Arhīvs birkai: Satiksme

Rīgas pašvaldība plāno izstrādāt rīcības plānu autonovietņu izveidošanai

Lai izstrādātu Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības rīcības plānu, Māris Sprindžuks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos, rosina veidot Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības komisiju, kuras galvenais darba uzdevums būtu pilsētas centra atslogošana no automašīnām.

Komisijas izveidošana ir Rīgas vicemēra Māra Sprindžuka iniciatīva, jo šobrīd ir sākts darbs pie ilgtspējīgas Rīgas metropoles areāla mobilitātes plāna (SUMP) izstrādes, taču tā īstenošanai nepieciešams virzīt konkrētas būvniecības ieceres un projektus, lai mobilitātes plānu būtu iespējams praktiski ieviest. Izveidojot komisiju, pašvaldības mērķis ir pāriet no atsevišķiem un fragmentāriem lēmumiem satiksmes infrastruktūras attīstībā uz vienotu, datos balstītu stāvvietu un mobilitātes politiku visā Rīgas metropoles areālā. Komisijas galvenais darba uzdevums būs mērķtiecīgi atslogot vēsturisko centru no nevajadzīgas automašīnu plūsmas un ilgstošas automašīnu novietošanas, vienlaikus uzlabojot publisko ārtelpu un tās piekļūstamību.

“Jebkura pilsēta attīstās, ja tā ir vērsta ne tikai uz iekšējā apbūves areāla un tā iedzīvotāju vajadzībām, bet apkalpo arī plašāku apkārtējo teritoriju. Domājot par Rīgu, ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru, lai Rīga būtu ērta vieta gan cilvēkiem, kas šeit dzīvo, gan tiem, kas uz Rīgu brauc strādāt vai atpūsties, jo Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Domājot par auto novietnēm, mums šobrīd šis līdzsvars noteikti nav panākts. Var teikt, ka mēs braucam no viena grāvja otrā, taču ir ļoti būtiski izveidot ērtas izvēles iespējas cilvēkiem, kuri brauc uz centru vai uz Rīgu strādāt. Šajā jomā Rīga noteikti vēl var izdarīt labāk – izveidot novietnes pie iebraukšanas pilsētā, pie iebraukšanas centrā, kā arī Vecrīgas tuvumā. Tādā veidā mēs radītu cilvēkiem labākas iespējas ērti nokļūt Rīgā, šeit strādāt un atpūsties.”

norāda Māris Sprindžuks

Plānots, ka komisijas darbs būs balstīts uz principu veidot visām iedzīvotāju grupām ērtas pārvietošanās iespējas Rīgā, nevis radīt aizliegumus vai neērtības autovadītājiem, velobraucējiem vai sabiedriskā transporta lietotājiem.

Viens no pirmajiem komisijas uzdevumiem būs izstrādāt plānu un risinājumus ērtu stāvparku (Park & Ride) izbūvei pie pilsētas robežām un lielākajiem transporta mezgliem, tādējādi atslogojot Rīgas vēsturisko centru un Vecrīgu no tranzīta. Tāpat pašvaldība strādās pie mūsdienīgu stāvparku izveides un to sasaistes ar dzelzceļa un sabiedriskā transporta tīklu. Stāvparki tiks plānoti kā ērti pārsēšanās mezgli ar sabiedrisko transportu, mikromobilitātes iespējām, koplietošanas automašīnām un elektroauto (EV) uzlādes punktiem.

Plānots, ka Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības komisijas darbs tiks vadīts politiskās vadības līmenī, nodrošinot, ka izstrādātais plāns tiek reāli ieviests un iekļauts pašvaldības investīciju programmās. Komisijā darbosies eksperti no Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Rīgas pašvaldības policijas, kā arī citām Rīgas pašvaldības iestādēm. Uz komisijas sēdēm tiks aicināti arī ministriju, profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji, nozares eksperti, tostarp, “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Pasažieru vilciens” pārstāvji.

Ņemot vērā, ka, izstrādājot Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānu (SUMP), Rīgas pašvaldība jau ir sākusi veiksmīgu sadarbību ar Pierīgu pašvaldībām, komisija sadarbosies ar Pierīgas novadu pašvaldībām un valsts iestādēm.

Lēmumu par komisijas izveidi pieņems deputāti Rīgas domes sēdē.

 

Rīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

, ,

Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī.

Rīgas pašvaldība patlaban izvērtē gan pasažieru pārvadājumu, gan transportlīdzekļu pārvadājumu organizēšanas iespējas. Par prioritāti noteikta pasažieru pārvadājumu attīstība, tādēļ Rīga sāks pasažieru ūdenstransporta pilotprojektu maršrutā Centrs -Vecmīlgrāvis- Bolderāja. Pilotprojektu paredzēts īstenot 2027. gada siltajā sezonā piecu mēnešu garumā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro:

“Esmu par ūdensmalu atdzīvināšanu un ūdens satiksmes atjaunošanu Daugavā, jo šis potenciāls Rīgā vēl joprojām nav pilnvērtīgi izmantots. Ūdens transports var kļūt par nozīmīgu alternatīvu ikdienas pārvietošanās iespējām, un svarīgi kuģi satiksmi ieviest vēl pirms Vanšu tilta remonta sākuma, jo remontdarbi būtiski apgrūtinātās iedzīvotāju pārvietošanos starp abiem Daugavas krastiem. Pilotprojekta rezultāti ļaus izdarīt secinājumus par pasažieru ūdenstransporta pārvadājumu pieprasījumu, izvērtēt tā ekonomisko pamatotību un iespējamo ietekmi uz pašvaldības budžetu ilgtermiņā, un, balstoties uz datiem, lemt par pasažieru ūdenstransporta kā pilsētas sabiedriskā transporta veida attīstību.”

Lai izvērtētu ūdens sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas, apsekotas visas Daugavā pieejamās piestātnes. Secināts, ka pilotprojekta īstenošanai Bolderājā, Vecmīlgrāvi un Centrā iespējams izmantot un pielāgot jau esošo infrastruktūru, veicot minimālus uzlabojumus. Vecmīlgrāvī var izmantot Meldru ielā esošo piestātni, kurai jau ir uzsākts remonts, bet Bolderājā identificēta piemērota vieta valsts īpašumā pie tilta pāri Buļļupei, kur pašvaldība jau ir nostiprinājusi krastmalu un pie tās var piestāt nelieli kuģi. Remontdarbi, kas nepieciešami piestātnes iekārtošanai, tiks sākti rudenī. Attīstot pastāvīgu pasažieru kuģu satiksmi, piestātņu tīklu var paplašināt, veidojot jaunas piestātnes.

Ļoti svarīga vieta ūdenstransporta attīstībai un dažādo piestātņu veidu iedzīvināšanai ir 11. novembra krastmala, tāpēc ir uzsākts darbs krastmalas seguma atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiktu uzlabots arī labiekārtojums un apgaismojums, kā arī tiks radītas iespējas pagaidu kafejnīcu izveidei. Savukārt, nākotnē plānots veikt krastmalas pārbūvi ar mērķi izveidot jaunas piestātnes un tiešāku piekļuvi ūdenim iedzīvotājiem.

Pilotprojekts tiks organizēts kā pakalpojumu iepirkums ar operatoru.

Prognozēts, ka pirmie reisi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu tikt uzsākti 2027. gada pavasarī, nodrošinot astoņus reisus dienā – četrus reisus abos virzienos rīta stundās un četrus reisus abos virzienos vakara stundās. Viena brauciena maksa varētu būt 1,50 eiro.

 

Pabeigta trīs reģionālo veloceļu izbūve

Šovasar noslēgusies trīs reģionālo veloceļu izbūve, Rīgā un tās apkārtnē izveidojot kopumā 17,4 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Pierīgas pašvaldībām, attīstot veloceļus maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Ķekava. Jaunie veloceļi ir nozīmīgs solis vienota un savstarpēji savienota veloinfrastruktūras tīkla attīstībā, kas uzlabo pārvietošanās iespējas starp Rīgu un Pierīgu.

Būtisks attīstības virziens ir esošo maršrutu savienošana vienotā tīklā, novēršot līdzšinējos infrastruktūras pārrāvumus un nodrošinot nepārtrauktu, drošu un ērtu pārvietošanos ar velosipēdu. Vienlaikus jaunie projekti uzlabo satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem un ļauj efektīvāk organizēt ielu telpu, līdzsvarojot gājēju, velobraucēju un autotransporta kustību.

“Mēs šobrīd veidojam draudzīgu un cilvēcīgu Rīgu. Daudzas Eiropas pilsētas šādu ceļu sāka jau pirms piecpadsmit, divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. Kāds varbūt teiks, ka mēs ejam pārāk strauji vai būvējam pārāk daudz. Es teikšu pretējo, 27 kilometri ir maz. Vajag vairāk. Jo vairāk šādas infrastruktūras mēs izbūvēsim, jo skaistāka, ērtāka un patīkamāka kļūs mūsu pilsēta. Jo vairāk cilvēkiem gribēsies tajā pavadīt laiku un arī brīvdienās izbraukt ar velosipēdu tepat Rīgā, nevis meklēt vilciena biļetes, lai dotos braukt citur. Tāpēc novēlu, lai mums izdodas īstenot vēl daudz šādu projektu!”

novēl Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šie projekti ir īpaši vērtīgi Rīgas apkaimēm. Purvciema, Pļavnieku, Dreliņu, Imantas, Zasulauka, Dzirciema, Ziepniekklana un Bišumuižas iedzīvotāji ir ieguvuši ne tikai ērtus un drošus veloceļus, bet arī labiekārtotu publisko ārtelpu. Ar sakārtotām un izgaismotām ietvēm, apstādījumiem, kokiem un soliņiem. Pārbūvēta virkne krustojumu, Imantā izbūvēts arī rotācijas aplis. Šie projekti parāda skaidru pašvaldības apņemšanos sakārot mobilitāti apkaimēs un Rīgas centrā, lai katram satiksmes dalībniekam būtu sava – droša un ērta vieta ielas telpā. Esam izbūvējuši velo mugurkaulus, tagad jāturpina ar lokāliem savienojumiem. Pārvietošanās ar velo jau sen nav tikai atpūta un sports, tā ir ikdienas mobilitāte tūkstošiem rīdzinieku. Būt kustībā un svaigā gaisā ar gadiem Rīgā būs arvien patīkamāk!”

atzīst Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

“Šis projekts apliecina, ka valsts, pašvaldības un Eiropas Savienība, strādājot kopā, var īstenot vērienīgas reformas, kas sniedz taustāmu ieguvumu iedzīvotājiem. Vienotais veloceļu tīkls ir nozīmīga daļa no Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Jaunais veloceļu tīkls rada drošas un ērtas pārvietošanās iespējas, palīdz cilvēkiem arvien biežāk izvēlēties ērtākus, veselīgākus un videi draudzīgākus pārvietošanās veidus ikdienā. Vienlaikus prieks, ka jaunā infrastruktūra pakāpeniski maina iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mazina atkarību no privātā autotransporta”

Rīgas veloceļu atklāšanas pasākumā uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

Rīga–Babīte–Piņķi

Jaunās veloinfrastruktūras kopējais garums ir aptuveni 7,3 km. Tā savieno Nameja krastmalu pie Zunda kanāla ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu. Maršruts izbūvēts pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un citiem ielu posmiem.

Projekta laikā izbūvētas jaunas velojoslas un veloceļi, paplašinātas gājēju ietves, uzlaboti krustojumi, izbūvējot paceltās gājēju pārejas, rotācijas apļus un luksoforu risinājumus, kā arī ierīkotas atpūtas vietas un veikti apkaimju labiekārtošanas darbi.
Veloceļš jau aktīvi tiek izmantots, nodrošinot ērtu savienojumu starp Rīgu, Babīti un Piņķiem.

Atklāšanas pasākumā 6. augustā arī Rīgas domes pārstāvji kopā ar Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvian Cycling Girls komandām izbrauca Rīga–Babīte–Piņķi velomaršrutu, iepazīstot jaunizbūvēto infrastruktūru.

Rīga–Ulbroka

Veloceļa kopējais garums aptuveni 5,9 km, izbūvēts galvenokārt Augusta Deglava ielas koridorā – posmā no Deglava tilta līdz Lubānas ielas aplim, kā arī savienojumos ar Nīcgales, Ilūkstes un citām blakus ielām.

Izveidota moderna dalīta infrastruktūra – plašas gājēju ietves un veloceļš, kas no autotransporta un gājēju plūsmām nodalīts ar zaļajām zonām. Jaunais maršruts nodrošina drošu un ērtu savienojumu no Rīgas centra līdz Ulbrokai un Sauriešiem.

Rīga–Ķekava

Rīgas posms – aptuveni 4,2 km; kopējais maršruta garums ar Ķekavas novada posmu – vairāk nekā 8,5 km. Izbūvēts apvienotais gājēju un velomaršruts, kas nodalīts no autotransporta kustības.

Jaunais savienojums nodrošina ātru, drošu un ērtu pārvietošanos starp Rīgu un Ķekavu, veicinot iedzīvotāju iespējas ikdienas braucienos izmantot velosipēdu.

Rīgas pašvaldība turpina veidot savstarpēji savienotu veloceļu un velojoslu tīklu, kura mērķis ir nodrošināt drošu, ērtu un nepārtrauktu pārvietošanos starp apkaimēm, pilsētas centru, sabiedriskā transporta mezgliem un Pierīgu.

Veloinfrastruktūras attīstība turpinās vairākos pilsētas virzienos: Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi; Šķirotavas virziens; Granīta iela; Grostonas iela.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī pie dzelzceļa pieturām un mobilitātes punktiem, veicinot velobraucienu apvienošanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Papildus atsevišķu veloceļu izbūvei Rīga plāno izveidot arī jaunus velojoslu posmus, lai novērstu esošos infrastruktūras pārtraukumus un nodrošinātu nepārtrauktu velokustību: Dzirnavu ielā – aptuveni 1,3 km; Šarlotes ielā – aptuveni 380 m; Marijas ielā – aptuveni 170 m; Lāčplēša ielā – aptuveni 80 m. Tāpat plānots pabeigt aptuveni 430 metrus garu velojoslu izbūvi Dzirnavu ielā posmā starp Tērbatas un Skolas ielu.

Kopējais projekta budžets bija 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veidoja Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tika segts ar aizņēmumu Valsts kasē, bija 4 448 793 eiro.

 

Arī šogad atvieglota kārtība lauksaimniecības kravu nogādāšanai uz Rīgas ostu

Sākoties aktīvajai jaunās ražas pieņemšanas sezonai, arī šogad ir spēkā pērn Rīgas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes kopīgi izstrādātā satiksmes organizācijas kārtība lauksaimniecības kravu pārvadājumiem uz Rīgas ostu. Tā paredz atvieglotu pārvietošanos pa noteiktiem pilsētas ielu posmiem tiem lauksaimniecības kravu pārvadātājiem, kas dodas uz Rīgas ostu nodot izaudzēto ražu.

Lai izmantotu šos satiksmes atvieglojumus, pārvadātājiem pirms došanās uz ostu jāreģistrējas Rīgas ostas elektroniskajā pieteikšanās sistēmā “i.rop” un jāsaņem digitāls apstiprinājums no konkrētā ostas termināļa.

Šis risinājums pērn sevi labi pierādījis praksē – tas ļāva nodrošināt raitāku kravu piegādi uz ostas termināļiem, vienlaikus būtiski samazinot kravas automašīnu sastrēgumus pilsētas ielās un pievedceļos uz ostu.

“Rīgas osta ir nozīmīgi Latvijas lauksaimniecības produkcijas eksporta vārti, tādēļ mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai ražas sezonas laikā transporta kustība uz ostu būtu pēc iespējas efektīvāka un prognozējamāka. Pagājušajā gadā ieviestā kārtība apliecināja, ka ar gudriem satiksmes organizācijas risinājumiem iespējams vienlaikus atbalstīt gan uzņēmējus un lauksaimniekus, gan saglabāt ērtu mobilitāti rīdziniekiem. Tāpēc arī šogad turpinām šo pieeju, kas palīdz stiprināt Rīgas ostas konkurētspēju un nodrošina raitu jaunās ražas nogādāšanu eksportam,” saka Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

“Vēlamies pateikt paldies Rīgas domei un Rīgas brīvostas pārvaldei par rastajiem risinājumiem, lai lauksaimniekiem būtu iespējams pēc iespējas ātrāk nogādāt izaudzēto produkciju ostā. Tas ir būtisks atbalsts zemniekiem ražas novākšanas laikā. Latvijai ir liela ostu kapacitāte, un tā noteikti jāizmanto. Vienlaikus skaidrs, ka esošās graudu noliktavas nav pietiekamas, lai mēs pilnībā varētu uzglabāt visu Latvijā izaudzēto lauksaimniecības produkciju – graudus, rapsi, zirņus un pupas, tāpēc ir ļoti svarīgi daļu no šīs produkcijas pēc iespējas ātrāk arī eksportēt, lai ražas novākšana Latvijā, kas turpināsies visu augustu un vēl septembra sākumā, varētu noritēt veiksmīgi”, uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Digitālā pieteikšanās samazina gaidīšanas laiku pie ostas termināļa, novēršot kravas automašīnu dīkstāvi un palīdzot nodrošināt vienmērīgu transporta plūsmu uz ostu aktīvās graudu sezonas laikā. Vienlaikus ostas sistēmā pieejamie dati tiek nodoti pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, paredzot iespēju operatīvi uzraudzīt satiksmes organizācijas noteikumu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt uz satiksmes situācijas izmaiņām.

“Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pērn Rīgas pašvaldības institūcijas, pašvaldības policija un Rīgas brīvosta kopīgi izstrādāja risinājumu, kura mērķis bija mazināt lauksaimniecības kravu aprites radīto ietekmi uz galvaspilsētas satiksmi ražas sezonas laikā. Pēc pagājušā gada rezultātiem var pārliecinoši apgalvot, ka šis risinājums strādā. Arī šogad turpināsim iesākto, lai aizvadītu šo ražas sezonu maksimāli komfortabli gan zemniekiem, gan pilsētniekiem,” norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.

Satiksmes organizācijas atvieglojumi lauksaimniecības kravu pārvadātājiem ir spēkā šādos Rīgas ielu posmos:

  • Akmeņu ielas posmā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai,
  • Daugavgrīvas ielas posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai
  • Mūkusalas ielas posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai,
  • Raņķa dambī,
  • Valguma ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Ceļa zīmes šajos posmos ir papildinātas ar norādi “Izņemot i.rop pieteiktiem ostas apmeklējumiem lauksaimniecības kravas pārvadātājiem”, tādējādi nodrošinot, ka atvieglotā satiksmes kārtība tiek izmantota tikai tiem pārvadātājiem, kuri dodas uz ostas termināļiem ar lauksaimniecības kravām.

Detalizēta informācija par elektronisko pieteikšanās sistēmu “i.rop”, kā arī reģistrācija pieejama Rīgas brīvostas pārvaldes tīmekļvietnē https://rop.lv/lv/rigas-brivostas-e-caurlaides-pieteiksanas-un-lietosanas-instrukcija

Papildu informāciju iespējams saņemt, rakstot uz policija@rop.lv vai zvanot pa tālruni 67090777 visu diennakti.

Rīgas osta ir lielākais lauksaimniecības produktu eksporta mezgls Latvijā – 2025. gadā caur ostu tika pārkrauti 2,94 miljoni tonnu lauksaimniecības beramkravu jeb 48 % no visām Latvijas ostās pārkrautajām šī segmenta kravām. Lielākā daļa lauksaimniecības kravu ostā tiek piegādāta ar autotransportu. Pērn tie bija aptuveni 72 000 kravas automašīnu. Aktīvākajā graudu sezonas periodā šādas plūsmas prasa īpašu satiksmes organizāciju, lai nodrošinātu gan ostas termināļu nepārtrauktu darbu, gan pēc iespējas mazāku ietekmi uz satiksmi pilsētā.

Daugavpils ielā pie 8. nama saglabā satiksmes ierobežojumus

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotāju drošībai, no 3. augusta līdz turpmākam rīkojumam slēgta transportlīdzekļu satiksme un ierobežota gājēju kustība Daugavpils ielas posmā pie ēkas Nr. 8.

Daugavpils ielas 8. namā konstatēta bīstama ēkas otrā stāva nesošās konstrukcijas deformācija, kas rada risku konstrukcijas elementu nobrukšanai uz gājēju ietves un brauktuves. Ēka ir neapdzīvota un iepriekš atzīta par vidi degradējošu būvi.

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotājiem, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu slēgt Daugavpils ielas posmu pie ēkas un nodrošināt bīstamās teritorijas norobežošanu līdz bīstamības novēršanai.

Pirmdien, 3. augustā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta būvinspektors apsekoja objektu. Pēc apsekošanas pieņemts lēmums saglabāt noteiktos satiksmes ierobežojumus līdz bīstamības novēršanai. Ēkas īpašniekam ir dots rīkojums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto apdraudējumu.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus un neuzturēties norobežotajā teritorijā.

Pie Daugavpils ielas 8.nama drošības apsvērumu dēļ slēgts ielas posms

Daugavpils ielā 8.namā konstatēta bīstama ēkas otrā stāva nesošās konstrukcijas deformācija, kas rada risku konstrukcijas elementu nobrukšanai uz gājēju ietves un brauktuves. Ēka ir neapdzīvota un iepriekš atzīta par vidi degradējošu būvi.

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Civilās aizsardzības pārvaldi lūdza Rīgas pašvaldības policiju slēgt Daugavpils ielas posmu pie ēkas un nodrošināt bīstamās teritorijas norobežošanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai.

Pirmdien, 3. augustā, no rīta būvinspektori apsekos objektu, lai izvērtētu situāciju un lemtu par nepieciešamajiem turpmākajiem drošības pasākumiem.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus un neuzturēties norobežotajā teritorijā.

5. augustā mainīsies satiksmes organizācija Jāņa Čakstes gatvē

No 5. augusta būtiski mainīsies satiksmes organizācija Jāņa Čakstes gatvē un tās apkārtnē – satiksme gan Rīgas, gan Jelgavas virzienā tiks organizēta pāri jaunizbūvētajam pārvadam, kā arī transportlīdzekļu kustībai tiks atvērts jaunizbūvētais rotācijas aplis zem pārvada.

Līdz ar satiksmes organizācijas maiņu iebraukšana Rīgā vairs netiks organizēta apkārt t/c “Aleja”. Jaunizbūvētais ceļš aiz t/c “Aleja” turpmāk būs paredzēts tikai tirdzniecības centra piegādes transportam.

Tīraines pusē satiksme tiks organizēta atbilstoši projektā paredzētajam risinājumam – vairs nebūs atļauts kreisais pagrieziens dzelzceļa virzienā. Lai nokļūtu nepieciešamajā virzienā, autovadītājiem būs jānogriežas pa labi un jāizmanto jaunizbūvētais rotācijas aplis zem J. Čakstes gatves pārvada. Vienlaikus Tīraines ielā tiks nodrošināta divvirzienu satiksme, bet nokļūšana tajā būs iespējama pa pagaidu pieslēgumu pie Siltuma ielas.

Mainīsies satiksmes organizācija arī Ozolciema ielas un Vienības gatves krustojumā – līdzšinējais rotācijas aplis vairs netiks izmantots, bet Vienības gatvē tiks ierīkota transportlīdzekļu apgriešanās vieta.

Izmaiņas skars arī piekļuvi t/c “Aleja”. Iebraukšana tirdzniecības centra stāvlaukumā un izbraukšana no tā tiks organizēta pa pagaidu pieslēgumu Vienības gatves pusē, savukārt iebrauktuve Ozolciema ielas pusē būs slēgta satiksmei.

Mežkalna ielā līdzšinējā satiksmes organizācija saglabāsies – transportlīdzekļu kustība arī turpmāk tiks organizēta, izmantojot rotācijas apli Ozolciema ielā.

Pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus būt īpaši uzmanīgiem, savlaicīgi sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām un ievērot uzstādītās ceļa zīmes un citus satiksmes organizācijas līdzekļus.

 

Rīgā vairākās vietās ierīkos jaunas gājēju pārejas

, ,

Lai uzlabotu gājēju drošību un brauktuves šķērsošanas iespējas, Rīgas pašvaldība vairākās vietās pilsētā plāno ierīkot jaunas gājēju pārejas. Darbus plānots pabeigt līdz 5. septembrim.

Jaunas gājēju pārejas paredzēts ierīkot Firsa Sadovņikova ielā pie Krāslavas ielas un Tilta ielā pie Aptiekas ielas. Vienlaikus ar gājēju pāreju ierīkošanu tiks veikti arī darbi to redzamības uzlabošanai. Tilta ielā pie Aptiekas ielas plānots uzstādīt pagaidu apgaismojumu gājēju pārejai, savukārt Firsa Sadovņikova ielā tiks uzlabots esošais apgaismojums pie plānotās gājēju pārejas

Izmaiņas plānotas arī Tallinas ielas krustojumos ar Vārnu ielu un Krāsotāju ielu. Paredzēta gājēju pāreju ierīkošana gan pāri Vārnu ielai, gan Krāsotāju ielai, kā arī viena jauna gājēju pāreja pāri Tallinas ielai pie Vārnu ielas un divas gājēju pārejas pāri Tallinas ielai pie Krāsotāju ielas.

Darbu laikā paredzēts izmantot salīdzinoši vienkāršus un ātri ieviešamus tehniskos līdzekļus, tostarp ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus un norobežojošos elementus. Plānotie satiksmes mierināšanas pasākumi veicinās drošāku satiksmes vidi, uzlabos gājēju pamanāmību un padarīs drošāku brauktuves šķērsošanu.

Darbu laikā autovadītāji aicināti sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm un ievērot noteikto satiksmes organizāciju.

Pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus būt īpaši uzmanīgiem vietās, kur darbu laikā tiek ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, un ievērot uzstādītās ceļa zīmes un citus satiksmes organizācijas līdzekļus.

Jaunākajai informācijai par satiksmes drošības uzlabojumiem un darbu norisi Rīgā sekojiet Satiksme vasarā.

 

Augustā sāks veloceļa izbūvi 11. novembra krastmalā

Veloceļa izbūvi 11. novembra krastmalā sāks ar posmu no Akmens tilta līdz Dzelzceļa tiltam, kur pirmie būvdarbi tiks sākti augustā. Projekta laikā šajā posmā izbūvēs no autotransporta un gājēju plūsmas nodalītu veloceļu un atjaunos gājēju infrastruktūru.

11. novembra krastmalā tiks izbūvēts aptuveni 1,1 kilometru garš no autotransporta un gājēju plūsmas nodalīts veloceļš posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu. Tas būs daļa no kopējā velomaršruta “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi”, kura garums no Vanšu tilta līdz Dārziņu apkaimei sasniedz aptuveni 14 kilometrus.

Projekts tiks īstenots divos posmos. Vispirms būvdarbi tiks sākti posmā no Akmens tilta līdz Dzelzceļa tiltam, kur paredzēti apjomīgāki būvdarbi, izbūvējot no autotransporta un gājēju plūsmas nodalītu veloceļu. Savukārt posmā no Vanšu tilta līdz Akmens tiltam velosatiksme tiks organizēta, izmantojot satiksmes organizācijas risinājumus un ceļa apzīmējumus.

Projektā paredzēti arī būtiski uzlabojumi gājēju infrastruktūrā. Pie Akmens tilta tiks izveidota jauna gājēju pāreja, nodrošinot ērtāku piekļuvi krastmalas promenādei no Kaļķu ielas. Tāpat plānots atjaunot gājēju promenādes segumu krastmalas posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, nomainot esošo betona bruģakmens segumu pret granīta plāksnēm.

Realizējot projektu, tiks nodrošināts nepārtraukts un drošs velosatiksmes savienojums ar Akmens tiltu, Vecpilsētu, Centrāltirgus apkārtnē izbūvēto veloinfrastruktūras tīklu un Ģenerāļa Radziņa krastmalas veloceļu.

Projekta realizācijai no Rīgas budžeta piešķirti 1 285 709 eiro (ar PVN). Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti četru mēnešu laikā no darbu sākšanas brīža, nodrošinot operatīvu infrastruktūras uzlabošanu un ātru ieguvumu pilsētas iedzīvotājiem.

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu par Gaisa tilta būvprojekta izstrādi

, ,

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA “Projekts 3” par Gaisa tilta pārbūves būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Būvprojekta izstrāde ir būtisks posms, lai sagatavotos viena no Rīgas nozīmīgākā satiksmes pārvada pārbūvei un nodrošinātu tā drošu ekspluatāciju ilgtermiņā.

Gaisa tilta pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Rīgas satiksmes infrastruktūras attīstības projektiem. Būvprojekta mērķis ir nodrošināt pārvada drošu un ilgtspējīgu ekspluatāciju, saglabājot tā arhitektonisko veidolu, vienlaikus uzlabojot satiksmes drošību, vides pieejamību un infrastruktūras ilgmūžību. Projektēšanas risinājumos paredzēts izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus, kā arī nodrošināt būves ekspluatācijas laiku vismaz 100 gadu garumā.

Projektēšanas laikā tiks veikta transporta plūsmu modelēšana, izstrādāti satiksmes organizācijas risinājumi būvdarbu periodam un apbraukšanas shēmas, īpašu uzmanību pievēršot sabiedriskā transporta kustības nodrošināšanai. Tāpat projektā paredzēti risinājumi gājēju un velobraucēju ērtākai un drošākai kustībai, jauna apgaismojuma izbūvei, tilta uzturēšanas infrastruktūrai un pārvada 3D vizualizāciju izstrādei.

Par pamatu būvprojekta izstrādei tiks izmantota iepriekš sagatavotā būvniecības ieceres dokumentācija un Gaisa tilta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, vienlaikus paredzot iespēju pilnveidot tehniskos risinājumus, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu, drošu un ilgmūžīgu infrastruktūru.

Līguma summa ir 487 800 eiro bez PVN. Atbilstoši līguma nosacījumiem, būvprojekta izstrāde ilgs 12 mēnešus. Projektēšanu plānots pabeigt 2027. gadā, savukārt Gaisa tilta pārbūvi līdz 2030. gadam.