un Mazajā ģildē.

● Ceturtdien, 5. oktobrī, Mazajā ģildē darbosies arī tīklošanās un ekspozīciju zona, kurā ar saviem stendiem piedalīsies dažādas Baltijas jūras reģiona valstu organizācijas. Savs atsevišķs stends būs arī Rīgas pilsētai. Foruma otrajā dienā šajā zonā notiks arī projektu un iniciatīvu tīrākam, ilgtspējīgākam, taisnīgākam un klimatnoturīgākam Baltijas jūras reģionam prezentācijas.

● Noslēdzoties pasākumiem, 6. oktobrī, Eiropas Komisijas un “Interreg” programmas pārstāvji iepazīsies ar “Interreg” finansētajiem projektiem Rīgā.

📌 Pilna pasākumu programma pieejama – ŠEIT.

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) bija pirmā ES makroreģionālā stratēģija, ko 2009. gadā pieņēma Eiropas Komisija un apstiprināja Eiropadome. Stratēģija vieno astoņas ap Baltijas jūru esošas ES dalībvalstis, kurās dzīvo 80 miljoni cilvēku jeb gandrīz 16 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita:8 ES dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija (Berlīne, Brandenburga, Hamburga, Meklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina) un Zviedrija.

Projekts tiek finansēts no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Pašvaldība paplašina atbalstu dzīvojamo māju līdzfinansējuma programmās un rudenī aicina uz informatīvajiem semināriem

Šovasar ir apstiprināti jauni noteikumi “Par pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamajās mājās, kā arī tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Rīgā” (skatīt normatīvo aktu – šeit), kas paplašina dzīvojamo māju īpašniekiem pieejamo atbalstu dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, šajā programmā pašvaldība turpina atbalstīt bīstamības novēršanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kuru finansēšanai piedāvātais maksimālais līdzfinansējuma apmērs ir 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, tas ir, bīstamības novēršanas būvdarbu veikšanai ne vairāk kā 30 000 eiro, savukārt siltināšanas projektiem ne vairāk kā 50 000 eiro. Papildus iespēja iesaistīties šajā programmā ir piedāvāta tām dzīvojamajām mājām, kuru tehniskais stāvoklis ar pašvaldības lēmumu tika atzīts par bīstamu un īpašnieki to pilnībā vai daļēji neekspluatē līdz konstatētās bīstamības novēršanas brīdim.

2023. gadā bija uzsākta programma mājai piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai, kuras ietvaros piedāvāts atbalsts nelielu labiekārtojuma un zemesgabala degradācijas novēršanas pasākumu atbalstam. Savukārt jaunie noteikumi piedāvās iespēju dzīvokļu īpašniekiem veikt kompleksus labiekārtošanas projektus un jaunas infrastruktūras izveidi (piemēram, piebraucamie ceļi, gājēju vai velo ceļi, atkritumu savākšanas vietas). Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumos, kad vienā projektā iesaistās vairākas dzīvojamās mājas, atbalsta apmērs palielinās. Līdz ar to nelielu labiekārtošanas pasākumu atbalstam (Mazās programma) maksimālais līdzfinansējuma apmērs paliek nemainīgs – 10 000 eiro vienas dzīvojamās mājas realizētajam projektam, savukārt kompleksiem pasākumiem vai jaunas infrastruktūras izveides pasākumiem (Lielā programma) tas būs 30 000 eiro vienas dzīvojamās mājas projektam. Līdzfinansējuma intensitāte – 50% apmērā no attiecināmo izmaksu kopsummas.

  • Septembrī un oktobrī Īpašuma departaments organizēs informatīvus seminārus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, tie notiks klātienē Koka Rīga telpās Krāsotāju ielā 12, būs iespēja sekot tiem līdzi arī facebook kontā “Rīga attīstās” un Īpašuma departamenta YouTube kontā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”. Semināru ietvaros pašvaldības speciālisti informēs par atbalsta programmas noteikumiem 2024.-2025. gada periodam, kārtību, kādā pieteikt projektu, kā arī par to, kas jāzina, lai veiksmīgi sagatavotu un iesniegtu projektu konkursam.

🔹 21. septembrī plkst. 16.00 – seminārs “Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai un uz publisko ārtelpu vērsto dzīvojamo māju fasāžu atjaunošanai Rīgā”.

Šīs programmas konkursa ietvaros ir iespēja pretendēt uz tiesībām saņemt līdzfinansējumu 50% apmērā no tiešajām būvniecības izmaksām ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem, bet ne vairāk kā 30 000 eiro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvdarbu veikšanai un līdz 20 000 eiro pārējo ēku saglabāšanas darbiem, savukārt ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai līdzfinansējums ir 50% apmērā no restaurācijas vai atjaunošanas darbiem, bet ne vairāk kā 5 000 eiro. Līdzfinansējums namīpašniekam tiek piešķirts pēc konkursā pieteiktā projekta īstenošanas.

🔹 28. septembrī plkst. 16.00 – seminārs “Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.”

Programmas ietvaros daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopības un kopīpašnieki var pieteikt projektu atbalsta saņemšanai bīstamības novēršanai vai energoefektivitātes uzlabošanai dzīvojamajā mājā, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai. Detalizētāka informācija par līdzfinansējuma apjomu norādīta raksta sākumā.

Iesniedzot projektu kādā no programmām un to realizējot, iespējams saņemt līdzfinansējumu attiecīgā projekta būvdarbu izdevumu, kā arī tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai.

🔎 5. oktobrī plkst. 16.00 – plānots pieredzes apmaiņas pasākums biedrībām. Šajā pasākumā aicināsim piedalīsies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju biedrību pārstāvjus, kuri jau piedalījās pašvaldības atbalsta programmās un saņēma līdzfinansējumu, radot iespēju jaunajiem projektu iesniedzējiem gūt pieredzi, uzzināt par iespējamajām grūtībām, kļūdām un to atrisināšanas iespējām, kā arī ieguvumiem, realizējot projektu.

Pašvaldības atbildīgo iestāžu pārstāvji sniegs informāciju par prasībām projekta sagatavošanā, biežāk pieļautajām kļūdām, kā arī atbildēs uz dalībnieku jautājumiem. Pasākumā aicināti piedalīties arī AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” speciālisti, kuri sniegs informāciju un atbildēs uz jautājumiem par finansējuma piesaistes iespējām dzīvojamo māju atjaunošanai.

Rīgas domes saistošie noteikumi (sadaļa “Normatīvie akti”) un kontaktinformācija pieejama www.atjauno.riga.lv mājaslapā. Konkursus administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.