Arhīvs birkai: Kultūra

NVO namā skatāma izstāde “Ziemassvētku un Jaungada tradīcijas Bulgārijā”

Līdz 23. decembrim NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva gaitenī ir apskatāma krāšņa un bagātīga izstāde “Ziemassvētku un Jaungada tradīcijas Bulgārijā”, kuru organizē “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstāde piedāvā unikālu iespēju iepazīt bulgāru Ziemassvētku un Jaungada tradīcijas caur daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu. Ekspozīcijā apskatāmi: ziemas tekstilizstrādājumi – vilnas gultas pārklāji, paklāji, galdauti un citi roku darinājumi, arī specifiski ziemas svētku tērpi, piemēram, tradicionālais dziedātāja tērps un sieviešu ziemas tautastērps. Var izzināt arī, kādi ir bulgāru tradicionālie ziemas svētku ēdieni un dzērieni – Ziemassvētku maize ar monētu, Jaungada veiksmes pīrāgs, pildīti kāpostu rullīši, karstvīns un citi. Apskatāmi arī priekšmeti, ko izmanto Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā, piemēram, survačka – izrotāts koka zariņš, kas kalpo, lai vēlētu veselību un labklājību Jaungada vakarā.

Ar šo izstādi “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība sirsnīgi vēl visiem veselību, mieru un labklājību Jaunajā gadā, kā arī priecīgus un līksmus Ziemassvētkus!

1234

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt bagātīgo bulgāru kultūru un tradīcijas!

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina uz Mazākās egles iedegšanu Sarkandaugavas Kalna parkā

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti uz iespējams, mazākās eglītes Rīgā iedegšanas svētkiem. Tā pati eglīte, kuru Sarkandaugavas attīstības biedrība iestādīja 2021.gada Lielās talkas laikā Kalna parkā, tagad beidzot varēs rotāties un nest prieku.

Tādēļ apkaimes iedzīvotāji un viesi aicināti sestdien, 14.decembrī plkst. 17.00 uz Mazākās eglītes iedegšanu un rotāšanu. Par siltu atmosfēru gādās uz ugunskura sildītais karstais upeņu dzēriens un silti pīrādziņi. Šī būs arī iespējas satikties ar Sarkandaugavas attīstības biedrības aktīvistiem un uzzināt vairāk par tuvākajiem plāniem.

Savukārt, pirms šī notikuma no plkst. 14.00 – 16.00 visi tiek aicināti uz BJC “Laimīte” ikgadējo Ziemassvētku tirdziņu, kura laikā ielūdzam piedalīties eglīšu bumbuļu apgleznošanas meistarklasē kopā ar mākslinieci, kuras vārdu var atpazīt domājot par mozaīkas mākslu un viņa ir arī autore Sarkandaugavas simbolu mozaīkai – Irinu Kričalo.

Turpat tirdziņa laikā par ziedojumiem būs iespēja iegādāties Sv. Jāņa palīdzības senioru centra “Duntes Ozoli” radītos rokdarbiņus, atbalstot viņu sirds darbu – rūpējoties par demences pacientu labbūtību.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Sarkandaugava”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

 

Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot Ziemassvētkiem veltītas melodijas

Sākoties Ziemassvētku gaidīšanas laikam, Rīgas rātsnama zvani sākuši atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar mūziķa Kristapa Krievkalna aranžētām melodijām.

Rātsnama zvanu melodijas, kā ierasts, skan no pulksten deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu:

  • 9.00 “Rīga dimd” – latviešu tautasdziesma;
  • 10.00 “Rīgas leģenda” – R.Pauls;
  • 11.00 “Pūt, vējiņi” – latviešu tautasdziesma;
  • 12.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 13.00 “Dziedi jel” – Jānis Lūsēns;
  • 14.00 “Sniedziņa dziesma” – U. Stabulnieks;
  • 15.00 “Zvaniņš skan” – Džeimss Lords Pīrponts;
  • 16.00 “Divi enģeļi” – Gints Stankevičs;
  • 17.00 “Uzsniga sniedziņš balts” – Brāļi Ziemeļi;
  • 18.00 “Lai tik snieg” – J. Styne / S. Cash;
  • 19.00 “Eglīte” – A. Virga;
  • 20.00 “Piparkūkas danco” – J. Ķirsis;
  • 21.00 “Veltījums” – M. Brauns;
  • 22.00 “Circenīša Ziemassvētki” – R. Pauls;
  • 23.00 “Klusa nakts, svēta nakts” – F. Grūbers / J. Mors.

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas. Līdz 2021. gadam melodijas aranžēja komponists Mārtiņš Brauns.

Tagad melodijas aranžē komponists un mūziķis K. Krievkalns un klausītāji jau varēja izbaudīt viņa valsts svētkiem veltītos skaņdarbus. Jaunajā gada būs dzirdamas melodijas, kas veltītas gan tematiskiem ikgadējiem pasākumiem, gan arī par godu īpašiem notikumiem, kas norisinās pilsētā vai ko svinam Latvijas mērogā, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, ievērojamu personu apaļās jubilejās u.c.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases izvietoti 2006. gadā.

 

Fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu” atradis Rīgas daļas vizuālo tēlu!

2024. gada 28. novembra vakarā Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” tika nosaukti un sumināti fotokonkursa balvu ieguvēji un atklāta foto izstāde “Meklējot Pārdaugavu”.

Konkursā iesniegtie darbi ļauj ieraudzīt Pārdaugavu iedzīvotāju acīm. “Ar fotokonkursa starpniecību esam iepazinuši Pārdaugavu personiskā griezumā no iedzīvotāju skatu punkta, ielūkojušies gan publiskās vietās neparastā rakursā, gan autoru personiskajā telpā. Novērtējam, ka bija tik liela atsaucība, priecājamies par iedzīvotāju pozitīvajām atsauksmēm un motivāciju radīt darbus speciāli konkursam,” stāsta konkursa rīkotāji. Ņemot vērā plašo interesi, konkurss notiks arī nākamgad.

Kā iepriekš ziņots, konkursa četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – tika saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Darbus vērtēja fotogrāfi Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka.

Kategorijā “Cilvēki”

✨ Pirmo vietu ieguva Juris Justs par fotogrāfiju “Kalnciema iela”;
✨ Otro vietu Sigita Rušiņa par darbu “Prieks”;
✨ Trešo – Valters Poļakovs par fotogrāfiju “Sveiciens vai atvadas!”.

 

Kategorijā “Daba”

✨ Pirmo vietu ieguva Zanda Birze par attēlu “Pārdaugava mostas”;
✨ Otro vietu Edīte Dreimane par Torņakalnā uzņemto fotogrāfiju “Pilsēta nāk” ;
✨ Trešo vietu – Ilze Saleniece par foto “AB dambis”.

Zanda Birze "Pārdaugava mostas"

 

Kategorijā “Notikums”

✨ Pirmā vieta ir Sigitai Rusiņai par fotogrāfiju “Cita manifestācija”;
✨ Otrā vieta Dainai Burvei par darbu “Mašīnas uzlāde”;
✨ Trešā vieta Arnim Vuškānam par foto “Jāņa Rozentāla Mākslas Skola”.

Sigita Rusiņa "Cita manifestācija"

 

Kategorijā “Pilsētvide”

Bija vissīvākā konkurence.

✨ Pirmo vietu ieguva Anastasija Lomteva par fotogrāfiju ”Imantas kontrasti”;
✨ Otro vietu Marija Barčuka par foto “Urbānie dārzi Āgenskalnā vidū”;
✨ Trešo vietu Sigita Rušiņa par darbu “Miglainā rītā”.

 

Pirmās vietas ieguvēji saņem balvu 200 EUR vērtībā, 2. vietas – 150 EUR, bet trešās vietas 100 EUR.

Skatītāju simpātijas balsojums

Notika skatītāju simpātiju balsojums, kurā uzvarēja:

✨ Sigita Cimermane ar foto “Pasažieris” (kategorija “Cilvēki”);
✨ Inna Guseva ar foto “Vētra” (kategorija “Daba”);
✨ Kaspars Rācenājs ar fotogrāfiju “18.11.2022” (kategorija “Notikums”);
✨ Sigita Rušiņa ar foto “Uz Visumu” (kategorija “Pilsētvideba”).

Tika pasniegta arī Pārdaugavas kultūras apvienības simpātiju balva Dāvim Orniņam par fotogrāfiju “Ugunsdzēsēji”.

Inta Ruka atzīst, ka, “bija daudz tiešām veiksmīgu darbu, kas patīkami pārsteidza.”
Gvido Kajons komentējot vērtēšanas gaitu secina: “Ja darbs ir labs, tas uzreiz uzrunā un rada lieliskas sajūtas. Atsevišķi darbi bija tiešām ļoti labā kvalitātē.”

“Laikmetā, kad fotogrāfija pamatā dzīvo īsu dzīvu digitālā formātā, ir prieks redzēt izdrukātus darbus. Tas ir īpaši svarīgi jaunajai paaudzei, kas šajās telpās nāk uz nodarbībām, jo šis notikums gan veido izpratni par fotogrāfiju kā daudzpusīgu mediju, gan rosina domāt par sabiedrību un vidi, kurā dzīvojam. Šajās fotogrāfijās apmeklētāji var ieraudzīt sevi, radot piederības sajūtu, kas savukārt veicina harmoniskāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Un šie attēli nav tikai tradicionāli skaisti, tur parādās arī ikdienas rutīnas un mazās traģēdijas, kas apliecina, ka mēs ne tikai tiecamies uz ideālo, bet arī esam gatavi apzināties realitāti,”

teica Arnis Balčus izstādes atklāšanā.

📌 Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” būs skatāma Kultūras centrā “Imanta” līdz 2025. gada 2. februārim katru dienu no 10.00 līdz 20.00.

Ieeja bez maksas.

 

Vērienīgi atzīmēs Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu

Konference – līderiem, NVO kontaktbirža – ikvienam un Gada balva – labo darbu darītājiem.

Trešdien, 4. decembrī, ar plašu pasākumu programmu atzīmēs Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu . Dienas ieskaņā līderus un vadītājus uzrunās vērtību un iedvesmas konferencē “Cilvēks un vērtība”, no pusdienlaika “NVO kontaktbiržā” aicinām ikvienu interesentu uz NVO jaudīgāko projektu īstenošanas pieredzes stāstiem – iepazīties ar akadēmiskās vides izpētes un radošajiem darbiem, kā arī uzzināt par nevalstiskajam sektoram pieejamajiem atbalsta materiālajiem un nemateriālajiem resursiem. Dienas noslēgumā apbalvojumus saņems konkursa “Gada balvu cilvēku ar invaliditāti atbalstam” laureāti. Visi pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).

“Cilvēks ir visu lietu mērs. Un cieņa ir augstākā vērtība. Pret ikvienu. Bet vai reālajā dzīvē vienmēr tiek piemērota šī mēraukla?! Arī šķietami mazie ikdienības lēmumi iekustina turpmākus daudz nozīmīgākus procesus, kas ietekmē lielāku cilvēku skaitu. Tāpēc pasākumu klāstā ikviens var atrast notikumu vai aktivitāti, kas bagātinās domu, veicinās darbu un dos iespēju kļūt ar sirdi redzīgākiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti dzīve Latvijā kļūtu labāka,”

dienas norisi iezīmē tiesībsargs Juris Jansons

Konference jomas līderiem

No plkst.10.00 līdz 12.00 notiks atziņu un iedvesmas konference “Cilvēks un vērtība”. Konferences viesi ir ar sociālo, politisko un ekonomisko varu apveltīti vadītāji un līderi. Konferencē klātesošos uzrunās Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Dr.Phil. Jurģis Šķilters, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Dr.sc.comp. Normunds Grūzītis, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ilggadējs vadītājs, kultūras mantojuma eksperts Dr. arch. Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un pianists Andrejs Osokins. Plašākai publikai šis pasākums ir slēgts. Konferences norisi vadīs PhD. Mārtiņš Daugulis.

“NVO kontaktbirža” ikvienam interesentam un jo īpaši nevalstiskajām organizācijām

No plkst.12.00 līdz 16.00 LNB Norišu centrā ikviens ir laipni aicināts uz pasākumu “NVO kontaktbirža”. Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem šī ir lieliska iespēja apmainīties projektu īstenošanas pieredzē un uzzināt par tiem resursiem, ko jau šobrīd no valsts, pašvaldības, privātā sektora tās var saņemt. Reģistrācija – ŠEIT.

Pieredzes apmaiņas skatuvē varēs uzzināt NVO jaudīgāko projektu īstenošanas pieredzes stāstus četrās tēmās:

✨ “Interešu aizstāvība un līdzdalība” (plkst.12.00-13.00, vadīs invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis);
✨ “Nevalstiskās organizācijas bērnu interešu aizstāvībai” (plkst.13.00-14.00, vadīs biedrības “Dauna sindroms Latvija” valdes locekle Veronika Bašarina);
✨ “Pakalpojumu sniedzēji” (plkst.14.00-15.00, vadīs biedrības “Cerību spārni” un sociālā uzņēmuma “Visi var” pārstāve Eva Viļķina);
✨ “Kultūra un izglītība” (plkst.15.00-16.00, vadīs fonda “Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga).

Katrā tematiskajā sesijā pēc pieredzes stāstiem dalībniekiem būs iespēja arī aprunāties brīvākā un neformālākā gaisotnē.
Studenti veido īpašu “Resursu stūrīti,” kas kalpos kā daudzpusīgs informācijas avots dažādām nevalstiskajām organizācijām. Tajā būs pieejama informācija par materiālajiem un digitālajiem resursiem, intelektuālā, kā arī finansiālā atbalsta iespējām.

“Resursu stūrītī” varēs arī apskatīt un iedvesmoties no vairāku augstskolu (Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes) studentu darbiem un projektiem, kas sevī ietver ar pieejamības un funkcionalitātes jautājumiem saistītas tēmas . Klātesošajiem būs lieliska iespēja aplūkot mākslinieces Sabīnes Vārtiņas instalāciju “TELPA VIENO. TELPA VEIDO. TELPA ŠĶIR. TELPA ŠĶIRO”.

Plkst. 12.15 Finanšu nozares asociācija iepazīstinās ar projektu/rīku “Internetbanka iekļautībai – piekļūstamāki finanšu pakalpojumi”. Tā mērķis ir izstrādāt drošu vidi, kurā cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem (t.sk. garīgiem) varēs apgūt finanšu pakalpojumu lietošanu.

Gada balva – labo darbu darītājiem un pieteicējiem

Plkst. 17.00 LNB Ziedoņa zālē sāksies konkursa “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024” svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā suminās tos, kuri devuši vislielāko ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti dzīves uzlabošanai Latvijā. Balvas tiek pasniegtas astoņās nominācijās – “Uzdrīkstēšanās”, “Nodarbinātības veicinātājs”, “Sociālo tīklu balss”, “Izglītotājs”, “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs”, “Gada palīgs” “Pieejamas vides iniciatīvas” un “Kultūras vēstnesis”.

Kopumā konkursa žūrija šogad vērtēja 124 pieteikumus par līdzcilvēkiem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmējiem vai domubiedru grupām, kuri ir devuši ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kā atzīst žūrijas locekļi, šis gads bija īpaši intensīvs, jo galveno balvu saņēmējus no atzinības saņēmējiem nereti kopvērtējumā šķir vien dažas zīmes aiz komata. Gada balvu un atzinību saņēmēji tiks publiskoti tikai 4.decembrī, bet līdz tam tas ir noslēpums.

Žūrijā šogad darbojās: tiesībsargs Juris Jansons, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, žurnālists Aidis Tomsons, influencere un sabiedriskā aktīviste Patrīcija Anna Vavilova.

Uz šo pasākumu aicināti gan nominanti, gan viņu pieteicēji. Arī šajā gadā apbalvošanas ceremoniju krāšņāku veidos Latvijā zināmi mūziķi un citu žanru mākslinieki.
Visi šīs dienas pasākumi tiek veidoti atbilstoši piekļūstamības prasībām un kalpo kā labās prakses piemēri un iedrošinājums citiem. Pasākumos tiek nodrošināti zīmju valodas tulki, un būs pieejami subtitri un akustiskās cilpas. Šie risinājumi palīdz cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgi izbaudīt pasākumu saturu.
Plašo pasākumu programmu organizē tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas augstskolām – Latvijas Kultūras akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti.

Šī gada pasākumu organizēšanā aktīvi iesaistījās Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Paldies Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas “Kultūras socioloģija un menedžments” 2. kursa studentiem Ancei Katrīnai Āboliņai, Kristam Kristianam Āriņam, Īrisai Brički, Paulai Annai Grīnbergai, Helēnai Īristei, Katrīnai Jansonei-Apinei, Amandai Esterei Kraģei, Anetei Laursonei, Signei Locai, Rēzijai Māsānei, Katrīnai Mūrniecei, Undai Preimanei, Annai Rubenei, Santai Marijai Vīnupei un Producēšanas un mārketinga departamenta direktorei Kristīnei Freibergai. Paldies Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentu medija “Skaļāk” komandai: studentiem Annai Apīnei, Ārijai Bērziņai, Katrīnei Liepzarei, Patrīcijai Samoškai, Elizabetei Didžai, Santai Luterei, Adelei Indrānei un studentu medija redaktorei Martai Hercai.

 

Aicina Rīgas valstspilsētas pašvaldības mūzikas un mākslas skolu ziemas festivāls “Ziemassvētku zvaigznes”

Jau ceturto reizi, gada nogalē, no 2024. gada 30. novembra līdz 2025. gada 29. janvārim, norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības mūzikas un mākslas skolu ziemas festivāls “Ziemassvētku zvaigznes”. Pasākums, kas tika aizsākts Covid 19 pandēmijas laikā kā koncertieraksts, šogad visus mūzikas mīļotājus aicina uz koncertu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un izstādi Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.

Festivāls tiks atklāts ar mūzikas skolu kopīgu koncertu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 30. novembrī plkst. 16.00. Koncertā uzstāsies gan solisti, gan apvienotais koklētāju ansamblis, kā arī apvienotais pūtēju orķestris. Koncertā dzirdēsiet Rīgas valstspilsētas mūzikas skolu audzēkņus no Augusta Dombrovska Rīgas Mūzikas skolas, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas, Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolas, Rīgas 3. mūzikas skolas, Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas, Rīgas Juglas Mūzikas skolas, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas, Rīgas Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas. Koncertu vadīs Orests Silabriedis.

19. decembrī plkst. 13.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” tiks atklāta festivāla Ziemassvētku zvaigznes mākslas skolu audzēkņu darbu izstāde, kurā būs apskatāmi audzēkņu darbi no Rīgas valstspilsētas mākslas skolām – Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas, Rīgas Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas un Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolas. Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Izstāžu zālēs tā būs apskatāma līdz 2025. gada 29. janvārim.

Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas audzēkņi ir piedalījušies koncertos visus iepriekšējos gados, un tās direktore Jūlija Strode atzīst: “Šis festivāls ir tā retā reize, kad satiekas visu Rīgas mūzikas un mākslas skolu audzēkņi un pedagogi. Tie ir svētki, kuros dalībnieku sniegums un radošā darba dzirksts nevienu nespēs atstāt vienaldzīgu.”

Visu Ziemassvētku laiku Rīgas valstspilsētas mūzikas un mākslas skolas aicina un svētku koncertiem skolas telpās.

Iepriekšējo gadu koncertieraksti:

2021. gads – koncerts “Ziemassvētku zvaigznes”

2022. gads – Rīgas pašvaldības mūzikas un mākslas skolu festivāls “Ziemassvētku zvaigznes”

 

2023. gads – skatīt, atverot saiti – ŠEIT.

Ieeja visos pasākumos BEZ MAKSAS!

Gaidīsim visus interesantus!

 

Brasā top Latvijā garākais murālis

,

30. novembrī plkst. 11.00 tiks atklāts Brasas tilta murālis, kas top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Kultūras pārvalde veikusi mākslas objektu izstrādāšanu un izvietošanu Rīgas pilsētvidē, un šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.

Sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji 2 metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kv.m., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kv.m. platību.

“Brasas un Čiekurkalna apkaimju cilvēku sapnim būs lemts piepildīties. Šī ir iniciatīva, kas iedzīvinājās tikai pateicoties daudzu iesaistīto pušu atvērtībai. Šis ir ideāls piemērs, kurā aktīvas apkaimes biedrības, Rīgas domes institūcijas – Kultūras pārvaldes Pilsēta noformējuma nodaļa, SIA Rīgas tilti un Ārtelpas mobilitātes departaments, dod iespēju talantīgu mākslinieku grupai Daiņa Rudens vadībā radīt īpašu pilsētvides darbu,”

uzsver Rita Našeniece Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas vietniece

“Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes “kārtības uzturēšanā”. Sienas gleznojumu tapšanā piedalās seši mākslinieki. Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: “Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā – Lielie kapi”. Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes,”

norāda mākslinieks, sienu gleznojumu koncepcijas autors Dainis Rudens

Pretim bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis “Krasta runa”, atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas veiksmīgi sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 1940. gados, līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši/dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas – Čiekurkalna murālis tiks atklāts 30. novembrī plkst. 11.00, pulcēšanās pie tilta caurbrauktuves. Atklāšanas pasākumā kā atvērtā tipa darbnīcā tiks veidots uzraksts “ES MĪLU BRASU”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus “nospiedumus” uz murāļa.

 

Nedēļas nogalē Rātslaukumā un Doma laukumā iedegs Ziemassvētku egles

Pirmās Adventes priekšvakarā, 30. novembrī, plkst. 17.00 Rīgā norisināsies galveno Ziemassvētku egļu iedegšanas pasākums Rātslaukumā un Doma laukumā.

30. novembrī plkst. 17.00 aicinām uz Rīgas Ziemassvētku egļu svinīgo iedegšanu Rātslaukumā – sirsnīgu pasākumu, kas iezīmē gada skaistākā svētku laika sākumu. Vakaru vadīs iluzionists Toms Felkers, kurš ar humoristisku un radošu priekšnesumu, iedvesmojoties no senas maģijas, kopā ar skatītājiem radīs īpašu gaismas brīnumu un iedegs galvenās svētku egles Rātslaukumā un Domā laukumā.

Par svētku noskaņu rūpēsies Latvijā iemīļoti mākslinieki – dziedātāja Ieva Sutugova, dziedātājs Justs, kā arī mūziķis un dziedātājs Dagnis Roziņš. Kopā ar viņiem uzstāsies Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centra “Imanta” sieviešu vokālais ansamblis “Fortuna” un kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” bērnu vokālais ansamblis “Knīpas un Knauķi”. Muzikālo pavadījumu nodrošinās Ulda Timmas vadītā grupa, kas vakaram piešķirs īpašu dzīvās mūzikas enerģiju.

Pasākums notiks Rātslaukumā, savukārt tiešraide tiks nodrošināta Doma laukumā, kur teletiltā līdz ar Rātslaukumu iemirdzēsies Doma laukuma egle un notiks tradicionālā Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa atklāšana. Pasākuma kulminācijā Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzrunās apmeklētājus un ar “telefonu gaismiņu akcijas” brīnumu tiks iedegtas svētku egles, simboliski savienojot abus Rīgas laukumus.

Pasākumu rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas jaukto koru koncerts “Miers. Svētki. Ziema.”

Pirmajā Adventē Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs Rīgas jaukto koru koncerts “Miers. Svētki. Ziema.”

Svētdien, 1. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā Rīgas jaukto koru grupa diriģenta Ginta Ceplenieka vadībā aicina uz Pirmās Adventes noskaņās piesātinātu koncertu “Miers. Svētki. Ziema.”

Koncertā kori izpildīs Diatonisko kantāti (Jāņa Lūsēna mūzika un Leonīda Breikša dzeja), kuru papildinās solistu – Patrīcijas Katrīnas Ceplenieces (soprāns), Loretas Ievas Dārznieces (alts) un Egīla Niklāva Siliņa (tenors) skanīgās balsis, kā arī Agneses Kanniņas (vijole) un Aijas Ziņģītes (ērģeles) meistarīgais, niansētais un izsmalcinātais instrumentālais pavadījums.

Bagātinot koncertprogrammu ar dažādiem latviešu un cittautu komponistu skaņdarbiem koncertā piedalīsies: jauktais koris “Norise”, Rīgas Juglas vidusskolas jauktais koris “Kvēle”, Latvijas izdevniecību jauktais koris “Burtnieks”, Centrālās statistikas pārvaldes jauktais koris “Mediāna”, jauktais koris “Saulgrieži”, Praktiskās Estētikas skolas jauktais koris “Anima Mea”, Ogres Skolotāju kamerkoris, Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris “Vivere”. Koncertu vadīs Dzidra Ikauniece.

Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ropažu ielā 120, Rīgā.

Aicinām ikvienu svinēt ziemu, baudīt mieru un gaidīt svētkus kopā!

Ieeja koncertā bez maksas.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas galvenās egles šogad izraudzītas pašvaldībai piederošajos mežos Tīnūžu pagastā

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.