Arhīvs birkai: Satiksme

Satiksmes organizācijas izmaiņas Ziepniekkalna pārvadā

Turpinoties Dienvidu tilta ceturtās kārtas jeb Jāņa Čakstes gatves izbūves projektam, no pirmdienas, 6. jūlija, tiks ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā pie Ziepniekkalna pārvada.

Būtiskākā izmaiņa – tiks likvidēts pagaidu rotācijas aplis pie Ziepniekkalna pārvada.

No 6. jūlija transportlīdzekļu satiksme virzienā no Dienvidu tilta uz Ķekavu un Bausku tiks novirzīta pa brauktuvi zem Ziepniekkalna pārvada. Satiksme atgriezīsies pa trajektoriju, kāda šajā vietā bija organizēta līdz 2025. gada 18. decembrim.

Līdz ar izmaiņām autovadītājiem, kuri pārvietojas virzienā no Dienvidu tilta uz Ķekavu un Bausku, vairs nebūs jāiebrauc pagaidu rotācijas aplī un jāgaida iespēja iekļauties satiksmē. Turpmāk satiksme tiks organizēta pa atsevišķu braukšanas joslu, nodrošinot raitāku kustību un samazinot aizkavēšanos. Vietā, kur satiksmes plūsmas saplūdīs, kustība notiks pēc rāvējslēdzēja principa.

Līdzīgi uzlabojumi ieviesti arī virzienā no Ziepniekkalna uz Dienvidu tiltu – autovadītājiem vairs nebūs jāiebrauc pagaidu rotācijas aplī, lai iekļautos satiksmē. Arī šajā virzienā kustība tiks organizēta pa atsevišķu braukšanas joslu, nodrošinot raitāku satiksmes plūsmu un mazākus aizkavējumus.

Savukārt virzienam no Ziepniekkalna uz Ķekavu/Bausku, satiksmes organizācija paliks nemainīga – lai nokļūtu Ķekavas un Bauskas virzienā, autovadītājiem arī turpmāk būs jāpārkārtojas uz pretējā virziena brauktuvi un jāšķērso Ziepniekkalna pārvads.

Rīgas pašvaldība aicina autovadītājus būt vērīgiem, sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm un satiksmes organizācijas līdzekļiem, kā arī nepieciešamības gadījumā plānot papildu laiku ceļam.

Jau ziņots, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecības laikā būvdarbi notiek vairākos posmos. Projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi, 4 jaunus satiksmes pārvadus, 2 gājēju tuneļus, velo infrastruktūru, kā arī veic inženiertīklu pārbūvi un teritorijas labiekārtošanu. Būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā.

 

No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi

No 6. jūlija Dārziņu apkaimē tiks ieviesta jauna sabiedriskā transporta organizācija. Tās rezultātā 18. autobusa maršruts, turpmāk kļūs par pievedošo maršrutu līdz mobilitātes punktam “Ķengarags” un kursēs katru dienu ik pēc 12–15 minūtēm līdzšinējo 35–45 minūšu vietā darba dienās un 60 minūšu vietā brīvdienās. Savukārt mobilitātes punktā “Ķengarags” būs iespējams pārsēsties uz tramvaja un trolejbusa maršrutiem, kas darba dienās centra virzienā kursēs ik pēc 2–5 minūtēm. Tāpat mobilitātes punktā būs iespēja pārsēsties autobusa maršrutos, kas kursēs Purvciema, Mežciema, Juglas un Sarkandaugavas virzienā. No septembra atsevišķi 18.autobusa maršruta reisi tiks pagarināti līdz Prūšu un Latgales ielai, lai skolēniem būtu ērtāk nokļūt uz Ķengaraga apkaimes izglītības iestādēm un atgriezties mājās.

Līdz ar izmaiņām 18. autobusa maršruts kļūs par pievedošo maršrutu, kas savienos Dārziņu apkaimi ar mobilitātes punktu “Ķengarags”. Maršruts Dārziņu apkaimē kursēs pēc apļveida principa (pulksteņrādītāja virzienā), nodrošinot vienmērīgus kustības intervālus visā apkaimē un saglabājot līdzvērtīgu sabiedriskā transporta pieejamību kā līdz šim. Tas nozīmē, ka pasažieriem vairs nebūs tik rūpīgi jāpielāgo ikdiena kustības sarakstam un daudzos gadījumos uz pieturu būs iespējams doties līdz pat 30 minūtēm vēlāk nekā līdz šim un galamērķī nokļūt iespējami tuvu sev vēlamajam ierašanās laikam.

Līdz ar izmaiņām pašreizējais 15. autobusa maršruts turpmāk kursēs ar 45. numuru. Šāds risinājums izvēlēts, lai mobilitātes punktā “Ķengarags” nerastos pārpratumi starp 15. trolejbusu un 15. autobusu.

Mobilitātes punktā “Ķengarags” vienuviet būs pieejami 7. un 14. tramvaja maršruti, 15. trolejbusa maršruts, kā arī 31., 45. un 49. autobusa maršruti. Pārsēšanās starp pievedošo maršrutu un citiem sabiedriskā transporta maršrutiem tiks organizēta uz vienas platformas, tādēļ pasažieriem nebūs jāmēro papildu attālums ar kājām.

Izmaiņas paredzētas arī 31. autobusa maršrutā. Maršruts turpmāk kursēs no Juglas līdz mobilitātes punktam “Ķengarags”, kā arī Purvciema apkaimē tiks novirzīts pa Stirnu ielu. Tādējādi sabiedriskais transports būs pieejamāks blīvāk apdzīvotā teritorijā, kur atrodas izglītības iestādes, veikali un citi ikdienā nozīmīgi objekti.

Savukārt 45. autobusa maršruts turpmāk kursēs no Juglas līdz mobilitātes punktam “Ķengarags”. 31. un 45. autobusa maršruti saglabās līdzvērtīgus kustības intervālus kā šobrīd.

Lai nodrošinātu ērtu nokļūšanu centra virzienā arī pēc izmaiņu ieviešanas, brīvdienās tiks papildināts 15. trolejbusa maršruta kustības saraksts agrās rīta stundās.

Papildus sabiedriskā transporta pieejamības uzlabojumiem Dārziņu apkaimē samazināsies arī trokšņa un gaisa piesārņojums, jo 18. autobusa maršrutā kursēs tikai elektroautobusi. To darbības nodrošināšanai mobilitātes punktā “Ķengarags” izbūvēta ātrās uzlādes stacija.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt:

– ŠEIT

– ŠEIT

https://x.com/Rigassatiksme_

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava. Projektā paredzēts Vecāķu apkaimē gar dzelzceļa līniju izbūvēt kopīgus gājēju un veloceļus, uzlabojot drošas un ērtas pārvietošanās iespējas gājējiem un velobraucējiem. Iepirkuma piedāvājumu atvēršana plānota 13. jūlijā.

Projekts ir sadalīts divās būvniecības kārtās.

Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi”. Šajā posmā tiks izbūvēts 396 metrus garš un 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš, kas savienosies ar Carnikavas veloceļu, tādējādi veidojot reģionālu veloceļu tīklu.

Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no mobilitātes punkta „Vecāķi” līdz Vecāķu prospektam. Šajā 1,385 kilometru garajā posmā paredzēti vairāki infrastruktūras risinājumi atbilstoši teritorijas apstākļiem – lielākajā maršruta daļā tiks izbūvēts 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš. Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā tiks izbūvēta 4 metrus plata kopīga gājēju un veloinfrastruktūra, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai. Savukārt 60 metru garā posmā paredzēta dalīta infrastruktūra – 2,5 metrus plata gājēju josla un 3 metrus plats veloceļš.

Būvdarbu līgumu plānots noslēgt augustā, pēc kā tiks uzsākti būvdarbi, ar nosacījumu, ja iepirkuma process noritēs bez apstrīdēšanas.

Projekta faktiskās izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma noslēguma.

 

Dienvidu tilta 4. kārtas posmā virs Vienības gatves notiks pārvada slodzes pārbaudes

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība, un piektdien, 26. jūnijā, jaunizbūvētajā pārvada posmā virs Vienības gatves tiks veiktas konstrukciju slogošanas pārbaudes. Tās ļaus novērtēt pārvada nestspēju un konstrukciju darbību reālas slodzes apstākļos, vienlaikus apliecinot būves atbilstību projektā noteiktajām prasībām.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ir viens no nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Rīgā, kas uzlabos satiksmes plūsmu starp Ķengaragu, Katlakalnu un Ziepniekkalnu, vienlaikus mazinot transporta slodzi pilsētas centrā un dzīvojamajās apkaimēs.

Pārvada pārbaudes ar slodzi ir viens no atbildīgākajiem būvniecības procesa posmiem. To laikā uz konstrukcijas tiek izvietota speciāla slodze, lai pārbaudītu pārvada nestspēju un konstrukciju darbību dažādu slodžu ietekmē. Vienlaikus inženieri veic precīzus mērījumus un analizē konstrukcijas deformācijas, salīdzinot iegūtos rezultātus ar projektā paredzētajiem rādītājiem. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties, ka pārvads pilnībā atbilst drošības un kvalitātes prasībām, kā arī ir gatavs nākamajiem būvniecības posmiem.

Patlaban Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta otrajā posmā – no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai – būvdarbu progress sasniedzis aptuveni 65%. Objektā turpinās aktīvi būvkonstrukciju darbi, tostarp betonēšana, stiegrošana un pārvada laidumu spriegošana.

Līdz šim pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3765 kubikmetrus betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 90 % gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 40 no 42 pārvada laidumiem.

Projekta ietvaros tiek izbūvēta 3,5 kilometrus gara pamatbrauktuve ar divām brauktuvēm un divām braukšanas joslām. Katras joslas platums paredzēts 3,5 metri, savukārt kopējais pamatbrauktuves platums sasniegs astoņus metrus. Papildus tiek izbūvēti 6,79 kilometri pievedceļu un rampu, kā arī gājēju infrastruktūra ar ietvēm divu līdz trīs metru platumā. Kopējā ielu un ietvju apbūves platība sasniegs 133 000 kvadrātmetru, bet vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru teritorijas tiks saglabātas un labiekārtotas kā zaļās zonas.

Projekta ietvaros tiek izbūvēti jauni pārvadi, rotācijas apļi, tuneļi un drošāki krustojumi, nodrošinot efektīvāku satiksmes plūsmu starp nozīmīgiem transporta mezgliem. Jaunā infrastruktūra būs daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T), veicinot mobilitāti un uzlabojot piekļuvi rūpnieciskajām teritorijām un ostai.

No projekta ieguvēji būs arī apkārtējo apkaimju iedzīvotāji. Samazināsies satiksmes intensitāte dzīvojamajos rajonos, tostarp Ziepniekkalnā un Vienības gatves apkārtnē, tiks izbūvēta jauna gājēju un velobraucēju infrastruktūra, uzlabots apgaismojums un sakārtoti inženiertīkli. Vienlaikus projekta ietvaros paredzēta arī plaša teritorijas apzaļumošana, iestādot tūkstošiem koku, krūmu un citu augu.

Ņemot vērā būvdarbu intensitāti un projekta pāreju nākamajos izbūves posmos, tuvākajā laikā atsevišķās būvdarbu zonās būs nepieciešamas satiksmes organizācijas izmaiņas. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem, to ietekmi uz transporta kustību Rīgas pašvaldība informēs atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Abus projekta posmus plānots atvērt satiksmei 2027. gada pirmajā ceturksnī.

Projekta kopējās izmaksas ir 122 732 478,67 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 60 185 896 eiro veido Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 62 546 582,67 eiro – Rīgas pašvaldības finansējums.

 

 

Armērijas ielā uzlabos piekļuvi dzelzceļa pārejai un izbūvēs jaunu apgaismojumu

Lai uzlabotu satiksmes drošību un vides pieejamību, tuvākajā laikā tiks sākti būvdarbi Armērijas ielā, kuru laikā izbūvēs gājēju pieejas dzelzceļa pārejai, savienojot Armērijas ielu un Anšlava Eglīša ielu, kā arī ierīkos jaunu ielu apgaismojumu.

Projekta mērķis

Nodrošināt drošu, ērtu un pieejamu pārvietošanos gājējiem pāri dzelzceļam, uzlabojot mobilitātes iespējas apkārtnes iedzīvotājiem. Īpašs uzsvars likts uz vides pieejamības risinājumiem, kas atvieglos pārvietošanos senioriem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Veicamie darbi

Projekta ietvaros izbūvēs trīs metrus platas gājēju pieejas ar betona bruģakmens segumu, kā arī veiks Armērijas ielas un Anšlava Eglīša ielas posmu pārbūvi, izbūvējot jaunu asfaltbetona segumu un sakārtojot piegulošo infrastruktūru. Tāpat paredzēta zaļo zonu atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas.

Lai nodrošinātu drošu dzelzceļa šķērsošanu, pie pārejas tiks uzstādīti gājēju kustību regulējoši norobežojumi jeb tā sauktie “labirinti”, kas izbūvēti atbilstoši VAS “Latvijas dzelzceļš” tehniskajām prasībām. Papildus paredzēta arī aizsargžogu izbūve abās dzelzceļa pusēs.

 Būvdarbu laikā tiks izbūvēta un atjaunota ārējās elektroapgādes un ielu apgaismojuma infrastruktūra. Darbi ietvers kabeļu tīklu izbūvi, apgaismojuma balstu un elektroapgādes sadalņu uzstādīšanu, zemējuma sistēmu ierīkošanu, kā arī apgaismojuma sistēmas pieslēgšanu un nodošanu ekspluatācijā.

Plānotais būvdarbu ilgums ir četri mēneši.

Būvdarbus veiks SIA “BRICON”, būvuzraudzību nodrošinās SIA “Somniar”, savukārt projektētājs SIA “BM-projekts” projekta īstenošanas laikā veiks autoruzraudzību.

 

Meža, Puķu un Nometņu ielu krustojumā jaunajās gājēju zonās veidos māksliniecisku asfalta krāsojumu un labiekārtos teritoriju

Gan Meža un Puķu ielu, gan Meža un Nometņu ielu krustojumos jaunizveidotajās gājēju zonās jūnija vidū sāks veidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kurā Āgenskalna iedzīvotāji varēs atpazīt sev pazīstamus un apkaimē zināmus tēlus. Krāsošanas darbus un pakāpenisku labiekārtošanas elementu izvietošanu atkarībā no laikapstākļiem plānots pabeigt līdz jūlija beigām. Vietās, kur aktīvi norisināsies darbi, tiks regulēta satiksmes plūsma, izvietoti satiksmes organizācijas elementi un ceļa zīmes.

Asfalta krāsojuma dizainu izstrādājuši mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis. Iedvesmu krāsojuma dizainam mākslinieki radījuši divās koprades darbnīcās – ar Montessori sākumskolas bērniem, kā arī ar apkaimes iedzīvotājiem, augstskolu un biedrību pārstāvjiem. Krāsojuma koncepcija ir “Kaimiņu galerija” un tas tiks veidots kā košs “paklājs”, kas izcels gājēju zonas, padarot autovadītājus uzmanīgākus. Vienlaikus katram tā elementam ir sava nozīme un apkaimes iedzīvotāji gleznojumā varēs atpazīt tēlus, kas izskanējuši koprades darbnīcās un kas ir tuvi apkaimes iedzīvotājiem.

Pēc krāsojuma izveides gājēju zonā pakāpeniski uzstādīs soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, puķu podus un citus elementus. Visus darbus plānots pabeigt jūlija laikā, kā arī nākamos divus gadus krāsojums pēc nepieciešamības tiks atjaunots.

Maijā krustojumā jau pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu. Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

Plānojot risinājumus, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji – veikta iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Risinājumi tiek ieviesti starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” gaitā, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Rīgā paredzēts nelieliem pagaidu risinājumiem veidot drošu, pieejamu un sakārtotu vidi izvēlētajā pilotteritorijā, lai pārbaudītu, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk, pirms veikt pastāvīgas pārmaiņas un plānotu ilgtermiņa pārbūves aktivitātes. Pilotaktivitātes tiek īstenotas Āgenskalna Meža un Puķu ielas krustojumā, kā arī saistītajā teritorijā – vietā ar intensīvu satiksmi, plašu un nepārredzamu krustojuma zonu, kur atrodas restorāni, kafejnīcas, izglītības iestādes, zinātnes centrs “Futurimo”, baznīca un citi pakalpojumu sniedzēji.

Projektā paredzēta arī Rīgas pilsētas modeļa ar Space Syntax izstrāde kopā ar projekta partneri Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti. Modelis apvienos dažādus pilsētas datus un analīzes pieejas, lai vispusīgi izvērtētu pilsētvidi, salīdzinātu attīstības scenārijus un pieņemtu pamatotākus lēmumus par Rīgas pilsētvides attīstību. Tāpat tiks apgūta citu pilsētu pieredze un izstrādāta praktiska taktiskā urbānisma rokasgrāmata. Kopējais Rīgas pašvaldībai pieejamais Eiropas Savienības finansējums projekta aktivitātēm ir līdz 597 882 eiro, ko pilnībā sedz “Horizon Europe” programma.

Vairāk informācijas par projektu, tostarp iedzīvotāju aptaujas rezultāti, satiksmes dalībnieku skaitīšanas un ātruma mērīšanas datu analīze, gājēju zonu krāsojuma mākslinieciskais dizains un tā apraksts pieejams Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – šiet vai projekta mājas lapā – šeit.

Tāpat projekta teritorijā ir izvietoti informatīvie stendi.

Eiropas Savienības projekta "Just Streets" vizualizācijas

Pašvaldība uzlabo drošu un ērtu gājēju pārvietošanos galvaspilsētā

, , , , , , , , , , , , , ,

Maijā notikušajā publiskajā aptaujā iedzīvotāji iesniedza priekšlikumus par gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu aktīvākajās šķērsošanas vietās, tādējādi atvieglojot pārvietošanās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem gājējiem ikdienā.

Aptauja bija pieejama platformā “Geo Rīga/iesaisties!”, un pašvaldība saņēma vairāk nekā 130 adreses ar ierosinājumiem. No tām darbu sarakstā iekļautas 72 adreses, izslēdzot vietas, kas neatrodas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos, kā arī tās, kur tuvākajā laikā paredzēta seguma pārbūve vai darbi jau ir ieplānoti.

Iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tika apkopoti un izvērtēti pēc vienotas kārtības — veikta vietu apsekošana, adreses sadalītas pa apkaimēm un izvērtēta tehniskā iespēja darbus īstenot.

Standarta situācijās ietvju apmales tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Konkrētās vietās risinājums var atšķirties atkarībā no ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.

Maijā darbi veikti 36 adresēs, kopumā pazeminot 374 metrus ietvju apmaļu. Darbi īstenoti Puķu, E. Smiļģa, Biešu, Mālu, Tumes, Kartupeļu, Kolkasraga, Prūšu, Aglonas, Tomsona, Zirņu, Vairogu, Aizkraukles, Sliežu un Vecmīlgrāvja ielās.

Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu. Darbi turpināsies visu būvniecības sezonu līdz pat novembrim.

2025.gadā ietvju apmales pazeminātas vairāk nekā 1 520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt par bīstamām gājēju pārvietošanās un šķērsošanas vietām pašvaldībai piederošajās teritorijās, zvanot uz Rīgas pašvaldības vienoto diennakts informatīvo tālruni 1201 vai rakstot uz e-pasta adresi 1201@riga.lv.

 

Imantas apkaimē plānoti jauni nakts būvdarbi

Saistībā ar būvdarbiem objektā “Jūrmalas gatves trīs joslu pieslēgums pie Kurzemes prospekta” Imantas apkaimē naktī no 15. uz 16. jūniju tiks veikti esošā ietves seguma demontāžas darbi. Darbi norisināsies Jūrmalas gatvē pie namīpašumiem Nr. 108, 110, 110A un 112.

Informējam,

ka darbu veikšanas laikā iespējams paaugstināts trokšņa līmenis, kas saistīts ar būvtehnikas izmantošanu un veicamo darbu specifiku.

Pašvaldība un projekta īstenotāji atvainojas iedzīvotājiem par nakts darbu laikā radītajām neērtībām un pateicas par sapratni un pacietību, kamēr tiek veikti nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi.

Atgādinām autovadītājiem, ka būvdarbu zonā ir demontēti luksofori. Lūdzam rūpīgi ievērot ceļu satiksmes noteikumus un noteikto satiksmes organizāciju, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļu priekšrocībām un pienākumam dot ceļu atbilstoši uzstādītajām ceļa zīmēm.

Krustojuma zonā autotransporta kustība notiek saskaņā ar pagaidu satiksmes organizācijas shēmu. Vairākās vietās ir ieviesti stāvēšanas ierobežojumi, tādēļ aicinām autovadītājus pievērst uzmanību izvietotajām pagaidu ceļa zīmēm.

Tāpat informējam, ka saistībā ar būvdarbiem gājējiem ir nodrošināti apiešanas ceļi un krustojuma šķērsošanas iespējas.

Sabiedriskā transporta pasažieru ievērībai – būvdarbu laikā abos virzienos ir slēgta pieturvieta “Zolitūdes iela”. Šajā pieturā ierasti apstājas 4., 36., 56., 63. un N4 maršruta autobusi. Aicinām pasažierus savlaicīgi iepazīties ar izmaiņām un nepieciešamības gadījumā izmantot tuvākās pieturvietas vai plānot papildu laiku ceļam.

 

Jaunā Rīgas Centrālā stacija pāriet “Power On” režīmā

Jaunajā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā 2026. gada maijā noslēdzas nozīmīgs būvniecības un sistēmu integrācijas posms. Tajā pakāpeniski testē un aktivizē ēkas pastāvīgo elektroapgādes sistēmu. Šis posms iezīmē pāreju no galveno būvdarbu izpildes uz stacijas ēkas iekšējo sistēmu testēšanu un ieslēgšanu “Power On” režīmā – no pagaidu elektroapgādes risinājumiem uz pastāvīgi funkcionējošu ēkas elektroapgādes infrastruktūru.

“Power On” sagatavošanas posmā būvnieks, kontrolētā un pastiprinātas drošības režīmā, veic galveno visu inženiertehnisko sistēmu pakāpenisku pieslēgšanu galvenajam, pastāvīgajam elektroapgādes avotam (0,4/10kV transformatoru apakšstacijai) un integritātes testus.

“Šis ir būtisks pagrieziena punkts jaunās Rīgas Centrālās stacijas izbūvē. Līdz ar “Power On” režīmu, stacija no būvobjekta kļūst par tehniski funkcionējošu infrastruktūras objektu, kurā iespējams uzsākt pilnvērtīgu stacijas ēkas sistēmu darbību. Tas ir priekšnosacījums, lai tuvākajos gados nodrošinātu drošu un efektīvu pasažieru apkalpošanu,” norāda Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”

valdes loceklis Jānis Naglis.

Būvdarbus objektā veic būvnieku pilnsabiedrība BERERIX. Uzņēmuma izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsver:

“Power On” režīma ieviešana ir viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem posmiem šāda mēroga infrastruktūras objektos. Tas prasa precīzu koordināciju starp būvniecības, elektrotehnisko, drošības un sistēmu integrācijas komandām. BERERIX komanda šo posmu īsteno saskaņā ar starptautiskajiem dzelzceļa infrastruktūras standartiem un projekta drošības prasībām.”

Turpmākajos mēnešos objektā tiks veikta sistēmu funkcionālā testēšana, integrētie drošības testi, kā arī sagatavošanās pagaidu ekspluatācijas uzsākšanai. Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā turpinās atbilstoši projektā noteiktajam grafikam. Paralēli elektrotehniskajiem darbiem, objektā tiek pabeigta iekšējo inženiertīklu izbūve, platformu infrastruktūras izbūve, fasādes būvniecība, apdares darbi, kā arī digitālo un drošības sistēmu integrācija.

Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā notiek atbilstoši Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) noslēgtā līguma ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 „Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu” īstenošanu. Kopējās šīs finansējuma līguma izmaksas plānotas 138 699 855.80 EUR apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980.00 EUR, valsts budžeta finansējums 24 071 875.80 EUR. Līgums tika parakstīts 2025. gada novembrī, un tas paredz, ka projekta īstenošanas gaitā būtiskie darbi, proti, jumta ieklāšana, fasādes būvniecība, platformu nojumes būvniecība, apdares darbi, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecība, tāpat mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi tiek pabeigti līdz 2026. gada 31. augustam, par ko tiks izdots būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums.

FIDIC Inženiera, būvuzraudzības un būvekspertīzes pienākumus objektā veic Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “FORMA 2”.

Līgums paredz, ka projekta īstenošanā kā partneris iesaistās valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz). LDz kā potenciālais infrastruktūras pārvaldītājs aktīvi piedalās RCS būves nodošanas un pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, lai savlaicīgi nodrošinātu pārvaldnieka funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un tehnisko gatavību.

Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļa pilnvērtīgu pasažieru apkalpošanu varēs uzsākt pēc 1520 mm sliežu infrastruktūras izbūves pabeigšanas. Gala nodošana ekspluatācijā pilnā apjomā ir saistīta ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras pabeigšanu dienvidu daļā, kas šobrīd plānota 2028. gada vidū.

123

Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic Rail Baltica projekta īstenošanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem, tostarp finansēšanas līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, kā arī finansēšanas līgumiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, kas noslēgti ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) un RB Rail AS. RB Rail AS ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kurš atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir, kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Par pilnsabiedrību BERERIX

Pilnsabiedrībā BERERIX apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”, ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Par Atveseļošanas fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu.

Autors: Satiksmes ministrija

 

Rīgā 2026. gadā turpinās veloceļu izbūve un jaunu maršrutu attīstība

Rīgā turpinās veloinfrastruktūras attīstība, lai iedzīvotāji varētu droši un ērti pārvietoties starp apkaimēm, nokļūt līdz sabiedriskā transporta un dzelzceļa stacijām, kā arī izmantot ērtus savienojumus ar Pierīgu. Arvien vairāk atsevišķu veloceļu un velojoslu tiek savienoti vienotā tīklā, padarot pārvietošanos ar velosipēdu par reālu alternatīvu ikdienas braucieniem.

“Droša veloinfrastruktūra ir par satiksmes drošību visiem. Vislabākie rezultāti ir tur, kur katram satiksmes dalībniekam ir sava vieta: gājējiem ietve, velobraucējiem veloceļš vai velojosla, bet autotransportam brauktuve. Nodalot šīs plūsmas, samazinām konfliktus un padarām pārvietošanos drošāku gan velobraucējiem, gan gājējiem, gan autovadītājiem. Tāpēc arī turpmāk mērķtiecīgi attīstīsim veloceļu tīklu un veidosim jaunus savienojumus starp apkaimēm. Rīgai ir nepieciešams nepārtraukts un savstarpēji savienots veloinfrastruktūras tīkls, lai velosipēds kļūtu par drošu un ērtu ikdienas pārvietošanās veidu visā pilsētā,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pēdējos gados izbūvēti vairāki nozīmīgi veloinfrastruktūras posmi. Jauni savienojumi izveidoti Mūkusalas ielā un Vilhelma Purvīša ielā, nodrošinot ērtāku piekļuvi pilsētas centram un Centrālajai dzelzceļa stacijai. Attīstīta infrastruktūra pie mobilitātes punktiem Bolderājā, Brasā, Dauderos un Sarkandaugavā, savukārt Latgales ielā jau izbūvēts aptuveni kilometru garš veloceļa posms. Turpinās darbi Višķu ielā, veidojot savienojumu ar Šķirotavas dzelzceļa staciju.

Šovasar noslēgumam tuvojas trīs nozīmīgi reģionālie velomaršruti, kas savienos Rīgu ar Pierīgu. Tie ir maršruti “Rīga–Babīte–Piņķi,” “Rīga–Ķekava” un “Rīga–Ulbroka”. Jaunie savienojumi būs īpaši nozīmīgi Imantas, Zolitūdes, Torņakalna, Ziepniekkalna, Katlakalna, Pļavnieku, Purvciema un Dreiliņu apkaimju iedzīvotājiem, nodrošinot drošākus un ērtākus ikdienas braucienus gan pilsētā, gan ārpus tās.

Projektu ietvaros tiek ne tikai izbūvēti veloceļi, bet arī sakārtota apkārtējā vide – atjaunotas ietves, uzlabota satiksmes organizācija, veikta apzaļumošana un teritoriju labiekārtošana. Būvdarbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām, kad objekti tiks nodoti ekspluatācijā un būs pieejami iedzīvotājiem jau šajā vasarā.

Nākamais nozīmīgais projekts ir veloceļa izbūve 11. novembra krastmalā. Posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu paredzēts izbūvēt aptuveni 1,1 kilometru garu no gājēju un autotransporta plūsmas nodalītu veloceļu. Tas būs daļa no topošā maršruta, kas savienos pilsētas centru ar Ķengaragu, Rumbulu un Dārziņu apkaimi.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī citos nozīmīgos pilsētas attīstības projektos. Jauni risinājumi paredzēti Dzirnavu ielā, Latgales ielā, Skanstes apkaimē, Zemitāna pārvada pārbūves projektā, Kundziņsalas satiksmes infrastruktūrā, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas attīstības ietvaros.

2026.gadā plānota arī jaunu veloinfrastruktūras objektu izbūve Granīta ielā, kā arī maršrutā “Rumbula–Dārziņi”. Savukārt vairākās apkaimēs turpinās projektēšanas darbi nākamajiem veloceļu posmiem. Jauni savienojumi tiek plānoti Dzirciemā un Iļģuciemā (Buļļu iela), Pļavniekos (Ilūkstes iela, Andreja Saharova iela), Ķengaragā (Brāļu Kaudzīšu iela), kā arī gar Ulbrokas un Katlakalna ielu.

Vienlaikus noslēgusies projektēšana vairākiem nozīmīgiem nākotnes maršrutiem, tostarp veloceļam Brīvības gatvē un maršrutā “Vecāķi–Carnikava”. Tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi par šo projektu turpmāko īstenošanu.

Rīgas pašvaldības mērķis ir veidot drošu, nepārtrauktu un iedzīvotājiem ērtu veloinfrastruktūras tīklu, kas savieno apkaimes, darba vietas, izglītības iestādes, mobilitātes punktus un Pierīgas teritorijas, vienlaikus padarot pilsētvidi zaļāku un drošāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Vairāk:
https://www.liveriga.com/lv/10831-rigas-velo-celvedis
https://www.pilsetacilvekiem.lv/rigas-velocelu-karte/
https://www.balcia.lv/lv/blog/velo-marsruti-riga