Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību, nodrošinot pilnvērtīgu Daugavas ūdens telpas un ūdensmalu izmantošanu un precizējot vietu jaunai vietzīmei, kas atspoguļos pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personību un vērtības.

Atklātās radošās sacensības mērķis ir atrast labāko risinājumu un lietpratīgākos autorus, kas galvaspilsētas pašvaldības uzdevumā spēj radīt augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus. Laikā, kad noslēgumam tuvojas Mūkusalas promenādes izbūve, pašvaldībai nepieciešamas profesionālu apbūvētās vides veidotāju idejas un priekšlikumi Rīgas publiskās ārtelpas attīstības nākošajiem etapiem un projektiem.

Metu konkursa dalībnieku uzdevums ir rast risinājumus, ar kuriem tiktu uzlabotas gājēju, riteņbraucēju un mikromobilitātes rīku lietotāju drošas piekļuves iespējas AB dambja teritorijai un ar ainavā iederīgiem paņēmieniem ierobežota nedroša un neatļauta brauktuvju šķērsošana Mūkusalas ielas rotācijas aplī, kā arī paredzēti veloceļu savienojumi ar AB dambja tuvākās apkārtnes esošo un plānoto veloinfrastruktūru (Akmens tilts, Mūkusalas iela, Kuģu iela). Lietotāju plūsmas organizējamas, saglabājot brīvu gājēju kustību visā AB dambja teritorijā — attīstot celiņu tīklojumu, uzlabojot ūdensmalu izmantošanas iespējas un vides piekļūstamību.

Vērtības, kuras Jānis Čakste (1859—1927) – sabiedrisks un politisks darbinieks, pirmais Latvijas Valsts prezidents un jurists – iemiesoja un kuras tiks atspoguļotas Rīgas pilsētvidē ir: atvērtība jaunām idejām un līdzcilvēku viedokļiem, individuāla atbildība par notiekošo, neatlaidīgs darbs, godīgums, pateicība un vēlme dot.

Metu konkursa projektēšanas programma paredz, ka konceptuālajam uzstādījumam atbilstoša vieta veidojama kā pārdomāta, precīzi komponēta AB dambja ainavas daļa brīvi radošā risinājumā, kas harmonē ar Vecrīgas panorāmu un Pārdaugavas ainavu skatos no dažādām perspektīvām. Tā var tikt izmantota kā individuālai kontemplācijai, tā cilvēku saskarsmei, izziņai un nelieliem publiskiem pasākumiem. Vietas formas, izmēra un novietojuma noteikšana ir konkursa dalībniekiem risināms uzdevums. Tās detalizēts mākslinieciskais un ainaviskais risinājums šajā konkursā nav jāpiedāvā.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā. Projektu teritorijas plānojuma sadaļā nozīmīgi žūrijas vērtējuma kritēriji ir AB dambja rakstura vienotība, ainaviskā kvalitāte, risinājumu atbilstība vides mērogam un iederība Rīgas vēsturiskā centra un Daugavas ainavā, teritorijas definētā tematiskā ievirze, ierosinātās kultūras un izklaides programmas daudzpusība un Jāņa Čakstes personību un vērtības reprezentējošas vietas integrācija AB dambja ainavā un funkcionālajā plānojumā, tos papildina citi – apstādījumu un labiekārtojuma sadaļā.

Konkursa balvu fonds ir 16 000 eiro, kas ietver arī godalgu saņēmēju nomaksātus nodokļus.


Metu iesniegšanas termiņš –  līdz 2026. gada 4. februārim.


Atbildes uz potenciālo konkursa dalībnieku jautājumiem tiks sniegtas trīs daļās:

  •  uz tiem, kas uzdoti līdz 2025. gada 19. novembrim;
  • līdz 2025. gada 10. decembrim;
  • līdz 2026. gada 7. janvārim.

Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un žūrijas komisiju un ieinteresētajiem dalībniekiem vai dalībniekiem notiek rakstveidā – izmantojot Elektronisko iepirkumu sistēmas funkciju „Pretendentu jautājumi” vai elektroniski, sūtot jautājumus uz e-pastu padiepirkumi@riga.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu.

Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.


Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.


Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks kopā ar Mājokļu un vides departamenta un Teodora Jura fonda pārstāvjiem piektdien, 7. novembrī, svinīgi atklāja atjaunotu bērnu rotaļu laukumu Ēbelmuižas parkā, kur pašvaldība šoruden uzstādījusi jaunas rotaļu iekārtas, kas piemērotas arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

“Mēs aktīvi strādājam un veidojam vidi, kur bērni var droši pavadīt laiku, mācīties un augt. Pagājušajā gadā kopīgiem spēkiem atjaunojām Ēbelmuižas parku, kas ir populāra atpūtas un pastaigu vieta tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un tagad ir arī atjaunots bērnu rotaļu laukums, kurā atpūsties varēs bērni ar dažādām vajadzībām,”

uzsver E. Ratnieks

“Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem – justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs. Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā daļā ar gumijoto segumu uzsvars likts uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, un visas rotaļu ierīces – karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka – ir ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu veidota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā uzstādīti šūpuļtīkli mierīgai atpūtai.

Jaunajā rotaļu laukumā nav izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukuma atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

📸 FOTO

 

Trešdien, 5. novembrī, Rīgas pašvaldības un Rīgas Franču liceja vadība kopā ar skolēniem atklāja pašvaldības atjaunoto āra sporta laukumu skolas teritorijā, Mēness ielā 8, kurā sportot būs iespēja gan skolēniem, gan arī apkaimes iedzīvotājiem.

“Šādi daudzfunkcionālie sporta laukumi pie Rīgas izglītības iestādēm ir milzīgs ieguldījums gan mūsu skolēnu veselībā, gan Rīgas apkaimju dzīves kvalitātē. Priecājos, ka Rīgas Franču liceja teritorijā no novecojušas vides ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra, kurā bērni un jaunieši var sportot, bet pēc mācībām šī telpa kļūs par vietu, kur aktīvi un veselīgi laiku var pavadīt arī apkārtējo namu iedzīvotāji. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izveidots mazais futbola laukums ar mākslīgo zālienu (13x23m), izveidots multifunkcionālais laukums (32×19), kurā iespējams spēlēt volejbolu, basketbolu, badmintonu. Tāpat izveidots arī skrejceļš un tāllēkšanas sektors, vingrošanas laukums ar četriem vingrošanas elementiem, rotaļu laukums bērniem ar divām rotaļu iekārtām.

Skolas teritorijā tika atjaunots gājēju un braucamās daļas segums 3510 m2 apjomā, kā arī atjaunots zāliens 2210 m2 apjomā. Tika izveidots jauns apgaismojums un videonovērošanas sistēma iestādes teritorijā, kā arī uzstādīta velosipēdu remonta stacija.

Teritorijā kopā uzstādīti vienpadsmit soli ar atzveltni, viens skeitborda turētājs, trīs velosipēdu turētāji, divi skrejriteņu turētāji, divi tenisa galdi. Skolēnu ērtībām uzstādīta brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta.

Āra sporta infrastruktūras izveidei Franču liceja būvdarbu kopējās izmaksas veidoja 1 140 646 eiro ar PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Reaton”.

Par būvdarbu uzraudzību atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.


Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT


Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.

 

No 39 ideju projektiem, kas iesniegti Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, iedzīvotāju balsošanai tiek virzīti 32 projekti. Balsošana par projektiem sāksies 1. novembrī.

Septiņi no iesniegtajiem projektiem tika noraidīti. Galvenie iesniegto projektu ideju noraidīšanas iemesli ir budžeta pārsniegšana, projekta īstenošana ir atzīta par neiespējamu, vai tas, ka pašvaldība jau īsteno līdzīgu projektu pieteiktajā teritorijā.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad projektu idejās īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku un dažādu sporta laukumu izveidi. Tāpat iesniegtas arī vairākas idejas saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu un infrastruktūras uzlabošanu pilsētā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

 infrastruktūras projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

iekšpagalmu projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

sociālo inovāciju projekti – vienaprojekta maksimālā summa ir 50 000 EUR.

Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.


Balsošanai virzītie projekti būs atrodami platformā geolatvija.lv.

Balsot šajā pašā platformā – sadaļā “Līdzdalības budžets”

būs iespējams

no 1. novembra līdz 30. novembrim


Šogad balsošanā varēs piedalīties tikai Rīgas pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji, autentificējoties platformā geolatvija.lv. Tāpat balsot būs iespējams no 16 gadu vecuma un par visiem projektiem, bet ne vairāk kā vienu reizi. Kā arī balsot varēs klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktos.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Galvaspilsētā esošais nātrija spuldžu ielu apgaismojums tiks nomainīts pret jaunu, energoefektīvu LED apgaismojumu. Jaunie LED gaismekļi nodrošina augstāku energoefektivitāti un ievērojami samazina elektroenerģijas patēriņu, tādējādi ļaujot pilsētai samazināt uzturēšanas izmaksas un oglekļa emisijas.

Pāreja uz LED tehnoloģiju ielu apgaismojumā notiek visā pasaulē, un arī Rīga ar šo projektu sper nozīmīgu soli pretī energoefektīvākai, drošākai un ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai.

Kopumā paredzēts nomainīt ap 3865 gaismekļus Rīgas ielās:

  • Anniņmuižas bulvārī (Imanta);
  • Daugavgrīvas ielā (Spilve, Iļģuciems, Dzirciems);
  • Jūrmalas gatvē (Imanta, Dzirciems);
  • Spilves ielā (Iļguciems);
  • KārļaUlmaņa gatvē (Beberbeķi, Zolitūde, Pleskodāle, Bieriņi, Torņakalns, Atgāzene, Ziepniekkalns, Salas);
  • Mūkusalas ielā (Ziepniekkalns);
  • Ķengaraga promenādē (Ķengarags);
  • Lokomotīves ielā (Ķengarags);
  • Bebru ielā (Imanta);
  • Salaspils ielā (Latgales apkaime);
  • Uriekstes ielā (Sarkandaugava);
  • Pulkveža Brieža ielā (Skanste);
  • Kokneses prospektā (Mežaparks);
  • Tilta ielā (Sarkandaugava);
  • Hanzas ielā (Skanste);
  • Bukultu ielā (Sarkandaugava);
  • Biķernieku ielā (Teika);
  • Sergeja Eizenšteina ielā (Mežciems);
  • Gaiļezera ielā (Mežciems);
  • Hipokrāta ielā (Mežciems);
  • Stirnu iela (Teika);
  • Ropažu ielā (Teika);
  • Buļļu ielā (Dzirciems, Iļģuciems);
  • Kuģu ielā (Āgenskalns);
  • Raņķa dambī (Āgenskalns);
  • Dzirciema ielā (Zasulauks, Dzirciems, Iļģuciems);
  • Parādes ielā (Daugavgrīva);
  • Slokas ielā (Āgenskalns, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta);
  • Ozolciema ielā (Ziepnmiekkalns);
  • Kantora ielā (Bieriņi);
  • Mārupes ielā (Āgenskalns);
  • Dārziņu ielā (Dārziņi);
  • Piedrujas ielā (Dārzciems);
  • Rēzeknes ielā (Dārzciems);
  • Meža prospektā (Mežaparks);
  • Gaujas ielā (Čiekurkalns, Mežaparks);
  • Duntes ielā (Brasa, Skanste, Sarkandaugava)
  • Ezermalas ielā (Čiekurkalns);
  • Ganību dambī (Skanste, Sarkandaugava);
  • A.Čaka ielā (Avoti, Centrs, Grīziņkalns);
  • Marijas ielā (Centrs);
  • Brīvības ielā (Centrs, Brasa , Grīziņkalns).

Izmantojot Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta resursus, tiks izvērtēta iespēja veikt nomaiņu arī papildu ielās – 597 gaismekļi tiks piegādāti uz departamenta noliktavām uzturēšanas vajadzībām.

Projektā paredzēts nomainīt esošos gaismekļus, atjaunot balstu pievadkabeļus un automātslēdžus, kā arī uzstādīt un reģistrēt gaismekļu kontrolierus apgaismojuma vadības sistēmā, nodrošinot modernu un efektīvu apgaismojuma risinājumu.

Konkurss tika organizēts divās daļās: pirmā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Klimata programmas budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 379 746 eiro, un otrā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Pašvaldības budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 630 045 eiro.

Atklātā konkursa abās daļās uzvarēja uzņēmums SIA “Vizulo Solutions”. Izpildes termiņš paredzēts deviņu mēnešu laikā, darbus plānots sākt decembra sākumā.

 

Rīgas dome un Jana Olševska fonds “Palīdzība poļiem Austrumos” noslēgusi sadarbības līgumu par Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas sporta kompleksa būvniecību un modernizāciju Nīcgales ielā 15, Rīgā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka kopējās projekta izmaksas plānotas 916 523 eiro. No tām fonda līdzfinansējums būs 833 125 eiro, kā arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 83 525 eiro: “Pēdējos gados mērķtiecīgi esam uzsākuši programmu sporta infrastruktūras attīstībai izglītības iestādēs Rīgā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kā Rīgas pilsēta esam pateicīgi Jana Olševska fondam, ar kura finansiālu atbalstu izveidosim āra multifunkcionālu sporta laukumu ar vietu tāllēkšanai, skrejceļu, āra trenažieru zonu un boulderingu jeb kāpšanas alpīnisma sienu, kā arī vingrošanas un rotaļu laukumu dažāda vecuma pirmskolas bērniem.”

“Polija un Latvija ir ne tikai stratēģiskie partneri, bet arī tuvi kaimiņi, kurus vieno kopīga vēsture un vērtības. Ar lielu prieku atbalstām infrastruktūras modernizācijas projektu Rīgā – pirms dažiem gadiem tika atjaunota skolas fasāde, bet šobrīd ieguldām sporta infrastruktūrā. Mēs patiesi priecājamies, ka varam reāli atbalstīt dzīvojošus Latvijā poļus, radot labākus apstākļus mācībām un attīstībai. Sadarbība ar vietējo pašvaldību un partneriem norit nevainojami – tas tikai apliecina, cik daudz laba var paveikt kopā.”

Mikolajs Falkovskis, Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” valdes priekšsēdētājs

“Mūsu skolas infrastruktūras modernizācija ir nozīmīs solis uz priekšu, kas ne tikai uzlabos mācību vidi, bet arī simboliski iezīmēs skolas attīstību. Nākamgad svinēsim skolas 35. jubileju, un šis projekts būs kā īpaša dāvana visai mūsu skolas saimei – skolēniem, pedagogiem un vecākiem. No sirds pateicamies poļu partneriem par atbalstu – projekts tiek īstenots ar Polijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem. Mūsu skola jau daudzus gadus cieši sadarbojas ar poļu partneriem, kopīgi īstenojot vērtīgus un iedvesmojošus projektus. Esam skola ar dziļām saknēm, un mēs ar lepnumu turpinām kopt savas vērtības un tradīcijas.”

Kristīne Barkovska, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas direktores p.i.

Darbu ietvaros plānoti arī teritorijas labiekārtošanas darbi un apgaismojuma izbūve, kā arī sporta zāles skolā ventilācijas sistēmas sakārtošana un sporta zāles grīdas seguma nomaiņa skaņas izolācijas prasību uzlabošanai.

Projektu plānots īstenot 2025.-2026. gadā. Par tā īstenošanu atbildīga Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola un Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Skola izveidota 1991.gadā, un tās sastāvā ietilpst pirmskola, pamatskola un vidusskola. Skolā mācās 441 bērni.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šogad Rīgas izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai ir atvēlēti 35 miljonu eiro, kas ir viens no lielākajiem gada finansējumiem izglītības iestāžu infrastruktūrā. No tiem 29 miljoni eiro tiks ieguldīti skolu, bet 6 miljoni eiro pirmsskolas iestāžu renovācijā. Pašvaldība īsteno āra sporta infrastruktūras atjaunošanas programmu skolu teritorijās. Šoruden bērni varēs sportot četros atjaunotos āra sporta laukumos – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt pērn tika atklāti pieci šādi laukumi – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses ielā), Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā (Slokas ielā), Rīgas 47. vidusskolā (Skaistkalnes ielā), Rīgas 63. pamatskolā (Baltezera ielā) un Rīgas 66. vidusskolā (Katrīnas ielā). Kopumā šogad plānots uzsākt vēl piecu sporta laukumu atjaunošanu dažādās apkaimēs, kuru nodošana plānota nākamgad.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas, bijušais Polijas premjerminists Jans Olševskis (Jan Olszewski, 1930.-2019.) izveidoja fondu „Palīdzība poļiem austrumos”, kas atbalsta ārpus Polijas dzīvojošo poļu kopienas. Viņš ir izcila personība Polijas vēsturē, jurists, politiķis un antikomunistiskās opozīcijas darbinieks. Aktīvi iesaistoties 80. gados opozīcijas kustībā, veicināja cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Polijā. Būdams pirmais nekomunistiskās valdības premjers pēc politiskās transformācijas (1991.-1992.), viņš koncentrējās uz politisko un ekonomisko reformu ieviešanu. Janam Olševskim bija nozīmīga loma mūsdienu Polijas izveidē.

Papildu informācijai: Inese Ozoliņa Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece inese.ozolina@riga.lv

 

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA ir izveidota publiskās mākslas karte, kurā apkopoti gandrīz 500 pilsētā izvietoti un publiski pieejami mākslas un dizaina darbi.

Kartē var apskatīt vietas, kur Rīgā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas, sienu gleznojumi (murāļi), skulptūras, strūklakas, īpaši labiekārtojuma elementi un unikāli ēku dekori.

Iedzīvotāji aicināti iesaistīties Rīgas publiskās mākslas kartes veidošanā un informēt par maz zināmiem mākslas un dizaina objektiem, kas atrodas publiski pieejamās vietās. Ja kartē nav atzīmēts kāds mākslas un dizaina darbs, aicinām aizpildīt anketu un norādīt tā atrašanās vietu kartē, pievienot fotogrāfiju un, ja iespējams, papildu informāciju par objektu vai tā izcelsmes stāstu. Objekti var atrasties privātā īpašumā, bet tiem jābūt publiski pieejamiem. Šajā kartē netiek iekļauti iekštelpās esoši objekti.

Publiskās mākslas karte tapusi, lai apzinātu dažādos laika periodos tapušu mākslas un dizaina objektu atrašanās vietu pilsētā, informētu pilsētas iedzīvotājus un viesus.

 Ar mākslas darbu izvietojumu Rīgas administratīvajā teritorijā ikviens var iepazīties Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv tematiskajā kartē “Pilsētvide” zem šķirkļa “Pilsētvides objekti” – skatīt ŠEIT.

 Iesniegt informāciju par kādu mākslas un dizaina objektu var – ŠEIT.

Anketa būs aktīva līdz 30. septembrim.

Publiskās mākslas karti veido Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests.

 

Norisināsies projekta RenewALL konference “Ēku atjaunošanas izaicinājumi un iespējas – kvartālu atjaunošanas pieeja”, kas pulcēs nozares profesionāļus, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par ilgtspējīgām ēku atjaunošanas iespējām kvartālu līmenī Latvijā.

Konferenci atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, uzsverot galvaspilsētas nozīmi energoefektīvas un klimatneitrālas pilsētvides veidošanā.


Konference norisināsies 23. oktobrī viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel, Rīgā.


Dienas gaitā dalībnieki iepazīsies ar Mājokļu politikas attīstības virzieniem Latvijā (Ekonomikas ministrija), RenewALL projekta rezultātiem un mērķiem, kā arī Rīgas un Valmieras pieredzi kvartālu atjaunošanā. Konferencē paredzētas arī praktiskas darbnīcas un paneļdiskusijas par izaicinājumiem un risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā, īpaši pievēršot vērību vienotai kvartālu attīstībai.

Konferencē un diskusijās piedalīsies pārstāvji no Rīgas enerģētikas aģentūras, Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Mājokļu un vides komitejas, Rīgas namu pārvaldnieka, ALPS ainavu darbnīcas, RENESCO, Rīgas Tehniskās universitātes, Valmieras novada Attīstības pārvaldes, ALTUM, kā arī Ekonomikas ministrijas. Tiks apspriesti arī finanšu instrumenti un pakalpojumu līgumu modeļi ēku atjaunošanai, tostarp energoefektivitātes pakalpojuma līgumu pieredze.

Konferences noslēgumā paredzēta tīklošanās sesija un iespēja izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus, kas ļauj vizualizēt atjaunojamo ēku potenciālu.

RenewALL projekts tiek īstenots ar mērķi veicināt vienotu kvartālu atjaunošanu, uzlabot dzīves kvalitāti un energoefektivitāti pilsētvidē, izveidojot dažādus ēku atjaunošanai pieejamos finansēšanas modeļus.

 

Oktobra beigās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzsāk pilnās renovācijas projektu Varavīksnes gatvē 12, Purvciemā. Deviņstāvu 602. sērijas paneļu ēka būs pirmais daudzdzīvokļu nams Rīgā, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegūs arī jaunu liftu.

Liftam līdz ar jaunu kabīni un energoefektīvu pacēlāja mehānismu tiks izbūvētas platākas durvis, lai to ērti varētu lietot ar bērnu ratiņiem vai riteņkrēslu.

“Kaimiņus uzrunājām pirms trīs gadiem WhatsApp čatā, un jau pirmajā balsojumā vairums kaimiņu bija par ēkas renovāciju. Mums paveicās, ka jaunajā ALTUM programmā līdzfinansējumu var piesaistīt arī lifta nomaiņai, ko arī izmantosim. Mājā ir daudz bērnu ratiņos, kā arī pensionāri, līdz ar to ērta un viegla nokļūšana uz augšējiem stāviem ir ļoti svarīga,”

stāsta mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Mājas vecais lifts izgatavots 1980. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā. Šādi lifti savu ražotāja paredzēto lietošanas termiņu ir nokalpojuši, un, lai arī ir droši lietošanā, tomēr prasa arvien biežākus un dārgus remontus un ilgas dīkstāves to laikā. Jaunā lifta kopējās izmaksas ir 55 711 eiro, un 45 % jeb 25 079 eiro no tām sedz Eiropas Savienība. Jauno liftu uzstādīs Somijas uzņēmums KONE, viens no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem.

Liftu novecošana ir aktuāls jautājums vairumā padomju laikā celto tipveida ēku. RNP pārvaldītajās mājās ir vairāk nekā 1220 lifti, un uzņēmums aicina iedzīvotājus lemt par jaunu liftu uzstādīšanu. Šogad un nākamgad ar ES atbalstu RNP vadīto pilno renovāciju ietvaros plānots uzstādīt vēl 29 jaunus liftus kopumā 14 mājās. Ja iedzīvotāji neizvēlas pilnu mājas renovāciju, ir iespējams tikai uzstādīt jaunu liftu, par to pakāpeniski, vairāku gadu garumā norēķinoties ar ražotāju. Modernus, mūsdienu standartiem atbilstošus liftus RNP pārvaldītajām mājām piedāvā pieci lielākie Eiropas liftu ražotāji.

Kopumā renovācijas ietvaros dzīvokļu īpašnieki Varavīksnes gatvē 12 izvēlējušies savai mājai uzstādīt ventilējamo fasādi, kas ir ilgmūžīgāka un vieglāk kopjama nekā apmetums. Tiks atjaunota visa siltumapgādes sistēma, lai turpmāk iedzīvotāji varētu brīvi regulēt apkuri savā dzīvoklī, neietekmējot sistēmas darbību visā mājā. Tāpat mājai tiks atjaunots jumta segums, atjaunotas un iestiklotas visas lodžijas, siltināts pagrabs un labiekārtota teritorija. Renovācijas kopējās izmaksas ir 1,42 milj. eiro un 640 204 jeb 45% no tiem sedz Eiropas Savienība.

RNP šogad pavasarī, kad tika atvērta jaunā ALTUM programma, pilnai renovācijai pieteica 60 mājas – tas ir vēsturiski lielākais Rīgā pieteikto māju skaits. No tām 15 ir Rīgai raksturīgās lielās mājas, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 70.