Arhīvs birkai: Pilsētvide

Ceturtdien, 10. novembrī, no plkst. 10.30 līdz 12.30 notiks seminārs – diskusija “Vides pieejamība Rīgā – mīti un realitāte” par problēmsituācijām pilsētā un kā tās būtu iespējams uzlabot, lai Rīga kļūtu pieejama visiem. Diskusijā piedalīsies Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” kopā ar Rīgas domes deputātiem un atbildīgajām personām. Diskusija notiks tiešsaistē un to būs iespējams skatīties tiešraidē Facebook platformā.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” ietvaros 20 brīvprātīgie kopā ar “Apeirons” komandu no augusta līdz oktobrim apzināja pieejamas vietas Rīgā, lai apkopotu tās www.mapeirons.lv vietnē. Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” šo mēnešu laikā uzskaitīja un vāca informāciju par šī brīža situāciju pilsētā un vēlas kopā ar Rīgas domi izveidot pilsētas stratēģiju, lai Rīga kļūtu pieejamāka ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī jaunajām māmiņām un senioriem.

No plkst.10.30 līdz 11.30 Jurģis Briedis, “Apeirons” vides pieejamības eksperts, izstāstīs, kas ir universālais dizains pilsētvidē un kā tas palīdz pilsētai kļūt pieejamākai. “Apeirons” brīvprātīgie – Voldemārs, Agnese, Baiba, Gunārs, Daniēls un Regīna – dalīsies par redzēto savos apsekojumos. Piedzīvota gan negatīva attieksme un līdzcilvēku neizpratne, kāpēc cilvēks ratiņkrēslā nevar pārvarēt slieksni, gan labie piemēri, kad uzņēmēji un pašvaldība domā par vides pieejamību visiem.

No plkst.11.30 līdz 12.30 Ivars Balodis, “Apeirons” valdes priekšsēdētājs, aicinās  uz kopīgu diskusiju un ieteikumu apmaiņu, lai Rīgu kopīgiem spēkiem padarītu pieejamāku visiem.

“Vides pieejamība Rīgā līdz šim vienmēr ir bijis gan karsts kartupelis, gan gluži vai neatminams galvas mežģis. Lai to atrisinātu ir nepieciešama gan politiskā griba, gan sadarbība starp pašvaldību un nevalstisko sektoru. Šobrīd NVO ir ieguldījuši lielas pūles un resursus vides pieejamības izpētē, arī Rīga veic savus mājas darbus, kas pārredzamā nākotnē noteikti nesīs labumu visiem Rīgas iedzīvotājiem,” saka Viesturs Kleinbergs Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs (Progresīvie).

Projekta ietvaros vietnē www.mapeirons.lv pievienotas vairāk nekā 200 pieejamas (vai daļēji pieejamas) vietas Rīgā. Trīs mēnešu laikā “Apeirona” brīvprātīgie apsekoja 2000 vietas, kas nozīmē, ka ir 1 pieejama ēka pret 10 nepieejamām.

“Ir divi veidi, kā var pārbaudīt vides pieejamību. Viens ir veikt pētījumus, Labklājības ministrija ir veikusi pētījumu – tikai 7% no publiskās vides Latvijā pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Otrs veids ir mūsu ikdiena. Tā parāda, ka cilvēki bieži vien daudz kur nevar doties. Tā ir tā bēdīgā situācija, ka tu nevari izvēlēties, pie kura ģimenes ārsta iet, medicīnas iestādi, sociālu iestādi, jo tur ir pārāk šauras durvis, vairāki pakāpieni vai nav aprīkots tā, lai cilvēki ar redzes vai dzirdes traucējumiem varētu izmantot. Vides pieejamība nav viena vai divu cilvēku ar invaliditāti iegriba. Tā ir normāla sabiedrības vajadzība. Valstī nav skaidra plāna, kur mēs virzāmies, ko gribam darīt. Vietnes www.mapeirons.lv izveide un tikšanās ar Rīgas pilsētplānotājiem ir ļoti svarīgs solis, lai veicinātu sabiedrības izpratni, atvieglotu līdzcilvēku ikdienu un veidotu kopīgu stratēģiju par pieejamu pilsētu visiem,” uzsver Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju, piedāvājot sistematizētu un pārbaudītu informāciju par pieejamas vides objektiem. Visas kultūras, ēdināšanas, atpūtas un tūrisma vietas Rīgas teritorijā publicētas vietnē www.mapeirons.lv, lai cilvēki ar kustību traucējumiem, seniori, jaunie vecāki varētu uzzināt par vides pieejamību un viegli saplānotu savu ikdienu vai atpūtu. Šobrīd interneta vietnē www.mapeirons.lv jau apkopotas pieejamās vietas citviet Latvijā, Somijā un Igaunijā.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir nevalstiskā organizācija ar vairāk kā 25 gadu pieredzi cilvēku ar invaliditāti integrācijas jautājumos, kas rūpējas arī par pieejamas vides apzināšanu Latvijā. Viņi ir apkopojuši pieejamas vietas un noderīgu informāciju mapeirons.eu un http://www.videspieejamiba.lv/ vietnēs. Ikdienā sniedz konsultācijas, auditu un monitoringu par vides pieejamību un sadarbojas ar citām organizācijām kā biedrību “Babyroom”, lai aktualizētu šo tēmu sabiedrībā. Projekts “Uz pieejamu nākotni!” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Apkaimes

Biedrība “Bolderājas grupa” projekta “Mantojums kā patvērums” ietvaros aicina rīdziniekus ekskursijā uz Daugavgrīvas cietoksni sestdien, 15. oktobrī, plkst. 11.00  un piektdien, 11. novembrī, plkst. 17.00,   lai pieminētu Brīvības cīņu notikumus un iepazītu kultūras pieminekli  – 17. gs. fortifikācijas būvi, aktīvās aizsardzības nolūkam būvēto cietoksni, kas gaida atjaunošanu nākotnē. 

“1919. gada 15. oktobrī, tikai nedēļu pēc Bermonta armijas uzbrukuma Rīgai, Latvijas armija devās prettriecienā. Lielbritānijas un Francijas karakuģu uguns aizsegā Latgales divīzijas pulki šķērsoja Daugavu, ieņemot Daugavgrīvu un Bolderāju. Līdz ar to sākās niknākās un asiņainākās cīņas pret bermontiešiem, kas noslēdzās 11. novembrī ar Torņakalna atbrīvošanu.” #LV99plus.

Dalība ekskursijās ir bez maksas. Ekskursijās īpaši aicināti piedalīties tie rīdzinieki, kuriem kara dēļ nācies pamest Ukrainu. Gida stāstījums būs latviešu un krievu valodā.

Sabiedriskais transports – 3. un 36. autobuss, pietura “Daugavgrīvas cietoksnis”, tikšanās – pie cietokšņa vārtiem Birzes ielā 2.  

Organizē biedrība “Bolderājas grupa”,  tālr. 28204051.

Apkaimes

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Nordeķu parkā šoruden pabeidzis bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un tagad tas ir pieejams apmeklētājiem.

“Esam atsaukušies Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības ierosinājumam un Nordeķu parku tagad rotā ne vien zelta rudens, bet arī jauna un patīkama atpūtas vieta ģimenēm. Šogad veikts apjomīgs darbs, sākot ar laukuma projektēšanu pavasarī un beidzot ar būvdarbiem vairāku mēnešu garumā. Kopīgiem spēkiem tapis Eiropas standartiem atbilstošs un kvalitatīvs rotaļu laukums,” uzsver Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā demontēts vecais bērnu rotaļu laukums, kura vietā uzbūvēts jauns, visām normatīvu prasībām atbilstošs laukums. Jaunajā laukumā, kas izklāts ar krāsainu un drošības standartiem atbilstošu gumijas segumu, izvietoti vairāki rotaļu kompleksi, dažādas šūpoles, karuselis un citas iekārtas. Vairākas rotaļu ierīces ir iespējams izmantot arī bērniem ar kustību traucējumiem. Laukumu daļēji ierobežo koka sētiņa, bet vecāku ērtībām uzstādīti vairāki soliņi un atkritumu urnas.

Iepriekšējais bērnu rotaļu laukums Nordeķu parkā izveidots 2001. gadā un tajā esošās iekārtas nebija sertificētas saskaņā ar drošības standartu prasībām. Ik gadu bija nepieciešams ieguldīt arvien vairāk līdzekļu nolietoto un bojāto detaļu atjaunošanā, tomēr ierīču drošība un funkcionalitāte neatbilda normatīvu prasībām. Mājokļu un vides departaments arī regulāri saņēma iedzīvotāju sūdzības par laukuma neapmierinošo stāvokli un ierosinājumus jauna laukuma ierīkošanai.

Lai uzlabotu laukumu, šogad tika rīkots iepirkums jauna rotaļu laukuma projektēšanai un būvniecībai. Iepirkuma konkursa rezultātā Mājokļu un vides departaments pavasarī noslēdza līgumu par būvdarbiem ar SIA “JLD”. Patlaban visi darbi ir pabeigti un laukums atvērts apmeklētājiem.

vēsturiskās ēkas

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjzYWH1

Šī gada 20. oktobrī plkst. 16.00 Rīgas pašvaldība aicina uz semināru “Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai 2023. – 2024. gadā”. Seminārs notiks “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Semināra ietvaros pašvaldības speciālisti informēs par līdzfinansējuma programmas 2023.-2024. gada nolikuma noteikumiem. Nolikums nosaka kārtību, kādā pašvaldība 2023.-2024. gada periodā piešķirs līdzfinansējumu Rīgas administratīvajā teritorijā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai, ja to tehniskais stāvoklis būs atzīts par bīstamu, kā arī dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem. Nolikumā ir arī jaunums – noteikta kārtība līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamām mājām piesaistīto teritoriju labiekārtošanai.

Dzīvojamo māju programma paredzēta diviem gadiem: pirmajā gadā dzīvojamo māju īpašnieki varēs iesniegt savus projektus pašvaldībai. Tie tiks izvērtēti un, nepieciešamības gadījumā, sadarbībā ar īpašniekiem tajos veiks nepieciešamos labojumus un precizējumus. Pirmā gada noslēgumā visi iesniegti projekti, kuri atbilst programmas prasībām, tiks apstiprināti un atbilstoši nolikumā paredzētiem vērtēšanas kritērijiem tiks sarindoti vienotā sarakstā, kurš tiks iesniegts domei budžeta līdzekļu piešķiršanai 2024. gada budžetā.

Pēc pašvaldības 2024. gada budžeta apstiprināšanas par tiem projektiem, kam tiks piešķirts finansējums, tiks slēgti līgumi par projekta ieviešanu un pēc to pabeigšanas tiks izmaksāts apstiprinātais līdzfinansējums. Maksimālais līdzfinansējums ir noteikts 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, turklāt bīstamības novēršanas būvdarbu veikšanai ne vairāk kā 30 000 eiro un līdz 5000 eiro attiecīgā būvprojekta izstrādei, savukārt siltināšanas projektiem ne vairāk kā 50 000 eiro būvdarbu veikšanai un līdz 1000 eiro attiecīgā būvprojekta izstrādei.

Savukārt dzīvojamām mājām piesaistīto zemes labiekārtošanas darbu projektu īstenošana paredzēta 2023.gadā un maksimālais līdzfinansējums ir noteikts 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, bet ne vairāk kā 10 000 eiro labiekārtošanas darbu veikšanai un līdz 3000 eiro attiecīgā labiekārtošanas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai.

Līdzfinansējums  tiek izmaksāts pēc konkursā apstiprinātā projekta īstenošanas. Papildus informācija par programmām un nolikums pieejams mājaslapā www.atjauno.riga.lv.

Programmas administrēšanu nodrošina Rīgas domes Īpašuma departaments.

Informējam, ka seminārā varēs piedalīties ne tikai klātienē, bet arī sekot līdzi un uzdot interesējošos jautājumus arī tiešsaistē. Reģistrācija dalībai klātienē vai tiešsaistē semināram zvanot pa tālruni 67037293 vai aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/atjauno_riga_20-10-22

Seminārs tiks straumēts Rīgas domes Īpašuma departamenta YouTube kanālā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”.

Koka Rīga lekcija

Šī gada 13. oktobrī plkst. 16.00 Rīgas pašvaldība aicina uz semināru “Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai un dzīvojamo māju fasāžu atjaunošanai Rīgā”. Seminārs notiks “Koka Rīga” telpās  Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Semināra ietvaros pašvaldības speciālisti informēs par līdzfinansējuma programmas konkursu, atbalstāmajām darbībām un pieejamo finansējuma apjomu.

Konkursa ietvaros ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu 50% apmērā no tiešajām būvniecības izmaksām ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem, bet ne vairāk kā 30 000 eiro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvdarbu veikšanai un līdz 20 000 eiro pārējo ēku saglabāšanas darbiem, savukārt ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai līdzfinansējums ir 50% apmērā no restaurācijas vai atjaunošanas darbiem, bet ne  vairāk kā 5 000 eiro. Līdzfinansējums namīpašniekam tiek piešķirts pēc konkursā pieteiktā projekta īstenošanas. Papildus informācija par konkursu un tā nolikums pieejams mājaslapā www.atjauno.riga.lv.

Seminārā varēs piedalīties arī tiešsaistē. Reģistrācija: zvanot pa tālruni 67037293 vai aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/atjauno_riga. Seminārs tiks straumēts Rīgas domes Īpašuma departamenta YouTube kanālā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”. Kopš 2016. gada pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā. Tostarp 2022. gadā atbalstīti 69 projekti gandrīz 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Rīgas domes sēdē 21. septembrī atbalstīti grozījumi saistošajos noteikumos, kas paredz galvaspilsētā trīs gadu laikā pakāpeniski pāriet uz ietvju centralizētu kopšanu ziemā, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā.

Pakāpeniska pāreja uz pie ielām esošo ietvju centralizētu kopšanu sāksies 2022./2023. gada ziemas sezonā, kad paredzēts veikt centralizētus ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Šī teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits kultūras un izglītības iestāžu, valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ietvju centralizēta kopšana RVC un tā aizsargsjoslā  2022. gadā izmaksās 150 000 eiro. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas 9 tehnikas vienības. Pārējās RVC un tā aizsargjoslas ietves tīrīs iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.

Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā. Paredzams, ka visu pilsētas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana ziemā pašvaldībai gadā izmaksās aptuveni 3,2 miljonus eiro.

Ietvju centralizēta kopšana ziemas sezonā nozīmēs ietvju attīrīšanu no sniega, ietvju kaisīšanu ar smilts un sāls maisījumu, kā arī kaisāmā materiāla savākšanu no ietvēm pēc ziemas sezonas beigām. Tāpat kā līdz šim par pagalmu, kāpņu, ieeju, iebraucamo ceļu u.tml. tīrīšanu un kaisīšanu ziemā būs jārūpējas īpašniekiem vai namu apsaimniekotājiem.

Tāpat īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem arī turpmāk būs jāveic namu jumtu tīrīšanas rezultātā uz brauktuves un ietves sabirušā sniega savākšana. Pārējā laikā teritoriju, kurām piegulst ietves, īpašniekiem ietvju tīrība būs jānodrošina tāpat kā līdz šim, tai skaitā, veicot lapu un atkritumu savākšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, runājot par ieguvumiem no ietvju centralizētas kopšanas ziemā, uzsver: “Pirmkārt, ietvju kopšanu varēsim veikt ātrāk – strādājot jau naktīs. Lai, kad cilvēki dosies uz skolu un darbu, viņi jau staigātu pa sakoptām ietvēm. Otrkārt, ilgtermiņā ietvju kopšanu arī varēsim sinhronizēt ar ceļu tīrīšanu, lai darbi notiktu saskaņoti un savstarpēji netraucēti. Un trešais – mēs noteikti šo pakalpojumu attīstīsim tā, lai tehnikas vienības būtu aprīkotas ar GPS un citiem rīkiem, kas ļaus pārliecināties par to, ka darbi tiek veikti kvalitatīvi.” Reizē ar pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemas sezonā dome apstiprināja arī grozījumus, kas nosaka, ka dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus jeb atkala, nav spēkā ierobežojums izmantot tīru sāls tehniskā kaisāmo materiālu slīdamības mazināšanai. Tāpat precizēts, kāda veida sīkšķembiņas var izmantot ietvju kaisīšanai. Līdz šim noteikumi ļāva izmantot tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, taču no šīs ziemas nekustamo īpašumu uzturētāji varēs izmantot arī Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta, drupinātas grants sīkšķembiņas.

Lai rosinātu apkaimes iedzīvotājus piedalīties savas piemājas teritorijas apzaļumošanā un labiekārtošanā, iekārtojot balkonus, veidojot puķu kastes, ierīkojot puķu dobes un priekšdārziņus, kā arī sakopjot pagalmus pie daudzdzīvokļu namiem, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus līdz 10. jūnijam pieteikties konkursā „Sarkandaugavas dārznieks”.

Koki, krūmi, puķu dobes un ziedi balkonos ienes pilsētā dabas skaņas, krāsas un smaržas, uzlabo dzīves telpu un pilsētvides kvalitāti. Bieži novērots, ka pie daudzdzīvokļu namu kāpņu telpām iedzīvotāji radoši izpaužas, veidojot puķu dobes un apstādījumus, savukārt citas teritorijas ir atstātas novārtā. Šis novērojums pamudinājis Sarkandaugavas attīstības biedrību rosināt apkaimes iedzīvotājus pievērst uzmanību jau sakoptajām teritorijām un dot arī savu ieguldījumu apkaimes apzaļumošanā.

Alija Turlaja, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja: “Lai gan Sarkandaugava tiek uzskatīta par industriālu un tranzīta apkaimi, tā ir salīdzinoši ļoti zaļa vieta,  kuru būtu iespējams šķērsot, ejot cauri tikai zaļajām zonām – parkiem, skvēriem un pagalmiem. Pagalmi – tā ir iedzīvotāju privātā teritorija, kuru dzīvi un izskatu nosaka tas, cik un kādā veidā iedzīvotāji var un prot vienoties par kopējās telpas izmantošanu – vai prioritāte ir automašīnu stāvvietām, vai iespējams atrast vietu, kur novietot soliņu, izveidot velonovietni vai laukumiņu bērniem. Zaļās zonas ir neatņemama pagalmu sastāvdaļa. Un bieži vien zaļā zona ir panākama ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem – puķu dobēm, puķu kastēm, zaļajiem balkoniem vai apstādījumiem.”

Tādēļ, veicinot iedzīvotāju zaļās iniciatīvas, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus pieteikt savus balkonus, puķu kastes, priekšdārzus un daudzdzīvokļu namu pagalmus  konkursam “Sarkandaugavas dārznieks”. Konkursa nolikums un pieteikuma anketa pieejami biedrības mājas lapā www.sarkandaugavai.lv/sarkandaugavas-darznieks/, kā arī bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” (Sarkandaugavas ielā 24), konditorejā (Tilta ielā 4) un Sarkandaugavas filiālbibliotēkā (Aptiekas ielā 14).

Konkursā galvenokārt tiks vērtēta izveidotāja izdoma, nevis finansiālais ieguldījums. Konkursa izvērtēšanai tiks izveidota komisija, kuras sastāvā ietilpst divi ainavu arhitekti/dārznieki, divi citās Rīgas apkaimēs dzīvojoši iedzīvotāji, kā arī viens Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis. Dalībnieki tiks apbalvoti četrās kategorijās: Skaistākais/interesantākais balkons/ puķu kaste Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais priekšdārzs daudzdzīvokļu māju teritorijās Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais pagalms Sarkandaugavas apkaimē, kā arī tiks noteikta Facebook balsojuma simpātija. Konkursa noslēguma pasākums plānots 2019. gada 10. augustā.

Konkursu „Sarkandaugavas dārznieks” organizē Sarkandaugavas attīstības biedrība Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ietvaros. Konkursu atbalsta žurnāls „Dārza pasaule”.

Āgenskalna apkaimes biedrība kopā ar iedzīvotājiem un Pārdaugavas radošo centru ir izveidojusi pastaigu ceļvedi “Āgenskalna vietzīmes”, kas iepazīstina ar interesantām un iedzīvotāju iecienītām vietām, piedāvā vairākus pastaigu maršrutus un saistošus faktus par Pārdaugavas zaļāko apkaimi un tās vēsturi.

Ceļvedis “Āgenskalna vietzīmes” aktualizē kultūras un rekreācijas iespējas Āgenskalnā, vienlaikus rosinot iepazīt un novērtēt apkaimes savdabību un kultūrvēsturisko vērtību, stiprinot āgenskalniešu lokālpatriotismu un veicinot mūsdienīgas un pagātnes vērtības cienošas kultūrvides veidošanos Pārdaugavā.

Nākotnē plānots radīt arī digitālu ceļveža versiju, kas būtu ērti lietojama viedierīcēs un piedāvātu bagātīgāku ieskatu Āgenskalna kultūras, arhitektūras, sabiedriskās dzīves, pagātnes un nākotnes ainavā.

Jaunizveidotais ceļvedis bez maksas vasaras sezonā būs pieejams Āgenskalna tirgū, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla vīnu veikalā un kafejnīcā, laikmetīgās mākslas festivālā “Survival kit” Zeļļu ielā 25, kā arī citās publiskās vietās un pasākumos. Tāpat ceļvedi ikviens var aplūkot un lejupielādēt Pārdaugavas radošā centra mājaslapā pardaugavasradosais.lv.

Ceļvedis “Āgenskalna vietzīmes” ir tapis ar “Gandrs” poligrāfijas atbalstu un līdzfinansēts Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursa ietvaros.

Āgenskalna apkaimes biedrība ir 2018. gadā dibināta nevalstiskā organizācija ar mērķi pārstāvēt apkaimes iedzīvotāju viedokli dažādos jautājumos, kas saistīti ar apkaimes vides problēmu risināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūrvides saglabāšanu un attīstīšanu, infrastruktūras sakārtošanu, labiekārtošanu un attīstību. Nolūkā attīstīt Āgenskalna apkaimi un bagātināt tās dzīvi un daudzveidību, biedrībā apvienojušies dažādu profesiju pilsoniski aktīvi apkaimes iedzīvotāji.

Aicinām Vecmīlgrāvja iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē, vides vērtībām un tās kvalitāti. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Latviski: https://ej.uz/AptaujaV
Krieviski: https://ej.uz/OprosV

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar “Vecmīlgrāvja attīstības biedrību”.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook (https://www.facebook.com/DziveLidzasOstai)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017; lulfmi.lv)
Aptaujas kontaktpersona: Jānis Daugavietis (m. tālr.: 24664770; e-pasts: Janis.daugavietis@lulfmi.lv).

foruma infografika

Sestdien, 13. aprīlī, no plkst. 13.00 līdz 16.00 notiks iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi”, kurā aicināti piedalīties apkaimes un Rīgas iedzīvotāji, lai diskutētu par videi draudzīgu Āgenskalna attīstības vīziju, apzinātu citu apkaimju pieredzi, un kopīgi radītu konkrētus priekšlikumus publiski pieejamiem uzlabojumiem. 

Labākās iedzīvotāju idejas tiks pieteiktas un pretendēs uz pašvaldības finansējumu un īstenošanu līdzdalīgas budžetēšanas projekta ietvaros. Šogad pirmo reizi Rīgā arī pilsētas iedzīvotāji varēs lemt par līdzekļu piešķiršanu konkrētiem labiekārtošanas projektiem. Iecere paredz, ka projektus iesniegs apkaimju biedrības, tos izvērtēs komisija, kurā strādās arī sabiedrības pārstāvji, un labākās pieteiktās idejas nodos iedzīvotāju balsojumam. Lielāko iedzīvotāju atbalstu guvušās idejas pašvaldība īstenos par budžeta līdzekļiem.

Iedzīvotāji var piedāvāt visdažādākās idejas, kas uzlabo apkaimi, piemēram, skvēra labiekārtošanu, bērnu laukuma izveidi, gājēju pārejas ierīkošanu. Svarīgākais nosacījums – piedāvātajam objektam ir jābūt publiski pieejamam un jāatrodas uz pašvaldībai piederošas zemes.

Forumā par iedzīvotāju ideju ietērpšanu konkrētās aprisēs rūpēsies iniciatīvas “IdejuTALKA” autors, vietrades eksperts Mārcis Rubenis.

Iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi” notiks Talsu ielā 1, “Dirty Deal Teatro” telpās.

Iedzīvotāju forumu rīko Āgenskalna apkaimes biedrība. Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

https://www.facebook.com/agenskalnam/