Arhīvs birkai: Sabiedrība

Biedrība “Vecdaugavieši” no 2. marta sāk īstenot projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī”. Projekta mērķis ir veicināt veselību un sociālo integrāciju senioriem un bērniem. Projekta laikā notiks Vizuālās mākslas aktivitātes un Izzinošas pastaigas Vecmīlgrāvja apkaimē.

Gleznotājas Tatjanas Krivenkovas vadībā Dienas centrā “Vecmīlgrāvis” (Emmas ielā 3, Rīga) tiks rīkotas 14 vizuālās mākslas nodarbības bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, senioriem, sociālo dzīvojamo māju iemītniekiem, kā arī citiem interesentiem gan no Vecmīlgrāvja, gan tuvākajām apkaimēm.

Vasarā notiks arī piecas izzinošas pastaigas jeb gaitas, kurās īpaši tiek aicināti piedalīties seniori, jo gaitas notiks mierīgā tempā un nelielos maršrutos, pielāgojot tās senioru fiziskajām spējām. Pastaigu laikā dalībnieki iepazīs Vecmīlgrāvja kultūrvēsturisko vidi, nozīmīgus objektus un vietējos stāstus. Gaitas apvienos vieglu fizisko aktivitāti ar sarunām, atmiņu apmaiņu un neformālu līdzdalību. Gaitas vadīs žurnāliste Ilze Brinkmane, kura savas gida prasmes un stāstnieka talantu ir pierādījusi biedrības “Vecdaugavieši” projektos “Vecdaugavā var atrast sevi”, “Vecdaugavas daudzināšana” un “Dumpis Vecdaugavā. Dzīvotne.”.

Informācija par pasākumu norisi un laiku tiks publicēta biedrības “Vecdaugavieši” Facebook kontā un citos sociālajos tīklos. Projekts “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī” norisināsies līdz šī gada 15. novembrim.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” kopā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi, lai palīdzētu ikvienam iedzīvotājam orientēties katra atkritumu veida pareizā šķirošanā.

Lai veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī samazinātu poligonā nonākošo atkritumu apjomu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” sadarbībā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi “Kā šķirot pareizi?”, kas palīdzēs ikvienam iedzīvotājam saprast, kur pareizi likt katru atkritumu veidu.


Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis satur praktisku un vizuāli viegli uztveramu informāciju par visdažādāko atkritumu veidu pareizu šķirošanu –

sākot ar iepakojumu, BIO atkritumiem, būvgružiem

un beidzot ar sadzīves bīstamajiem atkritumiem – elektriskajām iekārtām, nolietotām riepām, baterijām, ķimikālijām, medicīnas atkritumiem u.c.


“Atkritumu šķirošana nav izvēle, bet gan atbildība, līdz ar to ceļvedis būs noderīgs “špikeris” ikdienā. Katram būtu jāapzinās, ka atkritums ir arī resurss, ko var izmantot atkārtoti, lietojot visas pieejamās šķirošanas iespējas. Pēdējos gados Viduslatvijas reģionā ir uzsākts aktīvs darbs pie atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pilnveidošanas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami daudzveidīgi un kvalitatīvi šķirošanas risinājumi”

skaidro Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “Getliņi” uzraudzības padomes priekšsēdētāja Ilze Krēmere.

Ceļvedī informācija par katru atkritumu veidu papildināta ar praktiskiem piemēriem, paskaidrojot, kādus atkritumus pieļaujams izmest konkrētajā atkritumu konteinerā, savukārt kādiem atkritumiem, pirms to izmešanas, nepieciešama papildu apstrāde vai cits atkritumu nodošanas risinājums, piemēram, atkritumu nogādāšana atkritumu dalītās vākšanas laukumos, sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktos vai citur.

“Poligonā “Getliņi” 2025. gadā nonāca 328 tūkstoši tonnu atkritumu, no kuriem 36% tika noglabāti poligonā. Lai arī pieņemto nešķiroto atkritumu apjoms gadu no gadu samazinās, kā arī palielinās to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus šķiro, novērojumi rāda, ka ne vienmēr cilvēkiem ir skaidra izpratne par katra atkritumu veida pareizu šķirošanu. Tāpēc esam radījuši patiešām praktisku, ikvienam viegli saprotamu materiālu, kas kalpos kā pirmais palīgs situācijās, kad radušās šaubas, vai konkrētais atkritums jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, jāievieto šķirošanas tvertnē vai jānogādā speciālā savākšanas punktā,” norāda Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe.

Sagatavotajā materiālā iekļauta arī informācija, kā atrast tuvāko no kopumā vairāk nekā 4700 šķirošanas vietām, kur vest tos atkritumus, kurus piemājas atkritumu konteineros izmest nedrīkst.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis trīs dažādos formātos (e-versijas, A2 un A3 plakāta formātos) pieejams uzņēmuma “Getliņi EKO” mājaslapā, kā arī reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju tīmekļa vietnēs.

Aicinām ceļvedi sabiedrības izglītošanas nolūkos izmantot arī namu apsaimniekotājiem un apkaimju biedrībām.

Šķirošanas ceļveža izstrādē piedalījās uzņēmumi Bauskas novada komunālserviss, CleanR, Eco Baltia vide, Getliņi EKO, Jumis, Ķilupe, Lautus Vide, Olaines ūdens un siltums, ZAAO, kā arī Ādažu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība.

Izstrādātais ceļvedis pieejams šeit:

 Atkritumu šķirošanas ceļvedis (e-versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A3 plakāta versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A2 plakāta versija).


Papildu informācija: Edgars Butāns Korporatīvās komunikācijas vadītājs SIA “Getliņi EKO”, e-pasts: edgars.butans@getlini.lv


 

Līdz 28. martam NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīgā) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma ceļojošā izstāde “Lauva – Bulgārijas Atmodas laika nacionālais simbols”, ko organizē “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība.

Izstāde veltīta Bulgārijas Nacionālās atbrīvošanas dienai – 3. martam – un iepazīstina ar lauvas kā nacionālā simbola veidošanos un nozīmi Bulgārijas Atmodas periodā. Ekspozīcija atklāj būtiskākos posmus, kuros lauva nostiprinājās kā bulgāru valstiskuma, drosmes un brīvības idejas zīme. Izstāde balstīta Bulgārijas un ārvalstu bibliotēku un muzeju krājumos glabātajos avotos un artefaktos, kuros lauva kā simbols parādās tēlotājmākslā, grafikā, literatūrā, un heraldikā, iezīmējot tās lomu bulgāru nacionālās identitātes tapšanā.

Izstādes autors ir mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Gjoševs, Bulgārijas Nacionālās mākslas akadēmijas absolvents, lektors un Plovdivas Mūzikas, dejas un tēlotājmākslas akadēmijas Dizaina katedras vadītājs.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt Bulgārijas Atmodas laika kultūras un vēstures mantojumu!

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00

 

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) no 11. februāra līdz 3. martam aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi “Aplidotājs”, kas būs apskatāma LNRMM lasītavā Pulka ielā 8, Rīgā.

Savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla “Dadzis” vēsture nav viengabalaina – tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums “Dadzis” Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā – divas reizes mēnesī to drukāja Karla Zeiberliha (Seuberlich) spiestuvē Rīgā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais “Dadzis”: 16 lapaspušu biezais žurnāls 1963. gadā izdots 65 000 eksemplāros, bet nedaudz vēlāk jau 135 000. Tas iznāca apbrīnojami ilgi – 38 gadus, līdz pat 1995. gadam jau atjaunotā brīvvalstī. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc 3,5 gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību (kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts), “Dadža” aktuālā misija bija veikta. Taču žurnāla vēsturiskā loma joprojām paliek nemainīga – žurnāls veicināja latviešu satīras žanra attīstību, iespaidojot vairākas mākslinieku paaudzes.

Padomju dubultās morāles gados “Dadzis” publicēja karikatūras, humoreskas un feļetonus par birokrātiem, krāpniekiem, likumpārkāpējiem, kā arī veiksmīgākās no lasītāju iesūtītajām vēstulēm, kas stāstīja par absurdiem notikumiem padomju ikdienā. Humoreskas un karikatūras smīdināja un veldzēja garu, ļaujot droši pasmieties par to, ko publiski kritizēt bija riskanti.

Rakstus un feļetonus žurnālam rakstīja gan redakcijas darbinieki, gan iesūtīja virkne talantīgu rakstnieku: Valdis Artavs, Dagnija Zigmonte, Laimonis Kamara, Andris Kolbergs, Zigmunds Skujiņš un daudzi citi. “Dadzī” tika publicētas arī daudzu zināmu latviešu mākslinieku zīmētās karikatūras.

Dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups “Dadzi” savulaik esot atzinis par vislabāk ilustrēto humora žurnālu Eiropā. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs glabā daudzu žurnālā publicēto mākslinieku karikatūras. Piedāvājam novērtēt 12 mākslinieku, Valeriana Ardašova, Gunāra Bērziņa, Māra Bišofs, Jāņa Briņķa, Ludmilas Bulikinas, Anatolija Kravcova, Imanta Melgaiļa, Dzintara Melņa, Uģa Mežavilka, Edgara Ozoliņa, Romana Vitkovska un Gunāra Vīndedža, asprātību.

Izstādi veidoja Elita Kalnača un Dārta Ungure.

LNRMM lasītavas darba laiks: pirmdiena līdz ceturtdiena 10.00–16.30.

 

No 2. marta Jūrmalas gatves posmā no Beberbeķu ielas līdz Rīgas administratīvajai robežai pie Babītes tiks ieviesta transportlīdzekļu kustība abos virzienos. Vienlaikus tiks noteikti ierobežojumi tranzīta kravas transportam, lai samazinātu tā plūsmu apkaimē.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus pēc Mārupes novadā realizētās Slokas ielas un autoceļa A5 krustojuma pārbūves, Rīgas pašvaldība ir lēmusi ieviest transportlīdzekļu kustību abos virzienos Jūrmalas gatves posmā no Beberbeķu ielas līdz pilsētas robežai.

 Posmā atļautais braukšanas ātrums paliek nemainīgs – 50 km/h. Gājēju kustība un gājēju pāreju skaits dotajā posmā netiek mainīts.

 Lai ierobežotu kravas transporta kustību Jūrmalas gatvē, posmā no Rīgas robežas līdz Kurzemes prospektam, kā arī Kurzemes prospektā, posmā no Slokas ielas līdz Jūrmalas gatvei tiks liegta tranzīta kravas transporta satiksme. Kravas transportam tiek saglabāta iespēja piekļūt Kurzemes prospektam caur Slokas ielu.

Šīs izmaiņas nodrošinās būtiskus satiksmes uzlabojumus – tiks atvieglota izbraukšana no Rīgas privātajam autotransportam, kā arī noteikti papildu ierobežojumi kravas transporta kustībai, lai samazinātu tā plūsmu.

 

Atzīmējot Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) dienu, NVO nams aicina uz pasākumu “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”, kas notiks 26. februārī no plkst. 18.00 līdz 20.30 NVO nama filiālē Imantā (Rīgā, Slokas ielā 161, k-2).

Sabiedrības uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem NVO darbības ilgtspējai un ietekmei. Kā veidot uzticamu NVO tēlu? Kā mācīties gan no iedvesmojošiem piemēriem, gan neveiksmēm? Par šiem un citiem jautājumiem pieredzē dalīsies nozares profesionāļi un NVO pārstāvji.

Vakars sāksies ar iedvesmas lekciju “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos NVO?”, ko vadīs Ivars Svilāns, komunikācijas eksperts – strādā nacionālajā informācijas aģentūrā “LETA”, bijis “Swedbank”, “Maxima Latvija”, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Bankas komunikācijas vadībā, strādājis Latvijas Radio ziņu dienestā un darbojies neskaitāmos projektos.

Turpinājumā sekos NVO pieredzes stāsti par notikumiem, kas iedvesmo, un situācijām, no kurām mācīties. Diskusijā piedalīsies Inese Vaivare, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS)” direktore, Valdis Pornieks, nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” (portāls Manabalss.lv) valdes loceklis, kā arī Rigonda Bērziņa, Imantas apkaimes biedrības “Anniņmuiža” pārstāve.

Noslēgumā paredzēts radošs sveiciens, kā arī tīklošanās un neformālas sarunas, dodot iespēju dalībniekiem veidot jaunus kontaktus un apmainīties ar idejām.

Dalība pasākumā ir bez maksas. Aicināti NVO pārstāvji un ikviens interesents.


Aicinām reģistrēties līdz 24. februārim, atverot saiti – šeit.


Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde” 21. februārī plkst. 19.00 ielūdz uz Deju vakaru ar muzikālo apvienību “Rezidenti”, kurā ikviens ar greznību un eleganci varēs izdejoties pēc sirds patikas!

“Rezidenti” ir labu draugu un lielisku profesionālu mūziķu apvienība. Lai gan grupas pirmā uzstāšanās ar šādu nosaukumu notika relatīvi nesen – tikai 2023. gada 6. janvārī Stāmerienas pils Zvaigznes dienas ballē, savu daudzgadu muzikālo pieredzi šie kungi krājuši gan kopā, gan atsevišķi, muzicējot tādos labi zināmos kolektīvos kā “Labvēlīgais Tips”, “Jukebox”, IGO, “Turaidas Roze”, “Big Al & The Jokers”, “Keksi”, MarieN, “No Pusvārda”.

Grupas sastāvā – Modris Laizāns (balss, basģitāra), Juris Kristons (taustiņinstrumenti), Zintis Žvarts (saksofoni), Ainis Zavackis (sitaminstrumenti). 21. februārī viņi atkal “rezidēs” Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”!

Atelpas brīžiem darbosies arī bufete, kurā varēs iegādāties gardus dzērienus un uzkodas.

Ieeja pasākumā no plkst. 18.00, ierašanās svinīgā apģērbā.

Biļešu cena EUR 20.00. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzē” un KTMC “Mazā ģilde”.

Deju vakaru ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Sākot no piektdienas, 20. februāra, Murjāņu ielas posmā starp Vangažu ielu un Juglas ielu tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā – samazinās maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h.

Izmaiņas saistītas gan ar plānotajiem lietus ūdens kanalizācijas izbūves un ielas seguma atjaunošanas darbiem, gan ar satiksmes drošības paaugstināšanu.

Satiksmes organizācijas izmaiņas Murjāņu ielas posmā no Vangažu ielas līdz Tramplīna ielai saistītas ar brauktuves pagaidu seguma stāvokli lietus ūdens kanalizācijas izbūves laikā. Savukārt Murjāņu ielas posmā no Ainažu ielas līdz Silciema ielai paredzēts veikt ielas seguma atjaunošanu. Būvdarbus plānots atsākt, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi. Plānots, ka ierobežojumi pēc remontdarbu pabeigšanas saglabāsies uz pastāvīgu laiku.

Savukārt, izmaiņas Murjāņu ielas posmā no Tramplīna ielas līdz Juglas ielai saistītas ar nepieciešamību šajā apkaimē paaugstināt gājēju un velobraucēju drošību. Tādēļ arī šajā ielas posmā, sākot no 20. februāra, uz pastāvīgu laiku tiks samazināts maksimālais atļautais braukšanas ātrums līdz 30 km/h. Tuvumā atrodas vairākas izglītības iestādes, kuru dēļ ikdienā ievērojami pieaug bērnu skaits, kas pārvietojas šīs ielas tuvumā. Ātruma samazināšana nodrošinās efektīvu satiksmes mierināšanu, radot paredzamāku, klusāku un drošāku vidi visiem satiksmes dalībniekiem un apkārtējiem iedzīvotājiem.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem, ņemt vērā satiksmes organizācijas izmaiņās un ievērot tās.

 

 

Ceturtdien, 19. februārī plkst.18.30-20.30 Paviljonā Volguntes ielā 43 notiks noslēdzošās kaimiņu sarunas projektā “Kaimiņi pārziemo Pleskodālē”.

Ziema tuvojas beigām, līdz ar to arī sarunu tēma pavisam pavasarīga – Dārzs un dārznieks Pleskodālē – sarunas par dārziem, stādiem, kaimiņu sadarbību un praktiskiem jautājumiem. Aicinām ikvienu nākt ar sēklām, jautājumiem un vēlmi dalīties pieredzē.

Projekta mērķis ir stiprināt Pleskodāles apkaimes iedzīvotāju kopienu un veicināt kaimiņu iesaistīšanos apkaimes attīstībā.

Projektu “Kaimiņi pārziemo Pleskodālē” īsteno pašu kaimiņu dibināta Pleskodāles attīstības biedrība, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk par projektu – ŠEIT.


 

Kultūras ministrija (KM) izsludina atklātu konkursu Latvijas Republikā reģistrētu biedrību un nodibinājumu pārstāvniecībai Sabiedriskā labuma komisijā. Pieteikumus gaidām līdz š.g. 6. februārim.

Dalībai konkursā tiek aicinātas organizācijas, kas darbojas kādā no šīm jomām:

 labdarība,

cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība,

pilsoniskās sabiedrības attīstība,

izglītības, zinātnes veicināšana,

kultūras veicināšana,

veselības veicināšana un slimību profilakse,

sporta atbalsts,

vides aizsardzība,

palīdzība katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās,

sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu labklājības celšana.

Biedrība vai nodibinājums konkursam var izvirzīt kandidātu, kurš pēdējo piecu gadu laikā ir vismaz divus gadus darbojies nevalstiskajās organizācijās. Piesakot kandidātu, biedrība vai nodibinājums iesniedz:

  • iesniegumu, kurā norādīts biedrības vai nodibinājuma nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un kontakttālrunis;
  • biedrības vai nodibinājuma pārvaldes institūcijas lēmuma kopiju vai protokola izrakstu par kandidāta pieteikšanu;
  • biedrības vai nodibinājuma darbības aprakstu (līdz 3000 zīmēm) pēdējo divu gadu laikā, īpaši norādot veidu, kādā biedrības vai nodibinājuma administratīvā spēja un līdzšinējā pieredze varēs nodrošināt sekmīgu pieteiktā kandidāta darbību komisijā;
  • rakstisku apliecinājumu, ka kandidāts piekrīt būt par komisijas locekli, un viņa dzīvesgājumu (curriculum vitae);
  • kandidāta motivācijas rakstu (līdz 3000 zīmēm), kurā viņš apraksta pieredzi nevalstiskajā sektorā un izpratni sabiedriskā labuma darbības jautājumos, kā arī pamato vēlēšanos darboties komisijā.

Plašāk ar kārtību, kādā izvirza un iekļauj Sabiedriskā labuma komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, tai skaitā kandidātu pieteikšanu un iesniedzamos dokumentus, var iepazīties normatīvajā regulējumā*.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu viena un tā pati persona var būt par komisijas locekli, kurš izvēlēts konkursa kārtībā, ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Pieteikumi jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz 2026. gada 6. februārim plkst. 16.00, nosūtot elektroniski uz KM oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ziņojuma tematā norādot “Sabiedriskā labuma komisijas pārstāvju atklātam konkursam” un pievienojot iesniedzamos dokumentus, katru parakstītu atsevišķi ar drošu elektronisko parakstu, vai nogādājot tos personīgi, vai nosūtot pa pastu – K. Valdemāra iela 11a, Rīga, LV-1364 (pasta zīmogs – 2026. gada 6.februāris) aizzīmogotā aploksnē ar atzīmi “Sabiedriskā labuma komisijas pārstāvju atklātam konkursam”, uz aploksnes norādot biedrības vai nodibinājuma nosaukumu un juridisko adresi.

Informāciju par nolikumu un dalību konkursā var saņemt pa tālruni 29126544 vai iesniedzot rakstveida pieprasījumu uz e-pastu ina.locmele@km.gov.lv.

* Ministru kabineta 30.11.2004. noteikumos Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums” un Nr. 977 “Noteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā”.


Vairāk par aktualitātēm Kultūras ministrijas mājaslapā – šeit