Lielajos kapos norisinās Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija

Foto: Rīgas dome https://flic.kr/s/aHBqjA71ZH

Rīgas pieminekļu aģentūras uzdevumā Lielajos kapos sākta Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija. Darbus atbilstoši publiskā iepirkuma nosacījumiem un restaurācijas noteikumiem veic SIA “Koka ēka”

“Rīgas mecenātu Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas atdzimšana Lielajos kapos kalpo trijiem uzdevumiem. Pirmkārt, mēs atdodam parādu cilvēkiem, kas mīlējuši mūsu pilsētu un ziedojuši tai paliekošas vērtības, starp kurām ir rīdzinieku iemīļotais Vērmaņdārzs. Otrkārt – mums būs autentiski restaurēts unikāls objekts – 19. gadsimta sākuma Rīgas patriciešu kapa vieta visā tās krāšņumā. Un beidzot – mēs sagaidīsim Lielo kapu 250. gadu jubileju ar vēl vienu skaistu restaurētu pērli,” uzsver Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

“Divu Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācijas un rekonstrukcijas darbu sākotnējā posmā tika veikta pieminekļu virsmu attīrīšana no sadzīves netīrumiem un bioloģiskā apauguma – sūnām, ķērpjiem un aļģēm. Tālāk plānots novērst pieminekļu pamatu svēršanos un nodrošināt to stabilitāti. Atsedzot pieminekļu pamatnes, tika konstatēts, ka ir saglabājušies oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētiņas pamati. Paralēli, tiek meklēti arhitektoniski kompozicionāli risinājumi, lai pieminekļus varētu eksponēt saskaņā ar apkārtējo ainavu un pielāgot to ikdienišķām pilsētnieku vajadzībām,” skaidro Rīgas pieminekļu aģentūras galvenā speciāliste Guna Vainovska.

Līdz restaurācijas sezonas noslēgumam oktobra beigās plānots veikt abu pieminekļu konservāciju un sagatavošanu turpmākajiem restaurācijas un rekonstrukcijas posmiem, kas plānoti nākamgad. Ziemas periodā darbi tiks turpināti restauratoru darbnīcās, kur rekonstruēs būtiskākos vēsturisko pieminekļu zudušos elementus. Paredzēta arī no Rindu kapliču portālu sienas izņemto Vērmaņu dzimtas pieminekļu elementu kompleksā restaurācija un zudušo detaļu rekonstrukcija. Darbi notiek saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un tiek saskaņoti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē.

Par Vērmaņu dzimtu

Mecenātu Vērmaņu dzimtas vārds ir cieši saistīts ar Rīgas vēsturi. Lībekas tirgotājs Kristiāns Heinrihs Vērmanis 1763. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par tirdzniecības partneri uzņēmumā Krupp & Wöhrmann un Wöhrmann & Detenhoff. K.H.Vērmanis bija Rīgas Melngalvju biedrības vecākais un Rīgas Lielās ģildes loceklis. 1772. gadā tirgotājs aprecējās ar Annu Ģertrūdi Ēbeli. Pēc 1812. gada ugunsgrēka, kad visvairāk cieta Centra rajons (bijusī Pēterburgas priekšpilsēta), bija nepieciešams uzlabot pilsētnieku dzīves kvalitāti. Jaunieceltais Rīgas ģenerālgubernators, marķīzs Filips Pauluči cietokšņa esplanādes teritorijā piedāvāja izveidot publiskos apstādījumus. Finansējums šim projektam pilsētai nebija, tāpēc ģenerālgubernators vērsās pie pilsētniekiem ar aicinājumu ziedot.

Viena no pirmajām aicinājumam atsaucās A.Ģ.Vērmane, kura dāvināja 10 tūkst. rubļu eksotisko koku un krūmu stādījumiem. Jaunizveidotā pilsētas apstādījumu komiteja parkam ierādīja pārpurvotu zemesgabalu aiz pilsētas vaļņiem – esplanādi. Tika izveidoti apstādījumi 0,8 ha platībā, kas publikai tikai atvērti 1817. gada 8. jūnijā. A.Ģ.Vērmane pilsētai arī uzdāvināja vērtspapīrus 2  tūkst. sudraba rubļu vērtībā, no kuru procentiem vajadzēja segt parka uzturēšanas un labiekārtošanas darbus. Mecenātes dēls Johans Kristofs Vērmanis, kurš bija arī viens no Rīgas biržas komitejas dibinātājiem 1816. gadā, turpināja mātes iesākto darbu dārza pilnveidošanā un paplašināšanā. Arī A.Ģ.Vērmanes mazdēls Kristians Heinrihs Vērmanis 19. gs. 60. gados bija Prūsijas ģenerālkonsuls, turpināja ģimenes iesāktās tradīcijas un pēc viņa iniciatīvas Pārdaugavā tika uzsākta Arkādijas parka veidošana. Vērmaņu dzimtas piederīgie pēc 1920. gada zemes reformas zaudēja lielāko daļu īpašumu un līdz 1939. gada beigām atstāja Latviju un Igauniju.

Par Lielajiem kapiem

Valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālām celtnēm aizņem 36,7 hektārus. Tas ietver Pokrova vai pareizticīgo nodalījumu, Jēkaba baznīcas luterāņu daļu un t.s. saukto Lielo kapu daļu, kas ietvēra pārējās pilsētās luterāņu baznīcu draudžu kapsētas. Šodien pilsētas pašvaldības pārziņā ir 27,8 ha no vēsturiskās teritorijas. Kapos atrodas vairāk nekā 400 pieminekļu, kas veltīti dažādām rīdzinieku dzimtām vai personām. Piemēram, jaunlatviešiem – Krišjānim Baronam, Krišjānim Valdemāram, Andrejam Pumpuram un Fricim Brīvzemniekam. Lielajos kapos Piemiņas vietas izveidotas arī kādreizējam Rīgas pilsētas mēram Džordžam Armitstedam un mākslas vēsturniekam Vilhelmam Neimanim u. c. pilsoņiem. Saglabājušās vairākas kapavietas orģinālā stāvoklī. Piemēram, Erhardu dzimtai, kuras viens no pārstāvjiem līdz lielinieku ienākšanai 1919. gadā Rīgā pildīja pilsētas galvas pienākumus. Tāpat arī gleznotājam Voldemāram Zeltiņam, tēlniekam Augustam Folcam un citiem kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.

Izsludināts finansēšanas konkurss Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku pasākumu organizēšanai Rīgā

Lai atbalstītu kultūras kalendāra pasākumu – Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku programmas – norisi no 27. novembra līdz 31. decembrim, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) izsludinājis finansēšanas konkursu.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt Rīgas kultūras kalendārā iekļauto privātpersonu organizēto pasākumu īstenošanu galvaspilsētā.
 
Projektu pieteicēji ir aicināti iesniegt Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku programmai tematiski un saturiski atbilstošus, daudzveidīgi un mākslinieciski kvalitatīvus kultūras pasākumus plašai mērķauditorijai, t.sk. ģimenēm, dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, kas īstenojami publiskajā ārtelpā – publiskiem pasākumiem atbilstošas norises vietās pilsētas centrālajā daļā un apkaimēs.

Programmas norises laiks ir no 27. novembra līdz 31. decembrim. Visi pasākumi ir jānodrošina bez ieejas maksas.

Pieteikumus konkursam var iesniegt  līdz 3. oktobra plkst. 12.00. Piedalīties un uz līdzfinansējuma saņemšanu var pretendēt 12 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums.

Konkursa vadlīnijas, nolikums un citi ar to saistītie dokumenti  pieejami šeit.

Kā iedzīvotājiem rīkoties radiācijas avārijas gadījumā?

Rīgas pašvaldība 15. septembrī plkst. 18.00 tiešsaistē organizē semināru rīdziniekiem “Kā iedzīvotājiem rīkoties radiācijas avārijas gadījumā”

Seminārā par aktuālajiem kodoldrošības jautājumiem stāstīs Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Seminārs būs skatāms pašvaldības mājaslapā riga.lv un Rīgas lapā “Facebook”.

“Apeirons” apsekos un vērtēs vides pieejamību Rīgas teritorijā

,

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” ietvaros invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”  veicinās izpratni par vides pieejamību Latvijā un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Otrdien, 16. augustā, notiks pirmās apmācības par vides pieejamību, lai brīvprātīgie kopā ar “Apeirons” komandu no augusta līdz oktobrim apsekotu pieejamās vietas Rīgā un publicētu tās mapeirons.eu vietnē.

Noteikti ikviens ikdienā ir pamanījis, ka ērtāk ir izmantot pandusus jeb uzbrauktuves, nevis kāpnes, lai apmeklētu kādu iestādi vai veikalu. Ir liela sabiedrības daļa, kura nevar izvēlēties un kurai vienīgais variants ir izmantot uzbrauktuves, lai iekļūtu kādā ēkā. Tāpat vēl ir daudz citu aspektu, kurus vērts ņemt vērā, lai atvieglotu cilvēku ar invaliditāti ikdienu un pilnvērtīgu iesaisti sabiedrībā. Nedrīkst aizmirst arī vecākus ar bērniem un seniorus, kuriem vides pieejamība ir tikpat svarīga.

“Pēc Labklājības ministrijas pēdējā veiktā pētījuma Latvijā no sabiedriskajām telpām ir pieejami tikai 7 % ēku, kas nozīmē, ka 93 % vietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un senioriem nav pieejamas. Šī sabiedrības daļa nevar iekļūt ēdināšanas vietās, nokļūt kultūras pasākumos, apmeklēt izglītības iestādes. Projekts “Uz pieejamu nākotni” un vietne mapeirons.eu ir ļoti svarīgs solis, lai atvieglotu cilvēku ar invaliditāti, jauno vecāku un senioru ikdienu, jo projekta noslēgumā vietnē mapeirons.eu tiks apkopotas pieejamās vietas Rīgā, kurās var ērti un patstāvīgi iekļūt ikviens,” uzsver Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju, piedāvājot sistematizētu un pārbaudītu informāciju par pieejamas vides objektiem Rīgā un tās apkaimēs. Visas kultūras, ēdināšanas, atpūtas un tūrisma vietas Rīgas teritorijā būs publicētas vietnē mapeirons.eu, lai cilvēki ar kustību traucējumiem, seniori, jaunie vecāki varētu uzzināt par vides pieejamību un viegli saplānotu savu ikdienu vai atpūtu. Šobrīd tīmekļa vietnē  mapeirons.eu jau apkopotas pieejamās vietas citviet Latvijā, Somijā un Igaunijā. Projekta noslēgumā “Apeirons” prezentēs secinājumus par vides pieejamību Rīgā, par izplatītākajām kļūdām vides pieejamības nodrošināšanā un iespējamiem risinājumiem no lietotāju viedokļa.

Ikviens interesents aicināts līdz 15. augustam pieteikties uz bezmaksas apmācībām, kuras notiks 16. augustā no plkst. 10.00 līdz 15.00 “Apeirons” telpās, kurās vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis iepazīstinās ne tikai ar teoriju, kas ir vides pieejamība un kā to novērtēt, bet arī dosies uz tuvējiem objektiem, lai praktiski ar konkrētiem kritērijiem novērtētu vides pieejamību. Ja apmeklētā vieta atbilst vides prasībām, tad “Apeirona” brīvprātīgie vietai piešķirs uzlīmi, kas apliecina, ka tā ir pieejama visiem.

Pieteikties apmācībām šeit: https://www.apeirons.lv/apeirons-mekle-brivpratigos-projektam-uz-pieejamu-nakotni/

“Vides pieejamība ir viens no ANO konvencijas “Par personu ar inavliditāti tiesībām” pamatiem, tāpat Latvijā Būvniecības likumā vides pieejamība ir viens no principiem, ja tiek celtas jaunas būves, vai pārbūvētas jau esošās. Diemžēl šīm prasībām tiek atrasti dažādi apkārtceļi, vai tās vienkārši tiek ignorētas, tāpēc cilvēkam ar invaliditāti ikdienā, pārvietojoties pa pilsētu, tiek atņemta iespēja iekļūt publiski pieejamās ēkās,” stāsta Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir nevalstiskā organizācija ar vairāk kā 25 gadu pieredzi cilvēku ar invaliditāti integrācijas jautājumos, kas rūpējas arī par pieejamas vides apzināšanu Latvijā. Viņi ir apkopojuši pieejamas vietas un noderīgu informāciju mapeirons.eu un http://www.videspieejamiba.lv/ vietnēs. Ikdienā sniedz konsultācijas, auditu un monitoringu par vides pieejamību un sadarbojas ar citām organizācijām kā biedrību “Babyroom”, lai aktualizētu šo tēmu sabiedrībā.

Projekts “Uz pieejamu nākotni!” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2.uzsaukums 2022. gadam

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2.uzsaukumu 2022. gadam.

Konkursa mērķis ir sniegt līdzfinansējumu projektiem, kas aktualizē un veicina Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglīto un informē iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicina brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij, aktivizē apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Projekta pieteicējs var būt juridiska persona, kas savu darbību veic Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un vēlas līdzdarboties Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts Projektiem, kuri:

– tiešā veidā veicina iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības aktivizēšanu un piederības sajūtas veicināšanu;

– sekmē dažādu iedzīvotāju grupu un/ vai iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību;

–  plāno iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību visos vai vairākos projekta posmos.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada  31. martam. 

Vienam Projektam var piešķirt Līdzfinansējumu līdz 3500 euro, nepārsniedzot 95 % no Projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 5% apmērā.

Ja projektā paredzēts īstenot apkaimju iedzīvotāju forumu bez citām papildus aktivitātēm, tad Projekta ietvaros šādai aktivitātei var saņemt atbalstu ne vairāk kā 1500 euro apmērā.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa ietvaros, ir līdz 50 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 6.septembris plkst. 14.00.

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par projektu konkursa nosacījumiem. Seminārs notiks 17.08.2022. plkst. 15.30 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram lūdzam pieteikties, aizpildot anketu šeit – https://forms.gle/tS7EJiDXDbJrz28AA.

Projekta pieteikumi iesniedzami papīra formātā vai elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu:

– elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv, parakstītus ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, EDOC formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;

– klātienē Centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos: Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A vai Brīvības ielā 49/53, Rīgā.

Projekta pieteikumu iesniedz divos eksemplāros (viens oriģināls un viena kopija), pievienojot arī Projekta pieteikumu datu nesējā, uz kura norādīts projekta iesniedzējs un projekta nosaukums, vai nosūtot to uz e-pasta adresi integracija@riga.lv.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam obligāti iepazīties ar projektu konkursa nolikumu un tā pielikumiem.

Gatavojot projektu pieteikumus, aicinām sekot līdzi valdības lēmumiem un, plānojot aktivitātes, rēķināties ar iespējamiem ierobežojumiem un epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas potenciāli būs jāievēro, īstenojot projektus.

Papildu informācija pieejama pie Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Sandras Kumačevaspa tālruni 67105354 vai e-pastu: sandra.kumaceva@riga.lv.

Saistošie dokumenti:

Saistosie_noteikumi_Nr.132Download
Nolikums_ApkaimesDownload
1._pielikums__Pieteikuma_veidlapa_ApkaimesDownload
2._pielikums__Projekta_izdevumu_tame_ApkaimesDownload
3._pielikums_Apliecinajums_ApkaimesDownload
4._pielikums__Liguma_paraugsDownload
Liguma_1._pielikums._Nosleguma_parskatas_ApkaimesDownload
Liguma_2.pielikums._PNA_ApkaimesDownload

Rīgā atkal varēs nodrošināt izmitināšanu jauniem Ukrainas bēgļiem

Apkaimes

Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības komisija 4. augustā apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta izmitināšana tūristu mītnēs jauniem pilsētā iebraukušajiem kara bēgļiem no Ukrainas. Turpmāk pašvaldība varēs nodrošināt izmitināšanu uz īsāku termiņu un par augstāku maksu.

1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteica zemākas izmaksas bēgļu izmitināšanai tūristu mītnēs. Rīgā tikai četras tūristu mītnes piekrita izmitināt bēgļus par valdības noteikto summu – ne vairāk kā 100 eiro par pirmo personu mēnesī, 50 eiro par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro par mājokli. Ar šādiem nosacījumiem Rīgā iespējams nodrošināt izmitināšanu 100 cilvēkiem, un visas vietas ir aizpildītas. Tāpēc Rīgas pašvaldība jūlija sākumā paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs pilsētā neizmitina.

Pašvaldība apņēmās par saviem līdzekļiem līdz augusta beigām segt izmitināšanas izmaksu starpību, ko neapmaksā valsts, tajās tūristu mītnēs, kurās Ukrainas kara bēgļi tika izmitināti līdz 1. jūlijam, lai cilvēki nezaudētu pajumti. Pašlaik Rīgā tūristu mītnēs izmitināti apmēram 1050 cilvēki, kuri pilsētā ieradušies līdz 1. jūlijam. Paredzamās izmaksas Rīgas pašvaldībai ir 300 000 eiro mēnesī.

Ik dienu apmēram 100 cilvēki no jauna vēršas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)  kabinetā Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem Kaļķu ielā 1, lūdzot nodrošināt izmitināšanu. Viņiem tiek piedāvāti mājokļi citās pašvaldībās, bet šobrīd arī citur Latvijā pieejamas vietas vien dažiem desmitiem cilvēku.

20. jūlijā stājās spēkā jaunas izmaiņas izmitināšanas nosacījumos. Apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz augstāku atlīdzību par īsāku izmitināšanas periodu līdz 60 dienām, bet tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā. Par dzīvokļa īri uz termiņu līdz 60 dienām, pašvaldībai slēdzot līgumu ar izīrētāju, valsts kompensē līdz 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – līdz 15 eiro par personu diennaktī par termiņu līdz 60 dienām. Lai pašvaldība varētu sākt izmitināt personas ar šādiem nosacījumiem, pašvaldībai, atbilstoši MK noteikumiem, jāpieņem atsevišķs lēmums.

Civilās aizsardzības komisija lēma sākt Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Rīgā uz termiņu līdz 60 dienām, un vienojās par kārtību, kā sadarbībā ar VUGD šo procesu organizēt atbilstoši MK noteikumiem. Svarīgi ņemt vērā, ka izmitināšana uz termiņu līdz 60 dienām Rīgā būs pieejama tikai tad, ja citās Latvijas pašvaldībās nebūs pieejama neviena brīva vieta izmitināšanai uz termiņu līdz 120 dienām.

Papildus rīdzinieki vēl arvien aicināti uzņemt sev piederošos mājokļos Ukrainas civiliedzīvotājus un pieteikties atlīdzībai par brīvprātīgu izmitināšanu vai slēgt trīspusēju līgumu starp izīrētāju, Ukrainas civiliedzīvotāju un pašvaldību. Mājokļus var pieteikt cak.iem.gov.lv.

Atgādinām, ka noteiktām Ukrainas civiliedzīvotāju grupām, kurām objektīvu iemeslu dēļ var būt apgrūtināta iespēja sev nodrošināt mājokli pēc valsts nodrošinātā izmitināšanas perioda, ir paredzēta iespēja saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim. Tāpat, mainoties valdības noteiktajiem atbalsta termiņiem, tie iedzīvotāji, kuri sākotnēji iesnieguši pieteikumu atlīdzības saņemšanai par periodu līdz 90 dienām, var atkārtoti iesniegt iesniegumu, lai saņemtu atlīdzību par vēl 30 dienām, ja personu izmitināšana tiek turpināta.

Par pieteikšanos atlīdzības saņemšanai vai trīspusējā līguma slēgšanai, kā arī personu grupām, uz kurām neattiecas izmitināšanas perioda ierobežojums līdz 120 dienām, vairāk informācijas riga.lv.

Līdz šim rīdzinieki pieteikušies atlīdzības saņemšanai par 513 mājokļiem, kuros izmitināti 1283 Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopā kopš 7. marta Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem reģistrētas apmēram 16 600 personas.

Atļauts peldēties visās Rīgas oficiālajās peldvietās

Apkaimes

Veselības inspekcijas veiktās analīzes liecina, ka Rīgas astoņu oficiālo peldvietu ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un tajās ir atļauts peldēties, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Arī Daugavas peldvietā “Rumbula ” zilaļģes  nav konstatētas un ir atļauts peldēties.

Peldēties atļauts  arī visās  Rīgas jūras līča peldvietās Vakarbuļļos, Daugavgrīvā un Vecāķos, oficiālajās pilsētas peldvietās Ķīpsalā,  Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bābelītī, kā arī Ķīšezerā. Lai atveldzētos, iespējams arī doties arī uz Grīziņkalna un Ziedoņdārza bradājamajiem baseiniem.

Rīgas pašvaldība atgādina par nepieciešamību ievērot piesardzību, dodoties veldzēties ūdenstilpēs, īpašu vērību šajā karstajās dienās veltot bērniem.

Augustā galvaspilsētā norisināsies starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”

No 17. līdz 21. augustam Rīgā norisināsies starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura centrālais notikums būs “Imanta Kokara kora balva”. Pasākumā piedalīsies kori no Bulgārijas, Igaunijas, Fēru salām, Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas.

Otrā starptautiskā koru konkursa “Rīga dzied” un “Imanta Kokara kora balva” mākslinieciskais vadītājs ir viens no vadošajiem Latvijas kordiriģentiem Romāns Vanags, kurš par konkursa ideju saka: “Starptautisko koru interese par Rīgu kā Eiropas koru galvaspilsētu, kas bija ļoti aktīva pēc veiksmīgi notikušās Pasaules koru olimpiādes 2014. gadā un 3. Eiropas koru olimpiādes, un Nāciju Grand Prix Rīga 2017. gadā, pamazām sāk atjaunoties. Dažādu valstu dziedātāju atkalredzēšanās  otrajā “Rīga dzied” konkursā apliecina neizsīkstošo vēlmi būt kopā dziesmā un dziedot apliecināt humānas vērtības un sapratni par to, cik svarīgs ir miers visā pasaulē.”

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, latviešu diriģentu un pedagogu Imantu Kokaru joprojām atceras visā pasaulē gan no viņa dibinātā kamerkora “Ave Sol” žilbinošajiem kora mākslas priekšnesumiem, gan no darbības Pasaules koru padomē. Viņu var uzskatīt par vienu no mūsdienu latviešu kordiriģēšanas skolas dibinātājiem un vienu no izcilākajiem Latvijas diriģentiem.

Visi pasākuma dalībnieki satiksies konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā. Atklāšanas muzikālajai programmai konkursa mākslinieciskais vadītājs ir izvēlējies četrus konkursantu korus, kas sniegs savai valstij raksturīgus priekšnesumus. Atklāšanas ceremonijas īpašais viesis būs jauniešu koris “Kamēr…”, reprezentējot mūsu koru kultūras augsto māksliniecisko kvalitāti un emocionāli piesātinātu muzikālo vēstījumu.

Savukārt noslēguma ceremonijā speciāli izveidots “Festivāla koris” atskaņos starptautiskos koru pasākumos populāras un koru olimpiādēm sacerētus skaņdarbus. Par tādu jau ir kļuvusi arī Ērika Ešenvalda 2014. gadā komponētā “Mana dziesma” ar Rabindranata Tagores dzeju. Skanēs skaistākie fragmenti no amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārā mūzikla “Vestsaidas stāsts”.

Tāpat noslēguma ceremonijā, kas ir koru konkursa kulminācija, tiks paziņoti konkursu rezultāti un laureāti, kuri ieguvuši konkursa galveno balvu.

Jāatzīmē, ka 18. augustā plkst. 19.00 kori tiksies arī Draudzības koncertā Viesturdārzā, tādējādi kuplinot Rīgas vasaras kultūras programmas prieka mirkļu parka skatuvi.

Norišu programma ir apskatāma tīmekļvietnē www.rigasings.lv. Ieeja konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā, kā arī visos konkursos un Draudzības koncertā ir bez maksas.

Starptautisko koru konkursu “Rīga dzied” rīko Rīgas dome un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju “Interkultur”.

NVO namā skatāma fotogrāfiju izstāde “Saspēles kaleidoskops”

,

NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. un 2.stāva gaiteņos kopš jūnija vidus ir apskatāma fotogrāfiju izstāde “Saspēles kaleidoskops”. Izstādē piedalās “Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas” 20 autori, eksponējot 21 darbu. Izstāde būs skatāma līdz oktobra sākumam.

Biedrības “Latvijas Radošo fotogrāfu asociācija” autori piedāvā pēdējo gadu veidotās fotogrāfijas. Kā norāda jau pats asociācijas nosaukums, autori strādā radoši, fotografē sev tuvākās tēmas – kāds izpauž savas idejas, fotografējot dabu, kāds tieši pretēji pielieto savas prasmes, fotografējot studiju gaismās, kāds jūt aicinājumu, tverot kadrus reportāžas žanrā. Šie visi fotogrāfiju žanri tiek apkopoti foto izstādē “Saspēles kaleidoskops”.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt foto izstādi! NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Rīgas apkaimēs sākas plaši Jāņu ielīgošanas pasākumi

Ar skanīgām ielīgošanas dziesmām, dančiem, rotaļām, vainagu pīšanu un siera siešanu, no 15. līdz 22. jūnijam Rīgas apkaimēs notiks vairāk nekā 15 Jāņu ielīgošanas pasākumi, tostarp Zāļu tirgus 22.jūnijā Doma laukumā, savukārt Līgo vakarā pašvaldība aicina līgot Mežaparka Zaļajā teātrī un Dzegužkalnā.  

“Šogad aicinu ikvienu piedalīties svētku ielīgošanas pasākumos dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Līgo dienā līdz pat rīta gaidīsim ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi krāšņās svinībās Mežaparkā un Dzegužkalnā,” aicina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

15. jūnijā svētku ielīgošanu Grīziņkalna parkā ieskandinās folkloras kopas “Savieši”, “Lāns”, un “Rīgas Danču klubs”. Tikmēr Vērmanes dārzā jauniešu folkloras studija “Banga”, tautas tradīciju kopa “Budēļi” un jauniešu studija “Dar” palīdzēs apgūt tematiskās svētku dziesmas latviešu un ukraiņu valodā. Andrejostas teritorijā folkloras kopa “Grodi” gādās par Jāņu tradīciju mācīšanu, rotaļām un sadancošanu.

16. jūnijā ar folkloras kopu priekšnesumiem, vainagu vīšanu un saulgriežu dančiem un rotaļām svētku sajūta tiks radīta Brasas apkaimē, kā arī kultūrpunktā “Strops” Čiekurkalnā, Ziedoņdārzā un Lucavsalas atpūtas parkā.

18. jūnijā ielīgotāji tiks gaidīti kultūrtelpā “Strops” Ziepniekkalnā, pie kultūras un tautas mākslas centra “Ritums”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā un pie kultūras un atpūtas centra “Imanta”.

Vasaras saulgriežos – 21. jūnijā – pa dienu kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un Rātslaukumā muzicēs orķestris “Rīga”. Vakarā VEF Kultūras pils vestibilā un āra teritorijā norisināsies ielīgošanas pasākums “Lai skanēja vara bungas, lai uzšķīla uguntiņu”, piedaloties folkloras kopai “Teikas muzikanti”, ielīgošanas kamerorķestrim un grupai “Pulsa efekts”. Pasākuma kulminācijā pie VEF Kultūras pils tiks aizdegts ugunskurs, pievienojot mūzikas pulsējošajam un aktīvajam ritmam arī uguns mēļu mainīgo ņirboņu. Gaidāmas arī radošās darbnīcas.

22. jūnijā pēc divu gadu pārtraukuma rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt Doma laukumu, kur tradicionālajā “Zāļu tirgū” varēs iegādāties amatnieku un tautas lietišķās mākslas meistaru izstrādājumus, lauksaimniecības produktus, Jāņu zāles un vainagus, kā arī baudīt tematisku kultūras programmu.

Divi vērienīgākie pasākumi galvaspilsētā gaidāmi 23. jūnijā no plkst. 20.00, kur Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe” ar dažādu mākslinieku piedalīšanos, bet Dzegužkalnā notiks Līgo vakara un Jāņu nakts svinības.

Norišu programma pilnā apjomā ir apskatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība, un tie ir daļa no kopējās ielīgošanas un Jāņu programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām.