Arhīvs birkai: Attīstība

SIA “Rīgas meži” uzsākuši plānotos Ziepniekkalna meža kopšanas darbus. Šajā mežā apmēram 44 hektāru platībā, atbilstoši izstrādātajam ainavu dizaina plānam, tiks veiktas izlases un kopšanas cirtes. Darbus plānots pabeigt 2025. gada pavasarī.

Meža kopšanas darbu mērķis ir palīdzēt augt un attīstīties meža nozīmīgākajai koku sugai – priedei; izzāģēt neraksturīgos svešzemju, traucējušos, slimos kokus un krūmus; saglabāt bioloģisko daudzveidību; dažādot meža ainavu, t.sk. saglabāt neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem; īpaši izcelt apmeklētājiem vizuāli patīkamas reljefa formas.

Pēc kopšanas darbu pabeigšanas mežā plānots ierīkot atpūtas vietas (soliņus un galdiņus), kā arī uzlabot celiņus (tiem plānots grants segums, kas ir vienlīdz ērts dažādos gadalaikos). Tāpat pie iebraucamajiem ceļiem tiks uzstādītas barjeras, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izmešanu.

Blakus šim mežam ir uzsākta koku un krūmu novākšana teritorijā, kur notiks Dienvidu tilta 4.kārtas izbūve – Jāņa Čakstes gatves turpinājums. Šeit atmežošanas darbi uzsākti septembrī un tiks turpināti līdz gada beigām. Dienvidu tilta izbūves projektu paredzēts īstenot divās kārtās: 1) no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un 2) no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai.

🔎 Vairāk par Dienvidu tilta 4.kārtas projektu – ŠEIT 

🔎 Dienvidu tilta 4.kārtas vizualizācijaŠEIT

Sarunas ar iedzīvotājiem

Pirms mežizstrādes uzsākšanas, iedzīvotāji, apkaimju biedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji tika aicināti uz tikšanos, kuras laikā “Rīgas mežu” speciālisti stāstīja par plānotajiem darbiem, bet iedzīvotāji varēja paust viedokļus un priekšlikumus par mežizstrādi un meža sakopšanu pēc tās.

Šis mežs ir iecienīta atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vieta kā Ziepniekkalna iedzīvotājiem, tā cilvēkiem no citām apkaimēm. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punkta apkaimju koordinatore Liene Siņicka, kuras pārziņā ir arī Ziepniekkalna apkaime, tikšanās laikā uzsvēra, ka būtiski, lai mežs ir kopts, lai celiņi ir sakārtoti un lai ir labiekārtotas atpūtas vietas. Tīra un kārtīga vide mazina vēlmi izmest atkritumus!

Par plānotajiem darbiem un meža zonējumu

✅ Darbu plānotā secība: pameža izciršana; koku ciršana; kokmateriālu izvešana; zaru savākšana un izvešana (atbilstoši nepieciešamībai, vietām zari var tikt atstāti mežā); ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

✅ Darbu plānotā platība: apmēram 44 ha.

✅ Paredzētais darbu laiks: 2024.gada oktobris – 2025. gada pavasaris.

Meža zonējums:

  • Pilsētas zaļās zonas teritorija: izdalīta ar mērķi atstāt mežā neskartas zonas, kur nav nepieciešama kopšana un cilvēku iejaukšanās.
  • Ainaviski vērtīga teritorija: izdalīta ar mērķi īpaši izcelt meža daļas, kur priedes vecums ir 100 gadi un vairāk, kur ir interesants reljefs.
  • Rekreācijas teritorijas: izdalītas meža daļas, kur ir visplašākais taku tīkls un lielākā apmeklētāju koncentrācija. Mērķis ir padarīt iecienītākās meža daļas gaišākas, pārredzamākas, patīkamākas un drošākas meža apmeklētājiem.
  • Ainaviski vērtīgās teritorijas: izdalīta tur, kur ir dažādas reljefa īpatnības – pauguri un ieplakas, kā arī ainaviski skaistas lazdas un atsevišķas citu pameža krūmu grupas.
  • Jāņa Čakstes gatves zona: Rīgas pašvaldības īstenotā Dienvidu tilta 4.kārtu.

Darbu veidi:

Izlases cirte: tiks veidots kvalitatīvs un augtspējīgs mežs, uzlabojot augšanas apstākļus paliekošajiem kokiem, pamatā – 100 un vairāk gadus vecām priedēm.
Kopšanas cirte: pamatā tiks retināta priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un kaitēkļu invadētos kokus.


Par

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgas pašvaldība sāks priekšizpēti Brīvības laukuma, Brīvības bulvāra un Baumaņa skvēra publiskās ārtelpas attīstībai, lai tuvāko gadu laikā šo valstiski nozīmīgo pilsētvides telpu pārveidotu par vienotu, gājējiem ērti pieejamu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu.

Skaidrojot projekta mērķi, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka “Latvijas neatkarības un brīvības simbols Brīvības piemineklis un apkārtējā teritorija ir viena no svarīgākajām pilsētas vietām, kurai ir gan simboliska, gan reprezentatīva nozīme, tādēļ kvalitatīva publiskā ārtelpa šajā vietā ir ļoti svarīga. Šī nozīmīgā projekta mērķis ir pārveidot telpu, ko veido Brīvības laukums, Brīvības bulvāris un Baumaņa skvērs par ērti pieejamu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kas vienlaikus kalpotu par telpisku ietvaru Latvijas brīvības stāsta atainošanai pilsētvidē.”

Vienlaikus projekta teritorija veido pilsētvides ansambli, kas noslēdz Brīvības ielas asi alejas ziemeļu galā un veido telpisku savienojumu ar Brīvības pieminekli, Vecrīgu un Bulvāru loka parkiem. Laika gaitā un dažādu pārveidojumu dēļ Brīvības bulvāra posms un koku aleja no Brīvības pieminekļa līdz Elizabetes ielai ir morāli un fiziski novecojusi, neērta gājējiem un zaudējusi savu sākotnējo cēlumu. Koku aleja, kas atdala Brīvības bulvāra brauktuves, šobrīd praktiski netiek apmeklēta. Šī brīža teritorijas stāvoklis nav nedz tehniski, nedz vizuāli, nedz funkcionāli atbilstošs tās nozīmei.

Īstenojot projektu, primāri vide tiks veidota gājēju ērtībām, tādēļ priekšizpētes laikā paredzēts izstrādāt risinājumus, kā pārkārtot satiksmes organizāciju un uzlabot Brīvības bulvāra krustojumus ar Elizabetes ielu, Merķeļa ielu, Tērbatas ielu un Raiņa bulvāri, lai nodrošinātu gājējiem pilnvērtīgu un ērtu kustību visos virzienos. Projektā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu un kvalitatīvu apgaismojumu, uzstādīt labiekārtojuma elementus un veidot apstādījumus. Vienlaikus Brīvības bulvārī paredzēts izveidot veloinfrastrultūras savienojumu starp esošo veloceļu Elizabetes ielā un Brīvības laukumu.

Pie Ministru kabineta plānots izveidot cilvēku pulcēšanās vietu un reprezentatīvu transportlīdzekļu piebraukšanas zonu, kas funkcionāli iederas ielas telpā.

Priekšizpētes teritorijā iekļauts Kaļķu ielas savienojums ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri un Aspazijas bulvāri, Brīvības laukums, Brīvības bulvāris no Brīvības laukuma līdz Elizabetes ielai, Baumaņa skvērs un Tērbatas iela gar Baumaņa skvēru, ieskaitot savienojumu ar Merķeļa ielu.

Rīgas pašvaldība 10. oktobrī izsludināja atklātu konkursu priekšizpētes veikšanai. Paredzēts, ka priekšizpēte noslēgsies 2025. gada vidū, pēc kuras tiks organizēts metu konkurss un projektēšanas darbi. Plānots, ka būvdarbi projekta teritorijā sāksies 2027. gadā.


Foto: Edijs Pālens / LETA

 

Otrdien, 15. oktobrī, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, Ruses ielā 22, sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) atklāts atjaunotais sporta laukums, kurā kopējās ieguldītās investīcijas sasniedz 2,6 miljonus eiro (ar PVN).

“Rīga kopā ar Latvijas Futbola federāciju ir izbūvējusi modernu futbola laukumu, multifunkcionālos laukumus, skrejceliņus un citas sporta zonas, kas dos iespēju bērniem gan trenēties, gan piedalīties sacensībās. Tāpat mazākajiem būs iespēja pavadīt brīvo laiku, aktīvi darbojoties bērnu rotaļu laukumā. Ar šo projektu mēs uzlabojam skolas teritoriju un radām iespēju iedzīvotājiem aktīvai un veselīgai dzīvei. Sporta laukums būs pieejams ne tikai izglītības iestādes audzēkņiem, bet arī visiem Rīgas iedzīvotājiem pēc mācību stundām. Lai šis stadions kļūst par jauno sportistu panākumu atslēgu,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas āra sporta kompleksa atklāšana, tostarp arī FIFA kvalitātes standartiem atbilstoša futbola laukuma izveide, ir lielisks piemērs, kā Latvijas Futbola federācijas (LFF) un pašvaldības veiksmīga sadarbība var sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrības labā. Šāda līmeņa infrastruktūra ne tikai veicina veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšanu, bet arī rada iespējas bērniem un jauniešiem attīstīt savas prasmes un potenciālu. Tā ir ilgtermiņa investīcija mūsu nākotnē, kas sekmēs sporta attīstību un sabiedrības saliedētību,”

norāda LFF viceprezidents Olafs Pulks.

Kopējā sporta laukuma platība ir 32 742 m2, kurā labiekārtošanas darbu ietvaros veikts sekojošais:

  • izbūvēts futbola laukums (66×43 metri);
  • ierīkoti 2 multifunkcionālie laukumi;
  • ierīkots Minipitch laukums (13×20 m);
  • ierīkots skrejceliņš ar četrām joslām;
  • izbūvēts tāllēkšanas sektors;
  • uzstādīti ielu vingrošanas rīki, galda spēles – teniss un tekbols;
  • uzstādīti moduļi – ģērbtuves, sanitārais un WC;
  • ierīkots bērnu rotaļu laukums;
  • atjaunots segums, zāliens;
  • uzstādīti soliņi ar un bez atzveltnēm;
  • uzstādītas atkritumu urnas, velonovietnes, skeitbordu un skrejriteņu turētāji;
  • ierīkota velo remonta stacija;
  • labiekārtotas saimniecības zonas;
  • žoga izbūve;
  • apgaismojuma un videonovērošanas izbūve.

📸  FOTO

Sporta laukuma atklāšanā piedalījās Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Izglītības kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko, kā arī Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Olafs Pulks.

Projekts īstenots, piesaistot valsts kases aizdevumu un noslēdzot līgumu 2023. gada 13. jūnijā ar pilnsabiedrību “Guliver Construction”. Kopējās investīcijas stadiona būvniecībā 2 600 069.79 miljoni eiro ar PVN.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Uzvaras parkā turpina vērienīgu celiņu un rotaļu laukuma atjaunošanu. Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10. oktobrī, nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

“Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Uzvaras parka darbu 4. kārtā plānots atjaunot celiņus teritorijā starp “Sakuru ceļu” un bērnu rotaļu laukumu pie Aleksandra Grīna bulvāra 7, kur pašlaik notiek rekonstrukcija. Šajā kārtā atjaunos asfalta celiņu segumu vairāk nekā 2600 m2 platībā, zālienu vairāk nekā 1300 m2 platībā un celiņu apmales.

Pēc 4. kārtas darbu veikšanas savienosies jau 1. un 2. kārtā atjaunotie celiņi un plašās Uzvaras parka “Sakuru dārza” un bērnu rotaļu laukuma zonas būs ieguvušas atjaunotu, sakārtotu veidolu. Būs atjaunoti celiņi arī parka teritorijā starp Aleksandra Grīna bulvāri, Slokas ielu un Raņķa dambi.

Pašlaik noslēdzas darbi celiņu atjaunošanas 1.,2. un 3. kārtā, kur vērienīgo darbu laikā izbūvēs jaunas apmales gandrīz trīs kilometru garumā un atjaunos segumu vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru platībā.

📸 FOTO

Darbu gaitā atjauno asfalta segumu diviem celiņiem, kas saslēdzas ar šogad izbūvējamo bērnu rotaļu laukumu pie Aleksandra  Grīna Bulvāra 7, Uzvaras parka “Sakuru ceļam” no Bāriņu ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma līdz Slokas ielas un A. Grīna bulvāra krustojumam, kā arī diviem ar Slokas ielu savienojošiem celiņiem. Tāpat segumu atjauno Uzvaras parka daļā starp Slokas ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Raņķa dambi un Mārupīti. Projektā paredzēta arī zāliena atjaunošana gandrīz 3000 kvadrātmetru platībā.

Kopējās darbu izmaksas celiņu atjaunošanai pirmajās trīs kārtās šogad plānotas 1,09 miljoni eiro ar PVN.

Kad 2025. gadā tiks uzstādīti jauni soli un atkritumu tvertnes, kas stilistiski būs saskaņoti ar 2023. gadā izbūvētās Jaunās Uzvaras parka daļas elementiem, atjaunošanas darbi šajās parka zonās būs pilnībā pabeigti.

Mājokļu un vides departaments arī turpina atjaunot bērnu rotaļu laukumu Uzvaras parkā starp Slokas, Bāriņu ielu, A. Grīna un Uzvaras bulvāri, pie A. Grīna bulvāra 7.

Projekta gaitā atjaunos trīs esošās rotaļu iekārtas un izbūvēs septiņas jaunas, izbūvēs jaunu segumu, uzstādīs jaunus soliņus, atkritumu urnas un velostatīvus. Tāpat izveidos savienojošus bruģētos celiņus. Laukuma atjaunošana izmaksās aptuveni 232 000 eiro.

 

No 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens Rīgas iedzīvotājs un viesis ir aicināts balsot par kādu no 22 līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības un labiekārtošanas iecerēm.

Rīgas pašvaldība īstenos visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušos projektus, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Iedzīvotāju iesniegtās ieceres šogad ietver jaunas pastaigu takas ierīkošanu, jaunu sporta laukumu un atpūtas zonu izveidi, kā arī satiksmes drošības uzlabošanas ieceres dažādās Rīgas vietās.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Balsošana

🔹 Notiek vietnē balso.riga.lv

🔹 un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu punktos – Brīvības ielā 49/53, Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Ieriķu ielā 43A un Gobas ielā 6A.

Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsošana noslēgsies 31. oktobrī plkst. 21.00.


Pērn konkursā kopā tika saņemti 48 projektu pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 33 371 reižu, atbalstot desmit projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

 

Ik gadu vairākas Rīgas pašvaldības skolas īsteno Eiropas Savienības (ES) projektus. 2024. gadā 32 Rīgas pašvaldības skolas piedalās 61 Eiropas Savienības projektā, tai skaitā ir sākti 14 jauni projekti, kuru laikā pedagogi uzlabo profesionālo kompetenci, lai īstenotu kvalitatīvu mācību procesu, tāpat projekti saistīti ar digitālo prasmju pilnveidošanu, svešvalodas prasmju uzlabošanu, mācību vides uzlabošanu, STEM priekšmetu prasmju uzlabošanu u.c.

“Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visām Rīgas skolām, kas ik gadu velta papildu enerģiju un laiku, lai īstenotu dažādus Eiropas Savienības programmu projektus, veicinot izglītības kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību. Skolu iesaiste šajos projektos ir būtiska ne tikai izglītības procesa uzlabošanai, bet arī skolēnu sociālo un digitālo prasmju attīstīšanai, kā arī pedagogu profesionālajai izaugsmei. Pati, piedaloties savā pirmajā Erasmus projektā, ieguvu ne tikai jaunas zināšanas un prasmes, bet arī neaizmirstamus starptautiskus kontaktus un pieredzi, kas vēlāk palīdzēja veidot atvērtāku un iekļaujošāku mācību vidi, un motivēja turpināt darbu izglītības jomā. Šāda veida mobilitāte un sadarbība ir neatsverama, lai veidotu Rīgu par pilsētu ar augstas kvalitātes izglītību, kur katrs pedagogs un skolēns gūst iespēju augt un attīstīties,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Lai veicinātu personu un grupu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu, taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju izglītības jomā, “Erasmus+” programmas ietvaros ir iespējams iegūt akreditāciju, ar kuras palīdzību skolas var iesaistīties pārrobežu apmaiņā un sadarbībā. “Erasmus+” akreditācijas piešķiršana apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir sagatavojis plānu, kā īstenot augstas kvalitātes mobilitātes darbības kā daļu no plašākas savas organizācijas attīstības stratēģijas. 11 Rīgas skolas ir saņēmušas “Erasmus+” akreditāciju. Akreditēto projektu mērķi ir mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošana, kā arī Eiropas izglītības telpas izveides veicināšana. Mācību mobilitāte sniedz iespējas gūt mācīšanās un profesionālo pieredzi ES dalībvalstīs.

Lielākie akreditētie mobilitātes projekti skolēniem un skolu personālam šogad ir:

✅ Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai ar mērķi attīstīt skolēnu sociālās un izzinošās prasmes, uzlabot svešvalodu un digitālās kompetences, kā arī pilnveidot pedagogu profesionālo kvalifikāciju, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Projekta budžets 65 185 eiro.

✅ Rīgas 22. vidusskolai ar mērķi pilnveidot pedagogu profesionālās kompetences, skolas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sadarbības iespēju un pieredzes apmaiņas skolēnu apmācībā paplašināšana starptautiskā līmenī. Projekta budžets 61 185 eiro.

✅ Rīgas 6. vidusskolai, lai mērķtiecīgi uzlabotu mācību procesu skolā, gūstot plašāku pieredzi un uzlabojot skolas vidi, kā arī piesaistītu starptautiskus vieslektorus izglītības procesa nodrošināšanā un motivētu skolēnus mācību sasniegumu uzlabošanai. Projekta budžets ir 57 339 eiro.

Visu skolu īstenoto projektu mērķis ir veicināt augstāku izglītības kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību Rīgas skolās.

Tāpat arī citas Rīgas pašvaldības skolas realizē vērienīgus projektus, kuru mērķi ir dažādi: attīstīt Eiropas pilsonības apziņu skolēnos, veidot iekļaujošu izglītības vidi skolēniem ar speciālām vajadzībām, kā arī uzlabot digitālās prasmes un drošu digitālo politiku. Projektu laikā tiks izveidotas mācību videi piemērotas ārtelpas, urbānie dārzi, kā arī atbalstīta skolēnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

Kopumā desmit gadu laikā Rīgas pašvaldībā 310 ES projektus realizējušas 66 galvaspilsētas skolas. Visvairāk projektus realizējusi Rīgas Raiņa vidusskola, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija un Rīgas Angļu ģimnāzija. Dažas no skolām gadā laikā realizē arī vairākus projektus vienlaicīgi.

2023. gadā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas projekts “Jaunās tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā” saņēma Nordplus Junior Aurora gada balvu. Projekts tiek īstenots no 2022. un ietver klašu apmaiņas braucienus par tādām tēmām kā sociālā uzņēmējdarbība, aprites ekonomika un līdzdalības ekonomika. Šī balva izceļ veiksmīgākos Nordplus Jauniešu apakšprogrammas projektus, kā arī cildina studentu, skolotāju, skolu un citu organizāciju sasniegumus. Šogad balvai nominēts Rīgas 5. pamatskolas – attīstības centra koordinētais projekts “Fizisko aktivitāšu metožu izstrāde bērniem ar funkcionāliem traucējumiem”. Projektā izveidots digitālais metodiskais materiāls, ko sporta skolotāji var izmantot darbā ar skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem, iekļaujot metodes, lai motivētu un iedvesmotu skolēnus aktīvāk piedalīties fiziskās audzināšanas stundās. Kopā apkopotas 12 mācību metodes, kas tulkotas latviešu, angļu, igauņu un lietuviešu valodās.

Pēdējos gados ir vērojams neliels kritums projektu skaitā Rīgas pašvaldības skolās, kas skaidrojams ar Covid 19 ietekmi. Daļai no projektiem, ko nevarēja īstenot Covid 19 laikā, ir pagarināti termiņi un tie tiek īstenoti ilgākā laika periodā.

 

Oktobrī iestājas rudenīgi vēsāki laikapstākļi, kas nozīmē apkures sezonas sākumu. Rīgas enerģētikas aģentūra oktobrī, māju atjaunošanas kampaņas laikā, aicina apmeklēt dažādus seminārus un konsultācijas par māju siltināšanas, energoefektivitātes, apkures jautājumiem un pieteikties pašvaldības un valsts līdzfinansējumam.

“Pirms 40 – 60 gadiem celto daudzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo ēku ekspluatācijas ciklā, tās netika pietiekamā apjomā uzturētas, augušas siltumenerģijas, elektrības, ūdens apgādes izmaksas, kā rezultātā, tagad, dzīvokļu īpašnieki, saskaras ar to, ka nākas pārmaksāt par šie pakalpojumiem, pastāv neprognozējamu avārijas maksājumu riski,”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis.

Vai šo situāciju var mainīt? Cik tas izmaksās man, dzīvokļu īpašniekam? Vai es piekristu energoefektīvai ēkas atjaunošanai, ja zinātu, ka atjaunojot ēku kompleksi, izmantojot valsts un pašvaldības energoefektivitātes programmas, rēķins nekļūs lielāks? Kas man, dzīvokļa īpašniekam, jādara? – uz šiem un citiem jautājumiem palīdzēs atbildēt Rīgas enerģētikas aģentūras speciālisti.

Galvenie ieguvumi, atjaunojot ēku, ir zemi apkures rēķini, moderna ventilācijas sistēma, kāpņu telpas remonts, apgaismojuma aprīkošana ar kustības sensoriem, iespējama arī lifta pārbūve vai atjaunošana. Tāpat ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – atjaunotai ēkai tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% uz 10 gadiem.

Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji var pieteikties Rīgas enerģētikas aģentūras tehniskās dokumentācijas izstrādes līdzfinansējumam:

🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR tehniskās apsekošanas atzinumam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 1200 EUR energosertifikātam;
🟩 90% no attiecināmajām izmaksām līdz 15 000 EUR tehniskajam projektam.

Piesakies līdzfinansējumam www.renove.lv vai zvanot tālr.67012437

Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes centrs konsultē par šo un citiem ar mājokļa energoefektivitāti saistītiem jautājumiem. REA iedzīvotāju centra trīs gadu pastāvēšanas laikā ir sniegtas konsultācijas vairāk nekā 900 ēku iedzīvotājiem, REA energoefektivitātes speciālisti ir organizējuši un piedalījušies vairāk nekā 80 dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Rezultātā ir atjaunotas vai atrodas būvniecības ieceres realizācijas dažādos posmos vairāk nekā 50 ēkas.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā pabeidzis vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas rotaļu iekārtas, labiekārtojuma elementi un ierīkoti ainaviski apstādījumi.

“Šis bija ilgi gaidīts projekts ar iecerēm pilnībā pārveidot Viesturdārza rotaļu zonu, izveidojot jaunu rotaļu laukumu dažādu vecumu bērniem, vingrošanas elementus, apgaismojumu, celiņus un apstādījumus. Pateicoties Viesturdārza senajām tradīcijām, to bieži dēvē arī par Dziesmu svētku parku, tāpēc jaunajam laukumam ir īpaša koncepcija, veidojot rotaļu iekārtas tautasdziesmu motīvos un uzstādot īpašus muzikālos elementus, piemēram, “Dziesmu bumbu”, kura atskaņos latviešu tautas dziesmas. Tagad mums atvērts viens no modernākajiem bērnu rotaļu laukumiem Rīgā, kas iepriecinās savus mazos apmeklētājus!”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Viesturdārza rotaļu laukuma tematika izvēlēta, balstoties uz parka vēsturisko attīstību un svarīgiem notikumiem, kuri risinājušies laika gaitā. Tāpēc izveidoti gan muzikālie elementi, gan putnu motīvs skulptūrās, kas nav izvēlēts nejauši, – viens no tautasdziesmu vadmotīviem ir putnu dziedāšana, kas apliecina prieku un līksmību. Ar šo rotaļu laukumu vārda tiešā nozīmē vēlamies ieskandināt 2025. gada skolēnu Dziesmu svētkus, tā ir dāvana visiem Rīgas mazajiem dziedātājiem un dejotājiem!”

akcentē Mājokļu un vides departamenta direktors Edijs Pelšs.

Projekta laikā nomainīja visas esošās rotaļu iekārtas uz jaunām un paplašināja laukuma platību, izveidojot smilts seguma rotaļu zonu pašiem mazākajiem un gumijas seguma rotaļu zonu lielākiem bērniem, kuras atdala parka celiņš un gumijas seguma reljefu vaļņa veidolā. Visi rotaļu elementi izgatavoti no dabiskas robīnijas koksnes. Uzstādītas dažādas rotaļu iekārtas fiziskām aktivitātēm, kā arī muzikāli, attīstoši un izglītojoši elementi.

Tāpat ierīkoja jaunu rotaļu laukuma apgaismojumu, uzstādot 12 jaunus apgaismes ķermeņus, kā arī atjaunoja un uzstādīja desmit soliņus, sešas velo novietnes un 460 m2 platībā ierīkoja ziedošu krūmu un puķu stādījumus.

Ar dažādiem dekoratīviem elementiem radīta vietas identitāti raksturojoša parka telpa, veidojot sasaisti ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi parka vēsturē.

📸 – FOTO

Rīgas pašvaldība laukuma veidošanā kopā ieguldīja aptuveni 370 000 eiro bez PVN.


Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli.

 

Otrdien, 8. oktobrī, plkst.15.00-17.00 Rīgas domes Sēžu zālē norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”, kurā eksperti un pašvaldības pārstāvji apspriedīs vides mākslas objektu ietekmi uz pilsētvidi un sabiedrību.

“Diskusijā “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?” Rīgas domē sarunāsimies par vides mākslas objektiem pilsētvidē un to mijiedarbību ar sabiedrību. Šīs vasaras notikumi lika mums pārdomāt dažādus jautājumus. Diskusijā runāsim par radošuma robežām, normatīvo aktu prasībām un atbildību. Identificēsim nākotnē nepieciešamos uzlabojumus, lai vides mākslas objekti vēl vairāk veicinātu Rīgas attīstību un sabiedrības iesaisti. Aicinu piedalīties diskusijā klātienē vai attālināti,”

aicina Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Diskusiju vadīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas vietnieks, tēlnieks Ivars Drulle. Diskusijā piedalīsies eksperti no dažādām organizācijām, Rīgas domes amatpersonas un darbinieki, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, NVO un sabiedrības pārstāvji. Plānots, ka auditorijā būs deputāti, eksperti, pašvaldības darbinieki, studenti un interesenti, kuriem būs iespēja uzdot jautājumus un izteikt viedokli.

Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

✅ Diskusiju būs iespējams vērot tiešraidē Facebook “Rīgā notiek” kontā.

✅ Dalībai klātienē lūgums pieteikties pie Mārtiņa Šteina, rakstot e-pastu: martins.steins@riga.lv.


Attēls – Metu konkursa vides makslas objektu izveidei Vecrīgā uzvarētāji (Piegādātāju apvienības : Lightfoot”projekts “Kopā pie Doma”).

 

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā no 1. oktobra Latgales rajona nodaļā tiek atvērts Ģimenes atbalsta centrs. Tas atrodas Avotu ielā 31/2 un Daugavpils ielā 31, 4. stāvā. No oktobra ir izmaiņas arī sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā Latgales rajonā.

Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumu var saņemt tie rīdzinieki, kuri līdz šim tika apkalpoti teritoriālajos centros “Pļavnieki” ( Salnas ielā 2), “Daugava” (Aglonas ielā 35/1), “Krasts” (Daugavpils ielā 31) un “Avoti” (Avotu ielā 31/2). Tālrunis informācijai – 67181436.

Pēc veiktās restrukturizācijas turpmāk Latgales rajona nodaļā sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus var saņemt teritoriālajos centros:

🟩 “Latgale”, Daugavpils ielā 31,
🟩 “Daugava”, Aglonas ielā 35/1,
🟩 “Pļavnieki”, Salnas ielā 2.

Informācija pa tālruņiem 67105048; 25770080.

Latgales rajona nodaļas vadītāja Laimdota Gaile pieņem iedzīvotājus pēc iepriekšēja pieraksta (zvanot uz tālruni 67105097) pirmdienās no pulksten 14 līdz 18 Avotu ielā 31/2.