Arhīvs birkai: Attīstība

Austrumu maģistrāles būvniecība turpinās arī ziemā

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis: “Austrumu maģistrāle būs ieguvums visiem – kā tiem rīdziniekiem, kuri vienmēr vēlējušies, lai pilsētas centrā būtu mazāk automašīnu, tā tiem autovadītājiem, kuriem līdz šim nav bijis citu iespēju nokļūt Daugavas labā krasta apkaimēs kā vien caurbraucot Rīgas vēsturisko centru. Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā.”

Austrumu maģistrālē ziemas periodā ir veikta laidumu betonēšana (Dzelzavas un Ieriķu ielas pārvadam), atbalstsienu izbūve un karnīžu betonēšana, izbūvēta kanalizācija un citi inženiertīkli. Paralēli ir veikta urbpāļu izbūve trokšņu sienām un sākta to uzstādīšana. Pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi, uzsāks ceļu daļas darbus – apmaļu izbūvi un asfaltēšanu, pārvadiem ieklās hidroizolāciju, ierīkos elektrisko un vājstrāvas tīklu, kā arī veiks teritorijas labiekārtošanu.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1.kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela”1.kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Satekles ielai”( Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas

Turpinās “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā ieviešot papildu satiksmes ierobežojumus

,

No 8. marta Centrālās stacijas apkārtnē ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.

No trešdienas, 8. marta, 11. novembra un 13. janvāra ielas krustojumā, kā arī 13. janvāra ielā spēkā būs satiksmes organizācijas izmaiņas. Satiksmi ierobežos 13. janvāra ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz ēkai 13. janvāra ielā 19. Ierobežojumi paredz samazināt braukšanas joslu skaitu no 3 joslām katrā virzienā uz 2 joslām katrā virzienā.

Tāpat autobraucējiem jāņem vērā, ka tiks mainītas braukšanas trajektorijas 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.

Līdztekus jaunajiem satiksmes ierobežojumiem, spēkā paliek arī iepriekš ieviestās izmaiņas.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie krustojuma ar 13. janvāra ielu spēkā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Savukārt posms no Spīķeriem līdz 13. janvāra ielai gājēju kustībai ir slēgts. Tāpat transportlīdzekļu satiksmei ir slēgta Ģenerāļa Radziņa krastmalas brauktuves daļa virzienā uz 13. janvāra ielu, novirzot satiksmi pa otru brauktuves daļu un izveidojot tajā divvirzienu kustību. Minētie ierobežojumi ir spēkā posmā no Turgeņeva ielas līdz 13. janvāra ielai.

Transportlīdzekļu satiksmei arī ir slēgts Maskavas ielas posms no 13. janvāra ielas līdz pagriezienam uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu (abos virzienos). Tāpat satiksme ir slēgta Maskavas ielas pagriezienā no Maskavas ielas uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, un pagriezienā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas uz Maskavas ielu.

Turgeņeva ielas posmā un virzienā no Elijas ielas līdz Gogoļa ielai saglabājas izveidotā sabiedriskā transporta josla.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Uzsākti gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pār Kileveina grāvi

Šā gada februāra mēneša pirmajā pusē pašvaldības interneta vietnēs tika publicēta ziņa par uzsāktiem būvdarbiem gājēju un velosipēdistu tilta pār Kileveina grāvi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, realizējot Kileveina grāvja revitalizācijas pasākumus.

Kileveina grāvja sanācijas programmas apraksts skatāms šeit.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Tilta garums būs 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Raksturojot tilta konstrukciju, tiks būvēts vienlaiduma tilts ar dzelzbetona balstiem uz urbtiem pāļiem. Laiduma konstrukcija –  spriegotā dzelzsbetona plātne, balstīta uz elastomēra balstīklām.

Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Projekta ietvaros tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ar takām un atpūtas zonām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz š. g. augusta vidum, Darbus veic SIA “TILTS”, būvuzraugs ir SIA „Geo Consultants”, bet projekta autors ir SIA “Vektors T”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 728 tūkstoši eiro.

Ieviesīs būtiskus satiksmes ierobežojumus Daugavas stadiona tuvumā esošajās ielās

Saistībā ar vairāku krustojumu pārbūvi no 3. marta līdz 14. aprīlim Daugavas stadionam pieguļošajās ielās ieviesīs vairākus būtiskus satiksmes ierobežojumus.

Minētajā laika periodā ierobežos transportlīdzekļu satiksmi Augusta Deglava ielas posmā no Augšielas līdz Valmieras ielai. Tāpat satiksmi ierobežos Pērnavas ielas posmā no Suntažu ielas līdz Augusta Deglava ielai.

Savukārt Augusta Deglava ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz ēkai Augusta Deglava ielā 6 transportlīdzekļu satiksme būs slēgta. Satiksmi slēgs arī Lienes ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz Mūrnieku ielai.

Par darbu veikšanu atbildīgajai SIA CBF “Ļ-KO” uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, operatīvā transporta satiksmi, kā arī sabiedriskā transporta kustību un pieturvietu pārcelšanu.

Izsludināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: kaspars.licitis@riga.lv.

Paziņojums par Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai

08.02.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2253-lē “Par Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RD Lēmums

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes uzsāktā infrastruktūras attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus, mazinātu ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk., pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināļa un piestātnes izveidošanu.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  SIA “Eksportostas īpašumi”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir noteikts no 21.02.2023. līdz 20.03.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 02.03.2023 Plkst 17:00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 02.03.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/xmq6.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23066;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 20.03.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23066;   
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 20.03.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģaa ielā 46;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A;
  • Brīvības ielā 49/53) darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni – 67012945.

 

Rīgas domes konkursam par līdzfinansējumu kultūrvēsturisko objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai iesniegti 62 projekti

Rīgas domes izsludinātajā konkursā „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā”, kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 17. februārim, saņemti 62 projektu pieteikumi par kopējo summu 1,19 miljoni eiro apmērā.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 51 objekts pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 30 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 11 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursam iesniegtos projektu pieteikumus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu,  līdz 5. maijam izvērtēs Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija. Finansējumu īpašniekam piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas. Konkursam iesniegtie projekti ir jārealizē līdz šī gada 15. novembrim.

Papildus informācija par Rīgas domes līdzfinansētajām programmām ēku sakārtošanai un atjaunošanai pieejama mājaslapā https://atjauno.riga.lv/.

Aicina iesaistīties Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānošanā

,

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas turpmāka attīstība, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, līdz 3. martam ir aicināts sniegt priekšlikumus teritorijas attīstības plānošanai.

Priekšlikumu sniegšana norisinās, uzsākot jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Plānotājiem ir svarīgi zināt, kas iedzīvotāju skatījumā ir nepieciešams Rīgas centra sekmīgai attīstībai un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Lai  vienkāršotu priekšlikumu iesniegšanu, ir izstrādāta īpaša anketa, aicinot domāt par teritorijas attīstības plānošanā risināmajām tēmām. 

Elektroniski aizpildāma priekšlikumu anketa pieejama šeit.

Priekšlikumu apkopojums tiks izmantots stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai un turpmākajai Rīgas centra attīstības plānošanai. Šis ir pirmais priekšlikumu sniegšanas posms, kam sekos vēl citi priekšlikumu sniegšanas posmi par tematiskajiem un teritoriālajiem risinājumiem, kas tiks izziņots atsevišķi, aicinot sabiedrību iesaistīties.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Maskavas forštates daļa līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu (detalizēti teritorija kartē apskatāma šeit: https://ej.uz/xhad).

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Tā mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai ir nepieciešama, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, plānošanas nosacījumiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Lokālplānojums būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plašāka informācija par lokālplānojuma izstrādi: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/.

Stājas spēkā jaunais Rīgas teritorijas plānojums

Trešdien, 15. februārī, klātesot Rīgas domes vadībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks parakstīja rīkojumu par Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanos, tādējādi atceļot iepriekšējā ministra lēmumu par plānojuma apturēšanu. Savukārt ceturtdien, 16. februārī, Rīgas dome ārkārtas sēdē plāno atsaukt prasību Satversmes tiesā, ar kuru apstrīdēja iepriekšējā ministra lēmumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ar šo lēmumu ir atgriezts taisnīgums. Jaunais rīkojums apliecina, ka pamatots ir bijis gan Rīgas pašvaldības, gan virknes citu organizāciju un institūciju apgalvotais, ka pilsētas teritorijas plānojuma apturēšana bija pilnībā nesamērīga un nepamatota. Tas, ka varam sākt piemērot plānojumu, dod skaidrību par nākotni Rīgas uzņēmējiem, potenciāliem investoriem, apkaimju biedrībām, nevalstiskajām organizācijām un pilsētas iedzīvotājiem. Šis jautājums ir beidzot atrisināts un attīstība Rīgā var turpināties. Paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam par šo valstisko un pamatoto lēmumu!”

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Šodien ir diena, kad pēc būtības noslēdzas teju 10 gadu darba cikls, kurā Rīga aktīvi strādāja pie pilsētas teritorijas plānojuma, piesaistot labākos ekspertus, analizējot labākos piemērus no citām pilsētām, uzklausot iedzīvotājus un uzņēmējus. Mēs esam pārliecināti, ka izstrādātais teritorijas plānojums ir kvalitatīvs un Rīgai ļoti vajadzīgs – tas mazinās birokrātiju kā privātpersonām, tā investoriem, tas daudzus procesus pilsētā padarīs vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus.”

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums (RTP) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei teritorijā, izņemot Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, kurā darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums. Jaunais RTP atbilst pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un aktuālajam tiesiskajam regulējumam valstī, sekmējot Rīgas attīstību, atbilstoši aktuālajai sociāli ekonomiskajai situācijai. Tāpat, salīdzinājumā ar iepriekšējo teritorijas plānojumu, RTP ir skaidrāks un saprotamāks, tādējādi mazinot birokrātisko slogu un atvieglojot plānojuma piemērošanu. 

Plānojums paredz elastīgākas un daudzveidīgākas apbūves iespējas, īpaši jauktas apbūves teritorijās, sekmējot arī uzņēmējdarbības attīstību un jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu ražošanas uzņēmumos, tādejādi sabalansējot vides aizsardzības un ražošanas attīstības prasības. Būtiski, ka RTP ierobežo azartspēļu objektu attīstību pilsētas teritorijā.

RTP risinājumi sekmēs kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, konkretizējot aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības un prasības darbībām ar kultūrvēsturiskām būvēm. Plānojums detalizē prasības apbūvei pilsētbūvniecības pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās.

RTP ir palielināts dabas un apstādījumu teritoriju īpatsvars pilsētā, pasargājot no apbūves arī nelielas zaļās teritorijas. Noteiktas konkrētas prasības labiekārtojuma veidošanai, trokšņa un gaisa piesārņojuma ierobežošanai ar zaļo stādījumu palīdzību. Tāpat ir konkretizēti noteikumi gaisa piesārņojuma ierobežošanai un monitoringam. Plānojums ir vērsts arī uz piemērošanos klimata pārmaiņām, piemēram, paredzot iespējas  ilgtspējīgai lietus ūdeņu apsaimniekošanai.

Plānojums ir pieejams valsts vienotajā ģeotelpiskajā datu portālā GeoLatvija.lv, Rīgas ģeotelpiskajā datu portālā GeoRīga un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē.

Kā ziņots, 2021. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanu, bet 2022. gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs plānojumu apturēja. Jūnijā Rīgas dome apstrīdēja Satversmes tiesā šo ministra lēmumu. Ceturtdien, 16. februārī notiks Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā lems par iesniegtās prasības atsaukšanu.

Sāk būvdarbus “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā – gaidāmas satiksmes izmaiņas

13. februārī tiks uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Projekta būvdarbu zona aptver Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Ievērojamas izmaiņas satiksmē šajā teritorijā būs līdz 2023. gada rudenim, tāpēc rīdzinieki un pilsētas viesi ir aicināti savlaicīgi plānot maršrutus, iespēju robežās ievērtēt papildus ceļā pavadīto laiku, kā arī respektēt jauno satiksmes kārtību būvdarbu laikā.

No 13. februāra jaunā satiksmes kārtība tiks ieviesta 11. novembra krastmalas, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā – Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā no Akmens tilta uz Salu tiltu, satiksmei tiks nodrošināta viena josla. Tiks slēgta brauktuve Maskavas ielā, virzienam no 13. janvāra ielas uz Centrāltirgus ielu posmā no 13.janvāra ielas līdz iebrauktuvei uz Rīgas starptautisko autoostu. Tāpat tiks slēgtas SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietas 13. janvāra ielā pie dzelzceļa uzbēruma un tilta. Ņemot vērā, ka tiks slēgta arī brauktuve, kas savieno Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu, piekļuve Rīgas starptautiskai autoostai un Rīgas Centrāltirgum tiks nodrošināta, izmantojot Maskavas ielu no Salu tilta puses. Nedēļas beigās stāsies spēkā jauna satiksmes kārtība Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā uz Akmens tiltu, kur satiksmei būs atvērtas divas joslas.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.     Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”. Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.