Arhīvs birkai: Attīstība

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss. Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai.

✅ Metu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21.februāris.

“Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.”

skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks 

Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansēta projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” ietvaros vienā no maršrutiem Rīga – Babīte – Piņķi” paredzēts izbūvēt jaunu veloceliņu, kas šķērsos Zunda kanālu, un tā izbūvei nepieciešams jauns gājēju un velobraucēju tilts pāri Zundam. Lai iegūtu teritorijai atbilstošu un estētisku tilta risinājumu pilsētvidē, projekta izstrādē paredzēts metu konkurss ideju iegūšanai. Tilts savienos Pārdaugavu ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņu un tā izbūve ir plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Konkursa teritorija ietver Zunda kanālu, Zunda labā krasta daļu (Ķīpsalas pusē infrastruktūras saslēguma punkti ar Paula Valdena ielu un Zunda krastmalu), kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežās, un Zunda kreisā krasta daļu (infrastruktūras saslēguma punkti ar Durbes ielas Rotācijas apli un Nameja krastmalu, tajā skaitā ziemeļu virzienā). Konkursa sauszemes teritorija ir aptuveni 2000 m2 platībā, ūdens teritorija aptuveni 1000 m2 platībā.

Izstrādājot metus pār gājēju un velosipēdistu tiltu, tajā svarīgi plānot un iekļaut arī savienojumus ar blakus esošajām teritorijām un to pārmaiņām nākotnē. Piemēram, nozīmīgas pārmaiņas nākotnē gaidāmas gan Rīgas Tehniskās universitātes kompleksā Ķīpsalā, gan Daugavgrīvas ielas 31 teritorijā, un svarīgi teritorijas plānojumu ņemt kopīgā tvērumā ar meta konkursā izvirzīto gājēju un velosipēdistu tiltu. Tāpat nozīmīgs kritērijs ir nākotnes ūdenstransporta iespējas, tādēļ metu izstrādē tilta izbūve jāparedz ar tādiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk paplašinātu ūdenstransporta satiksmi kanālā.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu. Viens no nosacījumiem ir, ka konkursa pretendentam jāuzrāda dalība pēdējo 5 gadu laikā vismaz viena būvprojekta vai attiecīgo daļu tilta un publiskās ārtelpas izstrādē. Tāpat metu konkursa nolikumā ir noteikti specifisku jomu speciālisti, kas jāiesaista metu izstrādē. Metu iesniegšanas termiņš — 2024. gada 21.februāris.

✅ Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās:

● tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība);

● tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte;

● tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika;

● piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas valstpilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā uzsākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

Žūrijas komisiju vadīs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece attīstības jautājumos p.i. Inese Sirmā un projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks. Žūrijas komisiju veido Pilsētas arhitekta dienesta Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā ainavu arhitekte Inna Avdeviča, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāve – Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare, Mājokļu un vides departamenta pārstāvis – Vides pārvaldes Ūdens resursu un meliorācijas nodaļas vadītājs Jānis Švinskis, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” pārstāve sertificēta arhitekte Dace Kalvāne un biedrības “Latvijas ainavu arhitektu asociācijas” ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras projektēšanas katedras praktiskais docents, Mgr.arch. Egons Bērziņš, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola ,,RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns un maģistra programmas direktors Dainis Rudolfs Šmits un biedrības “Latvijas Būvinženieru savienības” pārstāvis Elmārs Daniševskis.

📌 Plašāka informācija par metu konkursu un tā nolikums pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā.

25.01.2024. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-24-2237-nd “Par zemes vienības Traleru ielā (kadastra apzīmējums 0100 120 1277) detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veicot zemesgabala racionālu parcelāciju un nosakot plānotās apbūves izvietojumu, kā arī vienlaikus paredzot jaunizveidotajām zemes vienībām atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu un piekļūšanas iespējas pie katras no tām.

Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “CAVOK”, izstrādātājs – SIA “8. Darbnīca”.

🟩 Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 06.02.2024. līdz 04.03.2024.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.02.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga Attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.02.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu.

🟩 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:
● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
● klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

🟩 Rakstiskus priekšlikumus līdz 04.03.2024. var iesniegt:
● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
● nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 04.03.2024.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
● iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 

Lai veicinātu aktīvu sadarbību starp pašvaldību un uzņēmējiem, attīstītu un pilnveidotu Rīgas uzņēmējdarbības vidi un mazinātu birokrātiju uzņēmējiem, Rīgas pašvaldība 31.janvārī atvērusi Uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu Āgenskalnā, E. Smiļģa ielā 46.

“Mūsu ambīcijas ir panākt, ka Rīga kļūst par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību, jo tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai konkurētu Baltijas galvaspilsētu mērogā par investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības attīstību. Šis kontaktpunkts ir viena no mūsu un uzņēmējdarbības organizāciju kopīgajām iniciatīvām, lai sasniegtu šo mērķi. Šim atbalsta punktam jāsamazina birokrātiskie labirinti, kas apgrūtina uzņēmējus saskarsmē ar pašvaldību.”

atklāšanā uzsvēra Rīgas vicemērs Edvīns Ratnieks

Atbalsta kontaktpunkts darbu uzsāks pakāpeniski, uzņēmējdarbības koordinatoriem sākot veidot kontaktu gan ar pašvaldības iestādēm, gan uzņēmējiem. Atbalsta kontaktpunktā darbosies divi uzņēmēju atbalsta koordinatori. Šobrīd darbu sākusi pirmā uzņēmēju atbalsta koordinatore Sibilla Zeiferte, kura iepriekš jau strādājusi ar uzņēmējdarbības atbalsta projektiem publiskajā pārvaldē. Paredzēts, ka uzņēmējdarbības speciālisti paši apkopos informāciju no kolēģiem un sniegs uzņēmējam vajadzīgās atbildes, līdzīgi kā, strādājot ar apkaimju iedzīvotājiem, to dara apkaimju koordinatori.

Galvenais uzņēmēju atbalsta koordinatoru darbības princips būs nodrošināt uzņēmēju vajadzībām atbilstošu palīdzību, informatīvos materiālus un atbalsta programmas. Tāpēc darbības pirmie mēneši uzņēmēju atbalsta koordinatoriem būs mācību, pieredzes gūšanas un rīcības plāna sagatavošanas laiks, ieklausoties uzņēmējos. Šāda pieeja palīdzēs pašvaldībai identificēt problēmas un labāk izprast uzņēmējdarbības vajadzības Rīgā, nepārtraukti turpinot uzlabot procesus un atvieglojot iekšējos noteikumus. Kontaktpunkts nodrošinās platformu kopradei, pieredzes un domu apmaiņai par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumiem galvaspilsētā. Kontaktpunktā gaidīti būs gan uzņēmēji, kas jau darbojas Rīgā, gan arī tādi, kas tikai vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību.

Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkts ir daļa no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, kas līdz šim jau strādājis ar ielu tirdzniecības un āra kafejnīcu saskaņošanu un atbalstu jaunu parkletu izveidei. Pēdējo pāris gadu laikā izstrādāti tipveida risinājumi āra terašu un parkletu uzstādīšanai, kas ar pašvaldību saskaņojumi ātrāk un vienkāršāk, uzņēmējiem vienkāršota āra tirdzniecības atļauju saņemšana. Tāpat 2023. gadā izveidota atbalsta programma jaunu parkletu uzstādīšanai.

🔵 Uzņēmējdarbības atbalsta koordinatorus būs iespējams satikt E. Smilģa ielā 46, iepriekš piesakot vizīti –  šeit, kā arī sazināties pa tālruni +37167012001 un e-pastu:  uznemeji@riga.lv.

Trešdien, 31 .janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2024. gadam, kur galvenās prioritātes ir vērienīgi ieguldījumi izglītībā, pilsētvides projektos un satiksmes infrastruktūrā, plašāks sociālais atbalsts, iekšējās drošības paaugstināšana un mājokļu pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Pieaugošie izdevumi un konkurence darbaspēka tirgū pieprasa pašvaldības rīcību, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību rīdziniekiem. Lai arī komunālo maksājumu spiediens ir samazinājies, patēriņa cenu un pakalpojumu izmaksu izmaiņas, kā arī nemainīgi augstās aizņēmumu apkalpošanas izmaksas spiež pašvaldības izdevumus novirzīt pakalpojumu pieejamībai, nevis attīstīt un paplašināt jaunus pakalpojumus.

“Galvaspilsētas finanšu situācija ir stabila un ieņēmumi palielinās, tomēr dzīvojam nemierīgos laikos, tāpēc Rīgas šā gada budžetu esam plānojuši reālistisku un fiskāli atbildīgu. Budžets kopumā ir sabalansēts tā, lai nestu labumu rīdziniekiem. 2024. gadam Rīgai esam pieņēmuši investīciju budžetu, turklāt tās būs investīcijas gan cilvēkos, gan infrastruktūras objektos. Apjomīgāko Rīgas budžeta sadaļu – 545 miljoni eiro – esam atvēlējuši izglītībai un tās ir vispaliekošākās ilgtermiņa investīcijas mūsu cilvēkos. Savukārt ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā esam paredzējuši vēsturiski lielāko pilsētas investīciju programmu, kas ir par teju 100 miljoniem lielāka nekā pērn. ES fondu naudas piesaistes apjoms Rīgai šajā gadā paredzams līdzīgs kā pērn – virs 80 miljoniem eiro, ”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1 miljarda 354 miljonu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 162 miljoniem eiro vairāk nekā tika plānots iepriekšējā gadā. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1 miljards 545 miljoni eiro, kas ir par 141 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Stabilizējoties inflācijai, izdevumu dinamika ir piebremzējusies. Negatīvu ietekmi uz izdevumiem atstāj arī nevienmērīgā Eiropas Savienības plānošanas dokumentu izstrāde un attiecīgi šo projektu realizācijas grafiki, kā arī pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjoms. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2024. gadā pieaugs par astoņiem miljoniem eiro jeb 6 % un sasniegs 133 miljonus eiro.

Atalgojums

Rīgas pašvaldības izdevumu apjomu atalgojumam ietekmē galvenokārt ārējie normatīvie akti un regulējumi – minimālās darba samaksas pieaugums līdz 700 eiro mēnesī pašvaldības budžeta izdevumus palielinās par 5,6 miljoniem eiro, bet pedagogu darba samaksas palielinājums no pašvaldības budžeta – par 16,8 miljoniem eiro.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū un ārējos normatīvajos aktos noteiktos bāzes algas ierobežojumus valsts amatpersonām, Rīgas pašvaldība palielina bāzes atalgojumu pašvaldības struktūrvienībās nodarbinātajiem par 6 % un izglītības nozarē nodarbinātajiem par 12 % (pedagoģiskajam personālam atalgojuma palielinājums ir lielāks un tiek regulēts ar citiem normatīvajiem aktiem), kopā šim mērķim novirzot 12,2 miljonus eiro.

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša iniciatīvas plānots stiprināt pašvaldības būvniecības un projektu vadības kapacitāti, domes darbiniekiem ar amata pienākumu izpildei nepieciešamajām inženiertehniskajām zināšanām papildus atalgojuma palielināšanai novirzot 200 eiro mēnesī un kopā gadā tam atvēlot 785 000 eiro.

Jāuzsver, ka pašvaldības deputāti lēmuši “iesaldēt” un nepalielināt vēlēto pašvaldības amatpersonu atalgojumu, ietaupot pašvaldības budžetā 131 000 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2024. gada plānoto budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 21 miljoni eiro, kopā budžetā sociālajai jomai paredzot izdevumus 195 miljona eiro apmērā, pieaugot šo izdevumu īpatsvaram pašvaldības budžetā.

2024. gadā lielākā uzmanība tiks pievērsta sociālo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanai, palielinot gan atalgojumu sociālajiem darbiniekiem pašvaldības iestādēs, gan pakalpojuma cenu līgumorganizācijām, lai arī partneri varētu palielināt atalgojumu, kopā nozarei piesaistot jaunus darbiniekus.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro, bet sociālajiem pakalpojumiem plānots atvēlēt 57,7 miljonus eiro. Jānovērtē arī valsts finansējuma atbalsts pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 18,4 miljonu eiro apmērā.

Plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro sociālās aprūpes centru “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris” atjaunošanai, 1,7 miljonus eiro jauna dienas aprūpes centra būvniecības pabeigšanai Priedaines ielā 11, kā arī sakārtot pašvaldības īpašumu Burtnieku ielā 37, kas ir nozīmīgs sociālo pakalpojumu centrs.

Izglītība

Rīgas pašvaldība arī nolēmusi palielināt līdzfinansējumu vecākiem privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 329 eiro 403 līdz eiro par bērnu un šim mērķim papildus atvēlot 6 miljonus eiro. Tāpat nolemts piešķirt papildu 6 miljonus eiro izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanai.

No 1. janvāra ir paaugstināts pedagogu atalgojums un šim mērķim ir novirzīti papildu 16,8 miljoni eiro no pašvaldības budžeta un 44 miljoni eiro no valsts budžeta.

Plānots turpināt aprīkojuma iegādi “Dizains un tehnoloģijas” mācību satura apguvei, novirzot finansējumu 0,9 miljonu eiro apjomā, kā arī piešķirt 1,8 miljonus eiro cita aprīkojuma iegādei un mācību materiāliem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta STEAM satura apguvei, novirzot līdzekļus vairāk nekā 0,6 miljonu eiro apmērā. Plānots veikt pedagogu piesaistes pasākumus, šim nolūkam atvēlot 0,4 miljonus eiro, kā arī piešķirt 0,6 miljonus eiro atbalstam NVO un skolu nometņu organizēšanai.

Budžetā piešķirti ievērojami līdzekļi izglītības iestāžu ēku atjaunošanai un būvniecībai. 18,3 miljoni eiro piešķirti remontdarbiem vairāk kā 20 skolās, 2,3 miljoni eiro – energoefektivitātes uzlabošanas darbiem izglītības iestādēs, 6,5 miljoni eiro – vairāk nekā 50 bērnudārzu remontdarbiem un teritoriju labiekārtošanai, 12 miljoni eiro – sporta laukumu izbūvei pie astoņām skolām un 0,8 miljoni eiro – Sporta skolas “Arkādija” sporta manēžas iekštelpu renovācijai

Iecerēts sākt jaunas skolas – Mežaparka sākumskolas – būvniecību, kur kopā tiks atvēlēti 13,5 miljoni eiro, kā arī sākt 11 miljonus eiro vērtā Rīgas Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidi Grostonas ielā.

Palielināts tiek finansējuma apjoms kultūras un sporta nozarei, sevišķi pievēršot uzmanību profesionālās ievirzes sporta programmu bērniem un jauniešiem līdzfinansēšanai.

Kultūra, sports un darbs ar jaunatni

Rīgas pašvaldība arī 2024. gadā rīkos un atbalstīs dažādus nozīmīgus pasākumus kultūrā un sportā. Papildus tam, tiks piešķirti 0,4 miljoni eiro pašvaldības kultūras iestāžu darbībai, 1 miljons eiro pilsētvides mākslas un noformējuma projektiem, 0,1 miljons eiro nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam. Papildu 0,3 miljoni eiro piešķirti profesionālās ievirzes sporta programmai bērniem un jauniešiem, kā arī 0,1 miljons eiro atbalsts bērnu un jaunatnes sporta veidu izlasēm.

Darbam ar jaunatni 2024. gadā papildu finansējums būs vairāk nekā 0,15 miljonu apmērā, kas iekļauj papildu finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Drošība

Sadarbībā ar valsts struktūrvienībām, iekšējā drošība ir definēta par vienu no prioritātēm, tāpēc paredzēts finansējuma pieaugums par 18 % un tas kopā sasniegs 29 miljonus eiro.

8 miljonus eiro atvēlēs Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video centra izveidei Lēdurgas ielā, par 10 % palielinās atalgojumu pašvaldības policistiem un piešķirs papildu 1,7 miljonus eiro tehnisko līdzekļu (videokameru u.c.) iegādei CSN kontrolei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību un 0,4 miljonus eiro atvēlējusi dažādiem civilās aizsardzības pasākumiem.

Ielas, tilti, veloceļi

Rīgas pašvaldība šogad plāno vēsturiski lielākās investīcijas transporta nozarē un pilsētvides sakārtošanā. Liela nozīme ir sadarbībai ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, kur Kundziņsalas pārvada būvniecībai pieejamais finansējums 2024.gadā ir 47 miljoni eiro un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai 44 miljoni eiro.

Šogad plānots sākt Zemitāna pārvada atjaunošanu, tam atvēlot 24 miljonus eiro. 9,2 miljoni eiro plānoti pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūvei dzelzceļa stacijās.

Ielu un tiltu uzturēšanas izdevumi 2024. gadā plānoti 35 miljoni eiro, ielu seguma atjaunošanai – vairāk nekā 34 miljoni eiro un 9 miljoni eiro – jaunai veloinfrastruktūrai.

Pašvaldības piešķirto atlaižu kompensēšanai sabiedriskajā transportā šogad uzņēmumam “Rīgas satiksme” paredzēta dotācija 155 miljonu eiro apmērā, no tiem 140,1 miljoni eiro no pašvaldības budžeta.

Pilsētvide

Šogad plānots turpināt Mūkusalas ielas un krastmalas pārbūvi, tam atvēlot vairāk nekā 8 miljonus eiro. Paredzēti līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanas otrajai kārtai 3 miljonu eiro apjomā, 2,4 miljoni eiro Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietas labiekārtošanai un 9,3 miljoni eiro Skanstes revitalizācijas projekta pabeigšanai.

Turpinot pilsētas labiekārtošanu 2,6 miljoni eiro piešķirti 19 rotaļu un atpūtas laukumu atjaunošanai un izbūvei, 0,5 miljoni eiro – jaunu koku stādīšanai, 0,9 miljoni eiro jaunām un uzlabotām publiskajām tualetēm.

Peldvietu un pludmaļu uzturēšanai plānoti 1,3 miljoni eiro, tostarp plānots veidot jaunu atpūtas zonu Braila ielā pie Juglas ezera un peldvietu neredzīgajiem, kā arī sakārtot atpūtas zonu pie Bābelīša. Dažādu celiņu atjaunošanai parkos un kapsētās paredzēti 1,5 miljoni eiro – gan turpinot pērn iesāktos projektus, gan sākot jaunus.

4 miljoni eiro piešķirti CO2 izmešu samazināšanas programmai.

Mājoklis

Lai sāktu mājokļu programmas ieviešanu un uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par sava mājokļa pārvaldīšanu, plānots izveidot mājokļu kompetences centru un šim mērķim piešķirts 0,1 miljons eiro. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir plānots sākt mājokļu atjaunošanas programmas.

7,9 miljoni eiro paredzēti trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcijai, 2 miljoni eiro kā atbalsts pašvaldības līdzfinansējuma veidā ēku atjaunošanai un pagalmu labiekārtošanai, bet 1,35 miljoni eiro – dzīvokļu iegādei un atjaunošanai.

📌 Prezentācija skatāmaŠEIT

Lai veicinātu sabiedrības un vides drošību, vienlaikus aprīkojot Rīgas pašvaldības policiju ar jaunākajām tehnoloģijām, Rīga kopā ar Turīnas pašvaldību un telekomunikāciju uzņēmumu atbalstu uzsāk dalību Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”. Par projekta pilotteritorijām izvēlētas iecienītas rīdzinieku atpūtas vietas – Vecāķu un Kīšezera pludmale, kur paredzēts uzstādīt jaunākās 5G tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbā ieviest automatizētus dronu lidojumus.

“Viedo tehnoloģiju un 5G savienojums ir stratēģiski nozīmīga daļa Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānā. 5G var izmantot mobilitātē, veselības aprūpē, izglītībā, mākslā, zinātnē un drošībā. Mūsdienās savienojamība ir tikpat svarīga kā elektrība pirms gadsimta un Rīgas pilsēta strādā, lai mazinātu digitālo plaisu, un lai visi iedzīvotāji varētu izmantot šīs attīstības priekšrocības. Drošība ir viena no Rīgas prioritātēm, tādēļ īpaši novērtējam, ka 5G projekts tiešā veidā paplašina Rīgas pašvaldības policijas operacionālās spējas,”

atklājot projektu, uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

Projekta vadošais koordinators ir Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”. Kā norāda aģentūras direktors Arnis Gulbis, pirmais un atbildīgākais darbs ir nepieciešamo dokumentu izstrāde un tehnoloģiju izbūve: “Šobrīd Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums atļauj lietot tikai tādus dronus, kurus fiziski vada piloti. Tādēļ esam uzsākuši rūpīgu darbu, lai izstrādātu nepieciešamos dokumentus, rosinātu izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī pārbaudītu tehnoloģijas. Tas nepieciešams, lai projekta realizācija noritētu maksimāli droši gan iedzīvotājiem, gan civilajai aviācijai. Turīna ar savu plašo pieredzi dronu izmantošanā ir lielisks paraugs un sadarbības partneris, no kura mēs varam mācīties. Sadarbībā ar telekomunikāciju uzņēmumiem pilotprojekta vietās tiks uzstādītas 5G tehnoloģijas, kas nodrošinās dronu netraucētu darbību, bet pašu dronu testēšana pilsētvidē paredzēta pēc aptuveni 1,5 – 2 gadiem.”

5G tehnoloģiju ieviešanu Rīgā nodrošinās projekta sadarbības partneri SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari”. To elektroapgādē paredzēts izmantot alternatīvos ūdeņraža kurināmā uzlādes elementus, tādā veidā nodrošinot ilgtspējīgus klimata risinājumus.

Rīgas pašvaldības policija jau šobrīd operatīvajā darbā izmanto dronus, piemēram, lai veiktu sabiedriskā transporta joslu kontroli, konstatētu no sniega nenotīrītus ēku jumtus, vai cilvēku meklēšanai, tomēr arī to darbā ir trūkumi – dronu vadībai jānorīko policijas darbinieks un to akumulatoru jauda nav piemērota gariem un ilgstošiem pārlidojumiem. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs skaidro: “Dronus policijas darbā dažādu likumpārkāpumu fiksēšanai izmantojam jau vairākus gadus un nevienam nav noslēpums, ka to vadīšanai ir nepieciešams pilots, tādēļ projekts mums paver plašākas iespējas. Proti, runa ir par tādiem droniem, kas ilgstoši var automatizēti patrulēt, lai fiksētu pārkāpumus un uzraudzītu kārtību arī plašākās teritorijās, piemēram, uz Rīgas ūdenstilpēm.”

Projekta ietvaros Rīgas pašvaldības policijas darbam paredzēts iegādāties četrus dronus automatizētiem lidojumiem ar termo un infrasarkano staru kamerām, nodrošinot katrā projekta teritorijā divus dronus. Tos, izstrādājot konkrētus maršrutus, paredzēts izmantot cilvēku dzīvības glābšanai peldvietās, cilvēku kontrolei uz ledus, maluzvejniecības un kuģošanas kontrolei, dzīvnieku novērošanai, sabiedriskās kārtības uzraudzībai, vides piesārņojuma noteikšanai u.c. pašvaldības policijas funkcijām. Automatizēto dronu ieviešana paaugstinās pašvaldības policijas darba efektivitāti un sabiedrības drošību, jo to vadīšana atslogos policistu-pilotu darbu un informācija no drona tiks pārraidīta ar viedo risinājumu palīdzību.

Rīgas pašvaldības policijas galvenais projekta sadarbības partneris ir Turīnas pašvaldības policija (Itālija). Turīna ir viens no vadošajiem līderiem Eiropā, kas sabiedrības drošības nodrošināšanā aktīvi izmanto dronus, piemēram, lielajos parkos, publiskos pasākumos un koncertos, un pilsētas pašvaldības policijai ir plaša pieredze tehnoloģiju izmantošanā dažādos apvidos. Rīgas pašvaldības policija jau līdz šim ir sekmīgi sadarbojusies ar Turīnas ekspertiem, ieviešot tehnoloģijas un dronus policijas darbā arī Latvijā. Rīga par projekta pilotteritoriju ir izvēlējusies publiskās peldvietas, savukārt Turīna projektu realizēs kalnu apvidū.

Tehnoloģiju un viedo risinājumu attīstībā svarīgi saņemt arī tehnoloģiju ekspertu vērtējumu, tādēļ viens no projekta sadarbības partneriem ir atvērto inovāciju kustība “VEFRESH”. Tās izpilddirektors Viesturs Celmiņš norāda: “Publiskā privātā partnerība projekta ietvaros Rīgā, ļaus pacelt vides monitoringu gluži jaunā kvalitātē. 5G mobilā tīklā ietvars tiks izveidots un testēts inovatīvs precīzs, digitalizēts pakalpojums, kas nodrošina reālāk laika datus par mūsu ūdens vietņu drošību – visās sezonās. Šāda veida pakalpojums būs unikāls gan pilsētas, gan nacionālā līmenī.”

Rīgas pašvaldība projektu realizē kopā ar Turīnas pašvaldību, Turīnas politehnisko universitāti un telekomunikāciju uzņēmumiem “Latvijas Mobilais telefons”, valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” un “Windtre”(Itālija) un atvērto inovāciju kustību “Vefresh”.

Projekta atklāšanas seminārs norisinājās Rīgas domē 29. un 30. janvārī, kurā projekta dalībnieki un eksperti pārrunāja tā īstenošanas gaitu, jautājumus, kas ir saistīti ar pašvaldības policijas optimālu ārkārtas situāciju pārvaldību un uz datiem balstītu prognozēšanu, izmantojot automātisku riska zonu novērtējumu.

Projekta kopējais realizācijas termiņš ir 3 gadi. Projektu “5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – “5G4LIVES”” līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Connecting Europe Facility Digital”. Projekts kopumā ilgs 3 gadus un prognozēts, ka kopējās projekta realizācijas izmaksas Rīgā un Turīnā sasniegs 3 826 000 eiro. Projekta realizācijas izmaksas Rīgas pašvaldībā sasniegs 922 tūkstošus eiro. No kopējām izmaksām 691,5 tūkstoši ir Eiropas Savienības finansējums, bet 230,5 tūkstoši Rīgas pašvaldības finansējums.

Trešdien, 31. janvārī, plkst.9.00, E. Smiļģa ielā 46, 1. stāvā, notiks Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta atklāšana.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja p.i. Raivis Knoks un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa.

Atklāšanas pasākumu papildinās uzņēmēju organizāciju pārstāvju tikšanās un diskusija ar pašvaldības speciālistiem, lai veicinātu sadarbību un atbalstu uzņēmējdarbības jomā.

Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta mērķis ir veidot ciešu sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem un tiem, kas vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un informāciju. Tajā strādās uzņēmēju atbalsta koordinatori, kuri rūpēsies par efektīvu informācijas plūsmu starp uzņēmējiem un pašvaldību, organizēs informatīvus pasākumus un analizēs uzņēmēju vajadzības, lai pašvaldība varētu piedāvāt mērķorientētas atbalsta programmas.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona – 3353; spēka trenažieri – 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes – 1924.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19. janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir:

  • strūklaka ūdenstilpē (1887);
  • tīklu parka (1712);
  • ūdens elementi bērniem (1664);
  • skrejceļš apkārt teritorijai (1587);
  • suņu pastaigas laukums (1520);
  • ielu basketbols (1442);
  • pludmales volejbola laukums (1137);
  • velotrase (1061);
  • šķēršļu josla ( 836);
  • moduļu tipa dušas (691);
  • saules pulkstenis (635).

📌 Ar iedzīvotāju papildu iesniegtajiem priekšlikumiem iespējams iepazīties šeit.

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā.

Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas:

  • jāizbūvē basketbola laukums;
  • jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu;
  • jānomaina apgaismojums;
  • jāuzbūvē tualete;
  • jāuzstāda brīvkrāni;
  • jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri;
  • bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā;
  • jāizbūvē “Āgenskalna betona baseina skeitparks”, kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021. gadā.

Kopējā Uzvaras parka labiekārtojamā teritorija abām kārtām ir 14 hektāri.

Rīga sadarbībā ar Turīnas pašvaldību, Turīnas politehnisko universitāti un telekomunikāciju uzņēmumiem “Latvijas Mobilais telefons”, valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” un Itālijas uzņēmumu “Windtre” sāk dalību Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”, lai noteiktu dronu izmantošanas iespējas un efektivitāti pašvaldības policijas operatīvajā darbā.

Rīga iesaistījusies šajā projektā, lai veicinātu sabiedrības drošību un aprīkotu Rīgas pašvaldības policiju (RPP) ar jaunākajām tehnoloģijām. Projekta gaitā “Latvijas Mobilais telefons” uzstādīs 5G tehnoloģijas RPP Vecāķu un Ķīšezera glābšanas stacijās. To elektroapgādē paredzēts izmantot alternatīvos ūdeņraža kurināmā uzlādes elementus, tādā veidā nodrošinot ilgtspējīgus klimata risinājumus. RPP operatīvajam darbam paredzēts iegādāties dronus ar termo un infrasarkano staru kamerām, un izstrādāt viedo risinājumu dronu lidojumiem 5G tīklā ārpus redzamības teritorijas (lidojuma plānus, sistēmu arhitektūru, drošības protokolus, integrācijas u.c. dokumentus).

Projektu “5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – “5G4LIVES”” līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Connecting Europe Facility Digital”. Projekts kopumā ilgs trīs gadus.

Projekta atklāšana notiks pirmdien, 29. janvārī, plkst. 10 Rīgas domes sēžu zālē. To atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Itālijas vēstnieks Latvijā Alessandro Monti, Turīnas pašvaldības policijas goda komisārs Gianfranco Todesco, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Eiropas Komisijas aģentūras “The Health and Digital Executive Agency” pārstāve Oana Bodron.

Divu dienu seminārā, kas 29. un 30. janvārī norisināsies Rīgas domē, projekta dalībnieki un eksperti pārrunās jautājumus, kas ir saistīti ar pašvaldības policijas optimālu ārkārtas situāciju pārvaldību un uz datiem balstītu prognozēšanu, izmantojot automātisku riska zonu novērtējumu.

Pasākumā aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas ieviešanu un tās īstenošanas efektīvu koordināciju, Rīgas dome, trešdien, 24. janvārī, nolēma sākt pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas izstrādi 2024.–2028. gadam.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija saturiski balstīsies uz Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm un tiks ņemti vērā Ministru kabineta noteikumi “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam”.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kuru veido pašvaldība, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Ņemot vērā izaicinājumus izglītībā un nepieciešamību pēc konsekventas un mērķtiecīgas attīstības plānošanas, izveidot stratēģiju, kas nodrošina ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģijas mērķi ir analizēt pašreizējo situāciju Rīgas pašvaldības izglītībā, ieskaitot iestāžu, skolotāju un skolēnu vajadzības, identificēt galvenos izaicinājumus un iespējas izglītības ekosistēmā nākamo piecu gadu laikā, izstrādāt mērķtiecīgas iniciatīvas un projektus, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un pieejamību Rīgā, veicināt mijiedarbību starp izglītības iestādēm, izglītības institūcijām, uzņēmējiem un sabiedrību kopumā.

Stratēģijas izstrādes uzdevumi:

🟩 Veikt detalizētu izglītības ekosistēmas analīzi, ietverot demogrāfiskos datus, mācību programmas un infrastruktūras vajadzības;
🟩 Izstrādāt Rīgas pašvaldības izglītības ekosistēmas stratēģiju, rīcības plānu un ieviešanas uzraudzības kārtību;
🟩 Izstrādāt Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības prioritātes un rīcību programmas;
🟩 Organizēt sabiedriskās apspriešanas sesijas ar skolēniem, skolotājiem, vecākiem un citiem interesentiem;
🟩 Nodrošināt stratēģijas regulāru aktualizēšanu un uzraudzību.

Stratēģijas izstrāde paredzēta sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Paredzēts, ka stratēģijas izstrāde un apstiprināšana jāpabeidz līdz šā gada 27. decembrim.

19. janvārī Jaunciema pamatskolā un Rīgas 71. vidusskolā svinīgi tika atklātas abu mācību iestāžu renovētās telpas.

Jaunciema pamatskolas renovētā 1. stāva atklāšana

2023. gada renovācijas darbi aptvēra Jaunciema pamatskolas vēsturiskās ēkas 1. stāvu. Atjaunošanas darbu gaitā tika atjaunotas skolas ēkas viena korpusa pirmā stāva telpas, paplašinot ēdamzāles bloku, nomainīti visi inženiertīkli, veikta grīdas līmeņu salāgošana telpām, izbūvēti ugunsdroši nodalījumi, kā arī atjaunoti sanitārie mezgli abos stāvos un atjaunotas divas kāpņu telpas. Remontdarbi tika pabeigti janvārī un šobrīd ēkas 1. stāvā ir iekārtoti mācību kabineti sākumskolas skolēniem, izveidots mūsdienīgs dabaszinību kabinets, mācību virtuve dizaina un tehnoloģiju nodarbībām, multifunkcionāla ēdnīcas telpa, atjaunotas arī administrācijas telpas.

📸 Foto no Jaunciema pamatskolas – ŠEIT

Svinīgajā pasākumā apmeklētājus priecēja skolēnu koncerts, apsveikuma vārdus teica Rīgas domes pārstāvji, kā arī apmeklētājiem bija iespēja izstaigāt ekskursijā renovētās telpas, kā arī piedalīties veģetārajā kulinārijas meistarklasē, radošajā un galda spēļu darbnīcā.

Rīgas 71. vidusskolas renovēto telpu svinīgā atklāšana

2023. gadā Rīgas 71. vidusskolā tika renovētas Izglītības un rehabilitācijas centra (IRC) klašu telpas. Renovācijas gaitā tika atjaunotas skolas ēkas viena korpusa pirmā stāva telpas, pielāgojot klases speciālās izglītības iestādes programmas vajadzībām, atjaunots vestibils, nomainīti visi inženiertīkli, atjaunots vējtveris, izbūvēti ugunsdroši nodalījumi, kā arī sporta zāles dušās ierīkotas vieglas konstrukcijas starpsienas.

Svinīgajā pasākumā ar koncertu uzstājās skolēni, tika apsveikti skolas godājamie skolotāji un notika svinīgā lentītes pārgriešana IRC telpās.

📸 Foto no Rīgas 71. vidusskolas – ŠEIT