Ar 95. maršruta autobusu no Kundziņsalas varēs nokļūt līdz pieturai “Aldaris”, kur varēs pārsēsties 5. vai 8. maršruta tramvajā, lai turpinātu braucienu.

Autobuss no Kundziņsalas kursēs pa Kundziņsalas 11. līniju, Kundziņsalas 6. līniju, Tvaika ielu, Zāģeru ielu, Sarkandaugavas ielu, Allažu ielu un Aptiekas ielu. Atpakaļ Kundziņsalā tas iebrauks pa Kundziņsalas 6. līniju.

Autobuss apstāsies 49. maršruta autobusa un 3. maršruta trolejbusa pieturās “Aptiekas iela”, kā arī pagaidu pieturās “Aldaris” un “Allažu iela”. Pieturā “Aldaris” varēs pārsēsties 5. vai 8. maršruta tramvajā.

Pagaidu autobuss nodrošinās Kundziņsalas iedzīvotājiem savienojumu ar Sarkandaugavu, kamēr turpināsies 2. novembra ugunsgrēkā cietušās ēkas ekspertīze Tvaika ielā 4.

 

Pabeigti būvdarbi vienā no pēdējo gadu vērienīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Rīgā – jaunajā satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu. Piektdien, 30. oktobrī, notika jaunā pārvada svinīgais atklāšanas pasākums, savukārt ar 1. novembri pārvads būs atvērts satiksmei, nodrošinot jaunu un tiešu savienojumu starp Kundziņsalu un Rīgas pilsētas maģistrālo ielu tīklu.

Jaunais 863,5 metrus garais pārvads savieno Tvaika ielu Sarkandaugavā ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju. Pārvads veido būtisku Rīgas iekšējā apvedceļa posmu un kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ļaus kravas transportu efektīvāk novirzīt uz pilsētas maģistrālo ceļu tīklu, mazinot kravas transporta radīto slodzi pilsētas centrā un dzīvojamajās apkaimēs.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis uzsver:

“Šodien ir noslēdzies ļoti būtisks astoņu gadu darbs. Kundziņsalas posms ir liels ieguvums ne tikai Rīgai, bet arī visai Latvijai, īpaši Rīgas ostai, tās konkurētspējas celšanai – jaunais posms uzlabo piekļuvi ostas termināļiem un industriālajām teritorijām, kā arī veicina efektīvāku kravu apriti. Tāpat jāuzsver, ka šis projekts ir bijis veiksmīgas sadarbības piemērs starp Satiksmes ministriju, Rīgas pašvaldību, Rīgas brīvostas pārvaldi un citiem partneriem.”

“Kundziņsalas pārvads ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem, kas pēdējos gados īstenots Rīgā, un šādu projektu mūsu pilsētai vajag vairāk, jo tie uzlabo gan iedzīvotāju ikdienu, gan rada iespējas ekonomikas attīstībai. Jaunais pārvads palīdzēs novirzīt kravas transportu prom no dzīvojamajām apkaimēm un uzlabos ostas sasniedzamību. Vēlos pateikt paldies arī iepriekšējiem Rīgas domes kolēģiem, kuri strādājuši pie šī projekta, jo tik vērienīgus darbus nav iespējams paveikt viena sasaukuma laikā. Prieks arī par sadarbību ar Rīgas brīvostu, kurā katra puse ir paveikusi savu darba daļu, lai šodien mēs varētu atklāt projektu, no kura iegūs gan rīdzinieki, gan uzņēmēji,”

akcentē Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šis ir gaidīts un stratēģiski nozīmīgs infrastruktūras projekts gan ostas, gan visas Rīgas turpmākai ekonomiskajai izaugsmei. Līdz ar jaunu, reģiona loģistikas ķēdē ērti pieejamu ostas industriālo teritoriju attīstību pavērsies vairāk iespēju investīciju piesaistei, reģiona kravu konsolidēšanai, kā arī ražošanas un zaļās enerģētikas attīstībai, kas gan radīs jaunas darba vietas, gan audzēs visas Latvijas konkurētspēju. Vienlaikus, ņemot vērā Rīgas ostas lomu militārajā mobilitātes nodrošināšanā, jaunais pārvads stiprinās arī mūsu valsts drošību, uzlabojot militārās tehnikas un kravu pārvietošanas iespējas starp ostu un valsts autoceļu tīklu,”

norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Kundziņsalas pārvada izbūve ir bijis viens no tehniski sarežģītākajiem un vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem Rīgā, kura īstenošanā esam pārvarējuši virkni inženiertehnisku izaicinājumu. Esam izbūvējuši vairāk nekā 860 metru garu pārvadu ar astoņām estakāžu konstrukcijām, tostarp tiltu pār Sarkandaugavas atteku, kura tērauda laiduma konstrukcija tika montēta, izmantojot sarežģīto garenuzbīdes metodi. Šādu darbu īstenošana prasīja augstu precizitāti, profesionālu kompetenci un ciešu sadarbību starp visām projektā iesaistītajām pusēm. Lepojamies ar mūsu komandas paveikto un visu trīs pilnsabiedrības “RK link” biedru Hanza Construction Group, Binders un Tilts kopīgo ieguldījumu, radot nozīmīgu infrastruktūras objektu, kas kalpos Rīgas un tās ostas attīstībai ilgtermiņā. Paldies pasūtītājam, partneriem un visiem būvniecībā iesaistītajiem par uzticēšanos un profesionālo sadarbību,”

uzsver Edgars Vaivods, pilnsabiedrības “RK link” pārstāvis, Hanza Construction Group projektu vadītājs.

Jauns savienojums pilsētai un ostai

Jaunais pārvads ir nozīmīgs Rīgas iekšējā apvedceļa infrastruktūras elements. Tas uzlabos satiksmes plūsmu un ļaus kravas transportu efektīvāk novirzīt uz Austrumu maģistrāli, Daudersalas pārvadu un tālāk pilsētas un valsts maģistrālo ceļu tīklā.

Ieguvēji būs arī Kundziņsalas un Sarkandaugavas iedzīvotāji. Mazāka smagā transporta plūsma dzīvojamajās teritorijās nozīmēs mazāk trokšņa, vibrāciju un gaisa piesārņojuma, vienlaikus uzlabojot satiksmes drošību un Kundziņsalas sasniedzamību.

Jaunā infrastruktūra paredzēta ne tikai autotransportam. Izbūvēts apgaismots gājēju un velosipēdu ceļš, speciāls horizontālais marķējums skrējējiem, kā arī ierīkoti trīs lifti – viens Tvaika ielas pusē un divi Kundziņsalā. Paredzēta arī atsevišķa nogriešanās iespēja uz Kundziņsalas dzīvojamo rajonu.

Pārvads ir stratēģiski nozīmīgs Rīgas ostas attīstībai. Tiešais savienojums ar pilsētas maģistrālo ceļu tīklu uzlabos kravu pārvadājumu ātrumu un prognozējamību, ostas termināļu sasniedzamību un Rīgas ostas konkurētspēju. Labāks savienojums ar pilsētas un valsts transporta tīklu rada arī priekšnoteikumus tālākai Kundziņsalas industriālās teritorijas attīstībai.

Rīgas ostas kontroles punktos Kundziņsalā gadā tiek apkalpoti ap 360 000 kravas automašīnu jeb vidēji 1000 transportlīdzekļu dienā. Līdz ar jaunā pārvada atklāšanu kravas transports ostā varēs nokļūt, neizmantojot Rīgas centru, tādējādi mazinot satiksmes intensitāti, sastrēgumus un transporta radīto ietekmi uz vidi.

Kundziņsala vienlaikus attīstās par nozīmīgu Rīgas industriālo centru, kur darbojas vairāki loģistikas un kravu apstrādes uzņēmumi, tostarp lielākais konteineru pārkraušanas un loģistikas centrs Latvijā. Salā tiek attīstīti arī vērienīgi atjaunīgās enerģijas projekti, kuros tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt līdz pusmiljardam eiro privātā kapitāla, radot jaunas darbavietas un stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un ekonomiku.

Jaunais savienojums vienlaikus uzlabos militārās tehnikas un kravu pārvietošanas iespējas starp Rīgas ostas termināļiem un valsts autoceļu tīklu, stiprinot ostas lomu Latvijas un sabiedroto militārās loģistikas nodrošināšanā.

No 1. novembra darbu sāks arī jaunais ostas kontroles punkts Uriekstes ielā 42 jeb Delta 17. Tajā paredzēta sešu joslu transporta kustība, automātiska numura zīmju atpazīšana, digitāla kravu datu aprite un integrācija ar kontroles dienestu informācijas sistēmām. Rīgas brīvostas pārvalde kontroles punkta infrastruktūrā ieguldījusi 1,3 miljonus eiro.

Līdz 2026. gada beigām kravas transports varēs izmantot gan jauno pārvadu un Delta 17, gan līdzšinējo kontroles punktu Delta 1. No 2027. gada 1. janvāra kravas transporta satiksme uz un no Kundziņsalas ostas termināļiem tiks organizēta tikai pa jauno pārvadu caur Delta 17.


Par satiksmes pārvadu

Pārvada pamattrases garums ir 863,56 metri. Papildus izbūvēta 122,61 metru gara divjoslu nobrauktuve un 194,46 metru gara vienjoslas nobrauktuve. Pārvadu veido astoņas estakāžu konstrukcijas, kurās izmantoti dažādi konstruktīvie risinājumi.

Īpaši sarežģīta ir ceturtā estakāde – tilts pār Sarkandaugavas atteku. To veido trīs paralēlas 148,88 metrus garas tērauda galvenās sijas ar laidumu shēmu 41,35 + 65 + 41,35 metri. Tērauda konstrukcija tika samontēta krastā un, izmantojot garenuzbīdes metodi, aptuveni četru mēnešu laikā pa posmiem virzīta pāri ūdenim.

Visi pārvada balsti ir no monolītā dzelzsbetona. Pamatos izmantoti urbpāļi, kuru garums atkarībā no ģeotehniskajiem apstākļiem ir 13–23 metri, savukārt upē esošo balstu pāļi sasniedz aptuveni 26–27 metrus.

Pārvads šķērso trīs dzelzceļa sliežu atzarus, virszemes naftas produktu cauruļvadu divās vietās un Sarkandaugavas atteku. Tas aprīkots arī ar meteostaciju, videonovērošanas infrastruktūru un jauniem luksoforiem, kuru vadības kontrolieri pieslēdzami Satiksmes vadības sistēmai.

Satiksmes pārvada izbūve ir Rīgas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes kopīgi īstenots projekts.

  • Projekta kopējās izmaksas ir 82,6 miljoni eiro.
  • Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir pilnsabiedrība “RK link”, ko veido SIA “Hanza Construction Group”, Ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”.
  • Projekta izstrādātājs: SIA “Vektors T”.
  • Būvuzraudzība: SIA “Firma L4”.

Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotās projekta aktivitātes galvenais būvuzņēmējs ir SIA “Asfaltbūve”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Geo Consultants”, bet galvenie darbuzņēmēji ir SIA “ROVLAN GROUP” un SIA “ELTORS”.

Foto: Hanza Construction Group

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” informē, ka no šā gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģisko atkritumu nodošanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu poligonā “Getliņi EKO”.

Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

No šī gada 17. jūliju “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanu būs 67,50 eur/tonnā bez PVN (līdz šim – 91,00 EUR/tonnā).

Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā no 2026. gada 17. jūlija būs:

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 27,18 EUR/m3 bez PVN, kopā ar PVN 21% – 32,89EUR/m3 (iepriekš – 27,40 EUR m3 bez PVN jeb 33,15 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 7,88 EUR ar PVN līdzšinējo 7,96 EUR vietā ar PVN.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – 16,31 EUR/m3 bez PVN jeb 19,74 EUR/m3 ar PVN (iepriekš– 16,44 EUR/m3 bez PVN jeb 19,89 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 4,74 EUR (ar PVN 21%) līdzšinējo 4,77 EUR vietā.

Uzņēmums atgādina, ka samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu var, tos šķirojot.

SIA “Eco Baltia vide” mērķtiecīgi turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas iespējām pieejama ŠEIT.


Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz riga@ecobaltiavide.lv.
Plašāka informācija par uzņēmuma pakalpojumiem pieejama www.ecobaltiavide.lv, kā arī klientu pašapkalpošanās portālā mana.ecobaltiavide.lv.


 

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps – centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju – lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve. Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Ziemas periodā būvobjektā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Savukārt pavasarī būvdarbi atsāksies pilnā apjomā, kad tiks veikta hidroizolācijas ieklāšana uz pārvada, segumu izbūve, aprīkojuma uzstādīšana un labiekārtošanas darbi. Viens no noslēdzošajiem etapiem šī projekta ietvaros būs pārvada slogošana un nodošana ekspluatācijā. Pēc tam jauno satiksmes pārvadu varēs atvērt satiksmei.

Projekta ietvaros top aptuveni 863,5 metrus garš pārvads, kas savieno Tvaika ielu Sarkandaugavā ar Rīgas brīvostas industriālo zonu – Kundziņsalā, nodrošinot jaunu un efektīvu piekļuvi ostas teritorijai kravas transportam. Jaunais satiksmes pārvads būtiski papildinās Rīgas iekšējo apvedceļu, nodrošinot ērtu savienojumu starp Tvaika ielu, Kundziņsalu un tālāku kravu novirzīšanu uz Austrumu maģistrāli, Daudersalas pārvadu, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi. Projekts veicinās satiksmes plūsmas uzlabošanos un samazinās vides slogu pilsētas centrā.

Tāpat patlaban dinamisku transformāciju piedzīvo 360 hektāru lielā ostas teritorija Kundziņsalā, veidojoties par jauno Rīgas industriālo centru ar viedām ražotnēm, digitalizētu ostas kontroles infrastruktūru, mūsdienīgiem enerģētikas un konteineru loģistikas uzņēmumiem. Kundziņsala ir arī nozīmīgs valsts drošības un militārās mobilitātes punkts.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “RK link”, kurā apvienojušies SIA “Binders”, SIA “TILTS” un SIA “Hanza Construction Group”.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

DJI_0773.JPG_resized

 

Aicinām Rīgas pilsētas Vecmilgrāvja un tuvējo apkaimju iedzīvotājus piedalīties projekta “Vakarēšana ar Savējiem” radošajās darbnīcās, kurās iegūsiet padziļinātas zināšanas kādā no amatu prasmēm – Aušanā, Adīšanā, Izšūšanā, Tēlniecībā.


Projekts nav tikai par amatu prasmju apguvi, tas ir par cilvēcisko saikņu veidošanu, kultūras mantojuma godināšanu un dzīvas, dinamiskas kopienas radīšanu, kurā ikviens jūtas novērtēts un piederīgs.


Mēs tiksimies divas reizes mēnesī, ceturdienās, vakara cēlienā, kultūras pils “Ziemeļblāzmā”, 5.stāvā.

Paralēli darbnīcu norisēm, tiks austa tautiskā josta ar Latvju zīmēm un apkaimes kūltūrvēsturisko personību izstrādātajām Likteņa zīmēm no 54 000 stikla pērlītēm, piesaistot aktīvākos projekta dalībniekus, kas tiks izstādīta Izstādē kopā ar dalībnieku radītajiem mākslas darbiem, projekta noslēgumā.

Rezultātā izveidosies apkaimes iedzīvotāju kopienas kopā radītais mākslas darbs, kas tiks izstādīts kultūras pilī “Ziemeļblāzmā” 2026. gada Februāra mēnesī.


Vairāk informācijas un pieteikšanās aktivitātēm mūsu izveidotajā FB grupā-Vakarēšana ar Savējiem.


 Organizē: Biedrība “Vecmilgrāvja attīstības biedrība”

 Finansē: Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros

Atbalsta: Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un Radošā apvienība “Sapnīca”

 Dalība projektā: BEZMAKSAS (obligāta pieteikšanās uz darbnīcām, jo vietu skaits ir ierobežots)

 Mērķauditorija: Vecmilgrāvja un tuvējās apkaimes iedzīvotāji, Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi.

 Projekta darbības laiks: Septembris 2025 – Februāris 2026

*Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par Pasākumu masu medijos un informatīvajos materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai. Pasākuma organizators neuzņemas atbildību par trešo personu foto un/vai video uzņemšanu un to izmantošanu.

 

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Turpinot šogad sākto septiņu praktisko civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, trešais seminārs notika 21. maijā Centra apkaimē, līdzīgi kā iepriekšējos semināros pulcējot lielu interesentu skaitu.

Semināra dalībnieki, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi uzdeva jautājumus ekspertiem, iesaistījās arī 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt plašāku informāciju par jaunizveidoto patvertņu karti, uzzināt par situāciju apkaimē, iepazīties ar Latvijas Bankas kritisko bankomātu prezentāciju, kā arī saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

  • Arī šī semināra videoieraksts no nākamās nedēļas būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”, kur atrodami arī līdz šim notikušo semināru ieraksti.

“Informēti, noturīgi un labi sagatavoti iedzīvotāji var sniegt nenovērtējamu pienesumu civilās aizsardzības sistēmai un mūsu drošībai kopumā. Iedzīvotājs, kurš pirmajās krīzes stundās zina, ko darīt, nekrīt panikā un var parūpēties par sevi, ir būtisks atslogs atbildīgajiem dienestiem, kuri var efektīvāk parūpēties par tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt. Labi sagatavoti iedzīvotāji ir arī spēcīgs signāls mūsu ienaidniekam, ka mēs nebūsim viegls mērķis. Esmu pateicīga katram rīdziniekam, kurš atnāk uz mūsu semināru un iedziļinās civilās aizsardzības jautājumos,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā iekļautajām apkaimēm: Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Kundziņsala, Mežaparks, Pētersala-Andrejsala, Sarkandaugava un Skanste, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā. Semināram pievienojās arī citu, Centram tuvumā esošo apkaimju iedzīvotāji.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski. Latvijas Bankas pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīja par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Kristīne Vagule informēja par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Semināri šogad notiks vēl četros dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots jūnijā Bolderājas punkta apkaimē. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.


Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’   Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.


 Pasākuma FOTO

 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks trešdien, 21. maijā. no plkst. 18.00 līdz 20.00 Centra apkaimē, Natālijas Draudziņas vidusskolā (Bruņinieku iela 24a). Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā ietilpstošo apkaimju iedzīvotājiem:

  • Avoti
  • Brasa
  • Centrs
  • Grīziņkalns
  • Kundziņsala
  • Mežaparks
  • Pētersala-Andrejsala
  • Sarkandaugava
  • Skanste

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Centra apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti divi semināri – Teikā un Āgenskalnā. Nākamais seminārs gaidāms jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Trešdien, 2. aprīlī, plkst. 13.00 Rīgā norisināsies satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu noslēdzošā centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana. Pasākuma laikā, uzbīdītā konstrukcija, fiziski savienos abus Sarkandaugavas krastus. Aicinām arī mediju pārstāvjus būt klātesošiem šajā vēsturiskajā pārvada būvniecības procesā.

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji, būvnieku pārstāvji no pilnsabiedrības “RK link” un Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Pasākuma programma paredz pasākuma apmeklētāju pulcēšanos Kundziņsalā, došanos uz būvobjektu, kur paredzētas Rīgas domes priekšsēdētāja un Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvja ievadrunas, kā arī pilnsabiedrības “RK link” pārstāvis pastāstīs par kopējo būvdarbu progresu, kam sekos konstrukciju savienošana.

 📌 Pasākuma norises vieta: Kundziņsala, precīza pulcēšanās vieta – ŠEIT.

Lai visiem pasākuma apmeklētajiem nodrošinātu minimālās drošības prasības, līdz otrdienas, 1. aprīļa, plkst. 15.00 mediju pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību pasākumā, sazinoties ar Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatori Leldi Rudziku (tālrunis: +371 29393211, e-pasts: lelde.rudzika@riga.lv).

Žurnālistu ērtībai paredzēts transports no Rīgas domes, kas līdz plkst. 12.15 gaidīs pie rātsnama, bijušās Rīgas Tehniskās Universitātes ēkas pusē.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).