Arhīvs birkai: Pilsētvide

Ziepniekkalna kāpās veido bērnu rotaļu laukumu

Martā Rīgā sākta jauna līdzdalības budžeta projekta īstenošana – bērnu rotaļu laukuma būvniecība Ziepniekkalna kāpās, Staburaga ielā 14. Bērnu rotaļu laukums sastāvēs no elementiem dažādām vecuma grupām, kuri dos iespēju kāpt, rāpties, balansēt un šūpoties.

Tā kā teritorija ir saglabājusi savu dabisko reljefu un raksturu, labiekārtojums paredzēts pēc iespējas pietuvinātāks dabai. Rotaļu iekārtas paredzētas no gaišā robīnijas koka ar nerūsējošā tērauda stiprinājumiem.

Projekts paredz ierīkot šķēršļu trasi ar balansa elementiem, līdzsvara šūpoles, trīsvietīgas šūpoles ar ligzdu un divus multifunkcionālus rotaļu kompleksus: mazākiem un lielākiem bērniem. Bērnu rotaļu laukumā paredzēts smilšu segums. Papildus bērnu rotaļu laukuma elementiem uzstādīs labiekārtojuma elementus – soliņus un atkritumu urnas.

Teritorijai raksturīga zema smilšu kāpa, kā arī salīdzinoši blīva koku audze – pamatā bērzi, bet ir arī priedes, egles, alkšņi. Tur aug Latvijas Sarkanajā grāmatā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā iekļauts augs – pļavas silpurene, kas apliecina dabiskās vides augstvērtīgumu šajā teritorijā. Netālu no laukuma paredzēts izvietot izglītojošu informācijas stendu ar galveno informāciju par teritorijā sastopamajiem augiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursam iesniedza Ziepniekkalna apkaimes biedrība 2022. gadā. Projekta kopējās izmaksas sastāda  75 564 eiro.

 

Metu konkursā par gājēju un velosipēdistu tilta izbūvi pāri Zunda kanālam iesniegtas 11 ieceres

Rīgas pašvaldības metu konkursam par gājēju un velosipēdistu tilta izbūvi pāri Zunda kanālam un tā integrāciju pilsētvidē iesniegtas 11 ieceres. Šobrīd žūrija veic metu vērtēšanu un plānots, ka konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz marta beigām. Līdz tam tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkurss tika izsludināts, lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām.

Tilta izbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu starp Pārdaugavu un Ķīpsalu, kur atrodas Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņa, ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.

Gājēju un velosipēdistu tilta izbūve plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās: tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība); tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte; tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika; piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā sākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

 

Rīdziniekiem no marta pie daudzdzīvokļu mājām jāsāk šķirot bioloģiskie atkritumi

Rīgā no 1. marta pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, jāsāk uzstādīt brūnos konteinerus bioloģisko atkritumu šķirošanai.

Līdz šim BIO atkritumu šķirošana Rīgā bija brīvprātīga un galvaspilsētā uzstādīti vairāk nekā 2000 konteineru. Ņemot vērā jaunos noteikumus*, no marta jāuzstāda vēl aptuveni 5000 konteineru, tāpēc, nākot pretī iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem, sistēmas ieviešanai līdz 1. maijam noteikts pārejas periods.

“Rīgas pieredze atkritumu šķirošanā pierāda, ka iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt un atkritumus šķiro aizvien vairāk. Esam secinājuši, ka cilvēki labprāt šķirot atkritumus, ja viņiem tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra. Atkritumu apsaimniekotāji un namu apsaimniekotāji Rīgā veido infrastruktūru, lai cilvēkiem ir ērti šķirot atkritumus. Bioloģisko atkritumu šķirošana līdz šim bija brīvprātīga un patlaban šo atkritumu ir mazāk nekā 5 %. Atkritumu šķirošana ne tikai palīdz saudzēt vidi, bet arī ļauj ievērojami mazināt iedzīvotāju izdevumus par atkritumu izvešanu,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem tagad ir pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar mazāk par desmit dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga.

BIO atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023. gadā bija 80 % no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024. gada 1. janvāra tā ir 60 % Aktīvi sākot BIO atkritumu šķirošanu, tiek prognozēts, ka nešķiroto atkritumu konteineri tik strauji nepiepildīsies, kā rezultātā iedzīvotāji varēs samazināt gan konteineru tilpumus, gan šo konteineru izvešanas biežumu, tādā veidā samazinot izmaksas par izvešanu.

Kāpēc jāšķiro?

• Viens cilvēks gadā rada aptuveni 500 kilogramus atkritumu, no kuriem trešā daļa (150 kg) ir bioloģiskie;
• BIO atkritumu izmešana poligonā kaitē videi – aizņem vietu, piesārņo augsni un gaisu;
• BIO atkritumi ir pārāk vērtīgi, lai sapūtu poligonā – tos var pārvērst elektrībā, siltumā un kompostā;
• BIO atkritumu šķirošana uzlabo citu atkritumu šķirošanas iespējas;
• Atdalot BIO atkritumus no pārējiem sadzīves atkritumiem, panākam, ka kopumā samazinās atkritumu masa, kas nonāk poligonos. BIO atkritumi nesasmērē pārējos atkritumus un tos var labāk pāršķirot un izmantot otrreizējā pārstrādē.

BIO atkritumu šķirošana ļauj ietaupīt!

• Sadzīves atkritumu izvešana ir aptuveni 40 % dārgāka nekā BIO atkritumu apsaimniekošana;
• Ja šķiro arī citus atkritumus (vieglos, stiklu), līdz pat 60 % samazinās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas mājsaimniecībai;
• BIO atkritumi jāšķiro pareizi. Ja konteineros būs nepareizi sašķiroti atkritumi, tos izvedīs sadzīves atkritumu mašīna un par tiem būs jāmaksā pilnā summa;

Novietojot pie mājas BIO konteineru, samazinās:

  • atkritumu daudzums sadzīves atkritumu konteinerā;
  • izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu kopumā;
  • sadzīves atkritumu izvešanas biežums

Kā pareizi šķirot?

• BIO konteineros var mest visu, kas dabā pārstrādājas – mizas, olu čaumalas, gaļu, kaulus, zāli, mazus zarus, kafijas biezumus u. tml.
• Bet pats svarīgākais – nemest tos kopā ar plastmasas maisiņiem!
• Vēl vienkāršāk ir bioatkritumus sakrāt speciālā kastītē vai spainītī. Ja to turēs vaļā, atkritumi sakaltīs un vēlāk nesmirdēs, tāpat ziemā arī nepiesals pie konteinera.
• Vēl varam šos atkritumus izmest vai nu speciālos kompostējamos biomaisiņos, vai papīra maisiņos, kas ir pieejami lielveikalos.

📌 Rīgas dome un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu atkritumu šķirošanas ceļvedi, kas palīdz vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā galvaspilsētā.

Paredzēts, ka grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai noteiks atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs varēs pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības – neierobežotu reižu skaitu.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem būs jāreaģē uz ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiks noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

 

* Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajos noteikumos Nr.87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi ir spēkā; izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski

, , , , ,

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Pagarināts metu konkurss Lielo kapu memoriāla vērtību saglabāšanai un attīstīšanai

Līdz 7. maijam pagarināts metu konkurss, kas izsludināts, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Piektdien, 1. martā, ir pēdējā diena, lai pieteiktos objekta apskatei klātienē, kas notiks 5. martā. Savu dalību interesenti aicināti pieteikt līdz 1. marta plkst. 17.00, rakstot uz e-pastu lieliekapi@metukonkurss.lv.

✅ Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

✅ Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 000 eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

Metu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 7. maija plkst. 17.00, tos iesniedzot Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi.

Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī Latvijas Arhitektu savienības mājas lapā https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas.

Ar Inovāciju fonda atbalstu tapis risinājums drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments savā darbā sācis izmanto risinājumu, kas pašvaldībai sniedz iespēju operatīvi iegūt informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem pilsētā. Risinājums ir noderīgs rīks drošas pilsētvides plānošanā un veidošanā, un tas ieviests ar Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda atbalstu.

Ārtelpas un mobilitātes departaments skaidro, ka dati, kas iegūti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzes sniedz ieskatu ceļu satiksmes negadījumu tendencēs ilgākā laika periodā. Mainot atlases kritērijus, iespējams iegūt datus par ceļu satiksmes negadījumiem visā pilsētā vai konkrētā vietā, piemēram, konkrētā krustojumā vai rotācijas aplī. Veicot konkrētas vietas monitoringu ir iespējams noskaidrot diennakts laiku, kurā tur notikušo negadījumu skaits ir lielāks, kā arī iespējams salīdzināt negadījumu skaita izmaiņas pa gadiem vai mēnešiem. Tāpat ir iespējams apskatīt situāciju konkrētā ielas posmā pirms un pēc veiktajām satiksmes organizācijas izmaiņām vai būvdarbu realizācijas.

Ņemot vērā apkopoto informāciju, pašvaldība var vieglāk pieņemt lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām, kas uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Uzlabojumus var panākt, veicot vai nu izmaiņas luksoforu programmā vai satiksmes organizācijā. Tāpat reizēm noderīgi ir ieviest konkrētus laika ierobežojumus vai manevru ierobežošanu krustojumos. Attiecīgi, izstrādātais risinājums palīdz pilsētvides plānotājiem izvērtēt, kurš no iespējamajiem uzlabojumiem būtu visefektīvākais drošības palielināšanai konkrētajā vietā.

Rīgas pašvaldības Inovāciju fonda izveidošanas mērķis ir veicināt Rīgas viedās pilsētas attīstību, sniegt atbalstu pašvaldības institūcijām inovatīvu projektu īstenošanā un pakalpojumu uzlabošanā. Tāpat fonda atbalstītās aktivitātes veicina pilotteritoriju attīstību Rīgā, dodot iespēju testēt izstrādātos risinājumus pilsētvidē un novērtēt to atbilstību lietotāju un sabiedrības vajadzībām, kā arī sniedz atbalstu izpētēm, t.sk. sadarbībā ar pētniecības institūcijām.

Fonda finansējumu veido Rīgas pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un tā administrēšanu nodrošina Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Koplietošanas elektroskrejriteņiem un velosipēdiem noteiks ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas

Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā – tā pirmdien, 26.februārī, Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

Secināts, ka koplietošanas elektroskrejriteņi un velosipēdi nereti tiek novietoti pie izglītības iestādēm, medicīnas un rekreācijas iestādēm un citur, kur tie būtiski traucē un apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus. Tādēļ šāda kārtība nepieciešama, lai aizsargātu sabiedrības drošību un intereses.

“Koplietošanas transportlīdzekļu popularitāte un izmantošana pēdējā laikā strauji augusi. Diemžēl to lietotāji nereti pārkāpj gan ceļu satiksmes noteikumus, gan neapdomīgi izturas pret to novietošanu, tādā veidā būtiski traucējot un pat apdraudot citus satiksmes dalībniekus. Lai tiktu aizsargātas visu tiesības, kā arī ievērojot to, lai netiktu aizšķērsoti veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas, un novērsti negadījumi, tajā skaitā, veicināti koplietošanas transportlīdzekļu vadītāju droša pārvietošanās, šādi noteikumi ir nepieciešamība,”

uzsver Transporta un satiksmes lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Ar izmaiņām saistošajos noteikumos tiks panākts, ka Rīgas teritorijā koplietošanas transportlīdzekļu lietotāji tiks disciplinēti, tie varēs pārvietoties ar tādu maksimālo braukšanas ātrumu, ko pats lietotājs nevar uzstādīt, kā arī lietotājs būs spiests novietot koplietošanas transportlīdzekli tā, lai tas neapdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus.

  • Ātruma ierobežojuma zonā koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā.
  • Būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās novietošanas vietas.
  • Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniegšanai būs atļauts izmantot tikai tādus koplietošanas transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar tādu sistēmu, kas regulē ātrumu un novietošanu, pielāgojot to kartē norādītajām koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonām un novietošanas aizlieguma zonām.
  • Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējam būs nodrošina koplietošanas transportlīdzekļu (kas novietoti stāvēšanai novietošanas aizlieguma zonā) pārvietošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju stundu laikā pēc administratīvā akta spēkā stāšanās brīža.
  • Saistošo noteikumu ievērošanu kontrolēs Rīgas pašvaldības policija.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

Iepriekš ziņojām, ka pašvaldība nodevusi sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 25 viedokļi.

Rīgā pērn ieviestas trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem. Arī šā gada siltajā sezonā darbs pie zonu ieviešanas atsāksies, uzmanību pievēršot gan pilsētas centram, gan apkaimēm.

 

Velnezerā plānota ezera attīrīšana skābekļa daudzuma palielināšanai

Jau šajā pavasarī plānots sākt Juglas apkaimē esošā Velnezera attīrīšanu, lai paaugstinātu ūdenī esošā skābekļa daudzumu.

Vairāku mēnešu garumā veiktā ezera priekšizpēte apstiprina, ka ezera ekoloģiskais stāvoklis ir slikts un to pierāda masveida zivju slāpšana ziemās, kad izveidojas ledus. Izņēmums arī nav šī ziema, kad, izveidojoties ledus slānim, skābekļa daudzums strauji samazinājies un zivis aizgājušas bojā. Pat virsējā slānī skābekļa saturs ir divas reizes zemāks par zivīm nepieciešamo (tikai 2 miligrami litrā).

Masveida zivju slāpšana ziemā ir raksturīga barības vielām bagātos (eitrofos) ezeros – tādos kā Velnezers. Šogad izveidojusies biezā un noturīgā ledus kārta ir pastiprinājusi zivju bojāeju. Ezeru eitrofikāciju izraisa pārlieku liels barības vielu (tai skaitā fosfora) daudzums, kas skaidrojams ar izteiktu cilvēku darbības ietekmi Velnezerā. Sadaloties barības vielām, tiek patērēts skābeklis un rodas draudi ezerā dzīvojošajām zivīm.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir saņēmis ziņas no satrauktiem vietējiem iedzīvotājiem par mirušām zivīm Velnezerā. Vietējo iedzīvotāju bažām, ka zivju masveida bojāeja ir saistīta ar plānotajiem ezera attīrīšanas darbiem, nav pamata, jo ezera attīrīšana vēl nav notikusi. Ezera attīrīšanu plānots sākt maijā un pašlaik norisinās priekšizpēte un sagatavošanās darbi.

Plānotā ezera attīrīšana tiks īstenota projekta TRUST ALUM gaitā, tādā veidā risinot Baltijas reģionam aktuālo ekoloģisko problēmu – eitrofikāciju. Viens no attīrīšanas ieguvumiem būs tieši skābekļa apstākļu uzlabošana.

Par ALUM metodi un darbu aktualitāti

Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšana), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.

ALUM attīrīšanas metodi plaši izmanto dzeramo ūdeņu un notekūdeņu apstrādē, bet metodes pamatā ir polialumīnija hlorīda jeb PAC pielietošana fosfora saistīšanai nogulumos. Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vairāki desmiti pozitīvu piemēru. Metodes priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.

Kādēļ attīrīs tieši Velnezeru?

Velnezers ir beznoteces brūnezers, kas atrodas daudzstāvu māju ielokā – Rīgā, Juglas apkaimē. Ezers vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Te mazgāta veļa, peldināti zirgi, apkārtējā teritorija kādreiz izmantota lauksaimniecībai, līdz tika blīvi apbūvēta. Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonāca lieli fosfora apjomi. Velnezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Ezera kvalitāte ir zema un tas aizaug.

Par projektu

Aktivitātes norisināsies projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) gaitā, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu – ŠEIT.

Interesenti aicināti pieteikties Rūpniecības preču tirgus demontāžā iegūto materiālu atkārtotai izmantošanai

Drīzumā plānoti demontāžas darbi Rīgas Centrāltirgus Rūpniecības preču tirgus teritorijā. Pirms demontāžas darbu sākšanas SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru 29. februārī no plkst. 9.00-12.00 un 1. martā no plkst. 14.00-17.00 piedāvā akciju “No tirgus uz mājām – dod materiāliem jaunu dzīvi”, kurā iedzīvotājiem, biedrībām un uzņēmumiem pieteikties uz atkārtotai izmantošanai derīgiem materiāliem.

“Tik bieži izmetam lietas, kas varētu kalpot vēl ilgi. Tās nonāk atkritumu poligonā vai labākajā gadījumā – pārstrādē. Demontējot Rūpniecības preču tirgu, dosim jaunu iespēju materiāliem un iekārtām, nodrošinot to pieejamību jebkuram interesentam. Atkārtota izmantošana vai pārveidošana ļauj saglabāt un pat paaugstināt materiāla vērtību. Vēl vairāk, otrreizējo materiālu tirgus paver jaunas iespējas gan māksliniekiem un dizaineriem, gan jebkuram interesentam, kas meklē ko īpašu. Tādējādi tiek samazināts gan atkritumu apjoms, gan nepieciešamība pēc pirmreizējiem resursiem,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps.

Šī aktivitāte ļaus novērtēt sabiedrības interesi un apjaust, kādiem nolūkiem interesenti meklē materiālus, kā arī izpētīt, cik un kādi izmantošanai derīgi materiāli paliek pēc demontāžas. Tas ir sākums pieejai materiālus izmantot pēc iespējas saimnieciskāk, meklējot iespējas to atkārtotai izmantošanai pirms nodot pārstrādei vai noglabāšanai poligonā. Tādējādi tiks iegūti secinājumi turpmākiem saudzīgas demontāžas iepirkumiem, kā arī pašvaldības materiālu laukuma izveides nepieciešamībai.

“”Rīgas nami” īpašumā un apsaimniekošanā ir liels īpatsvars gan vēsturiskā mantojuma, gan vienkārši novecojošu ēku. Tāpēc mūsu izaicinājums ir rast veidu kā tās apsaimniekot vienlaikus efektīvi un ar cieņu pret vēsturi. Rūpniecības preču tirgus ēku demontāža un materiālu otrreizējā izmantošana būs nozīmīgs projekts, kurā mācīsimies lietderīgāk izmantot tos būvmateriālus, kas mums jau ir. Šis ne vienmēr ir vienkāršākais ceļš, taču, domājot par ilgtspējīgu attīstību, noteikti atbildīgākais risinājums, kurā plānojam iesaistīt arī sabiedrību,” skaidro SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Lai pieteiktos Rūpniecības preču tirgus apskatei un materiālu atlasei, jāaizpilda veidlapa. Papildu informācija pieejama, rakstot uz e-pastu davis.smoteks@riga.lv vai zvanot pa tālruni 28009283 (Dāvis). Izvešanai būs pieejami tikai tie materiāli, kas būs pieteikti. Pēc demontāžas pabeigšanas pieteiktos materiālus varēs saņemt 14. martā no plkst.9.00-12.00 un 15. martā no plkst.14.00-17.00. Materiālu iekraušana un transportēšana jānodrošina pašiem.

Lielas atsaucības gadījumā organizatori patur tiesības atteikt iespēju piedalīties akcijā tiem, kas pieteiksies vēlāk, kā arī ierobežot saņemto materiālu daudzumu. Akcijā iegūtos materiālus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, t.i., pārdot, nodot pārstrādei vai izmantot komercproduktu ražošanā. Organizatori apņemas pēc iespējas saudzīgi demontēt un nodot visus pieteiktos materiālus, taču negarantē, ka tas izdosies atkārtotai izmantošanai pienācīgā kvalitātē.

Demontāžas darbus nodrošina SIA “Rīgas nami”. Materiālu pieejamību iedzīvotājiem organizē Rīgas enerģētikas aģentūra Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projekta “Pāreja uz aprites ekonomiku (LET’S GO CIRCULAR!)” ietvaros. Papildu informācija par projektu: https://urbact.eu/networks/lets-go-circular un https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular.

Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas

, ,

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.