Arhīvs birkai: Sabiedrība

Norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

Ceturtdien, 20. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rīgas domes Portretu zālē norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  1. Sabiedrības informēšana par publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu. Ziņotājs: Ingūna Urtāne, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.
  2. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi pašvaldībā, tai skaitā sabiedriskā labuma organizācijām. Ziņotāji: Ināra Papina, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta direktora vietniece, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšniece, Kitija Andersone, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta Nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldes priekšniece.
  3. Līdzdalības budžeta norise 2025.gadā. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs.
  4. Citi jautājumi.

✅ Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību, līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru pašvaldībā.

Padomē darbojas 17 pārstāvji – Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem. Savukārt padomes sekretariāta funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

✅ Ar pašreizējo padomes sastāvu var iepazīties – ŠEIT.

✅ Plašāka informācija par padomes darbu – ŠEIT.

 

Iesniegts 95 projekts ēku atjaunošanas un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas līdzfinansējumam

14. februāra Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas sēdē tika saņemts un atvērts 95 projekts pašvaldības administrētajās līdzfinansējuma programmās kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

2025. gadā Rīgas pašvaldība atbilstoši izsludinātiem konkursiem plāno atbalstīt projektus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju no publiskās ārtelpas redzamo fasāžu un jumtu atjaunošanai, atsevišķu kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai, kā arī dzīvojamās mājas piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai (mazā programma).

Konkursam šogad kopuma iesniegti 95 projekti:

  • 24 projekti vēsturisko ēku saglabāšanas programmā;
  • 67 projekti dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanas programmā;
  • 4 projekti dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas mazajā programmā.

Maksimālā pašvaldības līdzfinansējuma summa vēsturisko ēku atjaunošanai ir 20 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, dzīvojamo māju fasāžu un jumtu atjaunošanai līdz 30 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no tiešajām būvdarbu izmaksām, līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām vienai dzīvojamai mājai mazajā dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanas programmā. Papildus būvniecības izmaksām ēku īpašniekiem tiek daļēji kompensēti būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumi, kā arī maksa par sastatņu nomu un pašvaldības ietvju izmantošanu būvniecības procesā.

Lēmumi par konkursu rezultātiem šajās programmās tiks pieņemt līdz šā gada 30. maijam. Projektu aktivitāšu periods ir no 2025. gada 1.janvāra līdz 14. novembrim. Pašvaldības līdzfinansējums projekta iesniedzējam tiks izmaksāts kompensācijas veidā pēc projekta īstenošanas, visu projekta izmaksu veikšanas no līdzfinansējuma saņēmēja puses un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Tāpat 2025. gadā apstiprināti un tiks realizēti 12 bīstamības novēršanas un trīs siltināšanas projekti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī četri sakrālā mantojuma saglabāšanas projekti.

Kopējais pašvaldības budžeta finansējums 2025. gadā realizējamajiem projektiem veido 2 miljonus eiro.

📌 Informācija par pašvaldības līdzfinansējuma programmām, tai skaitā normatīviem aktiem un konkursu dokumentiem ēku atjaunošanai pieejama vietnē www.atjauno.riga.lv.

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem aizvadīta šī gada pirmā darba birža

Otrdien, 18. februārī, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9 notika jau divdesmit sestā darba birža, kuru apmeklēja aptuveni 170 darba meklētāju. 12 uzņēmumi Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja vairāk nekā 100 vakanču.

Divdesmit sestajā darba biržā interesentus ar savām vakancēm iepazīstināja Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 1. slimnīca”, SIA “Rīgas veselības centrs”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Rīgas nami” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tāpat arī ražošanas uzņēmums SIA “Forevers”, īpašumu apsaimniekotājs SIA “Hagbergs”, apģērbu tīrītava SIA “Irve”, pasta un loģistikas uzņēmums SIA “Omniva”, kā arī ceļu būvniecības uzņēmums SIA “Roadeks”.

Vislielāko interesi apmeklētāju vidū izraisīja uzņēmums SIA “Omniva”, kas piedāvāja vakances ne tikai ierastajās kurjeru pozīcijās, bet arī vidējā līmeņa menedžeriem un IT specialistiem.

No Ukrainas sieviešu puses bija vērojama liela interese par tādām vakancēm kā biroja darbinieces, pārdevējas, pavāres un skaistumkopšanas speciālistes. Savukārt, vīrieši izrādīja interesi par tehniskām vakancēm.

Nākamā darba birža ir paredzēta aprīļa sākumā.

Darba birža tiek organizēta, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri ieradušies Latvijā, integrēties darba tirgū un atgriezties normālā dzīvē. Iepriekšējās 25 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvāts ap 4600 vakancēm. Tajās piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumu un tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts:  Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +37129186844.

 

Rīgā pieejams Veselības istabu pakalpojums

,

Rīgā ir pieejamas divas Veselības istabas, kurās iedzīvotājus informē par veselību ietekmējošiem faktoriem, saslimšanas riskiem un to profilaksi, kā arī par citiem veselības veicināšanas jautājumiem. Sākot ar šo gadu, par veselīgu dzīvesveidu īpaši tiek informēti arī jaunieši.

Veselības istabas atrodas Gaiziņa ielā 7 un Šarlotes ielā 1B. Piektdienās Veselības istabas medicīnas māsa dodas uz kopienas centru “ Resiliences Avots” Avotu ielā 31/1. Tur viņa sarunājas ar jauniešiem par veselīgu dzīvesveidu, tādējādi veicinot izpratni par dienas režīmu, rūpēm par savu veselību un higiēnu, fiziskām aktivitātēm, ēšanas ieradumiem, atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem u.tml.

Savukārt Veselības istabās tiek nodrošināta iespēja bez maksas saņemt konsultācijas, izmērīt asinsspiedienu, noteikt ķermeņa masas indeksu, kā arī tiek veikts bezmaksas HIV, B un C hepatīta un sifilisa eksprestests. Apmeklētājus konsultē par HIV/AIDS, seksuāli transmisīvām slimībām, vīrushepatītu B un C profilaksi un ārstēšanu un tiek sniegta informācija, kur vērsties, lai saņemtu ārstēšanu, pieejami prezervatīvi.

Veselības istabās strādā medicīnas māsas, kuras bez maksas:

• sniegs konsultāciju par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi,
• noteiks ķermeņa svaru un auguma garumu,
• izmērīs arteriālo asinsspiedienu,
• sniegs informāciju par medicīnas pakalpojumu pieejamību,
• informēs par Latvijas Sarkanā Krusta pakalpojumiem,
• atbildēs uz citiem jautājumiem par veselību,
• veiks bezmaksas HIV, sifilisa, B un C hepatīta eksprestestus.

Par maksu Veselības istabās var izmērīt:

• cukura līmeni asinīs – 1 eiro,
• holesterīna līmeni asinīs – 2 eiro.

📌 Veselības istabu apmeklētājiem lūgums iepriekš pieteikties, zvanot uz tālruņu numuriem darba laikā:

  • Gaiziņa ielā 7 – tālrunis: 25405434;
  • Šarlotes ielā 1B – tālrunis: 26680448.

 

Jaunciema kapos labiekārtos bāreņu un bezpiederīgo sektorus

Turpinot kapsētu sakārtošanu galvaspilsētā, šogad Jaunciema kapos plānots labiekārtot sektorus, kuros apglabāti bāreņi un iedzīvotāji bez piederīgajiem.

“Šie īpašie Jaunciema kapu sektori atgādina, ka ikviens ir pelnījis cieņpilnu piemiņu un sakārtotu pēdējo atdusas vietu. Pat ja šo cilvēku dzīves nogale nebija viegla, mēs vēlamies apliecināt cieņu viņu dzīvei un klātbūtnei starp mums. Tā ir ne tikai fiziska apkārtējās vides sakārtošana, bet arī cilvēcības un atbildības apliecinājums, jo šie cilvēki reiz dzīvoja, cerēja un sapņoja. Un pat ja viņiem nebija tuvāko, mēs esam gatavi par viņiem rūpēties arī tagad,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens

Bezpiederīgo sektorā šogad plānots izveidot jaunu piemiņas vietu – lielu, melnu krustu, kas atradīsies mulčētā laukumā ar apstādījumiem. Darbus veiks SIA “Legāts”, kurai no Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem šim nolūkam piešķirti gandrīz 14 000 eiro.

Tāpat plānots sakopt un labiekārtot bāreņu sektoru, kur darbus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas meži”.

Līdz šim Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļi piešķirti arī II Meža kapsētas liepu alejas sakopšanai, kas noslēdzās pagājušā gada izskaņā.

Rīgas kapsētās par kapa vietām pienākums rūpēties ir apbedīto tuviniekiem. Ja tuvinieku nav vai arī tie kapavietas nekopj, pašvaldība nodrošina atsevišķu darbu veikšanu, piemēram, zāles pļaušanu un lapu grābšanu.

Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla informē, ka bāreņu sektors Jaunciema kapos izveidots pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tur nonāca bērniņi no bērnu aprūpes centra “Rīga” un tā filiālēm “Teika” un “Pļavnieki”, kas pēc savas būtības ir bērnunami.

Pēdējo 30 gadu laikā šajā sektorā apglabāti 36 bērni, bet akmens pieminekļi ir ne vairāk par pieciem – tikai tiem, kuriem bija kādi radinieki.

 

Rīga aicina baudīt ziemas priekus slēpošanas trasē Uzvaras parkā

Ceturtdien, 13.februārī, no plkst.12.00 atvērta slēpošanas trase Uzvaras parkā, Uzvaras bulvārī 15.

 

“Jau no šodienas Uzvaras parka slēpošanas trase ir gatava ziemas priekiem. Pateicoties Rīgas sporta skolas “Arkādija” komandai, rīdzinieki varēs baudīt slēpošanu pašā pilsētas sirdī. Slēpošanas trasi ir iespējams izmantot bez maksas. Slēpju nomā pa demokrātiskām cenām ir iespējams inventāru arī iznomāt, bet, protams, var izmantot arī savu inventāru. Nāciet un izmantojiet iespēju, kamēr laikapstākļi ļauj slēpot! Svaigs gaiss, sniegs un kustība garantēs labu noskaņojumu, jo parks ir paredzēts visiem rīdziniekiem,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Visiem ziemas sporta entuziastiem būs iespēja baudīt sagatavotu slēpošanas trasi ar savu inventāru bez maksas. Uzvaras parkā būs pieejama arī inventāra noma, kas darbosies katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00. Pieaugušajiem inventāra nomas izmaksas ir 4,50 eiro stundā, pensionāriem un bērniem 3 eiro stundā par distanču slēpošanas komplektu (slēpes, nūjas, zābaki).

📌 Papildu informācija pa tālruni: +37129511244.

📌 Vairāk informācijas par slēpošanas aktivitātēm mājaslapā www.rigaslepo.lv.

Aicinām visus aktīvās atpūtas cienītājus izmantot šo iespēju un baudīt ziemas priekus Uzvaras parkā!

 

Rīgas apkaimēm ar mazāku iedzīvotāju skaitu noteikts apkaimes centrs

Divpadsmit Rīgas apkaimēm, kuras atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas un kurās dzīvo mazāks iedzīvotāju skaits, identificēts apkaimes centrs.

Tagad apkaimju centra atrašanās vieta un tā robežas ir noteiktas:

  • Brekšiem;
  • Bukultiem;
  • Dārzciemam;
  • Dreiliņiem;
  • Kleistiem;
  • Kundziņsalai;
  • Rumbulai;
  • Salām;
  • Sužiem;
  • Šķirotavai;
  • Trīsciemam;
  • Voleriem.

Apkaimju centri ir apkaimes centrālā vieta, kas spēlē nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē, nodrošinot pakalpojumus, sociālās un rekreācijas funkcijas, kā arī reprezentē apkaimes identitāti un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai.

Apkaimju centri no jebkuras vietas apkaimē pārsvarā sasniedzami 15 minūšu gājienā.

Kopumā Rīgas administratīvā teritorija ir sadalīta 58 apkaimēs. 35 apkaimēm to centri tika noteikti jau iepriekš, izstrādājot 2021. gadā apstiprināto Rīgas teritorijas plānojumu, un šīm teritorijām ir sākta konceptplānu izstrāde, kā arī tiek īstenoti dažādi pilsētvides attīstības projekti. Šobrīd apkaimju centri noteikti vēl 12 iedzīvotāju skaita ziņā mazākām apkaimēm, savukārt apkaimēm Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā centrus paredzēts identificēt teritorijas plānojuma izstrādes laikā.

🔎 Vairāk par Apkaimju centru attīstības plānu – ŠEIT.

Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam apkaimju centri tiek noteikti kā teritorija, kur pašvaldībai mērķtiecīgi jāattīsta publiskā ārtelpa un jāiegulda investīcijas. Jau tagad identificētajos apkaimju centros tiek īstenoti dažādi projekti – izvietoti labiekārtojuma elementi, veidota gājēju un veloinfrastruktūra, attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, tiek eksponēti mākslas objekti, notiek kultūras pasākumi, tiek izvietotas gaismas virtenes un tirdzniecības nojumes, kā arī nākotnē paredzēts centros izvietot informācijas un sludinājumu stendus. Līdzdalības budžeta konkursā iedzīvotāji varēs virzīt jaunas iniciatīvas šajās teritorijās un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu.

Apkaimju centri noteikti, izvērtējot dažādus kritērijus, tostarp iedzīvotāju blīvumu, pakalpojumu pieejamību un cilvēku galamērķus, pilsētbūvniecisko raksturu un potenciālo apbūvi, īpašumu piederību, kas ir svarīgi publiskās ārtelpas attīstības projektu īstenošanai. Izpētes laikā tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli par apkaimes lietošanas paradumiem un telpas subjektīvo uztveri, aprakstīt konkrētai apkaimei raksturīgās tradīcijas un pasākumus, kā arī norādīt konkrētu vietu, kuru viņi uzskata par šīs apkaimes centru.

📌 Karte ar apkaimju centru teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā  GEO RĪGA sadaļā “Tematiskie plānojumi” – datu slānī “Apkaimju centru attīstības plāns“.

Apkaimju perspektīvos centrus izvērtēja un noteica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

 

Nedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina rīdziniekiem?

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

 

Iebraucēji mācās par dzīvi Latvijā. 2024. gada rezultāti

Visu 2024. gadu biedrība “Patvērums “Drošā māja”” organizēja un nodrošināja mācības – ievadkursu par dzīvi Latvijā. Tās apmeklēja gan patvēruma meklētāji, kas dzīvo izmitināšanos centros Muceniekos un Liepnā, gan iebraucēji no Ukrainas un citām valstīm, kas Latviju izvēlējušies par mītnes zemi, taču dzīvo šeit mazāk par 5 gadiem.

Mācības turpinās arī šogad, bet iezīmēsim, kas ir paveikts pērn.

No 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 19. decembrim ievadkursu par dzīvi Latvijā noklausījušās 236 personas, no kurām 219 saņēmušas apliecinājumus par kursa noklausīšanos. Kopumā kursantu vidū bija starptautiskās aizsardzības personas no 32 valstīm.

Saņemtās apliecības

Lai sazinātos ar mācību dalībniekiem, tika veikta tulkošana no latviešu valodas uz farsi, puštu, franču, arābu, kurdu, dari, hindi un citām valodām. Tulkojumus nodrošināja Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūra.

Ievadkursa dalībnieki apguva šādas tēmas: iebraucēju tiesības, darba iespējas, mājoklis un īre, veselības aprūpe, izglītība, tradīcijas un kultūra.

Mācības lekciju veidā notika gan Muceniekos, gan Liepnā, gan “Patvēruma “Drošās mājas”” telpās Lāčplēša ielā 75, Rīgā, gan citās telpās. Taču daļu zināšanu tika nodotas un saņemtas praktiskā veidā – dodoties mācību ekskursijās. Mācību ietvaros apmeklētas šādas iestādes un organizācijas: LU Biznesa inkubatoru, Nodarbinātības valsts aģentūru, Startup House Riga, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Zooloģisko dārzu, Tautas lietišķās mākslas keramikas studiju “Saule”, Alūksnes novada muzeju.

Arī šogad turpinās mācības par dzīvi Latvijā. Projekts ritēs līdz 2026. gada 31. augustam, un tā noslēgumā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” aicinās mediju pārstāvjus uz īpašu pasākumu, kur dalīsies projekta gaitā gūtajā pieredzē.

Projekts “Latvija – valsts pie Baltijas jūras!” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada perioda atbalstu, granta līguma nr. PMIF/13.3./2023/1/04. Kopējais projekta finansējums ir 302 765,06 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 227 073,79 eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 75 691,27 eiro.

 

Rīgas pašvaldība turpina azartspēļu ierobežošanu galvaspilsētā; noteiks dažādas aizlieguma zonas

Balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā. Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tagad plānots noteikt dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

“Politiskais uzstādījums Rīgā ir nemainīgs – pilsētai ir jābūt brīvai no azartspēlēm. Rīgas dome, respektējot pagājušā gada pavasarī pieņemto Satversmes tiesas spriedumu, ir izstrādājusi regulējumu un kritērijus, kas precīzi nosaka vietas, kur Rīgā ar azartspēļu biznesu nodarboties nebūs atļauts. Mūsu vadmotīvs ir atbrīvot no azarstpēlēm visas teritorijas, kurās ir pastāvīga un intensīva iedzīvotāju aprite, un mēs apzināmies, ka tas ir viens no veidiem, kā pilsētu padarām drošāku,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projektā paredzēts, ka azartspēles nebūs atļauts organizēt:

  • pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos;
  • apkaimju centros;
  • izglītības iestāžu teritorijās un 300 metru attālumā no tām;
  • dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās un 500 metru attālumā no tām;
  • 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām;
  • Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo funkcionālo zonu robežām;
  • kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās un Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

“Saistošie noteikumi šajā redakcijā faktiski liegs iespējas organizēt azartspēles visā Rīgas teritorijā, atskaitot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas un ļoti nomaļas pilsētas teritorijas. Šādi mēs aizstāvam pilsētas intereses un pildām arī mūsu iedzīvotāju gribu būtiski ierobežot azartspēļu zāļu vietas pilsētā. 2024. gada novembrī SKDS veiktā aptaujā 77% iedzīvotāju iestājās par azartspēļu zāļu skaita samazināšanu vai to pilnīgu slēgšanu. Neraugoties uz mūsu pārliecinošo motivāciju ierobežot azartspēles, esam strikti pieturējušies pie Satversmes tiesas norādījumiem un plānojam ierobežot azartspēles tajās pilsētas teritorijās, kuras sava sprieduma atziņās norādījusi Satversmes tiesa. Vēlos izteikt pateicību Rīgas pašvaldības juristiem, kuri šos pēdējos gadus ir snieguši mums izšķirīgu atbalstu un ļāvuši aizstāvēt pašvaldības intereses pret vienu no ietekmīgākajiem lobijiem valstī – azartspēļu nozari,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Noteikumu projektā paredzētie ierobežojumi neaptver visu pašvaldības teritoriju, kā arī neietekmē komersantu tiesības atvērt un/vai paplašināt azartspēļu organizēšanas vietas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Paredzētie ierobežojumi samērīgi pasargās iedzīvotājus no plašas azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības un redzamības pilsētvidē, tādējādi mazinot risku, ka cilvēki, dodoties ikdienas gaitās, impulsīvi iesaistīsies azartspēlēs.

Pašvaldība uzsver, ka no šiem ierobežojumiem būs ieguvumi plašam sabiedrības lokam. Azartspēļu atkarības risku mazināšana, veselības un labklājības veicināšana, sociālā budžeta un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības apsvērumi ir ļoti būtiski un ietekmē ikvienu pašvaldības iedzīvotāju. Labums, ko no noteiktajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Pašvaldība ir paredzējusi saudzējošu un saprātīgu pārejas periodu jauno ierobežojumu piemērošanai – pieci gadi no pašvaldības lēmuma pieņemšanas par iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības iepriekš izsniegtās atļaujas atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudēs spēku pēc pieciem gadiem.

Kā ziņots, Rīgas dome jau pirms sešiem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa (ST) gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. 2023. gada beigās Stacijas laukumā tika slēgta viena no bēdīgi slavenākajām azartspēļu zālēm Rīgā, līdz ar to Rīgas centrā slēgtas visas azartspēļu zāles ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu, bet šis lēmums vēlāk tika atcelts un Rīgas dome 2023. gada rudenī pieņēma lēmumu 139 atļauju anulēšanai azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Tomēr no azartspēļu organizatoru puses atkal tika iesniegtas prasības ST, kas atzina, ka visā Rīgas teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.

ST savā spriedumā aicināja pašvaldību pamatot konkrētas vietas vai teritorijas ar specifiskām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu, un tagad pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā, nosakot pamatotus kritērijus, pēc kuriem izvērtējama pilsētas teritorija un nosakāmas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Šie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi noteikti, lai aizsargātu visu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Rīgas pašvaldība ir izvērtējusi samērīgumu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai katrā no noteikumos norādītajām vietām un teritorijām. Samērīguma izvērtējumā ņemtas vērā ST atziņas, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij (un arī pašvaldībai) šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā. Tā kā azartspēļu joma, salīdzinot ar citiem komercdarbības veidiem, īpaši skar sabiedrības interešu un vajadzību sfēru, samērīguma tests šajā gadījumā ir piemērojams, ņemot vērā šos papildu apstākļus.