Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīdzinieki aicināti ziņot policijai par atpūtas vietu demolēšanas gadījumiem

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieaudzis vandalisma gadījumu skaits atpūtas vietās pie ūdens, īpaši Bolderājas karjerā, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus šādos gadījumos nekavējoties ziņot policijai pa tālruni 112.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir labiekārtojis un apsaimnieko Bolderājas karjera aktīvo atpūtas zonu, ko iedzīvotāji ir iecienījuši un izmanto gan aktīvai, gan pasīvai atpūtai pie ūdens. Tomēr neapzinīgi līdzpilsoņi jūlija sākumā pie Bolderājas karjera ļaunprātīgi nodedzinājuši divas biotualetes, bet dažas dienas vēlāk arī lielo plastmasas atkritumu konteineru. Tāpat regulāri no stenda tiek noņemts glābšanas riņķis un iemests ūdenī vai krūmos.

“Šāda ļaunprātīga atkritumu konteineru dedzināšana būtiski piesārņo vidi un sausā laikā var izraisīt Bolderājas karjeram piegulošā meža ugunsgrēku. Aicinu rīdziniekus palīdzēt saglabāt sakopto vidi un aktīvi ziņot par demolēšanas gadījumiem,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Bolderājas karjera teritorija ir labiekārtota, izvietoti jauni pludmales soli un atkritumu tvertnes, atjaunotas pārģērbšanās kabīnes, peldētāju drošībai uzstādīts stends ar glābšanas riņķi, ierīkots volejbola laukums ar atbilstošu aprīkojumu, izveidots bērnu rotaļu laukums, izvietoti pārvietojamās biotualetes un atkritumu konteineri.

Lai pasargātu pie Bolderājas karjera uzstādītos labiekārtojuma elementus, izvietoto inventāru no ļaunprātīgas bojāšanas un uzturētu sabiedrisko kārtību, departaments lūdzis Rīgas pašvaldības policiju izskatīt iespēju un Bolderājas karjera aktīvās atpūtas zonas teritoriju iekļaut ikdienas apsekošanā, īpaši vakara stundās.

 

Izsludināts konkurss “Gada balva “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025””

Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācija “Mājoklis” jau otro gadu organizē konkursu – GADA BALVA “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025”. Pagājušā gada konkursa rezultāti apliecināja, ka sakoptas vides risinājumi Latvijas sabiedrībai ir svarīgi. Konkursam tika iesniegti vairāk kā 40 pieteikumi, savukārt par Simpātiju balvu tika nodotas 69 050 balsis!

Konkurss ir PIRMAIS tik plaša mēroga pasākums Latvijā. Tā mērķis ir popularizēt kopību sadarbību un saliedēšanos, un aicinājums ikvienam domāt par dzīves vides kvalitāti, cilvēkiem un dabai draudzīgu un sakārtotu vidi, personisko līdzdalību vides uzlabošanā, dalīties ar pieredzi un lepoties ar sasniegto.

Konkursa balvu fonds ir 5000 euro. Trīs finālisti katrā no 5 nominācijām cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu (balva – 700 euro katras nominācijas uzvarētājam) un viens no finālistiem pretendēs uz galveno balvu 1500 euro prēmiju.

“Gada balva 2025” tiek balstīta uz skaidri definētiem kritērijiem. Objektu novērtēšanā piedalīsies 11 nozaru profesionāļi – būvniecības (ainavu arhitekti un pilsētplānotāji) nozares, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu jomu profesionāļi, kas iesaistās projektā sabiedriskā kārtā.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Dalība konkursā ir bezmaksas. “Gada balvas 2025” pieteikumu iesniegšana noslēgsies 31. jūlijā, kad saskaņā ar konkursa nolikumu, žūrija uzsāks vērtēšanu.

Gada balvas nominācijas:

 Gada balva “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025” tiek piešķirta vienam no nomināciju uzvarētājiem par izcilu sniegumu.

Rīgas daudzdzīvokļu pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms Rīgas administratīvajā teritorijā.

Sakoptākais valstspilsētas pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms jebkurā citā Latvijas valstspilsētā, izņemot Rīgu.

Sakoptākais novada pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms novada pilsētā, mazpilsētā, pagastā vai ciemā.

Sakoptākais daudzdzīvokļu mājas jaunais projekts ar labiekārtotu pagalmu.

Speciālās balvas:

Skatītāju simpātijas balva (saskaņā ar balsojumu Asociācijas sociālajos tīklos).

Žūrijas veicināšanas balva par īpašiem centieniem, kas pelnījuši atzinību.

Konkursa uzvarētāji visās nominācijās tiks godināti konferences “Mājoklis 2025” laikā, kas notiks 2025. gada 24. oktobrī, Rīgā, ATTA centrā.

Jāatzīmē, ka 2024. gadā Gada balvu ieguva ieguva Skrundas, Sporta ielas 2a mājas kopība.

Konkursa laureāti konferences “Mājoklis 2024” apbalvošanas ceremonijā atzīmēja, ka visa pamatā ir tieši kopības attieksme pret savu māju un vidi. Vēlme dzīvot sakārtotā un estētiskā vidē veicina dzīvokļu īpašnieku sadarbību dažādās paaudzēs.

  • Vairāk par konkursu un pieteikšanās – ŠEIT.
  • Par 2024. gada konkursu  – ŠEIT.

Īsumā par “Gada balvas” rīkotājiem

Konkursa rīkotājs ir Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis”, kas dibināta 2022.gada augustā, un šobrīd ir lielākā mājokļus pārstāvošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku biedrības, dzīvokļu īpašniekus, komersantus, nozares speciālistus un kvalificētu nekustamā īpašuma pārvaldītāju sagatavojošas izglītības iestādes.

Asociācijas misija ir atbalstīt mājokļu attīstību, kopienu saliedēšanu un stiprināšanu, īstenojot uz zināšanām balstītas aktivitātes. Asociācija aktīvi iesaistās mājokļu politikas jautājumos, likumprojektu sabiedriskajā apspriešanā, ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs. Apvienojot biedrus no visiem Latvijas reģioniem, Asociācija sniedz informatīvo, juridisko un metodisko atbalstu nozares jautājumos saviem biedriem un sadarbojas ar Igaunijas dzīvokļu īpašnieku biedrību savienību EKYL (https://ekyl.ee/).

Asociācija lepojas ar 2023., 2024. gadā rīkotajām mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltītām konferencēm, kas daudzus nozares jautājumus pacēla citā kvalitātē un pulcēja vairākus tūkstošus apmeklētāju klātienē un tiešsaistē! Galvenie ieguvumi – atziņas un inovatīvi risinājumi ēku drošības un energoefektivitātes jautājumos, pašvaldības lomas nozīme ēku atjaunošanā, Igaunijas likumdošanas ietekme uz ēku renovācijas tempu valstī.. Praktiskas rekomendācijas, noderīgas konsultācijas, iedvesmojoši pieredzes stāsti, jēgpilnas debates, semināru sekcijas, un vēl un vēl – tas viss konferences padarīja īpašas. Skat. https://majoklis.lv/konference2024/

Asociācija kā eksperts darbojas Eiropas Mājokļu vienlīdzības kopienā (European Community for Housing Equality), un kopīgi ar 27 ES dalībvalstu ekspertiem piedalās pētījumā, kas vērsts uz atbalstu kvalitatīvu mājokļu nodrošināšanai un atjaunošanai, lai caur profesionālu un atjauninātu datu analīzi ietekmētu Latvijas un ES Parlamenta un Komisijas politikas darba kārtību mājokļu politikas jautājumos.

 

Izmaiņas būvniecības “zaļā koridora” principa piemērošanā

Informē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvniecības ieceru izvērtēšanu un saprastu kā projektētie objekti iekļausies esošajā pilsētvidē, kā arī sabiedrības informēšanas nolūkos varētu papildināt pašvaldības ģeoportālā “GeoRīga” esošo informāciju par jaunbūvēm Rīgā, ir ieviests papildu nosacījums ieceres virzībai būvniecības “zaļajā koridorā” – ēkas jaunbūves gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā būvprojektā minimālā sastāvā jāietver arhitektūras daļas un teritorijas daļas (ja tāds izstrādāts) būves informācijas modelis .ifc formātā.

Tas nozīmē, ka turpmāk visām no jauna iesniegtajām iecerēm, lai pretendētu uz “zaļo koridoru”, būs jāizstrādā minētais modelis, jāaugšupielādē Būvniecības informācijas sistēmā un jāļauj to pārpublicēt ģeoportālā, tādējādi veicinot kvalitatīvu datu apmaiņu.

Ja departaments konstatēs modeļa neesību, “zaļā koridora” principa piemērošana tiks pārtraukta.

Dziesmu un deju svētku laikā aicina dalībniekus un pilsētas viesus izmantot brīvpieejas dzeramās ūdens vietas

XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, kas norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam, svētku dalībnieki un apmeklētāji aicināti izmantot 36 brīvpieejas dzeramās ūdens vietas galvaspilsētā.

Svētku dalībnieki var droši izmantot arī savās izmitināšanās vietās esošo krāna ūdeni – gan pašvaldības izglītības iestādēs ierīkotajās dzeramā ūdens stacijās, kuru kopskaitā ir 19, gan arī citviet skolās no parastajiem dzeramā ūdens krāniem, jo Rīgā ūdens kvalitāte tiek rūpīgi uzmanīta un kontrolēta nepārtrauktā diennakts režīmā.

Dziesmu un deju svētkos to galvenajās norises vietās Mežaparka Lielajā estrādē un stadionā “Daugava” būs pieejamas arī astoņas “Rīgas ūdens” mobilās dzeramā ūdens stacijas.

Brīvpieejas dzeramā ūdens vietas apkalpo SIA “Rīgas ūdens” un ar tām var iepazīties – ŠEIT.

No 5. līdz 13. jūlijam XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcēs vairāk nekā 38 000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 10 000 dalībniekus no Rīgas.

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Atklāts Dziesmu un deju svētku vides objekts “Vijums” Vērmanes dārzā

Vērmanes dārzā atklāts XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku vides objekts “Vijums” kā autors ir scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, bet pērles darinājuši dziesmu un deju svētku dalībnieki visos Latvijas novados.

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, visi kolektīvi, kuri gatavojās svētkiem, radoši iesaistījās kopīgā aktivitātē “Savīšanās ceļš”, apgleznojot un radot savu unikālo identitāti kopumā 2426 pērlēm. Vairāk kā vienu piekto daļu – 515 pērles apgleznoja Rīgas kolektīvi.

No 19. maija līdz 3. jūnijam katrā Latvijas pašvaldībās svinīgās pērļu nodošanas ceremonijās svētku dalībnieki savas apgleznotās pērles nodeva kādam no svētku vēstnešiem.

Apgleznotās pērles pārtapušas vides objektā “Vijums”, kas izveidots Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā. Vides objekta “Vijums” autors ir jau pasaulē atzinību guvušais scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš.

Kā norāda svētku dalībnieku gājiena režisore Inga Krišāne, svētku gaidīšanas aktivitāte “Savīšanās ceļš” un vides objekts “Vijums” idejiski ir cieši saistīts arī ar svētku gājiena norisi – katrs dalībnieks, katrs kolektīvs ir nozīmīgs, lai taptu svētki. Katrs kolektīvs un dalībnieks kā pērle savij savu radošo enerģiju kopīgā vijumā svētku notikumos un gājienā.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

📸 FOTO

 

Doma laukumā notiks Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku publiskā skatīšanās

Gādājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespējas vērot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība no 5. līdz 13. jūlijam piedāvās svētku norišu tiešraides vērot Doma laukumā.

Kopskaitā publiskajās tiešraidēs un ieraksta translācijās varēs vērot 14 svētku pasākumus.

5. jūlijā plkst. 18.00 – tiešraižu skatīšanās sāksies ar skatuviskās dejas uzvedumu “Viedvasara”.

6. jūlijā plkst. 12.00 būs tiešraide no godināšanas un novadu tikšanās pasākuma Viesturdārzā, kā arī no garīgā koncerta Sv. Pētera baznīcā plkst. 20.00.

7. jūlijā plkst. 18.00 Doma laukumā varēs skatīties tautas mūzikas koncertu “Dižā skaņrakstā” no VEF kultūras pils.

8. jūlijā plkst. 19.00 gaidāma publiskā skatīšanās simfoniskās mūzikas lielkoncertam “Daudzskanīgais debesjums”. Savukārt plkst. 21.25 kopā varēs noskatīties ieraksta translāciju mūsdienu deju izrādi “Kastaņa puslode”.

9. jūlijā plkst. 17.50 ieraksta translācijā varēs izbaudīt kokļu mūzikas koncertu “Dzīslojums”.

10. jūlijā plkst.18.00 vakarā Doma laukumu pieskandinās pūtēju orķestra koncerts “Tā radās skaņa…”. Savukārt plkst. 21.15 rīdzinieki un viesi varēs noskatīties ierakstu folkloras konkursu laureātu koncertam “Bij’ manā pūriņā”.

11. jūlijā plkst.18.00 izskanēs akordeona koncerts “Skan akordeons” Dailes teātrī.

12. jūlijā no plkst. 11.00-13.00 – tiešraidēs varēs vērot tautas deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu”.

13. jūlijā plkst. 9.00 – svētku gājiens, kā arī svētku kulmināciju – noslēguma koncertu “Te-aust” un sadziedāšanos, kas izskanēs plkst.17.00 – 21.00.

Doma laukums būs pielāgots un labiekārtots tiešraižu publiskajai skatīšanai, tiks izvietoti soliņi un lielais ekrāns.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Rīgas Centrāltirgus nakts tirgū sākas vietējo labumu sezona

Rīgas Centrāltirgus turpina nakts tirdzniecības tradīciju un aicina ikvienu apmeklēt zemnieku nakts tirgu Rīgas Centrāltirgus teritorijā. Uzlabojoties laika apstākļiem Latvijā, tirgotāju piedāvājumā nu parādās aizvien vairāk vietējo labumu.

Tirdzniecība norisinās katru nakti no plkst. 17.30 līdz 7.30 Spīķeru ielas posmā no Lastādijas ielas līdz Nēģu ielai.

Nakts tirgus šobrīd iespējams iegādāties sezonas produktus – dārzeņus, ogas, zaļumus, ziedus un citus gardumus, atbalstot vietējos zemniekus un mājražotājus. Šobrīd apmeklētājiem savu produkciju nakts tirgū ik vakaru piedāvā vidēji 77 tirgotāji un tā apmeklētāju loks ir sākot no profesionāliem pavāriem līdz mājsaimniecībām un ziņkārīgiem pilsētas viesiem.

Zemnieku nakts tirgus apmeklētājiem viegli pieejams arī ar automašīnu, kuru var novietot Rīgas Centrāltirgus teritorijā, iebraucot no Gaiziņa ielas, tādejādi nodrošinot sev ērtu un operatīvu iepirkšanās procesu. Vairāk informācijas par autostāvvietām Rīgas Centrāltirgus tīmekļa vietnē www.centraltirgus.lv.

Par Rīgas Centrāltirgu

Rīgas Centrāltirgus jau kopš tā izveidošanas 1930. gadā ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā. Tā kopējā zemes platība ir 9,9 ha, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai 6,7 ha platībā. Rīgas Centrāltirgus ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

SIA “Rīgas nami’’ ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru “Splendid Palace” un “Melngalvju nams” īpašnieks.

 

Aptauja: gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētu stāvvietu maksu Vecrīgā

Gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētas maksas ieviešanu autostāvvietām Vecrīgā, savukārt 2/3 pilsētnieku neatbalsta stāvvietu maksas zonu paplašināšanu Rīgā, liecina pašvaldības pasūtītā SKDS aptauja par iespējamiem stāvvietu politikas uzlabojumiem galvaspilsētā.

42% aptaujāto respondentu iestājas par to, lai Rīgā nedeklarētām personām maksa par autostāvvietas izmantošanu Vecrīgā būtu augstāka nekā galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem. Patlaban esošie noteikumi neparedz šādu dalījumu. Vecpilsētā ir noteikta “R” zonas stāvvieta ar augstāko stundu tarifu Rīgā.

Aptauja arī liecina, ka lielākā daļa respondentu (66%) neatbalsta vispārēju pašvaldības maksas stāvvietu ieviešanu ielu malās ārpus Rīgas centra – apkaimēs, kur šobrīd automašīnas var novietot bez maksas. Savukārt atbalstu šādam risinājumam biežāk pauž jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, īpaši situācijās, kad maksas stāvvietas veidotu pie sabiedriski nozīmīgām vietām vai augstas satiksmes intensitātes zonās. To uzskata par veidu, kā atvieglot satiksmes plūsmu un mazināt ielu noslogojumu.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka pašvaldības ielu malās novietotajiem transportlīdzekļiem maksa par stāvvietu tiek piemērota darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Stāvvietu izmantošana bez maksas ir atļauta svētdienās, valsts noteiktajās svētku dienās un Rīgas pilsētas svētku laikā.

Aptaujā piedalījās 800 Rīgā deklarēti iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 75 gadiem. Atlases parametriem tika izvirzīti sekojošie kritēriji: dzīvesvietas piederība administratīvajam dalījumam, dzimums, tautība, vecums, statuss, izglītība, pilsonība.

Ar sabiedriskās domas pētījumiem iespējams iepazīties – ŠEIT.

 

RĪGAS MEŽI aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes – veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem

, , , ,

Šovasar Rīga uzzied īpašā svētku noskaņā! SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos dārzos un parkos par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem uzziedējušas 15 unikālas puķu dobes. “Rīgas meži” aicina doties pastaigā pa Rīgas dārziem un parkiem, izbaudot ne tikai ziedu krāšņumu, bet arī katras dobes stāstu un māksliniecisko ideju.

Puķu dobju kompozīcijas veidotas, iedvesmojoties no kāda Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā virziena – kormūzikas, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, akordeonu, kokļu un tautas mūzikas, teātra mākslas, folkloras un citiem.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra lepojas ar paveikto:

“Katra puķu dobe ir ne tikai skaists akcents pilsētvidē, bet arī mūsu dārznieku rūpīga darba, pacietības un mīlestības pret savu darbu rezultāts. Tās tiek veidotas un lolotas visdažādākajos laika apstākļos – saulē, lietū, vējā – ar lielu atbildību. Esmu patiesi gandarīta, ka šogad sabiedrība var ne tikai priecāties par ziedu krāšņumu, bet arī ieraudzīt katras dobes īpašo Dziesmu svētku stāstu.”

Šogad pirmo reizi plašākai sabiedrībai pieejama arī informācija par katrā dobē izmantotajām augu šķirnēm – tās iespējams aplūkot “Rīgas mežu” mājaslapā sadaļā “Dārzi un parki” (www.rigasmezi.lv/vasaras-puku-dobes-2025), kā arī klātienē pie dobēm izvietotajās informatīvajās plāksnītēs ar QR kodiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes izvietotas gan Rīgas centra parkos, gan apkaimēs – Esplanādē, Kronvalda parkā, pie Brīvības pieminekļa, Vērmanes dārzā, Zemitāna laukumā, Mežaparkā, Bastejkalnā, Ziedoņdārzā, Uzvaras parkā un citviet.

Puķu dobju karte

 

Pastaigās pa Rīgas parkiem varēs doties visu vasaru, vērojot, kā krāšņi saplaukst un sazied augu stādījumi. Puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās un augusta sākumā, kad norisināsies trešais “Rīgas mežu” rīkotais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls. Tā laikā apmeklētāji tradicionāli tiks aicināti balsot par savu favorīta dobi.

Rīgas vasaras puķu dobes šogad veido vairāk nekā 30 000 ziedaugu no aptuveni 190 šķirnēm – begonijas, balzamīnes, dālijas, gauras, verbenas un citi augi pārsteidz ar savu krāsu, faktūru un kompozicionālo daudzveidību.

“Rīgas meži” aicina rīdziniekus un pilsētas viesus iepazīt galvaspilsētas parkus, izbaudot puķu dobju krāšņumu un Dziesmu svētku stāstus, kas šovasar uzzied arī ziedu valodā!

Skolēnu Dziesmu un deju svētku puķu dobju ceļvedis:

Dziesmu un deju svētku puķu dobju digitālā karte “Rīgas mežu” mājas lapā – ŠEIT.

Puķu dobju saraksts un atrašanās vietas:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols)
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs)
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”)
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”)
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”)
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas)
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots – dziesma “Atmostas Baltija”)
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā)
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava)
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde)
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis))
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska)
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils)
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas)
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi)

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 37 rīdzinieku idejas; ieceres apskatāmas portālā georiga.eu

,

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 37 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, bet līdz tam ar iecerēm var iepazīties Rīgas pašvaldības portālā georiga.eu.

Tagad otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Centra un Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus no katra apkaimju punkta – no Centra četri projekti, no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Sarkandaugavas un pa vienam pieteikumam no Brasas, Grīziņkalna, Mežaparka, Bukultiem, Juglas un Purvciema.

Lielākais pieteikumu skaits līdz šim saņemts 2023. gadā – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs. Savukārt pērn iesniegti 30 ideju projekti 22 apkaimēs.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 33 projekts ir īstenots pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.