Arhīvs birkai: Pilsētvide

Pilsētvides uzlabošanas darbu ietvaros, Rīgas pašvaldība ir pabeigusi Aristida Briāna un Palīdzības ielas skvēra labiekārtošanu. Darbu rezultātā ir uzlabota skvēra funkcionalitāte un pieejamība dažādām iedzīvotāju grupām.

“Pilsēta kļūst skaistāka nevis vienā dienā, bet ar katru sakoptu skvēru, katru jaunu soliņu un katru vietu, kur tās iedzīvotāji var kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Priecē, ka citos projektos ietaupītos līdzekļus varam novirzīt pilsētas infrastruktūras sakārtošanai,”

saka Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Skvērā iedzīvotāju atpūtai un brīvā laika pavadīšanai izvietoti divi piknika galdi, betona āra tenisa galds un divi šaha galdiņi. Tāpat teritorijā uzstādītas piecas jaunas atkritumu urnas, divi velostatīvi, kā arī 16 jauni vienvietīgi un trīsvietīgi parka krēsli un soli.

Pēc labiekārtojuma elementu uzstādīšanas skvērā aptuveni 85 kvadrātmetru platībā atjaunots arī teritorijas segums. Daļā teritorijas ieklāts ekoloģiskais bruģa segums, betona bruģakmens segums un asfaltbetona segums, kā arī vietās, kur tas nepieciešams, atjaunots zāliens.

Veiktie uzlabojumi padara skvēru pievilcīgāku, funkcionālāku un ērtāku gan apkaimes iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.


Teritorijas labiekārtošanas darbus īstenoja Mājokļu un vides departaments, balstoties uz Pilsētas attīstības departamenta tehnisko specifikāciju.

Kopējās izmaksas, kas saistītas ar teritorijas labiekārtošanu, ir 58 878,57 eiro bez PVN.


 

Turpinot deju ansambļa “Daiļrade” dibinātājas un ilggadējas mākslinieciskās vadītājas Silvas Štelfas iedibināto tradīciju, 18. jūnijā plkst. 19.00 Rātslaukumā notiks KTMC “Mazā Ģilde” visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”.

Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītājiem būs iespēja iegrimt īpašā atmosfērā, baudot vasaras burvību un sajūtot dabas spēku, kas apvij šo maģisko Vasaras saulgriežu laiku. Dažādu paaudžu dejotāji, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radīs krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī, aicinot ikvienu klātesošo sajust latvisko tradīciju spēku.

Koncerta dalībnieki:

  • TDA “Līgo” un VPDK “Līgo” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš);
  • VPDK “Sen Līgo” (vadītājs Andis Lagzdiņš);
  • VPDK “Daiļrades zelts” (mākslinieciskā vadītāja Gunita Zirne);
  • Bērnu TDA “Dzintariņš” (mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika);
  • Senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi” (vadītājs Krišjānis Bite).

Koncertu vadīs aktrise Zane Jančevska.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Gan Meža un Puķu ielu, gan Meža un Nometņu ielu krustojumos jaunizveidotajās gājēju zonās jūnija vidū sāks veidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kurā Āgenskalna iedzīvotāji varēs atpazīt sev pazīstamus un apkaimē zināmus tēlus. Krāsošanas darbus un pakāpenisku labiekārtošanas elementu izvietošanu atkarībā no laikapstākļiem plānots pabeigt līdz jūlija beigām. Vietās, kur aktīvi norisināsies darbi, tiks regulēta satiksmes plūsma, izvietoti satiksmes organizācijas elementi un ceļa zīmes.

Asfalta krāsojuma dizainu izstrādājuši mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis. Iedvesmu krāsojuma dizainam mākslinieki radījuši divās koprades darbnīcās – ar Montessori sākumskolas bērniem, kā arī ar apkaimes iedzīvotājiem, augstskolu un biedrību pārstāvjiem. Krāsojuma koncepcija ir “Kaimiņu galerija” un tas tiks veidots kā košs “paklājs”, kas izcels gājēju zonas, padarot autovadītājus uzmanīgākus. Vienlaikus katram tā elementam ir sava nozīme un apkaimes iedzīvotāji gleznojumā varēs atpazīt tēlus, kas izskanējuši koprades darbnīcās un kas ir tuvi apkaimes iedzīvotājiem.

Pēc krāsojuma izveides gājēju zonā pakāpeniski uzstādīs soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, puķu podus un citus elementus. Visus darbus plānots pabeigt jūlija laikā, kā arī nākamos divus gadus krāsojums pēc nepieciešamības tiks atjaunots.

Maijā krustojumā jau pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu. Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

Plānojot risinājumus, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji – veikta iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Risinājumi tiek ieviesti starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” gaitā, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Rīgā paredzēts nelieliem pagaidu risinājumiem veidot drošu, pieejamu un sakārtotu vidi izvēlētajā pilotteritorijā, lai pārbaudītu, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk, pirms veikt pastāvīgas pārmaiņas un plānotu ilgtermiņa pārbūves aktivitātes. Pilotaktivitātes tiek īstenotas Āgenskalna Meža un Puķu ielas krustojumā, kā arī saistītajā teritorijā – vietā ar intensīvu satiksmi, plašu un nepārredzamu krustojuma zonu, kur atrodas restorāni, kafejnīcas, izglītības iestādes, zinātnes centrs “Futurimo”, baznīca un citi pakalpojumu sniedzēji.

Projektā paredzēta arī Rīgas pilsētas modeļa ar Space Syntax izstrāde kopā ar projekta partneri Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti. Modelis apvienos dažādus pilsētas datus un analīzes pieejas, lai vispusīgi izvērtētu pilsētvidi, salīdzinātu attīstības scenārijus un pieņemtu pamatotākus lēmumus par Rīgas pilsētvides attīstību. Tāpat tiks apgūta citu pilsētu pieredze un izstrādāta praktiska taktiskā urbānisma rokasgrāmata. Kopējais Rīgas pašvaldībai pieejamais Eiropas Savienības finansējums projekta aktivitātēm ir līdz 597 882 eiro, ko pilnībā sedz “Horizon Europe” programma.

Vairāk informācijas par projektu, tostarp iedzīvotāju aptaujas rezultāti, satiksmes dalībnieku skaitīšanas un ātruma mērīšanas datu analīze, gājēju zonu krāsojuma mākslinieciskais dizains un tā apraksts pieejams Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – šiet vai projekta mājas lapā – šeit.

Tāpat projekta teritorijā ir izvietoti informatīvie stendi.

Eiropas Savienības projekta "Just Streets" vizualizācijas

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 62 ideju projektus 31 apkaimē, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 60 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets”.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam.


Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.


Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bija Teikas apkaimju iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

Vairāk par Līdzdalības budžeta projekta konkursu – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānotos celiņu atjaunošanas darbus Latgales parkā, kuru gaitā uzlabots segums vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

“Rīga kļūst sakoptāka ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs. Latgales parks ir labs piemērs tam, kā soli pa solim uzlabojam publisko ārtelpu – atjaunojam infrastruktūru, saglabājam kokus un veidojam vidi, kur iedzīvotāji var kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Mūsu mērķis ir, lai katrā apkaimē būtu sakārtoti, droši un pievilcīgi parki. Latgales parks ir viena no svarīgākajām zaļajām teritorijām apkaimē, ko ik dienu izmanto gan ģimenes ar bērniem, gan seniori, gan aktīvās atpūtas cienītāji. Atjaunotie celiņi padara parku ērtāk pieejamu un drošāku visiem apmeklētājiem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Pērn tika veikti 1. kārtas būvdarbi 1743 m2 platībā, bet šogad projekta 2. kārtā izbūvēta gultne un uzklāts jauns asfalta segums 2181 m2 platībā.

Lai saudzētu celiņiem tuvu augošos kokus, tiek meklēti arvien jauni risinājumi būvdarbu izpildei koku aizsardzības zonās. Latgales dārza celiņu atjaunošanas iepirkuma sagatavošanas fāzē tika pieņemts lēmums celiņu atjaunošanu veikt bez betona apmaļu izbūves, kas tehnoloģiski prasītu padziļinātu gultnes izbūvi. Bez tam koku kritiskajās aizsardzības zonās celiņu gultnē tika iestrādātas 144 m2 slodzi izlīdzinošas šūnas “Sandwitch Panel”. Pēc speciālistu atzinuma, šādi risinājumi ir piemēroti parku celiņu noslodzei un saudzē koku saknes. Darbu izmaksas bija 267 tūkstoši eiro bez PVN.

2027. gadā, realizējot projekta 3. kārtu, Mājokļu un vides departaments plāno pabeigt celiņu seguma atjaunošanu Latgales dārzā visā platībā.


Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms četriem gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.


 

Maijā notikušajā publiskajā aptaujā iedzīvotāji iesniedza priekšlikumus par gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu aktīvākajās šķērsošanas vietās, tādējādi atvieglojot pārvietošanās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem gājējiem ikdienā.

Aptauja bija pieejama platformā “Geo Rīga/iesaisties!”, un pašvaldība saņēma vairāk nekā 130 adreses ar ierosinājumiem. No tām darbu sarakstā iekļautas 72 adreses, izslēdzot vietas, kas neatrodas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos, kā arī tās, kur tuvākajā laikā paredzēta seguma pārbūve vai darbi jau ir ieplānoti.

Iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tika apkopoti un izvērtēti pēc vienotas kārtības — veikta vietu apsekošana, adreses sadalītas pa apkaimēm un izvērtēta tehniskā iespēja darbus īstenot.

Standarta situācijās ietvju apmales tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Konkrētās vietās risinājums var atšķirties atkarībā no ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.

Maijā darbi veikti 36 adresēs, kopumā pazeminot 374 metrus ietvju apmaļu. Darbi īstenoti Puķu, E. Smiļģa, Biešu, Mālu, Tumes, Kartupeļu, Kolkasraga, Prūšu, Aglonas, Tomsona, Zirņu, Vairogu, Aizkraukles, Sliežu un Vecmīlgrāvja ielās.

Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu. Darbi turpināsies visu būvniecības sezonu līdz pat novembrim.

2025.gadā ietvju apmales pazeminātas vairāk nekā 1 520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.


Pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt par bīstamām gājēju pārvietošanās un šķērsošanas vietām pašvaldībai piederošajās teritorijās, zvanot uz Rīgas pašvaldības vienoto diennakts informatīvo tālruni 1201 vai rakstot uz e-pasta adresi 1201@riga.lv.

 

Ceturtdien, 11. jūnijā, norisināsies forums pilsētas uzņēmējiem “Redzi Rīgu. Redzi iespējas.”, kurā Rīgas domes vadība kopā ar vairāk nekā 200 uzņēmējiem, dažādu nozaru ekspertiem, akadēmiskās vides pārstāvjiem , nekustamo īpašumu attīstītājiem, diskutēs par galvaspilsētas konkurētspējas stiprināšanu un Rīgas attīstības stratēģiskajiem virzieniem.

Rīgas pašvaldība šogad sāk darbu pie jaunās pilsētas attīstības stratēģijas nākamajiem 25 gadiem, kā arī izstrādās Rīgas attīstības programmu 2028.–2034. gadam.

Viens no Rīgas mērķiem ir veidot konkurētspējīgu un uzņēmējdarbībai pievilcīgu pilsētu, tādēļ pirms šo nozīmīgu plānošanas dokumentu sagalvošanas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs aicina uzņēmējus iesaistīties diskusijā un sniegt savu redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Rīgā, kā arī priekšlikumus tās attīstībai.

“Sākot darbu pie jaunās pilsētas attīstības stratēģijas, mums ir svarīgi izprast uzņēmējdarbības attīstības iespējas Rīgā, uzņēmēju pieredzi un vajadzības, kā arī saņemt idejas pilsētas turpmākajai attīstībai. Tikpat svarīgi ir nebaidīties pieņemt drosmīgus lēmumus, kas veicina izaugsmi un konkurētspēju. Forumā pievērsīsimies vairākām nozarēm, kurās saskatām būtisku potenciālu Rīgas attīstībai. Esam aicinājuši dažādu nozaru pārstāvjus, lai kopīgi veidotu redzējumu par uzņēmējdarbības veicināšanu galvaspilsētā, kā arī paneļdiskusijās pārrunātu aktuālos izaicinājumus un iespējamos risinājumus. Priecē uzņēmēju un ekspertu lielā interese par dalību forumā, jo dalībnieku skaits pārsniedz 200. Arī turpmāk plānojam organizēt tematiskas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, lai pilsētas attīstības stratēģija kļūtu par atbalsta instrumentu uzņēmējiem, nevis papildu administratīvu slogu,”

norāda E. Bergholcs.

Foruma programma veidota trīs tematiskās daļās, īpašu uzmanību pievēršot šādiem attīstības virzieniem:

inovācijām, jaunuzņēmumiem, universitātēm un Zināšanu jūdzei;

industriālajai attīstībai Rīgā, tostarp ražošanai, loģistikai un ostai;

biznesa pakalpojumu eksportam un biroju attīstībai.

Katrā no tematiskajām sesijām piedalīsies nozares eksperti un uzņēmēji, kuri dalīsies savā pieredzē, kā arī piedalīsies paneļdiskusijās, lai kopīgi meklētu atbildes uz būtiskākajiem Rīgas attīstības jautājumiem.


Forums “Redzi Rīgu. Redzi iespējas.” notiks 11. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 16.30 konferenču centrā “ATTA CENTRE”, Krasta ielā 60.

Pasākuma programma

Forumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas pašvaldības Facebook kontā un Youtube kontā.


 

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 4. jūnijā lēma apstiprināt labiekārtošanas darbu veikšanu, atjaunojot rotaļlaukumus astoņās pirmskolas izglītības iestādēs.

“Pašvaldība turpina labiekārtot Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes, astoņos bērnudārzos tiks atjaunoti rotaļlaukumi. Pašvaldība kopumā ieguldīs 2,8 miljonus eiro rotaļlaukumu izbūvē. Rīgai ir svarīgi sakārtot savus īpašumus un nodrošināt mūsdienīgu un sakārtotu vidi jaunajiem rīdziniekiem gan skolās, gan bērnudārzos,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rotaļlaukumi tiks atjaunoti:

Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestāde Dzelzavas ielā 17A (Purvciems);

Rīgas 255. pirmsskolas izglītības iestāde Brāļu Kaudzīšu ielā 5 (Pļavnieki);

Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Liepiņa” Viestura prospektā 29 (Sarkandaugava);

Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestāde Marsa gatvē 16 (Purvciems);

Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Izvaltas ielā 2 (Ķengarags);

Rīgas 197. pirmsskolas izglītības iestāde Birzes ielā 44 (Daugavgrīva);

Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Saulstariņi” Gobas ielā 27 (Bolderāja);

Rīgas 41. pirmsskolas izglītības iestāde Ludzas ielā 74 (Latgales apkaime).

Kopējās projektu investīcijas ir līdz 2 790 000 eiro (ar PVN), tajā skaitā būvuzraudzības izdevumi. Projektam tiks nodrošināts līdzfinansējums līdz 418 500 eiro (ar PVN) no Rīgas pašvaldības budžeta. Projekta īstenošanai no Valsts kases vai cita aizdevēja tiks ņemts aizņēmums līdz 2 371 500 eiro (ar PVN).

 

Bolderājā, starp Lemešu ielu 11 un Stūrmaņu ielu 13, līdzās Rīgas 33. vidusskolai, top jauna aktīvās atpūtas vieta bērniem un jauniešiem. Teritorijā jau noris Bolderājas pumptrases būvniecība, un līdz ar jaunā skeitparka izveidi šeit veidosies vienota un daudzveidīga aktīvās atpūtas zona.

Skeitparka izveide ir 2024. gadā iesniegts līdzdalības budžeta projekts, kas guvis plašu iedzīvotāju atbalstu – par to nobalsoja 2601 iedzīvotājs.

Projekta rezultātā tiks izveidots daudzfunkcionāls betona skeitparks aptuveni 300 m² platībā, nodrošinot piemērotu infrastruktūru dažādu prasmju līmeņu braucējiem.

Šajā teritorijā arī tiek īstenots 2023. gada līdzdalības budžeta projekts – “Bolderājas pumptrase”, par kuru balsoja 2379 iedzīvotāji. Projektā šobrīd tiek izbūvēta velotrases pirmā kārta, bet drīzumā tiks sākti arī trases otrās kārtas izbūves darbi, kopā veidojot aptuveni 150 metru garu velotrasi, kas piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.

Lai uzlabotu piekļūstamību un kopējo teritorijas labiekārtojumu, teritorijā tiks izbūvētas gājēju ietves un paredzēti dažādi labiekārtojuma elementi, tostarp soliņi, atkritumu urnas un velostatīvi, kā arī izbūvēts ārējais apgaismojums.

Projektu īstenošanas rezultātā Bolderājas iedzīvotāji iegūs mūsdienīgu un daudzfunkcionālu infrastruktūru aktīvai atpūtai brīvā dabā. Jaunā skeitparka un velotrases izbūve būs būtisks pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Bolderājā un tuvējās apkaimēs – Daugavgrīvā, Buļļos un Kleistos – šobrīd nav publiski pieejama šāda veida sporta infrastruktūra.

Būvdarbus plānots pabeigt četru mēnešu laikā.

Būvdarbus veic SIA “City Playgrounds”.

Skeitparka projekta būvniecības izmaksas ir 146 274 eiro ar PVN.


Vairāk par Līdzdalības budžeta projektu konkursu un iesniegtiem projektiem – ŠEIT. 


 

Rīgas valstspilsētas Pilsētas attīstības departaments projekta urbanLIFEcircles ietvaros aicina piedalīties ravēšanas talkās* Lucavsalas Kazas sēklī un Jaunciema dabas liegumā. Talku mērķis ir ierobežot invazīvās Kanādas zeltgalvītes Solidago canadensis izplatību projekta teritorijās.

RAVĒŠANAS TALKA – JAUNCIEMS III

 18. jūnijs

 15.00 (darbi līdz ~17.00)

– google maps . Stāvlaukumā – Mārkalnes iela 10B, Vidzemes priekšpilsēta. No tikšanās vietas dosimies pāri bijušajam dzelzceļa tiltam uz talkas teritoriju.

RAVĒŠANAS TALKA – LUCAVSALA, KAZAS SĒKLIS

26. jūnijs

 15.00 (darbi līdz ~ 17.00)

– google maps. Rīgas Airēšanas klubs, Lucavsalas iela 87, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1004. No tikšanās vietas dosimies Kazas sēkļa teritorijā.

 

Uz vietas tiks nodrošināti:

  • darba cimdi
  • atkritumu maisi un instrumenti
  • dzeramais ūdens.

Aicinām vilkt laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un slēgtus apavus.

Kontaktpersona pasākuma dienā: Kintija, tālr. 25937092


Piesakies talkai – ŠEIT.


Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana. Iegūtie materiāli var būt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes “Flickr” kontā.