Arhīvs birkai: Kultūra

NVO nama (Ieriķu iela 43A, Rīga) 1. un 2. stāva gaiteņos līdz 28. februārim ir apskatāma tekstilgleznu izstāde “Dimensijas”, kura vedina apmeklētājus doties telpisku ilūziju un košu krāsu ceļojumā. “Dimensijas” ir nodibinājuma “Fonds Kopā” Dienas aprūpes centra klientu darbu izstāde.

Dienas aprūpes centra “Kopā” klienti (pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem) vairāku gadu garumā nodarbojas ar izšūšanu. Dažkārt liekas, kas tur liels – piešūt pērlīti vai podziņu, bet centra klientiem tas ir sasniegums – gan pirkstos noturēt adatu, gan ievērt diegu, uzsiet mezglu, atrast pareizās krāsas un izmēra pērli, satvert, piešūt un sākt visu no gala.

Izstādē ir apskatāmi darbi, kas tapuši ilgākā – apmēram 6 gadu – laika posmā, mākslinieces – skolotājas Daces Saltās vadībā. Interešu izglītības nodarbībās ir radītas tekstilaplikācijas, kuras ar dažāda veida pērlītēm izšuva un vēra centra “Kopā” klienti.

“Izstādē apskatāmie darbi ir veidoti opārtā – vizuālās mākslas stilā, kam raksturīgas telpiskas ilūzijas un asi krāsu kontrasti. Katrs darbs pauž kādu īpašu skatījumu, ko apmeklētājs var apcerēt savas dzīves pieredzes gaismā. Mūsu māksla veido draudzīgu un aizraujošu saikni starp skatītāju un radošajiem darbiem. Katrs apmeklētājs tiek aicināts iegrimt opārta pasaulē un atrast savu unikālo saikni ar šo māksliniecisko izpausmi.”

tā ar izstādes ieceri iepazīstina “Fonds Kopā” pārstāvji

Vienlaikus šī izstāde ir vērsta uz iesaistīšanos sabiedriskos pasākumos un pozitīvu emociju veicināšanu, nodrošinot centra klientiem iespēju prezentēt savus darbus sabiedrībai. Tādējādi tiek veicināta ne tikai klientu darba rezultātu redzamība, bet arī pašapziņas celšana. Izstāde kalpo kā platforma, kas atbalsta un stimulē cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, radot iespējas izpausties un attīstīties, kā arī veicinot sociālo integrāciju.

🔵 Izstāde ir skatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ieeja izstādē ir brīva.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un aplūkot spilgtos un izteiksmīgos darbus!

 📌 Nodibinājums “Fonds Kopā” ir organizācija, kuras viena no galvenajām misijām ir veicināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem: sniegt atbalstu, nodrošināt svarīgas informācijas pieejamību, sekmēt integrēšanos sabiedrībā, mazināt sociālo atstumtību. Viens no “Fonds Kopā” pakalpojumiem ir Dienas aprūpes centrs “Kopā”, kas nodrošina darba dienās pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem iespēju saglabāt un attīstīt sociālās prasmes, izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku, iesaistoties dažādās individuālās un grupas nodarbībās.

Līdz ar februāra sākumu ir klāt arī trakulīgie Meteņi, kas līdzi nes jautrošanos, maskošanos un ieskandina pavasara tuvošanos. Svinēt gadskārtu maiņu aicina arī Rīgas pašvaldība, piedaloties Meteņdienas svinībās un iejūtoties dažnedažādu maskotu tēlu lomās.

🟡 11. februārī no plkst. 12.00 līdz plkst. 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Ieeja pasākumā būs bez maksas.

🟡 Tostarp līdz 11. februārim Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

🟡 Savukārt no 9. februāra līdz 6. aprīlim Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29A, būs skatāma XXV Starptautiskajam masku tradīciju festivālam veltīta latviešu tradicionālo masku izstāde “Masku skapis”, kuras ekspozīciju veidos 20 maskoti tēli. Būs apskatāmas tādas zināmākās maskas kā miežvilks, budēlis, nāve, dzērve, lācis, kaza un citi tēli. Izstādē ikviens aicināts iepazīties ar latviešu kultūras seno tradīciju, masku nozīmi un masku festivāla pirmsākumiem. XXV Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šogad notiks Viļānos no 9. līdz 11. februārim.

Maskošanās ir viena no senākajām latviešu tradīcijām, kas aptvēra laiku no vēla rudens līdz pavasarim, kulmināciju sasniedzot ap ziemas saulgriežiem. Maskas veidoja no dabas materiāliem, veciem apģērba gabaliem un lietām, kas vairs nekalpoja ikdienas vajadzībām. Cilvēki devās no mājas uz māju, dejodami, dziedādami, izspēlēdami rotaļas, lai nodrošinātu auglību un svētību, lai aizbiedētu ļauno. Maskošanās ir logs uz viņsauli.

📌Izstāde būs apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, ieejas maksa – 1,00 eiro.

Meteņdiena ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Šī gada 8. februārī plkst. 12.00 Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā, Daugavpils ielā 31 norisināsies 2023. gada Čehijas kārtas un 2024. gada Latvijas kārtas Starptautiskā bērnu mākslas konkursa “Lidice” laureātu apbalvošanas pasākums.

2023. gada Čehijas kārtas laureāti

Starptautiskā vērtēšanas komisija piešķīrusi darbu autoriem 11 medaļas “Lidices roze” un 39 Goda rakstus no 30 Latvijas izglītības iestādēm!

5 medaļas “Lidices roze” piešķirtas mākslas darbu autoriem no Rīgas izglītības iestādēm:

🔹 Agate Bičkovska, 16 gadi, Zenta Anna Šēfere, 10 gadi, Tehniskās jaunrades nams “Annas 2”; pedagogs Jana Kovaļevska;
🔹 Katrīna Bertuse, 15 gadi, O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, pedagogs Inga Dišlere;
🔹 Madara Gūtmane, 7 gadi, Pārdaugavas Bērnu un jauniešu centrs “Altona”, pedagogs Ināra Dumpeniece;
🔹 Paula Ādamsone, 14 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola.

6 medaļas “Lidices roze” piešķirtas mākslas darbu autoriem no izglītības iestādēm Latvijā:

🔹 Bērziņš Roberts, 13 gadi, Baldones Mākslas skola;
🔹 Kate Cīrule, 12 gadi, Ķekavas Mākslas skola;
🔹  Murnikovs, 14 gadi, Viktors Savčenko, 15 gadi, Olaines 2.vidusskola;
🔹 Iluta Vaikule, 16 gadi, Marta Vainiņa, 16 gadi, Preiļu novada Bērnu un jauniešu centrs, pedagogs Ilona Abdulajeva. Video “Vateņu dancis”.

16 Goda raksti piešķirti mākslas darbu autoriem no Rīgas izglītības iestādēm:

🔹 Simona Paula Putina, 14 gadi, Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”, pedagogs Ilze Rimicāne;
🔹 Ņikita Carenko, 14 gadi, Bērnu un jauniešu centrs „Laimīte”, pedagogs Ilze Apine;
🔹 Marija Vitjazeva, 8 gadi, Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”, pedagogs Lelde Laura;
🔹 Tīna Kleina, 15 gadi, O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, pedagogs Inga Dišlere;
🔹 Georgijs Zatravkins, 7 gadi, Pamatskola “Rīdze”, pedagogs Iveta Laure;
🔹 Dārta Muriņa, 12 gadi, Marija Kalniete, 11 gadi, Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola, pedagogs Artūrs Blušs;
🔹 Alise Selga Adelheida 16 gadi, Lizete Dūmiņa, 14 gadi, Luka Kalniņš, 14 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola;
🔹 Emīlija Megija Dūmiņa, Lote Freja Cepurīte, Nellija Ēce, 9 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola; pedagogs Inga Galvāne;
🔹 Laura Magnusa, 15 gadi, Rīgas 45. vidusskola, pedagogs Inita Jēkabsone;
🔹 Daniels Mikelsons, 15 gadi, Luiss Parfjonovs, 10 gadi, Valsts sociālās aprūpes centrs filiāle Teika.

23 Goda raksti piešķirti mākslas darbu autoriem no izglītības iestādēm Latvijā:

Hēra Žaklīna Biete, 13 gadi, Alūksnes Mākslas skola; Liepiņa Hanna, 9 gadi, Baldones Mākslas skola; Karolina Laminska, 9 gadi, Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centrs “Jaunība”; Dmitrijs Gorkins, 14 gadi, Daugavpils Valstspilsētas vidusskola; Amēlija Griķe, 9 gadi, Engures Mūzikas un mākslas skola; Elīna Strašnova, 15 gadi, Jēkabpils Valsts ģimnāzija; Sindija Mancēviča, 15 gadi, Staļģenes vidusskola; Marts Lūsis, 12 gadi, Jūrmalas Majoru vidusskola; Annija Lase, 14 gadi, Kandavas Mākslas un mūzikas skola; Armands Kanenbergs, 7 gadi, Ksenija Zinovjeva, 7 gadi, Līna Skride, 12 gadi, Ķekavas Mākslas skola; Junora Narvida, 13 gadi, Līvānu 1. vidusskola; Kopdarbs: Kristīna Ģerģe, Madara Sondore, Julia Kotļarova, 9 gadi, Olaines Mūzikas un mākslas skola; Mekša Jana, 11 gadi, Jevgenijs Voshodovs, 15 gadi (2 darbi) Olaines 2.vidusskola; Paula Karlīna Piekusa, 9 gadi, Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis”; Justīne Abarone, 14 gadi, Špoģu Mūzikas un mākslas skola; Enija Šteina, 13 gadi, Tukuma Mākslas skola; Zane Rēzija Rudzīte, 14 gadi, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola; Markuss Teterovskis, 10 gadi, Inčukalna novada Mūzikas un mākslas skola.

2024. gada Latvijas kārtas laureāti:

🔹 skatīt Protokolu

Šogad konkursa Latvijas kārtā tika iesūtīti 1210 darbi. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālā asambleja aicināja pievērst uzmanību Starptautiskajam kamieļu aizsardzības gadam un Pasaules Pasta savienības 150. gadadienai.

Tālāk uz Lidici ceļos 122 darbi un 4 animācijas filmas.

Vēlam veiksmi Čehijas kārtas konkursā!

 

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis finansēšanas konkursu “Līdzfinansējums privātpersonu organizētajiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem”, kura mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī nekomerciālus audiovizuālos darbus un starpdisciplinārus projektus.

Atbilstoši konkursa nolikumu, šogad konkursam noteiktas šādas prioritātes:

🟩 atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
🟩 atbalsts pasākumiem, kas veicina saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kā arī atspoguļo un iekļauj Ukrainas tematiku Latvijai un Rīgai nozīmīgos kultūras notikumos;
🟩 atbalsts pasākumiem, kas pauž Eiropas vērtības saistībā ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā divdesmitgadi;
🟩 atbalsts bērnu un jauniešu pasākumiem;
🟩 atbalsts laikmetīgās mākslas pasākumiem, kuri pievērš uzmanību vides aizsardzībai un ilgtspējībai.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi līdz šā gada 13. februāra plkst. 12.00.

Papildu informācija pieejama pa tālruni: 67043670, 67043690 no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00 vai e-pastā: liene.lavina@riga.lv ; ieva.zarina@riga.lv Konkursa nolikums un citi saistītie dokumenti atrodami mājaslapā kultura.riga.lv sadaļā “Finansēšanas konkursi”.

2024. gada 11. februārī no plkst. 12.00 līdz 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Pasākumā piedalīsies Kultūras centra “Iļģuciems” folkloras kopa “Laiksne” un Rīgas skolēnu pils folkloras kopa “Kokle”.

No 29. janvāra līdz meteņiem – 11. februārim, Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

Meteņdiena, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Meteņos ir jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts ugunskurs, veikti rituāli, ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras vainagi. Dažviet no salmiem tiek darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, tādējādi dzenot prom ziemu.

Pārdaugavas kultūras apvienības folkloras kopa “Laiksne” jau no 1993. gada aktīvi darbojas Latvijas folkloras dzīvē, apgūstot plašu tradicionālās mūzikas materiālu – no gadskārtu un godu ieražu dziesmām līdz danču melodijām, spēlējot pārsvarā mūsdienīgi interpretētu tautas mūziku. “Laiksnei” izdoti seši albumi, kas veltīti dažādām tēmām

Rīgas skolēnu pils bērnu un jauniešu centra folkloras kopa “Kokle” ir aktīva Latvijas kultūras dzīves veidotāja un katru gadu ir Nemateriālā kultūras mantojuma programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” dalībniece. No bērniem izauguši par jauniešiem viņi nu ceļo gan pa Latviju, gan aiz Latviju dziedādami, spēlēdami, dancodami un citus priecēdami. Folkloras nodarbībās dalībnieki gūst priekšstatu par latviešu gadskārtu ciklu tautasdziesmām, rotaļām, dejām, mūzikas instrumentiem, rokdarbiem un vēstītājfolkloru. Kopas vadītāja un skolotāja Dina Liepa.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “lļģuciems” pagalmā, Lidoņu ielā 27.

Ieeja bez maksas.

Pasākums tiks fotografēts.

Izdevniecība “Droši un koši” laidusi klajā Agneses Čivles un Dainas Ēķes grāmatu bērniem un jauniešiem “Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā”. Veidots kā ilustratīvs ceļvedis Eiropas arhitektūras stilu vēsturē, izdevums kalpo kā izziņas un iedvesmas avots nākotnes būvmākslas veidotājiem.

Grāmata vērš jauno lasītāju uzmanību uz visurklātesošo arhitektūru, kuras ietvarā noris katra cilvēka ikdiena. Apzinoties pilsētvides un dzīves telpas nozīmi personību veidojošos procesos, autores kopā ar diviem tēliem – zinātkāro Putnu un zinošo Arhitekti – aicina uz arhitektūru paraudzīties atvērti, domājoši un rotaļīgi, reizē nododot būtiskākās zināšanas par raksturīgākajām arhitektūras stilu iezīmēm un būvmākslas attīstību kopumā.

Izraudzītais dialoga formāts citādi sausajam arhitektūras vēstures materiālam piešķir dzīvas sarunas aizrautību un dinamiku. Savukārt ilustrācijas veidotas, pievēršot uzmanību gan ēku arhitektūras detaļām, gan koptēlam, ko asprātīgā veidā papildina iztēli un radošo domāšanu rosinoši asociatīvie momenti. Turpmāk sastingušās namu fasādes atklāsies kā jauna pasaule, vērtīga mācībstunda un aizraujošs piedzīvojums.

Grāmatas atvēršanas svētki notika 20. janvārī Laubes namā – uzņēmuma “Mádara Cosmetics” nesen atjaunotajā, izcilā latviešu arhitekta Eižena Laubes projektētajā savrupnamā Āgenskalnā. Kā pasākuma oficiālajā uzrunā izteicās žurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Dr. arch Jānis Lejnieks “Arhitektūra ir māksla, tāpat kā glezniecība vai balets. Muzejus un operu visi neapmeklē. Ēkas gan mēs visi lietojam. 95 % to ir vienkāršas būves, bet 5 % – būvmākslas darbi. Unikālā grāmata mūs ar tiem iepazīstina.”

“Grāmata mudina trenēt vērīgumu, zinātkāri, nepārstāt brīnīties un sapņot lielus sapņus – jebkurā vecumā. Jo arī ēkas, kuras šodien apbrīnojam, reiz bijušas traks, vizionārs sapnis,” uz grāmatas aizmugurējā vāka raksta kultūras žurnāliste Una Meistere (kultūras portāls Arterritory.com). Uzsverot grāmatas satura nozīmību, dizainere Ingūna Elere (dizaina studija “H2E”) norāda: “Lai taptu kvalitatīva nākotnes arhitektūra, ir nepieciešami gudri un tālredzīgi lēmumu pieņēmēji – tādēļ priecājos, ka šī grāmata palīdz tiem veidoties saistošā, rotaļīgā veidā.”

Grāmatas koncepta un manuskripta autore ir Agnese Čivle – arhitektūras, mākslas un kultūras žurnāliste. Ilustrāciju autore ir Daina Ēķe – dizainere, dizaina pasniedzēja, bērnu raidījumu veidotāja un iedvesmas grāmatas bērniem “Gribu būt dizainers” autore.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēja “Corvin Real Estate”, “MARK arhitekti” projektēšanas biroja, Lejnieku projektēšanas biroja, kā arī Pāvilostas mākslinieku rezidences (PAiR) atbalstu.

Kontaktinformācija: Izdevniecība “Droši un koši”. E-pasts: drosikosi@gmail.com

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu “Dziesmotā revolūcija”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts “Iet un nākt”.

🟩 Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Iet un nākt”, kas notiks 20. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Domā. Tā mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām.

“2024. gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums “iet un nākt” atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991. gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024. gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm. Ja 1991. gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, tad mūslaiku barikādes ir daudz sarežģītāka konstrukcija, kurā fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemaina – vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos,”

uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības – Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991. gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu – no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem. Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements”. Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis – no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli “Prologs”, radījis kantāti “Manā pusē”, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

“Kantāte “Manā pusē” ir stāsts par Latvijas – tās sabiedrības un zemes skaistumu un daudzpusību, cenšoties atbildēt uz visai filozofisku jautājumu “Kāpēc sēj starp kartupeļiem magones?” Atbildi šis darbs meklē, kā arī ļauj klausītājam domāt par skaistā un nepieciešamā līdzsvaru gan personīgajās dzīvēs, gan rūpēs par Latviju,” vēsta komponists Jēkabs Bernāts.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi – Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone, stīgu kvartets – Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti), Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti – Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles), sitaminstrumentālisti – Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Ieeja koncertā būs bez maksas.

🟩 16. janvārī, pie Vecmīlgrāvja tilta plkst. 16.00 notiks atceres brīdis Roberta Mūrnieka piemiņas vietā “Baltais krusts”, kas veltīts pirmajam 1991. gada barikādēs kritušajam. Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.

🟩 18. janvārī plkst. 16.00 1991. gada barikāžu muzeja zālē norisināsies pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem, kā arī grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

🟩 20. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 21.00 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst. 10.00 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst. 10.30 līdz plkst. 18.00 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura. Visas dienas garumā aicinām piedzīvot Dziesmotās atmodas revolūcijas garu un apmeklēt Rīgas koru sadziedāšanos ar skatītājiem ap ugunskuru Doma laukumā:

● plkst. 10.20 – Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis;
● plkst. 11.00 – Jaunsargu ugunskurs;
● plkst. 12.00 – Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts;
● plkst. 12.30 – Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels;
● plkst. 13.00 – Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina- Brante;
● plkst. 13.30 – Banku augstskolas jauktais koris “Monēta”, diriģente Ilze Feldmane;
● plkst. 14.00 – Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts;
● plkst. 14.30 – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa;
● plkst. 15.00 – Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss;
● plkst. 15.30 – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela;
plkst. 16.00 – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte;
plkst. 16.30 – Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un ”Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska.

● Tostarp no plkst. 10.00 līdz 18.00 būs skatāma izstāde “Dziesmotā revolūcija” un pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ierakuma sveču liešanā Ukrainas karavīriem. Plkst. 14.00 ir plānota ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, bet plkst. 16.00 piemiņas ugunskura iedegšana pie Saeimas ēkas.

🟩 Arī Kultūras centrs “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27, 20. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 par godu 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.

Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).

 

 

Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu iela 27 k-2) līdz 31. martam skatāma Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” kultūras centra “Imanta” tēlotājmākslas studijas UMBRA un Salaspils gleznošanas studijas RADI radošo darbu izstāde “Splendidis plantis” (no latīņu valodas “krāšņie augi”).

Kamēr dabā vēl dominē melnbalto toņu grafika, RCB Iļģuciema filiālbibliotēkā tiekas divas studijas – tēlotājmākslas studija UMBRA (vadītāja Agnija Ģērmane) un gleznošanas studija RADI (vadītāja Ramona Ķiesnere) ar krāsainajiem, botānikai un ziedēšanai veltītajiem darbiem.

Darbu kolekcija tapusi, iedvesmojoties no Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas krāšņo augu pasaules. Studiju dalībnieki veidojuši savus augus, izmantojot mākslīgus materiālus ar dažādu ķīmisku formulu nosaukumiem, bet dotu darbiem dzīvību un iemiesotu tajos radošo garu. Tieši tas raksturo cilvēkus, kas darbojas studijās no pamatdarba brīvajā laikā, lai savu ikdienu veidotu krāsaināku un daudzveidīgāku.

“Tāpat kā daba, arī grāmatu pasaule veldzē un iedvesmo, māca un ļauj sapņot. Esam priecīgi par iespēju RCB Iļģuciema filiālbibliotēkas logus rotāt ar saviem darbiem, veidojot pavasarīgi košu skatu uz ārpasauli,”

saka studijas UMBRA vadītāja Agnija Ģērmane.

Sestdien, 13. janvārī mākslinieki, viņu draugi un atbalstītāji pulcējās izstādes atklāšanā.

🔎 Vairāk – ŠEIT

📌 Izstāde skatāma bibliotēkas darba laikā:
P., T., Pk: 10 – 18,
O., C: 11 – 19,
S.: 10 – 17

Ārā snieg un puteņo, bet omulīgajā Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas zālē mirdz svecīšu liesmiņas, skan bērnu balsis, mūzika un smiekli. Šur un tur pavīd kāda rūķa mice, ievirpuļo pa sniegpārsliņai, nolaižas kāda sniega pūciņa. To visu vēro ne tikai viesi un darbinieki, bet arī baltie eņģeļi, kuri krietnā skaitā pulcējas bērnudārzā jau kopš decembra. Jūs jautāsiet, kas šeit notiek? Atbildam – mēs svinam mūsu pirmsskolas 60 gadu jubileju!

Hallē balto eņģeļu paspārnē var aplūkot iestādes darbinieku fotogrāfijas no viņu pašu bērndārznieku laika gaitām, pirmajām darba dienām pirmsskolā līdz pat šai dienai. Turpat blakus arī bērnu un skolotāju apsveikumi jubilejā. Burti vēl pagaidām neslejas tik slaidi un skaisti kā skolniekiem, tomēr katrs novēlējums, lai cik vienkāršs tas nešķistu, nāk no bērna sirds.

“Es novēlu mūsu bērnudārzam sagaidīt vairākas jubilejas! Un lai visiem gribētos atnākt vismaz ciemos pie mums, lai apskatītos, cik labi te klājas bērniem un visiem, visiem, visiem. Daudz laimes bērnudārzam, un paldies visiem! It īpaši visiem darbiniekiem, kuri katru minūti, katru sekundi ieliek savu sirsniņu, lai iestādes notiktu viss iecerētais!”

svētku uzrunas izskaņā teic iestādes vadītāja Inga Beļavska.

Arī vecāku komitejas pārstāve velta kolektīvam daudz sirsnīgu un mīļu vārdu: “Visu vecāku vārdā paldies mīļajām audzinātājām par mazuļu lološanu, skološanu, mierināšanu, mīļošanu. Paldies par vienmēr aizraujošajiem pasākumiem un scenārijiem mūzikas un grupu skolotājām. Paldies vadītājai un visam personālam par laipnību un attieksmi, par darbu un, lai izdodas to turpināt!”

Svētku nobeigumā viss kolektīvs draudzīgi vienojas Jēkaba Graubiņa dziesmā “Laimes vēlējums”, kas tautā vairāk pazīstama kā “Daudz baltu dieniņu”, vēlot gan iestādei, gan sev kā kolektīvam daudz baltu dieniņu dzīvojot, strādājot un mīlot. Jo tikai mīlot savu darbu un bērnus var doties pretī nākamajām pirmsskolas jubilejām.

Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu, Bērnu un jauniešu centru “Daugmale” un Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā aicina iesniegt darbus 52. starptautiskajam bērnu mākslas darbu konkursam „LIDICE 2024”.

Pirmie darbi jau sasnieguši galamērķi.

🟩 Darbi jāiesūta (pasta zīmogs 15.01.2024.) vai jāiesniedz no 2024. gada 15. janvāra līdz 19. janvārim Bērnu un jauniešu centrā “Daugmale”, Jēkabpils ielā 19a, Rīgā, LV -1003 (Pielikums Nr.3), pievienojot darbu sarakstu (Pielikums Nr.4). skatīt Nolikumu.

🟩 Sarakstu līdz 2024. gada 15. janvārim nosūtīt elektroniski arī VISC Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākajai ekspertei Sandrai Miezei, sandra.mieze@visc.gov.lv