Arhīvs birkai: Sabiedrība

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Digitālās komunikācijas un sociālo mediju aktualitātes NVO satura veidošanai”, kas notiks 2025. gada 26. novembrī plkst. 14.00-17.00.

Nodarbību vadīs Kristīne Tjarve – komunikācijas profesionāle, uzņēmuma “C SMART” vadītāja. Nevalstisko organizāciju radītāja, darītāja un vadītāja. Digitālo rīku entuziaste un pavadone mācīšanās ceļā – arī mākslīgā intelekta (MI) pasaulē.

Semināra dalībniekiem būs iespēja uzzināt par aktualitātēm dažādās digitālās komunikācijas un sociālo mediju platformās, piemēram, Facebook, Instagram, Threads un LinkedIn.

Lektore iepazīstinās ar kopējām satura tendencēm visos digitālās vides kanālos, lietotāju paradumiem, ieskicējot arī katra sociālā medija algoritmu un satura formāta izmaiņas. Papildus lektore sniegs padomus, kādi mākslīgā intelekta rīki var atvieglot digitālās komunikācijas satura veidošanu.


Aicinām reģistrēties līdz 25. novembrim, atverot – ŠEIT.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, trešdien, 26.novembrī, no plkst. 10.00 līdz plkst. 10.10 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā valstī uz trīs minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīs šūnu apraides paziņojumu par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu.


Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā 3 minūšu ilgumā skanēs viļņveida signāls, kas nozīmē, ka skaņas signāls skanēs 5 sekundes, tam sekos pārtraukums, un turpināsies atkārtots 5 sekunžu skaņas signāls un pārtraukums.

Trauksmes sirēnu pārbaude tiek veikta, lai konstatētu iespējamus bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.


Pirmo reizi kopā ar trauksmes sirēnu pārbaudi uz viedtālruņiem visā Latvijā tiks nosūtīts šūnu apraides paziņojums. Šis paziņojums pienāks ar lietotāja uzstādīto īsziņas skaņas signālu un tālruņa vibrāciju. Šāda paziņojuma izsūtīšana arī ļaus pārbaudīt, vai šogad Latvijā ieviestā šūnu apraides sistēma darbojas bez tehniskiem traucējumiem. Lai gan testa vidē veiktas dažāda veida pārbaudes, tikai šūnu apraides paziņojuma nosūtīšana uz viedtālruņiem visā Latvijā ļaus pilnībā pārliecināties par sistēmas darbību.

Līdz 26.novembrim VUGD aicina iedzīvotājus atjaunināt savu viedtālruņu programmatūru, jo tas ir būtisks apstāklis, lai šos paziņojumus varētu saņemt. VUGD atgādina, ka šūnu apraide ir viena no valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļām – efektīvs un mūsdienīgs rīks sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās, kas ļauj valstij iedzīvotājiem nodot svarīgus paziņojumus dažu minūšu laikā.

VUGD skaidro, ka šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude un pirmā šūnu apraides sistēmas darbības pārbaude.

Gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, ir jāieslēdz televizors un radioaparāts vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzijas” kanāli LTV1 un LTV7, vai “Latvijas radio” apraides kanāli), informācijas saņemšanai par to ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību.

VUGD reizi pusgadā veic trauksmes sirēnu pārbaudi, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbību, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību. Tā kā šogad Latvijā ieviesta šūnu apraide, šīs pārbaudes laikā plānots pārbaudīt arī šo paziņojumu izsūtīšanas procesus.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu viesus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos lieki uztraukumi.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri atrodas Latvijas teritorijā, mobilo sakaru operatoriem lūgts nosūtīt SMS ar informāciju, ka 26. novembrī plānota trauksmes sirēnu pārbaude.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” VUGD veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, lai pārbaudītu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir viedtālrunis, aicināts lejupielādēt un izmantot arī bezmaksas lietotni “112 Latvija”, kas lietotājam sniedz vairākas priekšrocības – iespēju piezvanīt vai nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, saņemt paziņojumus par iespējamo apdraudējumu un uzzināt, kā rīkoties dažādās bīstamās situācijās. Savukārt par šūnu apraidi vairāk lasi www.112.lv.


Papildu informācija: VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa, e-pasts: prese@vugd.gov.lv


 

Rīgā sākusies ziemas sezona, kam raksturīgas straujas gaisa temperatūras izmaiņas, snigšana un apledojuši ceļi, un tā mēdz ietekmēt arī atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, kas tiek nodrošināta nepārtrauktā režīmā jebkuros laikapstākļos.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir apkopojis biežākās situācijas, kas var traucēt savlaicīgai atkritumu konteineru tukšošanai ziemas periodā un dalās ar padomiem, kā tās ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem novērst.

Parūpējies, lai atkritumi nepiesalst pie konteinera malām

Nereti ziemā rodas situācijas, kad atkritumi (īpaši sadzīves un bioloģiskie atkritumi) ilgstoša sala apstākļos piesalst pie konteineru malām, kas apgrūtina to iztukšošanu. Taču no tā var izvairīties, sekojot vienkāršiem soļiem.

Pirmkārt, nepieciešams parūpēties, lai konteinera vāks vienmēr būtu aizvērts, otrkārt, pirms atkritumu izmešanas, ievietot vai jau sākotnēji uzkrāt maisā (bioloģisko atkritumu gadījumā – papīra vai bioloģiski kompostējamā maisā) un, ja iespējams, pirms atkritumu izmešanas konteinerā, paturēt maisu ar atkritumiem vēsumā, lai tie atdzistu. Īpaši aktuāli rūpēties par atkritumu nepiesalšanu ir, šķirojot bioloģiskos atkritumus.

Lai no tā izvairītos, aicinām lietot specializētos biokompostējamos maisiņus bioloģisko atkritumu šķirošanai vai lietot specializēto maisu, kas tiek ieklāts konteinerā. Šādus maisus piedāvā iegādāties visi atkritumu apsaimniekotāji Rīgā. SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide” piedāvā arī maisu ieklāšanas pakalpojumu.

Notīri piebraucamo ceļu

Gan nenotīrīta sniega kārta, gan apledojis ceļa segums var traucēt izvest atkritumus, tāpēc, lai atkritumu vedējs varētu piekļūt pie konteinera, svarīgi parūpēties, lai piebraucamais ceļš ir attīrīts no sniega, savukārt ledus apstrādāts ar pretslīdes vielām – smilti, sāls maisījumu u.c. Īpaši svarīgi tas ir mazāk apdzīvotās vietās, kur ceļi ir šauri, līkumoti un grūtāk izbraucami. Jāņem vērā, ka atkritumu vedēja auto masa un izmēri ir salīdzinoši lieli, kas apgrūtina tā manevrēt spēju pa neatbilstošu segumu un rada drošības riskus auto vadītājam.

Attīri konteineru laukumu no sniega pareizi

Jāatceras, ka svarīgi no sniega un ledus notīrīt ne tikai piebraucamo ceļu, bet arī ietvi un konteineru laukumu, pa kuru jāvelk konteiners. Ja segumu klāj sniegs, konteineru pavilkt nav iespējams, jo sniegs bloķē konteinera ritenīšus. Reizēm ap konteineru laukumu, šķūrējot ceļu, tiek savelti sniega vaļņi, kuri padara neiespējamu konteinera izvilkšanu no laukuma līdz specializētajam transportam. Tā kā piepildīta konteinera svars var būt ievērojams, šādu smagumus celšana pāri sniega vaļņiem apdraud drošu darba izpildi un ir risks darbinieku veselībai. Tāpēc svarīgi pārskatīt vietu, pa kuru konteiners ir jāaizvelk līdz atkritumu vedējam un notīrīt arī to.

Ziņo, ja piekļuve konteineram ir traucēta

Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kādu apstākļu dēļ specializētā transporta piekļuve konteineram varētu būt traucēta – putenis, spēcīgs apledojums u.c. – nekavējoties jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekotāju:

 SIA “Clean R” – 67111001, kc@cleanr.lv;

SIA “LAUTUS VIDE” – 600 000 11, info@lautusvide.lv;

SIA “Eco Baltia vide” – 8717; 67 799 999, info@ecobaltiavide.lv .

Tas piedāvās risinājumus turpmākai atkritumu konteineru tukšošanai pēc tam, kad apstākļi būs uzlabojušies.

Daudzdzīvokļu namu pagalmos savu auto novieto pārdomāti

Vēl viens faktors, kas apgrūtina atkritumu izvešanu ziemā, ir uz ceļiem un pagalmos nepārdomāti novietotie auto, kas kopā ar sniega kupenām bloķē piekļuvi konteineriem. Tāpēc īpaši ziemā, izvēloties auto novietošanas vietu daudzdzīvokļu māju pagalmos, aicinām pārliecināties, ka tam netraucēti varēs garām pabraukt atkritumu izvedējs, kā arī krāvējs varēs netraucēti piekļūt atkritumu konteineriem un to aizstumt līdz atkritumu vedējam.

Pareizi novietoti auto pagalmos ir svarīgs aspekts ne tikai atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai, bet arī piekļuvei pie nama specializētajiem un glābšanas dienestiem.


Vairāk par atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.


 

Lai veicinātu jaunu praktisku prasmju apgūšanu, stiprinātu kopienu apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu galvaspilsētā, biedrība “Zero Waste Latvija” no jūlija līdz novembrim īstenoja bezmaksas aprites ekonomikas meistarklašu sēriju Rīgas iedzīvotājiem. Dalībnieki pieredzējušu lektoru vadībā ieguva zināšanas par aprites ekonomikas principiem, atkritumu mazināšanu un praktiskām ikdienas prasmēm, kas palīdz dzīvot dabai draudzīgāk.

Aprites ekonomika ir ilgtspējīgs resursu izmantošanas modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu izmantošanas cikla pagarināšanu — koplietošanu, remontēšanu, atjaunošanu un pārstrādi. Šāda pieeja ļauj būtiski samazināt atkritumu apjomu un resursu patēriņu, veicinot videi un sabiedrībai draudzīgāku dzīvesveidu.

“Zero Waste Latvija” aprites ekonomikas meistarklases norisinājās dažādās Rīgas apkaimēs, radot iespēju iesaistīties plašam iedzīvotāju lokam. Neformālā un radošā atmosfērā dalībnieki apguva, kā paildzināt lietu dzīves ciklu, kā praktiski īstenot aprites principus mājsaimniecībā un kā pagatavot lietas no dabai un veselībai draudzīgiem materiāliem. Iedzīvotājiem bija iespēja, apgūt, piemēram, pārtikas atkritumu mazināšanu, kompostēšanu, iepazīties ar atkritumu mazināšanas principiem un šķirošanas izaicinājumiem.

“Man kā projekta koordinatorei, kas Rīgā dzīvo tikai trīs gadus, šī iniciatīva kļuva par lielisku veidu, kā iepazīt pilsētu un tās dažādās apkaimes. Rīga nebeidzas ar centru — tādos rajonos kā Rumbula vai Sarkandaugava ir sava īpaša vide un kopienas. Projekts ļāva dalīties zināšanās, vienlaikus pašiem labāk iepazīstot pilsētu un kļūstot par daļu no tās dzīves,”

uzsver projekta koordinatore Lana Zveineks

Lai gan meistarklašu mērķauditorija bija Ukrainas iedzīvotāji Rīgā, kā arī rīdzinieki, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, nodarbībās varēja piedalīties ikviens interesents. Kopumā 9 meistarklasēs piedalījās 129 Rīgas iedzīvotāji, no kuriem 68% bija Ukrainas pilsoņi. 41% dalībnieku Rīgā dzīvo ilgāk par trim gadiem, apliecinot interesi gan no jaunajiem, gan ilggadējiem pilsētas iedzīvotājiem.

Rīga ir lielākā Latvijas pašvaldība un viena no retajām, kur atkritumu šķirošana noteikta kā obligāta. Pateicoties pašvaldības iniciatīvām un izglītojošiem pasākumiem, šķirošanas kultūra pilsētā aug — saskaņā ar 2025. gada vasarā veiktu pētījumu, atkritumus šķiro jau 84% rīdzinieku.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā. Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī (13.05.2025.) “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”.

 

“NVO nama ziņas” novembra numurā lasāma intervija ar Lindu Jākobsoni-Gavalu – komunikācijas speciālisti ar pieredzi valsts un nevalstiskajās organizācijās, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, bijušo Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāju un komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāju Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē.

Ar Lindu tiksimies arī 27. novembrī pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā “Iedzīvini savu balsi: NVO komunikācijas darbnīca”.

Gan mana pieredze valsts pārvaldē, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijās norāda uz to, ka uzticību veido ilgākā laika posmā. Lai tā patiesi veidotos, ir jābūt godīgām, atklātām sarunām un tiešai sadarbībai – Linda Jākobsone-Gavala.

Pilnu interviju, informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet novembra “NVO nama ziņas” numurā!


“NVO nama ziņas” – novembra numurs.


 

Nereti vientuļiem vecāka gadagājuma cilvēkiem rodas šaubas, vai persona, kas sevi sauc par sociālo darbinieku, tiešām pārstāv Rīgas Sociālo dienestu. Lai izvairītos no iespējamiem krāpniekiem, Rīgas pašvaldība informē: Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir darba apliecības, kuras viņi vienmēr uzrāda, apmeklējot klientus. Ja apliecība šķiet aizdomīga, pašvaldība aicina zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruni 80001201 vai Rīgas Sociālā dienesta tālruni 25770080.

Sociālais darbinieks:

 pirms vizītes vienmēr sazinās ar klientu un vienojas par apmeklējuma laiku (izņēmums – oficiāls iesniegums no policijas, bāriņtiesas, ģimenes ārsta u.c.);

apsekojuma laikā sastāda aktu, kuru klients izlasa un paraksta;

nekad neprasa naudu;

nosauc savu uzvārdu un uzrāda darba apliecību ar fotogrāfiju, personas kodu, iestādes nosaukumu, vadītāja parakstu un zīmogu.

Darba apliecība ir laminēta karte ar drošības elementiem. Tajā norādīts darbinieka vārds, uzvārds, amats, apliecības numurs un izdošanas datums. Uz apliecības ir Rīgas Sociālā dienesta vadītāja paraksts un iestādes zīmogs. Apliecība ir dienesta īpašums, un pēc darba attiecību vai prakses beigām tā jānodod atpakaļ iestādei.

Ja persona nevar uzrādīt apliecību, nav iepriekš pieteikusi vizīti vai nav pazīstama, neuzticieties viņai un neielaidiet mājoklī. Svešiniekam nekādā gadījumā nav jādod līdzi personu apliecinoši dokumenti!

 

Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem un bērnu un jauniešu vokālās studijas “RASA” dalībniekiem izraudzīs galvenās Ziemassvētku egles. Tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Ziemassvētku egles tiks izvēlētas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības teritorijā netālu no apdzīvotas vietas Cielavas.

Šogad “Rīgas meži” piedāvāja iedzīvotājiem iesaistīties, lai kopā izvēlētos visskaistākās egles, kuras svētku laikā priecēs visus pilsētas apmeklētājus. Tieši Cielavu apkaime bija viena no vietām, kur iedzīvotāji meklēja un izraudzījās galvaspilsētas svētku egles.

Lai egle kļūtu par Rīgas galveno svētku rotu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem: jābūt augstumā kā 4–5 stāvu mājai, tumši zaļai un kuplai, skaistai no visām pusēm un ar vienu galotni.

Mediju ievērībai:

  • Pasākums notiks: trešdien, 2025. gada 19. novembrī, no plkst. 12.30 – 14.00, “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā.
  • Transporta iespējas: Rīgas dome mediju ērtībām nodrošinās autobusu. Tas līdz plkst.11.45 atradīsies pie Latvijas Okupācijas muzeja, Latviešu strēlnieku laukumā 1 (pie pieminekļa).
  • Pulcēšanās individuālajiem braucējiem: “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā.
  • Aicinājums: saģērbties silti, laika apstākļiem atbilstoši!

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā plānots filmēt un / vai fotografēt.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Video montāža ar Canva”, kas notiks 2025. gada 19. novembrī plkst. 14.00-17.00.

Semināra dalībnieki apgūs, kā pašu spēkiem radīt interaktīvus video rullīšus Canva vietnē – ar skaistām pārejām, dizaina un audio efektiem, vairākiem skaņu celiņiem un subtitriem (arī latviešu valodā).

Dalībnieki uzzinās, kā mainīt video ātrumu un kadru secību, apgriezt un saīsināt klipus, izmantot efektus un animācijas, uzlabot audio kvalitāti un pielāgot saturu dažādiem izmēriem un platformām. Dāvanā visi semināra dalībnieki saņems Video miksēšanas špikeri PDF formātā, kas palīdzēs paātrināt video radošo procesu.

Semināru vadīs Evita Astiča – oficiālā Canva vēstnese Latvijā, vizuālā satura veidotāja ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi, sociālo mediju speciāliste, digitālā dizaina un platformas Canva apmācību un kursu vadītāja.


Aicinām reģistrēties līdz 18. novembrim, atverot pieteikumu – ŠEIT.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Tuvojoties ziemai, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus parūpēties par drošu pārvietošanos pilsētā – arī šogad piegulošo teritoriju apsaimniekotāji var bez maksas saņemt pretslīdes materiālu (smilti) ietvju kopšanai. Atbalsts paredzēts teritorijām, kurās atrodas ietves ar cieto segumu.

Uz pašvaldības atbalstu var pretendēt nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš kopj piegulošo teritoriju. Uz vienu īpašumu var saņemt kaisāmo materiālu 50kg (2 maisi pa 25kg) apjomā. Piegulošo teritoriju uzturēšanu nosaka Rīgas pašvaldības noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu.

Pretslīdes kaisāmā materiāla (smilts) saņemšanas kārtība:

 iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, rakstot uz e-pastu: aic@riga.lv (norādot kontaktinformāciju saziņai) vai zvanot pa tālruni 80001201;

dodoties saņemt smilts materiālu, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu pieteikumu, apliecinot smilts saņemšanas nepieciešamību;

pieteikuma formu var parakstīt arī elektroniski un nosūtīt uz e-pastu: aic@riga.lv.

Smilti varēs saņemt katru nedēļu, zemāk norādītajos laikos, sekojošajās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra un Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes adresēs:

Daugavpils ielā 31 (pirmdienās un ceturtdienās 9.30 – 16.30);

Ieriķu ielā 43A (otrdienās un trešdienās 9.30 – 16.30);

Gobas ielā 6A (otrdienās un trešdienās 9.30 – 16.30);

Uzvaras bulvārī 16A (pirmdienās un ceturtdienās 9.30 – 16.30).

Papildus iedzīvotāju ērtībai, tiks nodrošināta smilts saņemšana novembra beigās Rīgas pašvaldības organizētajos rudens lapu nodošanas punktos. Vairāk informācijas. Lai varētu prognozēt nepieciešamo smilts daudzumu punktos, aicinām iedzīvotājus iepriekš pieteikties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, zvanot pa tālruni 80001201 vai rakstot aic@riga.lv.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna slipa – laivu ielaišanas vietas ar pievedceļa – izveidošanu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Pērn šādu vietu izveidojām Juglas ezerā, un tagad arī Ķīšezerā izveidota bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.