Arhīvs birkai: Sabiedrība

Atklātās diskusijas par U3A ietvaros tiks parakstīts sadarbības memorands par senioru mūžizglītību

Lai veidotu mērķtiecību NVO un valsts sektora sadarbību Trešās paaudzes universitāšu tīkla ieviešanā Latvijā, 19.martā Rīgā, Apkaimju iedzīvotāju centra Namā, Slokas ielā 161. notiks atklātā diskusija “Trešās paaudzes universitāte senioru dzīves kvalitātei: atklāsim un realizēsim sabiedrības neizmantoto potenciālu!” Lai īstenotu centienus seniorus iekļaujošas politikas veidošanā, paredzēta arī Sadarbības memoranda parakstīšana starp nevalstiskā sektora biedrībām, kuras iesaistītas U3A projekta īstenošanā Latvijā, un valsts sektoru.

Diskusija par Trešās paaudzes universitāšu (University of the third age jeb U3A) ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un sabiedrības neizmantotā potenciāla realizēšanu ir loģisks turpinājums pērn notikušajai diskusijai par U3A tīkla izveidi Latvijā un senioru izglītību Latvijas sabiedrības sociālās labklājības interesēs. Šoreiz runāsim par Portugāles pieredzi sabiedrības solidaritātes veidošanā, kā arī Baltijas valstu un Polijas realitātēm U3A ieviešanā un citiem jautājumiem.

U3A tīkla ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas. Senioru iesaistīšana mūžizglītības pasākumu aktivitātēs uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku sabiedrisko aktivitāti, veicina socializēšanos, kā arī nodrošina dažādu vecumdienu veselības problēmu attālināšanu.

Pasākuma laikā paredzēts parakstīt Sadarbības memorandu, ar kuru to parakstījušās puses vienojas īstenot centienus senioru iekļaujošas politikas veidošanā, kurā vecākās paaudzes cilvēki tiek novērtēti un integrēti sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves jomās; identificēt un īstenot pasākumus, kas apmierina dažādas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības; koordinēti izstrādāt priekšlikumus senioriem būtisku sociāli-ekonomisko starpnozaru jautājumu risināšanā; apzināt un censties novērst diskriminācijas (eidžisma) izpausmes, kas negatīvi ietekmē senioru dzīvi un viņu lomu sabiedrībā, u.c. Tāpat paredzēts izveidot kopīgu darba grupu memoranda ietvaros ierosināto priekšlikumu izskatīšanai, tai skaitā arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides iespējām Latvijā.

Sadarbības memorandu paredzēts noslēgt starp Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Latvijas senioru kopienu apvienība”, “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles Senioru skola”, “Baltā Māja”, “Ķeipenes Senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas Senioru skola” un “Krāslavas Senioru skola”.

✅  Diskusija notiks Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Namā Rīgā, Slokas ielā 161. Dalībnieku ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 10.30.

KONTEKSTS:

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.

Latvijā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) īstenošanu 2023.gadā uzsāka sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar biedrībām “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni). Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojās vēl citas nevalstiskās organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas senioru skola” un “Krāslavas senioru skola”.

📌 Vairāk informācijas: www.vidusdaugavasnvo.lv un projekta partneru mājaslapās.

 

Aicina uzņēmējus izvēlēties tipveida risinājumus parkletiem un āra kafejnīcām

Tuvojoties siltākam laikam, Rīgas pašvaldība aicina uzņēmējus savlaicīgi domāt par parkletu, āra kafejnīcu un reģistrētu ielu tirdzniecības vietu ierīkošanu. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem.

Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (RDPAD) un Ārtelpas un mobilitātes departametnu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai.

Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem atļauja AIC ielu tirdzniecības veikšanai.

Jāatgādina, ka parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek novietotas autostāvvietās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt ielas telpu, kas atvēlēta automašīnām un gājējiem. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – tas ātri un vienkārši izveidojams un ievērojami atslogo gājēju ietves no smagnējām un investīciju ietilpīgajām āra vasaras terasēm.

 📌 Ar tipveida paraugiem un satiksmes organizācijas shēmu parkletam iespējams iepazīties RDPAD tīmekļvietnē – ŠEIT.

 

Rīgas domē pašvaldību vadītāji ar ekspertiem diskutē par iekšējās drošības uzlabošanu kara draudu gadījumā

Lai veicinātu pašvaldību, valsts un privātā sektora sadarbību iekšējās drošības uzlabošanai iedzīvotājiem kara draudu gadījumā, Rīgas rātsnamā piektdien, 28. februārī, notika slēgts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem. Pasākumu organizēja Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF).

“Ir sācies ceturtais gads, kad Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā un ģeopolitiskā situācija skaidrāka nekļūst. Latvija ir NATO valsts un Latvija ir droša valsts, bet mēs dzīvojam līdzās agresorvalstij, tāpēc mums vienlaikus ir jādara savi mājasdarbi un jāgādā par savu drošību, mācoties no labākās pieredzes, tai skaitā no Somijas, protams, arī no Ukrainas. Laiks ir saspringts, tādēļ aicinu visus koncentrēties uz jau padarīto, jo tā mēs būsim stiprāki darīt nākamos neatliekamos darbus. Uzskatu, ka Krīzes vadības centra izveide Ministru prezidenta padotībā ir svarīgs solis, lai mēs efektīvi nodrošinātu Latvijas cilvēku aizsardzību jebkuras krīzes apstākļos. Tāpat esam apzinājuši Latvijā esošās patvertnes un patvērumam drošas vietas, kas ir pieejamas jau tagad, un panākuši vairāk nekā 22 miljonu eiro finansējumu no ES fondiem patvertņu sakārtošanai visā Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt patvēruma vietas pēc iespējas lielākam skaitam Latvijas cilvēku,”

uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Esmu gandarīts, ka Latvijā civilās aizsardzības jautājumiem beidzot esam pieķērušies pa īstam – ir darbi, kas darāmi nacionālā un valstiskā līmenī, tāpat savi uzdevumi ir katrai pašvaldībai. Izaicinājumu ir daudz, pierobežas pašvaldībām jo īpaši, savukārt citviet, toskait Rīgā, par ikdienu kļuvuši kiberuzbrukumi, sabotāžas akti. Mēs bijām un esam tam gatavi, bet drošībā ieguldīt ir mūsu visu pienākums, tādēļ, ja pašlaik 2% no Rīgas budžeta ir paredzēti mūsu cilvēku aizsardzībai, tad jau no nākamā gada pilsētas budžetā esmu uzdevis plānot šai jomai izdevumus 5% apjomā,”

norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Šis pasākums ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos. Pirms trīs gadiem akcentējām, ka krīzes vadībai vajadzīgs restarts, nepieciešama vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, jāuzlabo komunikācija un datu apmaiņu, jābūt skaidrai finanšu un materiālo resursu piesaistei. Esam aktualizējuši un pārskatījuši civilās aizsardzības plānus, izstrādājuši to militārās sadaļas pielikumus, piedalījušies dažādās mācībās. Taču gatavība krīzēm, īpaši militārajam apdraudējumam, nepārtraukti jāuzlabo un jātestē. Gatavība krīzēm papīra formātā ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs. Šodien pasākumā uzklausījām Ukrainas pieredzi, izskatījām tādus būtiskus jautājumus kā bumbu patvertņu veidošana, pieejamie finanšu un cilvēku resursi militārā apdraudējuma gadījumā un materiālās rezerves, kā arī izvērtējām notikušās valsts aizsardzības mācības,”

sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis

“Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju, līdz ar to uz mūsu pašvaldības pleciem gulstas īpaši liela atbildība. Rīgas pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 200 par derīgām atzītas droša patvēruma vietas, no kurām šogad esam iecerējuši izremontēt un labiekārtot 30. Svarīgi, ka esam no Iekšlietu ministrijas saņēmuši pozitīvas ziņas par iespēju piesaistīt būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu droša patvēruma vietu izveidei. Ja turpināsim tikpat mērķtiecīgi strādāt, tas mums tuvākajos gados ļaus izveidot vērā ņemamu bumbu patvertņu tīklu galvaspilsētā un ievērojami paaugstināt mūsu iedzīvotāju drošību militāra apdraudējuma gadījumā,”

pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola

”Drošība” ir darbības vārds, tāpēc esam šeit pulcējušies, lai runātu par reāliem darbiem civilās aizsardzības uzlabošanā, kas balstīsies gan uz pašu, gan citu pieredzi, gan NATO uzstādījumiem. Ir nepieciešami gan normatīvie akti, gan attiecīgs finansējums, tāpat ir savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās,”

uzsvēra DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele

Semināra gaitā tā dalībnieki izvērtēja valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī novērtēt īstenoto mācību efektivitāti. Tāpat notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai. Šis Rīgas domē bija jau otrais civilās aizsardzības seminārs pašvaldībām, valsts un privātajam sektoram, kas rīkots pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas, LPS un DAIF iniciatīvas.

Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Tāpat norisinājās saruna par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Savukārt noslēdzošā diskusija tika atvēlēta visaptverošas valsts aizsardzības mācību Namejs 2024 izvērtējumam.

Seminārā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas vicemēre Linda Ozola, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele, Ukrainas pilsētas Hersonas vicemērs Vitālijs Bielobrovs, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, novadu un lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī dažādu jomu eksperti.

Pasākuma laikā Rīgas domes foajē ikvienam bija skatāma unikāla 15 dažādu drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu izveidota ekspozīcija ar reāliem, taustāmiem piemēriem un praktisku informāciju.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī notika līdzīgs slēgtais seminārs par pašvaldību gatavību rīkoties un nodrošināt to kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā.

 

Paziņojums par zemes vienības Vestienas ielā 2J lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

19.02.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4329-lē “Par zemes vienības Vestienas ielā 2J lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis – radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nosakot tādu funkcionālo zonējumu, kas pieļauj dzīvnieku aprūpes iestādes (veterinārās klīnikas) izveidi teritorijā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Fiziska persona.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 26.02.2025. līdz 26.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 17.03.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: facebook.com/RigaAttistas. Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 17.03.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 26.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 26.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Rīgā, Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Ed. Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

RNP modernizē sētnieku darbu, veidojot uzkopšanas komandas

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pakāpeniski modernizē sētnieku darba organizāciju – par tīrību māju kāpņutelpās un pagalmos turpmāk viena cilvēka vietā rūpēsies uzkopšanas komandas, kas aprīkotas ar kvalitatīvu tehniku. Izmaiņas nodrošina labākus darba apstākļus darbiniekiem un kvalitatīvāku pakalpojumu iedzīvotājiem.

Pašlaik darbs šādi norit jau 400 Rīgas mājās, un pirmie rezultāti ir ļoti labi, par ko liecina ne vien uzņēmuma kvalitātes kontrole, bet arī atsauksmes no iedzīvotājiem.

Papildus kvalitātes uzlabojumiem ļoti būtisks apsvērums izmaiņām ir tieši darbinieku labbūtība. Jaunajās uzkopšanās komandās strādā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbinieki, kas līdz šim strādājuši kā sētnieki un apkopēji. Tradicionāli sētnieka darbs ir fiziski smags, bet komandā cilvēki darbu dara kopā un izmanto modernu tehniku, kas mazina slodzi.

Pagalmos uzkopšanas komandas izmanto nelielus raiderus, lapu pūtējus un traktoriņus, ar kuriem ziemā ietves tīra no sniega un kaisa, bet vasarā pļauj zāli un slauka ietves. Savukārt iekštelpās komandām ir īpašas slotas grīdas mazgāšanai, putekļu sūcēji un iekārtas grūti aizsniedzamu logu mazgāšanai.

Komandās darbu iespējams organizēt efektīvāk. Uzkopšanas tehnika ļauj strādāt ātrāk, kas ir īpaši svarīgi sniegotās ziemas dienās. Brīžos, kad sētnieks saslima, bija grūti ātri atrast aizvietotāju, bet komandā darbinieki var viegli viens otru aizvietot. Komandu darba efektivitāte ir būtiska arī finansiāli – par spīti augošām izmaksām tas ļauj uzņēmumam nepaaugstināt uzkopšanas izmaksas iedzīvotājiem.

RNP Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Airita Šica stāsta arī par kādu iepriekš neplānotu ieguvumu no komandu darba:

“Redzam, ka jaunā kārtība uzlabo mūsu saziņu ar iedzīvotājiem. Nereti cilvēki savas mājas sētnieku uztvēra kā kontaktpersonu, ar ko pārrunāt savas bažas vai vēlmes par mājas pārvaldīšanu. Labs sētnieks varēja uzklausīt, bet viņam nebija vajadzīgās informācijas un iespēju palīdzēt, runātais visbiežāk nenonāca līdz risinājumam, un cilvēki palika vīlušies. Bez sētnieka cilvēki aktīvāk izmanto mūsu saziņas kanālus – sazvanās ar savas mājas pārvaldnieku, izmanto mobilo lietotni vai pašapkalpošanās portālu, vai zvana uz informatīvo tālruni. Tas mums palīdz ātrāk uzzināt un risināt problēmas.”

📌 Vairāk par RNP aktualitātēm – ŠEIT

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

*Attēls: mparvaldnieks.lv

 

Marta sākumā rīdzinieki aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Vecrīgā

Šī gada 2. martā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Rātslaukumā, ļaujot ikvienam ieraudzīt, sajust, sagaršot un sadzirdēt to, kā senās latviešu pavasara gaidīšanas tradīcijas mijiedarbojas ar mūsdienām.

Meteņi ir pavasara gaidīšanas svētki – brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Sabiedrībā dažādi izvēlas, kad svinēt Meteņus. Vieni stingri turas pie kristīgā kalendāra noteiktajiem datumiem, Meteņus svinot 7 nedēļas pirms Lieldienām, savukārt latviešu gadskārtā Meteņi ir laiks starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un Meteņa dienu senāk noteica, skatoties pēc mēness fāzēm. Metenis atnāk otrajā jaunajā mēnesī pēc ziemas saulgriežiem. Ja gadās, ka tas iekrīt janvārī, kā šogad, tad Meteņi svinami trešajā jaunajā mēnesī februāra nogalē vai pat marta sakumā. 2025. gadā Meteņu jaunais mēness būs 2. martā, kas sakrīt arī ar kristīgo kalendāru, tādēļ ikviens aicināts uz lielākajiem pavasara gaidīšanas svētkiem Rīgā.

Pasākumā “Meteņi Vecrīgā” varēs iepazīt Meteņdienas tradīcijas, būs sadziedāšanās un danči, masku grupu izrādes uz skatuves, masku izstāde, bet Rātes pasāžā darbosies radošās darbnīcas – tiks darinātas ķekatu maskas, tradicionālās lupatu lellītes, būs iespēja pie maskas tikt arī pašiem mazākajiem.

Meteņu izdarības ir saistītas ar spēles elementa klātbūtni, tajās būtisku lomu ieņem arī dažāda veida vizināšanās, tādēļ Rātslaukumā būs iespēja izvizināties gan ponija vilktās ragavās, gan izbaudīt kaut ko pavisam nebijušu un īpašu – Rātslaukumā darbosies grieztavas, kur bērni ragavās varēs baudīt īstu un tradicionālu Meteņu vizināšanos.

Pasākuma ietvaros notiks arī masku gājiens cauri Vecrīgai maršrutā Rātslaukums–Skārņu iela–Audēju iela–Vaļņu iela–Kaļķu iela–Līvu laukums–Rātslaukums. Metenis ir vienīgais brīdis tradicionālajos svētkos, kur var izpausties un vērt vaļā plašāk tos vārtus, aiz kuriem tradicionālā kultūra satiekas ar mūsdienām, tādēļ ikviens apmeklētājs aicināts nākt un piedalīties gājienā sev pieejamā maskā – vai kā kādas profesiju pārstāvim, dzīvai radībai, aktierim, dziedātājam vai kam citam. Galvenais – piedalīties!

Metenis vienmēr nāk ar jautru raksturu un jokošanos, tādēļ par nebēdnīgu pasākuma atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītāji Nauris Brikmanis un Andris Kapusts. Ar kvalitatīvu un jestru programmu uz dančiem aicinās etnofolka grupa “Tā kā pērn”, kuras sastāvā darbojas atraktīvie Julgī Stalte un Ēriks Zeps, uzstāsies arī grupa “Rahu the Fool”, bet pasākumu noslēgs grupa “Olas” un dziedātāja Esmeralda.

Pasākuma teritorijā varēs baudīt Meteņa laika ēdienus un dzērienus pie ugunskuriem.

Pasākumu “Meteņi Vecrīgā” ar Rīgas pašvaldības atbalstu rīko Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību.

Pasākuma programma:

• 12.00 Pasākuma atklāšana, ugunskuru iedegšana, masku gājiens
• 13.00 Masku grupu “Ķekatas” un “Meteņdienas čigāni” izrāde, lielīšanās sacīkstes, grupas “Tā kā pērn” koncerts
• 14.00 Spēkošanās sacīkstes, masku grupas “Budēļi” izrāde, grupas “Rahu The Fool” koncerts
• 15.00 Uguns bumbas sadedzināšana, grupas “Olas” koncerts

Dalība pasākumā bez maksas.

 

Norisināsies Rīgas domes konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos

Trešdien, 26. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rātsnama Zvanu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos.

Sēdes darba kārtība:

  1. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.
  2. Rīgas apkaimju attīstības komisijas darbība un aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas apkaimju attīstības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Spunde.
  3. Par Rīgas apkaimju biedrību paveikto un iespējām iesaistīt dažādas sabiedrības grupas, stiprinot piederības sajūtu apkaimei un pilsētai, veicinot pašiniciatīvu un sadarbību ar pašvaldību.
    Ziņo:
    • biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons;
    • biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” valdes loceklis Miķeļis Cinis;
    • biedrības “Brasa” valdes priekšsēdētājs Raivis Dejus;
    • Pļavnieku apkaimes biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Radziņa.
  4. Dažādi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir vairāku Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 26.02.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

 

Norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

Ceturtdien, 20. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rīgas domes Portretu zālē norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  1. Sabiedrības informēšana par publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu. Ziņotājs: Ingūna Urtāne, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.
  2. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi pašvaldībā, tai skaitā sabiedriskā labuma organizācijām. Ziņotāji: Ināra Papina, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta direktora vietniece, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšniece, Kitija Andersone, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta Nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldes priekšniece.
  3. Līdzdalības budžeta norise 2025.gadā. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs.
  4. Citi jautājumi.

✅ Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību, līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru pašvaldībā.

Padomē darbojas 17 pārstāvji – Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem. Savukārt padomes sekretariāta funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

✅ Ar pašreizējo padomes sastāvu var iepazīties – ŠEIT.

✅ Plašāka informācija par padomes darbu – ŠEIT.

 

Iesniegts 95 projekts ēku atjaunošanas un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas līdzfinansējumam

14. februāra Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas sēdē tika saņemts un atvērts 95 projekts pašvaldības administrētajās līdzfinansējuma programmās kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

2025. gadā Rīgas pašvaldība atbilstoši izsludinātiem konkursiem plāno atbalstīt projektus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju no publiskās ārtelpas redzamo fasāžu un jumtu atjaunošanai, atsevišķu kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai, kā arī dzīvojamās mājas piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai (mazā programma).

Konkursam šogad kopuma iesniegti 95 projekti:

  • 24 projekti vēsturisko ēku saglabāšanas programmā;
  • 67 projekti dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanas programmā;
  • 4 projekti dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas mazajā programmā.

Maksimālā pašvaldības līdzfinansējuma summa vēsturisko ēku atjaunošanai ir 20 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai līdz 30 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām vienai dzīvojamai mājai mazajā dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanas programmā. Papildus būvniecības izmaksām ēku īpašniekiem tiek daļēji kompensēti būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumi, kā arī maksa par sastatņu nomu un pašvaldības ietvju izmantošanu būvniecības procesā.

Lēmumi par konkursu rezultātiem šajās programmās tiks pieņemt līdz šā gada 30. maijam. Projektu aktivitāšu periods ir no 2025. gada 1.janvāra līdz 14. novembrim. Pašvaldības līdzfinansējums projekta iesniedzējam tiks izmaksāts kompensācijas veidā pēc projekta īstenošanas, visu projekta izmaksu veikšanas no līdzfinansējuma saņēmēja puses un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Tāpat 2025. gadā apstiprināti un tiks realizēti 12 bīstamības novēršanas un trīs siltināšanas projekti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī četri sakrālā mantojuma saglabāšanas projekti.

Kopējais pašvaldības budžeta finansējums 2025. gadā realizējamajiem projektiem veido 2 miljonus eiro.

📌 Informācija par pašvaldības līdzfinansējuma programmām, tai skaitā normatīviem aktiem un konkursu dokumentiem ēku atjaunošanai pieejama vietnē www.atjauno.riga.lv.

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem aizvadīta šī gada pirmā darba birža

Otrdien, 18. februārī, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9 notika jau divdesmit sestā darba birža, kuru apmeklēja aptuveni 170 darba meklētāju. 12 uzņēmumi Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja vairāk nekā 100 vakanču.

Divdesmit sestajā darba biržā interesentus ar savām vakancēm iepazīstināja Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 1. slimnīca”, SIA “Rīgas veselības centrs”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Rīgas nami” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tāpat arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, īpašumu apsaimniekotājs SIA “Hagbergs”, apģērbu tīrītava SIA “Irve”, pasta un loģistikas uzņēmums SIA “Omniva”, kā arī ceļu būvniecības uzņēmums SIA “Roadeks”.

Vislielāko interesi apmeklētāju vidū izraisīja uzņēmums SIA “Omniva”, kas piedāvāja vakances ne tikai ierastajās kurjeru pozīcijās, bet arī vidējā līmeņa menedžeriem un IT specialistiem.

No Ukrainas sieviešu puses bija vērojama liela interese par tādām vakancēm kā biroja darbinieces, pārdevējas, pavāres un skaistumkopšanas speciālistes. Savukārt, vīrieši izrādīja interesi par tehniskām vakancēm.

Nākamā darba birža ir paredzēta aprīļa sākumā.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts:  Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.