Arhīvs birkai: Sabiedrība

Trešdien, 15. aprīlī, pulksten 10.00 notiks Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanas pasākums. Pateicoties tā unikālajiem tehniskajiem risinājumiem, Rīga varēs lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Šis ir viens no nozīmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem Rīgas pilsētas attīstībā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Līdz ar Vienotās vadības centra izveidi Rīgas pašvaldības policija ir īstenojusi nozīmīgas pārmaiņas tās operatīvajā darbā un mūsdienām atbilstošu tehnisko iespēju izmantošanā. Tas ļauj daudz efektīvāk uzraudzīt gan kārtību Rīgas ielās, gan arī nodrošināt augstu operativitāti krīžu vadībā,”

uzskata Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.

Pasākums notiks Lēdurgas ielā 26, Rīgā. Ilgums – aptuveni 1-1,5 stunda (ēkas apskate, videonovērošanas centrs darbībā, pašvaldības policistu taktisko mācību paraugdemonstrējumi u.c.).

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” otro nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

19. aprīļa nodarbības vadmotīvs ir “Spītējot laikam!” Uz kopīgu sarunu aicinās lībiešu kultūras darbiniece un valodas skolotāja Zoja Sīle, kura veltījusi savu dzīvi lībiešu mantojuma saglabāšanai, un Arvīds Kļaviņš – kurzemnieks no Kaltenes, ilgus gadus strādājis par tramvaja vadītāju, kopš 1990. gada ir Lībiešu savienības biedrs, prot gan lībiešu, gan igauņu valodu.

Programma solās būt bagātīga un dažādas paaudzes vienojoša. Muzikālo sveicienu sarūpējuši Sīļu dzimtas pārstāvji. Valodas darbnīcā būs iespēja uzzināt, kā darbojas LU Lībiešu institūta grāmatu skaļās lasīšanas klubs “Vešprāiga” (Mijkrēslis), kā arī apgūt lasīšanas prasmi lībiski no Zojas Sīles mācību grāmatām.

Dalībniekus gaida arī īpašs cienasts – autentiski Kurzemes krasta sklandrauši.

Par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Ruta Valdmane.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265; +371 29120216;

barons@memorialiemuzeji.lv

 

Rīgas pašvaldība arī šogad talkotājiem nodrošinās iespēju bezmaksas nodot savāktās koku un krūmu lapas laika posmā no 23. aprīļa līdz 29. aprīlim. Savāktās lapas varēs nodot divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā.

Torņakalna apkaimē

 23., 26., 27., 28., 29.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00;

24.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – Uzvaras bulvārī Nr.16A

 

Mežaparka apkaimē

23., 28.aprīlī no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00;

24., 27., 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz plkst. 19.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00;

26.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nevarēs nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber izvietotajā konteinerī.
  • Lapu izbēršana konteinerī iedzīvotājiem jāveic saviem spēkiem.
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.
  • Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvis, koordinējot lapu nodošanu.

Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kontaktpersonai pa tālr. 29161027 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: amd@riga.lv.

 

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu šā gada 18. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt divus daudzveidīgus un pavasarīgi rosīgus pasākumus – Jūras velšu svētkus “No upes līdz okeānam” Berga bazārā un “Vecrīgas festivālu” Doma laukumā. Abi notikumi vienlaikus ienesīs pilsētā svētku noskaņu, apliecinot, ka ar Rīgas atbalstu šajā pavasarī gavilēs galvaspilsēta.

Berga bazārā

No plkst. 11.00 līdz 17.00 – norisināsies pirmie Jūras velšu svētki “No upes līdz okeānam” – gastronomisks notikums, kas pulcēs jūras velšu entuziastus, gardēžus un jomas ekspertus. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt plašu jūras velšu klāstu, piedalīties meistarklasēs un izglītojošos semināros par zivju audzēšanu un kvalitāti Latvijas ūdeņos.

Pasākuma laikā pavāri demonstrēs dažādus gatavošanas veidus, radot dzīvu un dinamisku atmosfēru. Līdztekus degustācijām būs iespēja iegādāties svaigas un pārstrādātas jūras veltes no dažādiem tirgotājiem. Dalībai meistarklasēs ieteicams pieteikties iepriekš, savukārt plašāka informācija par programmu pieejama restorāna “Buržujs” sociālajos tīklos.

 

Doma laukumā

Visas dienas garumā norisināsies trešais “Vecrīgas festivāls”, ko organizē Vecrīgas bāri, aicinot ikvienu baudīt mūziku, gardumus un pavasarīgu rosību. Festivāla programma piedāvās aktivitātes dažādām paaudzēm – no bērnu rīta ar izklaidēm ģimenēm līdz vakara koncertiem ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem.

Dienas gaitā uz skatuves kāps bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, Latvijas un Igaunijas simpātiskais orķestris, grupa “Bitīt’ matos”, kā arī vakara programmā uzstāsies “Raum”, “PND”, “Labvēlīgais tips” un “Olas”. Starplaikos apmeklētājus izklaidēs dīdžeji, tostarp Toms Grēviņš, kā arī ielu mākslinieki. Festivāla laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš un plaša ēdināšanas zona.

Papildus koncertiem apmeklētāji varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs – “Ģimenes skrējienā”, “Bezgalības skrējienā” ar atraktīviem uzdevumiem, meistarklasēs, novusa turnīrā, kā arī baudīt “Sapņu Ballītes” ar pasaku tēliem un burbuļu šoviem. Būs pieejamas arī mākslas studiju aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Plašāka informācija par “Vecrīgas festivāla” programmu un jaunumiem tiks publicēta pasākuma sociālajos tīklos.

Abi pasākumi veidoti ar mērķi stiprināt Rīgas uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus radot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un izklaides piedāvājumu.

 

No 14. aprīļa Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā eriga.lv vecāki varēs iepazīties ar Rīgas izglītības iestāžu atvērto vasaras nometņu piedāvājumu.

Savukārt no 16. aprīļa plkst.10.00 tajā pašā pakalpojumu portālā eriga.lv varēs pieteikt savus bērnus uz izvēlētajām nometnēm.

Portālā būs iespēja pieteikties 40 nometnēm (1200 dalībniekiem). Kopā šovasar (ieskaitot slēgtās nometnes) ar pašvaldības līdzfinansējumu notiks 175 izglītības iestāžu nometnes (6661 dalībniekam).

Lai pieteiktos dalībai slēgtajās izglītības iestāžu nometnēs, bērnam vai jaunietim jābūt attiecīgās izglītības iestādes audzēknim.

Bērna pieteikšana nometnei:

  • Vecāks, portālā eriga.lv autorizējoties ar internetbanku vai e-parakstu, varēs redzēt bērna vecumam atbilstošas nometnes, to norises laiku un vietu, nometnes aprakstu, dalības maksu un kontaktinformāciju.
  • Pēc pieteikšanās vecāks savā e-pastā saņems automātiski sagatavotu līguma projektu par dalībnieka uzņemšanu nometnē.
  • Savukārt pēc pieteikuma apstrādes attiecīgā iestāde sazināsies ar vecāku, lai vienotos par nepieciešamo dokumentu kārtošanu.
  • Lai bērns varētu piedalīties nometnē, ir jānoslēdz līgums ar nometnes organizētāju par dalībnieka uzņemšanu, kā arī jāaizpilda speciāla anketa, kurā jānorāda ziņas par dalībnieku.

Pirms došanās uz nometni, vēlams iepazīties ar nometnes iekšējās kārtības noteikumiem un noskaidrot informāciju par lietām, kuras dalībniekam nepieciešams ņemt līdzi, kā arī uzzināt, kā tiek organizēta dalībnieku nokļūšana nometnes vietā un atgriešanās atpakaļ no tās.

Tāpat vecākiem jānoskaidro precīza nometnes adrese, kontakttālruņu numuri nometnes norises laikā, kā arī, kādi sadzīves apstākļi tiek nodrošināti nometnē.

Rīgā katru mēnesi pieaug iedzīvotāju skaits, kuri saņem mājokļa pabalstu. To veicina gan lielāki izdevumi par mājokli, gan tas, ka no 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir palielināti pabalsta aprēķina koeficienti. Līdz ar to daļai cilvēku pabalsts kļūst lielāks, bet citi, kuri iepriekš neatbilda kritērijiem, tagad var saņemt šo atbalstu.

Rīgā mājokļa pabalsts izmaksāts:

  • janvārī 9613 cilvēkiem 1 556 191,08 eiro apmērā;
  • februārī 9908 cilvēkiem 1 818 000,45 eiro apmērā;
  • martā 10 456 cilvēkiem 2 323 480,87 eiro apmērā.

Martā izmaksātā summa vēl var nedaudz mainīties. Izmaksātajās summās ietilpst gan mājokļa pabalsts par konkrēto mēnesi, gan pārrēķins par iepriekšējiem mēnešiem. Vēl 412 personām mājokļa pabalsts kopā 41 154,04 eiro apmērā ir piešķirts, bet vēl nav pārskaitīts.

Mājokļa pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Rīgas Sociālā dienesta lēmums par
pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu.

Mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai, kas saistīti ar mājokļa lietošanu. Mājokļa uzturēšanas izdevumi ir maksa par apsaimniekošanu, īri un pakalpojumiem (apkuri, elektroenerģiju, ūdensapgādi, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem, telekomunikāciju un interneta pakalpojumiem).

Atbalsts ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai netiek piešķirts automātiski visiem rīdziniekiem. Pabalstu var saņemt tikai tās mājsaimniecības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Izvērtēšana attiecas uz visiem – mājsaimniecības, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti, tiek vērtētas ik pēc sešiem mēnešiem, bet mājsaimniecības, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona, – reizi trīs mēnešos.

Izvērtēšanā tiek ņemti vērā vairāki faktori: mājsaimniecības ienākumi, materiālais stāvoklis, tai skaitā katras personas rīcībā esošie kustamie un nekustamie īpašumi, kā arī uzkrātie naudas līdzekļi. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Savukārt, lai izvērtētu ienākumus, katrai personai mājsaimniecībā jāiesniedz Rīgas Sociālajā dienestā ienākumus apliecinoši dokumenti par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem (to skaitā obligāti iesniedzamie dokumenti ir arī kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti), kā arī kvītis par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” paplašina Rīgas domes diennakts konsultatīvā krīžu tālruņa pakalpojumu, ieviešot tiešsaistes čata funkciju, kas iedzīvotājiem sniegs papildu iespēju saņemt psihoemocionālu atbalstu rakstiskā formā.

Jaunā čata funkcija būs pieejama no 2026. gada 1. aprīļa līdz 15. novembrim, katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00. Tā darbosies līdzās jau esošajiem krīžu tālruņiem 27722292 un 67222922, kur palīdzība pieejama diennakts režīmā.

Čata ieviešanas mērķis ir padarīt psihoemocionālo atbalstu pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem saziņa rakstiskā formā šķiet drošāka vai ērtāka. Nereti cilvēkiem krīzes situācijā ir grūti runāt par savām emocijām – čats var kļūt par pirmo soli palīdzības meklēšanā.

“Daļai cilvēku rakstīt ir vieglāk nekā runāt. Īpaši brīžos, kad emocijas ir ļoti intensīvas un tādēļ vārdos izteikt notikušo ir izaicinoši. Čata iespēja var palīdzēt pārvarēt šo barjeru un uzrunāt speciālistu,” norāda Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” pārstāvji.

Čatā iedzīvotāji varēs saņemt profesionālu psihoemocionālu atbalstu, tostarp atbalstu krīzes situācijās un informāciju par citām pieejamajām palīdzības iespējām.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” jau gandrīz 30 gadus nodrošina psiholoģisko atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, palīdzot pārvarēt grūtības, sakārtot domas un emocijas, kā arī rast risinājumus sarežģītās dzīves situācijās.

Čats būs pieejams biedrības “Skalbes” mājaslapā www.skalbes.lv

Čata darba laiks:

  • katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00
  • no 01.04.2026. līdz 15.11.2026.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

No 2026. gada aprīļa līdz jūlijam Rīgā norisināsies biedrības Sievietēm 50+ projekts “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”, kura mērķis ir stiprināt pirmspensijas vecuma sieviešu konkurētspēju darba tirgū un mazināt vecuma diskriminācijas riskus.

Projektā piedalīsies vismaz 30 Rīgas sievietes vecumā 50+, kuras saskaras ar bezdarba risku vai vēlas uzsākt jaunu profesionālo posmu. Programma paredz sešu praktisku nodarbību ciklu un mentoru atbalstu, palīdzot dalībniecēm atjaunot profesionālo pārliecību, apgūt mūsdienīgas digitālās prasmes un stiprināt savu personīgo zīmolu.

Vecuma diskriminācija – klusā realitāte darba tirgū

Statistika rāda, ka būtiska daļa bezdarbnieku Latvijā ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, un sievietes šajā grupā veido nozīmīgu īpatsvaru. Nereti pieredzējušas speciālistes saskaras ar stereotipiem par zemu digitālo kompetenci vai nepietiekamu elastību pārmaiņu apstākļos.

Projekts ir atbilde šīm problēmām – tas fokusējas uz pieredzes pārvēršanu konkurētspējīgā priekšrocībā.

Praktiskas prasmes un reāls atbalsts

Nodarbību ciklā iekļautas tēmas:

  • Mūsdienīgs CV un motivācijas vēstules sagatavošana
  • Sagatavošanās darba intervijai
  • Personīgais zīmols un profesionālās identitātes transformācija
  • LinkedIn kā digitālā vizītkarte
  • Digitālais praktikums: e-paraksts, e-pakalpojumi, droša identitāte internetā
  • Mākoņpakalpojumi, attālinātais darbs un mākslīgā intelekta rīki

Projekta noslēgumā jūnijā notiks forums “Pieredzes jauda”, kurā tiksies visas dalībnieces un tiks aicināti piedalīties arī iekļaujošu uzņēmumu pārstāvji, ieinteresēti darba devēji un sabiedrības pārstāvji, kas dalās ar savu pieredzi darbā ar 50+ paaudzi.

Pasākuma laiks un vieta vēl tiks ziņoti.

No problēmas uz iespēju

Projekta ilgtermiņa iecere ir stiprināt Rīgu kā iekļaujošu pilsētu, kurā tiek novērtēta visu paaudžu profesionālā pieredze. Dalībnieces iegūs ne tikai jaunas prasmes, bet arī kopienas atbalstu, kas palīdzēs drošāk spert nākamos soļus karjerā vai uzņēmējdarbībā.

Projekta norises laiki:

1. grupa: 2. aprīlis un 9. aprīlis (laiks no plkst. 9.30 – 15.30)
2. grupa: 19. maijs un 28. maijs (laiks no plkst. 9.30 – 15.30)
Norises vieta: Rīgas NVO nama telpas Slokas ielā 161, k-2
Cena: Bez maksas
Vairāk informācijas: https://sievietem50.plus/projekts-pieredzes-jauda-sievietes-50-rigas-darba-tirgu-un-uznemejdarbiba/

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un paredz plašāku sabiedrības informēšanu par 50+ paaudzes potenciālu darba tirgū.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”, Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611, E-pasts: biedriba@sievietem50.plus, https://sievietem50.plus

 

 

Ceturtdien, 19. martā, Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēdē dalībnieki tika informēti par vēlēšanu iecirkņu piekļūstamību 15. Saeimas vēlēšanās, kas notiks 3. oktobrī.

Rīgā darbojas 158 vēlēšanu iecirkņi. 2025. gada pašvaldību vēlēšanās cilvēkiem ratiņkrēslos bija piekļūstami 104 iecirkņi, bet šogad Saeimas vēlēšanās tādu iecirkņu skaits pieaugs līdz 110, kas veido 70% no kopējā skaita. Rīgā ir arī septiņi dubultiecirkņi, kur ēkas pirmais stāvs ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Rīgas pašvaldības Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Pilinieks skaidroja, ka, nosakot iecirkņu adreses, priekšroka tiek dota vietām ar nodrošinātu piekļūstamību ratiņkrēslam.

Vēlētājiem ir tiesības balsot jebkurā no 158 vēlēšanu iecirkņiem. Ja vēlēšanu dienā pie iecirkņa ierodas cilvēks ar kustību traucējumiem un pats nespēj iekļūt telpās, viņam tiek nodrošināta iespēja nobalsot pie ieejas. Taču šāda kārtība attiecas tikai uz vēlēšanu dienu, nevis uz periodu, kad iespējams nodot balsi glabāšanā. Tāpēc konsultatīvās padomes sēdē tika rosināts papildināt vēlēšanu instrukciju, lai arī balss nodošanas glabāšanā laikā cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu nodrošināta līdzvērtīga iespēja balsot.

Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsvēra divus būtiskus aspektus: pirmkārt, ar laiku visiem vēlēšanu iecirkņiem jābūt pilnībā piekļūstamiem, un tas jāizvirza kā kopīgs mērķis; otrkārt, jau tagad jāmaina balss nodošanas kārtība, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu balsot arī iepriekšējā balsošanā, ne tikai vēlēšanu dienā.

Konsultatīvās padomes sēdē tika aktualizēta arī situācija cilvēkiem ar redzes traucējumiem, jo visiem vēlētājiem ir tiesības balsot patstāvīgi. Šobrīd cilvēki ar redzes traucējumiem balso ar uzticības personas palīdzību. Padomes sēdē izskanēja priekšlikums cilvēkiem ar redzes traucējumiem nodrošināt pielāgotu vidi visos iecirkņos.

Rīgas dome 25. februārī apstiprināja vēlēšanu iecirkņu sarakstu 3. oktobra Saeimas vēlēšanām. Kopējais iecirkņu skaits saglabājas nemainīgs, taču mainītas deviņu iecirkņu atrašanās vietas un 49 iecirkņu numuri. Nosakot vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas, tika vērtēta pieejamība vēlētājiem ratiņkrēslā, vēlētāju aktivitāte iepriekšējās vēlēšanās un paradumi.

Lielākā daļa iecirkņu – 111- atradīsies izglītības iestādēs, bet 12 tirdzniecības centros. Vēlēšanu iecirkņi būs arī četrās slimnīcās, kā arī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā un Rīgas Stradiņa universitātē.

Rīgas pašvaldības Vēlēšanu komisija aicina vēlētājus savlaicīgi iepazīties ar sev tuvāko pieejamo iecirkni. Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nokļūt iecirknī, varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā Rīgas teritorijā. Cilvēkiem ratiņkrēslos pieejamie iecirkņi ir apzīmēti ar īpašām piktogrammām, un informācija par tiem sniegta pašvaldības tīmekļvietnē: https://www.riga.lv/lv/velesanas.

Valodas barjera cilvēkus šķir, bet valodas zināšanas ļauj kļūt par daļu no kopienas. Latvijā no kara briesmām patvērumu radušajiem ukraiņu bēgļiem latviešu valodas zināšanas ir īpaši nepieciešamas, taču valodas apguves programmas praksē bieži vien nestrādā. To atzīst arī Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, un šī pieredze gūta vairāk nekā 4 gadu laikā, sniedzot atbalstu Latvijā patvērumu radušajiem ukraiņu bēgļiem ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām.

“Par vienu no būtiskākajiem šķēršļiem valodas apguvē valsts piedāvātajos kursos bēgļi, visbiežāk, min straujo mācību tempu un konkrētu stundu skaitu noteikta līmeņa zināšanu apguvei, pēc kura – jūties tam gatavs vai nē – jāpāriet uz nākamo līmeni,” skaidro Gunta Anča. “Protams, ir cilvēki, kas tiek ar šo uzdevumu galā un jau tekoši runā latviski. Taču daudziem ukraiņiem valodas apguvē nepieciešama cita pieeja. Daudzi no viņiem ir gados vecāki cilvēki, kam mācīšanās sokas lēnām un nav arī labu digitālu prasmju, kas nepieciešamas, piemēram, lai nokārtotu eksāmenu par noteikta valodas līmeņa apguvi. Ikdienā viņiem ir iespēja savstarpēji sazināties ukraiņu valodā, bet runāt latviski, piemēram, veikalā vai sabiedriskā vietā ir bail, jo negribas izklausīties smieklīgi sliktu valodas prasmju dēļ.”

Tāpēc SUSTENTO ir uzsākusi jauna projekta “Valoda, kas vieno: integrācijas ceļš Rīgā” īstenošanu, uzsverot, ka valoda nav tikai mācību priekšmets. Valodas zināšanas ir iespēja justies drošāk sabiedrībā, uzsākt sarunu un kļūt par aktīvu kopienas daļu. Projekta laikā dalībniekiem būs iespēja trenēt valodu mierīgā un atbalstošā vidē. Viņi varēs runāt, uzdot jautājumus, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, vienlaikus veidojot jaunus kontaktus.

Nodarbības paredz praktiskās aktivitātes. Projekta dalībnieki trenēs runāšanu un klausīšanos, piedalīsies sarunu darbnīcās un tandēma sarunās, kur latviešu valodu varēs izmantot ikdienas situācijās. Tiks veidoti arī vienkārši un viegli lietojami mācību materiāli, kas palīdzēs saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem un dažādām institūcijām.

Projekts sākas martā un noslēgsies 15. novembrī.


Ja vēlaties piedalīties projektā un apgūt latviešu valodu, aicinām pieteikties, rakstot uz e-pastu: sustento@sustento.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi un telefona numuru.


Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.