Arhīvs birkai: Pilsētvide

Uzņēmējiem Rīgā pieejams jauns parkletu tipveida risinājums

Pagājušajā gadā, Rīgas dome, lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad, līdzšinējo trīs parkletu tipveida risinājumu vietā piedāvājot arī ceturto risinājumu.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50 % no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Līdz šim uzņēmējiem bija jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem, taču šogad līdzfinansēšanai tiek piedāvāts arī ceturtais risinājums ar jumta konstrukciju. Ar visiem parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

• jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
• jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no trim līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
• jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
• jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.
• uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

✅ Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Viesturdārzā sāksies vērienīga bērnu rotaļu laukuma atjaunošana un paplašināšana

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā sāks vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā tiks uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas rotaļu iekārtas, labiekārtojuma elementi un ierīkoti ainaviski apstādījumi.

“Šis ir ilgi gaidīts projekts ar iecerēm pilnībā pārveidot Viesturdārzu, izveidojot jaunu rotaļu laukumu dažādu vecumu bērniem, vingrošanas elementus, apgaismojumu, celiņus un apstādījumus. Šis būs viens no modernākajiem bērnu rotaļu laukumiem Rīgā un jau šoruden varēs iepriecināt savus mazos apmeklētājus!”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projekta laikā paredzēts nomainīt visas esošās rotaļu iekārtas uz jaunām un paplašināt laukuma platību, izveidojot smilts seguma rotaļu zonu pašiem mazākajiem un gumijas seguma rotaļu zonu lielākiem bērniem, kuras atdalīs parka celiņš un gumijas seguma reljefu vaļņa veidolā. Visi rotaļu elementi tiks izgatavoti no dabiskas robīnijas koksnes. Tiks uzstādītas dažādas rotaļu iekārtas fiziskām aktivitātēm, kā arī muzikāli, attīstoši un izglītojoši elementi.

Tāpat ierīkos jaunu rotaļu laukuma apgaismojumu, uzstādot 12 jaunus apgaismes ķermeņus, kā arī atjaunos un uzstādīs desmit soliņus, sešas velo novietnes un 460 m2 platībā ierīkos ziedošu krūmu un puķu stādījumus.

Ar dažādiem dekoratīviem elementiem tiks radīta vietas identitāti raksturojoša parka telpa, radot sasaisti ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi parka vēsturē.

Būvdarbu laikā bērnu rotaļu laukums Viesturdārzā būs slēgts un pašvaldība aicina tikmēr izmantot tuvumā esošā Kronvalda parka bērnu rotaļu laukumus. Aicinām saprotoši pieņemt šīs vasaras neērtības, lai pēc tam visi tiktos atjaunotā, paplašinātā un izgaismotā bērnu rotaļu laukumā Viesturdārzā!

Būvdarbus veiks SIA “Fixman”, līguma summa 362 315 eiro bez PVN. Darbi jāveic līdz oktobra beigām.

Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli.

 

Aicina diskutēt par Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību pilsētas centrā

Otrdien, 11. jūnijā, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus piedalīties seminārā “Rīga top zaļāka! Pilsētas “zaļie” risinājumi un izaicinājumi”, lai kopīgi apspriestu pašvaldības vīziju un izaicinājumus, kā pilsētas centru padarīt zaļu, ilgtspējīgu un patīkamu iedzīvotājiem.

“Vasaras svelmē visvairāk izjūtām un novērtējam zaļās vides ieguvumus, ko tā dod gan cilvēkam, jo koku ēnā ir iespēja patverties no karstuma, gan videi. Rīga ir zaļa pilsēta, tomēr mums vēl ir daudz darāmā, lai arī ielu telpa kļūtu zaļāka un cilvēkiem draudzīgāka. Aicinu visus interesentus, kuriem rūp pilsētvide, piedalīties seminārā, lai apspriestu Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

✅ Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.30 un tajā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, kā arī mediju pārstāvji.

Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Skatītājiem, kuri semināram pievienosies attālināti, būs iespēja uzdot savus jautājumus vietnē slido.com.

Programma:

  • 14.00 – 14.05 – Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps atklāj pasākumu;
  • 14.05 – 14.20 – Pētījuma “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju dzīves kvalitāte” rezultāti / SIA “Aptauju Centrs”;
  • 14.20 – 14.40 – Rīgas vīzija par pilsētas zaļināšanu un labas pilsētvides principi. Izaicinājumi publiskās ārtelpas veidošanā un starpinstitucionālā sadarbība / Rīgas pilsētas arhitekta dienests;
  • 14.40 – 15.40 – Paneļdiskusija “Rīgas zaļināšanas vīzija. Starpinstitūciju sadarbība – labas pilsētvides veidošanas pamats”/ Piedalās eksperti no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Labie koki”;
  • 15.40 – 15.55 – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns 2027. – 2031. gadam / Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments;
  • 15.55 – 16.25 – Atbildes uz jautājumiem;
  • 16.25 – 16.30 – Kopsavilkums/ Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Informējam, ka semināra laikā fotografēs un filmēs. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes FLICKR kontā.

 

Latgales ielas ēku īpašnieki un apsaimniekotāji var saņemt jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes

Rīgas pašvaldība izgatavojusi ielu nosaukumu un ēku adrešu numuru zīmes ar Latgales ielas nosaukumu un, sākot ar pirmdienu, 3. jūniju, ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji tās var saņemt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Daugavpils ielā 31.

“Šobrīd noslēdzas pēdējais posms ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanā, jo iedzīvotāji no šodienas var saņemt Latgales ielas plāksnes. Maskavas vārds Rīgā vairs nav nedz ielas, nedz nama, nedz apkaimes nosaukumā. Paldies gan Rīgas domes darbiniekiem, gan rīdziniekiem par iesaisti un par nacionālās stājas stiprināšanu,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

🟩 Lai saņemtu jaunās zīmes, ēku īpašnieki un apsaimniekotāji aicināti vismaz vienu dienu iepriekš pieteikt savu vizīti, zvanot pa tālruni 80000800, lai centra darbinieki var savlaicīgi rezervēt laiku un sagatavot konkrētajam īpašumam paredzētās zīmes.

Ja ēkas īpašnieks nevar personīgi atnākt un saņemt jaunās zīmes, tad tās var saņemt arī personas, kas dzīvo vai kurām konkrētajā ēkā pieder īpašums. Uzrādot personas apliecinošu dokumentu un parakstot apliecinājumu par zīmju saņemšanu, persona uzņemsies pilnu atbildību un pienākumu zīmi uz ēkas nomainīt. Īpašuma tiesību apliecinošs dokuments nav jāuzrāda.

🟩 Lai sakārtotu pilsētvidi un likvidētu pilsētā vecos ielu nosaukumus, pašvaldība aicina ēku īpašniekus un apsaimniekotājus nekavēties ar to izņemšanu un izvietošanu. Jaunās zīmes pēc to saņemšanas pie ēkām jāizvieto vienas nedēļas laikā. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju kontroli par zīmju nomaiņu pašvaldība sāks jūnijā, kad tās būs saņēmuši arī Latgales ielā esošo ēku īpašnieki un apsaimniekotāji.

Lai zīmju izsniegšanas process noritētu raitāk, pašvaldība ar lielākajiem apsaimniekotājiem un ēku īpašniekiem sazinās individuāli. Zīmes ar Latgales ielas nosaukumu jau izsniegtas bērnudārzu, skolu un citu sabiedrisko ēku pārvaldniekiem. Tāpat zīmes, kas ir paredzētas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā esošajām 116 ēkām, jau ir nogādātas pārvaldniekam un sākta to nomaiņa.

Iespēju robežās pašvaldība sazinās ar ēku īpašniekiem, bet ir gadījumi, kad to nevar izdarīt, jo īpašnieki ir ārzemnieki vai pašvaldībai nav pieejama īpašnieku kontaktinformācija. Tādēļ iedzīvotāji, kuri dzīvo vai strādā Latgales ielā, aicināti atgādināt savas ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam par jauno zīmju saņemšanu un izvietošanu.

Ņemot vērā, ka līdz šim tik apjomīgs ielu nosaukumu zīmju nomaiņas process nav bijis, pašvaldība prognozē, ka jauno zīmju izsniegšana un nomaiņa turpināsies visu vasaru. Jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes jau no marta beigām tiek izsniegtas Emīlijas Benjamiņas un Lastādijas ielu adresēm, bet no aprīļa vidus tās tiek izsniegtas Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa ielās esošo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Kopumā līdz šim iedzīvotāji ir izņēmuši zīmes 77% adrešu, kas atrodas šajās ielās, bet zīmes ar Latgales ielas nosaukumiem izsniegtas jau 30% adrešu.

Zīmju izgatavošana ar Latgales ielu nosaukumu bija īpaši laikietilpīga, jo tā ir otra garākā iela Rīgā, kur kopumā ir 575 adreses. Pašvaldībai bija precīzi jāapzina katrai adresei nepieciešamo zīmju veidi un skaits, kā arī jāorganizē papildu iepirkums to izgatavošanai.

🟩 Vairāk informācijas par jauno ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanu un izvietošanu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/jaunie-ielu-nosaukumi

 

Līdzdalības budžeta konkursam rīdzinieki iesnieguši 30 ideju projektus

No 11. marta līdz 31. maijam rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 30 ideju projektus 22 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi.

Līdz ar projektiem rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai apkaimēs, iesniegtas arī vairākas idejas satiksmes mierināšanai un gājēju drošības uzlabošanai pilsētā.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus – no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Juglas un viens pieteikums no Purvciema. Arī Latgales apkaime izrādījusi plašu iniciatīvu un iesniegusi kopā astoņus projektus.

Lielākais pieteikumu skaits saņemts pērn – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs.

🔹 Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās:

  • Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz Jāņiem. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam;
  • Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas vasaras beigās komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē balso.riga.lv. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa oktobra garumā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, paredzot viena projekta īstenošanai līdz 100 000 eiro.

 Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti būs ieviešams no 2025. gada.

 

Dreiliņkalns būs pieejams visiem iedzīvotājiem

Dreiliņkalnā sākta žoga demontāža un tuvākajā laikā kalns būs pieejams iedzīvotājiem. Pēc žoga noņemšanas pašvaldība turpinās veikt vides monitoringu un sāks darbu pie visas apkārtnes infrastruktūras labiekārtošanas.

 “Dreiliņkalna žoga demontāža ir vēsturisks notikums, kas padara iedzīvotājiem pieejamu iepriekš degradētu teritoriju, kur kādreiz atradies atkritumu poligons. Ir virkne ieceru, kā kalnu un apkārtni padarīt dzīvu – veidojot tur labiekārtojumus brīvā laika pavadīšanai. Tā ir lieliska vieta sporta infrastruktūras attīstībai, kur kalna pakājē varētu veidot regbija, futbola vai florbola laukumus. Savukārt pašā kalnā varētu domāt par velo, slēpošanas vai pastaigu elementiem,” par nākotnes iecerēm stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Dreiliņkalns savieno trīs apkaimes – Purvciemu, Pļavniekus un Dreiliņus. Tā ir vieta, kur iespējams satikties vairāku apkaimju iedzīvotājiem, kur jau pērn tika svinēti plaši apmeklēti apkaimju svētki. Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti pašvaldība nākotnē plāno labiekārtot kalna apkārtni, uzlabot kalna ainavu un domās par videi draudzīgu risinājumu ieviešanu, lai saglabātu dabas daudzveidību. Dreiliņkalna apkārtnes attīstīšana būs solis uz priekšu mūsdienīgas un draudzīgas pilsētvides izveidē.

“Faktiski ar Dreiliņkalna sētas demontāžu sākam darbu pie teritorijas attīstības koncepcijas – aicināsim iedzīvotājus, sporta un nevalstiskās organizācijas sniegt priekšlikumus par teritorijas attīstību, lai līdz šī gada beigām būtu jau skaidrākas ieceres un to iespējamais finansējums. Jā – būs arī ideju konkurss par nosaukumu,” skaidro V. Zeps.

Žoga demontāža saskaņota ar Valsts vides dienestu. Pēc žoga noņemšanas teritorijā tiks uzstādīti arī plakāti, lai informētu iedzīvotājus par ierobežojumiem uz kalna. Dreiliņkalnā aizliegts braukt ar smago tehniku, aizliegts pulcēties lielām cilvēku masām, tāpat aizliegts bojāt kalna segumu, durt un rakt, kā arī piegružot rekultivētās izgāztuves teritoriju

Pie Bābelītes ezera peldvietas pacelts Zilais karogs

Bābelītes ezera peldvietā pirmo reizi pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Kopumā šogad Zilais karogs plīvo trīs Rīgas peldvietās, arī Vecāķos un Vakarbuļļos.

 “Patiess prieks, ka šogad Zilo karogu paceļam pie Bābelītes ezera un varam lepoties ar trīs Rīgas peldvietu izcilu kvalitāti. Bābelītes ezera peldvieta ir izpildījusi visus starptautiskos vides standartus, lai tajā varētu plīvot Zilais karogs. Bābelītes ezera teritorijas labiekārtojumi turpināsies. Teritorijā tiks uzstādīti jauni soliņi, galdi, pārģērbšanās kabīnes, kā arī citi labiekārtojumi un tiks izveidots bērnu laukumiņš. Aicinu visus peldvietas apmeklētājus atpūsties droši un rūpēties, lai pēc sevis atstātu tīras un kārtīgas peldvietas,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs ir gandarīts, ka Rīgas pašvaldība šobrīd ir viena no līderēm starp Latvijas pašvaldībām peldvietām piešķirto Zilo karogu skaita ziņā: “Ja ilgus gadus Rīgai bija divas Zilā karoga peldvietas – Vakarbuļļos un Vecāķos – tad šogad, piepulcējoties Bābelītes peldvietai, Rīgai to jau ir trīs.”

Vakarbuļļu peldvietā karogu šogad tiks pacelts jau 17. reizi, Vecāķu peldvietā  – 7. reizi, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Tāpat ir arī virkne labiekārtotu aktīvo atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām netiek nodrošināta glābšanas uz ūdens dienesta  glābēju darbība.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītava Lucavsalā

No 2024. gada 3. jūnija līdz 30. augustam Lucavsalā būs atvērta Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītava. Tās darbdienās strādās no 12.00 līdz 17.00, bet brīvdienās un svētku dienās no 11.00 līdz 18.00. 

Lasītavai sagādātas ap 250 izklaidējoša un izzinoša satura grāmatas no bibliotēkas dāvinājumu un dubletu krājuma – daiļliteratūra, nozaru literatūra un grāmatas bērniem. Būs pieejami arī tematiski daudzveidīgi žurnāli. Pludmales lasītavā apmeklētājus apkalpos profesionāli RCB darbinieki.

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina pludmales apmeklētājus lasīt grāmatas un žurnālus, kas nav jāņem līdzi no mājām, bet ir pieejami uz vietas Lucavsalā. Lasītavas lietošanas noteikumi paredz, ka, dodoties prom no pludmales, paņemtās grāmatas un žurnāli jāatstāj plauktā, lai nākamajā dienā tos atkal varētu turpināt lasīt.

Bērni lasītavā varēs ne tikai lasīt, bet arī spēlēt spēles, zīmēt, krāsot, kā arī risināt dažādus atjautības uzdevumus.

Sliktos laikapstākļos lasītava būs slēgta!

Pludmales bibliotēkas darbojas visā pasaulē. Tie var būt gan vienkārši grāmatu plaukti vai pašapkalpošanās kioski, gan nelielas telpas, kurās strādā bibliotekāri, kas reģistrē paņemtās grāmatas un vajadzības gadījumā sazinās ar stacionāro publisko bibliotēku, ja lasītājs vēlas palasīt kaut ko īpašu.

Rīgā Pludmales lasītavas ideja tiek realizēta kopš 2016. gada.

Kontaktinformācija: tālr. 67043617

Privātīpašumos pilsētā drīkstēs ierīkot pļavas

Rīga plāno ļaut privātās teritorijās veidot dabisko zālāju pļavas, kaisīt tīru sāli ziemā noteiktā infrastruktūrā, kā arī nodrošināt centralizētu lapu savākšanu ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Iecerēts, ieviest arī atbalsta mehānismu īpašniekiem grafiti un citu zīmējumu notīrīšanai no ēkām, kā arī paplašināt pašvaldības iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu.

“Izmaiņas, kas pieļauj noteiktās teritorijās zāli pļaut retāk, nesīs pozitīvas vides pārmaiņas. Iedzīvotājiem svarīgi saprast, ka tagad aiz savas mājas drīkst veidot pļavu. Ne tikai pilsētas pļavās nodrošināsim bioloģisko daudzveidību, bet uz to varēs tiekties arī iedzīvotāji savos īpašumos. Retāka zāles pļaušana arī prasīs mazāk darba un finansiālo resursu. Turklāt bieži un zemu pļaujot, zāle vasarā lielā svelmē izdeg un tik drīz neatjaunojas.

Aizvien nemainīgs paliek ugunsdrošības nosacījums – nedrīkst pieļaut kūlas veidošanos,” stāsta Mājokļu un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Inita Bārtule.

Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, nekustamajos īpašumos zālāja nopļaušanu paredzēta ne retāk kā divas reizes gadā vai regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm. Mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, zālāju varēs pļaut divreiz gadā, ļaujot veidoties dabisko zālāju pļavām. Pirmā pļaušana jāveic līdz 31. maijam.

Savukārt piegulošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, zālājs būs jāpļauj regulāri, nodrošinot, ka tā garums nepārsniedz 20 cm.

Nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.
Toties 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu jāievēro prasība tur nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos.

Lapu centralizēta savākšana notiks ne tikai no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Ziemā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā. Savukārt namīpašniekiem piegulošajā teritorijā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā sniega tīrīšana. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus, savukārt pārējā teritorijā smilts/sāls maisījumu kā līdz šim. Uz piebraucamajiem ceļiem sniega kārta varēs būt līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Par piegulošo teritoriju nekopšanu netiek paredzēta administratīvā atbildība, bet administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešama piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Ja tiks konstatēts, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju, nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi, Rīgas pašvaldības policija nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā.

Labiekārtots Ozolaines parks Duntes ielā

Turpinot darbu, lai radītu ērtu, drošu un iedzīvotājiem patīkamu pilsētvidi Duntes ielā, noslēgusies labiekārtojuma elementu uzstādīšana Ozolaines parkā. Šogad parkā uzstādīti 37 dažāda veida soliņi, 10 velosipēdu novietnes, 5 atkritumu urnas, 2 suņu ekskrementu urnas, ieklāts laukakmeņu bruģa segums 2 kvadrātmetru platībā.

“Ozolaines parks kļūst par vēl vienu sakārtotu un labiekārtotu zaļo zonu, kur rīdzinieki var pavadīt laiku un justies labi. Tāpat tas ir vēl viens publiskās ārtelpas attīstības projekts un lielisks sadarbības piemērs, kura īstenošanā tika iesaistīti gan iedzīvotāji, gan augstskolu studenti. Turpinām darbu, lai šādu sakoptu teritoriju Rīgā būtu arvien vairāk“, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Lai izveidotu parku par patīkamu atpūtas telpu, tā labiekārtošana sākās 2020. gadā, realizējot projektu “Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Duntes ielā”. Projekta ietvaros vienā no parka daļām atjaunots asfaltētais celiņš un basketbola laukums, izbūvētas apgaismotas pastaigu takas ar grants segumu un nelielas atpūtas vietas ar prioritārajiem labiekārtojuma elementiem.

Savukārt šogad maijā noslēdzās projekta otrais posms – teritorijas labiekārtošana un pielāgošana iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, atjaunotajā parka daļā uzstādot soliņus, velonovietnes, atkritumu urnas gan sadzīves atkritumiem, gan suņu ekskrementiem.

Labiekārtojuma elementi izbūvēti atbilstoši parka zonējumam un tajās vietās, kur to ir vēlējušies iedzīvotāji. Teritorijas attīstības un labiekārtojuma risinājumiem par pamatu ņemtas arī Rīgas Tehniskās universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA arhitektūras studentu izstrādātās idejas.

Papildus parka centrālajā daļā ir izvietots ikvienam iedzīvotājam pieejams grāmatu apmaiņas skapis, ko iniciējusi Sarkandaugavas attīstības biedrība.

Šogad uzstādīto labiekārtojuma elementu izbūvi veica SIA „Guliver”. Projekts finansēts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda un  būvniecības izmaksas sasniedza 68 tūkstošus eiro bez PVN.

Fotogalerija: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720317182306