Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 20. maijam izteikt viedokli par Rīgas domes saistošo noteikumu “Par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgā” projektu.

Saistošo noteikumu “Par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgā” projekts paredz noteikt laika ierobežojumus uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

“Domājot par pretvalstisko aktivitāšu ierobežošanu jūtīgajos datumos, ugunsdrošību un mājdzīvnieku labbūtību, vēlamies būtiski ierobežot pirotehniskas izmantošanu Rīgā. Šāds saistošo noteikumu papildinājums dotu mums arī skaidru juridisko pamatu, lai vērstos pret līdzīgiem starpgadījumiem, kā “Ajax” fanu haotiskā uguņošana Brīvības pieminekļa pakājē. Aicinu arī Jūs izteikt savu viedokli par mūsu iecerētajām izmaiņām,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Plānots, ka uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošana Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus telpām būs aizliegta no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, izņemot publiskos pasākumus, kas saskaņoti ar Rīgas pašvaldību, kā arī Jaungada dienā no plkst. 00.00 līdz 01.00.

Ar saistošo noteikumu projektu iepazīties un iesniegt savu viedokli var Rīgas pašvaldības mājas lapā www.riga.lv – ŠEIT.

 

Sestdien, 17. maijā, Rīgas dome piedalīsies Muzeju nakts pasākumos, piedāvājot pilsētas iedzīvotājiem un viesiem iespēju apmeklēt Rātsnamu, apskatot domes galvenās telpas – Sēžu zāli, mēra un vicemēra kabinetus un citas telpas. Apmeklētāji tiks aicināti iejusties mēra tēlā un piedalīties foto konkursā – nofotografēties ar animācijas filmas “Straume” dzīvniekiem dažādās Rīgas vietās.

Muzeju nakts laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt domes Sēžu zāli, Portretu, kā arī Kamīnzāli, iepazīties ar Gada rīdzinieku sienu, apmeklēt kapellu, domes balkonu un bišu dārzu, apskatīt mēra un vicemēra kabinetus.

Muzeju nakts apmeklētāji tiks aicināti kļūt par “Muzeju nakts mēru” uz vienu nakti, iejūtoties mēra tēlā, nofotografējoties īpaši norādītās vietās Rātsnamā un daloties ar foto sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirku #muzejunaktsmers.

Savukārt pilsētvidē būs iespēja piedalīties aizraujošā foto konkursā – atrast un nofotografēties ar animācijas filmas “Straume” varoņiem – Kaķi, Suni, Kapibaru un Lemūru.

Fotogrāfijas ar animācijas filmas tēliem aicinām iesūtīt uz e-pastu: mediji@riga.lv. Tos, kas būs nofotografējušies ar visiem animācijas filmas dzīvniekiem, gaida balvas, ko būs iespējams saņemt Rīgas domes 1. stāva foajē.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

Apmeklējot pasākumus un pavadot vakarus Rīgā, aicinām pārvietoties ar nakts sabiedrisko transportu, kas pilotprojekta ietvaros būs pieejams līdz 28. septembrim. Autobuss būs pieejams naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks piecas reizes – plkst. 24.00, 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00.

Rīdzinieku ērtībām izveidoti trīs autobusu maršruti:

  • “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems”;
  • “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta”;
  • “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems”.

Detalizēti autobusu maršruti un pieturvietas pieejamas SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā – ŠEIT  un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība ir tāda pati kā ikdienas maršrutiem.

 

Sestdien, 17. maijā, rīdzinieki aicināti apmeklēt plašo Muzeju nakts programmu galvaspilsētas muzejos, Rīgas kapitālsabiedrībās un Rīgas Rātsnamā.

Muzeju nakts pasākumi Rīgas pašvaldības muzejos

Rīgas pašvaldības Aleksandra Čaka muzejs laikā no plkst. 18.00 līdz plkst. 1.00 aicinās apskatīt tematisko izstādi no muzeja krājuma, veltītu Aleksandra Čaka muzeja 25. dzimšanas dienai “Radīšana. Personības. Atklājumi”. Izstādei izmantoti materiāli no muzeja krājuma un pētnieciskā darba arhīva. Mazajiem muzeja nakts apmeklētājiem tiks sniegta iespēja zīmēt un krāsot savu Čaku, kā arī saņemt īpašu Čaka novelkamo tetovējumu. Pusnakts muzejā tiks sagaidīta ar dziesminieces Antas Eņģeles muzeja dzimšanas dienai veltītu muzikālu programmu “Daudz baltu dieniņu!”

“Rīgas Jūgendstila centrs” laikā no plkst. 19.00 līdz plkst. 1.00 aicinās piedalīties vērtību meklēšanas spēlē muzejā, apskatīt jūgendstila interjeru īpašā vakara apgaismojumā, iepazīt 20. gadsimta sākuma lietišķās mākslas priekšmetus, sadzīvi un modi. Muzeju nakts pasākuma dalībniekiem būs iespēja ielūkoties arī muzeja aktuālās izstādes “Jūgendstila vēsmas Groningenā” ekspozīcijā.

Jau trešo reizi Muzeju naktī piedalīsies ekspozīcija “Skulptūru mežs” Muzeju krātuvē (SM; Pulka ielā 8), kur no plkst. 17.00 līdz 22.00 (ieeja līdz 21.30) paredzēta īpaša pasākumu programma gan pieaugušajiem, gan bērniem. Jau plkst. 17.00 sāksies režisores un dramaturģes Kristas Burānes vadītā darbnīca “Mūsu vērtību stāsti”, kurā būs iespēja iepazīties ar līdzdalības mākslas un rakstīšanas metodēm, lai radītu personiskus tekstus par solidaritāti, līdztiesību, cieņu, taisnīgumu, brīvību un citām demokrātijai būtiskām vērtībām. Stāsti tiks izmantoti instalācijas “Vērtību koki” izveidē, kuru varēs aplūkot un papildināt arī citi Muzeju nakts apmeklētāji. Dalībai darbnīcā lūgums pieteikties iepriekš šeit, jo vietu skaits ierobežots.

Muzeju nakts pasākumi Rīgas kapitālsabiedrībās

SIA “Rīgas ūdens” ūdensapgādes vēsturiskās ekspozīcijas telpas sūkņu stacijā “Baltezers” būs atvērtas no plkst. 19.00 līdz plkst. 1.00, kur pēc iepriekšējas pieteikšanās būs iespēja pievienoties ekskursijām gidu pavadībā laika posmos 19.00, 20.00, 21.00, 22.00 un 23.00. Ārpus tām gaidāmas radošas aktivitātes dažādu paaudžu pārstāvjiem, vēsturiskas liecības un interesanti fakti, kā arī iespēja līdzdarboties uz izteikt savas vērtības tēmas “Mūsu vērtību stāsti” ietvaros.

SIA “Rīgas satiksme” Muzeju nakts ietvaros sniegs iespēju apmeklēt Rīgas satiksmes 4. tramvaju depo Augusta Spariņa ielā 1.Depo apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 17.00 līdz 23.00.

Muzeju naktī SIA “Rīgas meži” sadarbībā ar Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmusvētku telpu aicinās uz izzinošu pastaigu “Mežaparkā”, kuras laikā tiks iepazītas parka dabas vērtības, notiks ieklausīšanās meža skaņās, tiks meklēti “skanīgi” dabas dārgumi un atklāts, kā daba atspoguļojas latviešu tautasdziesmās. Ekskursija vislabāk piemērota sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem, kā arī ģimenēm ar bērniem.

Ekskursijas “Mežaparks” kā skaņu kalve norisināsies plkst. 12.00, 14.00 un 16.00. Tikšanās vieta: pie “Mežaparka” vāveres skulptūras, Atpūtas alejas un Ostas prospekta krustojumā.

Iepriekšēja pieteikšanās ir obligāta, jo vietu skaits grupā ir ierobežots (līdz 30 cilvēkiem). Pieteikšanās līdz 16.maijam, rakstot uz e-pastu inese.vikluka@rigasmezi.lv, norādot vēlamo ekskursijas laiku.

Muzeju nakts Rīgas Rātsnamā

Rīgas dome Muzeju naktī savas durvis vērs no plkst. 18.00 līdz 24.00, piedāvājot apmeklētājiem iespēju iepazīt Rātsnamu – apskatīt Sēžu zāli, mēra un vicemēra kabinetus, Portretu un Kamīnzāli, domes balkonu, bišu dārzu un citas telpas. Apmeklētāji aicināti iejusties mēra tēlā un piedalīties akcijā “Muzeju nakts mērs”, fotografējoties īpaši norādītās vietās un daloties ar attēliem sociālajos tīklos. Pilsētvidē norisināsies fotokonkurss ar animācijas filmas “Straume” varoņiem, kas būs atrodami dažādās Rīgas vietās – Brīvības laukumā, Rātslaukumā, Uzvaras parkā un Mežaparkā –, un veiksmīgākajiem dalībniekiem būs iespēja saņemt balvas Rātsnamā. Rātsnama 2. stāva foajē būs apskatāma arī izstāde par Tautas frontes darbību Rīgas domē un pašvaldības vēsturi, izceļot nozīmīgākos notikumus un personas no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

🔎 Akcijas pasākumu programma ir apkopota interneta vietnē – ŠEIT.
🔎 Informācija par akciju Eiropas muzejos atrodama – ŠEIT.

Apmeklējot pasākumus un pavadot vakarus Rīgā, aicinām pārvietoties ar nakts sabiedrisko transportu, kas pilotprojekta ietvaros būs pieejams līdz 28. septembrim. Autobuss būs pieejams naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks piecas reizes – plkst. 24.00, 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00.

Rīdzinieku ērtībām izveidoti trīs autobusu maršruti:

  • “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems”;
  • “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta”;
  • “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems”.

Detalizēti autobusu maršruti un pieturvietas pieejamas SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība ir tāda pati kā ikdienas maršrutiem.

 

Pirmdien, 12. maijā, plkst. 15.00 svinīgā ceremonijā Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma Valentīna Balunova, Rīgas Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe – par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu mūzikas pedagoģijā.

Nominācijā “Gada bibliotēkas darbinieks” balvu saņēma Inese Vanaga, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Avots” un Biķernieku filiālbibliotēkas vadītāja – par radošu ieguldījumu Latvijas grāmatizdevēja Helmara Rudzīša piemiņas pasākumu veidošanā norišu ciklā “Latviešu grāmatai 500”.

Savukārt balva “Gada muzeja darbinieka” piešķirta Maijai Ņikitinai, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja projektu vadītājai – par veiksmīgu muzejpedagoģisko darbu kultūras mantojuma piekļūstamības nodrošināšanā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, jauniešiem un senioriem.

Nominācijā “Gada kultūras centra darbinieks” balvu saņēma Baiba Pilāne, Rīgas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centra “Iļģuciems” administratore – par Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu nama un Tautas lietišķās mākslas studiju radošā darba organizēšanu.

Nominācijā “Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks” balva piešķirta Aivai Lībietei, Rīgas 3. mūzikas skolas pedagoģei – par aktīvu un radošu ieguldījumu skolas koncertu un
J. S. Baha baroka laikmeta klaviermūzikas festivāla organizēšanā, būtisku profesionālo ieguldījumu mūzikas pedagoģijā.

Kategorijā “Gada amatiermākslas kolektīvs” balvu ieguva pašvaldības iestādes Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras kopa “Grodi” – par tradicionālās kultūras vērtību pētniecību un mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu, kopjot un daudzinot latvisko dzīvesziņu.

Par “Gada notikumu kultūrā” tika atzīts Pārdaugavas kultūras apvienības producētais pasākums Kreisā krasta svētki, kas norisinājās Uzvaras parkā 2024. gada 3. augustā.

Kategorijā “Gada sadarbība” balva tika pasniegta Dainim Rudenim – par sienas gleznojumu izveidi Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un uz Brasas satiksmes pārvada, sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku, Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skolu, Rīgas Tehniskās universitātes studentiem un apkaimes kopienām. Šajā kategorijā balvu saņēma arī Rīgas pašvaldības iestāde “Orķestris “Rīga”” un bungu un dūdu grupa “Auļi” – par vērienīgu un unikālu starpžanru koncertu “Vienoti brīvībai” 2024. gada 23. augustā un albumu “Auļo Rīga”.

“Par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā” balvu saņēma Rīgas pašvaldības iestādes “Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”” jauniešu koris “Balsis” – par ieguldījumu Rīgas atpazīstamības pasaulē veicināšanā, skanošās foto izstādes “I Ru” īstenošanu Kobē (Japānā) un Rīgā un uzvaru 39. Takarazukas starptautiskajā kamerkoru konkursā Japānā.

Par “Gada personību kultūrā” tika atzīta Rīgas pašvaldības iestādes “Orķestris “Rīga”” direktora p.i. Selga Laizāne – par Orķestra “Rīga” augstvērtīgiem mākslinieciskiem sasniegumiem un izcilu ieguldījumu radošās un administratīvās izaugsmes veicināšanā.

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balva “Baltais zvirbulis” tika pasniegta 21. reizi un mākslinieka Aigara Bikšes veidoto skulptūru jau ir saņēmuši 265 laureāti. Šogad balvu pasniedza 10 nominācijās. Pasākumu vadīja Orests Silabriedis un Viktorija Majore, ceremonijas dalībniekus ar muzikālām intermēdijām sveica mūziķi Agnese Egliņa un Kristaps Vanadziņš. “Baltā zvirbuļa” jaunās grafiskās vizuālās identitātes autore māksliniece Marta Smilga.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību.

📸 Pasākuma FOTO

 

Līdz 26. maijam NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva gaitenī ir apskatāma izstāde, ko rīko “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība, pieminot divus nozīmīgus pagrieziena punktus Bulgārijas un slāvu vēsturē: glagolīta alfabēta radīšanas 1170. gadadienu un svētā Metodija debesīs uzņemšanas 1140. gadadienu.

Glagolīta alfabēts, ko 855. gadā izveidoja svētie Kirils un Metodijs, bija pirmais alfabēts, ko izmantoja Bībeles pārrakstīšanai vecajā bulgāru valodā (mūsdienās pazīstama kā “vecbaznīcas slāvu valoda”). Šim novatoriskajam rakstam bija izšķiroša loma kristietības izplatīšanā slāvu vidū un tas kalpoja par pamatu dažādu slāvu valodu attīstībai.

Izstādē ir apskatāma informācija par glagolīta alfabēta tapšanu, brāļu Kirila un Metodija misionāru darbību, evaņģēliju un svarīgāko liturģisko grāmatu tulkošanu vecajā bulgāru valodā un pāvesta Adriāna II (867-872) oficiālo jaunās slāvu liturģijas lietošanas atļauju. Izstādē būs apskatāmi artefakti, kas saistīti ar svēto Kirila un Metodija dzīvi un darbību, tostarp ikonas, litogrāfijas un vēsturiski dokumentu kopijas, kas stāsta par viņu dzīvi un ieguldījumu slāvu kultūrā. Apmeklētāji gūs ieskatu par izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskārās, un par atstāto mantojumu, kas joprojām atbalsojas mūsdienu slāvu sabiedrībā.

Izstāde sniegs plašai auditorijai dažus no ievērojamākajiem bulgāru literatūras piemēriem no 9. līdz 18.gs., piemēram: Vēstuļu pārskats (autors: Černorizec Hrabar – 9. – 10.gs.), Svēto evaņģēliju pasludināšana un ābeces lūgšana (autors: Preslavas Konstantīns – 9. – 10 gs.), Svētā Metodija dzīve un darbi (autors: Ohridas Klements – 9. – 10. gs.), Heksamerons (autors: Džons Eksarhs – 9. – 10gs.), Cara Ivana Aleksandra evaņģēliji (13.gs.), Slāvu un bulgāru vēsture (autors: Paisius no Hilendāra – 18 gs.) un citi.

Izstādes mērķis ir veicināt labākas zināšanas par bulgāru kultūras un valodas mantojumu un vairot izpratni par tā milzīgo ietekmi uz citu slāvu tautu literatūras attīstību.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt bulgāru kultūrvēstures mantojumu!

Ieeja izstādē ir brīva.

🕔 NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ieskats izstādes ekspozīcijā:

 

Ar svinīgu gājienu un Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona kapelāna Gunta Kalmes iesvētīts svētdien, 11. maijā, Pārdaugavā, Kleistu apkaimē, pie bijušā Vīķu kroga, tika atklāts tēlnieka Paula Jaunzema veidotais Neatkarības kara piemineklis 8. Daugavpils kājnieku pulka cīņām.

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, viņa vietnieks Edvards Ratnieks, pieminekļa idejas iesniedzējs, atvaļināts ģenerālmajors Juris Zeibārts, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Normunds Baranovs, pieminekļa iniciatīvas realizētāja no pašvaldības puses deputāte Rita Našeniece, pašvaldības deputāti, Rīgas 1. brigādes zemessargi, jaunsargi, Štāba bataljona un Aizsardzības akadēmijas kadeti, pieminekļa autori – tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga un citi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis sacīja: “Svarīgi ir sakārtot ideoloģisko telpu. Beidzamos gados mums ir izdevies Rīgā to izdarīt, gan aizvācot viltus vēstures liecības, kas vēstīja par nepatiesiem faktiem, kas nekad nav bijuši, gan esam sakārtojuši mūsu svētvietas Bumbu kalniņā, Sudrabkalniņā, pieminekli Autotanku pulka karavīriem. Visbeidzot šodien atdodam vairāk nekā 100 gadus vecu parādu tiem karavīriem, kuri Latvijas brīvības cīņās pret Bermonta karaspēku nežēloja pašu dārgāko – savu dzīvību un atdeva to par brīvu Latviju.”

“Simt seši gadi pagājuši pēc cīņām, un tie nav izdzēsuši piemiņu. Piemiņas vietas Daugavas Rietumu krastā ir kļuvušas dzīva, pie tām notiek piemiņas pasākumi, pie tām nāk cilvēki. Vēlētos, lai šai piemiņas vietai būtu draugi, lai te notiktu talkas, lai 11.novembrī šeit būtu silta uguns. Esam uzlikuši šo iespaidīgo pieminekli un tagad atdodam to cilvēkiem.”

uzsvēra Rīgas domes deputāte Rita Našeniece

Piemineklis ir veltīts drosmīgajiem karavīriem, kuri 1919. gada 3. un 4. novembrī cīnījās pret Bermonta armiju un ar savu pašaizliedzību izšķīra mūsu valsts likteni. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās pēc ģenerāļa Jāņa Baloža ierosinājuma Latvijā sāka iezīmēt Latvijas Neatkarības kara ievērojamākās kauju vietas, un piemiņas vietu bija iecerēts izveidot arī 1919. gada 3. novembra kaujas vietā pie bijušā Vīķu kroga. 1938. gada 21. aprīlī Meža dienu atklāšanas pasākumā tika izveidoti apstādījumi – piemiņas birzs. Bija arī ielikts pieminekļa pamats un izbūvētas kāpnes, kas ved uz piemiņas vietu. Latvijas okupācijas dēļ šīs piemiņas vietas iekārtošanu nepabeidza.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba personāls šo vietu sāka kopt 2009. gadā. 2010. gadā piemiņas vietai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Pērn 1. Rīgas brigādes zemessargi pilnībā sakopa šo teritoriju, un tā izveide pilnībā pabeigta ar Rīgas pašvaldības atbalstu – Rīgas pieminekļu aģentūra atjaunoja kāpnes, izvietoja informatīvo stendu.

Tēlnieks radījis Somijas granītā kaltu pieminekli, kas balstās uz agrāko, jau izveidoto astoņstūra pamatu, un uz kolonnas atrodas 8. Daugavpils kājnieku pulka oriģinālās ausekļa zīmotnes atveids.

Šī kauja ir neatņemama Latvijas Neatkarības kara daļa un lika pamatus Latvijas valsts neatkarībai. Vīķu kroga ieņemšana pārrāva Bermonta fronti un ļāva Latvijas armijai turpināt ceļu Pārdaugavas virzienā. Tā radīja priekšnoteikumus, lai 1919. gada 11. novembrī Rīga tiktu pilnībā atbrīvota no ienaidnieka. Lāčplēša diena ir tieši saistīta ar Vīķu kroga kauju 1919. 3. novembrī, kas bija viena no vissmagākajām Rīgas atbrīvošanas kaujām. Dzīvību zaudēja 32 8. Daugavpils kājnieku pulka un deviņi 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīri. Par izrādīto drosmi šajā kaujā ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti pavisam 45 karavīri.

“8. Daugavpils kājnieku pulks nogāja slavas pilnu cīņas ceļu, un viena no tā traģiski varonīgākajām cīņām ir atspoguļota mūsu Brīvības piemineklī. Vieta, kurā atrodamies, ir īpaša, te likti pamati mūsu Lāčplēša dienai. Piemineklis nav tikai akmens tēls sen pagājušiem notikumiem un varoņiem. Tas ir atgādinājums mūsdienu cilvēkiem par mūsu vecvecāku drosmi un apņēmību stāties pretī spēcīgām pretinieka vienībām. Tas atgādina arī par mantojumu, ko esam saņēmuši no mūsu senčiem un kas tālāk jānodod nākošajai paaudzei – tā ir Latvijas brīvība un neatkarība.”

Atv. ģenerālmajors Juris Zeibārts

📸 FOTO

 

Svētdien, 11. maijā, Pārdaugavā, Kleistos, pie bijušā Vīķu kroga tiks atklāts tēlnieka Paula Jaunzema veidotais Neatkarības kara piemineklis 8.Daugavpils kājnieku pulka cīņām. Šis ir Rīgā pirmais pēc neatkarības atjaunošanas no jauna izveidotais piemineklis, kas veltīts Latvijas brīvības cīņām.

Piemineklis ir veltīts drosmīgajiem karavīriem, kuri 1919. gada 3. novembrī cīnījās pret Bermonta armiju un ar savu pašaizliedzību izšķīra mūsu valsts likteni. Tēlnieks radījis granīta pieminekli, kas balstās uz agrāko, jau izveidoto astoņstūra pamatu, un uz kolonnas atrodas 8. Daugavpils kājnieku pulka oriģinālās ausekļa zīmotnes atveids.

📌 Pasākuma dalībnieki aicināti pulcēties pulksten 14.40 pie Bumbu kalniņa, Apakšgrāvja ielā, Kleistos. No turienes svinīgais gājiens dosies uz Vīķu kroga kaujas piemiņas vietu, kur ap pulksten 15 notiks pieminekļa atklāšana un svinīgā ceremonija.

Pasākumā piedalīsies:

  • pieminekļa iniciatīvas virzītājs – atv. ģenerālmajors Juris Zeibārts
  • Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis
  • vicemērs Edvards Ratnieks
  • Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns
  • Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkv. Normunds Baranovs
  • Rīgas domes deputāte Rita Našeniece
  • Rīgas domes un Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji
  • Rīgas 1. brigādes zemessargi, jaunsardze, apkaimes iedzīvotāji un citi idejas atbalstītāji.

“Iniciatīvas grupa atvaļinātā ģenerālmajora Jura Zeibārta vadībā vērsās pie Rīgas domes un iniciatīva par pieminekļa izveidi tika ar prieku atbalstīta. Pieminekļa iniciatīvas mērķis bija pabeigt pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados iecerēto. Jau 1938. gadā tika veidota piemiņas vieta, taču kara un padomju okupācijas dēļ iecere netika īstenota. Tagad ir iespēja atdot šo parādu,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes deputāte un iniciatīvas grupas locekle

Pieminekļa atklāšana ir daļa no plašākas iniciatīvas, kas veltīta Latvijas vēsturiskā mantojuma saglabāšanai un pieminēšanai. Kopš 2021. gada Rīgas pieminekļu aģentūra ir restaurējusi un sakārtojusi Neatkarības kara pieminekļus Pārdaugavā – Bumbu kalniņā un Sudrabkalniņā, kā arī pieminekli 1. bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem Pulka ielā 5.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu piedalīties šajā nozīmīgajā un simboliskajā notikumā, lai kopīgi godinātu mūsu tautas varoņus un apliecinātu cieņu Latvijas brīvības cīnītājiem.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrs “Iļģuciems” aicina māksliniekus pieteikt performances idejas, kas tiks iekļautas laikmetīgās mākslas izstādes “Caur manu / tavu logu” publiskajā programmā.

Izstāde norisināsies no 2025. gada jūnija līdz augustam Kultūras centra “Iļģuciems” vasaras galerijā, aktualizējot laikmetīgās mākslas norises Pārdaugavā un Iļģuciema apkaimē. Izstādes fokuss – piederības sajūta vietai, attiecības ar apkārtējo vidi un tās identitāti, kā arī kultūrvēsturiskais mantojums Iļģuciemā.

Aicinām pieteikt performances, kas rezonē ar izstādes tematiku un kuru norise plānota izstādes telpā (75 m²), respektējot ekspozīciju, vai ārtelpā pie Kultūras centra “Iļģuciems”.

Telpas bildes: Salons – Iļģuciema kultūras centrs 

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 12. maijs

Pieteikumu iesniegšana uz e-pastu: ieva.naglina@riga.lv

Pieteikumā jānorāda:

  • autora vārds un darba nosaukums;
  • idejas apraksts un ilgums;
  • nepieciešamie materiāli;
  • skice vai līdzīgas performances foto;
  • kontakti (e-pasts un tālruņa Nr.).

Iļģuciema apkaime ir bagāta ar ilggadējām vizuālās un lietišķās mākslas tradīcijām. Amatu namā darbojas vairākas tautas lietišķās mākslas studijas, kā arī tautas glezniecības studija “Grīva” Jura Ģērmaņa vadībā. Kultūras centra 1. stāvā – izstāžu telpā – aptuveni no 1993. līdz 1998. gadam darbojies Salons “Deviņi”, kur notika dažādu žanru izstādes. Aktualizējot šo vēsturi un papildinot to ar mūsdienās aktuālām mākslas norisēm, tiek veidota izstāde, kurai pieaicināti Latvijas laikmetīgajā mākslā aktuāli mākslinieki. Darba grupā strādā kuratores Roberta Atraste un Agnese Čemme, vizuālās identitātes autore Kristiāna Sproģe, projekta vadītāja Ieva Nagliņa.

Papildu informācija: Ieva Nagliņa Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes Pārdaugavas kultūras apvienības Projektu vadītāja +371 67181940;e-pasts:  ieva.naglina@riga.lv.

 

4.maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Tam par godu Rīgā notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums, kas noslēgsies ar tradicionālo gājienu tautastērpos plkst. 14.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis.

Plkst.12.30 Rātslaukumā paredzēta svētku atklāšana, ko ieskandinās bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” folkloras kopa “Kokle”, folkloras kopas “Grodi”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Zeidi” un “Rīgas Danču klubs”.

Tam sekos tradicionālais gājiens tautas tērpos no plkst.14.30 līdz plkst. 15.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis, lai demonstrētu tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu.

Gājiena tradīcija aizsākās pirms desmit gadiem, kad tautas tērpu centrs “Senā klēts”, svinot savu 25. gadskārtu, gāja svinīgā gājienā no Rātslaukuma uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, demonstrējot tautas tērpu daudzveidību un svinot godus. Šo tradīciju turpinot nākamajā gadā, gājiens notika 4. maijā ar aicinājumu “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!”. Pēdējos piecus gadus Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Tautas tērpu centru “Senā klēts” rīko Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītu pasākumu. Tā pamatā ir svētku koncerts Rātslaukumā un gājiens tautas tērpos.

Plkst. 15.00 solisti un gājiena dalībnieki vienojas kopīgā dziesmā “Daugav’ abas malas” pie Brīvības pieminekļa. Pēc dziesmas beigām gājiena dalībnieki turpina baudīt kultūras programmu Brīvības laukumā.

🔎 Vairāk par 4. maija pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

4.maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Vides objekts “Ziedu Latvija”

Jau no deviņiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kur cilvēku atnestie ziedi tiks ievīti Latvijas kontūrā.

Radošās darbnīcas, akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Vērmanes dārzā visas dienas garumā no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, jo tur norisināsies radošās darbnīcas, lielformāta spēļu zona sadarbībā ar “BigGames” un citas aktivitātes. Plkst. 16.00 izskanēs apvienības “Brīnumskapis” koncerts bērniem.

Savukārt Rātslaukumā no plkst.12.30 līdz plkst.15.00 notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums, kurā skanēs folkloras kopu “”Kokle”, “Grodi”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Zeidi” un “Rīgas Danču kluba” koncerts.

Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst.14.30 līdz plkst. 15.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis , lai demonstrētu tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu.

Folkloras kopu sadziedāšanās, lielkoncerts “Saknes, kas sien”

No plkst.13.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīta Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē programma, bet jau no plkst.15.00 līdz pat vakaram Brīvības laukumā izskanēs svētku koncerti – to ievadīs folkloras kopu sadziedāšanās, sagaidot pasākuma “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gājiena dalībniekus, kam plkst. 17.30 sekos valsts amatpersonu svinīgās uzrunas, pēc kurām izskanēs svētku lielkoncerts “Saknes, kas sien”. Tajā uzstāsies tādi tautā iemīļoti solisti kā Ance Krauze, Dināra Rudāne, Igo, Jānis Aišpurs un daudzi citi, solistu balsīm pievienosies dziedātāju balsis no koriem “Anima”, “Aura”, “Aurum”, “SkanTOS”, “Vivere” un “Muklājs” bet norises uz skatuves papildinās dejotāju priekšnesumi. Programmu vadīs Ritvars Logins.

Savukārt vakarpusē, no plkst. 20.00, notiks jestra sadejošanās ar postfolkloras grupu “Rikši”.

Latvijas filmu maratons un svētki apkaimēs

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies 4. maija Latvijas filmu maratons. Jau divedesmito reizi tiks demonstrētas Latvijas jaunākās filmas gan kinoteātra abās zālēs, gan brīvdabas nakts seansā, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem, kā allaž, bez maksas.

Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks džeza koncerts “Improvizācija par tautasdziesmām”, kurā muzicēs Rūtas Dūdumas-Ķirses un Laura Amantova kvartets un kultūras centra “Imanta” jauniešu kamerkoris “Vecrīga.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” izskanēs koncerts “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, kurā piedalīsies orķestris “Rīga”, Zemessardzes koris “Stars” un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” ar solistiem Marlēnu Keini, Ievu Paršu, Emīlu Klaužu un Armandu Siliņu. Koncerta diriģenti: Valdis Butāns, Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts.

Savukārt VEF Kultūras pilī koncertprogrammā “Spēka vārdi Latvijai” varēs dzirdēt pianisti Agnesi Egliņu, tenoru Jāni Kurševu un aktrisi Lidiju Pupuri.

No plkst.11.00 līdz plkst.17.00 Rīgas porcelāna muzeja pagalmā Konventa sētā norisināsies tematiskās svētku darbnīcas, ko aicinātas apmeklēt ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Bezmaksas ielūgumi uz koncertiem no 28. aprīļa pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs.

Izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi” un pirms svētku koncerts “Mēs esam sacerēti”

Pirms svētkiem, no 30. aprīļa līdz 30. maijam Līvu laukumā būs aplūkojama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai veltīta dokumentāro liecību izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi”, kas vēstīs par deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanu un Latvijas valsts atjaunošanas periodu sākot no Latvijas Tautas frontes uzvaras Augstākās Padomes vēlēšanās līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai de facto.

Savukārt 3. maijā plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs koncerts “Mēs esam sacerēti” – godinot tautā iemīļoto dzejnieku un Atmodas laika līderi Jāni Peteru, skaistākie latviešu komponistu skaņdarbi savīsies ar dzejnieka dzejas rindām. Uz skatuves satiksies izcili kori un mākslinieki – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, jauktie kori “Balsis” un “Juventus”, koncerta vadītājs un solists Zigfrīds Muktupāvels un instrumentālisti Uģis Tirzītis (akustiskā ģitāra) un Jēkabs Jančevskis (klavieres), lai radītu aizkustinošu svētku noskaņu diriģentu Romāna Vanaga, Inta Teterovska, Valda Tomsona, Artūra Mitrevica un Georga Zujeva vadībā.

Ieeja bez maksas.

📌 Vairāk par 4. maija pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.