Arhīvs birkai: Labklājība

Rīgā marts būs Sociālā darba mēnesis

Rīgā marts pasludināts par Sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi.

Sociālā darba profesionāļu ikdienas pienākumi ir saistīti ar cilvēku savstarpējām attiecībām, sabiedrības vajadzību izzināšanu, atbalsta un palīdzības sistēmu attīstīšanu un cieņas veicināšanu. Sociālajiem darbiniekiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā, jo īpaši šajā mainīgajā laikā.

“Jāatzīst, ka sabiedrībai kopumā ir vāja izpratne par to, kas ir sociālais darbs. Aizvien sakaramies ar gadījumiem, kad augsta līmeņa politiķi savā retorikā nezina atšķirību starp sociālo darbinieku un aprūpētāju. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir runāt par sociālā darba nozīmi un kādu izaugsmi tas pienes valsts ekonomikai. Katrs krīzes vai sociālā riska situācijā esošs cilvēks, kuram zinošs un profesionāls sociālais darbinieks, labi darot savu darbu, palīdz atgriezties pie normālas sociālas un ekonomiskas funkcionēšanas, ir pienesums valstij,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.   

Vispasaules sociālā darba diena

Vispasaules sociālā darba diena ir svētki, kuru mērķis ir izcelt sociālā darba sasniegumus, palielināt sociālo pakalpojumu atpazīstamību sabiedrības nākotnei un aizstāvēt sociālo taisnīgumu un cilvēktiesības. Katru gadu Pasaules sociālā darba diena tiek atzīmēta marta trešajā otrdienā, un tie ir svētki, kas kļuvuši par sociālā darba kalendāra augstāko punktu, un sociālie darbinieki visā pasaulē atzīmē un popularizē profesijas ieguldījumu indivīdos, ģimenēs, kopienās un plašākā sabiedrībā. Pirmo reizi Vispasaules sociālā darba diena tika atzīmēta 2007. gadā. Vispasaules sociālā darba diena ar devīzi – “Cienot dažādību, strādājam kopā!”  šogad  notiks 21. martā.

Atvērto durvju dienas un darba birža

Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus uz Atvērtajām durvju dienām, kas notiks 7. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 Baznīcas ielā 19/23.

Pasākuma laikā  apmeklētāji varēs pārliecināties, ka Rīgas pašvaldība ir konkurētspējīgs un inovatīvs darba devējs sociālajā jomā. Studentus informēs par pilsētas lielo sociālo pakalpojumu klāstu un sociālā darba prakses iespējām (gan mikro līmenī, gan makro līmenī), kā arī iespēju veikt vispārīgo sociālā darba praksi vai specializēties darbā ar noteiktu mērķa grupu vai problemātiku.

Studenti varēs uzzināt par darba iespējām Rīgas sociālajā sistēmā un iestādēs – kādi ir pašvaldības piedāvātie bonusi, vakances, noteiktā mēnešalga un vidējā atlīdzība, notiks arī darba birža.

Politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”

Ieguldījumi sociālajā jomā bieži vien vēsturiski tiek norakstīti “zaudējumos” un sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, ka ieguldījumi sociālos projektos ir investīcija šodienā un nākotnē.

Kā jūtas sociālās jomas uzņēmēji? Vai sociālie pakalpojumi ir perspektīvs uzņēmējdarbības veids?  Par to 31 .martā pirmo reizi tiks rīkotas politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”.

Diskusija “Ēnu cilvēki”

31. martā notiks jau trešā konference-profesionāļu/politiķu diskusija “Ēnu cilvēki”. Šoreiz “neredzamo” lomā – sociālā darba speciālisti. Kādas ir sociālā darba perspektīvas un izaicinājumi, kā savu attīstību izvēlētajā profesijā redz jaunie speciālisti, vai politiskajā dienaskārtībā ir ieguldījumi cilvēkkapitālā – par šo tiks diskutēts ar pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, nozares profesionāļiem, praktiķiem un politiķiem.

Par sociālajiem pakalpojumiem Rīgā

Galvaspilsētā piedāvātais sociālo pakalpojumu klāsts ir daudzveidīgs un diferencēts atbilstoši konkrēto mērķgrupu vajadzībām: bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekiem, senioriem, bez darba palikušajiem un citiem. Sociālo pakalpojumu sniegšanā aktīvi piedalās sociālie partneri – nevalstiskās organizācijas un privātie pakalpojumu sniedzēji, tādējādi nodrošinot, lai sociālo palīdzību saņemtu ikviens rīdzinieks, kam tas ir nepieciešams.

Rīgas domes Labklājības departamentā un sešās tā pakļautības iestādēs: Rīgas Sociālajā dienestā (RSD), Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē, trīs sociālās aprūpes centros strādā 1300 darbinieku, tai skaitā 416 sociālā darba speciālisti.

Kopumā sociālo darbinieku skaits Rīgā ir daudz lielāks, tie ir cilvēki, kuri strādā dienas aprūpes un krīzes centros, pansionātos, patversmēs, un palīdz cilvēkiem izprast un orientēties sarežģītajās situācijās, konsultē par iespējamajiem palīdzības veidiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

RSD nodarbojas ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem. Pie sociālajiem darbiniekiem pēc palīdzības un atbalsta var vērsties ikviena pašvaldības teritorijā dzīvojoša ģimene vai persona neatkarīgi no tās statusa. Sociālo darbinieku konsultācijas ir pieejamas bez maksas. Jāuzsver, ka katrs klients un katrs gadījums ir individuāls un sociālais darbinieks izvērtē, ko tieši piedāvāt. Darbinieki strādā, ievērojot konfidencialitāti un ņemot vērā likumus un normatīvos aktus.

Pašlaik rīdziniekiem ir nodrošināti 17 sociālie pabalsti un vairāk nekā 62 sociālo pakalpojumu veidi. RSD darbinieki strādā 11 teritoriālajos centros un šobrīd darbs ar klientiem notiek klātienē, bet iepriekš pierakstoties pie darbinieka.

Rīgas Sociālajā dienestā strādā vairāku jomu sociālā darba speciālisti, lai klients vienuviet varētu saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu – sākot no sociālās palīdzības noformēšanas, kas ir izziņas par atbilstību noteiktam statusam vai ienākumu līmenim un pabalsti, beidzot ar sociālā darba pakalpojumu, kas palīdz risināt dažādas sociālās problēmas gadījumos, kad klientam nav pietiekami resursi, lai pats tās spētu risināt.

Jāatzīmē, ka arvien ir novērojams sociālā darba speciālistu trūkums. Lai to risinātu, noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti līgums, ka jaunie speciālisti var iziet praksi Rīgas pašvaldības iestādēs, un pēc tam kļūt par pašvaldības darbiniekiem.

Ar plašāku informāciju par Rīgas pašvaldībā pieejamo sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, iestāžu atrašanās adresēm un sniegto pakalpojumu veidiem var iepazīties Labklājības departamenta mājas lapā ld.riga.lv. Plašāku informāciju iespējams iegūt, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

Brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Latvijā papildus piešķirti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro

Foto: ©European Commission, 2016

Eiropas Savienības (ES) programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Eiropā 2023. gadā papildu piešķirti 16,5 miljoni eiro, tai skaitā 208 212 eiro Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Latvijā administrētiem brīvprātīgā darba projektiem, kas vērsti uz vides, veselības un citām būtiskām prioritātēm. Šis papildu finansiālais atbalsts ir nodrošināts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta.

Ar papildu programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniegto 16,5 miljonu finansiālo atbalstu kopējais programmas brīvprātīgā darba projektu budžets 2023. gadā ir vairāk nekā 92 miljoni eiro. Gan pamata programmas budžets, gan papildu sniegtais budžets tiek sadalīts starp visām programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” administrējošo valstu aģentūrām, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” piešķirtais finansējums paredzēts, lai atbalstītu tādus brīvprātīgā darba projektus, kas popularizē vides, veselības, digitālo, kultūras, civilās drošības, kā arī pārtikas un bioekonomikas tematiku, tādejādi veicinot projektu skaita pieaugumu šajās jomās. Tāpat projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā uzmanība jāvērš “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās noteiktajām prioritātēm: iekļaušanu un dažādību, digitālo transformāciju, vides ilgtspēju un klimata jautājumiem, kā arī dalību demokrātiskajā dzīvē.

“2021.gadā 27% no apstiprinātajiem brīvprātīgā darba projektiem tika īstenoti, integrējot tajos zaļo praksi, vienlaikus vēršot uzmanību uz vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības tematiem. 2022.gadā šādu projektu īpatsvars sasniedza jau 75%. Tas pierāda, ka šī tēma gan ikdienā, gan projektos paliek arvien aktuālāka, kas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Ir svarīgi, ka gan jaunieši, gan organizācijas ar projektu palīdzību pievērš uzmanību vides jautājumiem, tādējādi veicinot gan savu, gan apkārtējās sabiedrības izglītošanu un attieksmes maiņu, ” uzsver JSPA ES programmu departamenta direktore, direktora p.i. Maija Kolberga.

“Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu konkurss

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, palīdzēt risināt vietējai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus un uzlabot brīvprātīgā kompetences, īstenojot regulāras un strukturētas brīvprātīgā darba aktivitātes.

2023. gadā Latvijā programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir paredzēti divi projektu konkursi. Brīvprātīgā darba projektu finansējuma pieprasījumu var iesniegt līdz 23. februāra plkst. 13.00 pēc vietējā laika. Finansējuma pieprasījumi iesniedzami elektroniski “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” vienotajā platformā un tiem var pieteikties tikai organizācijas, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme vadošās organizācijas lomai. Ja februāra projektu konkursa uzsaukumā viss finansējums netiks apgūts, tad tiks izsludināts oktobra projektu konkurss, kurā pieteikumus varēs iesniegt līdz 4. oktobra plkst. 13.00 pēc vietējā laika.

Kopumā 2022. gadā JSPA tika iesniegti 72 “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu pieteikumi, tai skaitā 27 brīvprātīgā darba projekti, no kuriem apstiprināti – 23. Tāpat pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 90 individuālie Eiropas brīvprātīgie un 136 grupu darba brīvprātīgie, savukārt 8 organizācijas iesaistīja 10 Ukrainas bēgļus brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Organizāciju pieredze brīvprātīgā darba projektos

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde jau desmit gadus iesaistās programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un pie sevis uzņem Eiropas brīvprātīgos. Projektu koordinatore Lāsma Lapkaša uzskata, ka tas sniedz neskaitāmus ieguvumus: “Brīvprātīgā uzņemšana dod ne tikai neskaitāmus ieguvumus uzņemošajai organizācijai un vietējai sabiedrībai, bet ļauj arī veidot kontaktu un paziņu loku dažādās Eiropas valstīs.” Ar Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes pieredzes stāstu aicinām iepazīties tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv.

Tāpat interesentus aicinām ieskatīties organizācijas “Alternatīvā Realitāte” brīvprātīgā darba pieredzes stāsta video, kā arī organizācijas “Radi Vidi Pats” pieredzē. Gan šie, gan citi pieredzes stāstu video skatāmi JSPA Youtube kanālā.

Plašāka informācija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektiem, projektu konkursu un dalību tajā ir pieejama JSPA tīmekļa vietnē. Neskaidrību un jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar ES programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” nodaļas ekspertiem.

Par programmu “Apvārsnis Eiropa”

Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas programma 2021.-2027. gada periodam. Programmas kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu, ko īstenojusi ES.

Par “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” plānošanas periods no 2021.-2027. gadam ir turpinājums iepriekšējam programmas posmam, kas ilga no 2018. līdz 2020. gadam. Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” īstenošanu Latvijā, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  nodrošina  programmas ieviešanu.

Par JSPA

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministres pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”, kā arī projektu 7.2.1.2 (“Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”).

Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību mājokļa izdevumu segšanai

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 288 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pieaugot komunālajiem izdevumiem, Rīgā pērn turpināja palielināties iedzīvotāju pieprasījums pēc pašvaldības palīdzības mājokļa izdevumu segšanai. Mājokļa pabalstam 2022. gadā izlietots par 106% jeb 5,95 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 82% jeb 6813 personām. Mājokļa pabalstam 2022. gada decembrī izlietots par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada decembrī, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 116% jeb 5684 personām.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas personas vai ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

Tiesības saņemt pabalstu ir vientuļām personām vai ģimenēm, ja:

  • Deklarējušies un dzīvo Rīgā;
  • Kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas)

Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu.

Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv

No 1. novembra rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē

No 1. novembra rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē. Atbalstam var pieteikties gan attālināti, gan klātienē. Turpinās pieteikšanās arī pārējiem apkures atbalsta veidiem.

Ģimenei ir tiesības uz valsts atbalstu arī tad, ja mājokļa apkurei tiek izmantota elektroenerģija. Atbalsts tiek piešķirts elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī ieskaitot PVN, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas mēnesī, 50% apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kilovatstundu bez PVN, bet ne vairāk kā 0,100 eiro par kilovatstundu bez PVN.

Pieteikumus atbalstam pašvaldībā var iesniegt elektroniski portālā www.epakalpojumi.lv vai klātienē jebkurā no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas vietām pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 80000800:

  • Brīvības iela 49/53
  • Eduarda Smiļģa ielā 46; 
  • Daugavpils ielā 31;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A. 

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojuma plašāku pieejamību, pieteikumus klātienē var iesniegt arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” telpās Tilta ielā 11 k-1.

Pieteikties atbalstam var mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, tiesiskais valdītājs vai īrnieks ne biežāk kā reizi mēnesī.

Pieteikumam nepieciešamā informācija: 

  • vārds, uzvārds;
  • personas kods;
  • kontaktinformācija un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta Nr., kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai;
  • papildus jāpievieno mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, ja attiecīgās informācijas nav Zemesgrāmatā, un maksājumu apliecinoši dokumenti (rēķins, maksājuma uzdevums), kā arī elektrības rēķins. 

Pieteikuma iesniedzējam ir jāapliecina, ka mājoklī ir attiecīgais apkures veids, kā arī tas, ka citi ģimenes locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.

Piesakoties atbalstam klātienē, iesniegums iepriekš nav jāsagatavo, tas tiks noformēts uz vietas! 

Lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts 30 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža. Labvēlīga lēmuma gadījumā atbalsts tiks ieskaitīts iesniegumā norādītajā maksājumu kontā.

Jāatgādina, ka novembrī Rīgas pašvaldība turpina pieņemt pieteikumus apkures izdevumu daļējai kompensēšanai ģimenēm, kas apkurei izmanto malku, koksnes granulas vai briketes. Vēl tikai novembrī ir iespēja pieteikties vienreizējam atbalstam par malku bez čeka 60 eiro apmērā. Ģimenēm, kas apkurē izmanto gāzi vai centralizēto apkuri, valsts atbalsts tiks piemērots automātiski saņemtajos rēķinos un nekur nav jāpiesakās. 

Aktuālā informācija par atbalsta piešķiršanas kārtību ir pieejama portālā www.riga.lv sadaļā “Atbalsts apkures sezonā”, kā arī zvanot uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80000800 darba dienās no plkst.8.00 līdz 18.00.

Rīdziniekiem paplašinātas iespējas saņemt pabalstu mājokļa izdevumu segšanai

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

  • Ģimenes locekļi deklarējušies Rīgā un dzīvo deklarētajā adresē;
  • Ģimenes kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas) Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu. Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055. Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā https://ld.riga.lv/lv/sociala-palidziba/socialo-pabalstu-veidi-rigas-pasvaldiba-2022-gada.html, kā arī sadaļā AKTUALITĀTES.