Arhīvs birkai: Izglītība

Kas ir digitālā demokrātija un kādi rīki to nodrošina? Piedalies seminārā!

Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecība Latvijā rīko semināru “Kas ir digitālā demokrātija un kādi rīki to nodrošina?”

Aicinām piedalīties seminārā!

🟪 2025. gada 24. janvārī, no plkst. 14:00 līdz 17:00

🟪 Alberta iela 13, 6. stāvs, Rīga

🟪 Pieteikšanās – ŠEIT.

Vai ikdienā lieto lietotnes, lai padarītu savu dzīvi ērtāku – pārbaudītu laikapstākļus, tulkotu tekstus, apmaksātu rēķinus vai parakstītu dokumentus? Līdzīgi digitālie rīki var būt neatsverami arī biedrību darbā: no biedru iesaistes un attālinātu kopsapulču rīkošanas līdz brīvprātīgo darba pārvaldībai un komunikācijas uzlabošanai.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, DELNA – Sabiedrība par atklātību, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS, Radi Vidi pats, Klubs “Māja”, Latvijas Pilsoniskā alianse, u.c.

Īpaši pievēršam uzmanību, ka Latvijas Pilsoniskā alianse stāstīs ar rīku, ko izmantojam attālinātu kopsapulču rīkošanā balsošanas nodrošināšanai.

Plašāk par digitālās demokrātijas attīstību seminārā stāstīs Vidzemes augstskolas docente Dr. Solvita Denisa-Liepniece. Savukārt Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane raksturos, kā NVO darbu un digitālās demokrātijas īstenošanu ietekmē sabiedrības medijpratības līmenis.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no:

  • Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS – par projektu vadības un sadarbības platformu Trello;
  • DELNA – Sabiedrība par atklātību iepazīstinās ar biežāk izmantotajām un publiski pieejamajām datu bāzēm;
  • Radi Vidi pats dalīsies pieredzē par līdzdalības veicināšanu tiešsaistē;
  • Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai stāstīs par rīkiem Miro (ideju radīšanai) un Google chat (savstarpējam atbalsts komandā);
  • Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS stāstīt par savu pieredzi dažādu IT rīku izmantošanā.

Piedalies, lai iegūtu jaunas zināšanas, uzlabotu savas prasmes un ieguldītu digitālās demokrātijas attīstībā Latvijā. Piesakies jau tagad!

Semināru finansiāli atbalsta Nīderlandes vēstniecība Latvijā.

 

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” ietvaros aizvadīts ražīgs gads

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT. 

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapa – ŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai

 

Jau 15 gadus Rīgas pašvaldība līdzfinansē latviešu valodas kursus rīdziniekiem

Jau 15 gadus – kopš 2011. gada – Rīgas valstspilsētas pašvaldība organizē projektu konkursu izglītības iestādēm bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Šajā laikā, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, latviešu valodu pamata A vai vidējā B valodas prasmes līmenī ir apguvuši un pilnveidojuši 15 750 rīdzinieku.

Rīdzinieku interese par bezmaksas latviešu valodas kursiem šo gadu gaitā ir bijusi ļoti liela – gada sākumā izziņotie kursi pavasara semestriem tiek nokomplektēti dažu dienu, dažkārt pat dažu stundu laikā.

Pieteikties latviešu valodas kursiem šajās programmās var pieaugušie Rīgas iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, izņemot skolēnus un bezdarbniekus, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā.

Šajā publikācijā atskatāmies uz projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2022. – 2024. gadā rezultātiem. No 2022. līdz 2024. gadam Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos mācības notikušas 155 grupās, no kurām 101 grupā rīdziniekiem bija iespēja apgūt latviešu valodu pamata jeb A līmenī, bet 44 grupās – vidējā jeb B līmenī.

79 mācību grupas notikušas klātienē, 69 mācību grupas – attālināti, bet 7 grupās mācības notika gan klātienē, gan attālināti.

Latviešu valodas nodarbības parasti notiek 2 līdz 3 reizes nedēļā, vienas nodarbības ilgums ir 2 līdz 3 mācību stundas jeb 90 līdz 135 minūtes. Katrā latviešu valodas prasmes līmenī notiek no 80 līdz 125 mācību stundām.

Kopš 2023. gada rīdziniekiem tiek piedāvāta iespēja papildināt latviešu valodas zināšanas arī sarunu klubu nodarbībās. Sarunvalodas klubos valodas apguvei parasti tiek atvēlētas no 36 līdz 48 mācību stundām.

Kopš 2019. gada tiek apkopoti arī dati par kursantu valstisko piederību. Tie atklāj, ka šajā laikā Rīgas pašvaldības līdzfinansētos latviešu valodas kursus apmeklējuši 75 valstu pilsoņi, tai skaitā 22 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Visbiežāk latviešu valodas kursus apmeklējuši Latvijas iedzīvotāji – gan pilsoņi, gan nepilsoņi (4113), Krievijas pilsoņi (3967), Ukrainas pilsoņi (987), Baltkrievijas pilsoņi (631), Uzbekistānas pilsoņi (149) un Indijas (132) pilsoņi.

Tajā pašā laikā tālākās valstis, kuru pilsoņi, dzīvojot Rīgā, izvēlējušies mācīties latviešu valodu Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos, ir Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Filipīnas, Japāna, Jordānija, Kamerūna, Kanāda, Kolumbija, Kuba, Kuveita, Peru, Sīrija, Taizeme, Venecuēla un Vjetnama.

Statistikas dati arī atklāj, ka gadu gaitā pieaug ārvalstu pilsoņu skaits, kuri izvēlas apgūt latviešu valodu. Ja 2019. gadā 47 % no kopējā kursantu skaita bija ārvalstu pilsoņi, tad 2024. gadā ārvalstu pilsoņi bija 71 % no kopējā kursantu skaita.

Aptaujās kursu dalībnieki atzīst, ka kursus izvēlas apmeklēt, jo latviešu valodas zināšanas nepieciešamas darbā, ir vēlme uzlabot latviešu valodas prasmi, lai varētu palīdzēt bērniem skolā, sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem uz ielas, bērnu rotaļu laukumā, izbraucot ekskursijā ārpus Rīgas, tāpat ne visiem kursantiem ir finansiālas iespējas mācīties valodu maksas kursos.

Dalībniekiem kursos visvairāk patīk, ka ir iespēja praktizēt latviešu valodu, uzzināt daudz jauna par Latviju un tās vēsturi, pasniedzēji un saziņa ar grupas biedriem, kuriem ir līdzīgas problēmas, intereses un mērķi, psiholoģiskais atbalsts un pleca sajūta. Daļa kursu dalībnieku novērtē arī iespēju apgūt valodu tiešsaistes nodarbībās. Savukārt vislielākās grūtības kursos parasti sagādā rakstīšana un runāšana, jo ir nepietiekams vārdu klājums, gramatika un garumzīmes.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sadarbībā ar uzņēmumu “TNS Latvia/KANTAR” veiktais pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā 2024” atklāj, ka 48% rīdzinieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā viņu latviešu valodas zināšanas ir uzlabojušās. 31 % aptaujāto šajā grupā norādījuši, ka viņu latviešu valodas zināšanas uzlabojušās nedaudz, bet 17 % uzskata, ka ievērojami.

Iespēja pieteikties bezmaksas latviešu valodas kursiem 2025. gadā tiks atvērta 20.janvārī. Aktuālā informācija par šā gada kursiem no 20. janvāra būs pieejama mājaslapā www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija/Latviešu valodas kursi”.

 

53. starptautiskais bērnu mākslas konkurss “Lidice 2025”

Valsts izglītības satura centrs (ar šī gada 1. janvāri – Valsts izglītības attīstības aģentūra) sadarbībā ar Rīgas valstspilētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Čehijas Republikas vēstniecību jau 25. gadu organizē Starptautiskā bērnu mākslas konkursa “Lidice” Latvijas kārtu.

Latvijā konkurss ”Lidice” ir atpazīstamākais starptautiskais bērnu mākslas konkurss, kurā iespējams piedalīties ne tikai vizuālās mākslas, bet arī vizuāli plastiskās mākslas un radošo industriju interešu izglītības programmu audzēkņiem, un laureātu darbi tiek centralizēti nosūtīti uz Čehiju konkursa noslēdzošajai kārtai.

Šogad 53. starptautiskā bērnu mākslas izstādes-konkursa “LIDICE 2025” izvirzītā tēma ir “SPĒLE”.

53. starptautiskā bērnu mākslas konkursa Nolikums – atvērt šeit.

Sarakstu līdz 2025. gada 12. janvārim nosūtīt elektroniski Sandrai Miezei, sandra.mieze@visc.gov.lv (e-pasts ir aktīvs). Saraksti tiks pieņemti tikai uz Pielikumā Nr. 3 ( Nolikumā) norādītās formas.

Gaidīsim Latvijas novadu un Rīgas bērnu un jauniešu darbus Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Daugmale”, Jēkabpils ielā 19A.

Darbu iesniegšana no 2025. gada 13. janvāra līdz 17. janvārim Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Daugmale”, Jēkabpils ielā 19A, Rīgā, LV-1003

● šādos laikos:

  • 13.01.2024. 10.00 – 18.00
  • 14.01.2024. 10.00 – 18.00
  • 15.01.2024. 10.00 – 18.00
  • 16.01.2024. 10.00 – 18.00
  • 17.01.2024. 10.00 – 18.00

Darbu izņemšana no 2025. gada 10. februāra līdz 14. februārim Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Daugmale”, Jēkabpils ielā 19A, Rīgā, LV-1003

● šādos laikos:

  • 10.02.2024. 10.00 – 18.00
  • 11.02.2024. 10.00 – 18.00
  • 12.02.2024. 10.00 – 18.00
  • 13.02.2024. 10.00 – 18.00
  • 14.02.2024. 10.00 – 18.00

Veiksmi konkursa dalībniekiem!

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 1. redakciju

Rīgas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 2024.–2028. gadam 1. redakcija nodota publiskajai apspriešanai no 8. janvāra līdz 6. februārim. Galvaspilsēta aicina iesaistīties ikvienu interesantu un izteikt savu viedokli!

Pamatojoties uz Izglītības likumu, Ministru kabineta noteikumiem “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam” un Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam prioritātēm, ir izstrādāts visaptverošs vidēja termiņa nozares attīstības plānošanas dokuments “Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam” 1. redakcijā.

2024. gada 18. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu apstiprināt stratēģijas 1. redakciju un nodot to publiskai apspriešanai.

Stratēģija ir pašvaldības izglītības nozares plānošanas dokuments, kas nosaka Rīgas pašvaldības izglītības ekosistēmas stratēģiskās attīstības mērķus un prioritātes, kā arī plāno pasākumus un resursu nodrošinājumu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izglītības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kvalitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs. Par stratēģijas galvenajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc publiskās apspriešanas paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Plašāka informācija par dalību publiskajā apspriešanā pieejama – ŠEIT.

 

“Aktualitātes grāmatvedības un nodokļu likumdošanā NVO 2025. gadā” – aicinām NVO uz tiešsaistes semināru

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Aktualitātes grāmatvedības un nodokļu likumdošanā NVO 2025. gadā”. Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2025. gada 15. janvārī no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Ingrīda Lejniece, profesionāla grāmatvede, licencēta grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma vadītāja, maģistra grāds ekonomikā, nodokļu konsultante, rakstu autore par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem.

Sākoties 2025. gadam, stājas spēkā vairākas nozīmīgas izmaiņas nodokļu un grāmatvedības regulējumā, kas ietekmēs arī nevalstisko organizāciju ikdienu. Aicinām seminārā piedalīties NVO pārstāvjus, kam rūp organizācijas grāmatvedības atbilstība normatīvajiem aktiem un atbilstoša grāmatvedības un nodokļu pārvaldība.

Semināra programmā:

• Grāmatvedības uzskaite biedrībās – grāmatvedības uzskaiti reglamentējošā likumdošana, kas var kārtot grāmatvedību biedrībās;
• Vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēma, grāmatvedības attaisnojuma dokumenti, noformēšana, uzglabāšanas kārtība;
• Izmaksas fiziskām personām – darbiniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, autoriem, kompensācijas brīvprātīgā darba veicējiem, nepieciešamo deklarāciju sagatavošana un iesniegšana;
• Grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā – jaunās likmes, fiksētais neapliekamais minimums, algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana;
• Minimālās darba algas izmaksa, minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Izmaiņas darba devēja ziņojumos.

Aicinām semināram reģistrēties, atverot saiti – ŠEIT. 

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 14. janvārim, iepriekš tiks nosūtīta saite uz semināru platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas NVO nama semināros, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

NVO nama janvāra semināri Rīgas NVO pārstāvjiem

Turpinot atbalstīt nevalstisko organizāciju attīstību, arī Jaunajā gadā piedāvāsim aktuālas apmācības NVO pārstāvjiem. NVO nams aicina Rīgas NVO pārstāvjus piedalīties trīs semināros, kas norisināsies šā gada janvārī. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori un sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama janvāra semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

🟣 15. janvāris plkst. 14.00 – 17.00 – “Aktualitātes grāmatvedības un nodokļu likumdošanā NVO 2025. gadā”, lektore Ingrīda Lejniece. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

🟣 22. janvāris plkst. 14.00 – 17.00 – “No pasīva līdz aktīvam: efektīvas metodes grupu iesaistei projektos un sapulcēs NVO darbā”, lektore Zane Veinberga.  Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

🟣 29. janvāris plkst. 14.00 – 17.00 – “Ilgtspējīga attīstība: efektīvas stratēģijas izstrāde NVO darbībai”, lektore Iveta Pokromoviča. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Visi semināri notiks tiešsaistē un ir bez maksas.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas NVO nama semināros, tiks veikti 15. un 29. janvāra semināru ieraksti. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties seminārus sev vēlamā laikā un saņemt šo semināru ierakstu saites, reģistrēties, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”. Savukārt 22. janvāra semināram ieraksts netiks veikts – aicinām pievienoties tiešsaistē!

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Lai NVO nama semināri – ceļš uz priekšu un augšup!

 

Izstrādāta Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam

Rīgas pašvaldība izstrādājusi Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2024.–2028. gadam, stratēģiju tālāk plānots virzīt publiskai apspriešanai. Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

“Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija ir vērsta uz to, lai mēs kopīgiem spēkiem veidotu izglītības vidi, kurā ikviens – skolēni, pedagogi, vadības komandas, lēmumu pieņēmēji – var augt un sasniegt savus mērķus. Lai to īstenotu, mums katram ir nozīmīga loma. Savu lomu redzu trīs prioritāšu virzīšanā. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vadības komandu profesionalitātes pilnveidi un stiprināt pārmaiņu vadības prasmes. Radīt motivējošu vidi un sniegt atbalstu esošiem pedagogiem, lai viņi vēlētos palikt un strādāt Rīgas skolās, kā arī turpināt veidot kampaņas un papildināt labumu grozu skolotājiem, kas pievienojas Rīgas izglītības profesionāļu saimei. Trešā prioritāte ir ieguldījumi mūsu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu drošu un modernu mācību vidi. Tikai sadarbojoties un ieguldot kopīgus pūliņus, mēs varam sasniegt šos mērķus un veidot nākotnei piemērotu izglītības sistēmu. Aicinu visus iesaistīties stratēģijas publiskās apspriešanas procesā!”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izgtības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kavlitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kas veica esošās situācijas izvērtējumu, rezultāti tika vērtēti arī darba grupās, notika izglītības iestāžu padomju aptauja, trīs darbsemināros klātienē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas: sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme. Savukārt pēc tam idejas un priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā un rīcības plānā. Par stratēģijas glavanajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

No vecāku aptaujas tika secināts, ka gan pirmsskolās, gan skolās trīs galvenās prioritātes, kam ir jāpievērš uzmanība ir jaunu skolotāju piesaiste, izglītības iestāžu infrastruktūras un telpu uzlabošana. Pirmsskolās – kvalitātīvas interešu izglītības pieejamība, skolās – izglītības iestāžu darbinieku, skolēnu drošība un labbūtība.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Stratēģiju plānots virzīt tālāk uz publisko apspriešanu, savukārt pēc tam paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam prezentēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 12. decembrī, gala lēmums par stratēģijas tālāko virzīšanu publiskajai apspriešanai tiks pieņemts nākamajā Rīgas domes sēdē.

Publicitātes attēls: Freepik

 

Rīdzinieki varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem jaunajā koptelpā “Sadarbnīca”

Decembra sākumā Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē. Viņš uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un citās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”

V. Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.”

REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.

Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!

“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu” – ŠEIT.

📸 FOTO

 

Iespēja apgūt digitālās prasmes un saņemt finansējumu mācībām prasmju pārvaldības platformā “STARS”

Izmantojot prasmju pārvaldības platformu STARS (stars.gov.lv), Latvijas iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, no 5. decembra būs iespēja pieteikties vidēja un augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei.

Uzsākot platformas pilotprojekta īstenošanu, pirmajām 2000 personām, kuras izveidos savu individuālo mācību kontu (IMK) un pieteiksies izglītības programmai, būs iespēja pretendēt uz finansējumu mācību izmaksu segšanai 500 eiro apmērā. Finansējums tiks piešķirts, ņemot vērā pieteikšanās secību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, tiks izvērtēts saņemto pieteikumu skaits no katra plānošanas reģiona.

Pieaugušie varēs apgūt kādu no teju 60 dažādām izglītības programmām, vērstām uz vidēja un augsta līmeņa digitālo prasmju apguvi (DigComp 4 – 6 līmenis). 16 izglītības iestādes visā Latvijā piedāvās izglītības programmas, kas kopumā aptver 5 digitālo kompetenču jomas: informācijas apstrāde/informācijas un datu pratība; komunikācija un sadarbība; digitālā satura veidošana; drošība; problēmu risināšana.

Atbilstoši izglītības saturam, mācības notiks attālināti, klātienē vai arī daļēji attālināti (t.i., teorija attālināti, bet praktiskie darbi klātienē). Piedāvāto izglītības programmu apjoms būs atšķirīgs: studiju kursi ilgs no 50 līdz 80 stundām, studiju moduļi – no 100 līdz 160 stundām, profesionālās izglītības programmu moduļi tiks piedāvāti no 20 līdz pat 130 stundām, savukārt moduļu kopās mācības ilgs no 48 līdz pat 212 stundām.

Pirmajā mācību uzaicinājumā būs iespēja pieteikties vienai izglītības programmai, un to būs nepieciešams apgūt līdz 2025. gada 20. martam. Pabeidzot mācības, persona saņems apliecību.

Attīstot platformas iespējas un iesaistot citus partnerus, no 9. decembra stars.gov.lv varēs pieteikties digitālo pamatprasmju apguvei (DigCom 1-3 līmenis) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajā projektā “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem”, kā arī apgūt profesijas un pilnveidot prasmes dažādās nozarēs ar 5-30% līdzmaksājumu no kopējās mācību maksas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajā projektā “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”.

Risinājums pieaugušo izglītības pārvaldībai

Stars.gov.lv, ko attīsta VIAA sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir vienas pieturas risinājums gan izglītības pakalpojumu sniedzējiem, gan cilvēkiem, kuri apgūst jaunas vai pilnveido esošās prasmes.

Platformā personas no 18 gadu vecuma, neatkarīgi no nodarbinātības statusa, ilguma vai nodarbinātības veida, var izveidot savu IMK, kur pašlaik ir iespējams pieteikties mācībām un saņemt līdzfinansējumu, novērtēt digitālās un citas prasmes. Pilnu stars.gov.lv funkcionalitāti plānots nodrošināt pakāpeniski līdz 2026. gada maijam, piedāvājot pieaugušajiem vienotu informāciju un piekļuvi personalizētam mācību piedāvājumam, iespēju uzkrāt informāciju par iepriekš iegūto izglītību un profesionālo pieredzi, izveidot savu individuālo mācību ceļu, sekot līdzi tā izpildei un saņemt atbalstu karjeras izvēles jautājumos.

Atbilstoši ES Padomes ieteikumam par IMK pieejas attīstību Eiropas Savienības dalībvalstīs, un reaģējot uz darba devēju, nākotnes darba tirgus vajadzībām, nepietiekamajām nākotnes prasmēm cilvēkiem, IMK pieeja jau ir ieviesta Francijā, Īrijā, Austrijā, Lietuvā, kā arī citviet.

Papildu informācija par mācību iespējām un finansējuma nosacījumiem no 5.decembra pieejama stars.gov.lv.

Stars.gov.lv tiek izstrādāta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” ietvaros, un tās mērķis ir attīstīt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kas nodrošinās individuālus mācību risinājumus atbilstoši darba tirgus vajadzībām.