Arhīvs birkai: Pilsētvide

Attīstot Rīgu kā viedpilsētu, līdz šim galvaspilsētā sākti vairāk nekā 20 risinājumu testēšanas pilotprojekti, kas saistīti ar izvirzītajām viedpilsētas attīstības prioritātēm – mobilitāte, klimats un enerģētika, 5G, datos balstīti risinājumi un lietu internets (loT).

“Rīga ir atvērta jaunu risinājumu testēšanai pilsētvidē sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem partneriem. Pilotprojektu risinājumi var palīdzēt gan mums pilsētas izaicinājumu risināšanai, gan esam partneris vietējai ekosistēmai jaunu produktu radīšanas procesā.”

norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Daļa projektu jau ir noslēgušies. Pilotprojekta “Mākslīgais intelekts nākamās paaudzes enerģētikai (I-ENRGY) tika testēti mākslīgā intelekta analīzes rīki enerģētikas pārvaldībai, pamatojoties uz vienotu datu un informācijas apmaiņu. “Uz skolu ar kājām (sCOOL2walk)” pilotprojekta gaitā tika attīstīta aplikācija, kas nodrošinātu iespēju skolēniem kopīgi doties uz skolu kājām, tādā veidā, pārvietojoties lielākās grupās, arī uzlabojot skolēnu drošību un samazinot satiksmes intensitāti ap skolām. Aplikāciju Rīgā testēja divās skolās. Tāpat viedo stāvvietu “Coding the Curbs” pilotprojekta risinājums piedāvā stāvvietu rezervēšanu un monitoringu, fokusējoties primāri uz loģistikas operatoru piegādēm. Pirmais šī pilotprojekta pilots tika izvietots Rīgas Tehniskās universitātes teritorijā 2023. gadā un šogad sadarbība turpinās, uzlabojot risinājuma funkcionalitāti un pilotu skaitu Rīgā.

Patlaban pilsētā norisinās 12 risinājumu testēšanas pilotprojekti. Piemēram, Ķīpsalā uzstādītā vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija mēra gaisa kvalitāti un troksni atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam un tiek testēta viedā apgaismojuma sistēma, kas sastāv no maza patēriņa LED gaismekļiem, Latvijā ražotiem viedajiem kontrolieriem un kustības sensoriem. Kā viens no lielākajiem viedpilsētas pilotprojektiem šobrīd tiek īstenots 5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – 5G4LIVES, kas ar dronu un 5G tehnoloģijas palīdzību nodrošina monitoringa un glābšanas darbu uzlabošanu Vecāķu pludmalē un Ķīšezerā dažādās sezonās. Tāpat “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika GREEN DASH” pilotprojekta ietvaros šobrīd tiek attīstīts Latvijā ražots elektriskais kravas skūteris, ar kura palīdzību būs iespēja risināt Rīgas apsaimniekošanas vajadzības. Pilotprojekts MUSTBE plāno uzlabot lietusūdens attīrīšanu, apvienojot dabā balstītus risinājumus ar digitālajām tehnoloģijām, tādējādi maksimāli palielinot attīrīšanas procesa efektivitāti.

Viedu un inovatīvu risinājumu testēšana ļauj pašvaldībai novērtēt, vai piedāvātie tehnoloģiju risinājumi sniedz gaidītos rezultātus, pielāgot tos Rīgas apstākļiem, uzlabot savus pakalpojumus, procesus un ietaupīt finansējumu, bet sabiedrībai nodrošināt efektīvāk un ērtāk izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus.

Viedpilsētas pilotprojektos Rīgas pašvaldība darbojas kā pilotprojekta partneris vai, atbalstot uzņēmumus un zinātni, nodrošina iespēju viedos risinājumus pārbaudīt īpašā tehnoloģiju testēšanas vietā jeb Rīgas testgultnē. Rīgas testgultne, atkarībā no pilotprojekta mērķiem, var būt gan visa Rīgas teritorija, gan viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas pilotteritorijas – VEF apkaime, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra apkaime Torņakalnā un Rīgas Tehniskās universitātes apkārtne Ķīpsalā.

Informācija par viedpilsētas pilotprojektiem ikvienam interesentam pieejama ģeoportālā “GEO RĪGA”, kur izveidota jauna tematiskā karte “Viedpilsēta”. Kartē var apskatīt aktīvos un jau realizētos Rīgas pašvaldības struktūrvienību pilotprojektus Rīgas testgultnē, apskatīt katra viedpilsētas pilotprojekta norises vietu, iepazīties ar pilotprojekta aprakstu, tematisko prioritāti, norises laiku, finansējuma programmu, pilotprojekta īstenošanas izmaksām no Rīgas pašvaldības budžeta, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļu. Pilotprojekti ir sadalīti pēc viedpilsētas attīstības prioritātēm un informācija regulāri tiks atjaunota, gan aktualizējot informāciju par jau iekļautajiem pilotprojektiem, gan pievienojot jaunus.

Ģeoportālā “GEO RĪGA” ikvienam ir pieejama informācija par pašvaldības ģeotelpiskajiem datiem, kā arī portāls kļūst par būtisku informācijas avotu par pilsētas attīstību un Rīgas viedpilsētas attīstības pilotprojektiem.

 

Aizvadītā lielā vasaras vētra radījusi ievērojamus postījumus galvaspilsētas mežos, parkos un kapsētās. Ņemot vērā, ka daudzi koki un to zari joprojām ir aizlūzuši un bīstami, kā arī pārmērīgi mitrās augsnes dēļ koku sakņu sistēma kļuvusi vaļīgāka un koki turpina gāzties, iedzīvotāji aicināti pagaidām neapmeklēt vietas, kur ir liels koku daudzums – Rīgas mežus, parkus un kapsētas – un ievērot uzstādītās pārvietošanās aizlieguma zīmes.

Rīgas meži un parki

Vētras postījumi Rīgas un Pierīgas mežos, dārzos un parkos ir ļoti lieli. SIA “Rīgas meži” tos turpina apzināt un novērst bīstamību. Šobrīd rit intensīvs darbs visos Rīgas dārzos un parkos, Mežaparkā, kā arī Rīgas un Tīreļu mežniecībās.

Rīgas parkos un mežos nolauzti gandrīz 350 koki. Rīgas parkos no kopumā 145 objektiem būtiski postījumi konstatēti vairāk nekā 50 vietās. Lauztie, aizlauztie koki un to zari ir izkaisīti visā Rīgas teritorijā.

Lielākie postījumi ir Pļavnieku birzī, Lucavsalā, Kronvalda parkā, Arkādijā, Lielajos kapos un Mežaparkā. Bīstami ir applūdušas teritorijas, kurām cauri tek Mārupīte: Arkādijs, Māras dīķa apkārtne un Mārupītes dabas parks.

No Rīgai piederošo mežu masīviem visvairāk ir cietusi Anniņmuiža, Šmerlis, Biķernieki, kā arī Pierīgā – Vārnukroga apkārtne, Beberbeķu parks un Bukultu meža masīvs.

Kopumā Rīgas parkos ir gāzti 193 koki, bet mežos, kuri atrodas Rīgas teritorijā, vismaz 150 koki (mežos šobrīd ir uzskaitīti tie koki, kuri uzgāzušies uz ceļiem, galvenajām takām, rekreācijas objektiem vai citu personu īpašumiem). Šīs vētras postījumu uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ir lielāki nekā pērnā gada 7. un 8. oktobra vētrā.

Kopumā “Rīgas meži” ir saņēmuši ap 70 iedzīvotāju un juridisku personu zvanus par bīstamiem vētras postījumiem. Šobrīd darbi prioritizēti tā, ka vispirms tiek novērsti bojājumi, kas apdraud iedzīvotāju drošību parkos un mežos, kā arī viņu īpašumu.

Svarīgi!

●  Koki vai to zari turpina lūzt arī šodien, un “Rīgas meži” turpina apkopot vētras sekas.

●  Bīstams nav vēja nolauzts koks! Bīstami ir aizlauzti koki vai zari, iekārušies koki vai tādi koki, kuriem stiprais vējš ir izcilājis saknes. Tāpēc “Rīgas meži” atkārtoti aicina iedzīvotājus neapmeklēt parkus un mežus, kā arī netuvoties vietām, kur norit darbi, lai likvidētu vētras postījumus.

●  Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, ja ir aizdomas, ka īpašumu apdraud kāds bīstami sasvēries vai aizlūzis “Rīgas mežu” koks vai tā zars, sūtot e-pastu (lokācija un foto fiksācija): rigasmezi@rigasmezi.lv

●  Visus postījumus uzņēmums plāno apzināt līdz šīs nedēļas beigām. Vētras seku novēršanai būs nepieciešams vismaz mēnesis.

Kapsētas

Tāpat ievērojami postījumi ir Rīgas kapsētās – vairāk nekā desmit vietās koki sabojājuši sētas, ir daudz kritušu koku un zaru. Kopējais postījumu daudzums vēl tiek apzināts.

Iedzīvotāji aicināti pagaidām neapmeklēt kapsētas. Pēc bīstamības novēršanas būtu ieteicams uz kapu kopiņām sakritušos zarus savākt kaudzēs, lai pašvaldības darbiniekiem būtu vieglāk tos izvest.

 

Koki ir vislielākie sauszemes augi un ir neatņemama ekosistēmas sastāvdaļa. Tie padara pilsētu skaistāku un tīrāku. Tomēr bieži ir gadījumi, kad tie izraisa neērtības un pat kļūst par apdraudējumu cilvēkiem. Pastāstām, kur vērsties, ja netālu no jums ir bīstams vētras aizlauzts vai nolauzts koks, vai arī bīstami zari.

Pamanot vēja nolauztus/ aizpūstus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt apdraudējumu, aicinām iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Ja koks nogāzies uz ielas (uz ietves vai braucamās daļas)

Pamanot vēja nolauztus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt bīstamību un nepieciešama tūlītēja rīcība, VUGD aicina iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas audzis ielu apstādījumos, darba dienās ir jāzvana Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālistiem. Kontakttālruņi – +37167012969, +37167105427 (brīvdienās, vakaros un nakts stundās jāzvana uz 112).

Ja koks ir nogāzies privātā teritorijā

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

  • To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”,
  • vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: +37167105800, +37167012889.

Ja koks ir nogāzies daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā teritorijā

Ja koks vai liels zars ir nokritis daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, sabiedriskās ēkas tuvumā vai konkrētās teritorijas pagalmā, tad iedzīvotājiem ir jāvēršas pie ēkas/zemesgabala apsaimniekotāja. Savukārt zemesgabala/ēkas īpašniekam/tiesiskajam valdītājam pēc tam jāvēršas Pilsētas attīstības departamentā. Ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv

Ja nav zināma koka piederība?

Ja iedzīvotājiem nav skaidrs, kas apsaimnieko teritoriju, kur ir bīstams vai nogāzies koks vai tā zari, aicinām ziņot pa pašvaldības informatīvo tālruni 80000800 vai epastā aic@riga.lv. Par kokiem ielās var ziņot arī Satiksmes vadības centram pa diennakts tālruni 80003600 vai e-pastā rdsvc@riga.lv. Tāpat par šādām situācijām var ziņot Rīgas pašvaldības policijai pa tālruni 112 vai mobilajā aplikācijā.

Ko darīt ar zariem?

Pēc bīstamības likvidēšanas zari jānovāc attiecīgās teritorijas, kurā audzis koks, īpašniekam/apsaimniekotājam. Mazus zariņus var ievietot biokonteineros, bet lielākie jānodod šķeldošanai vai jāutilizē citā veidā.

  • Vai iedzīvotāji paši drīkst novākt nolūzušus kokus uz ielām vai citās publiskās teritorijās?

Vispirms jāizvērtē, vai koka novākšana pašu spēkiem nebūs bīstama, vai tomēr labāk pagaidīt atbildīgos dienestus. Piemēram, ja ir sarauti elektrības vadi, nokritušajam kokam pat nevajadzētu tuvoties. Koksnes savākšana saskaņojama ar teritorijas īpašnieku.

Ja koks aizsedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas logus

Lai veiktu vainaga kopšanas darbus kokam, zemes īpašniekiem nav nepieciešama pašvaldības atļauja šādu darbu veikšanai, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku vainagošana jāveic arborista uzraudzībā. Gadījumā, ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” un kāds no šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem uzskata par nepieciešamu veikt koka zaru apzāģēšanu, jo, piemēram, koka zari ir izauguši pārāk tuvu dzīvokļa logam un vējā sitas pret logu, iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.

Ja ir vēlme iestādīt koku

Ja mājas iedzīvotāji vēlas pie mājas iestādīt koku, tad šos darbus noteikti vajadzētu saskaņot ar mājas pārvaldnieku, vienojoties par koka iestādīšanu. Ja koks tiek iestādīts pārāk tuvu mājai, tas var tālākā nākotnē apdraudēt mājas tehnisko stāvokli – ja koka saknes augs pārāk tuvu mājas pamatiem, utml.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuri darbi, kas tiek veikti mājā vai mājai piesaistītajā teritorijā (vai tā būtu koku zāģēšana, logu krāsošana, vai celiņu labiekārtošana), tiek veikti par mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošināto finansējumu.

 

Rīgas pašvaldība tikšanās laikā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA), Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK), pašvaldības kapitālsabiedrību un struktūrvienību pārstāvjiem vienojās par darba grupu izveidi, kas strādās pie konkrētu priekšlikumu izstrādes saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, īpašumu pārvaldīšanu, transporta un citiem jautājumiem, kas veicinās uzņēmējdarbības atgriešanos un attīstību Rīgas centrā.

“Pašvaldībai rūp, lai pilsēta būtu “dzīva”, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem ērta. Nākas secināt, ka pēdējo gadu laikā Rīgas centrs kļuvis mazāk aktīvs, nevaram runāt par Rīgu kā vadošo Baltijas valstu galvaspilsētu. Tāpēc pašvaldība vēlas sadarboties ar uzņēmējiem un nekustamo īpašumu nozares pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus Rīgas “atdzīvināšanai”. Redzam, ka jāstrādā dažādos virzienos, kas iekļauj nekustamā īpašuma nodokļa likmes pārskatīšanu, namu pārvaldīšanu un nomas cenu politiku, transporta kustības organizēšanu un citus jautājumus,”

atzīst Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis.

“LANĪDA ilgstoši vērsusi uzmanību tukšajam Rīgas centram. Vienlaikus mēs apzināmies, ka “burvju nūjiņas”, kā atgriezt gaismas tumšajos logos un atgriezt biznesu tukšajos skatlogos nav nedz mūsu, nedz pašvaldības rokās. Tikšanās ar Rīgas domes un pašvaldības izpildinstitūciju pārstāvjiem, kā arī LTRK Rīgas nodaļas vadību vieš cerību, ka uzņēmējdarbības veicināšana ne tikai Rīgas centrā, bet kopumā galvaspilsētā nonākusi dienaskārtībā. Mēs, LANĪDA, būsim aktīvs sarunu biedrs Rīgas pašvaldībai un aicinām arī citas uzņēmēju organizācijas iesaistīties jaunizveidotajās darba grupās. Uzņēmējdarbības izaugsme un rīdzinieku labklājība iet roku rokā. Būs labi biznesam, būs labi iedzīvotājiem,” norāda LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

LANĪDA iesniegusi Rīgas domei priekšlikumus, kas paredz lielāku atbalstu uzņēmējiem, kas vēlas rekonstruēt ēkas Rīgas centrā vai veikt fasādes izmaiņas lielu tirdzniecības telpu sadalīšanai vai statusa maiņai. Tāpat LANĪDA ierosina Rīgas domei eksperimentēt ar bezmaksas autostāvvietu atļaujām brīvdienās. Savukārt ģimenēm, kas izvēlas pārcelties uz Rīgas centru, varētu atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām uz noteiktu periodu.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi iesaistīties šajā iniciatīvā, arī turpmāk aicināti uz diskusijām un sarunām par Rīgas centra “atdzīvināšanu”. Nākamā uzņēmēju un Rīgas domes pārstāvju tikšanās paredzēta septembrī.

 

Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu, par kuru aicina rīdziniekus piedalīties sabiedriskajā apspriedē un izteikt savu viedokli.

Konceptplāna sabiedriskā apspriede notiks 31. jūlijā plkst. 17 Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēkā Vizlas ielā 1, savukārt rakstveidā priekšlikumus var iesniegt līdz 2. augustam, sūtot tos uz e-pastu pad@riga.lv un tēmas laukā norādot “Ķengaraga apkaimes centrs”.

Apkaimju centru veidošana ir viens no Rīgas stratēģiskās attīstības virzieniem. Šim mērķim Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas apkaimju centru attīstības plānu 2024.–2028. gadam, kurā noteikti 33 apkaimju centri un definēta apkaimes centra būtība.

Lai pašvaldība spētu efektīvi koordinēt ieguldījumus apkaimju centru attīstībā tuvākajos piecos gados, katra apkaimes centra teritorijai tiks izstrādāts specifisks telpiskās attīstības konceptplāns. Tā mērķis ir radīt telpisku vīziju un sadalīt tās ieviešanu projektos, lai uzlabotu apkaimes publisko ārtelpu, padarītu pārvietošanos ērtāku un drošāku, spēcinātu vietas identitāti un veicinātu mazo uzņēmējdarbību.

Ķengarags ir pirmā no 33 apkaimēm, kurai Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienests izstrādājis konceptplānu – telpiskās attīstības vīziju. Ķengaraga apkaimes centra teritorija ietver Latgales ielas posmu no tirdzniecības centra “Dole” līdz Ķengaraga parkam, sniedzas līdz Daugavas promenādei un ietver pašvaldībai piederošas teritorijas abās Latgales ielas pusēs. Tā kā teritorija ir plaša, telpiskās attīstības vīzija sadalīta vairākās zonās ar atsevišķiem attīstības projektiem, kurus plānots secīgi realizēt tuvāko gadu laikā.

Konceptplāna izstrādē tika iesaistīti arī iedzīvotāji. Lai apzinātu iedzīvotāju iespaidus par apkaimes centra teritoriju un attīstības vēlmes, tika veikta sajūtu kartēšana un balsojums par apkaimes centrā vēlamajām funkcijām. Konceptplāns paredz Ķengaraga apkaimes centrā attīstīt Ķengaraga parku, izveidot ielu tirdzniecības vietas, uzlabot publisko ārtelpu un gājēju un velobraucēju drošību Latgales ielā, izveidot vietas mākslas objektiem un kultūras pasākumiem, kā arī labiekārtot promenādi, lai dotu iespēju satikties un aktīvi pavadīt laiku dažāda vecuma iedzīvotājiem.

Ar konceptplāna pirmo redakciju var iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv – ŠEIT

 

Plānots, ka šā gada rudenī Rīgā varētu sākt Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecību – pirmajā kārtā Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, bet otrajā kārtā posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Šis ir Rīgas pašvaldības augstas gatavības projekts, kuram otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu.

“Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana ir ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas ekonomikas attīstībai nozīmīgs projekts, tādēļ par ES fondu finansējumu tam esam neatlaidīgi iestājušies un argumentējuši valdībai tā nepieciešamību. Esam veikuši visus sagatavošanās darbus, lai šis būtu augstas gatavības projekts, kāds tas pašlaik arī ir. Dienvidu tilta ceturtā kārta savienos Bauskas ielu ar Jelgavas šoseju un tas būtiski uzlabos satiksmi, padarot to drošāku un efektīvāku, īpaši rūpniecisko zonu apkalpošanai un kravas transportam. Uzbūvējot Dienvidu tilta ceturto kārtu un Kundziņsalas pārvadu, kura būvdarbus arī drīz sāksim, mēs pildām apņemšanos pilsētas centru faktiski pilnībā atslogot no kravas transporta tranzīta,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Valdība lēma, ka projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu kopsumma indikatīvi ir 122,7 miljoni eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 71,5 miljoni eiro. Projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu summa ir norādīta indikatīvi un tiks precizēta pēc visu iepirkumu veikšanas. Par projekta īstenošanu vēl jāpieņem Rīgas domes lēmums.

Dienvidu tilta 4. kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Patlaban norit būvniecības līguma un autoruzraudzības līguma slēgšanas process, kā arī turpinās būvuzraudzības pretendentu izvērtēšana.

Projekta realizācija ļaus sakārtot satiksmi Daugavas kreisajā krastā, izveidojot tur pilnvērtīgu kravas transporta tranzīta satiksmes apvedceļu, radot alternatīvus maršrutus tranzīta un kravas transportam. Kravas transports tiks atdalīts no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām, kā arī tiks atslogots pilsētas vēsturiskais centrs no tranzīta un uz ostu ejošajām smagsvara kravu plūsmām.

Tostarp tiks nodrošināta starptautiskā savienojamība un iekļaušanās TEN-T tīklā (valsts galveno autoceļu tīkls), novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabotas iedzīvotāju vajadzības un pilsētas attīstības vajadzības vietējā, reģionālajā un starptautiskajā līmenī, kā arī panākta perspektīvai satiksmes intensitātei atbilstoša caurlaides spēja, augsts satiksmes, gājēju un velobraucēju komforta un drošības līmenis.

 

03.07.2024. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-24-3763-lē “Par Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Publiskās apspriešanas termiņš ir noteikts no 16.07.2024. līdz 07.08.2024.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 25.07.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: https://www.facebook.com/RigaAttistas.

  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 25.07.2024. plkst. 12.00, aizpildot anketu.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa un blakus esošās teritorijas optimālai attīstībai Ķīpsalā atbilstoši Rīgas stratēģiskajām interesēm un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības statusam.

Viens no RTU ilgtermiņa stratēģiskiem uzdevumiem ir vienotas RTU studentu pilsētiņas izveide Ķīpsalā un tās tiešā tuvumā, reprezentējot šo kompleksu kā būtisku Rīgas pilsētvides zīmola sastāvdaļu un izveidojot Baltijas reģionā modernāko inženierzinātņu studiju centru. Studentu pilsētiņā paredzēts koncentrēt fakultātes, zinātniskos institūtus, bibliotēku, kā arī dienesta viesnīcas, sporta un atpūtas infrastruktūru.

Lai sasniegtu RTU stratēģijā noteiktos mērķus, lokālplānojums paredz veikt grozījumus spēkā esošajā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, precizējot teritorijā atļautās izmantošanas, nosakot apbūves parametru izmaiņas un prasības jaunās apbūves un publiskās ārtelpas veidošanai.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Real Invest”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 07.08.2024. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.08.2024.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama ŠEIT.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

 

No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies pirmā iedzīvotāju klimata asambleja, pulcējot kopā 25 sabiedrības pārstāvjus un jomas ekspertus, lai kopā mācītos, strādātu grupās un izstrādātu idejas un priekšlikumus Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam.

Iedzīvotāju asamblejas ideja ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību klimata politikas veidošanā. Iedzīvotāju atlase notiks, izmantojot nejaušības principu, tajā pašā laikā pēc iespējas iesaistot visdažādākās iedzīvotāju grupas.

“Klimata asamblejas notiek vairākās Eiropas pilsētās, tostarp Tallinā, kas iedvesmoja mūs veidot tādu pašu iniciatīvu Rīgā. Mērķis ir kvalitatīvi iesaistīt galvaspilsētas iedzīvotājus nākotnes ideju tapšanā, savukārt, lēmumu pieņēmējus – pieredzēt, ka sadarbība ar iedzīvotājiem ir vērtīgs process. Pielāgošanās klimata pārmaiņām pilsētā ir Rīgas asamblejas galvenais jautājums, īpašu uzsvaru liekot uz pilsētas zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai,”

stāsta projekta vadītāja Ingrīda Strazdiņa.

Iedzīvotāju asambleja ir viens no instrumentiem, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību klimata politikas veidošanā. Asamblejā reprezentatīva iedzīvotāju grupa izstrādā priekšlikumus kādam publiskajā sektorā risināmam jautājumam. Dalībnieki tiek izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem, lai maksimāli pārstāvētu dažādus vecuma, izglītības un ekonomiskos slāņus, kā arī politiskās pārliecības.

Iedzīvotāju izstrādātie priekšlikumi sniegs pienesumu Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādes procesam, kas norisinās no 2024. gada līdz 2026. gadam. Klimata asambleju organizē biedrība Zaļā brīvība kopā ar Rīgas domi.

●  Vairāk informācijas par asambleju var atrast šeit: Rīgas iedzīvotāju asambleja – Rīgas Enerģētikas Aģentūras mājaslapā www.rea.riga.lv).
●   Informāciju par Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu var atrast Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv .

Kontaktinformācija: Ingrīda Strazdiņa, +37129488151, ingrida@zalabriviba.lv

 

No 10. jūnija līdz 16. augustam, rīdzinieki aicināti piedalīties konkursā ’’Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024”, kura laikā noskaidros arī sakoptāko daudzdzīvokļu mājas pagalmu Rīgā.

Konkurss Latvijā tik plašā mērogā norisinās pirmo reizi. Tā mērķis ir popularizēt kopienu sadarbību un saliedēšanos, lai daudzdzīvokļu māju pagalmus un kvartālus padarītu sakoptākus.

Plānots daudzdzīvokļu māju pagalmus novērtēt vairākās nominācijās, nosakot gan sakoptāko daudzdzīvokļu māju pagalmu Latvijā, gan vērst uzmanību uz efektīvāko pagalma labiekārtojuma risinājumu. Viena no nominācijām, kas pieteiktas konkursam, ir veltīta arī Rīgai un tās daudzdzīvokļu māju pagalmu novērtēšanai.

✅ Pieteikties konkursam iespējams no 10. jūnija līdz 16. augustam.

Konkursa finālisti tiks paziņoti preses konferencē 11. septembrī un tālāk cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu, savukārt, uzvarētājus paziņos 10. oktobrī, konferences ’’Mājoklis 2024’’ laikā.

Konkursā pieteikto pagalmu novērtēšanā piedalīsies 11 nozaru profesionāļi, kas pārstāv būvniecības nozari – ainavu arhitekti un pilsētu plānotāji – kā arī sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu jomu profesionāļi, kas iesaistās projektā sabiedriskā kārtā.

✅ Vairāk par konkursu un tā nosacījumiem uzzini –  ŠEIT.

Konferences ’’Mājoklis 2024’’ šī gada tēma ir ’’Cilvēks. Vide. Mājoklis”. Tā šogad fokusēsies uz ēku drošības jautājumiem un meklēs efektīvākos praktiskos risinājumus dzīvokļu īpašnieku kopības stiprināšanai un aktīvākai iesaistei savas dzīves vides uzlabošanā. Vairāk informācijas šeit.

 

12.06.2024. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr.RD-24-3702-lē “Par zemes vienības Lazdu ielā 16D un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Rīgas domes lēmums

Lokālplānojuma mērķis ir Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamība, lai noteiktu teritorijā esošajai (neatbilstošas izmantošanas) darbībai atbilstošu funkcionālo zonējumu, radot noteikumus tās ilgstošai un līdzsvarotai attīstībai.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “LATBEMA”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “VVV Architecture”.

Publiskās apspriešanas termiņš: no 26.06.2024. līdz 25.07.2024.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 08.07.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 08.07.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT .

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā  – ŠEIT ;
  • klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 25.07.2024. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 25.07.2024.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama ŠEIT.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.