Arhīvs birkai: Attīstība

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas  – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu. Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse.  Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbus uzsāks otrajā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Projekta ietvaros tiek pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Tiek veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiek mainīti arī siltumapgādes tīkli. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi – SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Rīgas Filharmonijas arhitektūras konkursa otrajai kārtai izvirzīti seši meti.

Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Otrajai kārtai izvirzītie meti:

  • 9_RIG19900504
  • 17_EKADEFT
  • 18_M0L7Y21T0L8
  • 21_RCFNIL4
  • 34_Baltic Shine
  • 37_TAKE FIVE

Vizualizācijas skatāmas šeit: https://bit.ly/43TcBcL.
Konkursa žūrijas ziņojums skatāms šeit:  https://rf.metukonkurss.lv/zurijas-zinojums/

Papildināti meti konkursa otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas. Konkursa otrās kārtas rezultātus – trīs godalgotās vietas – paziņos šī gada beigās.
Visus konkursam iesniegtos 38 metus ir iespējams apskatīt Rīgas Kongresu namā no 12. līdz 16. jūnijam no plkst. 10.00 līdz 16.00. Konkursa darbi ir izvietoti trijos Rīgas Kongresu nama stāvos.

Rīgas pašvaldības ģeotelpiskās informācijas portālā GEO RĪGA šobrīd ir pieejams Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) sagatavotais trīsdimensiju (3D) realitātes modelis un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistu izstrādātie 39 Rīgas apkaimju 3D  modeļi. Rīga ir pirmā Latvijas pilsēta, kur pieejami 3D dati par apbūvi.

GEO RĪGA pieejamie 3D modeļi dod iespēju ikvienam interesentam savā datorā izpētīt galvaspilsētu ēku un citu pilsētvides objektu novietojumu, noēnojumu un saules ekspozīciju dažādos gadalaikos un diennakts stundās. 3D modeļiem jau šobrīd ir plašs pielietojums –pilsētplānošanā, nekustamo īpašumu pārvaldībā, kultūras pieminekļu aizsardzībai un pilsētvides telpiskai analīzē, nākotnē šādu datu praktiskais pielietojums kļūs arvien plašāks.

Par pamatu izmantojot 2021. gada ortofotokartes un digitālos reljefa modeļus, LĢIA ir sagatavojusi Rīgas ortofoto ar reljefa ēnojumu jeb Rīgas realitātes modeli, kas pilsētu  foto vidē atspoguļo trīs dimensijās. Izmantojot LĢIA 2021. gada aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR datus, RD PAD speciālistu vadībā izstrādāti automātiski ģenerēti zemākās detalizācijas (LOD1) Rīgas teritorijas 3D modeļi. Veicot manuālu datu apstrādi, ir sagatavoti Rīgas apkaimju nākamās detalizācijas (LOD2) modeļi.

“Ģeotelpiskā informācija nav tikai skaists attēls, ko pētīt no darba brīvajā laikā. Tā kļūst par neaizstājamu darba materiālu apkārtējās vides attīstības plānošanā. Rīgas 3D modelis noteikti ļaus pacelt jaunā līmenī un kvalitātē mūsu galvaspilsētas infrastruktūras un pilsētvides plānošanu un attīstību” – tā bilst LĢIA ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts.

“Šobrīd GEO RĪGA ir pieejami 39 Rīgas apkaimju 3D modeļi, un to klāsts ar laiku tiks papildināts. Vienlaikus top arī Rīgas ēku jumtu solārās intensitātes modelis. Lai veicinātu ģeotelpisko datu plašāku izmantošanu, 2023. gada otrajā pusē Rīgas pašvaldība plāno telpisko datu atvēršanu arī mašīnlasāmos datu formātos, ļaujot  interesentiem lejupielādēt datus un izmantot savos risinājumos un sistēmās,” skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas ģeotelpiskās informācijas platforma GEO RĪGA tika izstrādāta, lai nodrošinātu attālinātu un ērtu piekļuvi pašvaldības rīcībā esošajai ģeotelpiskajai informācijai. No š. g. aprīļa tā ir publiski pieejama un tajā ikviens interesents bez maksas var iepazīties ar pašvaldības struktūrvienībās uzturētajiem ģeotelpiskajiem datiem, kas nepieciešami dažādām sabiedrības grupām tostarp iedzīvotājiem, apkaimju aktīvistiem, investoriem un uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem, valsts iestāžu darbiniekiem.

Šobrīd GEO RĪGA pieejamas 7 tematiskās lietotnes ar pašvaldības un pašvaldībās rīcībā esošajiem citu iestāžu divu dimensiju datiem, kā arī sadaļa ar 3D datiem. Līdz vasaras beigām sabiedrībai būs pieejamas vēl divas tematiskās kartes – Rīgas tematiskie plānojumi un pašvaldības investīciju plāns. Datu pieejamība portālā GEO RĪGA mazinās nepieciešamību iedzīvotājiem vērsties pašvaldības iestādēs informācijas un konsultāciju saņemšanai. Ģeotelpisko datu pieejamība palielina pašvaldības darba caurskatāmību un ļauj iedzīvotājiem vienkārši un ērti saņemt datu pakalpojumus.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā laikā no 20. marta līdz 31. maijam saņemti 48 ideju pieteikumi. Pērn iedzīvotāji iesniedza 36 idejas, bet līdz šim lielākais pieteikumu skaits – 42 – tika saņemti 2021. gadā.

Šogad aktīvāk savas idejas iesnieguši individuāli rīdzinieki. No fiziskām personām saņemti kopā 26 iesniegumi, savukārt no juridiskām personām 22 pieteikumi.

Iedzīvotāji idejas pieteikuši 32 no 58 Rīgas apkaimēm. Visaktīvāk savas ieceres apkaimju attīstībai konkursā iesnieguši Daugavas labā krasta iedzīvotāji, kuri kopā iesūtījuši 33 pieteikumus. No Purvciema, Maskavas forštates, Juglas, Centra un Brasas saņemti trīs pieteikumi no katras apkaimes. Tāpat divus pieteikumus no katras apkaimes iesnieguši Sarkandaugavas, Jaunciema, Āgenskalna, Imantas, Iļģuciema un Grīziņkalna iedzīvotāji.

Arī šogad iedzīvotāji un apkaimju biedrības savos ideju pieteikumos īpašu uzmanību pievērsuši rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai savās apkaimēs, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Šogad iesniegtas vairākas idejas satiksmes mierināšanai un gājēju drošības uzlabošanai. Vairāki projekti, kuri iepriekšējos gados neguva atbalstu iedzīvotāju balsojumā, šogad iesniegti atkārtoti. Tāpat vairākiem iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītiem projektiem iesniegtas idejas to turpināšanai un attīstībai.

Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās.

Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz Jāņiem. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas domes un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas vasaras beigās komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē balso.riga.lv. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot oktobrī.

Kopš 2021. gada savas idejas konkursam var iesniegt ne tikai nevalstiskās organizācijas, bet arī fiziskas personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu. Šogad kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, paredzot viena projekta īstenošanai līdz 70 000 eiro.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 projekta pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 iedzīvotāji, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.

Šogad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir piesaistījis vēsturiski lielāko finansējumu no ārējiem avotiem, kas dod iespēju Rīgā izmēģināt un nākotnē ieviest inovatīvus risinājumus, kas uzlabos pilsētvides kvalitāti un palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām.

Šogad uzsākts darbs pie vairākiem zaļās infrastruktūras attīstības projektiem Rīgā:

  • LIFE LATESTadapt projektā Tērbatas iela tuvāko piecu gadu laikā sekos pasaules metropoļu piemēram un veidos vairākas apzaļumotas zonas, tostarp zaļās sienas, zaļos jumtus un lietusdārzu, lai karstajās vasaras dienās iedzīvotāji varētu atveldzēties un Rīgas centrs labāk pielāgotos klimata pārmaiņām;
  • LIFE projektā urbanLIFEcircles plānota zālāju biotopu atjaunošana Jaunciema dabas liegumā, kā arī plašas aktivitātes Lucavsalā, veidojot publiskos augļu un ogu dārzus, kur demonstrēt klimata pārmaiņas, kā arī ar dažādām aktivitātēm atbalstīt mazdārziņu entuziastus;
  • Paralēli notiek darbs pie Mustbe projekta, kur tiks rasti risinājumi inovatīvai lietusūdens attīrīšanai un tā novadīšanai Daugavā, kā arī otrreizējai izmantošanai. Satsdisfaction projektā plānots izmantot satelītdatus pilsētvides kvalitātes un izmaiņu uzraudzībai.

Uzsākti arī vairāki projekti, kuros plānots uzlabot esošo infrastruktūru.

  • Vairākos no projektiem paredzēts veikt uzlabojumus Rīgas centrā, gan optimizējot piegādes transportu vēsturiskajā centrā (Horizon Unchain), gan arī citos projektos attīstot un labiekārtojot gājēju infrastruktūru.
  • Projekta Natura 2000 ietvaros paredzēts pārbūvēt dabas parka “Piejūra” Rīgas pašvaldības teritoriju Buļļu un Daugavgrīvas apkaimēs, tostarp veikt ceļa seguma izbūves darbus, un veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus Buļļu, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēs. Projekta ietvaros plānotas darbības saskaņā ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu 2020.-2031.gadam un ir vērstas uz darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.2. pasākuma “Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās” mērķa sasniegšanu – mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, veidojot kvalitatīvu, epidemioloģiski drošu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu Natura 2000 teritorijās, lai veicinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu.

RD PAD strādā arī pie vairākiem sadarbības projektiem sabiedrības līdzdalības uzlabošanā, dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem lemt kā veidot vidi sev apkārt. Projektā Desire mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas tiks iesaistītas sociālās mājas Ziepju ielā 11 un tās apkārtnes zaļās renovācijas plānošanā, bet projektā Impetus tiks izveidots atbalsta mehānisms, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām atrasts pastāvīgs pielietojums. Projektā Liveability pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem meklēs risinājumus kā veicināt dzīvotspējīgākas pilsētas attīstību, balstoties uz vietējās kopienas vajadzībām.

17.05.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. Nr. RD-23-2504-lē “Par zemes vienību Kandavas ielā 14B, Kandavas ielā 14C, zemes vienības daļas Kandavas ielā 16B un zemes vienības daļas Kandavas ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000760317) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RD lēmums skatāms šeit

  • Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus vieglās ražošanas uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai – tehniskās apbūves teritorijas transformācijai par rūpnieciskās apbūves teritoriju.
  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “BIZNESA PARKS IMANTA”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 30.05.2023. līdz 30.06.2023.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.06.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.06.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: https://forms.office.com/e/4JB5uvZ0GW.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:
• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24351;
• klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.06.2023. var iesniegt:
• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24351;
• nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv ;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.06.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
• iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā:

  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A;
  • Brīvības ielā 49/53, darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 25. maijā atbalstīja pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienības – Apkaimju iedzīvotāju centrs (AIC)- pārveidi par patstāvīgu pašvaldības iestādi – no 1. septembra tai pievienojot arī pilsētas dzimtsarakstu nodaļas. Lēmums vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē.

Izmaiņas pašvaldības struktūrā tiek veiktas, lai sakārtotu pašvaldības institucionālo struktūru atbilstoši likuma prasībām. Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija tika pārveidota šī gada 1. janvārī, atbilstoši Saeimas pieņemtajam jaunajam Pašvaldību likumam, kas paredz nodalīt struktūrvienības, kuras nodrošina domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu no pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanu izveidotām iestādēm un amatpersonām.

  • Iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanas kārtībā ne AIC punktos, ne dzimtsarakstu nodaļās izmaiņu nebūs. Šogad nekādas citas izmaiņas AIC struktūrā nav paredzētas.

AIC tika izveidots 2021. gada 1. maijā pēc pilsētas izpilddirekciju likvidācijas, reorganizējot pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centru. Šajā gadā darbu sāka pieci apkaimju koordinatori, bet šobrīd AIC strādā jau septiņi– Āgenskalna, Bolderājas, Imantas, Centra, Maskavas forštates, Vecmīlgrāvja un Teikas – apkaimju koordinatori. Katrs no viņiem atbild par savu daļu no 58 Rīgas apkaimēm, sadarbojoties ar iedzīvotājiem veicinot apkaimju attīstību.

AIC atbildības jomu loks kopš 2021. gada ir audzis. Šobrīd AIC rūpējas gan par pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu, tostarp informatīvo tālruni 80000800, apkaimju attīstību un iedzīvotāju līdzdalību un uzņēmējdarbības koordinēšanu sabiedrības integrācijas jautājumiem. AIC pakļautībā darbojas NVO nams, kas sniedz atbalstu Rīgas nevalstiskajām organizācijām un šogad svinēs 15. jubileju, kā arī Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas darbu sāka 2022. gada martā, Rīgā ierodoties pirmajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Lai nodrošinātu plašo funkciju klāstu, pašlaik AIC strādā 104 darbinieki.

Par AIC sniegtajiem pakalpojumiem vairāk informācijas var atrast riga.lv un apkaimes.lv.

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, pagaidām ir neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma.

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir izveidot atbalsta mehānismu, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām tiek atrasts patstāvīgs pielietojums.

  • Projekta mērķis Rīgā tiks sasniegts, pārņemot Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un pagaidu izmantošanas politiku integrēšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Tas tik sasniegts pašvaldībai strādājot kopā ar iedzīvotājiem, vietējās kopienas organizācijām, MVU u.c. interesentiem.

PROJEKTA AKTIVITĀTES

Projekta aktivitātes Rīgas pilsētai:

  • Esošo atbalsta instrumentu padziļināta analīze;
  • Labās prakses analīzes metodoloģijas izveide pagaidu izmantošanas kopīgai kartēšanai vietējā līmenī;
  • Ceļa karte jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanas izstrāde;
  • Vietējās konsultatīvās darba grupas izveide;
  • Pieredzes un labās prakses apmaiņa, apmācības un kapacitātes celšana;
  • Komunikācijas aktivitātes un projekta rezultātu izplatīšana.

PROJEKTA PARTNERI

  • Toskānas pašvaldību nacionālā asociācija, Itālija (National Association of Italian Municipalities Tuscany) (vadošais partneris)
  • Bukarestes-Ilfovas reģionālās attīstības aģentūra, Rumānija (Bucharest-Ilfov Regional Development Agency)
  • Lilles Metropole, Francija (Métropole Européenne de Lille)
  • LAMA kooperatīva sabiedrība – sociālais uzņēmums, Itālija (LAMA Società Cooperativa – Impresa Sociale)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvija
  • Mazovijas reģions, Polija (Mazowieckie Region)
  • Laspalmasa de Grankanārija, Spānija (City of Las Palmas de Gran Canaria)
  • Toskānas reģions, Itālija (Tuscany Region) – Asociētais partneris

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 1 526 800 EUR.

Rīgas pilsētai paredzētais budžets 163 300 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 EUR.

IMPETUS projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ

  • 2023.gada 1.marts – 2027.gada 28.februāris

Kontaktinformācija par projektu: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā nolēma atvēlēt papildu finansējumu pašvaldības Inovāciju fondam 44 092 eiro apmērā, kas paredzēts inovatīvu risinājumu ieviešanai pašvaldības struktūrvienībās.

Rīgas Inovāciju fonds tika izveidots 2022. gadā, lai finansētu ar viedās pilsētas attīstību un inovatīvu ideju realizēšanu saistītus pašvaldības institūciju projektus, programmas un pasākumus, kas nodrošinās pašvaldības pakalpojumu uzlabošanu, digitalizēšanu, modernizēšanu, kā arī veicinās jaunu un inovatīvu pakalpojumu izstrādi un ieviešanu.
Inovāciju fonda finansējumu veido pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, bet fonda administrēšanu veic Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Fonda līdzekļu pārdales un izlietojuma kontrole nodrošina fonda komisija, kas pieņem lēmumus par iesniegto projektu finansēšanu.

Fonda mērķis ir sekmēt Rīgas pašvaldības viedās pilsētas attīstību un inovatīvu projektu īstenošanu. 2023. gadā prioritāte ir piešķirta projektiem:

  • kas mazina troksni un piesārņojumu;
  • inovatīvu digitalizācijas risinājumu pilotprojektiem klimatneitralitātes un pilsētvides jomā;
  • datu ievākšanas risinājumu pilotprojektiem un priekšizpētēm.

Šī gada pirmajā ceturksnī ir saņemti 12 projekti no 4 iestādēm, no tiem nolemts atbalstīt 9 projektus ar kopējo projektu summu 134 000 eiro. Šobrīd pieejamais fonda finansējums 90 000 eiro nav pietiekams, lai atbalstītu visus apstiprināšanai izvirzītos projektus, kuri veicinātu inovatīvu ideju realizēšanu un Rīgas viedās pilsētas attīstību. 2022. gadā par Inovāciju fonda līdzekļiem Rīgas Pašvaldības policijai iegādāti septiņi droni.

Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā atbalstīja priekšlikumu piesaistīt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu trīs jaunu velo ceļu izbūvei pilsētas teritorijas robežās uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Lai paplašinātu velo infrastruktūru starp Rīgu un apdzīvotām vietām Pierīgā, plānots izbūvēt velo ceļus trīs jaunos maršrutos:

  • Rīga–Ulbroka (aptuveni 5,4 km);
  • Rīga–Ķekava (aptuveni 4,1 km);
  • Rīga–Babīte–Piņķi (aptuveni 7,1 km).

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas teritorijā, vienlaikus nodrošinot tā sinerģiju ar Rīgas metropoles areāla pašvaldību plānoto vai jau izbūvēto veloceļu infrastruktūru un uzlabojot starppilsētu savienojamību, paaugstinot iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Kopējās projekta izmaksas plānotas 25,6 miljonu eiro apmērā. ANM finansējums būs 21,2 miljoni eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ‒ 4,4 miljoni eiro. Projektam jau veikta priekšizpēte un tuvākajā laikā tiks uzsākta projektēšana. Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības. Minētā velo infrastruktūra tiks izbūvēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

RD Pilsētas attīstības departamentam tika uzdots sagatavot un iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ES ANM mehānisma finansējuma saņemšanai. Projektu uzdots īstenot Rīgas domes Satiksmes departamentam.