Atklāts piemineklis Neatkarības kara dalībniekiem

Ar svinīgu gājienu un Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona kapelāna Gunta Kalmes iesvētīts svētdien, 11. maijā, Pārdaugavā, Kleistu apkaimē, pie bijušā Vīķu kroga, tika atklāts tēlnieka Paula Jaunzema veidotais Neatkarības kara piemineklis 8. Daugavpils kājnieku pulka cīņām.

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, viņa vietnieks Edvards Ratnieks, pieminekļa idejas iesniedzējs, atvaļināts ģenerālmajors Juris Zeibārts, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Normunds Baranovs, pieminekļa iniciatīvas realizētāja no pašvaldības puses deputāte Rita Našeniece, pašvaldības deputāti, Rīgas 1. brigādes zemessargi, jaunsargi, Štāba bataljona un Aizsardzības akadēmijas kadeti, pieminekļa autori – tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga un citi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis sacīja: “Svarīgi ir sakārtot ideoloģisko telpu. Beidzamos gados mums ir izdevies Rīgā to izdarīt, gan aizvācot viltus vēstures liecības, kas vēstīja par nepatiesiem faktiem, kas nekad nav bijuši, gan esam sakārtojuši mūsu svētvietas Bumbu kalniņā, Sudrabkalniņā, pieminekli Autotanku pulka karavīriem. Visbeidzot šodien atdodam vairāk nekā 100 gadus vecu parādu tiem karavīriem, kuri Latvijas brīvības cīņās pret Bermonta karaspēku nežēloja pašu dārgāko – savu dzīvību un atdeva to par brīvu Latviju.”

“Simt seši gadi pagājuši pēc cīņām, un tie nav izdzēsuši piemiņu. Piemiņas vietas Daugavas Rietumu krastā ir kļuvušas dzīva, pie tām notiek piemiņas pasākumi, pie tām nāk cilvēki. Vēlētos, lai šai piemiņas vietai būtu draugi, lai te notiktu talkas, lai 11.novembrī šeit būtu silta uguns. Esam uzlikuši šo iespaidīgo pieminekli un tagad atdodam to cilvēkiem.”

uzsvēra Rīgas domes deputāte Rita Našeniece

Piemineklis ir veltīts drosmīgajiem karavīriem, kuri 1919. gada 3. un 4. novembrī cīnījās pret Bermonta armiju un ar savu pašaizliedzību izšķīra mūsu valsts likteni. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās pēc ģenerāļa Jāņa Baloža ierosinājuma Latvijā sāka iezīmēt Latvijas Neatkarības kara ievērojamākās kauju vietas, un piemiņas vietu bija iecerēts izveidot arī 1919. gada 3. novembra kaujas vietā pie bijušā Vīķu kroga. 1938. gada 21. aprīlī Meža dienu atklāšanas pasākumā tika izveidoti apstādījumi – piemiņas birzs. Bija arī ielikts pieminekļa pamats un izbūvētas kāpnes, kas ved uz piemiņas vietu. Latvijas okupācijas dēļ šīs piemiņas vietas iekārtošanu nepabeidza.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba personāls šo vietu sāka kopt 2009. gadā. 2010. gadā piemiņas vietai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Pērn 1. Rīgas brigādes zemessargi pilnībā sakopa šo teritoriju, un tā izveide pilnībā pabeigta ar Rīgas pašvaldības atbalstu – Rīgas pieminekļu aģentūra atjaunoja kāpnes, izvietoja informatīvo stendu.

Tēlnieks radījis Somijas granītā kaltu pieminekli, kas balstās uz agrāko, jau izveidoto astoņstūra pamatu, un uz kolonnas atrodas 8. Daugavpils kājnieku pulka oriģinālās ausekļa zīmotnes atveids.

Šī kauja ir neatņemama Latvijas Neatkarības kara daļa un lika pamatus Latvijas valsts neatkarībai. Vīķu kroga ieņemšana pārrāva Bermonta fronti un ļāva Latvijas armijai turpināt ceļu Pārdaugavas virzienā. Tā radīja priekšnoteikumus, lai 1919. gada 11. novembrī Rīga tiktu pilnībā atbrīvota no ienaidnieka. Lāčplēša diena ir tieši saistīta ar Vīķu kroga kauju 1919. 3. novembrī, kas bija viena no vissmagākajām Rīgas atbrīvošanas kaujām. Dzīvību zaudēja 32 8. Daugavpils kājnieku pulka un deviņi 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīri. Par izrādīto drosmi šajā kaujā ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti pavisam 45 karavīri.

“8. Daugavpils kājnieku pulks nogāja slavas pilnu cīņas ceļu, un viena no tā traģiski varonīgākajām cīņām ir atspoguļota mūsu Brīvības piemineklī. Vieta, kurā atrodamies, ir īpaša, te likti pamati mūsu Lāčplēša dienai. Piemineklis nav tikai akmens tēls sen pagājušiem notikumiem un varoņiem. Tas ir atgādinājums mūsdienu cilvēkiem par mūsu vecvecāku drosmi un apņēmību stāties pretī spēcīgām pretinieka vienībām. Tas atgādina arī par mantojumu, ko esam saņēmuši no mūsu senčiem un kas tālāk jānodod nākošajai paaudzei – tā ir Latvijas brīvība un neatkarība.”

Atv. ģenerālmajors Juris Zeibārts

📸 FOTO

 

Rīgas pašvaldība aicina piedalīties Neatkarības kara pieminekļa atklāšanā 11. maijā

,

Svētdien, 11. maijā, Pārdaugavā, Kleistos, pie bijušā Vīķu kroga tiks atklāts tēlnieka Paula Jaunzema veidotais Neatkarības kara piemineklis 8.Daugavpils kājnieku pulka cīņām. Šis ir Rīgā pirmais pēc neatkarības atjaunošanas no jauna izveidotais piemineklis, kas veltīts Latvijas brīvības cīņām.

Piemineklis ir veltīts drosmīgajiem karavīriem, kuri 1919. gada 3. novembrī cīnījās pret Bermonta armiju un ar savu pašaizliedzību izšķīra mūsu valsts likteni. Tēlnieks radījis granīta pieminekli, kas balstās uz agrāko, jau izveidoto astoņstūra pamatu, un uz kolonnas atrodas 8. Daugavpils kājnieku pulka oriģinālās ausekļa zīmotnes atveids.

📌 Pasākuma dalībnieki aicināti pulcēties pulksten 14.40 pie Bumbu kalniņa, Apakšgrāvja ielā, Kleistos. No turienes svinīgais gājiens dosies uz Vīķu kroga kaujas piemiņas vietu, kur ap pulksten 15 notiks pieminekļa atklāšana un svinīgā ceremonija.

Pasākumā piedalīsies:

  • pieminekļa iniciatīvas virzītājs – atv. ģenerālmajors Juris Zeibārts
  • Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis
  • vicemērs Edvards Ratnieks
  • Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns
  • Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkv. Normunds Baranovs
  • Rīgas domes deputāte Rita Našeniece
  • Rīgas domes un Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji
  • Rīgas 1. brigādes zemessargi, jaunsardze, apkaimes iedzīvotāji un citi idejas atbalstītāji.

“Iniciatīvas grupa atvaļinātā ģenerālmajora Jura Zeibārta vadībā vērsās pie Rīgas domes un iniciatīva par pieminekļa izveidi tika ar prieku atbalstīta. Pieminekļa iniciatīvas mērķis bija pabeigt pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados iecerēto. Jau 1938. gadā tika veidota piemiņas vieta, taču kara un padomju okupācijas dēļ iecere netika īstenota. Tagad ir iespēja atdot šo parādu,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes deputāte un iniciatīvas grupas locekle

Pieminekļa atklāšana ir daļa no plašākas iniciatīvas, kas veltīta Latvijas vēsturiskā mantojuma saglabāšanai un pieminēšanai. Kopš 2021. gada Rīgas pieminekļu aģentūra ir restaurējusi un sakārtojusi Neatkarības kara pieminekļus Pārdaugavā – Bumbu kalniņā un Sudrabkalniņā, kā arī pieminekli 1. bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem Pulka ielā 5.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu piedalīties šajā nozīmīgajā un simboliskajā notikumā, lai kopīgi godinātu mūsu tautas varoņus un apliecinātu cieņu Latvijas brīvības cīnītājiem.

 

“Rīgas ūdens” ievieš jaunu pakalpojumu – pašapkalpošanās dzeramā ūdens uzpildes stacijas

, ,

SIA “Rīgas ūdens” ierīkojis trīs pašapkalpošanās dzeramā ūdens uzpildes stacijas Kurzemes prospektā 61, Bauskas ielā 209 un Vangažu ielā 26a, lai sniegtu jaunu maksas pakalpojumu – iespēju uzpildīt dzeramo ūdeni klienta nodrošinātā tvertnē. Tās darbojas līdzīgi kā degvielas uzpildes stacijas, tikai norēķini tiek veikti nevis skaidrā naudā vai ar bankas karti, bet klientam noslēdzot tipveida līgumu un norēķinoties ar uzņēmumu pēc patērētā.

“Rīgas ūdens” šādu pakalpojumu ieviesis, pamatojoties uz aicinājumiem un pieprasījumiem no vairākiem klientiem, kuriem nepieciešami liela apjoma ūdens krājumi. Pēc līguma ar “Rīgas ūdeni” noslēgšanas, klientam tiek izsniegts unikāls identifikācijas kods (PIN kods) pakalpojuma saņemšanai un autorizācijai. Pakalpojuma lietotājs var piebraukt jebkurā no minētajām trīs stacijām un, izmantojot savus tehniskos resursus un tvertni, uzpildīt tajās ūdeni. “Rīgas ūdens” veic uzpildītā dzeramā ūdens apjoma uzskaiti un vēlāk izraksta ikmēneša rēķinu.

Pamatojoties uz dzeramā ūdens uzpildes staciju uzturēšanas un citām pakalpojuma sniegšanas kopējām izmaksām, maksa par dzeramo ūdeni noteikta 1,63 EUR/m3 apmērā. Klients vienā reizē var uzpildīt līdz 10 m3 ūdens (ja nepieciešams vairāk, to var izdarīt pēc atkārtota PIN koda ievadīšanas).

Prognozējams, ka šo pakalpojumu varētu izmantot būvnieki, veicot darbus un pārtraucot ūdenspiegādi mājām, dažādu privāto un/vai publisko pasākumu rīkotāji, arī koku un apstādījumu laistītāji u.tml.

Attēls: SIA “Rīgas Ūdens”

 

Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu” aicina pieteikties otrajai kārtai!

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un dokumentētājus.

2024. gada aprīlī tika izsludināta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” pirmā kārta. Šobrīd noslēgusies pirmā kārta, kurā darbus četrās kategorijās pieteikuši 46 autori.

Konkursa mērķis ir iepazīt Pārdaugavu no dažādiem rakursiem, pirmajā konkursa kārtā tam pieteiktas jau vairāk kā 200 fotogrāfijas. Konkursa noslēgumā darbus vērtēs žūrija, notiks arī skatītāju balsojums. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.

Aicinām piedalīties fotokonkursa otrajā kārtā, darbus iesūtot līdz 20. jūlijam!

Dalieties ar saviem Pārdaugavas iespaidiem, asociācijām un redzējumiem, kas izteikti fotogrāfijas valodā. Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā.

Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās:

  • Pilsētvide
  • Daba
  • Cilvēki
  • Notikums

Iesūtītās fotogrāfijas vērtēs profesionāla žūrija un tās piedalīsies skatītāju simpātiju balsojumā. Labākās fotogrāfijas tiks izstādītas izstādē.

Fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu” no dažādiem skatupunktiem atklās Pārdaugavas identitāti, cilvēkus, dabu, pilsētvidi un notikumus, atklājot Pārdaugavai raksturīgās noskaņas. Fotogrāfija iemieso sevī gan dokumentālu informāciju, gan ir neizsmeļams resurss radošiem eksperimentiem un mākslas formām. Noteikta vide, šajā gadījumā Pārdaugava, var ietekmēt fotogrāfijas estētiku, bet vēstījums ir pakļauts autora iecerei un redzējumam.

🟩 Fotogrāfijas jāiesniedz failus augšuplādējot failiem.lv, faila nosaukumā norādot autora vārdu un uzvārdu, kategoriju un darba nosaukumu. Saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu”, minot autora kontaktinformāciju un vietu, kur uzņemta fotogrāfija.

🟩 Ar konkursa nolikumu var iepazīties – ŠEIT

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Atklās veloceļu Imanta – Daugavgrīva

, , ,

Piektdien, 29. septembrī, plkst. 11.00 Rīgas domes pārstāvji atklās jaunizbūvēto veloceļu “Imanta – Daugavgrīva”. Pasākuma laikā medijiem būs iespēja uzdot interesējošus jautājumus, kā arī izbraukt veloceļa maršruta posmus.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Ceļu būvniecības uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes loceklis Gusts Kaļiņins.

Pēc oficiālās daļas ceremonijas mediju pārstāvji aicināti uzkavēties turpat veloceļa sākumā, kur tiks sniegtas intervijas un komentāri. Lai klātesošie varētu vairāk iepazīt jauno veloceļu, uz vietas būs nodrošināti arī bezmaksas skrejriteņu braucieni.

  • Pasākumā aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pulcēšanās vieta – veloceļa sākumā pie Anniņmuižas bulvāra un Kleistu ielas T veida krustojuma, kur izvietots tūrisma informācijas stends.

🔎 Lai atrastu lokāciju, autobraucējus aicinām sekot zemāk norādītajam galamērķim lietotnē Waze – ŠEIT

📌 Pasākuma laika plāns:

• 10.45 – 11.00 – ierašanās;
• 11.00 – 11.45 – oficiālā daļa ar uzrunām, lentas griešana;
• 11.45 – 12.25 – intervijas medijiem, uzkodas, izbrauciens pa veloceļu.

📌 Par veloceļu “Imanta – Daugavgrīva”

Jaunā veloceļa Imanta – Daugavgrīva kopējais garums ir 12,1 km, un tas ir garākais, nepārtrauktais veloceļš Rīgā. Velocelš sākas Anniņmuižas un Kleistu ielas krustojumā, turpinoties pa Kleistu ielas labo pusi, kur tas savienojas ar Lielo ielu un beidzas Daugavgrīvas salā – Lēpju ielā. Veloceļa būvniecību uzsāka 2021. gada 9. decembrī un tā noslēdzās šī gada 25. septembrī.

Projekta ietvaros ir izbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ierīkotas atpūtas vietas, uzstādīt soliņi, velostatīvi un atkritumu urnas. Projekts ir īpašs ar to, ka katrā posmā visa veloceļa garumā ir uzstādīti stendi, kuros atzīmēts veloceļa maršruts, atpūtas vietas un cita būtiska informācija par veloceļu.

Braucot pa veloceļu “Imanta – Daugavgrīva” iespējams nokļūt vairākos apskates objektos:

● Kleistu Sporta bāzē ar zirgu staļļiem;
● Kleistos, pie Hapaka grāvja, kur ierīkota atpūtas vieta, peldvieta un atrodas 18. gadsimtā būvētā Hapaka muiža;
● Bumbu kalniņā ar skatu torni un brīvības cīņu vietām;
● Daugavgrīvas cietoksnī, kur var izstaigāt 16.–19. gs. būvētās nocietinājumu sistēmas;
● Buļļu salā;
● Vakarbuļļos – vietā, kur jūrā ietek Lielupe, un iespējams apskatīt savvaļas govis un Paula Jaunzema akmens skulptūru parku;
● Bolderājas karjerā – iecienītā peldvietā.

Veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” būvniecība izmaksāja aptuveni 6,7 miljonus eiro. Būvdarbus veica ceļu būvniecības uzņēmums “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.