Arhīvs birkai: Kultūra

No 2026. gada 20. marta līdz 19. aprīlim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma izstāde “Brīnumvardulēns”. Tajā apkopotas Jekaterinas Ribakovas oriģinālilustrācijas Ilonas Jahimovičas bērnu grāmatai, aicinot mazos un lielos apmeklētājus iegrimt pasaku pasaulē, kurā savijas Vecgulbenes muižas romantika un brīnumaini stāsti.

Izstādē “Brīnumvardulēns” pirmo reizi plašākai sabiedrībai būs apskatāmi Jekaterinas Ribakovas oriģināldarbi, kas tapuši Ilonas Jahimovičas 2025. gadā izdotajai grāmatai “Brīnumvardulēns”. Stāsta autore iedvesmu guvusi ceļojumā uz Vecgulbeni – senā muiža, parka līkumotie celiņi un dīķa iemītnieku naksnīgā kurkstoņa kļuva par pamatu pamācošai un sirsnīgai pasakai. Tajā sastopami klasiski pasaku tēli – barons, princese, varde un pat ļaunā ragana, uzburot aizraujošu piedzīvojumu bērnu auditorijai. Mākslinieces J. Ribakovas radītās ilustrācijas rada siltu, pasakainu atmosfēru, kas harmoniski papildina muzeja jūgendstila interjeru, radot vienotu un estētisku baudāmu koptēlu.

Jekaterina Ribakova ir rīdziniece un profesionāla māksliniece. Viņas radošā darbība ir daudzpusīga – māksliniece ilustrē bērnu grāmatas un piedalās dažādos mākslas projektos. Viņa aktīvi iesaistās mākslas dzīvē, piedaloties izstādēs un citos kultūras pasākumos. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās ASV, Vācijā, Latvijā, Rumānijā, Izraēlā, Francijā un citās valstīs.

Ilona Jahimoviča – pazīstama radiožurnāliste, novadpētniece, sabiedriskās organizācijas “Vecāķu biedrība” vadītāja, grāmatu “Rīgas kūrorts Vecāķi” un “Tēlnieks Igors Vasiļjevs. Liela kalibra sirds” (kopā ar I. Dimenšteinu) autore, ar plašu interešu loku – no mūzikas un kultūras līdz bērnu literatūrai un kolekcionēšanai.

Izstāde muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” apskatāma līdz 2026. gada 19. aprīlim. Muzejs atvērts no plkst. 10.00 līdz 18.00 katru dienu, izņemot pirmdienas.

Gleznotājas Tatjanas Krivenkovas vadībā Rīgas Sociālā dienesta Dienas centrā “Vecmīlgrāvis” (Rīgā, Emmas ielā 3) tiks rīkotas 14 vizuālās mākslas nodarbības bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, senioriem, sociālo dzīvojamo māju iemītniekiem, kā arī citiem interesentiem gan no Vecmīlgrāvja, gan tuvākajām apkaimēm.

Nodarbību sākums plkst. 15.00, pirmdienās:

23. martā;

13. un 27. aprīlī;

11. un 25. maijā;

8. jūnijā;

6. un 20. jūlijā;

3., 17. un 31. augustā;

14. un 28. septembrī;

12. oktobrī.

Nodarbībās tiks izmantotas dažādas viegli apgūstamas un pieejamas mākslas tehnikas, kas piemērotas dažādām vecuma grupām un neprasa iepriekšēju sagatavotību. Tiks apgūtas dažādas tehnikas – zīmēšana, gleznošana, kolāža, veidosim aplikācijas un notiks darbs ar dabas materiāliem.

Apgūstamās tēmas ietvers emocijas un noskaņojumus, atmiņas un stāstus, apkaimes ainavas, gadalaikus, draudzību un kopienu, un vēl daudzas citas tēmas. Darbs būs orientēts uz procesu, nevis gala rezultātu, veicinot brīvu pašizpausmi, pozitīvu pieredzi un savstarpēju atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

20. marta rītā no plkst. 6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā un Zaķusalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas Saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Arkādijas parkā rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības, folkloras kopu “Skandinieki”, “Savieši”, “Budēļi” un “Rāmupe” dalībnieki. Savukārt Zaķusalā Sauli sagaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”.

Sagaidot Saules lēktu, notiks gavilēšana, mutes mazgāšana, ugunskura iedegšana un ziedošana, bet pēc saullēkta būs kopīga šūpošanās, apdziedāšanās, putnu dzīšana, olu ripināšana, sišanās, mielasts, sadziedāšanās un citas rituālās darbības, kas veicina dzīvības, veselības vairošanu un ļaunā aizdzīšanu.

Savukārt 22. martā no plkst. 12.00 līdz 13.00 rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja ieskandināt Pavasara saulgriežus ar folkloras kopu “Vilcenes” pie kultūras centra “Mazā ģilde”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituāliem un iegūsti spēku visam pavasarim!

 

Līdz 28. martam NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīgā) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma ceļojošā izstāde “Lauva – Bulgārijas Atmodas laika nacionālais simbols”, ko organizē “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstāde veltīta Bulgārijas Nacionālās atbrīvošanas dienai – 3. martam – un iepazīstina ar lauvas kā nacionālā simbola veidošanos un nozīmi Bulgārijas Atmodas periodā. Ekspozīcija atklāj būtiskākos posmus, kuros lauva nostiprinājās kā bulgāru valstiskuma, drosmes un brīvības idejas zīme. Izstāde balstīta Bulgārijas un ārvalstu bibliotēku un muzeju krājumos glabātajos avotos un artefaktos, kuros lauva kā simbols parādās tēlotājmākslā, grafikā, literatūrā, un heraldikā, iezīmējot tās lomu bulgāru nacionālās identitātes tapšanā.

Izstādes autors ir mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Gjoševs, Bulgārijas Nacionālās mākslas akadēmijas absolvents, lektors un Plovdivas Mūzikas, dejas un tēlotājmākslas akadēmijas Dizaina katedras vadītājs.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt Bulgārijas Atmodas laika kultūras un vēstures mantojumu!

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00

 

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) no 11. februāra līdz 3. martam aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi “Aplidotājs”, kas būs apskatāma LNRMM lasītavā Pulka ielā 8, Rīgā.

Savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla “Dadzis” vēsture nav viengabalaina – tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums “Dadzis” Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā – divas reizes mēnesī to drukāja Karla Zeiberliha (Seuberlich) spiestuvē Rīgā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais “Dadzis”: 16 lapaspušu biezais žurnāls 1963. gadā izdots 65 000 eksemplāros, bet nedaudz vēlāk jau 135 000. Tas iznāca apbrīnojami ilgi – 38 gadus, līdz pat 1995. gadam jau atjaunotā brīvvalstī. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc 3,5 gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību (kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts), “Dadža” aktuālā misija bija veikta. Taču žurnāla vēsturiskā loma joprojām paliek nemainīga – žurnāls veicināja latviešu satīras žanra attīstību, iespaidojot vairākas mākslinieku paaudzes.

Padomju dubultās morāles gados “Dadzis” publicēja karikatūras, humoreskas un feļetonus par birokrātiem, krāpniekiem, likumpārkāpējiem, kā arī veiksmīgākās no lasītāju iesūtītajām vēstulēm, kas stāstīja par absurdiem notikumiem padomju ikdienā. Humoreskas un karikatūras smīdināja un veldzēja garu, ļaujot droši pasmieties par to, ko publiski kritizēt bija riskanti.

Rakstus un feļetonus žurnālam rakstīja gan redakcijas darbinieki, gan iesūtīja virkne talantīgu rakstnieku: Valdis Artavs, Dagnija Zigmonte, Laimonis Kamara, Andris Kolbergs, Zigmunds Skujiņš un daudzi citi. “Dadzī” tika publicētas arī daudzu zināmu latviešu mākslinieku zīmētās karikatūras.

Dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups “Dadzi” savulaik esot atzinis par vislabāk ilustrēto humora žurnālu Eiropā. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs glabā daudzu žurnālā publicēto mākslinieku karikatūras. Piedāvājam novērtēt 12 mākslinieku, Valeriana Ardašova, Gunāra Bērziņa, Māra Bišofs, Jāņa Briņķa, Ludmilas Bulikinas, Anatolija Kravcova, Imanta Melgaiļa, Dzintara Melņa, Uģa Mežavilka, Edgara Ozoliņa, Romana Vitkovska un Gunāra Vīndedža, asprātību.

Izstādi veidoja Elita Kalnača un Dārta Ungure.

LNRMM lasītavas darba laiks: pirmdiena līdz ceturtdiena 10.00–16.30.

 

Vecrīgas sirdī, Mārstaļu ielā 10, durvis vērusi Jauniešu vēstniecība – atvērta un iedvesmojoša vieta jauniešiem, kur attīstīt savus talantus, satikt domubiedrus un pavadīt laiku drošā un radošā vidē.

Jauniešu vēstniecība piedāvā bezmaksas mūzikas nodarbības dažādos virzienos, dodot iespēju jauniešiem apgūt jaunas prasmes, pilnveidot savu muzikālo talantu un izpausties radoši.

Nodarbībās var apgūt:

  • džambas spēli;
  • ukuleli;
  • klavieres;
  • kā arī ģitārspēli!

Nodarbības ir pieejamas ikvienam interesentam neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes.

Papildus nodarbībām regulāri tiek organizēti jauniešu vakara pasākumi – koncerti, tematiskie vakari un neformāli kopā būšanas brīži. Tā ir iespēja jauniešiem ne tikai uzstāties un dalīties ar savu radošumu, bet arī veidot jaunus kontaktus un draudzības, kā arī mentoru pavadībā gūt zināšanas!

Jauniešu vēstniecība piedāvā arī atvērto telpu – drošu un brīvi pieejamu vidi, kur mācīties, strādāt pie saviem projektiem, satikties ar draugiem vai vienkārši kvalitatīvi pavadīt laiku. Mērķis ir radīt vidi, kur jaunieši jūtas gaidīti, uzklausīti un iedvesmoti augt. Jauniešu vēstniecība kļūst par vietu, kur idejas pārtop darbos un talanti – iespējās.

Aicinām jauniešus apmeklēt Jauniešu vēstniecību Mārstaļu ielā 10 un kļūt par daļu no radošas un atbalstošas kopienas!

Nodibinājums “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Jauniešu centrs” Jauniešu telpas uzturēšanai meklē atbalstu. Tas var būt ziedojuma formā, vai arī materiālā, piemēram, skaņas tehnika, mēbeles, ilgi uzglabājamā pārtika (cepumi, konfektes) u.c.

Plašāka informācija: https://www.lelb.lv/jauniesu-centrs

 

“NVO nama ziņas” februāra numurā lasāma intervija ar pilsoniskās līdzdalības platformas Manabalss.lv galveno redaktori Signi Valtiņu, atrodama informācija par gaidāmajiem pasākumiem un semināriem NVO namā, aktuālajiem projektu konkursiem un NVO jaunumiem.

Sabiedrības līdzdalības fonda paspārnē darbojas vienīgā digitālā pilsoniskās līdzdalības platforma Latvijā – Manabalss.lv. Par fonda izveidi, platformas attīstību, iniciatīvu ietekmi un reputācijas jautājumiem stāsta Manabalss.lv galvenā redaktore Signe Valtiņa.

“Kopumā mēs redzam, ka sabiedrības līdzdalība ir būtiski augusi. Lai gan latviešu kultūrā nav izteikta ielu protestu tradīcija kā Francijā vai Spānijā, ManaBalss ir kļuvusi par digitālu līdzdalības formu, kur cilvēki var īstenot savu vajadzību mainīt lietas sev apkārt un uzlabot dzīves kvalitāti savās kopienās, valstī. Un, manuprāt, tas ir pozitīvi.”

Signe Valtiņa

Ar fonda pārstāvi būs iespēja tikties arī tīklošanās pasākumā “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”, kas notiks 26. februārī NVO nama filiālē Imantā, Slokas ielā 161, k-2.


Par šo un citiem pasākumiem lasiet vairāk “NVO nama ziņas” februāra numurā.

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT.


 

Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde” 21. februārī plkst. 19.00 ielūdz uz Deju vakaru ar muzikālo apvienību “Rezidenti”, kurā ikviens ar greznību un eleganci varēs izdejoties pēc sirds patikas!

“Rezidenti” ir labu draugu un lielisku profesionālu mūziķu apvienība. Lai gan grupas pirmā uzstāšanās ar šādu nosaukumu notika relatīvi nesen – tikai 2023. gada 6. janvārī Stāmerienas pils Zvaigznes dienas ballē, savu daudzgadu muzikālo pieredzi šie kungi krājuši gan kopā, gan atsevišķi, muzicējot tādos labi zināmos kolektīvos kā “Labvēlīgais Tips”, “Jukebox”, IGO, “Turaidas Roze”, “Big Al & The Jokers”, “Keksi”, MarieN, “No Pusvārda”.

Grupas sastāvā – Modris Laizāns (balss, basģitāra), Juris Kristons (taustiņinstrumenti), Zintis Žvarts (saksofoni), Ainis Zavackis (sitaminstrumenti). 21. februārī viņi atkal “rezidēs” Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”!

Atelpas brīžiem darbosies arī bufete, kurā varēs iegādāties gardus dzērienus un uzkodas.

Ieeja pasākumā no plkst. 18.00, ierašanās svinīgā apģērbā.

Biļešu cena EUR 20.00. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzē” un KTMC “Mazā ģilde”.

Deju vakaru ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Rīgas pašvaldība, atzīmējot desmit gadus kopš līdzfinansējuma programmas izveides radošo kvartālu un profesionālo nevaldības kultūras organizāciju atbalstam, aicina interesentus pieteikties finansējuma saņemšanai 2026. gadā. Programmas noslēguma pasākumā Ģertrūdes ielas teātrī tika izvērtēti līdzšinējie sasniegumi un uzsvērta programmas nozīme Rīgas kultūras dzīves attīstībā.

Šogad aprit desmit gadi kopš Rīgas pašvaldība īsteno līdzfinansējuma programmu pilsētas radošo kvartālu attīstībai un tā kļuvusi par nozīmīgu instrumentu Rīgas radošās un kultūras vides attīstībā, stiprinot kultūras piedāvājumu pilsētā. Kopš 2024. gada programmas atbalsta saņēmēju loks ir paplašināts, un to var saņemt arī nevaldības organizācijas.

Desmit gadu laikā Rīgas pašvaldība saņēmusi 188 projektu pieteikumus no radošajiem kvartāliem, no kuriem atbalsts piešķirts 127 projektiem, t.sk. jau desmit gadus finansējumu saņem Kalnciema kvartāls (SIA “BC Manufaktūra”). Atpazīstamākās kultūrvietas konkursā ir Sporta 2 kvartāls (biedrība “KIM?”), K.K.fon Stricka villa (biedrība “Fon Stricka villa”), Āgenskalna tirgus (SIA “Kalnciema iela”) u.c. Savukārt divu gadu laikā no nevaldības organizācijām saņemti 59 pieteikumi, un līdzfinansējums piešķirts 30 projektiem.

Pērn sasniegts rekordliels atbalstīto organizāciju skaits – līdzfinansējums piešķirts 10 radošajiem kvartāliem un teritorijām, piešķirot finansējumu 122 720 eiro apmērā, kā arī 21 profesionālajai nevaldības kultūras organizācijai, piešķirto tām 227 280 eiro. Saskaņā ar organizatoru sniegtajiem datiem, ar līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu kopējais apmeklētāju skaits pērn sasniedza aptuveni trīs miljonus. Atbalstītās nozares aptver plašu kultūras spektru, tostarp mūziku, teātri, deju, vizuālo mākslu, kino, grāmatniecību un bibliotēku nozari.

Piektdien, 6. februārī, Ģertrūdes ielas teātrī norisinājās aizvadītā gada līdzfinansējuma programmas noslēguma pasākums, kurā dalībnieki atskatījās uz desmit gadu laikā sasniegto un diskutēja par turpmākajām sadarbības iespējām starp pašvaldību un radošajām organizācijām.

Atklājot pasākumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina uzsvēra:

“Jaunie radošie uzņēmumi ar savu motivāciju darīt vairāk un radošāk mani patiesi iedvesmo. Radošie uzņēmumi ir Rīgas zelta tīklojums, kas padara mūsu pilsētu inteliģentu, radošu, dzīvespriecīgu un pievilcīgu gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, kā arī notur un stiprina mūsu kultūras dzīvi. Paldies arī departamentam par ieguldīto organizatorisko darbu, kas ļauj šādai programmai pastāvēt un attīstīties, kā rezultātā piešķirtā finansējuma un dalībnieku apjoms katru gadu pieaug.”

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Krūze norādīja, ka interese par programmu gadu no gada palielinās, līdz ar to pieaug arī piešķirtais finansējums un pasākumu mērogs un kvalitāte. To izmanto jau plaši zināmas kultūrvietas, gan arī katru gadu parādās jaunas radošās organizācijas. Vidējais piešķirtais finansējums vienam projektam kopš programmas sākuma ir dubultojies, apliecinot radošo iniciatīvu nozīmi pilsētas attīstībā.

Rīgas pašvaldība jau ir izsludinājusi konkursu līdzfinansējuma saņemšanai 2026. gadā. Radošās organizācijas, uzņēmumi un profesionālās nevaldības kultūras organizācijas aicinātas pieteikties līdz 24. februārim.

Pašvaldības atbalstu var saņemt uzņēmumi un organizācijas, kas rīko kultūras pasākumus publiski pieejamās vietās. Atbalsts var segt līdz 50 % no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro gadā. Kultūras pasākumiem jābūt pieejamiem bez maksas vai ieņēmumiem no tiem jāsedz mazāk nekā puse no faktiskajām izmaksām.

Vairāk informācijas par līdzfinansējuma programmu un nosacījumiem pieejama – šeit

Piektdien, 13. februārī, plkst. 13.00 MS Teams platformā notiks informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu. Interesenti semināram aicināti pieteikties līdz 11. februārim, rakstot uz e-pastu evita.maca@riga.lv.

Lai sniegtu atbalstu sabiedriski nozīmīgu kultūras un mākslas pasākumu realizācijai, veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos nemateriālā kultūras mantojuma radīšanā un saglabāšanā, t. sk. veicinātu amatiermākslas kolektīvu darbību Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments ik gadu organizē virkni līdzfinansējuma konkursu.

Plašāka informācija par līdzfinansējuma programmām pieejama departamenta mājaslapā.

 

Esat laipni aicināti apmeklēt izstādi, kas ir tapusi projekta “Vakarēšana ar Savējiem” ietvaros, atspoguļojot projekta dalībnieku veikumu 8 radošajās darbnīcās, kā arī projekta laikā austo četru jostu fragmentus ar Vecmilgrāvja kultūrvēsturisko personību izstrādātajām Likteņa zīmēm (Augusts Dombrovskis, Marta Rinka, Krišjānis Barons, Jānis Akuraters) , kas kalpo kā apliecinājums kopīgam veikumam.

KAD: 02.02.-22.02.26.

KUR: Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Dombrovska izstabā.

Izstādes nosaukums: Mēs Esam, jo godinām, un mēs Būsim, jo turpinām…

Organizē: Biedrība ”Vecmilgrāvja attīstības biedrība”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.