Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldība pēc izsludinātās sarunu procedūras noslēgusi pagaidu līgumu ar SIA “Rīgas tilti” galvaspilsētas tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai pēc 1. oktobra.

Jau vēstīts, ka, iepirkuma konkursam noslēdzoties bez rezultāta, Rīgas pašvaldība nolēma rīkot ārkārtas sarunu procedūru. Tajā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Līguma slēgšanas tiesības nolemts piešķirt SIA “Rīgas tilti” atbilstoši piedāvātajai līgumcenai 8,69 miljoni eiro bez PVN gadā (43,46 miljoni piecos gados) ar nosacījumu, ka līgums spēkā no šā gada 1. oktobra līdz brīdim, kamēr atkārtotā iepirkumā tiks atrasts uzturētājs visam 5 gadu periodam. Piedāvātā summa ir par 5,3% zemāka nekā iepriekšējais piedāvājums.

Pavasarī Rīgas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu transporta būvju ikdienas uzturēšanai no 2024. gada līdz 2029. gadam. Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām noslēdzot atsevišķu iepirkuma līgumu. Par pirmajām trim daļām, kas saistītas ar ielu uzturēšanu, līgumi jau ir noslēgti.

Konkursa daļā par tiltu uzturēšanu piedāvājumu šovasar iesniedza divi pretendenti, bet abi neatbilda nolikuma prasībām. Pēc atkārtota konkursa izsludināšanas trīs mēnešus vēlāk abi pretendenti iesniedza jaunus piedāvājumus, bet šoreiz lētākā piedāvājuma summa jau bija aptuveni par 43 % lielāka nekā iepriekšējā, bet otra pretendenta piedāvājums bija pieaudzis par 14 %.

Ņemot vērā, ka šāds izmaksu pieaugums tik īsā laikā nav pamatojams ar objektīviem apstākļiem, kā arī pašvaldības pienākums ir izvēlēties saimnieciski izdevīgus risinājumus un novērst līdzekļu izšķērdēšanu, iepirkuma komisija konkursu par ceturto daļu nolēma izbeigt bez rezultāta. Lai nodrošinātu tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanu ziemas periodā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange uzdeva sākt ārkārtas sarunu procedūru ar vairākiem pretendentiem.

Konkursa pirmajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas kreisajā krastā, Rīgā” līgums noslēgts ar piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”, kas sastāv no SIA “ROADEKS” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 95,31 miljons eiro bez PVN.

Konkursa otrajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar personu apvienību, ko veido SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 77,44 miljoni eiro bez PVN.

Konkursa trešajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar SIA “Vizii Urban”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 69,79 miljoni eiro bez PVN.

Minētās līgumu summas attiecas uz visu līguma izpildes periodu, kas ir pieci gadi.

Līdz šā gada 1. oktobrim uzturēšanas darbus turpinās veikt pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta izturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. No 1. oktobra uzturēšanas darbus Rīgā sāks veikt konkursā izraudzītie uzvarētāji.

Pašvaldība ar Sabiedrību par atklātību – Delna” noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veicināt labu pārvaldību, atklātību, iesaisti un sabiedrības informētību par iepirkuma norisi un īstenošanu. Līguma izpilde tiek saistīta ar integritātes paktu, kur galvenie nosacījumi ir korupcijas nepieļaušana, interešu konflikta novēršana, brīvas un godīgas konkurences, biznesa prakses ievērošana, caurskatāmība.

 

 

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā gada laikā pakāpusies par 24 vietām, 142 pilsētu konkurencē ieņemot 59. vietu un pārspējot arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestera.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs (World Competitiveness Center), novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus. Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes (vide un kultūra), darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Novērtējot Rīgas sasniegumu, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver: “Mūsu darbs viedo pilsētu jomā dod rezultātus un sekmīgi virzāmies uz priekšu, ieviešot pašvaldības darbā dažādas inovatīvas tehnoloģijas. Bet panākumu pamatā ir vieda pašvaldības pārvaldība, un, ņemot vērā, ka arvien vairāk pašvaldības komandai pievienojas zinoši, pieredzējuši un talantīgi cilvēki, Rīgas izaugsme tikai palielināsies.”

Ieviešot digitālās tehnoloģijas pašvaldības darbā, Rīgā jau šobrīd integrētās transporta sistēmas padara pārvietošanos vienkāršāku un ērtāku. Operatīva satiksmes pārvaldība un reāllaika dati ļauj ikvienam ērti pārvietoties pilsētā. “Zaļās” ēkas, saules enerģija, vieds publiskais apgaismojums un videi draudzīga pārvietošanās samazina oglekļa pēdas nospiedumu, veidojot tīrāku un zaļāku Rīgu. Pašvaldības tiešsaistes pakalpojumi, digitālie rīki pilsētplānošanā un 5G tehnoloģiskie risinājumi ļauj ikvienam piedalīties pilsētas veidošanā. Bezmaksas Wi-Fi pilsētas parkos, uzlabota sabiedriskā drošība un daudzveidīgie pilsētas pakalpojumi uzlabo rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienu. Savukārt, lai paaugstinātu pašvaldības darba efektivitāti un ātrāk atbildētu uz iedzīvotāju pieprasījumiem, tiek testēti mākslīgā intelekta (AI) rīki.

Iespējas, kādas nodrošina Rīga, novērtē ārvalstu partneri, jo arvien vairāk uzņēmēju Rīgu izvēlas kā savu inovāciju vidi un pašvaldība kļūst par partneri, attīstot un testējot risinājumus pilsētvidē un tās pilotteritorijās. Piemēram, Pašvaldības ģeotelpisko datu portāls “GEO RĪGA” nodrošina piekļuvi Rīgas ģeotelpiskajiem datiem dažādām sabiedrības grupām, tostarp investoriem, uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem. Rīga kopā ar Turīnas pašvaldību piedalās Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”. Šī projekta pilotteritorijās – Vecāķu un Kīšezera pludmalē, tiks uzstādītas jaunākās 5G tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbā ieviesti automatizēti dronu lidojumi. Lai Rīga kļūtu drošāka, pārkāpumu fiksēšanai pilsētā tiek palielināts videonovērošanas kameru skaits un tiek automatizēta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu administrēšana.

Tie ir tikai daži no digitālo tehnoloģiju projektiem, ko pašvaldība ievieš pilsētvidē un pakalpojumos, lai padarītu iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi vieglāku un drošāku, bet pakalpojumus un procesus – ātrākus un produktīvākus.

📌 Pirmās trīs vietas IMD Smart City index novērtējumā secīgi aizņem Cīrihe, Oslo un Kanbera. Papildu informācija par novērtējumu pieejama – ŠEIT

 

Konkursā “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” noskaidroti 12 finālisti. Četrus no finālistiem pārstāv arī māju pagalmi Rīgā – Silciema ielā 5, Ikšķiles ielā 11, Kalnciema ielā 17a un Ganību dambī 9.

Finālistu vidū ir arī daudzdzīvokļu māju pagalmi Ogrē, Liepājā, Siguldā, Jūrmalā, Saulkrastos, Mārupē, Tukuma novadā un Kuldīgas novadā.

Līdz 19. septembrim žūrija dosies pie konkursa finālistiem, lai klātienē vērtētu sakoptākos Latvijas daudzdzīvokļu māju pagalmus. Līdz 10. oktobrim ir atklāts simpātiju balsojums, kur katrs varēs nobalsot par to konkursam pieteikto mājas pagalmu, kas visvairāk iepaticies. Balsojumā piedalās visi 30 konkursam pieteiktie pagalmi. Balsot iespējamsŠEIT.

Simpātiju balsojuma uzvarētājs saņems īpašo Simpātiju balvu. Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem skatāmaŠEIT.

Konkursā vērtēti sekojoši sakoptas vides risinājumi:

  • ilgtspēja (funkcionāla apkaime, drošība, komforts)
  • estētiskums (saskanīgas un skaistas vides veidošana)
  • novitāte (spēja adaptēties pārmaiņu rezultātā)
  • efektivitāte (ilgtermiņa risinājums, pievienota ekonomiskā vērtība)
  • oriģinalitāte (spēja ģenerēt neparastas, atšķirīgas idejas)
  • ietekme uz pilsētvidi
  • pozitīvas vietas un cilvēka attiecības
  • unikalitāte (plānošanas kultūra, attieksme pret dzīves vidi)
  • ieguldījums vides aizsardzībā, bioloģiskā daudzveidība, ainavas kvalitāte
  • spēja iesaistīt sabiedrību un brīvprātīgos (iekļaujoša sabiedrība un komunikācija)
  • finansiālā ieguldījuma un rezultāta samērīgums.

Uzvarētāju apbalvošana notiks 16. oktobrī, konferences “Mājoklis 2024” laikā. Konference jau otro gadu solās būt gada notikums, kurā nozares jautājumi tiek pacelti jaunā kvalitātē, daloties ar jaunumiem, dažādiem viedokļiem un pieredzi. Pasākums vienlaikus suminās un popularizēs sakoptas vides visdažādākos risinājumus, kur sakņojas arī asociācijas “Mājoklis” rīcības principi – ilgtspēja un pozitīvās attiecībās radītas vērtības.

Trīs visaugstāk novērtētie pagalmi katrā no piecām nominācijām saņems savas nominācijas galveno balvu – 500 eiro, bet viens no finālistiem iegūs galveno – Gada balvu “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” – prestižu un īpašu apbalvojumu, kā arī 1500 eiro dāvanu karti.

 

Turpinot veloinfrastruktūras uzlabošanu Rīgā, plānots velojoslas ierīkot arī Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai.

“Jebkura jauna satiksmes infrastruktūras objekta izbūvē pats svarīgākais ir visu satiksmes dalībnieku drošība, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un ceļu satiksmes noteikumiem atbilstoši risinājumi. Rīgas pašvaldībā patlaban notiek darbs pie Biķernieku ielas velojoslu ieceres sagatavošanas. Šis process ir komplicēts un prasa laiku, jo nepietiek tikai uzzīmēt joslas atdalošās līnijas, bet arī jāatrod labākie risinājumi krustojumu drošai šķērsošanai,”

uzsver Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka patvaļīgu un nesaskaņotu ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana var apdraudēt satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tāpēc aicina pilsētvides aktīvistus nedaudz paciesties un sagaidīt visām drošības prasībām atbilstošu risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība regulāri veic dažādus uzlabojumus galvaspilsētas veloinfrastruktūrā. Viens no ātrākajiem veidiem, kā pilnveidot apkaimju savienojumus ar pilsētas centru un starpapkaimju savienojumus, ir velojoslu ierīkošana ar satiksmes organizācijas līdzekļiem. Ieviešot šīs velojoslas, vērā tiek ņemta jau esošais veloinfrastruktūras tīkls, lai jaunie veloceļi veidotu ērtu un loģisku savienojumu.

Šogad veloinfrastruktūra, veidojot apkaimju savienojumus, ierīkota Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē – Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai, Mežciema apkaimē – visā Gaiļezera ielas garumā, kā arī Čiekurkalna un Mežaparka savienojums izveidots, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā.

Pērnā gada rudenī apkaimju savienojums ar pilsētas centru izveidots Skanstē – Vesetas ielas posmā no Zirņu ielas līdz Mālpils ielai un Zirņu ielas posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, un Grīziņkalnā – Jāņa Asara ielas posmā no Lienes ielas līdz Augšielai.

Paralēli vienkāršiem risinājumiem, norit darbs arī pie veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādes un realizācijas. Piemēram, šajā rudenī sāks veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Tāpat šobrīd ir izsludināts iepirkums būvprojekta realizācijai veloceļam “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam” izbūvei, kā arī norisinās sarunu procedūra par velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” “projektē un būvē” iepirkumu.

Paralēli norit darbs pie vairāku būvprojektu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāti trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras projekti: 1) maršrutā Rīga – Ulbroka (izstrādā SIA “Vertex projekti”); 2) maršrutā Rīga – Ķekava (izstrādā SIA “Firma L4”); maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi (izstrādā SIA “Firma L4”). Izstrādes stadijā ir ari projekts “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai” (izstrādā – SIA “Projekts 3”) un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde projektam “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Granīta ielas posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai” (izstrādā SIA “Projekts EAE”).

Savukārt būvprojekta minimālā sastāvā velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai izstrāde ir noslēgusies.

Veloinfrastruktūras nodaļa strādā arī pie tā, lai drīzumā varētu izsludināts atkārtotus iepirkums sekojošu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādei – Dzirciema ielā un Buļļu ielā, Nīcgales ielā un Pildas ielā, Ilūkstes ielā, Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, kā arī diviem veloinfrastruktūras projektiem gar dzelzceļu – “Maģistrālas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Vecāķi – Carnikava”.

 

Lai mazinātu applūšanas risku, Rīgas pašvaldība savās teritorijās regulāri veic meliorācijas sistēmu tīrīšanas un uzturēšanas darbus. Tomēr, lai kopējās sistēmas labi funkcionētu un zemes neapplūstu, pašvaldība aicina iesaistīties arī privātīpašniekus, gan tīrot savā pārziņā esošos grāvjus, gan nodrošinot piekļuvi pilsētas pārziņā esošajām meliorācijas sistēmām.

Viens no prioritārajiem darbiem pašvaldībā šoruden ir Mailes grāvja tīrīšana un patlaban Rīgas domes Mājokļu un vides departaments veic tīrīšanu grāvja posmā no kolektora iztekas Ezermalas ielā līdz ezeram. Mailes grāvja gultne pēc iztekas atrodas zem ezera ūdens līmeņa, tādēļ gultne ir nenoturīga, kas veicina grāvja gultnes piesērēšanu. Ūdenim izplūstot no kolektora, viss piesērējums paliek grāvī.

Pirms darbu sākšanas lietus kanalizācijas kolektora iztekas daļā piesērējums bija apmēram 60 % no caurtekas diametra. Tas veicina kolektora piesērēšanu un traucē ūdens plūsmu kolektorā. Grāvja gultne šobrīd tiek iztīrīta, ar padziļinājumu pie kolektora izplūdes, lai šobrīd kolektorā esošais piesērējums ar ūdens plūsmu no caurules varētu izkļūt no kolektora. Šo darbību rezultātā ir palielināsies lietus kanalizācijas kolektora caurplūde.

Mailes grāvja posmā starp G. Zemgala gatvi un Stendera ielu sākti sagatavošanas darbi, grāvja pārtīrīšanai. Par Mailes grāvja posma, kas atrodas uz privātām zemēm starp Kokneses un Klaipēdas ielām, departaments informējis zemes īpašniekus par viņu pienākumu un nepieciešamību veikt grāvja tīrīšanu no piesērējuma.

Lai veiktu meliorācijas sistēmu kopšanu, diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem. Tas īpaši izpaužas rudeņos un pavasaros, kā arī sekas labi bija redzamas šīs vasaras lielās vētras laikā, kad applūda plašas teritorijas.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas caurules, drenāžas kolektori, caurtekas, u.tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem. Bieži meliorācijas sistēmas ir kombinētas gan no vaļējiem, gan slēgtiem posmiem un elementiem. Bez tam meliorācijas sistēmas daļa ir arī ūdenstilpes (upītes, ezeri), uz kurieni tiek novadīts savāktais ūdens. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus. Arī apaugums ar krūmiem un kokiem grāvī un tā aizsargjoslā apgrūtina vai pat padara neiespējamus uzturēšanas un tīrīšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

 

Viens no izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi, ir satiksmes drošība Rīgā un atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Piektdien, 20. septembrī, Rīgas pašvaldība informēja par plānotajiem pasākumiem drošības uzlabošanai uz galvaspilsētas ceļiem – no oktobra Rīgas pašvaldības policija (RPP) veiks automatizētu atļautā braukšanas ātruma kontroli ar netrafaretām policijas automašīnām.

“Testa brauciena laikā ar pirmo netrafareto auto RPP vidēji reizi minūtē konstatēja būtisku atļautā ātruma pārsniegšanu. Tas liecina, ka, neraugoties uz drūmo statistiku, dažādajiem policijas pasākumiem un informācijas kampaņām, uz Rīgas ceļiem joprojām netrūkst pārgalvīgu autovadītāju, kuri riskē ar savu, bet, jo īpaši, ar mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Jaunais un modernais RPP aprīkojums ļaus mums krietni efektīvāk uzraudzīt situāciju un līdz ar to arī uzlabot ceļu satiksmes drošību galvaspilsētā,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

RPP pilotprojekta režīmā šobrīd aprobē mūsdienīgu digitālo rīku, kas automatizēti ļaus konstatēt transportlīdzekļus, kas neievēro atļauto braukšanas ātrumu, un pārkāpumus būs iespējams fiksēt gan piedaloties ceļu satiksmē, gan stacionāri.

“Pēc Rīgas pašvaldības policijas pasūtījuma ir izstrādāta jauna un mūsdienīga sistēma, kas spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu un ļaus līdz minimumam samazināt šādu pārkāpumu konstatēšanā un pārkāpēju sodīšanā iesaistīto pašvaldības policistu skaitu, jo lielākā daļa procesu notiks automatizēti. Tā, piemēram, šī sistēma spēs automātiski noteikt atļauto braukšanas ātrumu vietās, kur ir uzstādītas pastāvīgās atļautā braukšanas ātruma zīmes. Tas nozīmē, ka pašvaldības policijas netrafaretās automašīnas vadītājam nebūs manuāli jāievada konkrētajā ceļa posmā noteiktais atļautais ātrums. Sagaidāms, ka jau oktobra sākumā, kad noslēgsies pilotprojekts, pašvaldības policija galvaspilsētas ielās dosies ar trīs šādām automašīnām.”

uzsver RPP priekšnieks Juris Lūkass

Preses konferencē piedalījās Rīgas vicemēre Linda Ozola, RPP priekšnieks Juris Lūkass, kā arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Reaģēšanas biroja priekšnieks pulkvežleitnants Jānis Parādnieks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs.

📸 ŠEIT

 

Pēc vairāku gadu pārtraukuma 21. septembrī Rīgas ielās atgriezīsies viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas velo kultūrā – Tvīda brauciens, kas šogad atzīmē 15 gadu jubileju. Pasākums norisināsies Eiropas mobilitātes nedēļas izskaņā, aicinot rīdziniekus un pilsētas viesus uzvilkt klasiskus, retro stila tērpus, sapucēt savus velosipēdus un kopīgā braucienā izbaudīt Rīgas ielas un pilsētas skaistākās vietas.

Šogad, popularizējot velo braukšanu kā vienu no mobilitātes veidiem pilsētvidē, Tvīda brauciens sadarbībā ar Rīgas pašvaldību norisināsies Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, turklāt jau otro gadu brauciens vairs nav vien velosipēdu parādes brauciens, bet tas mijiedarbojas par labdarības kustību.

Latvijas Veclaiku divriteņu kluba dibinātājs un Latvijas Tvīda brauciena idejas autors Toms Ērenpreiss norāda, ka Tvīda brauciena sākotnēji radās, lai veicinātu velokultūras attīstību un daudzinātu Latvijas velosipēdu ražotāju vēsturiskos panākumus, taču pēdējos gadus brauciens ir iespēja atbalstīt un veicināt labus darbus. “Nevienam vairs nav jāpierāda, ka ar velosipēdu pārvietoties ir stilīgi un forši, tādēļ Tvīda brauciens ir nobriedis kļūt par labu darbu veicināšanas pasākumu aicinot būt ne tikai par dalībnieku, bet arī līdzdalībnieku kustībā “Nav bērnības bez velosipēda”. Attiecīgi ar līdzdalību šajā brauciena katrs dalībnieks palīdzēs vākt līdzekļus, lai bērni, kuriem nav tā paveicies tiktu pie velosipēda”.

Arī šogad, ieskandinot Tvīda braucienu, sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriāla “Drosmes māju” 14. un 15. septembrī norisināsies īpašas labdarības velodarbnīcas SOS ciematu bērniem, kurās bērni kopā ar speciālistiem rūpīgi salabos 15 velosipēdus, kuri pēc tam paliks bērniem.

“Aicinu ikvienu gan lielu, gan mazu piedalīties Tvīda braucienā. Velobraukšana rada pozitīvas emocijas, uzlabo veselību un atstāj vismazāko nospiedumu uz klimatu. Tvīda brauciens ir kā velo svētki gan tā dalībniekiem, gan cilvēkiem, kas to vēro no malas. Ceru, ka Tvīda brauciens sekmēs gana prieku, gan cieņpilnu attieksmi starp satiksmes dalībniekiem,”

aicina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Inese Andersone

Šogad Tvīda maršruts sāksies Vidzemes tirgū. Brauciena maršruts vedīs caur Grīziņkalnu, Ģertrūdes ielu, Vecrīgu, Uzvaras un Arkādijas parkiem un noslēgsies Āgenskalna tirgū.

Par Tvīda brauciena sākuma un beigu punktu ir izvēlēti tirgus laukumi, kas jau vēsturiski ir viena no iecienītākajām cilvēku pulcēšanās un kultūrvietām.

Pasākuma programma:

Sākot no plkst. 14 dalībnieki aicināti pulcēties Vidzemes tirgū, Brīvības ielā 90, kur norisināsies dažādas aktivitātes: dalībnieku reģistrācija, izklaidējošas aktivitātes, Erenpreiss Bicycles velo darbnīcā varēs veikt nelielus uzlabojumus savam velosipēdam, Ceļu satiksmes drošības direkcijas stendā būs iespējams veikt velosipēdu reģistrāciju, taču sabraukušos dalībniekus ar dejām uzmundrinās SwingDance.lv.

Plkst. 16 tiks dots starts Tvīda braucienam, kas virzīsies pa maršrutu: Vidzemes tirgus – Tērbatas iela – Tallinas iela – Valmieras iela – Pērnavas iela (Grīziņkalna parks) – Jāņa Asara iela – Avotu iela – Bruņinieku iela – Tērbatas iela – Ģertrūdes iela – Skolas iela – Esplanāde – Reimersa iela – Bastejkalns – Smilšu iela – Doma laukums – Tirgoņu iela – Rātslaukums – Kaļķu iela – Akmens tilts – Uzvaras bulvāris – Slokas iela – Uzvaras parks – Arkādijas parks – Ojāra Vācieša iela – Māras dārzs (Māras dīķa parks) – Saules aleja – Mazā Nometņu iela – Bāriņu iela – Āgenskalna tirgus.

✅ Paredzēts, ka brauciens noslēgsies plkst. 17.30 Āgenskalna tirgū, Nometņu ielā 64.

No plkst. 17.30 Āgenskalna tirgū būs muzikālais priekšnesums un dejas grupas “Rahu The Fool” pavadībā.

Kā jau pēc katra brauciena, arī šogad dažādās nominācijās tiks apbalvoti izcilāko un daiļāko tērpu autori.

Braucienā var piedalīties gan bērni, gan pieaugušie un jebkāda velosipēda īpašnieks. Dalība braucienā ir bez maksas. Tvīda brauciena norises laikā brauciena maršrutā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Par satiksmes ierobežojumiem informācija tiks par ierobežojumiem ziņosim atsevišķi, tuvāk pasākuma norisei

Rīgas Tvīda brauciens šogad tiek organizēts Eiropas mobilitātes nedēļas laikā. To organizē Latvijas Veclaiku divriteņu klubs un Erenpreiss Bicycles sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 

Tuvākajā laikā Rīgā plānots papildināt veloinfrastruktūras aprīkojumu, uzstādot desmit jaunus kāju balstus pie jau esošiem veloceļiem. Tāpat jauni kāju balsti tiek paredzēti jaunajos veloinfrastruktūras objektos.

Pirmais kāju balsts Rīgā tika uzstādīts 2014. gadā, ko rīdziniekiem un pilsētas viesiem uzdāvināja “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Kopējais kāju balstu skaits Rīga ir apmēram 45. Esošie kāju balsti ir izvietoti veloceļā “Imanta – Daugavgrīva”, kā arī veloinfrastruktūras objektos ap Centrāltirgu – 11. novembra krastmalā, 13. janvāra ielā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Lastādijas ielā, Emīlijas Benjamiņas ielā un citur.

Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Kāju balsti ir nozīmīgi pilsētvides labiekārtojuma elementi, kuri padara piestāšanu pie krustojuma ar velosipēdu ērtāku un drošāku. Tie ir paredzēti, lai velosipēdists varētu atstutēt kāju, nenokāpjot no velosipēda un nezaudējot līdzsvaru, kamēr gaida, piemēram, pie sarkanās gaismas. Tostarp, tie uzlabo velobraucēja komfortu – katru reizi apstājoties nav jānokāpj no velosipēda, var piestāt pie kāju balsta un atspiesties vai pieturēties ar roku. Tāpat tie uzlabo velosatiksmes plūsmu, velosipēdisti jau ir gatavi sākt mīties uzreiz, kā iespējams, nav jāceļ kāja un jāsāk no stāvus stāvokļa uzsākt gaitu.

Kronvalda parkā pie pilsētas kanāla vasaras beigās Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments izveidojis jaunu laukumu ar Latvijas hokeja izlases spēlētāja Mika Indraša dāvinātu vingrošanas iekārtu.

“Jaunajam vingrošanas laukumam esam Kronvalda parkā atraduši īpašu vietu – blakus bērnu laukumiņam, lai aktīvie vecāki varētu sportot, kamēr bērni rotaļājas. Protams, šo laukumu var izmantot arī skrējēji un citi aktīvā dzīvesveida piekritēji. Visu rīdzinieku vārdā sirsnīgs paldies hokejistam Mikam Indrašim par dāvinājumu Rīgai un rīdziniekiem. Aicinu visus sportot, jo sports padara mūsu dzīvi enerģiskāku un piepildītāku!”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

“Ikdienā, kad dodaties trenēties, droši varat iegriezties Kronvalda parkā un izmantot jauno trenažieri. Trenažieris domāts visām muskuļu grupām, gan pietupieniem, gan var pievilkties, ir arī zona, kur veikt vēdera presītes. Nāciet un trenējieties! Par kustīgu dzīvesveidu!”

aicina M. Indrašis

“Mēs, “Element Fitness”, esam ļoti pagodināti par iespēju sadarboties ar izcilo hokejistu Miku Indraši, dāvinot šo āra treniņu staciju Rīgas iedzīvotājiem. Novietojot to Kronvalda parkā, kas ir centrāla un dzīvīga skaistās Rīgas pilsētas daļa, mēs vēlamies veicināt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu visiem iedzīvotājiem. Ceram, ka šī treniņu stacija iedvesmos ikvienu – gan sportistus, gan ģimenes – pievērsties fitnesam un pilnvērtīgi izmantot mūsu kopīgās āra telpas. Paliksim aktīvi, Rīga!”,

norāda SIA “Element Lab”.

Vingrošanas iekārtu Rīga saņem ar dāvinājuma līgumu no SIA “Element Lab”, bet faktiskais dāvinātājs ir Miks Indrašis. Dāvinātās Iekārtas cena ir 6050 eiro.

📸 ŠEIT

Mājokļu un vides departaments organizēja laukuma projektēšanu, seguma izbūvi un iekārtas uzstādīšanu, kopā ieguldot teju 10 000 eiro.

 

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, Rīgas dome pērn apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad, kuram iespējams pieteikties vēl līdz 30. septembrim.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no četriem pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem.

Ar parkletu tipveida risinājumiem un āra kafejnīcu saskaņošanas kārtību var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no četriem līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
jāpaziņo Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu;
uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem.

Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt “de minimis” iespējamo atbalsta limitu.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams.

Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Sīkāka informācija Apkaimju iedzīvotāju centra Komercdarbības koordinācijas nodaļā pa tālruņiem – +37167012326; +37167013590; +37167013518.