Arhīvs birkai: Attīstība

“Zaļā koridora” kārtību būvniecības ieceru izskatīšanai piemēros vēsturiskām ēkām

Turpmāk paātrinātā kārtība būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai jeb “zaļais koridors” Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā tiks piemērots arī vēsturisku ēku, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, pārbūvei, atjaunošanai un restaurācijai.

“Zaļais koridors” ir īpaša kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Līdz šīm tā tika piemērota  jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai, ka arī uz zemes ierīcībai, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. Turpmāk “zaļo koridoru” piemēros  vēsturisku ēku Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kas robežojas ar publisko ārtelpu vai ir ēku kompleksa daļa, pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas būvniecības ieceru izskatīšanā un saskaņošanā. Vēsturiska ir ēka, kas vecāka par 50 gadiem.

Kopš 2020. gada novembra, kad Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru”, šī kārtība izmantota vairāk nekā 150 projektiem. Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas.

Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļajā koridorā” departaments  piedāvā saīsinātus dokumentācijas izskatīšanas termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā tiek konstatēti trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, tādējādi pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Noslēdzies iepirkums par metrobusa līnijas projektēšanu Dzelzavas ielā

,

Noslēdzies iepirkums par projekta “Neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās veloinfrastruktūras izbūves Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai” jeb “metrobusa” līnijas būvprojekta izstrādi. Par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzīta piegādātāju apvienība SIA „Vertex projekti” un SIA „BRD projekts”.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām – Dzelzavas ielā –, veidojot nodalītu infrastruktūru ap 6 km garā posmā starp J. Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem IKEA un “Sāga”. Pa nodalīto brauktuvi, piešķirot luksoforu prioritāti, plānots organizēt visu sabiedrisko transportu Dzelzavas ielā, bet uz jauno galapunktu Juglas ielā plānots pagarināts 23. trolejbusa maršruts no Centrālās stacijas.

Projekts uzlabos sabiedrisko transportu Purvciemā – apkaimē ar lielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā – un nodrošinās jaunu savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi. Savukārt Zemitānu stacijā iecerēts, ka pasažieri varēs arī ērti pārsēsties uz jaunajiem, bieži kursējošajiem elektrovilcieniem un īsā laikā nokļūt Pārdaugavā, tostarp pat Bolderājā.

Vienlaicīgi projekta ietvaros tiks izbūvēts neizbūvētais Dzelzavas ielas posms. Ielas garumā tiks sakārtotas ietves un krustojumi, pieturvietu labiekārtojums, izbūvēti kvalitatīvi veloceļi un jaunas gājēju pārejas. Paredzēta iespēja perspektīvā pielāgot izbūvēto infrastruktūru tramvaja satiksmei. Plānojot jauno “metrobusa” līniju, liela uzmanība tiek veltīta mūsdienīga sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un pievilcīgai pilsētvidei, piešķirot jaunus vaibstus Purvciema apkaimei.

Projektu realizācija paredzēta trīs kārtās:

  • 1. kārta – “metrobusa” līnijas būvniecība Dzelzavas ielā no J. Zemitāna tilta līdz TC “IKEA” un TC “Sāga” Juglas ielā (~5,7 km, finansēta no Atveseļošanas fonda līdzekļiem);
  • 2. kārta – Saistītā pārbūve Ieriķu ielai no J. Zemitāna tilta līdz Vaidavas ielai un Vaidavas ielai no Ieriķu ielas līdz Dzelzavas ielai, paredzot ielas pārbūvi un veloceļu izbūvi (~1,3 km);
  • 3. kārta – Saistītā pārbūve Juglas ielai no Dreiliņu apļa līdz Dzelzavas ielai, paredzot otrās brauktuves izbūvi (~0,6 km).

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža, būvprojekta izmaksas – 2 755 062 eiro ar PVN. Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026. gada 2. ceturksnim, un reformas mērķis ir veicināt paradumu maiņu, ieviešot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju t.sk. pasažieru autotransporta lietotāju novirzīšanu uz sabiedrisko, sliežu un velo transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Mobilitātes punkts pie t/c “Domina”

Okupācijas pieminekļa vietā taps parks

Rīgas pašvaldība 5. aprīlī iepazīstināja ieceri ar pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajā posmā plānots veidot parka ainavisko daļu 9 hektāru platībā, uzstādot vairāk nekā 100 jaunu soliņus, izvietojot bērnu rotaļu un vingrošanas elementus, iestādot ap 1500 kokus un krūmus, kā arī citus augus. Šajā parka daļā tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņu ar kopējo platību 9100 kvadrātmetru, paredzot celiņu arī skriešanai. Tāpat parkā taps jauna unikāla ainaviskā skeitborda trase un tiks izbūvēta 1 kilometru gara trase slēpošanai un skrituļslidošanai.

Paredzēts, ka parka ainaviskās daļas labiekārtošana tiks pabeigta līdz šī gada 11. novembrim, darbu veikšanai paredzēti 6 miljoni eiro.

2024. gadā parka labiekārtošanu plānots turpināt, otrajā posmā izveidojot aktīvās atpūtas zonas tuvāk Hermaņa ielai. Šajā parka daļā atradīsies dažādiem sporta veidiem paredzēti laukumi, kā arī līdzdalības budžeta konkursā rīdzinieku atbalstītais betona baseina skeitborda laukums. Tiek plānots arī izveidot bērnu ūdens rotaļu laukumu.

Lai arī publiski izskanējuši ierosinājumi nojauktā pieminekļa vietā būvēt nacionālas nozīmes stadionu vai koncertzāli, kā rāda pašvaldības pasūtītā un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja, 64% rīdzinieku atbalsta ieceri atjaunot un labiekārtot parku.

Rīgas dome 2022. gada maijā lēma par padomju varu sludinošā pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā. Pieminekļa obelisks tika nogāzts 2022. gada 25. augustā. Pieminekļa ansambļa demontāžas darbi šobrīd vēl nav noslēgušies.

Vizualizācija: Zala Landscape Architects, Vizualizāciju darbnīca

Rīgas pašvaldība īsteno projektu grupu mājas un dienas aprūpes centra izveidei

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību “CMB&NEWCOM” par grupu mājas personām ar garīga rakstura traucējumiem un dienas aprūpes centra ēkas Priedaines ielā 11 būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību. Līguma ietvaros tiks izstrādāts būvprojekts divām ēkām: grupu dzīvokļa mājai un dienas aprūpes centra ēkai.

Viens no būtiskākajiem grupu dzīvokļu projekta aspektiem ir nodrošināt klientiem māju sajūtu un privāto telpu, tajā pašā laikā radot vidi, kas nodrošina klientiem drošu vidi darbojoties individuāli vai grupu darba formā, dodot iespēju komunikācijai un sadarbībai starp grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmējiem. Atšķirībā no esošajiem grupu dzīvokļiem, jaunajā projektā tiek paredzēts ģimenes tipa plānojums, kur klienti dzīvos ģimeniskai videi maksimāli pietuvinātā vidē. Tāpat tiks ievēroti klientu pašnoteikšanās principi un dienas režīms pielāgots katra klienta individuālajām vajadzībām. Grupu dzīvokļus plānots veidot, vadoties pēc universālā dizaina pamatprincipiem – radot vidi, ko pēc iespējas patstāvīgi var izmantot visi grupu dzīvokļu pakalpojuma saņēmēji, savukārt dienas aprūpes centra fokuss tiks vērsts uz klientu vienkāršu nodarbinātības prasmju attīstību.

Abas ēkas būs īpaši pielāgotas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, ņemot vērā, ka lielākā daļa potenciālo grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu saņēmēju pārvietojas ar tehnisko palīglīdzekļu vai ratiņkrēslu palīdzību un veselības stāvokļa dēļ nespēj pagatavot paši sev ēdienu, veikt pašaprūpi, cieš no sociālās izolācijas, sabiedrības attieksmes un stereotipiem. Ēku izvietojums un plānojums arī ļaus nodrošināt klientiem nepieciešamo uzraudzību.

Projekts tiek realizēts Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” ietvaros.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4 640 000 eiro, t.sk., Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 480 886 eiro un Valsts budžeta finansējums 810 147 eiro, Valsts budžeta dotācija pašvaldībām 16 972 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 3 331 995 eiro.

Projekts tiks pabeigts līdz 2024. gadam. Projektu “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Priedaines ielā 11, Rīgā” Nr. 9.3.1.3/22/I/001 administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Rīgas pašvaldība uzstāda energoefektīvus gaismekļus 74 Rīgas ielās

,

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” veic nātrija gaismekļu nomaiņu pret LED gaismekļiem Pleskodāles un Vecmīlgrāvja apkaimēs.

Uzstādot jaunos gaismekļus, patērētā enerģija samazināsies, jo gaismekļu jauda samazināsies no 243,155 kW uz 118,8 kW, kā arī būs iespēja veikt gaismekļu dimmēšanu (apgaismojuma intensitātes regulēšana). Enerģijas patēriņa samazinājums gadā sasniegs 1,7% no kopējā elektroenerģijas patēriņa pilsētas apgaismē (495,555 MWh/gadā). Veicot gaismekļu dimmēšanu, veidosies papildus ietaupījums 1% apmērā no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Kopumā būs nomainīti 1718 gaismekļi.

Gaismekļi uz energoefektīvākiem būs nomainīti Ziemeļblāzmas, Zolitūdes, Zivju, Zebrenes, Zasulauka, Zaru, Zantes, Zalves, Volguntes, Ventspils, Valtaiķu, Upesgrīvas, Traktoru, Tauvas, Šampētera, Stiebru, Stendes, Sniega, Sniedzes, Skuju, Sarmas, Samnera Velsa, Rūpnīcas, Rucavas, Rīnūžu, Raušu, Punduru, Priedaines, Plūmju, Pleskodāles, Pauguru, Namdaru, Mildas, Mikus, Mērnieku, Melīdas, Meldru, Martas Rinkas, Lieģu, Ledus, Labraga, Ķemeru, Kukšu, Kreimeņu, Kāvu, Karpu, Kaltuves, Kalngales, Kalnciema, Jūrkalnes, Irlavas, Gramzdas, Gāles, Fridriha Candera, Emmas, Dukura, Draudzības, Ciedru, Baseina, Baltāsbaznīcas, Atlantijas, Apuzes, Anitas, Āliņģu, Aizputes, A. Dombrovska ielā, Jaunciema gatvē (pie Mīlgrāvja tilta),Vecmīlgrāvja 6. līnijā, Vecmīlgrāvja 5. līnijā, Vecmīlgrāvja 1. līnijā, Vecāķu prospektā un ceļa posmā uz lidostu “Rīga”.

Rīgas pašvaldība palielinās līdzfinansējumu pilsētas kanalizācijas pieslēgumu projektēšanai

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 7. martā, atbalstīja pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu un termiņa pagarināšanu pieslēgumu projektēšanai galvaspilsētas kanalizācijas tīklam.

To paredz komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos, kas nosaka pieslēgumu pilsētas kanalizācijai projektēšanas līdzfinansēšanu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 5. kārta” un “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 6. kārta” apkaimēs. Šie grozījumi vēl jāakceptē Rīgas domes sēdē.

Ar šiem grozījumiem atbilstoši 2023. gada faktiskajai situācijai tiek precizēts līdzfinansējuma apmērs būvju situācijas plāna vai topogrāfiskā plāna, paskaidrojuma raksta un inženiertīklu pievada novietojuma plānu izstrādei. Līdzfinansējums tiks palielināts, lai kompensētu ar pieslēgumu projektēšanu saistīto cenu pieaugumu.

Tāpat plānots pagarināt termiņu līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu: šobrīd līdzfinansējums tiek piešķirts, ja iesniegums līdzfinansējuma līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu iesniegts līdz 2022. gada 1. decembrim, ja iesniedzējam piederošā dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā, vai līdz 2023. gada 30. decembrim, ja iesniedzējam piederošā nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamās mājas jaunbūve, kas ir ierakstīta zemesgrāmatā, un ir spēkā esoša būvatļauja. Šos termiņus tiek plānots pagarināt par gadu.

Realizējot abus minētos projektus, SIA “Rīgas ūdens” nodrošinās jaunu centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecību Berģos, Beberbeķos, Imantā, Teikā un Ziepniekkalnā. Tas padarīs pieejamus pilsētas tīklus mājsaimniecībām ar aptuveni 3000 iedzīvotājiem Berģos, Imantā un Beberbeķos, kā arī 900 iedzīvotājiem Teikā, Ziepniekkalnā un Imantā.

Investīcijas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, īpaši Latvijas lielajās pilsētās, rada ievērojamu labumu sabiedrības veselībai, ekonomikai un videi, ilgtermiņā ievērojami attaisnojot nepieciešamos ieguldījumus. Veicinot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabojot to pieejamību un kvalitāti, iedzīvotājiem tiek nodrošināta kvalitatīva apkārtējā vide un samazināts vides piesārņojums.

Pašlaik Rīgā centralizētie kanalizācijas pakalpojumi ir pieejami 98,08% iedzīvotāju, tādēļ joprojām nepieciešams veicināt iedzīvotāju pieslēgšanos izbūvētajai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Austrumu maģistrāles būvniecība turpinās arī ziemā

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis: “Austrumu maģistrāle būs ieguvums visiem – kā tiem rīdziniekiem, kuri vienmēr vēlējušies, lai pilsētas centrā būtu mazāk automašīnu, tā tiem autovadītājiem, kuriem līdz šim nav bijis citu iespēju nokļūt Daugavas labā krasta apkaimēs kā vien caurbraucot Rīgas vēsturisko centru. Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā.”

Austrumu maģistrālē ziemas periodā ir veikta laidumu betonēšana (Dzelzavas un Ieriķu ielas pārvadam), atbalstsienu izbūve un karnīžu betonēšana, izbūvēta kanalizācija un citi inženiertīkli. Paralēli ir veikta urbpāļu izbūve trokšņu sienām un sākta to uzstādīšana. Pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi, uzsāks ceļu daļas darbus – apmaļu izbūvi un asfaltēšanu, pārvadiem ieklās hidroizolāciju, ierīkos elektrisko un vājstrāvas tīklu, kā arī veiks teritorijas labiekārtošanu.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1.kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela”1.kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Satekles ielai”( Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas

Turpinās “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā ieviešot papildu satiksmes ierobežojumus

,

No 8. marta Centrālās stacijas apkārtnē ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.

No trešdienas, 8. marta, 11. novembra un 13. janvāra ielas krustojumā, kā arī 13. janvāra ielā spēkā būs satiksmes organizācijas izmaiņas. Satiksmi ierobežos 13. janvāra ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz ēkai 13. janvāra ielā 19. Ierobežojumi paredz samazināt braukšanas joslu skaitu no 3 joslām katrā virzienā uz 2 joslām katrā virzienā.

Tāpat autobraucējiem jāņem vērā, ka tiks mainītas braukšanas trajektorijas 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.

Līdztekus jaunajiem satiksmes ierobežojumiem, spēkā paliek arī iepriekš ieviestās izmaiņas.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie krustojuma ar 13. janvāra ielu spēkā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Savukārt posms no Spīķeriem līdz 13. janvāra ielai gājēju kustībai ir slēgts. Tāpat transportlīdzekļu satiksmei ir slēgta Ģenerāļa Radziņa krastmalas brauktuves daļa virzienā uz 13. janvāra ielu, novirzot satiksmi pa otru brauktuves daļu un izveidojot tajā divvirzienu kustību. Minētie ierobežojumi ir spēkā posmā no Turgeņeva ielas līdz 13. janvāra ielai.

Transportlīdzekļu satiksmei arī ir slēgts Maskavas ielas posms no 13. janvāra ielas līdz pagriezienam uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu (abos virzienos). Tāpat satiksme ir slēgta Maskavas ielas pagriezienā no Maskavas ielas uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, un pagriezienā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas uz Maskavas ielu.

Turgeņeva ielas posmā un virzienā no Elijas ielas līdz Gogoļa ielai saglabājas izveidotā sabiedriskā transporta josla.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Uzsākti gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pār Kileveina grāvi

Šā gada februāra mēneša pirmajā pusē pašvaldības interneta vietnēs tika publicēta ziņa par uzsāktiem būvdarbiem gājēju un velosipēdistu tilta pār Kileveina grāvi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, realizējot Kileveina grāvja revitalizācijas pasākumus.

Kileveina grāvja sanācijas programmas apraksts skatāms šeit.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Tilta garums būs 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Raksturojot tilta konstrukciju, tiks būvēts vienlaiduma tilts ar dzelzbetona balstiem uz urbtiem pāļiem. Laiduma konstrukcija –  spriegotā dzelzsbetona plātne, balstīta uz elastomēra balstīklām.

Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Projekta ietvaros tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ar takām un atpūtas zonām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz š. g. augusta vidum, Darbus veic SIA “TILTS”, būvuzraugs ir SIA „Geo Consultants”, bet projekta autors ir SIA “Vektors T”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 728 tūkstoši eiro.

Ieviesīs būtiskus satiksmes ierobežojumus Daugavas stadiona tuvumā esošajās ielās

Saistībā ar vairāku krustojumu pārbūvi no 3. marta līdz 14. aprīlim Daugavas stadionam pieguļošajās ielās ieviesīs vairākus būtiskus satiksmes ierobežojumus.

Minētajā laika periodā ierobežos transportlīdzekļu satiksmi Augusta Deglava ielas posmā no Augšielas līdz Valmieras ielai. Tāpat satiksmi ierobežos Pērnavas ielas posmā no Suntažu ielas līdz Augusta Deglava ielai.

Savukārt Augusta Deglava ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz ēkai Augusta Deglava ielā 6 transportlīdzekļu satiksme būs slēgta. Satiksmi slēgs arī Lienes ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz Mūrnieku ielai.

Par darbu veikšanu atbildīgajai SIA CBF “Ļ-KO” uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, operatīvā transporta satiksmi, kā arī sabiedriskā transporta kustību un pieturvietu pārcelšanu.