Arhīvs birkai: Integrācija

Vecākajai paaudzei veltītais festivāls “Zelta ritmi” šogad norisināsies 11. augustā no plkst. 11.00 Rīgā, skvērā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. To rīko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, kopā pulcējot tūkstošiem pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku no visas Latvijas – lielkoncertā vien uzstāsies vairāk nekā 300 dalībnieku. Pasākums un aktivitātes festivālā ir bez maksas.

Grandiozs vecākās paaudzes lielkoncerts
“Festivāla “Zelta ritmi” centrālais notikums ir lielkoncerts, kurā uzstājas vairāk nekā 20 kolektīvu no visas Latvijas – dažādu novirzienu ansambļi, dejotāji un dziedātāji –, kas kāpj uz vienas skatuves, un kopā tie ir vairāk nekā 300 pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki. Tas ir grandiozs notikums, kas par ikgadēju tradīciju kļuvis ne vien daudziem kolektīviem, bet arī apmeklētājiem,” stāsta festivāla “Zelta ritmi” rīkotāja, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Koncerts noslēgsies ar zaļumballi, kurā šogad muzicēs grupa “Zelta Kniede” – par šīs grupas uzstāšanos ir nobalsojuši paši festivāla dalībnieki; balsojums notika iepriekšējā gada festivālā,” skaidro Inga Akmentiņa-Smildziņa, kura festivāla skatuves programmu jau vairākus gadus vada kopā ar dziedošo aktieri Juri Hiršu.

Piedalās kolektīvi no Rīgas, Saulkrastiem, Iecavas, Liepājas un citām Latvijas pilsētām
Lielkoncertā piedalīsies: Saulkrastu vokālais ansamblis “Dzīle”, Tukuma pilsētas Kultūras nama deju kopa “Romantika”, Mētrienas tautas nama senioru deju kolektīvs “Mētra”, Naukšēnu Kultūras nama deju kopa “Švunkas”, Liepājas dziedošo vīru apvienība “Dziedonis”, Valkas senioru deju kolektīvs “Zelta rudens”, Ogres senioru dāmu deju kolektīvs “Astras” un Rihtera deju skola, Saldus senioru akordeonistu ansamblis “Akords”, Iecavas Kultūras nama senioru deju kopa “Kamenes”, Gulbenes Kultūras centra senioru līnijdeju grupa “Leno”, Valmieras Kultūras centra senioru vīru koris “Baltie bērzi”, līnijdeju klubiņš “Country & More”, latgaliešu sadzīves dziesmu ansamblis “OLŪTEŅŠ”, invalīdu apvienības “Aizvējš” līnijdeju kopa, senioru deju kolektīvs “Oglīte”, Tukuma pilsētas Kultūras nama retro deju kopa “Valsis”, Šlokenbekas muižas Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Gandri” un VEF Kultūras pils senioru deju kolektīvs “Sendancis”. Senioru kolektīvi dāvanās saņems “Fazer” vafeļu batoniņus “Kismet”, “Fazer” maizes ceptuves īsteni latvisko un tradīcijām bagāto “Druva Spēkavota” maizi un “Seni” higiēnas preces.

Aktivitātes iedvesmai un vientulības mazināšanai
Festivāls “Zelta ritmi” notiks jau septīto reizi, un tā mērķis ir nodrošināt svētku dienu – īpašu festivālu – vecākajai paaudzei, iedvesmojot dzīvot skaisti, aktīvi un jēgpilni neatkarīgi no vecuma, tādējādi mazinot arī vientulības sajūtu. Tāpēc pasākuma teritorijā gaidāmas dažnedažādas aktivitātes, kurās apmeklētāji varēs iesaistīties bez maksas. Piemēram, “Saliedēšanās teltī” būs iespēja spēlēt “Brain Games” āra un galda spēles. Mobilo sakaru operatora “Zelta Zivtiņa” teltī varēs vairāk uzzināt par interneta drošu lietošanu telefonā, par tarifu plāniem, kas īpaši paredzēti cilvēkiem vecumā no 62 gadiem, kā arī piedalīties izlozē, kur galvenajā balvā iespēja saņemt Žorža Siksnas koncertu savos svētkos! Pasākumā varēs klausīties arī izzinošas, izglītojošas un iedvesmojošas lekcijas, ko atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Omulīgu noskaņu festivālam piešķirs brīvdabas kafejnīcas un tirdziņš.

Lielā laimes rata balvu fonds sasniedz 1500 eiro!
Par vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” tradīciju kļuvis ģimenēm veltītajos festivālos pirmos 100 dalībniekus sagaidīt ar kādu stādu ģimenes dārzam. Mātes dienas festivālā mammas dāvanā ierasti saņem egļu stādus, Tēva dienas festivālā tēvi – ozolu. Nu arī festivāla “Zelta ritmi” pirmajiem 100 dalībniekiem gaidāma dāvana – priežu stāds no “Latvijas valsts mežiem”.
Ar to dāvanas apmeklētājiem nebeidzas! Par iemīļotu aktivitāti festivāla apmeklētājiem ir kļuvusi dalība Lielajā laimes ratā – balvu fonds šogad pārsniedz 1500 eiro. Vērtīgas balvas sarūpējis “Zelta ritmu” lieldraugs “Rimi”, aptieku tīkls “Benu”, higiēnas preču zīmols “Seni”, kosmētikas zīmoli “Isdin”, “Avène”, “Babé” un citi. Galvenajā balvā no festivāla atbalstītāja “Zelta Zivtiņas” – mobilais tālrunis “Samsung A55”.

Par festivālu “Zelta ritmi”
Festivāls “Zelta ritmi” ir īpaši vecākajai paaudzei veltīts izglītojošs, izklaidējošs un saliedējošs pasākums, kura mērķis ir iedvesmot dzīvot skaisti, aktīvi un jēgpilni neatkarīgi no vecuma. Festivālā notiek dažnedažādas aktivitātes, kurās apmeklētāji var iesaistīties bez maksas. Pasākuma centrālais notikums ir lielkoncerts, kurā uzstājas vairāk nekā 20 kolektīvu no visas Latvijas – dažādu novirzienu ansambļi, dejotāji un dziedātāji –, kas kāpj uz vienas skatuves, un kopā tie ir vairāk nekā 300 pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki. Tradicionāli koncerts noslēdzas ar zaļumballi. Pasākuma norises laiks un vieta: 11. augustā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Rīgā, skvērā aiz Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja. Festivālu “Zelta ritmi” jau septīto gadu rīko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, vairāk informācijas www.zeltaritmi.lv.

Papildu informācijai:
Ella Karele,
vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv”
vadītājas vietniece
Tālr. 26859893, e-pasts: ella@mammam.lv

Biedrība “Vecdaugavieši” turpina apgūt mūsu apkaimē visu, kas saistīts ar seno un interesanto vēsturi, dabas bagātībām, iepazīties ar cilvēkiem, kas ir šīs vietas neatņemama sastāvdaļa. Īstenojot projektu “Vecdaugavas daudzināšana”, ir radusies iespēja projekta “Vecdaugavā var atrast sevi” turpinājumam, jo Vecdaugava kā vieta Rīgā joprojām nav pilnīgi apzināta arī kā atpūtas vieta rīdziniekiem.

Esam sapratuši, ka mūsu organizētie pasākumi ir ļoti nepieciešami ne tikai kā piederības izjūtas vairošanas pasākumi apkaimes iedzīvotājiem, bet arī garīgā, emocionālā un fiziskā līdzsvara atgūšanai un kopienas gara stiprināšanai.

Augustā atsāksim doties izzinošajos pārgājienos jeb gaitās un katrā no iecerētajām sešām gaitām vēlamies atgādināt sen aizmirstus faktus, kā arī atklāt arvien jaunus.

Uz 1. gaitu – Vecdaugava un tās senvēsture – pulcēsimies 11. augustā plkst. 11:00 Skanstnieku ielā 1, līdzi ņemot atspirdzinošus dzērienus un uzkodas nelielam piknikam.
Nākamā – 2. gaita – Vecdaugava – Trīsciems – Ķīšezera apkārtne – notiks 25. augustā.

Svinot Rīgas svētkus, 17. augustā Vecdaugavas apkaimē notiks jau gaidītais plenērs profesionālas mākslinieces un vecdaugavietes Tatjanas Krivenkovas vadībā, un radošo veikumu vēlāk būs iespēja redzēt gan Vecdaugavā, gan izstādē Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā Ziemeļblāzmas ielā 36. Bet septembrī vēl nebijušā aktivitātē, kurā vēlamies iesaistīt Vecdaugavas iedzīvotājus un viņu draugus arī no citām apkaimēm, turpināsim atklāt vēstures liecības par Vecdaugavas iedzīvotājiem, organizējot ģimeniskus atpūtas vakarus ar teatralizētiem lasījumiem, seno dziesmu dziedāšanu u.tml.

Lai mums visiem skaista atvasara!

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

📌 Aktuālo informāciju par gaidāmajiem pasākumiem projektā “Vecdaugavas daudzināšana” atradīsiet biedrības “Vecdaugavieši” Facebook kontā.

 

Aicina ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi augustā doties aizraujošā piedzīvojumā Rīgas Ziemeļu daļā – Vecmīlgrāvī, kur augustā norisināsies aizraujošs foto orientēšanās pasākums “Atklāj Vecmīlgrāvi”. Spēles dalībniekiem būs iespēja iepazīt Vecmīlgrāvja apkaimi, doties azartiskās orientēšanās kontrolpunktu medībās, veikt dažādus uzdevumus un iegūt noderīgas balvas, kas sarūpētas sadarbībā ar vietējiem Vecmīlgrāvja apkaimes uzņēmumiem.

Pasākuma dalībniekus, neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma vai dzimuma, individuāli vai komandā līdz 5 cilvēkiem, gaidīs 36 kontrolpunkti dažādās Vecmīlgrāvja vietās. Foto orientēšanās ekspedīcijas maršrutu pa Vecmīlgrāvi varēs veikt laika posmā no 1. līdz 31. augustam, jebkurā komandai ērtā laikā, izvēloties sev ērtāko pārvietošanās veidu – kājām, braucot ar skrejriteni, velosipēdu vai automobili. Obligātais ekipējums – mobilais telefons ar kameru, pildspalva vai marķieris, kā arī ērts un laikapstākļiem piemērots apģērbs, apavi un lukturītis diennakts tumšajā laikā. Visvairāk punktus ieguvušās komandas un aktīvākie dalībnieki saņems vērtīgas balvas. Noslēguma pasākums un apbalvošana notiks 8.septembrī kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā.

Dalība spēlē ir bez maksas.

●  Lai pieteiktos dalībai, komandai ir jāaizpilda iepriekšējās reģistrēšanās anketa
●  Reģistrēšanās spēlei turpinās arī pēc 1.augusta, tomēr ir jāņem vērā, ka ir ierobežots komandu skaits. Spēles materiālus būs iespējams saņemt elektroniski uz e-pastu, kā arī izdrukātus – Ziemeļrīgas kultūras apvienības KULTŪRAS PILS „ZIEMEĻBLĀZMA” informācijas centrā katru dienu 10.00 – 19.30.

“Atklāj Vecmīlgrāvi” papildus uzdevumus un balvas sagatavojuši: Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Rīgas brīvostas pārvalde, SIA “Karavella”, Veikals-bistro “Garšu Osta”, “Grīvas krogs”, “Picu darbnīca”, “Herbitum”, “RIDE”, “Laba druka”.

Pasākumu organizē Vecmīlgrāvja attīstības biedrība sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un SIA ‘’Latvijas ekspedīcija’’.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Pasākumi tiek realizēti Projekta “Rīgā ir interesanti” ietvaros. Pr. Nr . RAIC-24-104-lī. Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekts.

Projekta mērķis ir veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju sociālo iekļaušanos sabiedrībā, organizējot radošas un lietderīgas brīvā laika neformālās aktivitātes savstarpējās mijiedarbības veicināšanai starp Rīgas iedzīvotājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem. Projektā plānots iesaistīt ģimenes, tai skaitā ar bērniem no 7 gadu vecuma.

Projekta ietvarā mērķis ir iepazīt Rīgu, Rīgas apkaimes, ūdeni, radošās un saliedējošas nodarbības, kā arī ekskursijas Rīgā un Pierīgā. Rezultātā iepazīstot vienam otru, tīklojoties un draudzējoties. Mērķauditorija būs gan ukraiņu jauniebraucēji ar ģimenēm, kuri dzīvo vai regulāri uzturas Rīgā, kā arī Rīgas iedzīvotāji vai tādi, kas Rīgā regulāri uzturas.

🔹 Projektā paredzētas šādas aktivitātes:

  • 6 laivu braucieni dažādās Rīgas ūdenstilpnēs;
  • 4 radošās nodarbības;
  • 4 ekskursijas;
  • 4 ģimeņu saliedējošie pasākumi.

Projektu īsteno biedrība “Piedzīvojuma Gars”.

 🔹 Pieteikties projekta aktivitātēm – ŠEIT.

 

Pirmdien, 22. jūlijā, atklāta labiekārtota ēka Ūnijas ielā 49, kas paredzēta to Ukrainas civiliedzīvotāju ilgtermiņa izmitināšanai, kas ieradušies Rīgā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Mājokļu un vides departaments 2023. gadā nodrošināja remontdarbu veikšanu dzīvojamajās telpās ēkas Ūnijas ielā 49 otrajā un trešajā stāvā. Veikta inženierkomunikāciju nomaiņa, videonovērošanas uzstādīšana un koplietošanas telpu aprīkošana. Pēc veiktā ēkas remonta telpas aprīkotas arī ar dzīvošanai nepieciešamo inventāru – mēbelēm, virtuves tehniku un citiem sadzīves priekšmetiem.

“Mums nav tiesību nogurt no kara – tas Ukrainā turpinās, agresora nežēlībai robežu nav un ukraiņi arvien ir spiesti meklēt drošu patvērumu sev, saviem bērniem. Rīga kopš pirmās kara dienas ir devusi mājas tiem ukraiņiem, kuri raduši ceļu pie mums, turklāt ne tikai pajumti, bet arī iespēju darba biržās atrast Rīgā darbu, bezmaksas biļetes sabiedriskajā transportā un dažādu citu praktisku atbalstu. Dzīvojamās telpas ilgtermiņa pajumtei ir daļa no Rīgas domes tiešas palīdzības ukraiņiem, kuri bēg no kara,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Katrs agresorvalsts uzbrukums stiprina mūs palīdzēt Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Tāpēc pašvaldība ir sakārtojusi un pielāgojusi ēku Ūnijas ielā 49 Ukrainas iedzīvotājiem, kas ir nozīmīgs atbalsts tiem, kuriem nākas piedzīvot kara šausmas, sniedzot pagaidu mājvietu. Šajā pašā ēkā ukraiņi varēs saņemt daudzfunkcionālus sociālos pakalpojumu dienas centrā bērniem un pilngadīgām personām “Paaudzes”, kas ir īpaši būtiska, lai spētu atgūt spēkus pēc piedzīvotajām kara šausmām. Milzīgu paldies Mājokļu un vides departamentam par īstenoto projektu un ēkas labiekārtošana. Lai cik tas būtu smagi un ilgi, Rīga ir un būs kopā ar Ukrainu un to atbalstīs līdz uzvarai,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Rīga šobrīd izmitina 622 Ukrainas civiliedzīvotājus. Līdz šim tas tika realizēts izmantojot ārpakalpojumu (līgumi ar hosteļiem un viesnīcām). Ēkas Ūnijas ielā 49 sagatavošana izmitināšanai ir kārtējā iespēja palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Rīgā. Prieks, ka jau no kara sākuma pašvaldība nepagurstoši meklē arvien jaunus veidus kā palīdzēt Ukrainai un tās iedzīvotājiem,”

akcentē Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe.

“Vēlos teikt lielu paldies Mājokļu un vides departamenta kolēģiem un sadarbības iestādēm par paveikto darbu. Ar minimāliem resursiem ir paveikts patiesi daudz. Iepriekš šī ēka bija kopmītņu tipa dzīvojamā ēka, kādas Rīga vairs neatjauno, bet telpas pārbūvē par dzīvokļiem. Var teikt, ka šīs telpas ir atdzimušas no jauna Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, kur atgūt iekšējo mieru un sagatavoties nākamajiem dzīves soļiem,”

uzsver Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Telpu pielāgošanai izmantots VARAM sniegtais atbalsts 154 000 eiro apmērā un Rīgas pašvaldības sniegtais atbalsts 220 000 eiro apmērā, no kura 50 000 eiro atvēlēti remontdarbu veikšanai, savukārt 170 000 eiro telpu aprīkošanai ar dzīvošanai nepieciešamo inventāru.

Dzīvojamās mājas otrajā un trešajā stāvā ir 44 istabas. Vienas dzīvojamās istabas vidējā platība ir 12 m2. Tas ļaus operatīvi reaģēt uz faktisko izmitināšanas pieprasījumu. Atbilstoši veiktajiem remontdarbiem, ēkā kopumā varēs izmitināt līdz 125 Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Vienlaikus jāņem vērā nosacījums, ka ievērojot pasaulē vispārpieņemtās normas, vienā istabā nedrīkst izmitināt konfliktējošu reliģiju un reģionu pārstāvjus, nepilngadīgas, nepavadītas personas, dažādu dzimumu pārstāvjus, kas savstarpēji nav pazīstami.

Dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā atrodas daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu dienas centrs bērniem un pilngadīgām personām “Paaudzes”, kurā tiek sniegts atbalsts arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

📸 Atklāšanas pasākuma foto – ŠEIT


Kopš 2022. gada 24. februāra Rīgā ieradušies 26 193 Ukrainas civiliedzīvotāju, meklējot patvērumu no kara. Šobrīd no tiem Rīgā dzīvo 18 886 cilvēki. No Rīgā patvērumu atradušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem 63% ir sievietes un 37% ir vīrieši.

Kopā kopš 2022.gada Rīgā īslaicīga izmitināšana nodrošināta 6391 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pašlaik pašvaldība nodrošina izmitināšanu 615 cilvēkiem.

Rīgas pašvaldība kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, sniegusi nepārtrauktu un apjomīgu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, kā arī turpina sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Rīgā, lai rastu patvērumu.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja projektu konkursu apkaimju iniciatīvu un piederības sajūtas veicināšanai ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Pašvaldība vēlas aktivizēt apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursa 2. uzsaukumā tika iesniegti 18 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu 57 988,30 EUR.

Konkursa rezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 8 projektiem par kopējo summu 25 845,25 EUR.

Atbalstīto saraksts

Konkursā iesniegtajos projektos ietverti apkaimes iedzīvotāju forumi, sporta un kultūras pasākumi, filmu vakari, patriotiskās nedēļas pasākumi, pārgājieni un vakari kultūras mantojuma izzināšanai, apkaimes mājas lapas izveide un dažādi kopābūšanas un koprades pasākumi: “dārznieku brokastis”, apkaimes dārziņu vakariņas un dārza mēbeļu veidošanas darbnīca.

 

Attēla autors: Rīgas Diabēta biedrība

Izmantojot vasaras sezonas priekšrocības, Rīgas Diabēta biedrība sestdien, 20. jūlijā, pulksten 12.00 aicina uz ārtelpu semināru “Uzlādē baterijas ar fitnesa treniņu un veselīgu maltīti” Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Seminārs plānots divās daļās:

  • pirmajā daļā notiks vieglas intensitātes fitnesa treniņš, kas palīdzēs izkustināt un uzmundrināt ķermeni;
  • otrajā daļā būs iespēja gatavot kopīgu maltīti un uzzināt vērtīgu informāciju par veselīgu uzturu, gatavojot salātus vai vrapu un čia sēklu desertu.

Treniņu vadīs, par uzturu stāstīs un ar ēdienu receptēm dalīsies sertificēta fitnesa trenere un uztura speciāliste Kristīne Brokāne.

Pasākuma plānotais garums – divas stundas.

Dalībniekiem ir lūgums ģērbties ērtā, laikapstākļiem atbilstošā apģērbā.
Nokrišņu gadījumā fitnesa treniņš tiks organizēts iekštelpās un ēst gatavošana norisināsies lapenē.

Pasākumam jāreģistrējas iepriekš, aizpildot pieteikuma anketuŠEIT  vai pa tālruni 26202028.

Pasākuma dalībniekiem nav jāiegādājas ieejas biļetes. Dalībnieki tiks sagaidīti pie dārza ieejas no pulksten 11.40 līdz 12.10.

Pasākums norisināsies Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā Kandavas ielā 2, ieeja dārzā no Kandavas ielas, aiz “Circle K” degvielas uzpildes stacijas.

Uz Latvijas Universitātes Botānisko dārzu var nokļūt ar sabiedrisko transportu:

  • tramvaju nr. 1, 5
  • trolejbusu nr. 9, 25
  • autobusu nr. 4, 4z, 21, 37, 38, 39, 41, 46, 54, 63.

Šis ir trešais no četriem semināriem pasākumu ciklā, ko Rīgas Diabēta biedrība organizē projektā “Iesaisties un izkusties!”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Lai uzzinātu jaunumus un informāciju par nākamajiem biedrības pasākumiem, pieseko facebook.com/diabetsriga vai instagram.com/diabetsriga.

 

Biedrība “DrKT” aicina pieteikties jauniešus projektā “Top kino!”, kas norisināsies šajā vasarā Rīgā un ārpus tās.

Projekta laikā jaunieši mācīsies veidot kino – apgūs aktiermeistarību, operatora darbu, filmu režiju un visu citu, kas nepieciešams filmai, bet augustā jauniešiem būs iespēja piecas dienas dzīvot ārpus Rīgas un veidot savu autorfilmu par pašu izvēlētu tēmu.

Projekta vadītāja režisore Inda Vaļeniece jau vairākus gadus strādā ar jauniešiem tieši kino jomā. Kopā ir radītas filmas “Ietekmēt!”, “Lohdauns”, “Sirds pīrāgā”. Šo projektu laikā jaunieši ne tikai ir apguvuši iemaņas kino profesijā, bet arī ieguvuši jaunus draugus un īstus komandas biedrus, jo kino nozīmē: bez tevis nav manis.

Īpaši šajā projektā ir gaidīti jaunieši no Ukrainas, lai stāstītu savus stāstus. Projekts norisināsies latviešu valodā (protams, ar nepieciešamo atbalstu valodas jautājumos), kas būs lieliska iespēja praktizēt latviešu valodu un iegūt latviešu draugus.

🟩 Nodarbības Rīgas Katoļu ģimnāzijā (O. Vācieša ielā 6) notiks pirmdienās un trešdienās.
🟩 Pirmā tikšanās – 3. jūlijā.
🟩 Filmēšana ir paredzēta no 19. līdz 23. augustam, savukārt filmas pirmizrāde – septembrī. Dalība bez maksas.

🟩 Pieteikšanās rakstot vai zvanot: 29294013 vai indra.valeniece@gmail.com.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

 

Attēls no "Droša māja" arhīva

Piektdien, 28. jūnijā, ar meistardarbnīcu-pārsteigumu noslēdzās 9 nodarbību cikls, ko organizē biedrība “Patvērums “Drošā māja””.

Nodarbību būtība – ievadkurss par dzīvi Latvijā. Tiek apskatīts plašs tēmu loks – cilvēktiesības, nodarbinātība, veselības aizsardzība, izglītība, tradīcijas un kultūra. Līdz šim nodarbības bija organizētas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru iemītniekiem no Muceniekiem un Liepnas. Mācības uzsāka 147, kopā sertifikātus saņēmušas 137 personas.

Taču, tā kā ievadkursa mērķa grupa ir ne tikai patvēruma meklētāji, bet ikviens trešās valsts (ārpus ES) pilsonis, kas Latvijā dzīvo ne ilgāk par 5 gadiem, tad šoreiz grupas sastāvs bija citāds. Tie bija ukraiņi, kas Latvijā dzīvo kara dēļ.

Šai grupai nodarbības noritēja ļoti praktiskā veidā, dodoties izglītojošās ekskursijās uz organizācijām un iestādēm, kas saistītas ar apgūstamo tēmu. Piemēram, lekcija par darbu noritēja Nodarbinātības valsts aģentūrā. Aptaujājot kursu dalībniekus, izrādījās, ka starp viņiem ir gan tādi, kas Latvijā dzīvo dažus gadus, gan tādi, kas ieradušies pirms dažiem mēnešiem. Taču gan vieni, gan otri apgalvo, ka kursā uzzinājuši daudz ko jaunu, kā arī daudz guvuši no socializācijas mācību gaitā.

Arī noslēdzošā nodarbība, kas tematiski veltīta brīvā laika aktivitātēm, bija praktiska. Tā bija paredzēta kā pārsteigums, jo dalībnieki tikai dienu pirms nodarbības uzzināja, kas tieši tas būs… Un – devās uz VEF kultūras pili, lai keramikas studijā “Saule” Jura Tumulkāna vadībā varbūt pirmo reizi mūžā iemēģinātu roku māla veidošanā! Daži izveidoja svilpavniekus (un tie patiešām skanēja!), daži sēdās pie podnieka ripas un radīja savus pirmos traukus. Darbošanās deva jaunu pieredzi un palīdzēja uzzināt, cik lielas brīvā laika pavadīšanas iespējas ir Latvijā. Viena dalībniece izteica vēlmi rudenī pievienoties tieši šai studijai.

Pēc nodarbības dalībnieki saņēma sertifikātus par kursa apguvi. Skanēja jautājums “Kādas nodarbības vēl pie jums, “Patvērumā “Drošā māja”” būs?”. Šādi jautājumi sniedz gandarījumu un apziņu, ka palīdzība iebraucējiem nav “ķeksīša” pasākums, ka patiešām ir iespējams palīdzēt – gan praktiski, gan emocionāli.

Attēls no "Droša māja" foto albūma

Attēls no “Droša māja” foto albūma

 


Projekts “Latvija – valsts pie Baltijas jūras!” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada perioda atbalstu, granta līguma nr. PMIF/13.3./2023/1/04. Kopējais projekta finansējums ir 302 765,06 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 227 073,79 eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 75 691,27 eiro.

Informāciju sagatavoja Ilze Ķīķere, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob. tel. +371 22017831

 

Foto no "Meta Advisory"

Mūžizglītība, digitālās un finanšu pratības uzlabošana var ievērojami mazināt sociālas atstumtības risku, kas skar 27,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, secināts konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā”, kas 18. jūnijā norisinājās NVO namā.

Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, Lietuvā šādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 tūkstoši cilvēku (18,9%). Tādējādi Latvijas situācija vērtējama kā smagākā, konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” atzina viens no pētījuma autoriem, augstskolas RISEBA prorektors Valters Kaže.

V.Kaže uzsvēra, ka svarīgi sasniegt šo iedzīvotāju daļu, kurus varētu dēvēt par “neredzamajiem”, jo ikviens no tiem ir zaudēts cilvēkkapitāls un potenciāls sociālais un ekonomiskais slogs sabiedrībai. Tāpēc būtiski veicināt šo sociālo grupu reintegrāciju darba tirgū, valsts pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un NVO kopējā sadarbībā nodrošinot to motivācijai un spējām atbilstošu prasmju attīstību, psiholoģiskā atbalsta un finanšu pratības mentoringa iespējas. Kā risinājuma iespējas pētījumā izcelta mērķēta mūžizglītība, valsts līmeņa prasmju monitorings un digitālo prasmju attīstīšana.

“Neredzamo temats kļūst arvien aktuālāks: joprojām liela sabiedrības daļa cieš no sociālās atstumtības un neiekļaujas arī darba tirgū, vienlaicīgi tam valdība arvien vairāk runā par darbaspēka trūkumu. Savukārt, kā norāda Latvijas Banka, reģionos vērojama klātienes finanšu pakalpojumu sašaurināšanās, kas daļai iedzīvotāju arī var radīt atstumtības sajūtu. Mūžizglītība un finanšu un digitālā pratība ir svarīgi instrumenti, ar kuriem šīm sabiedrības grupām var palīdzēt un veidot sabiedrību ar iekļaujošu nodarbinātību,”

diskusijas tematiku iezīmēja “Meta Advisory” vadītājs Armands Gūtmanis.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis konferencē akcentēja nepieciešamību veidot “ceļa karti”, ar kuras palīdzību darba tirgū iekļaut riska grupas cilvēkus.

“Svarīgs jautājums ir problēmas diagnostika, lai uzzīmētu turpmākā ceļa karti, kas var arī nebūt visam mūžam, bet praktiski noderēt tuvākajā nākotnē.”…

“Bezdarbs tuvākajos gados pietuvosies dabiskā bezdarba līmenim – šobrīd reģistrētā bezdarba līmenis ir 5,2%, tāpēc darba tirgū maksimāli jāiesaista darbaspēka rezerve un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, bet šīm grupām bieži vien digitālās prasmes nav pietiekamā līmenī un tās jāuzlabo,”

secināja I. Lipskis.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta direktore Eva Lossane atzina, ka šobrīd, kad aktuāla ir motivācija mācīties mūža garumā, arī karjeras konsultants ir pieprasīta profesija.

“Sabiedrība pamazām pierod pie situācijas, ka karjeras konsultācija attiecas uz jebkuru un ir izmantojama mūža garumā.”

“Obligātās izglītības posmā vēl vairāk jāiedziļinās tajā, kā skolēnus mācām apgūt jaunas zināšanas, izzināt jaunas lietas – tas, manuprāt, ir liels izaicinājums gan politikas veidotājiem, gan izglītības profesionāļiem,”

sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere.

Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingūna Jurgelāne-Kaldava pauda uzskatu, ka augstākās izglītības līmenī 80% cilvēku jau zina, kā rīkoties situācijā, ja nepieciešamas papildu prasmes.

“Kurpretim tas, kā sasniegt “neredzamās grupas”, ir liels uzdevums pašvaldībām, jo tieši tās vislabāk zina savus cilvēkus,”

sacīja Ingūna Jurgelāne-Kaldava

Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna pauda bažas par to, ka digitālās prasmes var būt nepietiekamas arī gados jauniem cilvēkiem, kuriem interesē ļoti šauras tēmas.

“Vēl pavisam cits stāsts ir sociālo dienestu klienti, kas ir tik bēdīgā situācijā, ka NVA programmas viņiem pat nav piemērojamas. Neslēpsim, ka Latvijā ir daļa praktiski analfabētisku un arī tikai svešvalodā runājošu cilvēku,”

sacīja U. Lapskalna.

Sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma “Ligero” vadītāja Liene Reine-Miteva pastāstīja, ka aptuveni 22% no 200 Latvijā aktīvajiem sociālajiem uzņēmumiem par savu darbības jomu izraudzījušies darba atrašanu cilvēkiem no riska grupām: personām ar invaliditāti, sodāmību, pēc ārstēšanās no atkarībām. Sociālie uzņēmumi palīdz arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns konferencē atzina, ka finanšu jomā saistībā ar dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu lielākā problēma ir ēnu ekonomika, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļai cilvēku tiek liegta pieeja dažādiem finanšu pakalpojumiem.

T. Vandāns atzina, ka senioriem finanšu pakalpojumi var būt grūtāk pieejami digitālo prasmju trūkuma dēļ: daudzas darbības veicamas attālināti, tāpēc var būt vajadzīga zvanu centra darbinieku palīdzība.

“No otras puses, rīkošanās ar digitāliem dokumentiem un citi finanšu pratības pamati ir jāmācās arī jauniešiem. Jau šobrīd ikdienas finanšu pakalpojumu pamatā ir darbības ar viedtālruni un aplikācijām, un tā tas būs arī tuvākajā nākotnē. Finanšu pratība ir ļoti individuāla un nav viegli definēt, kura grupa ir visvairāk pakļauta riskam. Galvenais ir piedāvāt dažādas izglītošanās iespējas un apmācīt cilvēkus, kā nopietni izturēties pret savām finansēm,”

izteicās T. Vandāns.

Jauniešu auditorija ir sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” uzmanības centrā. Tā vadītājs Gustavs Upmanis pastāstīja, ka uzņēmuma izstrādātais “Darba tinderis” palīdz jauniešiem pārvarēt bailes no neizdošanās darba intervijā, organizējot īsas virtuālas sarunas ar potenciālo darba devēju.

Savukārt Latvijas Senioru kopienu apvienības pārstāve, Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone kā daudzu senioru galveno problēmu minēja gan prasmju, gan mūsdienīgu datoru un viedtālruņu neesamību.

“Tāpēc aktuāls ir jautājums par bibliotēkām ārpus Rīgas, kur reizē var iegūt pieeju internetam un saņemt konsultāciju par dažādu valsts pakalpojumu izmantošanu,”

sacīja B. Girgensone.

Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs Edmunds Cepurītis, rezumējot konferencē izskanējušos viedokļus, uzsvēra, ka viņa pārstāvētās komisijas uzdevums arī turpmāk būs savest kopā sociālās atstumtības jautājumu risināšanā iesaistītās puses un meklēt risinājumus.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka darba devēju iesaiste ir ļoti svarīga. Kā pozitīva ir vērtējama tendence par to, ka šobrīd ir iespēja mācīties, atrodoties darba vietā. Referenti izteica aicinājumu darba devējiem vēl precīzāk un fokusētāk definēt savas vajadzības, tādējādi veicinot apmācības efektivitāti. Šāds modelis šobrīd tiek attīstīts NVA apmācību programmās, kas tiek veidotas sasaistē ar darba devēju pieprasījumu.

Konferencē uzstājās:

  • Valters Kaže, augstskolas RISEBA prorektors, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors;
  • Eva Lossane, Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus departamenta direktore;
  • Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore;
  • Ingūna Jurgelāne-Kaldava, Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja;
  • Una Lapskalna, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja;
  • Liene Reine-Miteva, sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma “Ligero” vadītāja;
  • Toms Vandāns, uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs;
  • Gustavs Upmanis, sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” veidotājs;
  • Barba Girgensone, Latvijas Senioru kopienu apvienības struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja;
  • Edmunds Cepurītis, Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs.

Konferenci rīkoja:

  • augstskola “RISEBA” sadarbībā ar:
  • Latvijas senioru kopienu apvienību;
  • Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO”;
  • Rīgas aktīvo senioru aliansi RASA;
  • Latvijas pretnabadzības tīklu “EAPN Latvia”;
  • Vidusdaugavas NVO centru;
  • Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociāciju “LAKMA”;
  • Latvijas sociālo darbinieku biedrību;
  • Latvijas pieaugušo izglītības apvienību;
  • Sociālo uzņēmumu “Visas iespējas”.

Konference “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” ievadīja pasākumu sēriju “Nākotnes sociālās un darba tirgus politikas forums”.

 

Informāciju sagatavoja Armands Gūtmanis, “Meta Advisory” direktors
armands.gutmanis@metaadvisory.lv