Arhīvs birkai: Sabiedrība

Trešajā adventē pašvaldība aicina uz radošajām darbnīcām un koncertiem galvaspilsētā

, , , , ,

Trešās adventes nedēļā Rīgā norisināsies labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos” Torņakalnā, būs iespēja izgatavot savu eglītes rotājumu radošajā darbnīcā Rīgas Porcelāna muzejā, kā arī izbaudīt koncertus Rātslaukumā, koncertzālē “Ave Sol”, kultūras centrā “Iļģuciems” un citur.

Labdarības koncerts Torņakalna baznīcā, radošā darbnīca Porcelāna muzejā, koncerts “Ave Sol” koncertzālē

11. decembrī plkst. 19.00 Rīgas Lutera Torņakalna baznīcā norisināsies ikgadējais labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos”, kurā piedalīsies integratīvā mākslas festivāla “Nāc līdzās!” laureāti, Fonda “Nāc līdzās!” jauktais koris un Latvijā izcili skatuves mākslinieki – Ilona Bagele, Daniils Bulajevs, Intars Busulis, Rihards Zaļupe, Kārlis Kazāks, Paula Saija, Renāte Zviedre, Annija Putniņa, Aleksandra Špicberga, Kristīne Pāže, grupa “Sudden Lights”. Koncerta muzikālo skanējumu kuplinās Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris. Pirms koncerta darbosies Ziemassvētku labdarības tirdziņš, kurā apmeklētāji varēs par ziedojumu iegādāties Ziemassvētku dāvaniņas, ko gatavojuši bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

Kā katru Adventes svētdienu, arī Trešajā adventē no plkst. 12.45 līdz plkst. 16.00 pie Rīgas Lutera baznīcas Torņakalnā darbosies Ziemassvētku dārzs – savukārt plkst. 16.00 Torņakalna baznīcā izskanēs koncerts “Klusums un gaisma” kurā uzstāsies VEF Kultūras pils “Jasmīnas” koris un solisti.

12. decembrī rīdzinieki un Rīgas viesi aicināti piedalīties svētku radošajā darbnīcā “Eglītes rotājums” Rīgas Porcelāna muzejā plkst. 12.00-13.30 un plkst. 15.00-16.30. Darbnīcā varēs izgatavot vienu porcelāna suvenīru vai ažūru rotājumu, izmantojot lejamo porcelāna masu. Gatavo darbu varēs saņemt pēc divām nedēļām muzejā. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no 10 gadu vecuma, jaunieši, seniori, kā arī cilvēki ar kustību traucējumiem, individuāli vai personu grupās līdz 10 cilvēkiem. Dalībai darbnīcā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354 no otrdienas līdz sestdienai, plkst. 12.00–17.30.

Savukārt 13. decembrī plkst. 17.00 koncertzālē “Ave Sol” koncertā “Gaisma. Piedzimšana” varēs dzirdēt Emīla Dārziņa jaukto kori (mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš). Ieeja šajā koncertā bez maksas.

Koncerti Rātslaukumā, “Koka Rīgā”, Tallinas ielas kvartāla koncertzālē

Tautas mūzikas cienītāji Trešajā adventē plkst. 15.00 var doties uz “Koka Rīgu”, Krāsotāju ielā 12, kur koncertā “Gaišu domu mirdzumā” uzstāsies kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kamerkoris “Vidus” un ģitārists Āris Ozols. Tiks izpildīta komponista Kārļa Lāča “Ziemassvētku kantāte” un citi latviešu komponistu skaņdarbi.

Savukārt Tallinas ielas kvartāla Angāra koncertzālē plkst. 15.00 uzstāsies senioru koris “Amadeus” koncertu sērijā “Klusā pārraide”.

Ģimenes ar bērniem aicinātas uz Rātslaukumu, kur no plkst. 15.00 līdz plkst. 15.45 Ziemassvētku melodiju koncertā “Čiekurs Čikijs” muzicēs diksilenda “Sunny Groove Dixie” mūziķi. Mazajiem klausītājiem rūķi būs sarūpējuši īpašu dāvaniņu – mazu čiekuriņu Čikiju, ko varēs ņemt līdzi mājās un izmantot kā eglītes rotājumu, lai atgādinātu par koncerta sirsnīgo svētku sajūtu un kopā piedzīvoto brīnumu.

Koncerti Sv. Jāņa baznīcā, “Mazajā ģildē”, koncertzālē “Ave Sol”

Kultūras centrā “Iļģuciems” plkst. 17.00 norisināsies Adventa koncerts “Sirds valoda ziemas vakarā”, kurā muzicēs Biruta Ozoliņa, Vigo Račevskis un Ernests Medenis. Bezmaksas ielūgumi pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs.

Plkst. 18.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā būs klausāms Rīgas kamerkora “Ave Sol” koncerts “Ziemassvētku oratorija”. Tajā piedalīsies arī soprāns Agate Grīnhofa, mecosoprāns Kristīne Freimane, alts Kamila Siliņa, tenors Mārtiņš Zvīgulis un bass Artūrs Švarcbahs. Pie diriģenta pults Andris Veismanis.

Savukārt koncertzālē “Ave Sol” tajā pašā laikā ciklā “Gadalaiku krāsas 2025” izskanēs koncerts “Ar spārnu pārslotu”, kurā piedalīsies vokālā džeza grupa “Assembly Singers”, jauktais koris “Salve”, Latvijas Mākslas akadēmijas jauktais koris “Senais kalns” un instrumentālisti.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 rīdzinieki aicināti uz koncertu “Ziema” ar Mirage Jazz Orchestra, Ievas Kerēvicas un jauktā kora “Norise” dalību. Tajā izskanēs Gunāra Rozenberga, Raimonda Paula un Alvila Altmaņa labākās džeza kompozīcijas ar ziemas tematiku, kā arī Madara Kalniņa jaundarbi. Bezmaksas ielūgumi “Biļešu paradīzes” kasēs.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” Trešās adventes koncertā plkst. 19.00 piedalīties Rihards Lībietis un Gints Smukais. Biļetes bilesuparadize.lv un KTMC “Mazā ģilde”.

Savukārt pirmdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 “Mazajā ģildē” gaidāma koncertizrāde “Vecīša cimdiņš”, kurā piedalīsies bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri” un instrumentālā grupa.

No 28. novembra līdz 2026. gada 4. janvārim

darbojas arī ikgadējais Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā.

Vairāk par adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt:

 

Rīgā turpinās pieturvietu atjaunošana

Rīgā turpinās jaunā vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju uzstādīšana. 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā plānots uzstādīt 38 nojumes.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt esošās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plānos nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunas nojumes.

Pirmajā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju pasūtījumā tika piegādātas 65 nojumes, no kurām 50 nojumes tika uzstādītas galvaspilsētā, pārējās tika nodotas RP SIA “Ŗīgas satiksme” uzstādīšanai 7.tramvaja līnijas rekonstrukcijas projekta ievaros, kā arī daļa atstātas departamentam rezervē turpmākajiem jauno pieturvietu izbūves darbiem.

Pašvaldība šogad rudenī saņēma 60 jaunās vienotā dizaina pieturvietu nojumes un līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra vidum plānots uzstādīt 38 pieturvietu nojumes 32 pieturvietās.

Pilsētā būs pieturvietas, kurās, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmu, tiks uzstādītas divas nojumes, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku pasažieru pārvietošanos.

Pirmās jaunās nojumes tiks uzstādītas sekojošajās pieturvietās – Meža skola, Dzērbenes iela, Juglas iela, Krustabaznīcas iela, Tirzas iela, Juglas iela, Mārkalnes iela, Sporta akadēmija, Berģi, Bajāru iela Brīvības gatvē; Sudrabkalniņš Kurzemes prospektā; Ainavas iela Stirnu ielā; Telts iela K.Ulmaņa gatvē; slimnīca “Gaiļezers” Hipokrāta ielā; Ilūkstes iela Lubānas ielā; Viestura prospekts Viestura prospektā; G. Zemgala gatve Ropažu ielā; Ķengaraga iela Latgales ielā; Dzeņu iela Brāļu Kaudzīšu ielā; Valsts arhīvs, Ēveles iela, Ierēdņu iela K.Valdemāra ielā; Prūšu iela Latgales ielā; Kalnciema iela Raņķa dambī; Gaismas iela Sesku ielā.

Vispirms nojumes uzstāda vietās, kurās iepriekšējās tiek demontētas, jo pašvaldībai beidzās līgums ar uzņēmēju un, kā īslaicīgas lietošanas būvēm, beidzies arī ekspluatācijas termiņš. Pieturvietu nojumju uzstādīšana notiek, ievērojot pieturu kategorijas, primāri tās uzstādot pieturās ar augstāko pasažieru plūsmu visas dienas garumā, vērtējot izglītības, kultūras un citu sabiedrisko iestāžu tuvumu, kā arī, vai pieturvieta ir vadošā pārsēšanās punktu sarakstā u.c. būtiskus faktorus.

Rīgā tiek uzstādītas četru veidu nojumes, atkarībā no vietas parametriem: standarta 3 un 4 sekciju nojumes un sašaurinātās 3 un 4 sekciju nojumes.

Visi nojumes tipi ir aprīkoti ar apgaismes elementiem un nodrošina vienmērīgu apgaismojuma līmeni. Gaismekļi ir pilnībā integrēti katrā horizontālajā jumta profilā, izņemot ārējos. Elektrības kabeļi ir iebūvēti un vizuāli paslēpti nojumes konstrukcijā.

Piedāvātās nojumes jumts nodrošina drošu un efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un saules starojumu. Jumta stikla loksnēm ir tonēts filtrs, kas vairāk nekā 99% bloķē ultravioletos starus un tai ir sava UV starojuma izturība.

Jaunajās pieturvietu nojumēs ir viens soliņš. Tā ir vispārēja prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ka pietura tiek aprīkota ar vienu soliņu. Vēršam uzmanību, ka nojumēs ir vajadzīga vieta arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēja tuvumā apskatīt maršrutu karti, kura ir izvietota nojumes iekšpusē. Katrā nojumē ir paredzēta vieta elektriskajam tablo, kurā varēs redzēt sabiedriskā transporta kustības saraksta laikus. Pieturvietās ar lielāku pasažieru plūsmu izvieto 4 sekciju nojumes, kurās ir arī stāvsols.

Uzstādīto jauno nojumju kopējās izmaksas veido gan ražošanas un piegādes izdevumi, gan arī būvniecības cikla izmaksas — pamatu izbūve, elektrības pieslēgumu ierīkošana un pašu nojumju uzstādīšana.

Nojumju pamatu izbūves un uzstādīšanas izdevumi katrā pieturvietā ir atšķirīgi, ņemot vērā nojumes tipu, konkrētās vietas esošā seguma veidu, kā arī elektrības pieslēguma veidu – esošs vai jaunizbūvējams. Katrai pieturvietai tiek izstrādāts atsevišķs projekts, kas arī veido vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas.

Vienas nojumes ražošanas cena ir no 6073 līdz 8730 eiro bez PVN, atkarībā no nojumes tipa. Vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas ir 8611 eiro bez PVN esošā līguma ietvaros, kurš var mainīties, ja tiek izvēlēts cits būvnieks.

Pieturvietu nojumju ražotājs ir SIA “Palami”, uzstādītājs – SIA “Ļ CO”.

 

Ziemassvētku jampadracis Dārzciemā

2025. gada 13. decembrī ikviens Dārzciema vai citas apkaimes lielais un mazais iedzīvotājs ir aicināts pievienoties Ziemassvētku jampadracim tirdzniecības centrā “Green” (Nīcgales ielā 53, Rīgā), kur no plkst. 13.00 līdz 15.00 notiks jautras aktivitātes ar draiskajiem elfiem un unikālu pašu rokām veidotu eglīšu rotājumu meistardarbnīca.

Savukārt plkst. 15.00 ar tikko izveidotajām dekorācijām visi dosies uz blakus tirdzniecības centram esošo laukumiņu Zeltiņu ielā 52 a, kur norisināsies oficiālās Dārzciema apkaimes eglītes rotāšana. Šī ir vieta, kur tikko ar 1322 apkaimes iedzīvotāju balsīm un nerimstošu atbalstu ir panākta Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta – pirmā Dārzciema apkaimes parka kustībai, atpūtai un kopā būšanai – realizācija.

Pie eglītes aicināti visi – gan tie, kas būs rotaļājušies ar elfiem, gan tie, kas vēlas pievienoties vēlāk, lai sajustu kopības sajūtu, uzliktu kādu rotājumu un iepazītos ar savas apkaimes iedzīvotājiem.
Lai darbi sekmētos raitāk, būs pieejama karsta tēja un piparkūkas.

Iespējami arī citi pārsteigumi!

Dalība visās aktivitātēs ir bez maksas, un iepriekšēja pieteikšanās nav vajadzīga.

Šī aktivitāte notiek Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas līdzfinansētā projekta “Dārzciems vieno” ietvaros.

Dārzciema apkaimes biedrība ir brīvprātīga organizācija, kas dibināta 2020. gada martā starp Dārzciema apkaimes aktīvākajiem iedzīvotājiem. Biedrība iestājusies pret funkcionālā zonējuma maiņu savrupmāju teritorijā, protestējusi pret Rīgas teritoriālo plānojumu 2030. gadam un koku izciršanu apkaimē, cīnījusies par ielu sakārtošanu un asfaltēšanu, apstādījumu saglabāšanu un papildināšanu, kā arī vispārēju Dārzciema apkaimes labiekārtošanu.

Informāciju sagatavoja:
Sanda Roze,
Dārzciema apkaimes biedrības biedre,
projekta “Dārzciems vieno” vadītāja
sanda@darzciemaapkaime.lv

 

Eksporta ielā atjaunots suņu pastaigu laukums

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden atjaunojis suņu pastaigu laukumu Eksporta ielā, demontējot vecās iekārtas un uzstādot jaunas.

Pirms 20 gadiem Eksporta ielā gar Brīvostas žogu posmā no Hanzas ielas līdz Katrīnas ielai tika izveidots pirmais suņu pastaigu laukums galvaspilsētā. Suņu pastaigu laukums ir ar žogu norobežota teritorija, kuras platība ir 3690 m2, laukuma labiekārtojums sastāv no nojumes, soliņiem, atkritumu urnām un suņu trenažieriem.

Laukumam ir regulāri, pastāvīgie apmeklētāji, kuri laukumu izmanto suņu pastaigām bez pavadas, treniņiem, socializācijai. No koka veidotais trenažieru aprīkojums bija 20 gadu laikā nolietojies, tāpēc to demontēja un uzstādīja 11 jaunus suņu trenažierus. Jauno trenažieru izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu nodrošināja SIA “Jūrmalas mežaparki”, un laukuma atjaunošana kopā izmaksāja aptuveni 12 300 eiro.

„Rīga ir pilsēta, kas rūpējas gan par saviem iedzīvotājiem, gan par viņu četrkājainajiem draugiem. Pēdējo gadu laikā ir izveidoti vairāki jauni suņu pastaigu laukumi, bet mūsu redzējums sniedzas tālāk – jau tagad strādājam pie jauniem laukumiem Ķengaragā un pie Krasta ielas, un nākamajos gados tos papildinās Āgenskalns, Centrs, Teika un Purvciems. Mēs būvējam ne tikai žogus un trenažierus – mēs būvējam drošāku, iekļaujošāku un laimīgāku Rīgu ikvienam tās iedzīvotājam, neatkarīgi no kāju skaita, īpaši piedomājot par ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Patlaban Rīgā ir astoņi suņu pastaigu laukumi, kuri ir pieejami jebkuram apmeklētājam:

 Eksporta ielā;

Pļavnieku zaļajā birzī;

 Ziedoņdārzā;

Grīziņkalna parkā;

Lucavsalā;

Vec-Anniņmuižas parkā;

Nordeķu parkā;

Čiekurkalnā – starp Čiekurkalna 1.līniju un dzelzceļu.

Rīgā patlaban ir 57 695 reģistrētu suņu. Vēl aizvien suņiem labiekārtotas pilsētvides aktualizēšana ir svarīgs temats suņu saimnieku kopienā. Pirmkārt, ja ir ierobežots laukums suņiem, kas ir drošs un pielāgots treniņiem, pastāv cerība, ka arvien vairāk suņu saimnieki izmantos labiekārtotas vides iespēju – izglītos sevi un apmācīs savus mīluļus, lai tie neradītu draudus nedz sev, nedz apkārtējiem. Otrkārt, drošs, iežogots laukums ļauj vienlaicīgi atpūsties dažādām sabiedrības grupām, viena otrai netraucējot, un sabiedrības daļa, kas baidās no dzīvniekiem, varēs justies komfortabli.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu 2024. gadā veica suņu laukumu pieejamības daudzkritēriju analīzi. Tika veikta iedzīvotāju aptauja un, pamatojoties uz šiem datiem izdarīti secinājumi, kur suņu pastaigu laukumi nepieciešami visvairāk. Saskaņā ar veikto analīzi, prioritārās apkaimes, kur laukumi nepieciešami, ir Āgenskalns, Centrs, Ķengarags, Teika, Purvciems. Laukumus vajadzētu ieviest pakāpeniski, katru gadu īstenojot vienu vai divus, prioritārā secībā. Ne mazāk grūts uzdevums ir identificēt pašvaldības zemes īpašumus, kur laukumus varētu veidot, jo liela daļa jau ir rezervēti citām funkcijām.

Ņemot vērā ieteiktās vietas, Mājokļu un vides departaments 2025. gadā organizēja projektēšanas dokumentācijas izstrādi diviem jauniem suņu laukumiem Daugavas labajā krastā – Ķengaragā (Dubnas iela 2), un Latgales apkaimē (pie Krasta ielas). Pēc projektēšanas stadijas pabeigšanas, kad būs zināmas būvniecības izmaksas, tiks meklēts finansējums abu vai viena suņa laukuma īstenošanai.

Suņu laukuma jaunie elementi Ekporta ielā (04.12.25.)6-2

Pleskodāle svin Ziemassvētkus!

Pleskodāles apkaimes iedzīvotāji pulcēsies Ziemassvētku svinībās sestdien, 6. decembrī plkst.12.00-16.00 Rīgas Valdorfskolas aktu zālē, Šampētera ielā 98.

Pasākuma programmā plānotas dziesmas un rotaļas kopā ar folkloristiem, kaimiņu iepazīšanās, mielošanās un draudzīgas sarunas. Katram roka jāpieliek pasākuma iekārtošanā un arī novākšanā, jo tieši tā var sajust kaimiņu kopības garu.

Pasākumu rīko Pleskodāles attīstības biedrība. Ieeja bez maksas, visi mīļi gaidīti.

Vairāk informācijas – ŠEIT.

Projekts “Kaimiņi pārziemo Pleskodālē” tiek finansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Suminātas piekļūstamākās kultūrvietas Rīgā

Sirsnīgā atmosfērā 3. decembrī Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizācijām VEF Kultūras pilī pasākumā “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” sumināja kultūrvietas, kas mērķtiecīgi rūpējas par kultūras piekļūstamību un iekļaujošas kultūrvides veidošanu Rīgā.

“Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena Rīgai nav tikai atzīmējams datums – tā ir iespēja atgādināt, cik būtiski ir veidot pilsētu, kur kultūra ir pieejama un piekļūstama ikvienam. Ar pasākumu “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” mēs akcentējam kultūrvietu nozīmi šajā procesā un godinām tos, kuri ikdienā strādā, lai kultūras vide kļūtu atvērtāka, iekļaujošāka un piedāvātu saturu, kurā ikviens var justies redzēts un uzrunāts. Īpaši svarīga ir sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses – viņu pieredze un skatījums palīdz mums saprast, kur esam stipri un kur vēl jāaug. Rīga ir pilsēta, kurai jāspēj dot vietu ikviena talantam, balsij un klātbūtnei, un šī diena mums atgādina, ka iekļaujoša kultūra rodas tieši kopā,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Vēlamies šādu pasākumu padarīt par tradīciju, lai arvien vairāk kultūrvietu veidotu piedāvājumu, kas pielāgojams dažādām vajadzībām. Pasākums parādīja, ka katra kultūrtelpa var dot savu ieguldījumu, un, ja ikviens no mums turpinās šādi rīkoties, Rīga kļūs arvien iekļaujošāka,”

saka Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

Pasākumā tika izceltas tās Rīgas kultūrvietas, kas cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizāciju ieskatā, savā darbībā īpaši pievērš uzmanību kultūras infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanai un piekļūstama kultūras satura veidošanai dažādām sabiedrības grupām. Savas nominācijas izvirzīja: Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Autisma apvienība, Vieglās valodas aģentūra, nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!””, Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, Radošā apvienība COLORIZE, Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrība “Redzi mani”, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un Invalīdu biedrība “APLIS”.

Pateicību par ieguldīto darbu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma šādas kultūrvietas: Latvijas Leļļu teātris, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centrs “Imanta”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas Motormuzejs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pils Kamerzāle, Dailes teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas kino muzejs

Rīgas pašvaldības pateicību par mērķtiecīgu un ilgstošu ieguldījumu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma Latvijas Jaunā teātra institūts, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” jauniešu koris “Balsis” un tā mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, kā arī Radošās apvienības COLORIZE vadītāja, kultūras piekļūstamības eksperte Lība Bērziņa.

Pasākuma mākslinieciskā programma tika veidota iesaistot Rīgas pašvaldības un nevalstiskā sektora radošās apvienības. Pasākumā uzstājās: DJ Richy Rich – paraolimpiskais čempions Rihards Snikus, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauniešu koris “Balsis” (mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis), Latvijas Nedzirdīgo savienības koris (vadītāja Brigita Lazda), Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas kluba orķestris (vadītājs Armands Ozols), fonda “Nāc līdzās” jauktais koris (diriģents Georgs Zujevs) un solisti Aldis Ādamsons, Roberts Reingolds, Marta Rancāne un Kaspars Grigāns. Pieredzes stāstos, apmeklējot Rīgas kultūrvietas, dalījās Reinis Darkēvics, Voldemārs Lapa, Daira Aleksandra Sircova, Līga Ķikute un Diāna Ponaskova.

Pasākuma ieraksts:

Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru

 

NVO nams aicina piedalīties tiešsaistes seminārā “Psiholoģiskās aizsardzības NVO vidē: kā prāts mūs aizsargā no sāpēm un stresa”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Psiholoģiskās aizsardzības NVO vidē: kā prāts mūs aizsargā no sāpēm un stresa”, kas notiks 2025. gada 10. decembrī plkst. 14.00-17.00.

Semināru vadīs Dr. Madara Pumpure, psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas ārste, mentālās veselības platformas “Sakārto sevi” satura veidotāja.

Programmā:

 Krīzes pārvarēšanas un psiholoģisko aizsardzības mehānismu izpratne.

Kā cilvēks reaģē stresa un pārmaiņu situācijās – gan individuālā, gan organizācijas līmenī.

Organizācijas krīžu piemēri: vadības maiņa, vērtību vai uzskatu nesakritība, finanšu grūtības, līdera aiziešana, biedru pasivitāte u.c.

Stratēģijas, kā šādos brīžos saglabāt līdzsvaru un efektīvi sadarboties komandā.

Dalībnieki gūs izpratni par vairāk nekā 30 prāta aizsardzības stratēģijām un to atpazīšanu darbā ar sevi un citiem, praktiskus rīkus, kā reaģēt stresa situācijās, saglabājot labu pašsajūtu un darba kvalitāti, iespēju analizēt reālus piemērus un piedalīties diskusijā par efektīvām pārvarēšanas metodēm.

Aicinām reģistrēties līdz 9. decembrim – ŠEIT.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Atklāta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” izstāde un sumināti konkursa uzvarētāji

,

28. novembra vakarā Kultūras centrā “Imanta” tika atklāta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” izstāde un sumināti konkursa uzvarētāji. Konkursa trīs kategorijās – “Emocijas”, “Kontrasti” un “Notikums” – tika saņemti 137 pieteikumi un 614 fotogrāfijas. Konkursa žūrijā šogad strādāja fotogrāfi Valters Poļakovs, Inta Ruka un Alnis Stakle.

Kategorijā “Emocijas” :

1. vietu ieguva Dāvis Orniņš par fotogrāfiju “Slīdkāaliņš”;

2. vietu Sigita Rušiņa par darbu “Bērnība”;

3. vietu ieguva Beata Elnione par fotogrāfiju “Mīļspēles”.

Skatītāju simpātiju balvu ieguva Bibin Saju par darbu “Kopā saulē”.

Kategorijā “Kontrasti”:

1. vietu ieguva Ralfs Dravnieks par darbu “Piemineklis visiem, kas sēž”;

2. vietu ieguva Sigita Rušiņa par fotogrāfiju “Voleru kalni”;

3. vietu ieguva Marija Tuča par darbu “Saulriets Buļļos”.

Skatītāju simpātiju balvu ieguva Justīne Ungere par darbu “Divas celtnes, dažādi stāsti”.

Kategorijā “Notikums”

1.vietu ieguva  Dace Voitkeviča par fotogrāfiju “Lidijai 100”;

2. vieta –  Kasparam Gailītim par darbu “Tirgus dinamika”;

3. vieta – Zigmāram Romanovskim par darbu “Ievēlies vēlēšanos”.

Skatītāju simpātiju balvu ieguva Madara Šidlovska par fotogrāfiju “Spēles pauze”.

Īpašu žūrijas pateicību un novērtējumu izpelnījās Daniēla Treimane ar fotogrāfiju “Pāri”.

Fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu” norisinās jau otro gadu un ir ieguvis plašu sabiedrības atbalstu, kā norāda Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš: “Fotokonkurss ir aicinājums Pārdaugavu ieraudzīt ne tikai kartē un ik dienišķos maršrutos, bet atklāt to, kas slēpjas aiz pirmā mirkļa impulsa. Ieraudzīt cilvēkus, pilsētas pulsu un iespējams atklāt paslēptus dārgumus. Īpašs prieks, ka šī radošā platforma ir paredzēta ne tikai profesionāliem fotogrāfiem un entuziastiem, bet jeb kuram, kurš vēlas caur fotogrāfiju nodot savu vēstījumu.”

Fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” izstāde

Kultūras centrā “Imanta” būs skatāma

no 28. novembra līdz 1. februārim,

pēc tam tā ceļos uz Kultūras centru “Iļģuciems”, kur būs apskatāma

no 6. februāra līdz 22. martam.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra noslēgums – kataloga atklāšana un sarunas ar māksliniekiem

4. decembrī plkst. 18.30 Kultūras centrā “Imanta” notiks Starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra noslēguma pasākums – diskusija un kataloga atklāšana.

Sarunas pirmajā daļā mākslinieki, kuri piedalījās plenērā dalīsies Pārdaugavas iespaidos un pastāstīs par fotogrāfiju tapšanas norisi un saviem tēmas izvērsumiem. Diskusijas otrajā daļā, kas būs veltītai mākslai publiskajā telpā, piedalīsies māksliniece un ISSP galerijas programmas direktore Iveta Gabaliņa, kuratore un Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas direktore Daiga Rudzāte, kuratore un “Mākslas stacijas Dubulti” vadītāja Inga Šteimane. Diskusijas vadīs neatkarīgais kurators un mākslas telpas LOOK radošais direktors Raivis Alksnis.

Šogad Pārdaugavā norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija. Plenērā piedalās mākslinieki no Baltijas un Somijas – Henriks Dunkers (Somija), Vika Eksta (Latvija), Reinis Hofmanis (Latvija), Tadas Kazakevičs (Lietuva), Krista Meldera (Igaunija), Alnis Stakle (Latvija).

Šovasar mākslinieki pētīja Pārdaugavu, iemūžinot tās ainavas un dokumentējot konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi drukātā formā atgriezās Pārdaugavas pilsētvidē – plenēra izstāde Uzvaras parkā bija apskatāma no 2. līdz 15. oktobrim. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” – atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+37167181940

 

Iespēja iepazīt Rīgas dienas aprūpes centru darbu

Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā, 3. decembrī, Rīgas dienas aprūpes centri aicina ikvienu interesentu uz atvērto durvju iniciatīvu “Iekļaujoša Rīga!”. Šī diena ir veltīta sabiedrības izpratnes veicināšanai par pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, un sniedz unikālu iespēju ielūkoties tajā, kas ikdienā paliek neredzams.

Apmeklētāji varēs iepazīties ar plašo un daudzveidīgo programmu, uzzināt vairāk par atbalstu, ko iespējams saņemt viņu tuviniekiem, kā arī klātienē redzēt centru un citu cilvēkiem ar invaliditāti paredzēto organizāciju darbu.

Visas dienas garumā būs iespēja paviesoties dažādos dienas aprūpes centros, apskatīt telpas, vērot nodarbības un aprunāties ar darbiniekiem, speciālistiem un klientiem. Tā ir iespēja ne tikai iepazīt pakalpojumu klāstu, bet arī piedalīties aktivitātēs un uzdot sev interesējošos jautājumus par pakalpojumiem un uzņemšanas noteikumiem. Atvērto durvju iniciatīva ļaus ikvienam tuvāk iepazīt, kā norit ikdiena šajos centros, un saprast, cik plašs un daudzveidīgs ir sniegtais atbalsts.

Īpaši notikumi gaidāmi arī atsevišķos dienas aprūpes centros. Piemēram, “Duntes Ozolos” paredzēta tikšanās ar izdevuma “Mieram tuvu” redakcijas pārstāvi, savukārt organizācija “Apeirons” piedāvās izmēģināt īpaši izveidotu šķēršļu joslu. Apmeklētāji varēs iepazīties ar specializētajām darbnīcām, redzēt, kā darbojas pakalpojums “Drošības poga”, kā arī apmeklēt sociālās palīdzības centru, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Atvērto durvju iniciatīva “Iekļaujoša Rīga!” ir iespēja ikvienam tuvāk iepazīt pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un vienlaikus stiprina izpratni par iekļaujošas sabiedrības nozīmi.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, aicinām izlasīt pasākuma programmu un iepriekš sazināties, lai vienotos par apmeklējumu.

Atvērto durvju iniciatīvā piedalās:

  • DAC personām ar garīga rakstura traucējumiem “Saulessvece” (Cēsu ielā 8) – 25757586, saulessvece@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, dace.lina@svjp.lv;
  • Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība “Redzi mani” (Dzirciema ielā 24) – 29123784;
  • Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” (K. Valdemāra ielā 38, k1) – 27902679, dace@apeirons.lv;
  • DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību māja” (Rēzeknes ielā 2A) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību ligzda” (Balvu ielā 11) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību tilts” (Ieriķu ielā 2B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “Skaida” (Lubānas ielā 39B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “RB Radošā telpa” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar vidēji smagiem un smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību dore” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis un DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja” (Putnu ielā 6) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Dzērves” (Dzērvju ielā 1) – 29870318, Irita.merca@samariesi.lv;
  • Latvijas Samariešu apvienības Zvanu centrs (Katoļu ielā 22) – 20204022, zvanucentrs@samariesi.lv;
  • DAC cilvēkiem ar demenci “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv;
  • Terapijas centrs “Skaņas un mūzika” (E. Birznieka Upīša ielā 20A – 203) – 26489329;
  • Sociālo pakalpojumu centrs “Terēzes māja” (O. Vācieša ielā 6) – 26485356, 27018868;
  • Latvijas Nedzirdīgo savienības Kopienas centrs (Elvīras ielā 19 k2) – 26322910;
  • Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” birojs “Aprūpe mājās” (Slokas ielā 160/1) – 66103077, agija.saukuma@redcross.lv;
  • Biedrība PINS (Gaileņu ielā 7) – 29227306.