No 1. novembra rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē

No 1. novembra rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē. Atbalstam var pieteikties gan attālināti, gan klātienē. Turpinās pieteikšanās arī pārējiem apkures atbalsta veidiem.

Ģimenei ir tiesības uz valsts atbalstu arī tad, ja mājokļa apkurei tiek izmantota elektroenerģija. Atbalsts tiek piešķirts elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī ieskaitot PVN, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas mēnesī, 50% apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kilovatstundu bez PVN, bet ne vairāk kā 0,100 eiro par kilovatstundu bez PVN.

Pieteikumus atbalstam pašvaldībā var iesniegt elektroniski portālā www.epakalpojumi.lv vai klātienē jebkurā no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas vietām pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 80000800:

  • Brīvības iela 49/53
  • Eduarda Smiļģa ielā 46; 
  • Daugavpils ielā 31;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A. 

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojuma plašāku pieejamību, pieteikumus klātienē var iesniegt arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” telpās Tilta ielā 11 k-1.

Pieteikties atbalstam var mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, tiesiskais valdītājs vai īrnieks ne biežāk kā reizi mēnesī.

Pieteikumam nepieciešamā informācija: 

  • vārds, uzvārds;
  • personas kods;
  • kontaktinformācija un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta Nr., kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai;
  • papildus jāpievieno mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, ja attiecīgās informācijas nav Zemesgrāmatā, un maksājumu apliecinoši dokumenti (rēķins, maksājuma uzdevums), kā arī elektrības rēķins. 

Pieteikuma iesniedzējam ir jāapliecina, ka mājoklī ir attiecīgais apkures veids, kā arī tas, ka citi ģimenes locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.

Piesakoties atbalstam klātienē, iesniegums iepriekš nav jāsagatavo, tas tiks noformēts uz vietas! 

Lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts 30 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža. Labvēlīga lēmuma gadījumā atbalsts tiks ieskaitīts iesniegumā norādītajā maksājumu kontā.

Jāatgādina, ka novembrī Rīgas pašvaldība turpina pieņemt pieteikumus apkures izdevumu daļējai kompensēšanai ģimenēm, kas apkurei izmanto malku, koksnes granulas vai briketes. Vēl tikai novembrī ir iespēja pieteikties vienreizējam atbalstam par malku bez čeka 60 eiro apmērā. Ģimenēm, kas apkurē izmanto gāzi vai centralizēto apkuri, valsts atbalsts tiks piemērots automātiski saņemtajos rēķinos un nekur nav jāpiesakās. 

Aktuālā informācija par atbalsta piešķiršanas kārtību ir pieejama portālā www.riga.lv sadaļā “Atbalsts apkures sezonā”, kā arī zvanot uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80000800 darba dienās no plkst.8.00 līdz 18.00.

Esi noteicējs savā apkaimē!

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti balsot par apkaimju attīstības iecerēm. Rīga īstenos tās, kuras iegūs visvairāk balsu.

Līdz oktobra beigām ir iespējams nobalsot par kādu no 30 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām iecerēm. Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunu bērnu rotaļu laukumu, skeitparku, suņu pastaigu laukumu, sporta un atpūtas zonu izveidi, apgaismojuma uzstādīšanu, satiksmes drošības uzlabošanu dažādas Rīgas vietās.

Pašvaldība īstenos tās ieceres, kuras balsojumā gūs vislielāko rīdzinieku atbalstu. Šogad atbalstītos projektus īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Balsošana notiek vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu punktos. Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiks īstenotas vismaz 10 no 30 balsojumam nodotajām iecerēm.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, aicinot iedzīvotājus piedalīties balsojumā, uzsver: “Līdzdalības budžets ir iespēja rīdziniekiem pašiem veidot Rīgu. Aicinu būt aktīviem balsotājiem, jo galu galā šī ir sacensība. Katra balss ir nozīmīga un var noteikt šīs sacensības iznākumu – to, kuri apkaimju attīstības projekti tiks īstenoti.”

Iepriekšējā līdzdalības budžeta konkursā 2021. gadā kopā pieejamais finansējums bija 500 000 eiro, un rīdzinieki atbalstīja 12 projektus. Kopā nobalsoja 19 011 cilvēki.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 7 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Video skaties  šeit.

Svinēsim visi Latvijas valsts svētkus!

Apkaimes

Brīvība un neatkarība mūsu zemei nekad nav bijusi pašsaprotama, un šā brīža taruksmainajos apstākļos īpaši apzināmies, ka tās ir mūsu tautas vērtības, kas jāsargā katru dienu.

Tuvojas valsts svētki, Latvijas dzimšanas diena, ko svinīgi atzīmēt vēlamies visi. Tomēr ne visas ģimenes var atļauties sagādāt svētku mielastu, tāpēc Latvijas Samariešu apvienība kopā ar jauniešu brīvprātīgo komandu jau devīto gadu organizē akciju “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!”, lai sarūpētu svētkus trūkumā nonākušām ģimenēm, tostarp vientuļajiem senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Šoruden finansiāli izaicinājumi skars daudzus no mums, taču ja vien vari – ikdienas iepirkšanās laikā nopērc ko vairāk un ziedo, tādējādi sagādājot iespēju godināt mūsu neatkarību ar svētku mielastu tiem, kuri to nevarēs atļauties. Ziedot var arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Iepriekšējos gados iepriecinājām vairāk nekā 1000 iedzīvotājus un ceram, ka kopā ar Tevi spēsim iepriecināt vēl vairāk līdzcilvēkus.

Pievienojies – pārtikas pakas pieņemsim Latvijas Samariešu apvienības vestibilā pie zvanu centra, Katoļu ielā 22, Rīgā, līdz 9. novembrim!

Paldies! Kopā mēs varam!

Rīgas līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanai un zemesgabalu labiekārtošanai

vēsturiskās ēkas

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjzYWH1

Šī gada 20. oktobrī plkst. 16.00 Rīgas pašvaldība aicina uz semināru “Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai 2023. – 2024. gadā”. Seminārs notiks “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Semināra ietvaros pašvaldības speciālisti informēs par līdzfinansējuma programmas 2023.-2024. gada nolikuma noteikumiem. Nolikums nosaka kārtību, kādā pašvaldība 2023.-2024. gada periodā piešķirs līdzfinansējumu Rīgas administratīvajā teritorijā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai, ja to tehniskais stāvoklis būs atzīts par bīstamu, kā arī dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem. Nolikumā ir arī jaunums – noteikta kārtība līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamām mājām piesaistīto teritoriju labiekārtošanai.

Dzīvojamo māju programma paredzēta diviem gadiem: pirmajā gadā dzīvojamo māju īpašnieki varēs iesniegt savus projektus pašvaldībai. Tie tiks izvērtēti un, nepieciešamības gadījumā, sadarbībā ar īpašniekiem tajos veiks nepieciešamos labojumus un precizējumus. Pirmā gada noslēgumā visi iesniegti projekti, kuri atbilst programmas prasībām, tiks apstiprināti un atbilstoši nolikumā paredzētiem vērtēšanas kritērijiem tiks sarindoti vienotā sarakstā, kurš tiks iesniegts domei budžeta līdzekļu piešķiršanai 2024. gada budžetā.

Pēc pašvaldības 2024. gada budžeta apstiprināšanas par tiem projektiem, kam tiks piešķirts finansējums, tiks slēgti līgumi par projekta ieviešanu un pēc to pabeigšanas tiks izmaksāts apstiprinātais līdzfinansējums. Maksimālais līdzfinansējums ir noteikts 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, turklāt bīstamības novēršanas būvdarbu veikšanai ne vairāk kā 30 000 eiro un līdz 5000 eiro attiecīgā būvprojekta izstrādei, savukārt siltināšanas projektiem ne vairāk kā 50 000 eiro būvdarbu veikšanai un līdz 1000 eiro attiecīgā būvprojekta izstrādei.

Savukārt dzīvojamām mājām piesaistīto zemes labiekārtošanas darbu projektu īstenošana paredzēta 2023.gadā un maksimālais līdzfinansējums ir noteikts 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, bet ne vairāk kā 10 000 eiro labiekārtošanas darbu veikšanai un līdz 3000 eiro attiecīgā labiekārtošanas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai.

Līdzfinansējums  tiek izmaksāts pēc konkursā apstiprinātā projekta īstenošanas. Papildus informācija par programmām un nolikums pieejams mājaslapā www.atjauno.riga.lv.

Programmas administrēšanu nodrošina Rīgas domes Īpašuma departaments.

Informējam, ka seminārā varēs piedalīties ne tikai klātienē, bet arī sekot līdzi un uzdot interesējošos jautājumus arī tiešsaistē. Reģistrācija dalībai klātienē vai tiešsaistē semināram zvanot pa tālruni 67037293 vai aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/atjauno_riga_20-10-22

Seminārs tiks straumēts Rīgas domes Īpašuma departamenta YouTube kanālā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”.

Rīgas pašvaldība aicina zemes īpašniekus nodrošināt piekļuvi meliorācijas grāvjiem

Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.

Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.

Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).

Aicina uz semināru par Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu ēku atjaunošanai

Koka Rīga lekcija

Šī gada 13. oktobrī plkst. 16.00 Rīgas pašvaldība aicina uz semināru “Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai un dzīvojamo māju fasāžu atjaunošanai Rīgā”. Seminārs notiks “Koka Rīga” telpās  Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Semināra ietvaros pašvaldības speciālisti informēs par līdzfinansējuma programmas konkursu, atbalstāmajām darbībām un pieejamo finansējuma apjomu.

Konkursa ietvaros ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu 50% apmērā no tiešajām būvniecības izmaksām ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem, bet ne vairāk kā 30 000 eiro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvdarbu veikšanai un līdz 20 000 eiro pārējo ēku saglabāšanas darbiem, savukārt ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai līdzfinansējums ir 50% apmērā no restaurācijas vai atjaunošanas darbiem, bet ne  vairāk kā 5 000 eiro. Līdzfinansējums namīpašniekam tiek piešķirts pēc konkursā pieteiktā projekta īstenošanas. Papildus informācija par konkursu un tā nolikums pieejams mājaslapā www.atjauno.riga.lv.

Seminārā varēs piedalīties arī tiešsaistē. Reģistrācija: zvanot pa tālruni 67037293 vai aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/atjauno_riga. Seminārs tiks straumēts Rīgas domes Īpašuma departamenta YouTube kanālā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”. Kopš 2016. gada pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā. Tostarp 2022. gadā atbalstīti 69 projekti gandrīz 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Rīdziniekiem paplašinātas iespējas saņemt pabalstu mājokļa izdevumu segšanai

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

  • Ģimenes locekļi deklarējušies Rīgā un dzīvo deklarētajā adresē;
  • Ģimenes kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas) Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu. Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055. Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā https://ld.riga.lv/lv/sociala-palidziba/socialo-pabalstu-veidi-rigas-pasvaldiba-2022-gada.html, kā arī sadaļā AKTUALITĀTES.

Rīgas mērs un LFF vadība paraksta nodomu protokolu par futbola stadiona būvniecību galvaspilsētā

Ceturtdien, 22. septembrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko parakstīja nodomu protokolu par nacionāla mēroga futbola stadiona būvniecību galvaspilsētā.

Foto: https://flic.kr/s/aHBqjA86Ye

Protokola parakstīšanas laikā klāt bija arī Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) prezidents Aleksanders Čeferins, kurš šajās dienās apmeklē mūsu valsti.

“Rīgai vajag labu, jaunu, nacionāla mēroga futbola stadionu. Un šodien, kopā ar Futbola federācijas vadību, parakstījām protokolu, lai šo nodomu īstenotu. Kopā esam atraduši vairākus pilsētas zemes gabalus, kur šo projektu varētu īstenot. Tālāk par konkrētu vietu būs jāvienojas domes deputātiem. Šāda multifunkcionāla stadiona būvniecība ir ļoti svarīga arī no pilsētplānošanas viedokļa, šobrīd esam ceļa sākumā,” pēc protokola parakstīšanas sacīja M.Staķis. Nodomu protokols paredz sadarbību, lai sekmētu nacionāla mēroga UEFA 4. kategorijas prasībām atbilstoša futbola stadionu izbūvi. Rīgas dome un LFF sadarbosies, lai federācija pašvaldības teritorijā varētu uzbūvēt stadionu, kurā aizvadīt augstākā līmeņa futbola spēles, citus sporta notikumus, kā arī dotu iespēju organizēt liela mēroga kultūras pasākumus, vairojot tūrisma, izklaides un sporta izaugsmes potenciālu valstī un galvaspilsētā.

Sabiedrībā augstu vērtētas personas sniedz liecības par pasaku nozīmību

Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” šo darbības gadu veltījis informatīvo un izglītojošo materiālu apkopošanai un veidošanai par pasaku tematiku. Tā ietvaros daudzi sabiedrībā atzīti cilvēki dalījušies ar savām atziņām par pasaku vērtību. Pasakas tiek dēvētas par tautu sapņiem, dziedināšanas instrumentu, kā arī formu izpratnes veidošanai par pasauli un lietu kārtību tajā. Līdz šim publicēta aptuveni puse no plānotajiem materiāliem – dokumentālās filmas, audio sarunas, rakstiskas intervijas ar speciālistiem un pierādījumos balstīti izglītojoši raksti. Izsludināts arī pasaku rakstīšanas konkurss jaunajiem rakstniekiem.

Sērijas “Pasakas” mērķis ir atspoguļot pasaku būtiskumu no dažādiem rakursiem, atklājot to lomu cilvēka vērtību sistēmas un morāles veidošanā, un ne tikai. Lai sabiedrībai sniegtu iespējami plašu redzējumu, iniciatīvā iesaistīti dažādu jomu profesionāļi – vēsturnieki, pētnieki, folkloristi, stāstnieki, psihologi, psihoterapijas speciālisti, arī aktieri, mūsdienu pasaku autori un citi.

Līdz šim savu perspektīvu ļāvušas fiksēt tādas personības kā folkloras pētnieks Dr.philol. Guntis Pakalns, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste un psiholoģe Iveta Gēbele, rakstniece Laura Vinogradova, psihoterapijas speciāliste un Junga analītiķe Ginta Ratniece, aktrise Vita Baļčunaite, Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna un citi.

Gaidāmo video materiālu sarakstā ir intervijas ar psiholoģi ar doktora grādu Junga un arhetipu psiholoģijā Eviju Volfu, aktrisi Ditu Lūriņu-Eigleinu, stāstnieci Inin Nini, rakstnieci Inesi Valteri, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociēto profesori un vadošo pētnieci latviešu folkloristikā Dr.philol. Angeliku Juško Štekeli un citiem.

Tāpat ir publicēts 100 pasaku saraksts – iedvesma vecākiem un avots, kurā smelties idejas vakara kopā lasīšanas stundām. Nupat noslēgusies iniciatīva, kurā projekta “Bibliotēka” sekotāji kopīgi, Tēvu dienas ietvaros, uzrakstīja “Pasaku par tēti”. Arī projekta “Bibliotēka” Jauno rakstnieku konkurss 2022 šogad izsludināts pasaku tēmas noskaņās – jaunie rakstnieki tiek aicināti pieteikt dalību līdz 1.oktobrim un iesniegt konkursam pasaku līdz 1. decembrim (laureāta darbs tiks izdots).

Ar visiem sērijā “Pasakas” publicētajiem materiāliem vienkopus iespējams iepazīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā.

“Mēs pieaugušie par maz novērtējam pasaku kā instrumentu,” saka projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Belokoņa. “Pasaka dara daudz vairāk darbu, nekā mēs ikdienā pamanām: tā saliedē ģimenes kopā lasīšanas brīžos, izglīto par cilvēces pamatvērtībām, attiecību sistēmām, uzvedības un morāles normām sabiedrībā, izkopj spēju izteikties un arī trenē atmiņu, kad pārstāstām pasaku otram mutvārdos. Tomēr visbūtiskākā pasakas funkcija, manuprāt, ir spēja dziedināt. Caur pasakām mēs atgriežamies pie sava iekšējā bērna; tajās tēlu valodā ir parādīts, kā cilvēks var palīdzēt sev pārvarēt dzīves grūtības, bagātināties un nostiprināt sevis paša izjūtu. Pēc gudra padoma nav tālu jāmeklē – dažkārt atliek paņemt rokās pasaku grāmatu un risinājums atrodas pats. Galu galā – šķietami vienkāršās lietās ir daudz patiesības.” Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Papildu informācija: Daiga Katrīna Bitēna Projekta “Bibliotēka” satura veidotāja un koordinatore, daiga.bitena@gmail.com, +(371) 25629847.

Rīgas dome atbalsta pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemā

Rīgas domes sēdē 21. septembrī atbalstīti grozījumi saistošajos noteikumos, kas paredz galvaspilsētā trīs gadu laikā pakāpeniski pāriet uz ietvju centralizētu kopšanu ziemā, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā.

Pakāpeniska pāreja uz pie ielām esošo ietvju centralizētu kopšanu sāksies 2022./2023. gada ziemas sezonā, kad paredzēts veikt centralizētus ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Šī teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits kultūras un izglītības iestāžu, valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ietvju centralizēta kopšana RVC un tā aizsargsjoslā  2022. gadā izmaksās 150 000 eiro. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas 9 tehnikas vienības. Pārējās RVC un tā aizsargjoslas ietves tīrīs iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.

Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā. Paredzams, ka visu pilsētas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana ziemā pašvaldībai gadā izmaksās aptuveni 3,2 miljonus eiro.

Ietvju centralizēta kopšana ziemas sezonā nozīmēs ietvju attīrīšanu no sniega, ietvju kaisīšanu ar smilts un sāls maisījumu, kā arī kaisāmā materiāla savākšanu no ietvēm pēc ziemas sezonas beigām. Tāpat kā līdz šim par pagalmu, kāpņu, ieeju, iebraucamo ceļu u.tml. tīrīšanu un kaisīšanu ziemā būs jārūpējas īpašniekiem vai namu apsaimniekotājiem.

Tāpat īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem arī turpmāk būs jāveic namu jumtu tīrīšanas rezultātā uz brauktuves un ietves sabirušā sniega savākšana. Pārējā laikā teritoriju, kurām piegulst ietves, īpašniekiem ietvju tīrība būs jānodrošina tāpat kā līdz šim, tai skaitā, veicot lapu un atkritumu savākšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, runājot par ieguvumiem no ietvju centralizētas kopšanas ziemā, uzsver: “Pirmkārt, ietvju kopšanu varēsim veikt ātrāk – strādājot jau naktīs. Lai, kad cilvēki dosies uz skolu un darbu, viņi jau staigātu pa sakoptām ietvēm. Otrkārt, ilgtermiņā ietvju kopšanu arī varēsim sinhronizēt ar ceļu tīrīšanu, lai darbi notiktu saskaņoti un savstarpēji netraucēti. Un trešais – mēs noteikti šo pakalpojumu attīstīsim tā, lai tehnikas vienības būtu aprīkotas ar GPS un citiem rīkiem, kas ļaus pārliecināties par to, ka darbi tiek veikti kvalitatīvi.” Reizē ar pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemas sezonā dome apstiprināja arī grozījumus, kas nosaka, ka dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus jeb atkala, nav spēkā ierobežojums izmantot tīru sāls tehniskā kaisāmo materiālu slīdamības mazināšanai. Tāpat precizēts, kāda veida sīkšķembiņas var izmantot ietvju kaisīšanai. Līdz šim noteikumi ļāva izmantot tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, taču no šīs ziemas nekustamo īpašumu uzturētāji varēs izmantot arī Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta, drupinātas grants sīkšķembiņas.