Plava

Rīgas dome trešdien, 16. jūnijā, pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā kopjams zāliens projekta “Pilsētas pļavas” teritorijās Rīgā.

Patlabad domes noteikumi paredz, ka zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Tagad noteikts, ka 18 galvaspilsētas teritorijās bioloģiskās daudzveidības veicināšanai varēs veidot pļavas, kurās zāles garums pārsniegs 20 centimetrus. Vasarā zāle būs jānopļauj tikai gar gājēju celiņiem, iestaigātām takām un brauktuvēm, bet rudenī būs jāsakopj visa teritorija.

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi šajā pavasarī aicināja apkaimes iesaistīties projektā “Pilsētas pļavas”, lai kopīgi veidotu ziedošas un daudzveidīgas pļavas pilsētvidē.

Rīgā ir daudz plašas, regulāri pļautas zālienu teritorijas, tomēr, no sugu daudzveidības viedokļa, tās dēvējamas par zaļajiem tuksnešiem. Latvijas Dabas fonds rosināja katrā Rīgas apkaimē vismaz kādu no šādiem zālieniem atstāt dabai. Projektā teritorijas varēja pieteikt apkaimju biedrības vai citas ar apkaimēm saistītas organizācijas.

Projekta gaitā apkaimju biedrību uzdevums ir informēt un iesaistīt pļavu veidošanā apkaimes iedzīvotājus, kā arī organizēt zāliena dabiskošanas talku, kas ietvers velēnas norakšanu, augsnes izlīdzināšanu, sēklu izsēšanu, iespēju robežās nodrošinot arī tehniskos resursus. Atjaunošanas talkas plānotas 2021. gada rudenī.

Akcija tiek īstenota Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta “Dabas interešu aizstāvība Latvijas Dabas fonda darbības ietvaros” sadarbībā ar GrassLIFE.

Pļavas tiek veidotas Liedes ielā 26B, starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu, A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu, skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu, skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas, Garajā ielā 18, Cementa ielā, pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu, pie autobusu galapunkta Kundziņsalā, pie Rīgas 45. vidusskolas, pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16, starp Elvīras ielu un Georga ielu, gar Juglas promenādi, skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa, Zāģeru ielas skvērā, starp Lielupes ielu un Lemešu ielu, Vašingtona laukumā un biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

RB_tiksanas

Lai pārrunātu publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas Rīgā lokālplānojuma un būvprojekta izstrādes progresu, ceturtdien, 10.jūnijā, norisinājās Rail Baltica projekta sadarbības memorandu dalībnieku tikšanās. Tās laikā tika pārrunāta projekta aktivitāšu virzība, akcentēti šī brīža aktuālie projektēšanas risinājumi un termiņi, kā arī sniegtas atbildes uz saņemtajiem jautājumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka pilsētvides attīstības jautājumos p. i. Inese Sirmā sanāksmē ziņoja par 2020. gadā pasākumos saņemto sabiedrības viedokļu apkopojumu un turpmāko plānošanas procesu.

I. Sirmā: „Rezumējot 2020. gada līdzdalības pasākumos pārrunāto un sabiedrībai svarīgo, saprotam, ka plānojot jauno infrastruktūru īpaša uzmanība jāvelta esošajām apkaimju kvalitātēm kultūrvēsturiskajam mantojumam un dabas vērtību saglabāšanai. Tāpat aktuāls jautājums ir, kā izveidot ērtus, drošus un mūsdienīgus dzelzceļa šķērsojumus. Kāda būs satiksmes organizācija būvniecības laikā un pēc tās, kāda būs ietekme uz piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem – šīs ir mūsu rīdziniekiem aktuālās tēmas, ko kopā ar projekta ieviesējiem arī turpmāk centīsimies skaidrot, meklējot labākos risinājumus visai pilsētvidei kopumā.” Saņemtie priekšlikumi tiks izvērtēti atbilstoši projektēšanas darbu secībai pa dzelzceļa posmiem.

Tāpat I. Sirmā informēja, ka darba procesā konstatēts – Rail Baltica projekta ietekme uz pilsētas infrastruktūru būs plašāka, nekā sākumā domāts, tāpēc lokālplānojuma robežas, iespējams, būs jāpārskata; tāpat plānots paplašināt nacionālo interešu objektu teritoriju. Ņemot vērā aktivitāšu progresu, Rail Baltica trases teritorijas Rīgā lokālplānojuma izstrādātās redakcijas publiskā apspriešana varētu notikt ne ātrāk kā nākamgad.

Ģirts Bramans, RB RAIL AS Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikāciju vadītājs, sanāksmē informēja par Rail Baltica pamattrases projektēšanas darbiem Rīgā, tostarp Rīgas labajā un kreisajā krastā: „Domājot par plašāku sabiedrības iesaisti, informēšanu par projekta progresu un tehnisko risinājumu izstrādi, jau šī gada rudenī rosinām atsākt tikšanās klātienē konkrētajā apkaimē. Esam atvērti priekšlikumiem par labāku iedzīvotāju sasniedzamību, un sadarbosimies arī ar Apkaimju iedzīvotāju centru, lai, izmantojot pēc iespējas dažādus komunikācijas kanālus, efektīvi sasniegtu to rīdzinieku uzmanību, kurus Rail Baltica integrēšana pilsētvidē ietekmēs vistiešāk.”

Sanāksmes noslēgumā speciālisti atbildēja arī uz iedzīvotāju un biedrību jautājumiem. Nākamā Rail Baltica projekta sadarbības memorandu dalībnieku sanāksme plānota augustā.

Ar finansiālu atbalstu pašvaldība veicinās pilsētas apkaimju biedrību darbu

Lai atbalstītu Rīgas apkaimju biedrību darbību, stiprinātu to kapacitāti un veicinātu sadarbību sabiedrības iesaistes jautājumos, pašvaldība biedrībām sniegs finansiālu atbalstu. Ceturtdien, 10. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja saistošo noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība var sniegt minēto atbalstu apkaimju attīstības biedrībām. Gala lēmums būs jāieņem Rīgas domes sēdē.

Pašvaldības piešķirtā finansiālā atbalsta apmērs vienai biedrībai nepārsniegs 1000 eiro gadā. Finansiālais atbalsts būs paredzēts biedrības administratīvo izdevumu segšanai (darbinieku atalgojums, telpu un inventāra noma, atlīdzība par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u. tml.), izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Savukārt finansiālais atbalsts nebūs domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Atbalsta sniegšanai šī gada pašvaldības budžetā paredzēti 25 000 eiro.

Lai biedrība būtu tiesīga saņemt finansiālo atbalstu, tai uz pieteikuma iesniegšanas brīdi būs jāatbilst vairākiem kritērijiem. Tostarp biedrības juridiskai adresei jābūt reģistrētai Rīgas administratīvajā teritorijā, biedrībai jābūt oficiāli reģistrētai vismaz vienu gadu, pirmo reizi piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz desmit biedriem, savukārt katrā nākamajā reizē, piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz par pieciem biedriem vairāk nekā iepriekšējā reizē (minētais neattiecas uz biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri), biedrībai nav neizpildītu līgumsaistību pret pašvaldību, kā arī biedrībai nav pasludināts maksātnespējas process un nav uzsākta biedrības likvidācija.

Biedrībai, kura saņēmusi finansiālo atbalstu, būs pienākums nepieciešamības gadījumā sniegt detalizētu informāciju par izlietoto atbalstu un uzrādīt grāmatvedības pamatojuma dokumentus, kā arī atmaksāt saņemto atbalstu, ja tas izmaksāts, biedrībai sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju.

Nolikums, pieteikšanās termiņš un finansiālo atbalstu saņēmušo biedrību saraksts tiks publicēts portālā www.riga.lv un tīmekļvietnē www.apkaimes.lv.

Rail Baltica karte

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ir apkopojis nacionālā interešu objekta (turpmāk – NIO) Rail Baltica projekta un publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojuma izstrādē 2020. gada sabiedrības līdzdalības pasākumos izskanējušos viedokļus, priekšlikumus, komentārus, jautājumus un sniegtās atbildes. Apkopojumā ietverti arī viedokļi, kas saņemti pirms un divu nedēļu laikā pēc pasākumiem e-pastos.

Apkopojums publicēts Departamenta tīmekļa vietnē: https://www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/viedoklu-apkopojums/

Ņemot vērā, ka teritorijas plānošanas process noris paralēli projektēšanas procesam, sabiedrības iesaiste abos procesos notiek vienlaicīgi.

Līdzdalības pasākumos saņemtie viedokļi attiecas gan uz lokālplānojumu, gan nacionālo interešu objektaietekmēto teritoriju. Turpmākā plānošanas un projektēšanas procesā tiks veikts viedokļu izvērtējums un nodrošināta veiktā izvērtējuma pieejamība.

Rezumējot interešu tēmas, sabiedrībai ir svarīgi, lai, integrējot Rail Baltica projektu pilsētvidē, tiktu respektētas apkaimju esošās kvalitātes, kā kultūrvēsturiskais mantojums, publiskā ārtelpa, dabas un apstādījumu teritorijas, īpaši akcentējot vides saudzēšanu un saglabāšanu. Aktuāli, lai dzelzceļa šķērsojumi gan velo un gājējiem, gan autotransportam tiktu veidoti ērti, droši, mūsdienīgi un apkaimju savienojoši, plānošanas procesā aicinot pievērst īpašu uzmanību satiksmes organizācijai gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Sabiedrību interesē arī Rail Baltica projekta un lokālplānojuma virzība un citi jautājumi.

Līdzšinējā sabiedrības līdzdalība katrā trases posmā atbilstoši plānošanas stadijai ir tikusi organizēta pēc Rīgas pašvaldības, Satiksmes ministrijas un projekta ieviesēju iniciatīvas. Tā notikusi dažādos veidos: konsultācijas darba grupās, publiskās diskusijas, teritoriju apsekošana, individuālās tikšanās.

Vairāk informācijas par notikušajiem un plānotajiem pasākumiem, kā arī slaidrādes, diskusiju video ieraksti un citi materiāli pieejami: https://www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/laika-skala/

Ņemot vērā Rail Baltica projekta nozīmi Rīgas attīstībā un tā ievērojamo ietekmi uz pilsētas teritorijām un iedzīvotāju ikdienu, paradumiem un mobilitātes iespējām, Rīgas pašvaldība un nevalstiskās organizācijas parakstījušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir sekmēt informētību, nodrošināt iesaisti, sniegt informāciju, uzklausīt viedokļus, apspriest risinājumus. Atsevišķi ir noslēgts Rail Baltica sadarbības memorands starp SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, Satiksmes ministriju, Baltijas valstu kopuzņēmumu RB RAIL AS un nevalstiskajām organizācijām.
Sadarbības memorandi ir atvērti parakstīšanai citām nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta memorandu mērķus un vērtības.

Plakāts - veido Rīgu

Lai veicinātu apkaimju attīstību Rīgā, jau trešo gadu pēc kārtas pašvaldība izsludinājusi Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu.

Konkursa mērķis ir ļaut iedzīvotājiem tieši lemt par vienas daļas pilsētas budžeta izlietojumu un uzlabot dzīves vietu savu māju tuvumā. Tādā veidā pašvaldībai gūstot atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides  uzlabojumiem.

Konkursā var piedalīties ikviena Rīgā deklarēta persona no 16 gadu vecuma un Rīgā reģistrētas nevalstiskās organizācijas.

Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti no 1. maija līdz 31. maijam plkst. 12.00, aizpildot veidlapu un iesniedzot www.riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: konkurss.apkaimes@riga.lv. Savukārt klātienē – no 5. maija līdz 31. maijam plkst. 12.00 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A un Brīvības ielā 49/53, iepriekš piesakot apmeklējumu pa tālruni 80 000 800.

Rakstot uz elektroniskā pasta adresi, projekta idejas iesniedzējam tiks nodrošināta iespēja noskaidrot konkursa nolikumā noteikto informāciju par projekta idejas īstenošanas iespējamību un ar konkursa norisi saistīto informāciju.

Pēcāk, pamatojoties uz kompetento institūciju atzinumiem, projektu idejas vērtēs konkursa komisija, un atbalstītās projektu idejas rudenī tiks virzītas iedzīvotājiem balsošanai. Pašvaldība īstenos tās visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušās projektu idejas, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā un iekļausies 50 000 eiro robežās.

Plašāka informācija par konkursu publiskota: www.balso.riga.lv vai www.riga.lv

Rīga

Noslēgumam tuvojas Rīgas attīstības programmas 2021.−2027. gadam (turpmāk – Attīstības programma) 1. redakcijas izstrāde. Šajās nedēļās Stratēģiskās vadības pārvalde par paveikto informēs Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteju, kā arī komisijas un darba grupu deputātus, iepazīstinot ar pilsētas attīstības prioritātēm, uzdevumiem, kā arī rīcībām un investīciju projektiem nākamajā plānošanas periodā. Savukārt maija otrajā pusē Attīstības programmas 1. redakciju plānots nodot publiskai apspriešanai.

Izstrādājot jauno programmu, kā prioritārie galvaspilsētas attīstības virzieni ir noteikti:

  • Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā.
  • Dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide.
  • Laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai.
  • Kvalitatīva un pieejama izglītība.
  • Daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība.
  • Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība.
  • Veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta.
  • Konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku.
  • Daudzveidīga un autentiska kultūrvide.

Katram no stratēģiskajiem virzieniem sagatavoti nepieciešamo rīcību un investīciju plāni.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls:

Noslēgumam tuvojas nozīmīgs un apjomīgs process Rīgas attīstības plānošanā. Izstrādājot galvaspilsētas jauno attīstības programmu, esam konsultējušies un procesā aktīvi iesaistījuši pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora ekspertus. Jau drīz jaunā attīstības programmas izstrādātā redakcija tiks nodota apspriešanai vēl plašākam interesentu lokam, lai rezultātā attīstības programmā plānotās prioritātes, uzdevumi, rīcības un investīciju projekti tiktu plaši izdiskutēti un pilnveidoti. Iecerēts, ka to apstiprināšanai Rīgas domē varēsim virzīt vasaras otrajā pusē.”

Attīstības programma ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kas noteiks galvaspilsētā prioritāri risināmos jautājumus turpmākajos septiņos gados, kā arī koordinēs pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Darbs pie Attīstības programmas sākās 2018. gadā. Šajā laikā izvērtētas pilsētas attīstības tendences un novērtēta līdzšinējā politika, apzināti un analizēti starptautiskie un nacionālie plānošanas dokumenti, veiktas plašas konsultācijas ar pašvaldības iestādēm, kā arī apzināts nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu viedoklis. 2019. gada nogalē definētas deviņas attīstības prioritātes, un kopš tā laika darba grupas strādājušas pie to satura detalizēšanas, kā arī rīcību un investīciju projektu apzināšanas un vērtēšanas.

Līdz jaunās Attīstības programmas apstiprināšanai ir spēkā Rīgas attīstības programma 2014.−2020. gadam.

Plakāts

Lai nodrošinātu vienotas kvalitātes un iedzīvotāju vajadzībās balstītus pakalpojumus visā Rīgas teritorijā un efektīvu pilsētas apkaimju attīstību, no šī gada 1.maija darbu sāks jaunizveidotais Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs. 

Apkaimju iedzīvotāju centrs izveidots, veicot Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra reorganizāciju, lai spēcinātu sadarbību ar apkaimju iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, kā arī attīstītu iedzīvotāju iniciatīvu koordinēšanas virzienu Rīgas pašvaldībā. 

No 1. maija Rīgā darbu sāks pieci Apkaimju iedzīvotāju centra punkti. Trīs no tiem darbosies jau esošajās pašvaldības klientu apkalpošanas vietās: centrā – Brīvības  ielā 49/53, Āgenskalnā – E.Smiļģa ielā 46 un Maskavas forštatē – Daugavpils ielā 31. Papildus izveidoti divi klientu punkti Teikā – Ieriķu ielā 43a un Bolderājā – Gobas ielā 6a. Savukārt no 1. maija iedzīvotāju pieņemšana Kungu ielā 7/9 un Dzirciema ielā 28 vairs nenotiks, tā vietā iedzīvotāji aicināti vērsties sev tuvākajā Apkaimju iedzīvotāju centra punktā. 

Apkaimju iedzīvotāju centra punktos darbosies projektu vadītāji apkaimju attīstības jautājumos (apkaimju koordinatori), kuri nodrošinās tiešu saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Iedzīvotāji savas iniciatīvas varēs realizēt tiešā sadarbībā ar koordinatoru, neapmeklējot citas pašvaldības iestādes. Piemēram, ja biedrība savā apkaimē vēlēsies izvietot soliņu, tad vairs nevajadzēs doties uz virkni departamentu un kapitālsabiedrību, lai to saskaņotu. Par iniciatīvas virzību rūpēsies koordinators.  

Apkaimju koordinatoru galvenie uzdevumi būs proaktīva iedzīvotāju vajadzību izzināšana un informēšana par līdzdalības iespējām savas apkaimes attīstīšanā, komunikācijas veicināšana starp iedzīvotājiem, pašvaldību un dažādām pašvaldības struktūrvienībām iniciatīvu virzībā un iedzīvināšanā, kvalitatīvas atgriezeniskās saites nodrošināšana, nepieciešamā atbalsta sniegšana apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām to darbībā, kā arī virzība uz kopienas saliedēšanu. 

Apkaimju iedzīvotāju centra punktos, tāpat kā līdz šim, darbosies klientu apkalpošanas nodaļas, turpinot sniegt pakalpojumus, kurus līdz šim varēja saņemt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kā arī palīdzot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanā, e-pakalpojumu lietošanā un dažādu pašvaldības speciālistu attālināto konsultāciju nodrošināšanā.  

Klientu apkalpošanas jomu ir paredzēts attīstīt, arvien papildinot pakalpojumu klāstu, kā arī nodrošinot “vienas pieturas aģentūras” principa ievērošanu pakalpojumu sniegšanā, cita starpā pārņemot no izpilddirekcijām un koncentrējot viena pakalpojumu sniedzēja pārziņā atļauju izsniegšanu ielu tirdzniecībai un mazdārziņu nomas līgumu parakstīšanu nomniekiem. 

Pakalpojumu saņemšana kļūs saprotamāka, ātrāka un vienkāršāka. Piemēram, līdz šim, lai pieteiktu atļauju ielu tirdzniecībai pašvaldības iekārtotajās vietās, bija jādodas uz attiecīgo izpilddirekciju, tagad atļauju pašvaldības iekārtotajās vietās varēs pieteikt un saņemt jebkurā klientu centrā. Tāpat iepriekš, lai saskaņotu jaunas ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu un pieteiktu atļaujas saņemšanu, bija nepieciešams vērsties vairākās iestādēs, tagad pastāvīgā ielu tirdzniecība ir pārdēvēta par reģistrēto tirdzniecību un, ierosinot jaunas ielu tirdzniecības ierīkošanu, vienlaicīgi  iespējams gan saskaņot jauno vietu, gan arī saņemt tirdzniecības atļauju. 

Tostarp kā jauns pakalpojums iedzīvotāju ērtībai Apkaimju iedzīvotāju centrā tiks organizētas “virtuālās konsultācijas” – iedzīvotājiem pēc iepriekšēja pieraksta būs nodrošināta iespēja saņemt konsultāciju no nozaru departamenta speciālistiem par sev interesējošiem jautājumiem. Sākotnēji plānots pilotprojektā nodrošināt konsultācijas ar Mājokļu un vides departamenta speciālistiem par departamenta sniegtajiem pakalpojumiem un departamenta kompetencē esošajiem jautājumiem, nākotnē pakāpeniski papildinot pieejamo speciālistu konsultāciju klāstu. Virtuālās konsultācijas tiks nodrošinātas visās centra teritoriālajās atrašanās vietās. 

30. aprīlī savu darbību beigs pašvaldības izpilddirekcijas, kuru funkcijas tiek nodotas citām pašvaldības institūcijām, nodrošinot to, ka konkrētas pašvaldības funkcijas nebūs sadalītas pa vairākām pašvaldības institūcijām, bet koncentrētas vienā. 

Teritorijas labiekārtošanas pārvalde savā atbildībā pārņems publiskajā lietošanā esošo neapbūvēto pašvaldībai piederošo un piekrītošo teritoriju, tajā skaitā iekšpagalmu un piebraucamo ceļu labiekārtošanu, remontu un sakopšanu, kā arī saskaņos darbu veikšanu iekšpagalmos. Tāpat pārvalde nodrošinās pašvaldības pārziņā esošo aktīvās atpūtas zonu (rotaļu, vingrošanas un sporta laukumu) sakopšanu, uzturēšanu un labiekārtošanu un uzturēs publisko ūdeņu krastmalas pašvaldībai piekrītošajos vai piederošajos zemesgabalos, kas ietilpst izpilddirekciju kompetencē. Pārvalde arī slēgs vienošanās par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā. 

Īpašuma departaments būs atbildīgs par garāžu un mazdārziņu nomas līgumu slēgšanu, Mājokļu un vides departaments – par peldvietu, Bābelīša, Gaiļezera, Velnezera, Dambjapurva ezera, Bolderājas karjera, Ķengaraga promenādes (izņemot veloceliņu), Juglas promenādes, Lucavsalas un AB dambja uzturēšanu, savukārt Satiksmes departaments – par Ķengaraga promenādes veloceliņa uzturēšanu.  

Aptaujas plakāts

Vai apkaimēs ir iespējams plašāks kultūras piedāvājums?

Jā, ir! Telpas var atrast it visur, arī ar piedāvājumu nebūtu problēmu un vienmēr atradīsies aktīvi cilvēki, kam patīk organizēt vai atbalstīt foršas ieceres. Ar šo aptauju mēs vēlamies noskaidrot – kam tieši būtu pieprasījums apkaimēs?

Vai Tev atradīsies brīvs laiks un ir reāla vēlēšanās:

– apmeklēt savā apkaimē kultūras pasākumus;

– iesaistīties kādā interešu pulciņā un apgūt jaunas iemaņas;

– realizēt sapņus un savu radošo potenciālu;

– praktizēt veselīgāku dzīves veidu;

– turpināt attīstīt to, kas Tevi interesē vēl bez tā, ar ko jau nodarbojies?

Ja jā, uzdāvini sev dažas minūtes un aizpildi anketu, lai mēs kopīgi varētu ieviest jaunas kultūras aktivitātes Tavā apkaimē atbilstoši Tavām interesēm. Daudz ko vari darīt arī jau tagad, ievērojot Covid-19 piesardzību – iesaistoties attālināti.

Anketu atradīsi jaunajā vietnē internetā www.kulturaskalendars.lv, ko mēs izveidojām ar Rīgas domes atbalstu, lai par kultūras piedāvājumu apkaimēs varētu uzzināt ikviens interesents.

Tos, kas vēlas ievietot informāciju par savu kultūras piedāvājumu jaunizveidotajā kalendārā jau tagad, aicinām rakstīt mums uz admin@kulturaskalendars.lv

Ja anketā uz jautājumu “Vai Tu vēlies iesaistīties vienas vai vairāku aktivitāšu nodrošināšanā individuāli vai komandā, vai citādā veidā palīdzēt, lai tās notiktu?” atbildēsi jā, mēs aicināsim Tevi piedalīties iedzīvotāju forumā, kurā iepazīstināsim ar mūsu piedāvāto metodi, kā sasniegt jebkuru aktivitāti.

Īpašais piedāvājums JAUNIEŠIEM – ja Tev ir mazāk par 30 gadiem, anketā vari pieteikties arī kultūras vietas veidošanas apmācībām, ko veiks nevalstisko kultūras vietu izveidotāji no Rīgas (Free Riga), Briseles (Comuna), Ķīles (ALTE MU) un Ārhusas (Institutefor[X]).

Anketa būs pieejama līdz 16. Maijam.

Biedrības FREE RIGA topošā “Dzīves kvalitātes dizaina institūta” komanda sadarbībā ar Rīgas Apkaimju aliansi un Apkaimes.lv

Egles

Aizsākot jaunu tradīciju un veicinot apzaļumošanu pilsētā, Rīgas dome Lielās talkas ietvaros pilsētas apkaimēm dāvinās egļu dižstādus.

Egles plānots stādīt katras apkaimes centrā, lai jaunie kociņi kļūtu par apkaimju iedzīvotāju pasākumu un svētku centrālo objektu. Ziemā šīs egles kļūtu par galvenajām apkaimju Ziemassvētku eglēm, kas veicinātu svētku sajūtu veidošanos arī ārpus Rīgas centra un būtu tuvāk ikvienam pilsētas iedzīvotājam. Kociņu stādīšanas idejas iniciatori ir deputāti Inese Andersone un Kaspars Spunde.

“Mēs vēlamies panākt maksimālu iedzīvotāju iesaisti Rīgas labiekārtošanā, lai pilsēta būtu patīkama un pievilcīga ikvienam – gan centrā, gan apkaimēs. Dižstādu stādīšana būs tikai viena no pirmajām iniciatīvām pilsētvides uzlabošanā,” uzsvēra Andersone.

“Šādu īstu un zaļu egļu formātā mēs varam sniegt svētku sajūtu visai pilsētai un tas ne tikai būs skaisti, bet arī sasauksies ar mūsu “zaļo politiku”. Ja iepriekšējos svētkos aktīvisti savās apkaimēs paši gādāja eglītes, tad tagad ar pašvaldības atbalstu jau būs gatava vieta, kur iedzīvotājiem svinēt svētkus, solidarizēties un vienkārši būt kopā. Tas būs apkaimju renesanse,” sacīja Spunde.

Rīgas dome aicina apkaimju biedrības un aktīvistus līdz 15.aprīlim pieteikt savas apkaimes iespējamo vietu kociņa stādīšanai, rakstot Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšniekam Viktoram Admidiņam – Viktors.Admidins@riga.lv Tad pašvaldība izvērtēs, vai norādītā vieta ir atbilstoša kociņa stādīšanai. Stādīšanu apkaimju pārstāvjiem būs jāveic saviem spēkiem.

Pašvaldība līdzi dos kociņa stādīšanas instrukciju un zemi.

Kopumā Rīgā ir 58 apkaimes.

Informāciju sagatavoja: Aira Šmelde, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore, tālr.: 67037902; e-pasts: aira.smelde@riga.lv

Rīga saulrietā

Turpinot Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanu, noslēdzies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) informatīvo pasākumu cikls par jaunā plānojuma izstrādāto redakciju, tā risinājumiem galvaspilsētas apkaimēs un iepriekšējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem.

Kopumā kopš šī gada 12. februāra aizvadīti 20 pasākumi, kuros pārrunāti Rīgas teritorijas plānojuma risinājumi 28 Rīgas apkaimēs ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas: Bišumuižas, Dzirciema, Iļģuciema, Salas, Čiekurkalna, Imantas, Zolitūdes, Āgenskalna, Zasulauka, Šampētera, Torņakalna, Rumbulas, Bolderājas, Daugavgrīvas, Vecdaugavas, Buļļu, Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Ziepniekkalna, Jaunciema, Trīsciema, Teikas un Berģu, Dārzciema, Šķirotavas, Ķengaraga apkaimēs. Atsevišķa tikšanās organizēta ar Rīgas aktīvo senioru aliansi.

Sarunu ciklā piedalījušās 26 apkaimju iedzīvotājus pārstāvošās biedrības un deviņu piesaistīto organizāciju un institūciju pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāti.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes eksperti pasākumos informējuši par plānojuma izstrādes risinājumiem konkrētajā apkaimē, kā arī 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu vērtēšanu un statusu. Tāpat sniegtas atbildes citiem interesējošie jautājumiem.

Departamenta speciālisti saņēmuši vairāk nekā simts priekšlikumus.

Ir aizvadīts nozīmīgs un arī apjomīgs Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas etaps. Sabiedrības informēšana un iesaiste arī šajā posmā ir nozīmīga, jo apkaimju organizāciju kustība strauji ir attīstījusies tikai pēdējos gados un daļa biedrību nav iesaistījušās iepriekšējās publiskās apspriešanas posmā 2019. gadā.  Tāpēc mēs izvēlējāmies šo etapu aizvadīt, izmantojot teritoriālo principu un skaidrot, informēt, izmantojot apkaimju organizācijas,” pauda Departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Aizvadīto sarunu ciklu novērtējušas arī apkaimju organizācijas, atzīstot to gan saturiski, gan tehniski labi un apmierinoši organizētu. Tāpat liela daļa organizāciju plāno vai jau informējuši apkaimes iedzīvotājus par sarunās pārrunāto.”

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti turpmāk:

  • turpinās izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • ņemot vērā sarunu laikā izskanējušos argumentus un to atbilstību Rīgas teritorijas plānojuma konceptuālajam pamatam, pārskatīs saņemtos priekšlikumus.

Ja epidemioloģiskā situācija un spēkā esošie tiesību akti atļaus, iecerēts, ka jaunā Rīgas teritorijas plānojuma gala redakciju publiskai apspriešanai nodos gada otrajā pusē. Pēc tam plānojumu virzīs apstiprināšanai Rīgas domei.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, kā arī tajā laikā saņemtie priekšlikumi un to izvērtējums pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Infografika