Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas dome atbalsta pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemā

Rīgas domes sēdē 21. septembrī atbalstīti grozījumi saistošajos noteikumos, kas paredz galvaspilsētā trīs gadu laikā pakāpeniski pāriet uz ietvju centralizētu kopšanu ziemā, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā.

Pakāpeniska pāreja uz pie ielām esošo ietvju centralizētu kopšanu sāksies 2022./2023. gada ziemas sezonā, kad paredzēts veikt centralizētus ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Šī teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits kultūras un izglītības iestāžu, valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ietvju centralizēta kopšana RVC un tā aizsargsjoslā  2022. gadā izmaksās 150 000 eiro. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas 9 tehnikas vienības. Pārējās RVC un tā aizsargjoslas ietves tīrīs iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.

Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā. Paredzams, ka visu pilsētas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana ziemā pašvaldībai gadā izmaksās aptuveni 3,2 miljonus eiro.

Ietvju centralizēta kopšana ziemas sezonā nozīmēs ietvju attīrīšanu no sniega, ietvju kaisīšanu ar smilts un sāls maisījumu, kā arī kaisāmā materiāla savākšanu no ietvēm pēc ziemas sezonas beigām. Tāpat kā līdz šim par pagalmu, kāpņu, ieeju, iebraucamo ceļu u.tml. tīrīšanu un kaisīšanu ziemā būs jārūpējas īpašniekiem vai namu apsaimniekotājiem.

Tāpat īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem arī turpmāk būs jāveic namu jumtu tīrīšanas rezultātā uz brauktuves un ietves sabirušā sniega savākšana. Pārējā laikā teritoriju, kurām piegulst ietves, īpašniekiem ietvju tīrība būs jānodrošina tāpat kā līdz šim, tai skaitā, veicot lapu un atkritumu savākšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, runājot par ieguvumiem no ietvju centralizētas kopšanas ziemā, uzsver: “Pirmkārt, ietvju kopšanu varēsim veikt ātrāk – strādājot jau naktīs. Lai, kad cilvēki dosies uz skolu un darbu, viņi jau staigātu pa sakoptām ietvēm. Otrkārt, ilgtermiņā ietvju kopšanu arī varēsim sinhronizēt ar ceļu tīrīšanu, lai darbi notiktu saskaņoti un savstarpēji netraucēti. Un trešais – mēs noteikti šo pakalpojumu attīstīsim tā, lai tehnikas vienības būtu aprīkotas ar GPS un citiem rīkiem, kas ļaus pārliecināties par to, ka darbi tiek veikti kvalitatīvi.” Reizē ar pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemas sezonā dome apstiprināja arī grozījumus, kas nosaka, ka dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus jeb atkala, nav spēkā ierobežojums izmantot tīru sāls tehniskā kaisāmo materiālu slīdamības mazināšanai. Tāpat precizēts, kāda veida sīkšķembiņas var izmantot ietvju kaisīšanai. Līdz šim noteikumi ļāva izmantot tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, taču no šīs ziemas nekustamo īpašumu uzturētāji varēs izmantot arī Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta, drupinātas grants sīkšķembiņas.

Aicina piedalīties konkursā zaļākai Sarkandaugavai

Lai rosinātu apkaimes iedzīvotājus piedalīties savas piemājas teritorijas apzaļumošanā un labiekārtošanā, iekārtojot balkonus, veidojot puķu kastes, ierīkojot puķu dobes un priekšdārziņus, kā arī sakopjot pagalmus pie daudzdzīvokļu namiem, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus līdz 10. jūnijam pieteikties konkursā „Sarkandaugavas dārznieks”.

Koki, krūmi, puķu dobes un ziedi balkonos ienes pilsētā dabas skaņas, krāsas un smaržas, uzlabo dzīves telpu un pilsētvides kvalitāti. Bieži novērots, ka pie daudzdzīvokļu namu kāpņu telpām iedzīvotāji radoši izpaužas, veidojot puķu dobes un apstādījumus, savukārt citas teritorijas ir atstātas novārtā. Šis novērojums pamudinājis Sarkandaugavas attīstības biedrību rosināt apkaimes iedzīvotājus pievērst uzmanību jau sakoptajām teritorijām un dot arī savu ieguldījumu apkaimes apzaļumošanā.

Alija Turlaja, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja: “Lai gan Sarkandaugava tiek uzskatīta par industriālu un tranzīta apkaimi, tā ir salīdzinoši ļoti zaļa vieta,  kuru būtu iespējams šķērsot, ejot cauri tikai zaļajām zonām – parkiem, skvēriem un pagalmiem. Pagalmi – tā ir iedzīvotāju privātā teritorija, kuru dzīvi un izskatu nosaka tas, cik un kādā veidā iedzīvotāji var un prot vienoties par kopējās telpas izmantošanu – vai prioritāte ir automašīnu stāvvietām, vai iespējams atrast vietu, kur novietot soliņu, izveidot velonovietni vai laukumiņu bērniem. Zaļās zonas ir neatņemama pagalmu sastāvdaļa. Un bieži vien zaļā zona ir panākama ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem – puķu dobēm, puķu kastēm, zaļajiem balkoniem vai apstādījumiem.”

Tādēļ, veicinot iedzīvotāju zaļās iniciatīvas, Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus pieteikt savus balkonus, puķu kastes, priekšdārzus un daudzdzīvokļu namu pagalmus  konkursam “Sarkandaugavas dārznieks”. Konkursa nolikums un pieteikuma anketa pieejami biedrības mājas lapā www.sarkandaugavai.lv/sarkandaugavas-darznieks/, kā arī bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” (Sarkandaugavas ielā 24), konditorejā (Tilta ielā 4) un Sarkandaugavas filiālbibliotēkā (Aptiekas ielā 14).

Konkursā galvenokārt tiks vērtēta izveidotāja izdoma, nevis finansiālais ieguldījums. Konkursa izvērtēšanai tiks izveidota komisija, kuras sastāvā ietilpst divi ainavu arhitekti/dārznieki, divi citās Rīgas apkaimēs dzīvojoši iedzīvotāji, kā arī viens Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis. Dalībnieki tiks apbalvoti četrās kategorijās: Skaistākais/interesantākais balkons/ puķu kaste Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais priekšdārzs daudzdzīvokļu māju teritorijās Sarkandaugavas apkaimē; skaistākais/sakoptākais pagalms Sarkandaugavas apkaimē, kā arī tiks noteikta Facebook balsojuma simpātija. Konkursa noslēguma pasākums plānots 2019. gada 10. augustā.

Konkursu „Sarkandaugavas dārznieks” organizē Sarkandaugavas attīstības biedrība Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ietvaros. Konkursu atbalsta žurnāls „Dārza pasaule”.

Āgenskalna iedzīvotāji rada savas apkaimes ceļvedi

Āgenskalna apkaimes biedrība kopā ar iedzīvotājiem un Pārdaugavas radošo centru ir izveidojusi pastaigu ceļvedi “Āgenskalna vietzīmes”, kas iepazīstina ar interesantām un iedzīvotāju iecienītām vietām, piedāvā vairākus pastaigu maršrutus un saistošus faktus par Pārdaugavas zaļāko apkaimi un tās vēsturi.

Ceļvedis “Āgenskalna vietzīmes” aktualizē kultūras un rekreācijas iespējas Āgenskalnā, vienlaikus rosinot iepazīt un novērtēt apkaimes savdabību un kultūrvēsturisko vērtību, stiprinot āgenskalniešu lokālpatriotismu un veicinot mūsdienīgas un pagātnes vērtības cienošas kultūrvides veidošanos Pārdaugavā.

Nākotnē plānots radīt arī digitālu ceļveža versiju, kas būtu ērti lietojama viedierīcēs un piedāvātu bagātīgāku ieskatu Āgenskalna kultūras, arhitektūras, sabiedriskās dzīves, pagātnes un nākotnes ainavā.

Jaunizveidotais ceļvedis bez maksas vasaras sezonā būs pieejams Āgenskalna tirgū, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla vīnu veikalā un kafejnīcā, laikmetīgās mākslas festivālā “Survival kit” Zeļļu ielā 25, kā arī citās publiskās vietās un pasākumos. Tāpat ceļvedi ikviens var aplūkot un lejupielādēt Pārdaugavas radošā centra mājaslapā pardaugavasradosais.lv.

Ceļvedis “Āgenskalna vietzīmes” ir tapis ar “Gandrs” poligrāfijas atbalstu un līdzfinansēts Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursa ietvaros.

Āgenskalna apkaimes biedrība ir 2018. gadā dibināta nevalstiskā organizācija ar mērķi pārstāvēt apkaimes iedzīvotāju viedokli dažādos jautājumos, kas saistīti ar apkaimes vides problēmu risināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūrvides saglabāšanu un attīstīšanu, infrastruktūras sakārtošanu, labiekārtošanu un attīstību. Nolūkā attīstīt Āgenskalna apkaimi un bagātināt tās dzīvi un daudzveidību, biedrībā apvienojušies dažādu profesiju pilsoniski aktīvi apkaimes iedzīvotāji.

Vecmīlgrāvja iedzīvotāju aptauja par dzīvi apkaimē un vides vērtībām

Aicinām Vecmīlgrāvja iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē, vides vērtībām un tās kvalitāti. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Latviski: https://ej.uz/AptaujaV
Krieviski: https://ej.uz/OprosV

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar “Vecmīlgrāvja attīstības biedrību”.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook (https://www.facebook.com/DziveLidzasOstai)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017; lulfmi.lv)
Aptaujas kontaktpersona: Jānis Daugavietis (m. tālr.: 24664770; e-pasts: Janis.daugavietis@lulfmi.lv).

Aicina iedzīvotājus radīt idejas Āgenskalna publiskās ārtelpas uzlabošanai

foruma infografika

Sestdien, 13. aprīlī, no plkst. 13.00 līdz 16.00 notiks iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi”, kurā aicināti piedalīties apkaimes un Rīgas iedzīvotāji, lai diskutētu par videi draudzīgu Āgenskalna attīstības vīziju, apzinātu citu apkaimju pieredzi, un kopīgi radītu konkrētus priekšlikumus publiski pieejamiem uzlabojumiem. 

Labākās iedzīvotāju idejas tiks pieteiktas un pretendēs uz pašvaldības finansējumu un īstenošanu līdzdalīgas budžetēšanas projekta ietvaros. Šogad pirmo reizi Rīgā arī pilsētas iedzīvotāji varēs lemt par līdzekļu piešķiršanu konkrētiem labiekārtošanas projektiem. Iecere paredz, ka projektus iesniegs apkaimju biedrības, tos izvērtēs komisija, kurā strādās arī sabiedrības pārstāvji, un labākās pieteiktās idejas nodos iedzīvotāju balsojumam. Lielāko iedzīvotāju atbalstu guvušās idejas pašvaldība īstenos par budžeta līdzekļiem.

Iedzīvotāji var piedāvāt visdažādākās idejas, kas uzlabo apkaimi, piemēram, skvēra labiekārtošanu, bērnu laukuma izveidi, gājēju pārejas ierīkošanu. Svarīgākais nosacījums – piedāvātajam objektam ir jābūt publiski pieejamam un jāatrodas uz pašvaldībai piederošas zemes.

Forumā par iedzīvotāju ideju ietērpšanu konkrētās aprisēs rūpēsies iniciatīvas “IdejuTALKA” autors, vietrades eksperts Mārcis Rubenis.

Iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi” notiks Talsu ielā 1, “Dirty Deal Teatro” telpās.

Iedzīvotāju forumu rīko Āgenskalna apkaimes biedrība. Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

https://www.facebook.com/agenskalnam/

Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotāju aptauja par dzīvi apkaimē un vides vērtībām

,
Dzīve līdzās ostai infografika

Aicinām Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē, vides vērtībām un tās kvalitāti. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Latviski: https://ej.uz/AptaujaB
Krieviski: https://ej.uz/OprosB

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar Bolderājas un Daugavgrīvas aktīvistiem.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;
  • Ja uz aptaujas jautājumiem Jums vieglāk atbildēt pa tālruni, lūdzu sazinieties ar mums (Jānis Daugavietis, m.t.: 24664770; e-pasts: janis.daugavietis@lulfmi.lv).

Saites uz aptaujas anketu:

Latviski: https://ej.uz/AptaujaB (http://aptauja.garamantas.lv/index.php/993596?lang=lv)
Krieviski: https://ej.uz/OprosB (http://aptauja.garamantas.lv/index.php/993596?lang=ru)

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook (https://www.facebook.com/DziveLidzasOstai)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017; http://lulfmi.lv)
Aptaujas kontaktpersona: Jānis Daugavietis (m. tālr.: 24664770; e-pasts: Janis.daugavietis@lulfmi.lv).

Koka ēku renovācijas centrs KOKA RĪGA aicina interesentus uz lekciju par dabīgo materiālu izmantošanu ēku siltināšanā

,
Kokašķiedras infografika

Koka ēku renovācijas centrs KOKA RĪGA aicina interesentus uz lekciju par dabīgo materiālu izmantošanu ēku siltināšanā. Šoreiz lekcija veltīta kaņepēm un kokšķiedrai.

Lekcija būs interesanta ikvienam, bet jo īpaši cilvēkiem, kam ir savs īpašums un jārisina dažādi ar siltināšanu saistīti jautājumi – sākot no logu siltināšanas beidzot ar ārsienu siltināšanu.  Par materiāliem un to pielietojumu stāstīs Harijs Tučs no uzņēmuma ”RBB Būve”

Ar šo lekciju KOKA RĪGA turpina lekciju ciklu, kas veltīts praktiskajai koka ēku uzturēšanai un renovācijai. Turpmākajos mēnešos paredzētas lekcijas par regulāri veicamajiem darbiem fasādes sakopšanā, lineļļas krāsām un vaskiem, kā arī namīpašnieku pieredzes stāsti, kas iedvesmos nebaidīties ķerties pie sen atliktajiem renovācijas darbiem.

Lekcijas norises laiks un vieta: 21.marts plkst. 18.00  koka ēku renovācijas centra KOKA RĪGA telpās Krāsotāju ielā 12.  Dalība bez maksas.

Pieteikšanās, rakstot e-pastu uz irita.antonevica@riga.lv

 

Kanepju šķiedra

Trīsciemieši izveidojuši video stāstu par savu apkaimi

Trīsciemieši un citu Rīgas apkaimju iedzīvotāji, kuri vēlas uzlabot dzīvi savā apkārtnē, aicināti noskatīties īsfilmu, kas tapusi, uzsākot Trīsciema biedrības piektās darbības gadu. Filma veidota, lai parādītu mūsu apkaimes skaistumu, tās iedzīvotāju aktivitāti, aicinātu piebiedroties Trīsciema biedrības pasākumiem, kā arī rosinātu pārējās apkaimes rast vienojošu enerģiju savu interešu piepildīšanai. Īsfilma balstīta uz ticamiem faktiem, lomās – Trīsciema iedzīvotāji. Filma tapusi, izmantojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas projektu finansējumu. Trīsciema biedrības valde pateicas visiem iesaistītajiem par atbalstu.

STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS

STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS

Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas teritoriālās organizācijas projekta «Būt Strazdumuižā!» ietvaros veicām Strazdumuižas Neredzīgo ciemata labiekārtošanas darbus — ierakām informatīvos norāžu stabus, kuri apkaimes iedzīvotājiem,  sadarbības partneriem un vienkārši ciemata apmeklētājiem palīdzēs atrast šādas organizācijas:

– Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB),
– LNB Tiflotehnikas nodaļa,
– LNB Strazdumuižas teritoriālā organizācija,
– LNB Rīgas pilsētas teritoriālā organizācija,
– LNB Strazdumuižas dienas centrs,
– LNB Strazdumuižas klubs,
– SIA «LNB Rehabilitācijas centrs»,
– Latvijas Neredzīgo bibliotēka,
– LNB žurnāls Rosme,
– LNB Rehabilitācijas centrs dienesta viesnīca.

Esam atkal guvuši ko vērtīgu šīs apkaimes attīstībai, tāpēc leposimies ar to un sargāsim!

Esam no sirds pateicīgi mūsu stiprajiem palīgiem Vilim Hofmanim un Andrejam Dābolam! Un sakām lielu, lielu paldies mūsu stiprajam atbalstam — SIA «Strazdumuiža»! Bez jūsu visu palīdzības šis nebūtu panākts! Paldies arī par sadarbību SIA „Latsign”.

Informatīvās norāžu zīmes  uzstādītas ar finansiālu atbalstu no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS

Āgenskalna apkaimes biedrība aicina iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus apkaimes uzlabošanai

Āgenskalna apkaimes biedrība aicina iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus apkaimes uzlabošanai

 

Āgenskalna apkaimes biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus iesniegt savus priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem Āgenskalna publiskajā ārtelpā, vides pieejamībā, apstādījumu uzturēšanā, aktīvās atpūtas zonu pieejamībā bērniem un pieaugušajiem, satiksmes organizācijā, gājēju un velotransporta infrastruktūrā un citās jomās. Āgenskalna apkaimes biedrība pēc priekšlikumu apkopošanas izvērtēs, kurus no tiem kopā ar iedzīvotājiem un pašvaldību ir iespējams sākt īstenot nekavējoties, bet kuru ierosinājumu realizācijai nepieciešama nopietnāka izpēte un saskaņošana.

 

“Iedzīvotāji savas dzīvesvietas apkārtni pārzina vislabāk, tādēļ plānojot un uzsākot apkaimes biedrības aktivitātes, vispirms vēlamies uzklausīt un apkopot Āgenskalna iedzīvotāju priekšlikumus savas apkārtnes uzlabošanai. Tie var būt visdažādākie ierosinājumi, kas dzīvošanu mūsu apkaimē padara patīkamāku, ērtāku, drošāku, piemēram, par jaunu koku stādīšanu, bērnu laukuma ierīkošanu, soliņu uzstādīšanu, gājēju pārejas vai “guļošā policista” izveidošanu. Iedzīvotāju idejas un priekšlikumi var būtiski palīdzēt pašvaldības dienestiem, labiekārtojot apkaimi, tādēļ Āgenskalna apkaimes biedrība iecerējusi cieši sadarboties arī ar Pārdaugavas izpilddirekciju,” skaidro Āgenskalna apkaimes biedrības valdes locekle Inese Roze.

 

Āgenskalna iedzīvotāji savus priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim aicināti nosūtīt uz Āgenskalna apkaimes biedrības e-pasta adresi agenskalnam@gmail.com. Ar biedrību iespējams sazināties arī sociālajā tīklā Facebook facebook.com/agenskalnam un sociālajā tīklā Twitter twitter.com/agenskalnam.

 

Āgenskalna apkaimes biedrība izveidota šā gada vasarā. To dibinājuši Āgenskalna iedzīvotāji, kuri, iesaistot un aktīvi sadarbojoties ar citiem iedzīvotājiem, vēlas veicināt apkaimes ilgtspējīgu attīstību. Biedrība iecerējusi nodarboties ar Āgenskalna vides un infrastruktūras pilnveidošanu un aizsardzību, veicināt zinātnes, kultūras un mākslas attīstību Āgenskalna apkaimē, darboties kā kontaktpunkts ideju apmaiņai starp pilsoniski aktīviem Āgenskalna iedzīvotājiem, apzināt Āgenskalna apkaimē esošās kultūrvēsturiskās vērtības un sekmēt to saglabāšanu, kā arī īstenot citas aktivitātes.

 

“Rīgas iedzīvotāji arvien biežāk vēlas iesaistīties savas dzīvesvietas, savas apkaimes sakopšanā, sakārtošanā un uzlabošanā. Arī Āgenskalnā pēdējos gados ir pieaugusi pilsoniskā aktivitāte, iedzīvotāji vēlas piedalīties dažādu ar apkaimi saistītu jautājumu lemšanā, dzīves vides kvalitātes uzlabošanā. Apkaimes biedrības izveide ir svarīgs solis, lai iedzīvotāju vēlmes un idejas apkopotu, un ievirzītu daudz organizētākā gultnē nekā tas bijis līdz šim. Par cilvēku ieinteresētību līdzdarboties savas apkaimes attīstībā pārliecinājāmies Āgenskalna tirgus darbības atjaunošanas pasākumos, kuru laikā informējām par biedrības dibināšanu. Biedrība ir atvērta gan jauniem biedriem, gan kopīgam darbam ar apkaimes iedzīvotājiem,” stāsta Āgenskalna apkaimes biedrības valdes priekšsēdētājs Roberts Kārkliņš.

 

Āgenskalna apkaimes biedrība ir kļuvusi par Rīgas Apkaimju alianses biedru. Līdzdalība šajā nevalstiskajā organizācijā stiprina apkaimju biedrību darbības jaudu un pozīcijas, pārstāvot iedzīvotāju intereses komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm. Patlaban Rīgas Apkaimju alianses dienaskārtībā ir jautājums par līdzdalības budžetēšanas sistēmas ieviešanu Rīgā, kas ļautu rīdziniekiem lemt par pilsētas budžeta noteiktas daļas izlietojumu.