Rīgas pašvaldība un Iekšlietu ministrija veidos vēl ciešāku sadarbību civilās aizsardzības jomā

Lai pārrunātu civilās aizsardzības aktualitātes un veicinātu valsts un pašvaldības sadarbību iekšējās drošības un kārtības jomās, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un vicemēre Linda Ozola 2. novembrī, Rātsnamā tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Tikšanās laikā pārrunāta kopējā drošības infrastruktūras attīstība galvaspilsētā, tostarp darbs pie bumbu patvertņu un citu civilo aizsargbūvju izveides, apziņošana – sirēnas Rīgā un šūnu apraide, kā arī Rīgas pašvaldības video novērošanas sistēmas turpmākā attīstība un iespējamais valdības atbalsts tajā.

“Civilā aizsardzība un Rīgas gatavība drošības izaicinājumiem ir viena no mūsu prioritātēm. Pēdējā pusotra gada laikā šajā ziņā esam paveikuši jau daudz, tomēr atsevišķās jomās attīstība varēja būt ātrāka. Tikai ar valsts aktīvu iesaisti un atbalstu mēs varam izveidot efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Esmu gandarīta, ka iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir līdzīgs redzējums un izpratne par galvaspilsētas nozīmīgo lomu valsts drošībā. Esmu pārliecināta, ka šī tikšanās palīdzēs mums virzīties raitāk uz priekšu,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Ievērojot, kas notiek pasaulē un kā tas ietekmē situāciju Eiropā, mums nav ne mazāko šaubu, ka drošība ir fundamentāli svarīga, un mēs apzināmies, ka Latvijai ir efektīvi jāizmanto šis laiks, lai parūpētos par vidi, kas apdraudējuma gadījumā ļaus mūsu cilvēkiem būt drošībā un sevi pasargāt. Rīgas piemērs un ieinteresētība būt soli priekšā, lai apzinātu un sagatavotu atbilstošu drošības infrastruktūru, ir apsveicama. Turpinot šo darbu, mums noteikti jāpārņem labākā pieredze arī no sabiedrotajiem – piemēram, Somijas, Igaunijas, arī Ukrainas, kur civilās aizsardzības sistēma šobrīd tiek pārbaudīta kara apstākļos,”

sarunā ar Rīgas domes vadību atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir īpaša atbildība gādāt par drošības infrastruktūru, tāpēc ir gandarījums, ka ar valdību un Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos esam vienprātīgi. Droši patvērumi, savlaicīga cilvēku apziņošana – pie tā turpinām strādāt. Vienlaikus ceru, ka tuvākajos pāris gados varētu kopā realizēt ieceri par mobilo aplikāciju, kurā iedzīvotājiem būtu ērti pieejama informācija, piemēram, par patvēruma vietām apdraudējuma gadījumā,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Tikšanās no Rīgas domes puses piedalījās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Māris Mičerevskis, kā arī Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Noslēdzas būvdarbi “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centrā

Noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā. Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms – objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

“Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Paveikta viena ceturtā daļa no kopējā darbu apjoma

Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes (PIAP) vadītājs Mārtiņš Slimbahs skaidro:

“Šobrīd realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Darbu apjoms, kas normālos ikdienas apstākļos tiek paveikts 3 gadu laikā, PIAP vadībā Rīgā īstenots pusotra gada laikā. Ņemot vērā, ka vienā nelielā apvidū darbus vienlaicīgi veica pašvaldība, “Rail Baltica” un SIA “Rīgas Satiksme”, projekti realizēti secīgi, kā arī to īstenošana bija sarežģīta un izaicinājumiem pilna. Šo projektu īstenošana ir pirmais sprinta posms garākā maratonā, ko sauc par “Rail Baltica” integrēšanu pilsētas centra infrastruktūrā, kur darbus plānots veikt līdz 2030. gadam. Liels uzsvars no PIAP puses, tika likts uz projekta īstenošanas procesa optimizāciju un pilnveidošanu, tādējādi šis ir viens no pirmajiem sekmīgi realizētajiem projektiem, kas īstenoti pēc principa “projektē un būvē”, ļaujot sasniegt izvirzītos projekta mērķus. ”

Projektu ietvaros pārbūvēti pieci krustojumi – Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums, Timoteja un Turgeņeva ielu krustojums un arī Gogoļa un Gaiziņa ielas krustojums. Veikta Ģ. Radziņa krastmalas pārbūve visā tās garumā, izbūvējot jaunu ielas seguma konstrukciju un atjaunojot apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – ārējos ūdensvadus un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c., bet Gogoļa ielā nomainīti arī siltumapgādes tīkli. Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā pārbūvēti tilti pār pilsētas kanālu, savukārt vietā, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

“Īsā laika periodā, ļoti sarežģītos būvniecības apstākļos ir paveikts milzīgs darba apjoms. Viena procesa ietvaros īstenoti vairāki infrastruktūras būvniecības vai atjaunošanas projekti. Dažādu būvdarbu veikšanai bija nepieciešamas desmit atsevišķas būvatļaujas. Darbi notika noslogotā transporta mezglā, kur saslēdzas dažādas pilsētas satiksmes infrastruktūras, un, ja ņem vērā arī lielāko izaicinājumu – būvdarbu izpildes termiņu, varam teikt – aiz muguras ir gandrīz pusotrs gads ļoti intensīva, smaga darba, bet ceram, ka gandarījumu un apmierinātību par rezultātu rīdzinieki baudīs ilgtermiņā,”

par pārvarētajiem izaicinājumiem stāsta Armands Vēveris, pilnsabiedrības “RBBL” projekta vadītājs

“Objekta īstenošana, sākumā veicot projektēšanu un pēc tam būvdarbus, bija jārealizē ārkārtīgi īsos termiņos. Turklāt gan projektēšanas, gan būvdarbu veikšanas gaitā bija jāņem vērā, ka objekts tiek realizēts vēsturiskajā centrā, un tas atrodas vienā no intensīvākās satiksmes punktiem Rīgā, kur paralēli notiek arī vērienīgie “Rail Baltica” izbūves darbi. Tomēr veiksmīgs un saskaņots komandas darbs, koordinācija starp visām iesaistītajām pusēm, mums ļauj atrisināt jebkuras sarežģītības uzdevumu, kas rodas būvdarbu laikā. Tagad galvaspilsētā ir vēl viena labiekārtota teritorija, kas ir pieejama gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Mums ir patiess prieks, ka būsim pielikuši roku krastmalas tēla uzlabošanā, kas ir viena no Rīgas vizītkartēm,“

apmierinātību ar paveiktajiem darbiem pauž AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs

Pilsētas centrā turpinās dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve

Lai gan no pašvaldības puses aktīvā būvdarbu fāze ir noslēgusies, jāņem vērā, ka objektos vēl joprojām būs vērojama rosība, jo notiek ekspluatācijā nodošanas process. Tāpat pilsētā joprojām turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, ko realizē pilnsabiedrība “Bererix”. Iedzīvotājiem un autovadītājiem jāņem vērā, ka šo būvdarbu laikā arī turpmāk dažviet saglabāsies esošie, kā arī tiks ieviesti jauni satiksmes ierobežojumi, tajā skaitā arī Ģ. Radziņa krastmalā pie dzelzceļa tilta, kur drīzumā tiks uzsākta “Rail Baltica” dzelzceļa tilta jauno balstu izbūve. Arī Gogoļa ielā esošie satiksmes ierobežojumi paliks spēkā, jo tie nepieciešami “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūvei. Savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Turgeņeva, Gogoļa, Puškina, Timoteja, Dzirnavu ielas apvidū.

Atjaunota sabiedriskā transporta infrastruktūra un izbūvētas jaunas gājēju pārejas

“Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai pilsētas teritoriju sakārtot, padarīt ērtu un mūsdienīgu, kā arī vienlaikus atjaunot sabiedriskā transporta infrastruktūru. Arī SIA “Rīgas satiksme” šajā laikā realizēja savus projektus un veica sliežu un pārvedu pārbūves darbus 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Atbilstoši būvprojekta risinājumiem tika veikta sliežu ceļu pārbūve, tajā skaitā automatizēto pārmiju vadības sistēmas ierīkošana, tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošana, lietus ūdens novadīšanas risinājumu ieviešana un intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūve. Paaugstinot gājēju un velobraucēju drošību, izbūvētas vairākas jaunas gājēju pārejas, kas šķērso gan Ģ. Radziņa krastmalu, gan 11. novembra un 13. novembra ielas.

“Rīgas satiksmes” valdes loceklis Jānis Golubevs atzīst: “Pēc vairāku mēnešu rūpīga darba, esam pabeiguši tramvaja infrastruktūras pārbūves darbus 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Pēc būvdarbu pabeigšanas ir paaugstināts drošības līmenis sliežu pārmiju zonā un kopumā, līdz ar automatizēto pārmiju ierīkošanu, uzlabota arī krustojuma caurlaidība, tādējādi saīsinot krustojuma šķērsošanas laiku. Tāpat, lai mazinātu sliežu ceļu vibrācijas un trokšņus, sliedes pie plātnēm pielīmētas ar speciālu troksni un vibrāciju slāpējošu, kā arī elektroizolējošu materiālu.”

Gājēju un velobraucēju ceļa rampa kalpos kā vides elements, bet Gogoļa ielas tunelī būs paredzēta velosipēdu novietne

Veicinot mobilitātes attīstību, projektu ietvaros gājējiem un velosipēdistiem izveidoti drošāki pārvietošanās risinājumi. Ģ. Radziņa krastmalā atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju un velobraucēju ceļu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un līdz “Rail Baltica” dzelzceļa tilta izbūvei rampa kalpos kā vides elements – Tā tiks apgaismota un pašvaldība iedzīvotāju ērtībām tur plāno uzstādīt soliņus. Savukārt Gogoļa ielas gājēju tunelis pie Centrāltirgus ir pārbūvēts par gaišu velosipēdu novietni. Tunelī ierīkots mūsdienīgs apgaismojums un izvietotas video novērošanas kameras.

Iedzīvotājiem pieejama jauna labiekārtota atpūtas zona

Viens no projekta uzdevumiem bija pārveidot Ģ. Radziņa krastmalu par videi draudzīgu un cilvēkiem pieejamu vidi. Tādēļ drūmā un degradētā vieta iepretim Centrāltirgum, kur pirms tam bija autostāvvieta, tapusi par jaunu funkcionālu zonu ar labiekārtotu atpūtas laukumu. Laukuma centrā ir divi galvenie elementi – koka labiekārtojuma elements un projekta sirds – sarkanais ozols. Ideju par labiekārtotu atpūtas zonu virzīja arhitekti. Koka labiekārtojuma elements izveidots, ņemot vērā vēstures faktus, jo senāk šajā vietā rīdzinieki šķiroja un krāva baļķus un citus vērtīgus kokmateriālus, kas tika pludināti pa Daugavā. Šis elements kalpos dažādiem mērķiem – gan kā arhitektonisks elements, gan arī atpūtas zona, ievērojot visas drošības prasības. Cilvēku ērtībām laukumā izvietoti soliņi, velonovietnes, brīvkrāns, atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēts apgaismojums. Savukārt ainavu pilnveido sarkanais ozols, kas ir dendroloģiski vērtīgs un Latvijā salīdzinoši reti sastopams koks. Sākotnēji ozols atradās autoostas teritorijā, kur tas tika iestādīts 1964. gadā. Dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūvēs darbu dēļ 2020. gadā ozols tika pārvietots uz pagaidu vietu, bet šogad atkal pārstādīts Ģ. Radziņa krastmalā. Ozolam ir gan emocionāla, gan vēsturiska vērtība, tādēļ tā pārvietošana bija sevišķi rūpīga un atbildīga. Eksperti atzīst, ka koks jaunajā vietā ir iejuties labi, bet turpmākos trīs gadus tam jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Būvdarbi projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā tika uzsākti 2023. gada februārī Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Kopējais projekta budžets tika plānots 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veidojot Kohēzijas fonda finansējumam –23,8 miljoni eiro, pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro. Savukārt, faktiskās objekta izmaksas sastādīs nedaudz vairāk kā 26 miljonus eiro.

📸 Foto galerija skatāma – ŠEIT

Jauniebraucēju tikšanos cikla noslēgums – tikšanās Rīgas domē

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Make Room Europe” un sabiedriskās politikas centru “Providus” 1. novembrī Rīgas rātsnamā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem – ārvalstu studentiem, uzņēmējiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Rīgu šodien sauc par savām mājām. Pasākumā piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

Šis bija tikšanos cikla ar jauniebraucējiem noslēguma pasākums, kurā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika izzināti dažādi līdzdalības un iesaistes veidi pilsētas dzīvē.

Šogad kopā notika sešas tikšanās, kuru laikā jauniebraucēji uzzināja vairāk par NVO lomu pilsētā un par NVO nama piedāvātajām iespējām, par dažādiem līdzdalības mehānismiem, pilsētas bibliotēku tīkla piedāvājumu, Rīgas apkaimēm un līdzdalības iespējām tajās, kā arī pašvaldības līdzdalības budžetu, brīvprātīgo darbu, uzņēmējdarbības atbalstu un naida runas un diskriminācijas atpazīšanu un iespējām par to ziņot.

Šim tikšanos ciklam bija ļoti būtiska loma jauniebraucēju aktīvas iesaistes veicināšanā pašvaldības dzīvē. Klātesošie atzina, ka no visām tikšanās reizēm visvairāk guvuši no apkaimju tematikai veltītās tikšanās Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kā arī ļoti lietderīgs bijis pasākums Cilvēktiesību centrā un iespēja gūt informāciju par to, kur griezties dažādos gadījumos, ja tiek aizskartas cilvēktiesības.

Arī pašvaldība un projekta partneri – biedrība “Make Room Europe un sabiedriskās politikas centrs “Providus” – ļoti daudz guva šajā projektā, jo papildus tikšanos ciklam ar jauniebraucējiem gan nevalstisko organizāciju un pašvaldības pārstāvjiem, gan pašiem jauniebraucējiem notika apmācības par līdzdalību, kopradi politikas veidošanā un līderību savas kopienas iesaistei. Bez tam tika veikta izpēte un izveidoti ieteikumi pašvaldībai darbā ar jauniebraucējiem.

Noslēguma pasākumā notika arī diskusijas darba grupās par to, kā jauniebraucēji vēlētos vai plāno iesaistīties pašvaldības dzīvē, ņemot vērā iepriekšējos sešos pasākumos dzirdēto, kādi šķēršļi traucē iesaistīties un kādas tālākās darbības būtu nepieciešamas, lai varētu iesaistīties.

Ieskats darba grupu diskusijās

Pārrunāto jautājumu lokā cita starpā izvirzījās šādi: pašvaldības vēlēšanas un iesaistes iespējas tajās, informācijas nepieciešamība par vēlēšanām un politiskajām partijām svešvalodās; iesaiste apkaimju aktivitātēs un biedrībās, tilti starp pašvaldību un NVO, iespēja pretendēt uz pašvaldības finansējumu – nepieciešamība apkaimju u.c. biedrībām piešķirt finansējumu, lai jauniebraucējus iekļautu aktivitātēs, iespēja jauniebraucējiem veidot savas NVO un potenciāli iesaistīties pašvaldības konsultatīvajā padomē, kā arī nepieciešamība pēc informācijas svešvalodās.

Diskusiju dalībnieki uzsvēra arī nepieciešamību pēc informācijas par pašvaldības pakalpojumiem un lēmumiem svešvalodās, kā arī rosināja organizēt pasākumus, kas ļautu vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādās kultūras, kuru pārstāvji Rīgu sauc par savām mājām. Tāpat tika izcelta nepieciešamība pēc kvalitatīvām valodas apguves iespējām.

Jauniebraucēji vēlas iesaistīties, jo plāno palikt Latvijā, var daudz mācīties, taču arī viņiem ir lieliska pieredze, ar ko dalīties. Tika atzīts, ka ļoti trūkst regulāru pasākumu ārvalstnieku piesaistei, šīs sešas tikšanās bija nozīmīgas un pozitīvi ietekmēja integrāciju, būtu liela vēlēšanās šādas tikšanās turpināt.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece L. Ozola. Pārdomās par diskusijās pārrunāto, L. Ozola atzina, ka piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās ir ļoti būtisks līdzdalības aspekts, un jauniebraucēju izteikto vēlēšanos balsot atzinīgi novērtēja kā būtisku signālu gatavībai iesaistīties. Runājot par valodas izaicinājumiem, L. Ozola aicināja saprast, ka valodas jautājums ir sensitīvs, ņemot vērā padomju okupāciju, kad tika darīts viss, lai izdzēstu latviešu kultūru un valodu. Latvija ir vienīgā valsts, kurā iespējams saglabāt latviešu valodu, līdz ar to latviešu valodas apguve ir veids, kā izvairīties no divvalodu sabiedrības. Tas gan sākotnēji var radīt neērtības, tomēr jauniebraucēji aicināti saprast, kāpēc ir šāda nostāja, un palīdzēt rūpēties par Latvijas kultūru.

Pasākuma noslēgumā izskanēja biedrības “Make Room Europe” aicinājums būt vienotiem gan kā sabiedrībai, gan kā kopienai. Daudzas kopienas Latvijā nodrošina iespēju mācīties, ir arī citas lielas kopienas kā indiešu, uzbeku, dažādu Eiropas valstu kopienas un tajās kopīgiem spēkiem, jauniebraucējiem daloties ar savām prasmēm ar vietējiem iedzīvotājiem, var tikt radīts kaut kas patiešām skaists!

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” īstenotā Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros. MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Iedzīvotāji aicināti publiskās apspriešanas laikā paust viedokli par jaunajām Rīgas mājokļu politikas pamatnostādnēm

No 31. oktobra līdz 30. novembrim iedzīvotāji aicināti piedalīties publiskajā apspriešanā par jaunajām Rīgas mājokļu politikas pamatnostādnēm, kas paredz galvaspilsētā līdz 2030. gadam uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un gandrīz diviem tūkstošiem pašvaldības dzīvokļu veikt atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā.

“Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību kopā ar privāto sektoru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Mājokļu politikas pamatnostādņu izstrāde gan pašvaldībai kopumā, gan Mājokļu un vides departamentam kā par nozari atbildīgajai iestādei ir plats solis tuvāk tam, lai Rīga, atbilstoši tās vajadzībām, varētu nodrošināt pašvaldības atbalstītus mājokļus. Pamatnostādnes paredz virkni ieceru, kuras īstenojot varēsim samazināt esošo gaidīšanas laiku dzīvokļa jautājuma risināšanai, gan arī sākt Rīgā vēl nebijušu atbalstu, lai ar mājokli nodrošinātu speciālistus, kas ir nodarbināti pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās. Pamatnostādņu izstrāde ir notikusi vienlaicīgi ar nacionāla līmeņa mājokļu politikas dokumenta izveidi, tas nozīmē, ka ir bijusi iespēja paust pašvaldības vajadzības dažādu atbalsta instrumentu kontekstā. Pamatnostādņu izstrādes procesā aktīvi strādāja arī Rīgas domes deputāti, it īpaši Mājokļu un vides komitejas vadība,”

uzsver Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Dace Ziediņa.

📌 Publiskās apspriešanas sanāksme norisināsies 7. novembrī plkst. 15.00 Rīgas domes Sēžu zālē, Rātslaukumā 1 un tiešsaistē MS TEAMS vidē, kā arī tiks pārraidīta portālā riga.lv un pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

● Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS TEAMS vidē vai pieteiktos uz dalību publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē, aicinām līdz 5. novembrim plkst. 12:00 reģistrēties – ŠEIT.

● Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam.

Rakstiskus priekšlikumus par Pamatnostādņu 1. redakciju var iesniegt līdz 30. novembrim (ieskaitot):

  • sūtot uz e-pastu: dace.ziedina@riga.lv un liga@g93.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30. novembrim) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļa un vides departamentam uz adresi: Brīvības ielā 49/53, Rīgā, LV-1010 ar norādi “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2030. gadam 1. redakciju”;
  • klātienē jebkurā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietā:
    • Daugavpils iela 31;
    • Eduarda Smiļģa iela 46;
    • Ieriķu iela 43A;
    • Gobas iela 6A;
    • Brīvības iela 49/53 darba dienās darba laikā, norādot uz aploksnes “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2030. gadam 1. redakciju”.

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām pēc dzīvojamās vides kvalitātes – ārtelpas labiekārtojuma, nodrošinājuma ar dažāda veida pakalpojumiem un infrastruktūru un vides pieejamības. Arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs daudzām mājsaimniecībām.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā, atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

Interešu izglītības metodisko materiālu skatē prezentē pedagogu labo praksi, mūsdienīgas un inovatīvas mācību metodes

Lai popularizētu interešu izglītības pedagogu labo praksi, sekmētu mūsdienīgu, daudzveidīgu un inovatīvu interešu izglītības mācību metožu pilnveidi, veicinot metodisko materiālu izstrādi, jau vairāk nekā 10 gadus Rīgā norisinās Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu interešu izglītības pedagogu metodisko materiālu skate. Pagājušajā nedēļā norisinājās skates dalībnieku darbu prezentācijas.

Skati organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodisko centru.

Šogad skatei tika iesniegti 17 darbi dažādās jomās, apkopotas un iesniegtas metodiskās izstrādnes, mācību līdzekļi (tai skaitā inovatīvie mācību līdzekļi un rīki interešu izglītībā), mācību, audzināšanas, organizatoriskā darba un citi interešu izglītības atbalsta materiāli.

Skatē piedalās 21 autors no septiņām interešu izglītības iestādēm un divām vispārējās izglītības iestādēm:

• Rīgas Jauno tehniķu centra;
• Tehniskās jaunrades nama “Annas 2”,
• Bērnu un jauniešu centra “Daugmale”;
• Bērnu un jauniešu centra “IK Auseklis”;
• Mākslinieciskās jaunrades centra “Praktiskā estētikas skola”;
• Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils”;
• Pamatskolas “Rīdze”;
• Pārdaugavas bērnu un jauniešu centra “Altona”;
• Rīgas 93.vidusskolas.

Metodisko materiālu prezentācijās ar savu pieredzi dalījās radošo industriju jomas, tehniskās jaunrades, vides izglītības, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas, mūsdienu un tautas deju, mūzikas, teātra, sporta un latviešu valodas interešu izglītības pedagogi, izglītības metodiķi un brīvā laika centru pedagogi. Prezentāciju laikā dalībniekus atbalstīja iestāžu direktori, direktoru vietnieki, izglītības metodiķi.

Jautājumus uzdeva, iedrošināja un komentārus sniedza vērtēšanas komisija:

• Patricija Brekte – Pannetjē – māksliniece – gleznotāja, Jāņa Rozentāla Mākslas skolas metodiķe, radošo mākslas darbnīcu vadītāja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā;
• Vita Brakovska – Biedrības ZINIS valdes priekšsēdētāja, Latvijas augstskolu pasniedzēja, radošuma un inovāciju meistare ar MBA grādu;
• Inga Sidorčika – Boboviča – Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Interešu un sporta izglītības nodaļas interešu izglītības programmu vadītāja Inga Sidorčika-Boboviča;
• Inga Cimiņa – Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra vadītāja.

🔎 Foto ieskats skates prezentāciju pasākumā – skatāms ŠEIT.

Vērtēšanas komisija augstu novērtēja skates dalībnieku profesionalitāti, radošumu, drosmi un ieguldījumu, stiprinot interešu izglītības metodisko bāzi Rīgā. Komisijas pārstāvji izteica atzinību un gandarījumu vērojot pedagogu racionālu tehnoloģiju pielietojumu mācību metožu dažādošanai un savu ieguldīto laika resursu optimizācijai. Tai pat laikā, augsti novērtējot, jebkura pedagoga daudzveidīgo izdomu interešu izglītības dalībnieku sociālo prasmju attīstībai, stiprinot viņu nākotnes profesionālo konkurētspēju pasaulē.

“Mana augstākā atzinība pieder tiem, kas gatavi pievienoties tam nu jau augošajam eksperimentētāju un konceptuāli jaunu formātu meklētāju pulkam, kas agri vai vēlu kļūst par pārliecinošu impulsu mums visiem tik ļoti nepieciešamām pārmaiņām ne tikai izglītībā, bet arī sabiedrībā kopumā,”

par skati saka Vita Brakovska.

📌 Iesniegto darbu vērtēšana noslēgsies 15. novembrī. Tiks noteikti labākie darbi dažādās kategorijās – metodiskā izstrādne, mācību līdzeklis, mācību, audzināšanas un organizatoriskā darba atbalsta materiāls, cita veida metodiskais materiāls, jaunā mācību satura “Skola2030” integrēšana interešu izglītībā, STEM interešu izglītībā, inovatīvie mācību līdzekļi un rīki interešu izglītībā.

Laureāti un speciālo balvu ieguvēji tiks sumināti 6. decembrī Rīgas interešu izglītības metodisko materiālu skates dalībnieku apbalvošanās pasākumā VEF Kultūras pilī uz kuru tiek aicināti gan skates dalībnieki, gan iestāžu pārstāji, kas iedrošināja, stiprināja un atbalstīja skates dalībniekus skates norisē.

“Rīgas kultūras mantojuma jauniešu simpozijs” noslēdzas ar iedvesmojošu Rīgas kultūras mantojuma izzināšanu.

RĪGA, Latvija – [1.11.2023] – OPEN REPUBPLIC ar prieku paziņo par veiksmīgu trīs dienu pasākuma “Rīgas kultūras mantojuma jauniešu simpozijs” noslēgumu, kas pulcēja dažāda vecuma un izcelsmes jauniešus, kuri vienoti kopīgā interesē par Rīgu un tās stāstu. Simpozijs, kas notika Rīgā no 27. līdz 29. oktobrim bija kultūras mantojuma, izglītības un sadarbības svētki.

Pasākums piedāvāja dalībniekiem daudzveidīgu aktivitāšu klāstu, kas koncentrējās uz bagātīgo Rīgas kultūras mantojumu. Pasākuma akcenti bija informatīvas darbnīcas, kas iedziļinājās Rīgas vēsturiskajās vietās, uzsverot to nozīmi vietējā kultūrā kā arī pārdomas rosinošas diskusijas izpētīja kultūras mantojuma materiālos un nemateriālos aspektus, sniedzot dalībniekiem izpratni par viņu lomu Rīgas kolektīvās identitātes veidošanā. Tāpat nozīmīga simpozija sastāvdaļa bija sarunas par sociālo mediju platformu izmantošanu kā mūsdienīgu instrumentu, lai stāstītu saistošus stāstus un veicinātu izpratni par kultūras mantojuma saglabāšanu. Dalībniekiem bija arī iespēja iepazīties ar Rīgas kultūras vēsturi personiskāk, izmantojot ekskursiju pa pilsētu.

📌 Ievērojams simpozija rezultāts ir kopīgi veidotie videoklipi, kuru mērķis bija parādīt izpētīto un apmeklēto vietu skaistumu un nozīmi. Šo videoklipu galvenā loma ir Rīgas kultūras mantojuma dziļākas izpratnes veidošanā.

Pasākuma daudzveidīgais dalībnieku kopums bija vēl viens panākums, pulcējot vietējos jauniešus un jauniešus, kuri Latvijā ieradušies no tādām valstīm kā ASV, Īrija, Kolumbija, Ekvadora un citas. Šī pieeja saskan ar pasākuma mērķi padarīt Rīgu iekļaujošāku un pretimnākošāku cilvēkiem no dažādām kultūrām, kuri pilsētu sauc par mājām.

Pasākumu organizatorus, lektorus un pašus dalībniekus iedvesmoja apņemšanās izzināt mūsu pilsētas Rīgas bagātīgos kultūras mantojumu. Simpozijs arī radīja savu saukli “Mana Rīga – mūsu Rīga!”, tādejādi cerot turpināt centienus popularizēt Rīgas daudzveidīgo kultūras mantojumu.

Simpoziju organizēja SIA OPEN REPUBLIC ar Rīgas domes finansiālu atbalstu.

“Vakari ar ekspertiem” jaunatnes NVO un jomas pārstāvjiem

Jaunatnes nevalstisko organizāciju un jomas pārstāvji aicināti piedalīties četros tematiskajos vakaros novembrī, lai kopā ar dažādu nozaru ekspertiem iegūtu papildu zināšanas savas kapacitātes celšanai.

“Vakari ar ekspertu” iecerēti kā semināri/diskusijas brīvā gaisotnē, dodot iespēju dalībniekiem klātienē uzdot ekspertiem sev interesējošos jautājumus.

📌 Pieteikšanās – ŠEIT

Piesakoties, dalībniekiem lūgums norādīt sev interesējošos jautājumus, lai palīdzētu ekspertiem vēl efektīvāk sagatavoties un sniegt pilnvērtīgas atbildes.

TĒMAS UN EKSPERTI:

● Sponsoru piesaiste organizācijai (trešdiena, 8. novembris, no plkst.16.30 līdz 18.30). Eksperte: Zane Kronberga, “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore. Lokācija: “Visas Iespējas” telpās, Čaka ielā 84a, Rīgā.
● Brīvprātīgo piesaiste (trešdiena, 15. novembris, no plkst.17.00 līdz 19.00). Eksperts: Dāniels Liecis, biedrība “Klubs Māja – jaunatne vienotai Eiropai”.
● Sabiedriskās attiecības un komunikācija organizācijā (ceturtdiena, 23/11/23, no plkst.17.00 līdz 19.00). Eksperte: Kristīne Tjarve, “Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem” valdes priekšsēdētāja.
● Grāmatvedība un finanses (trešdiena, 29. novembris, no plkst.17.00 līdz 19.00). Eksperte: Ieva Žinko, SIA “act.count.think”.

Lokācija pēdējiem trim vakariem vēl tiks precizēta.

“Vakarus ar ekspertiem” rīko Rīgas jauniešu centrs “Kaņieris” (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments) jaunatnes jomas darbinieku apmācību programmas ietvaros.

🔎 Vairāk informācijas, rakstot uz kanieris@riga.lv.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments maina nosaukumu

No šī gada 1. novembra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments tiek pārdēvēts par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar 30. augustā apstiprināto Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumu (saistošie noteikumi Nr. RD-23-235-sn), kas paredz mainīt nosaukumu visiem Rīgas domes departamentiem. No 1. novembra mainās tikai departamentu nosaukuma pirmā daļa no “Rīgas domes” uz “Rīgas valstspilsētas pašvaldības”, kas turpmāk jāievēro, sagatavojot dokumentus vai komunicējot ar kolēģiem un klientiem.

Aicinām pašvaldības darbiniekus, sadarbības partnerus un iedzīvotājus ņemt vērā izmaiņas!

Atvērta pieteikšanās IN-HABIT inkubācijas programmai

Aicinām jaunos uzņēmējus līdz š.g. 10.novembrim pieteikties EU fondu finansētai inkubācijas programmai “IN-HABIT”!

IN-HABIT inkubācijas programma atbalstīs 40 agrīnas stadijas jaunuzņēmējus, kuri veido ilgtspējīgus uzņēmumus un vēlas ar savu biznesa ideju pozitīvi ietekmēt Rīgas plānošanas reģionu un Āgenskalna tirgu. Programma ir veidota sadarbībā ar “Bridge for Billions”, vienu no lielākajiem uzņēmēju tīkliem pasaulē.

Ar unikālas tiešsaistes mācību platformas palīdzību, 4 mēnešu garumā, jaunuzņēmējiem būs iespēja attīstīt un pārbaudīt sava biznesa dzīvotspēju; saņemt atbalstu no brīvprātīgā mentora; piedalīties tīklošanās pasākumos; būt daļai no daudzveidīga uzņēmēju tīkla; ar savu produktu vai pakalpojumu piedalīties kopīgā pasākumā Āgenskalna tirgū, kuru kopīgi veidojam par daudzfunkcionālu pārtikas centru ilgtspējīgi ražotai vietējai pārtikai, kā arī vietu radošām un izglītojošām aktivitātēm.

Pēc programmas pabeigšanas, dalībnieki varēs lejupielādēt izveidotā biznesa plāna kopsavilkumu un piedalīties konkursā, lai dotos prezentēt savu biznesa ideju starptautiskā IN-HABIT pasākumā kādā no programmas dalībvalstīm.

Programmas pirmo kārtu veiksmīgi pabeidza 19 jaunuzņēmēji, kuri prezentēja savu ideju noslēguma pasākumā Āgenskalna tirgū. Kā arī viens no konkursa uzvarētājiem, Elīna Zandere ar “LEGOMO” gardēžu dārzeņu maltītēm, š.g. septembrī devās prezentēt savu biznesa ideju starptautiskajā IN-HABIT konsorcijā, Slovākijā, kur veiksmīgi ieguva savu pirmo sadarbības iespēju ar slovāku uzņēmumu.
IN-HABIT ir Eiropas Komisijas “Apvārsnis 2020” programmas (Horizon 2020) projekts, kura mērķis ir nodrošināt iekļaujošus pasākumus veselības un labbūtības jomās četrās maza un vidēja lieluma pilsētās: Rīgā (Latvija), Kordovā (Spānija), Lukā (Itālija) un Nitrā (Slovākija).

Atbalstāmās jomas ir: vietējas izcelsmes pārtikas ražošana, atpūta un izglītība, uzturs, fiziskās aktivitātes, aktivitātes bērniem, darbnīcu izveide, zero waste, kultūras tūrisms (ekskursijas, gidi, lietotnes, audio gidi, spēles), dažādu iedzīvotāju grupu integrācija, atkritumu apsaimniekošana, koplietošanas pārtikas telpas vai risinājumi, pārtikas e-tirgus, aprites ekonomikas idejas (pārtikas un nepārtikas atkritumu radoša atkārtota izmantošana jeb “upcycling”), ar zinātni, viesmīlību un atpūtu saistīti projekti, amatniecības biznesa idejas un citas ar veselību, labbūtību un sociālo uzņēmējdarbību saistītas jomas. saistītas jomas.

*Projektam jābūt nākotnē potenciāli īstenojamam Rīgas plānošanas reģionā, Rīgā vai Āgenskalna tirgū, kas ir viens no projekta partneriem.

  • Programma ir latviešu valodā, 100% tiešsaistē un 100% finansiāli atbalstīta (EU Horizon 2020).
  • Mācību ilgums: 4 mēneši, sākot ar 09.01.2024.

📌 Pieteikšanās atvērta IN-HABIT mājaslapā līdz 10.11.2023.

Papildu informācija: anete@bridgeforbillions.org

Rīdzinieki ar invaliditāti aicināti pieteikties atbalstam mājokļa pieejamības nodrošināšanai

Lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atvieglotu ikdienu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ar pirmās vai otrās invaliditātes grupu un bērnu no 15 līdz 17 gadiem, kuriem ir kustību traucējumi pārstāvjus, līdz 31. oktobrim Labklājības departamentā pieteikties Eiropas atveseļošanās fonda atbalsta pasākumiem mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai.

Individuālo mājokļu vides piekļūstamības uzlabošana sekmēs personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, kā arī sekmēs to iespēju dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi (t.sk. sekmēs iespēju piekļūt veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem), kā arī veicinās iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.

Viena mājokļa vides pielāgošanai maksimālais attiecināmais finansējums ir 18 299 eiro. Atbalsts tiek sniegts viena mājokļa pielāgošanai darbspējas vecuma cilvēkiem (līdz 63 gadu vecumam, kā arī bērniem ar invaliditāti no 15 līdz 17 gadiem) ar kustību traucējumiem, kam ir I un II invaliditātes grupa: tiem, kuri pārvietojas riteņkrēslā vai izmanto tehniskos pārvietošanās palīglīdzekļus.

📌 Persona var pretendēt uz atbalsta pasākumiem, ja:
● strādā (t.sk. pašnodarbinātā persona);
● mācās (jebkurā izglītības posmā);
● iesaistīts brīvprātīgā darbā (oficiāli noformētas līgumattiecības);
● nodarbojas ar paralimpisko sportu un piedalās nacionālā vai starptautiskā mēroga sacensībās;
● darbojas nevalstiskā organizācijā;
● bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos;
● apmeklē dienas aprūpes centru (DAC), specializētās darbnīcas, saņem “atelpas brīža” pakalpojumu.

Pielāgojamais mājoklis:
● Ir mērķa grupas personas īpašumā;
● Pirmās vai otrās pakāpes radinieka īpašumā (jāiesniedz būs mājokļa īpašnieka apliecinājums, ja daudzstāvu namā tad apsaimniekotāja apliecinājums);
● Mājoklis ir esoša māja vai tās daļa, dzīvokļa īpašums vai tā daļa;
● Mājoklis kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu;
● Ir noslēgts īres līgums uz vismaz 5 gadiem;
● Nav veikta nelegāla pārbūve un ēka nav avārijas stāvoklī;
● Nav iekrājušies parādi par dzīvesvietu;

Iesniegumā jānorāda:
● Mērķa grupas personas dati vai likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja dati;
● Dati par personas mājokli, kurā tiks veikti vides pielāgojumi;
● Dokumenti, kas papildus jāpievieno iesniegumam (izraksts no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) vai ārstējošā ārsta atzinums, kurā norādīta pamatdiagnoze (SSK kods), izziņa, kas apliecina nodarbinātību, dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, mājokļa komunālo maksājumu pēdējā kvīts);
● Dokumentus, kurus iesniedz vai uzrāda kopā ar iesniegumu, vai uzrāda apsekošanas laikā (mājokļa plāns vai citi dokumenti, kas attiecas uz mājokli);

Mērķa grupas personas apliecinājumi:
● mājokļa atbilstības apliecinājums, kas ietver informāciju, ka nav saņemtas brīdinājums par telpu īres izbeigšanu, nav uzsākts parādu piedziņas vai cits tiesvedību process.
● apliecinājums par patiesas informācijas sniegšanu.

📌 Rīdzinieki aicināti pieteikties līdz 31. oktobrim plkst. 16.00 Rīgas domes Labklājības departamentā, e-pastā: dl@riga.lv iesniedzot mērķa grupas personas iesniegumu.