Arhīvs birkai: Kultūra

Trīs svētdienās notiks vasarīgas odisejas pa Dauderu namu, dārzu un parku

attēls no iksd.lv mājas lapas

7. un 21. jūlijā, kā arī 25. augustā plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) aicina interesentus muzeja gida vadībā doties īpašā “Svētdienas odisejā”.

Ekskursija-piedzīvojums sāksies Dauderu namā, ko varēs ieraudzīt pilnā krāšņumā, ielūkojoties arī telpās, kuras apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas – kādreizējā vannas istabā, bēniņos un mansarda stāvā. Sekos aizraujoša pastaiga pa Dauderu dārzu un namam piegulošo parku, kurā tikai šīs vasaras sākumā noslēgušies labiekārtošanas un atjaunošanas darbi.

Maksa par ekskursiju – muzeja biļete:

  • pieaugušajiem 3 eiro,
  • senioriem un studentiem 1.50 eiro,
  • skolēniem 0.75 eiro,
  • ģimenes biļete 4 eiro.
  • Vietu skaits ekskursijā ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tālr. 67392229; 67391780.

Dauderi ir alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera savrupnams ar piemājas dārzu, kas 20. gs. 30. gadu otrajā pusē tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences vajadzībām, bet padomju okupācijas laikā ēkā tika iekārtots bērnudārzs un aģitācijas punkts. Nama vairāk nekā 127 gadus ilgā vēsture – īpašnieku un funkciju maiņa, saimnieku likteņi palīdz izzināt krasākos pagriezienus arī Latvijas vēsturē. Nama stāsts ietver Rīgas industrializāciju un turīgos vācbaltiešu rūpniekus, 1. pasaules karu un rūpniecības evakuāciju, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiku un varas metodes latviskošanas politikā, nacionalizāciju un varas patvaļu padomju okupācijas laikā.

Tagadējā Dauderu parka izveide tieši saistīta ar laikmeta tendencēm un apkārtējo apbūvi. Vispirms kādreizējā kāpa tika iekopta kā zaļā zona alusdarītavas teritorijā, bet vēlāk pārtapa par privātu savrupnama daļu. Zināms, ka vēl pirms Dauderu nama izbūves ”Waldschlöβchen” parkā regulāri notika labdarības koncerti un saviesīgi pasākumi – dažādu muzikantu un baznīcas draudžu un biedrību koru koncerti. Tādējādi ar alusdarītavas “Waldschlöβchen” īpašnieka Johana Daudera (1820-1879) atbalstu alusdarītavas apkaime asociējās ar izbraukumu un kultūras pasākumu norises vietu.

Kad “Waldschlöβchen” alus darītavu un tai blakus esošo zemes gabalu nopirka Ādolfs fon Bingners (1855-1917) un uzcēla savu grezno villu, ko mūsdienās zinām kā Dauderu namu, parks publikai vairs nebija pieejams. Mežaino kāpu ainavu labiekārtoja pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta. Izmantojot dabīgo reljefu, izveidoja 2,2 hektāru lielu parku. Tuvāk namam bija regulāri stādījumi, tālākā daļā – ainavisks parks ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parkā tika sastādīti gan vietējie, gan svešzemju koki un krūmi, daudzi no tiem saglabājušies līdz mūsdienām. Līkumotie celiņi, mākslīgā ūdenstilpne – dīķis ar saliņu un kāpas augstākajā daļā izveidotās mākslīgās pilsdrupas radīja romantisku un noslēpumainu gaisotni. Parka ainavu varēja baudīt no nama terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī skatāma arī šodien.

Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem, Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kur bija izbūvēta arī labiekārtota platforma. Būvi vizuāli izveidoja kā senas pilsdrupas – no lauzta plienakmens gabaliem, ar neregulārām šuvēm, gotiskiem logiem, pils torni atgādinošu mūra noslēgumu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli un mūsdienās tās ir atzītas kā vienas no nozīmīgākajām šāda veida būvēm Latvijā.

2021.–2024. gadā notika Dauderu parka vērienīga atjaunošana, atdzima arī mākslīgās pilsdrupas, un šis veikums noteikti pelna arī skatītāju uzmanību.

Dauderu kompleksa krāšņumu vispilnīgāk iespējams piedzīvot vasarā, kad dabas pilnbriedā atklājas cilvēka un vides mijiedarbē radītais. Dauderi aicina izmantot iespēju doties sava veida piedzīvojumu odisejā, kur līdzās jau zināmajam ir arī daudz jauna un nezināma.

Saziņai: OLGA MIHELOVIČA, LNVM Dauderu nodaļas vadītāja, e pasts: olga.mihelovica@lnvm.lv

www.lnvm.lv
facebook.com/LNVMuzejs

DAUDERI kāpnes 2024_ Foto Janis Puķītis_ LNVM

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)

ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924.gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atradās pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs atgriezīsies 2024. gada otrajā pusē, un ar pilnu jaudu darbību uzsāks 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.

 

Izstādes Pārdaugavas kultūras apvienībā

,

Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Pārdaugavas kultūras apvienība” aicina apmeklēt izstādes Kultūras centros “Imanta” un “Iļģuciems”.

✅ Aigara Tavkina izstāde “Kargo kults”
Kultūras centra “Imanta” 1. stāvā līdz 24. jūnijam

Tēlnieka un scenogrāfa Aigara Tavkina iecienītākais materiāls ir metāls, kurā viņš izpauž savas radošās idejas dažādās tēlnieciskās formās. “Meistars perfekti pārzina dažādus metāla veidošanas un apstrādes tehnoloģiskos aspektus, katram darbam izvēloties atbilstošu motivāciju virsmas apstrādē. Autora kompozīcijas reflektē spēcīgi strukturētu tektonisku formu, kurā iešifrētais idejiskais motīvs risināts pārliecinoši savā asociatīvi tēlainajā dimensijā,” tā mākslinieku raksturo Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras emeritētais profesors Bruno Strautiņš.

Izstādes darbos Tavkins ir izvēlējies strādāt ar dažādiem dzīvnieku tēliem, kas stilizēti ģeometriskā manierē, kā arī skatāmas dažas konceptuālas, saturiski ietilpīgas kompozīcijas, kas apcer aktuālas eksistenciālas tēmas. Tomēr autora rokrakstam piemīt ar izvēlēto materiālu kontrastējošs viegls, humoristisks stils.

Aigars Tavkins (1979) studējis Latvijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina un vizuāli plastiskās mākslas nodaļas tēlniecības apakšnozarē, ieguvis Maģistra grādu Mākslā. Ar panākumiem piedalījies izstādēs Latvijā un ārvalstīs, starptautiskos metālliešanas simpozijos un mākslas festivālos. Strādājis kā Latvijas Nacionālā teātra Ražošanas direktora vietnieks un dekorāciju darbnīcu vadītājs, bijis vairāku izrāžu scenogrāfs. Šobrīd kā brīvmākslinieks dzīvo un strādā Rīgā, Pārdaugavā.

✅ Pētera Līdakas izstāde “Nereālisms”
Kultūras centra “Imanta” 2. stāvā līdz 24. jūnijam

Mākslinieks Pēteris Līdaka ar saviem darbiem uzbur nereālu pasauli, kurā valda krāsas, ģeometriskas formas un visu kompozīcijas elementu saspēle, līdzāspastāvēšana un, galvenokārt, pozitīva emocionālā noskaņa. Tā ir pasaule, kuru var vērot, tajā dzīvot vai garāmejot vairākkārt aplūkot, arvien saskatot ko jaunu, iepriekš nepamanītu. Tā ir dzīva vide, kurā viss mainās un virmo un ar to nekad nav gana. Mākslinieks aicina mūs izpētīt neatklātas teritorijas un iztēloties pasaules ārpus mūsu pašu telpas.

Kaut arī Pēteris Līdaka strādā ar abstraktām kompozīcijām gan divās, gan trīs dimensijās, šoreiz eksponētas lielformāta gleznas. Viņa darbi ietver metaforas un rada sirreālistisku noskaņu. Tas viss izstāstīts ar košiem krāsu laukumiem, līnijām, smalkām detaļām un virsmas faktūrām. Autors pats sevi definē kā sapņu inženieri un ceļotāju kosmosā, mākslā cenšas izpētīt un pārstāvēt dažādas lidojošu radību un objektu formas.

Pēteris Līdaka (1978) absolvējis Rīgas Lietišķās Mākslas Koledžu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (BA, 2003) un Londonas Centrālās Sentmārtina universitātes Mākslas koledžu (Central Saint Martins) komunikācijas dizainā (MA, 2010). Autors veido zīmējumus un gleznas, skulpturālus objektus un instalācijas, kā arī animāciju, grafisko dizainu un fotogrāfiju. Piedalās grupu izstādēs un noorganizējis vairākas personālizstādes.

Kultūras centrā “Imanta” Anniņmuižas bulvārī 29, katru dienu 10.00-20.00. Ieeja bez maksas.

Darbs no Pētera Līdakas izstādes "Nereālisms"

Darbs no Pētera Līdakas izstādes “Nereālisms”

 

✅ Valdorfskolas audzēkņu darbu izstāde “Līnija. Forma. Krāsa.”
Kultūras centrā “Iļģuciems” līdz 30. jūnijam

Izstāde ir Valdofskolas atvadas no Iļģuciema, jo no jaunā mācību gada skola pārceļas uz citām telpām. Rīgas Valdorfskolas audzēkņu izstāde Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks jau trešo reizi. Šoreiz izstādītie darbi būs no vecāko klašu skolēnu vizuālās mākslas stundās apgūtās mācību vielas. Tajā redzēsim kā līnija pārtop dinamiskā kompozīcijā, veidojot telpas dziļumu un perspektīvu vai rotaļājoties izveido burtu rakstus. Ieaicinot radošajā darbā krāsu, līnija rada trīsdimensionālus objektus un apvienojas skaistos klusās dabas zīmējumos.

Izstādē eksponētie darbi izpildīti dažādās tehnikās – akvareļu un pasteļu gleznojumi, grafikas, aplikācijas un jauktas tehnikas. Tie pārstāv dažādus žanrus un stilus – kluso dabu, ainavu, burtu mācību, abstrakto mākslu un telpiskas projekcijas.

Valdorfskolas audzēkņu darbu izstāde "Līnija. Forma. Krāsa."

Valdorfskolas audzēkņu darbu izstāde “Līnija. Forma. Krāsa.”

✅ Izstāde “No zelta fondiem”
Kultūras centrā “Iļģuciems” līdz 29. jūnijam

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrs “Iļģuciems” ir mājvieta vairākiem tautas lietišķās mākslas kolektīviem, kas ir kā kultūras centra asinsrite. Kolektīvi vairāku gadu desmitu garumā kopj latvju lietišķās mākslas tradīcijas, to vadītāji un dalībnieki ir šīs tradīcijas pārmantotāji un uzturētāji mūsdienās. Ar savu darbu viņi saglabā dažādās lietišķās mākslas jomas un padara tās pieejamas mūsdienu sabiedrībai.

Izstāde “No zelta fondiem” piedāvā ieskatu šajos darinājumos un izlases veidā iepazīstina ar studiju dalībnieku darbiem – adījumiem, pinumiem, austiem un tamborētiem izstrādājumiem, metālkalumiem un keramiku. Izstādē skatāmi darbi no Tautas lietišķās mākslas studijām “Ataudze”, vadītāja Ineta Vēvere; “Austra”, vadītāja Aina Bernava; “Ceplis”, vadītājs Elvijs Krevics; “Irbi”, vadītāja Baiba Pilāne, “Puduris”, vadītāja Anna Priedīte; “Rītausma” vadītāja Dagnija Liepa; “Zīle”, vadītājs Jānis Pūce.

Kultūras centrā “Iļģuciems” Lidoņu ielā 27 k-2. Katru dienu 11.00-18.00

Foto: Ingrīda Pērkone

Foto: Ingrīda Pērkone

 

Ieeja bez maksas. Rīko Pārdaugavas kultūras apvienība

Papildu informācija: Ieva Nagliņa, Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” projektu vadītāja, ieva.naglina@riga.lv.

 

Gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Attēls no iksd.lv mājas lapas

2025. gada jūlija pirmajā pusē Rīgu pieskandinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas. Aizvadītajā 2023./2024. mācību gadā, gatavojoties Svētkiem, notikuši dažādi konkursi un repertuāra pārbaudes.

Aizvadītajā mācību gadā no marta līdz maijam 42 vietās Latvijā notika tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaude. Šajā gadā skatē piedalījās 794 kolektīvi – 789 no Latvijas, pieci no diasporas. Dejotāji gatavojas Svētku deju lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale stāsta:

“Mākslinieciskajai komandai bija ļoti nozīmīgi šajā gadā redzēt bērnu sniegumu, lai saprastu kā izvēlētais repertuārs ir iedzīvojies dejotāju vidū, kā arī, lai ieraudzītu un izvērtētu repertuāra sadalījumu atbilstoši izvēlētajām vecuma grupām. Neskatoties uz to, ka dalība skatēs šajā mācību gadā nebija obligāta, piedalījās liels dalībnieku skaits, pierādot to, ka ir daudz kolektīvu, kas var, spēj un grib apgūt Svētku repertuāru laicīgi. Mani kā žūrijas pārstāvi ļoti iepriecināja un saviļņoja tās skates, kurās piedalījās ne tikai dalībnieki un žūrija, bet arī skatītāji – vecāki, vecvecāki, skolas biedri un līdzjutēji. Deju skates nav tikai vērtēšana – tas ir atskaites punkts, kad arī vecākiem iespēja redzēt to, kas, ieguldot milzīgu darbu, paveikts visa gada garumā. Domāju, ka šī atgriezeniskā saite ar skatītājiem ir nozīmīga ne tikai pašiem dejotājiem, bet arī skolotājiem, kuru iesaiste un padarītais ir nenovērtējams.”

Koru koprepertuāra pārbaudes skates norisinājās 10 vietās Latvijā un tajās piedalījās 164 kori. Šajā gadā kori skatēs piedalījās pēc izvēles, kā arī tajās nepiedalījās zēnu kori. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols uzsver:

“Pēc pārbaudes skatēm secinu, ka repertuārs ir apgūts un skan ļoti labi. Koristiem vēl priekšā repertuāra otrās daļas apguve, lai 2025. gadā Mežaparka estrādē Svētku Noslēguma koncerts izskanētu izcili. Priecē, ka skate nav tikai repertuāra pārbaude, bet kopīga muzicēšana, kad diriģents kopā ar bērniem un jauniešiem dzīvo mūzikā atbilstoši skaņdarba saturam, raksturam un noskaņai – to mēs redzējām visos novados. Novēlu ikvienam diriģentam iedvesmu un drosmi turpināt strādāt ar skolu koriem, kā arī ikvienu skolēnu aicinu pievienoties savas skolas korim, lai kopā tiekamies 2025. gada Svētkos!”.

Repertuāra pārbaudes skates aizvadījuši arī 38 pūtēju orķestri, kas cītīgi gatavojas pūtēju orķestru Svētku lielkoncertam “Tā radās skaņa”. Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts Egils Šķetris atklāj:

“Skašu vērtēšanas komisija novērtēja kolektīvu gatavību svētkiem un repertuāra atbilstību grūtības pakāpēm, kā arī pārliecinājās par to, kā izvēlētie skaņdarbi iekļaujas koncerta mākslinieciskajā koncepcijā. Pūtēju orķestri repertuāru apguvuši ļoti labi, to pierādīja arī notikušie modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā. Pūtēju orķestru lielkoncerta radošā grupa turpina darbu pie koncerta mākslinieciskās realizācijas, lai sākoties jaunajam mācību gadam, kolektīvi var sākt mērķtiecīgi gatavoties svētkiem.”

Līdzās koprepertuāra pārbaudēm aizvadīti konkursi arī citās nozarēs – Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkurss un izstāde “Saules ritmi”, Skolēnu skatuves runas konkurss, Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu konkurss „No baroka līdz rokam”, vokālās mūzikas konkurss “Balsis 2024”, tradicionālās dejošanas konkurss “Vedam danci 2024”, tradicionālās muzicēšanas konkurss “Klaberjakte 2024”, tradicionālās dziedāšanas konkurss “Dziesmu dziedu, kāda bija 2024”, “Anekdošu virpulis 2024”.

2023./2024. mācību gadā aizvadīti koncerti un festivāli, kuru repertuārā iekļauti gaidāmo Svētku elementi – VI Latvijas skolu jaunatnes teātru festivāls 2X2 IR PIECI, Akordeona mūzikas koncerta “Skan akordeons” repertuāra apguves koncerti, Pūtēju orķestru lielkoncerta modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā, Mūsdienu deju koncerta “Kastaņa puslode” modelēšanas koncerts Ogrē, Tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”, Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku 2024”.

 

Atjaunotā Bolderājas bibliotēka būs nozīmīga ne tikai lasītājiem, bet arī veicinās Bolderājas apkaimes attīstību

Attēls no rcb.lv

Piektdien, 21. jūnijā, darbu atsāks Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbiliotēka, kas pēc renovācijas ieguvusi mūsdienīgu veidolu. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas pašvaldība ir izvēlējusies stratēģiju bibliotēku saglabāšanai un pat atjaunošanai, lai tās kalpotu ne tikai par patīkamu un modernu telpu lasīšanai, bet arī būtisku socializēšanās un tikšanās vietu vietējās apkaimes iedzīvotājiem. Bibliotēka nākamgad svinēs savu simtgadi.

“Šī diena ir nozīmīga ne tikai Bolderājas bibliotēkai, bet arī visai apkaimei. Bolderājas filiālbibliotēka jau daudzus gadus ir gaidījusi savu kārtu, lai tajā tiktu veikti remontdarbi. Telpas ir apzināti veidotas gaišas un plašas, lai tādā veidā kļūtu par vietējās apkaimes centru ar kultūras un socializēšanās pasākumiem. Digitālajā laikmetā mēs kā pašvaldība uzskatām, ka ļoti svarīgi ir saglabāt bibliotēkas un pat paplašināt to funkcijas, lai tās pavērtu jaunas tīklošanās iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Tam svarīgs priekšnosacījums ir telpas, lai tās būtu atbilstošas un patīkamas,”

uzsver E. Ratnieks.

Bibliotēkas atjaunošanas mērķis bija radīt mūsdienīgu un funkcionālu vidi gan lasītājiem, gan pasākumu organizēšanai, saglabājot tās vēsturisko mantojumu. Kopumā bibliotēkā veikti vispārēji iekštelpu un komunikāciju atjaunošanas darbi abos ēkas vēsturiskajos stāvos, kuru platība ir aptuveni 400 m2, kā arī nomainīts jumta segums un uzlabota energoefektivitāte.

Šī bibliotēkas atjaunošana bija nozīmīgs solis, kā veicināt apkaimes iedzīvotāju vēlmi apmeklēt bibliotēku un tās rīkotās aktivitātes. Pagājušajā gadā šo bibliotēku apmeklēja vairāk kā 6 000 lasītāju, un nākamo gadu tā svinēs savu 100 jubileju.

Bibliotēka atrodas Gaigalas ielā 3, Rīgā. Tās renovāciju veica PS “AKN” par kopējo iepirkuma summu 356 357,40 eiro bez PVN.

✅Vairāk par bibliotēku – ŠEIT

Mediju pārstāvji aicināti pievienoties bibliotēkas atklāšanas pasākumā, ceturtdien, 20.jūnijā, plkst. 15.00.

 

Doma laukumā noritēs tradicionālais Zāļu tirgus

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai naktij – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā, noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes rotāšanai, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus.

Lustīga līgošana un varena tirgošanās gaidāma no plkst. 9.00 līdz pat plkst. 19.00. Tirgus noskaņu ar skaņdarbiem, dziesmām un dejām bagātinās pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksmas studija”, bērnu vokālais ansamblis “Magonīte”, bērnu deju ansamblis “Dzīpariņš”, jauniešu deju kolektīvs “Dzīpars”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, folkloras kopa “Kokle”, pūtēju kvintets “Acumirklis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mana rotaļa”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, deju kopa “Marmale”, kapela “Hāgenskalna muzikanti” un tautas deju ansamblis “Liesma”, un grupa “Rahu the Fool”.

Svētku noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Imants Strads un Elīna Vāne, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Vairāk informācijas par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Klajā nācis “NVO nama ziņas” jūnija numurs!

Jūnija “NVO nama ziņās” iepazīstinām ar organizāciju, kura aktīvi darbojas NVO nama telpās, rīkojot izzinošas un radošas nodarbības bērniem. Lai iepazīstinātu plašāk ar biedrību un aktuālajiem projektiem, uz sarunu aicinājām biedrības vadītāju Inetu Kaužēnu.

“Biedrība “Priekumus” piedāvā dažādus pasākumus, darbnīcas un projektus, kas veicina pašizziņu, pašizaugsmi, attīsta radošo domāšanu un inovatīvas pieejas dažādām dzīves jomām. Biedrības ietvaros piedāvājam bērnu apzinātības nodarbības, kurās mācāmies attīstīt sevī superspējas – svinēt sevi un dzīvi pateicībā un mīlestībā,”

uzsver Ineta Kaužēna.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

NVO nama jūnija ziņu izdevums

NVO nama jūnija ziņu izdevums

 

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem pasākumiem NVO namā, NVO jaunumiem un informāciju par aktuālajiem projektu konkursiem.

Gaišu saulgriežu laiku!

📌 Ieskaties “NVO nama ziņās!”

 

Lasītājiem atvērs atjaunoto RCB Bolderājas filiālbibliotēku

Piektdien, 21. jūnijā, lasītājiem durvis atkal vērs Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēka. Gaišo, plašo un ērto vēsturiskās divstāvu ēkas telpu atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Ēkas pirmajā stāvā ir izvietota daiļliteratūra pieaugušajiem, bet otrajā stāvā – nozaru literatūra un literatūra bērniem un pusaudžiem. Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī Bolderājas filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka.

Bibliotēkā lasītājus gaida ap 14 tūkstošu liels grāmatu un citu informācijas resursu krājums, kā arī 42 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas varēs lietot četrus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm. Tāpat bibliotēkā būs pieejams arī bezvadu internets.

Iecerēts, ka šeit tiks rīkotas izstādes un dažādi pasākumi bērnu un pieaugušo auditorijām.

“Priecājamies, ka Bolderājas iedzīvotāji ir atguvuši savu iemīļoto bibliotēku jaunā, uzlabotā tēlā, ar jaunu pakalpojumu – bibliomātu un sakoptu un izdaiļotu ārtelpu, kurā vasaras mēnešos darbosies mobilā kultūrtelpa “Strops”,”

saka RCB direktore Dzidra Šmita.

Mediju pārstāvji aicināti pievienoties bibliotēkas atklāšanas pasākumā, ceturtdien, 20.jūnijā, plkst. 15.00.

✅ Bibliotēka darba laiks vasarā: O: 11.00–19.00; T, C, Pk: 10.00–18.00; S: 10.00–17.00, P, Sv. slēgts.

 

 

Izskatot būvniecības ieceres, Rīgas pašvaldība noteiks būves un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību

Attēls no riga.lv mājaslapas

Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā, izskatot būvniecības ieceres un koku ciršanas iesniegumus, pašvaldība varēs noteikt vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību. Noteikumi atteicas uz vairāk nekā 50 gadus veciem objektiem, kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Rīgas pašvaldības teritorijā ir virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet vienlaikus to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Jaunie saistošie noteikumi “Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem” izstrādāti ar mērķi savlaicīgi apzināt un saglabāt šādas kultūrvēsturiski vērtīgas būves un apstādījumus vēl pirms tiek uzsākts būvniecības process un saglabājamās vērtības tiek neatgriezeniski bojātas.

“Līdz 2023. gadam, kad sākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) piemērošana, pašvaldībai nebija juridisku instrumentu, kā pasargāt privātīpašumos esošās vēsturiskās ēkas un apstādījumus, kam nav aizsardzības statuss, no būtiskas pārbūves vai nojaukšanas, tādēļ, diemžēl, daļa vēsturisku objektu laika gaitā ir zaudēta vai tika pakļauta iznīcināšanai. Jaunie saistošie noteikumi dos pašvaldībai tiesības noteikt privātīpašumu kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību, radot skaidrus priekšnosacījumus nekustamā īpašuma attīstībai. Tā saglabāsim kultūras mantojumu un pagātnes liecības nākamajām paaudzēm.”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Noteikumi attiecas uz vairāk nekā 50 gadus vecām būvēm, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Savukārt par vēsturiskiem apstādījumiem tiek uzskatīti vismaz 50 gadus seni mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kuri neatrodas kultūras pieminekļu teritorijā un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot.

Tas nozīmē, ka, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, kas skar vēsturisku būvi, kam nav kultūras mantojuma statuss, kādu atsevišķu tās elementu vai vēsturisku apstādījumu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments noteiks šī objekta kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību.

Vērtēšanu pašvaldība veiks, saņemot īpašnieka iesniegumu, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koka ciršanas atļaujas saņemšanai, kā arī nākotnē pašvaldība veiks plānveidīgu vēsturisko objektu novērtēšanu. Lai izvairītos no situācijām, ka pēc objekta kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas jāpārstrādā plānotā būvniecības iecere, pašvaldība aicina īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus objektu kultūrvēsturisko vērtību noteikt pēc iespējas agrākā projekta stadijā.

Nosakot kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, pašvaldība izdos administratīvo aktu, kurā būs iekļauts pamatojums, objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis un to veidojošie elementi, objekta saglabājamās vērtības (ja tādas ir), vispārīgās prasības rīcībai ar objektu, būvniecības ieceres iesniegšanas gadījumā – konkrētas prasības ieceres realizēšanai un būvniecības procesā pieļaujamo rīcību.

Kultūrvēsturiskās vērtības vērtību būvei vai apstādījumiem varēs pārvērtēt pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja būs būtiski mainījušies faktiskie apstākļi.

Plānots, ka nākotnē pašvaldības noteiktie objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņi tiks publicēti pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA”, lai ikvienam pirms īpašuma iegādes vai būvniecības plānošanas jau būtu pieejama informācija par objektu kultūrvēsturisko vērtību.

Tiesības vērtēt privātīpašumos esošo vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību objektiem, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, pašvaldība ieguva tikai pēc Rīgas TIAN apstiprināšanas 2021. gada 15. decembrī, kuri vienlaikus uzdeva pašvaldībai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus. Pamatojoties uz TIAN noteikto pārejas regulējumu, saistošo noteikumu izstrādes laikā pašvaldība jau sāka vērtēt objektu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības līmeni, taču tagad kārtība noteikta saistošajos noteikumos.

 

Lielo kapu metu konkurss – bez pirmās vietas

Lielo kapu metu konkursa starptautiskā žūrija atzina, ka neviens no pieciem iesniegtajiem darbiem nav izstrādāts tādā kvalitātē un gatavības pakāpē, lai varētu atzīt, ka ir iegūta spēcīga ideja Lielo kapu reālai sakārtošanai, tāpēc pirmā vieta netiek piešķirta. Pirmdien, 17. jūnijā, žūrijas komisija paziņoja metu konkursa rezultātus: piešķirta 2. vieta, divas 3. vietas un veicināšanas balva.

  • 2. vietas ieguvējs – “Nemoralis Landscape Architecture/ Outofbox Architecture/ Pure Konsultācijas” saņem godalgu – 14 000 eiro.
  • Diviem 3. vietas ieguvējiem – SIA “Grupa 93” un “Juul Frost Architects” – katram pienākas 7000 eiro. Veicināšanas godalga 2000 eiro apmērā piešķirta personu apvienībai “the people”, kas konkursā piedalījās sadarbībā ar SIA Ainavas izpētes un plānošanas institūts”.

Komisijas lēmumā sacīts, ka katrā konkursa darbā ir kāds labs risinājums, tomēr nav gatavas idejas un kompleksa redzējuma visu nepieciešamo pasākumu kopumam. Kopumā neviens no darbiem nedod pietiekami spēcīgu, drošu un nepieciešamā detalizācijā atrisinātu memoriāla “Lielie kapi” vērtību saglabāšanas un vietas attīstības redzējumu.

Žūrijas komisija iesaka Rīgas pieminekļu aģentūrai sākt sarunu procedūru ar konkursa 2. vietas ieguvēju un izskatīt iespēju piesaistīt arī 3. vietas autorus turpmākajā konceptuālās idejas izstrādē.

Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā (Merķeļa ielā 13) līdz jūlija vidum iespējams apskatīt visus konkursam iesniegtos metu projektus.

 

Ar jautriem un tradīcijām bagātiem ielīgošanas pasākumiem Rīga gatavojas Jāņiem

Rīga pošas svētkiem un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu aicina rīdziniekus un pilsētas viesus jau no 18. jūnija gatavoties gada īsākajai naktij! Dažādos Rīgas apkaimju parkos, laukumos un kultūrtelpās ikvienu svētku svinētāju sagaidīs īpaša svētku gaisotne ar dziesmām, dančiem, koncertiem, izrādēm un tradīcijām.

Otrdien, 18. jūnijā

Uzvaras parkā, no plkst. 17.30 līdz plkst. 20.00 Rīgas folkloras kopas aicinās uz ielīgošanas pasākumu “Jāņa sēta”. Visus apmeklētājus sagaidīs Jāņa sētas saimnieks – atraktīvais pasākuma vadītājs un folklorists Ēriks Zeps. Pasākumā būs iespēja apgūt Jāņu dziesmas un līgotnes kopā ar folkloras kopu “Laiva” un ugunskura kraušanas dažādību ierādīs folkloras un seno cīņu kopu “Vilkači”. Jāņu rotaļās ikvienu aicinās folkloras kopa “Grodi”, bet par Jāņuzāļu nozīmi stāstīs folkloras kopa “Budēļi”, kuri piedāvās arī pārbaudīt zināšanas Jāņuzāļu atpazīšanā. Savukārt, folkloras kopa “Savieši” mācīs vīt krāšņus vainagus.

Pasākuma teritorijā darbosies arī radošās darbnīcas bērniem, kurās būs iespēja izgatavot rokassprādzi un kaklarotu no koka pērlītēm, ar ko gaidāmajos svētkos varētu rotāties, kā arī no dabas materiāliem izgatavot grāmatzīmi vai krāsainu vāzīti, lai svētku galdu varētu pušķot ar skaistiem ziediem. Skatuves zonā notiks folkloras kopu uzstāšanās un vakara noslēgumā danči kopā ar Rīgas Danču klubu.

Trešdien, 19. jūnijā

No plkst. 19.00 līdz plkst. 21.30 Doma laukumā notiks visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”. Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītāji varēs sajust gada garākas dienas mistēriju un maģiju, kas apvij Saulstāvju laiku. Koncertu vadīs bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” absolvente – aktrise Zane Burnicka. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Aktīva svētku ielīgošana norisināsies arī kultūrtelpās “Stropi”. 19.jūnijā jautra ielīgošana no plkst. 18.00 līdz plkst. 20.00 gaidāma Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā – tur jautrus Līgo dančus vedīs duo Zemgus un Laura, bet pēcāk uzstāsies radošā apvienība–aktieru ansamblis “Ilga”.

Tikmēr kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī 19. jūnijā no plkst. 18.00 līdz plkst. 21.00 apmeklētāji aicināti uz Ielīgošanas vakaru kopā ar dziesminieci Melisu Deboru Kaškuru, folkloras kopu “Kokle” un Katrīnu Dimantu. Ikviens caur dziesmām un tradīcijām, ejot dejās un rotaļās, aicināts atzīmēt vasaras saulgriežu un Līgo svētku tuvošanos. Pasākumu vadīs Artūrs Mednis.

Savukārt 20. jūnijā

No plkst. 17.00 līdz plkst. 20.30 kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks pasākums “Maģiskais Jāņu gaidīšanas laiks.” Šogad ielīgošanas pasākumā par galveno tēmu izvēlēta Jāņu laika maģija, kas nozīmē dažādus rituālus – gan veselības uzturēšanai, gan nākotnes izzināšanai. Ar tautas veselības uzturēšanas zinībām dalīsies pieredzējusi zāļu sieva Līga Reitere, kopā ar folkloristi Baibu Ērgli mācot pīt vainagus un dejot maģisko vainagu deju. Bērniem rotaļas un dejas mācīs “Teikas muzikanti”.

Vakara izskaņā uz kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka Lielās brīvdabas skatuves kāps grupa “Ducele”, iešūpojot visus klātesošos svētku noskaņās. Pasākumu vadīs folkloriste Katrīna Feldmane.

20. jūnijā plkst. 19.00 uz ielīgošanas pasākumu “Skroderdienas būs” pie kultūras centra “Imanta” aicināti tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Latviskā kultūrtelpa un saulgriežu gaidīšanas laiks nav iedomājami bez leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos”. Luga dzīvojusi līdzi laikmeta lokiem jau vairāk nekā 120 gadus un nav zaudējusi savu vēstījumu. Pasākuma pirmajā daļā apmeklētājus priecēs Pārdaugavas kultūras apvienības tautas deju kolektīvi “Dejotprieks”, “Imanta”, “Imantieši” un “Latve”. Otrajā daļā dejas uzvedums ar tautas deju ansambli “Lielupe”, aktieriem un mūziķiem. Pindacīšas, Bebenes un Tomuļu mātes stāstu palīdzēs izstāstīt ap 150 vairāku paaudžu dejotāji.

Tikmēr 20. jūnijā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops” Bolderājā, Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā Gaigalas ielā 3 notiks ielīgošana kopā ar postfolkloras grupu “Rikši”. Vakara iesākumā būs iespēja radošajās darbnīcās izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai iegūt hennas tetovējumu ar paša izvēlētu rakstu zīmi. Vakara turpinājumā varēs baudīt enerģētiskās postfolkloras grupas “Rikši” koncertu ar vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Savukārt orķestris “Rīga” 20. jūnijā priecēs Rīgas iedzīvotājus un viesus ar dzīvespriecīgu un pozitīvām emocijām piepildītu mūzikas programmu Vecrīgā. Šogad dažādas populāras un klausītājiem iemīļotas skanēs dārziņā pie Mazās ģildes (plkst. 11.00 un 13.00) un Rātslaukumā – iepretim Rīgas domei (plkst. 12.00).

Jāņu ielīgošana 20. jūnijā notiks arī Ķengaragā, kur plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops”, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Prūšu ielā 13B, ielīgošanas pasākumā piedalīsies Siguldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa “Putni”.
Lieli un mazi līgotāji kopā ar pasākuma apmeklētājiem varēs doties ielīgošanas svētku rotaļās, dziedāt Jāņu dziesmas, dejot dančus un spēlēt spēles.

Kormūzikas cienītājiem 20. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 koncertzālē “Ave Sol”, izskanēs vasaras saulgriežu koncerts “Tev paredzēta saule. Vasarīga”. Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, diriģents Jurģis Cābulis, Agnese Egliņa (klavieres), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti).
Koncertprogrammā tiks atskaņotas līgotnes un Jāņu nakts mistērijas, kas mūzikā atainos ne tikai latviešu vasaras saulgriežu svinības, bet arī citu Ziemeļeiropas zemju tradīcijas.

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Jau no plkst. 9.00 rītā, Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus. Visas dienas garumā tirgotājus un pircējus priecēs lustīga līgošana dziesmu un deju pavadībā.

Savukārt 21 .jūnijā plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks ielīgošanas pasākums “Es noviju vainadziņu”. Pasākuma norises laikā apmeklētāji kopā ar “Mazās ģildes” amatiermākslas kolektīviem – sieviešu kori “Ausma”, jaukto kori “Mūza”, vīru kori “Frachori” un koklētāju ansambli “Kokļu klubs” varēs klausīties un dziedāt līdzi Līgo dziesmas, kā arī uzzināt par saulgriežu tradīcijām un rituāliem. Ielīgošanas pasākumu vadīs Salvis Sprūžs.

Tikmēr plkst. 20.00 visi būs laipni aicināti apmeklēt etno disko nakti “Saulgriezis” autostāvlaukumā pie Mazās Jaunielas 5. Pasākumā pieci profesionāli diskžokeji spēlēs etno un tautas mūzikas ritmus, vakara gaitā vainagu vīšanas darbnīcā varēs apgūt gan tradicionālu, gan netradicionālu Jāņu zāļu vainagu vīšanas prasmi.

Kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parkā, 21. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 21.00 aicinās uz ielīgošanu kopā ar grupu “Jōra”. Vakara iesākumā būs iespēja rotāties un uzpīt sev oriģinālu svētku vainagu, tā turpinājumā – baudīt pasaules mūzikas grupas “Jōra” koncertu “Dancoj’ visu Jāņu nakti” ar folklorā un vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Bet jau nākamajā dienā – 22. jūnijā plkst. 11.00 kultūrtelpā “Strops”, Ēbelmuižas parkā notiks ielīgošanas pasākums ģimenēm ar bērniem. Pasākums ļaus interaktīvā veidā iepazīt tautas paražas un tradīcijas, izzināt latvju rakstu zīmes, kā arī baudīt svētku noskaņu, klausoties latviešu tradicionālo mūziku. Radošajās darbnīcās būs iespēja izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai piedalīties akmeņu apgleznošanā. Savukārt, dejas un rotaļas varēs mācīties un baudīt “Rīgas Danču kluba” vadībā ar speciāli vasaras saulgriežu tematikai atlasītu programmu.

🟩 Plašāku informāciju par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek”