Arhīvs birkai: Sociālais atbalsts

Rīgas pašvaldība pirmajā pusgadā sociālajos pabalstos izmaksājusi 16,5 miljonus eiro

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments ir apkopojis datus par sociālajiem pabalstiem, kas izlietoti šā gada pirmajā pusgadā: pabalsti izmaksāti kopumā 16,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13 miljoni piešķirti rīdziniekiem, bet 3,4 miljoni – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopumā dažāda veida pabalstus saņēmušas 19 474 personas, tostarp 3690 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Lielāko daļu – 74 % no visa izlietotā finansējuma – veido pamata sociālās palīdzības pabalsti, galvenokārt mājokļa pabalsts (10,5 miljoni eiro) un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts (1,7 miljoni eiro).

Pirmajā pusgadā trūcīgas mājsaimniecības statusu vismaz uz vienu dienu saņēmušas 11 059 personas, kas ir par 10 % mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 8734 rīdziniekiem – arī par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš. Trūcīgo un maznodrošināto personu skaita samazinājums par 10 % ir pozitīva tendence, kas var liecināt par uzlabojumiem iedzīvotāju labklājībā vai izmaiņām statusa piešķiršanas kritērijos. Tas labvēlīgi ietekmē arī sociālo budžetu, jo trūcīgas mājsaimniecības statuss iedzīvotājiem ļauj saņemt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90 % apmērā, Dienas centra pakalpojumu, siltu ēdienu, ēdināšanas pakalpojumu u.c.

No trūcīgajiem jūnijā 39 % bija pensijas vecuma iedzīvotāji, 23 % personas ar invaliditāti, 19 % darbspējīgas personas un 19 % bērni. Maznodrošināto vidū lielākā daļa – 83 % – bija pensijas vecuma personas, 7 % cilvēki ar invaliditāti, 5 % pilngadīgas darbspējīgas personas un tikpat daudz bērnu.

Salīdzinot datus ar 2024. gada jūniju, sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 9 % jeb par 1278 personām, bet izlietotais finansējums – par 3 % (65 606 eiro). Samazinājumu veicināja mazāks mājokļa pabalsta apjoms, bet GMI pabalstam izdevumi palielinājās par 13 %, kas saistīts ar garantētā minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanu no 137 eiro 2024. gadā līdz 166 eiro 2025. gadā.

Pēdējā mēneša salīdzinājums (jūnijs pret maiju) rāda, ka saņēmēju skaits samazinājies par 13 %, bet pabalstiem izlietotais finansējums – par 15 %. Samazinājumu lielā mērā ietekmēja maijā izmaksātais pabalsts politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Maijā, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, šo pabalstu izmaksāja 1807 cilvēkiem, kopējā summa 271 200 eiro.

Kopumā 2025. gada pirmajā pusgadā sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies nedaudz – par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (456 personas), savukārt izlietotais finansējums – par 5 % (834 997 eiro). Tajā pašā laikā GMI pabalsta izdevumi palielinājušies par 10 %, bet mājokļa pabalstam samazinājušies par 12 %. Finansējuma samazinājums par 5 % ir būtisks budžeta kontekstā, īpaši ņemot vērā, ka lielāko daļu veido mājokļa pabalsts, kura apjoms samazinājies par 12 %.

Ukrainas civiliedzīvotāji veido ievērojamu daļu gan saņēmēju skaitā (3690 personas), gan finansējumā (3,4 miljoni eiro) un būtiski ietekmē kopējo palīdzības sistēmu un budžeta plānošanu.

Sociālos pabalstus 2025. gada pirmajā pusgadā saņēma:

  • GMI pabalstu 2303 rīdzinieki un 2648 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • mājokļa pabalstu 12 532 rīdzinieki un 2296 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu krīzes situācijā 49 rīdzinieki, 1297 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu veselības aprūpei 4962 rīdzinieki, 162 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu izglītības ieguves atbalstam 78 rīdzinieki, 3 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai 26 rīdzinieki,
  • pabalstu audžuģimenēm 376 rīdzinieki, 182 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu pilngadīgiem bāreņiem 504 rīdzinieki,
  • pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā 15 rīdzinieki,
  • pabalstu simts un vairāk gadus sasniegušiem 50 rīdzinieki,
  • pabalstu apbedīšanai 158 rīdzinieki, 5 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • bērna piedzimšanas pabalstu 1 757 rīdzinieki, 23 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu par aizbildņa pienākumu pildīšanu 376 rīdzinieki,
  • pabalstu par aizgādņa pienākumu pildīšanu 758 rīdzinieki, 2 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Šogad sociālajiem pabalstiem paredzēts izmantot 34,7 miljonus eiro, no kuriem 14,3 miljoni ir valsts finansējums. No kopējās summas 26,2 miljoni eiro paredzēti rīdziniekiem, bet 8,5 miljoni eiro – Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Rīgā rindas uz pansionātu kļūst pārskatāmākas un prognozējamas

Rīgā šogad ieviestā elektroniski pārvaldītā rindu sistēma pansionāta pakalpojuma saņemšanai ļauj iedzīvotājiem sekot līdzi rindas virzībai. Tas padara pakalpojuma saņemšanu saprotamāku un pārskatāmāku. Būtiski arī samazinājies to cilvēku skaits, kuri līdz šim gaidīja uz vietu sociālās aprūpes iestādēs.

Saskaņā ar Rīgas domes Labklājības departamenta datiem pirmajā pusgadā pašvaldība nodrošinājusi 2338 sociālās aprūpes vietas, no kurām 600 – Rīgas sociālās aprūpes centros (RSAC), bet 1738 vietas – līgumorganizāciju sociālās aprūpes iestādēs.

Rindā uz vietu sociālās aprūpes centrā (pansionātā) šā gada 1. jūlijā bija reģistrēts 531 cilvēks, kas ir ievērojami mazāk nekā 651 persona 2024. gada jūlijā un 932 personas 2024. gada oktobrī. Šo samazinājumu sekmējis papildu finansējums līgumorganizācijām (2024. gada oktobrī – 390 vietām), kas palielināja pieejamo vietu skaitu līdz 1738, saglabājoties nemainīgam arī 2025. gadā. Šā gada pirmajā pusgadā līgumorganizāciju klientu skaits pieauga par 344 personām, sasniedzot 2002 unikālus klientus. Tendence ir pozitīva, un palīdz turpināt mazināt rindu.

Aptuveni 58 % no rindā esošajiem ir personas ar demenci, kam nepieciešami specializēti pakalpojumi. Līgumorganizācijās vietu var saņemt pat nepilna mēneša laikā, taču demences nodaļās gaidīšanas laiks ir ilgāks. Ņemot vērā, ka pašvaldības pansionātos palielinās ar demenci sirgstošo iedzīvotāju skaits, RSAC “Gaiļezers” un RSAC “Mežciems” 2025. gada martā atvēra ģimenes videi pietuvināta pakalpojuma nodaļas ar 59 vietām. Līdzīgas nodaļas tika izveidotas arī pērn ar 55 vietām. 2024. gadā 43,3 % RSAC klientu bija ar demenci.

No 2025. gada 18. februāra spēkā stājās grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos par sociālā pakalpojuma saņemšanu:

  • ir trīs atsevišķas rindas, atkarībā no izvēlētā pakalpojuma sniedzēja un finansēšanas modeļa: pašvaldības institūcijās, līgumorganizācijās, kas izraudzītas iepirkuma rezultātā, sadarbības līgumorganizācijās;
  • ieviests ierobežojums: pakalpojumu drīkst atlikt ne vairāk kā divas reizes, kopā ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, lai prioritāri palīdzētu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams;
  • rindā tiek uzņemti tie iedzīvotāji, kuru deklarētā dzīvesvieta Rīgā ir vismaz 12 mēneši;
  • pakalpojums pieejams no 25 aprūpes stundām (iepriekš – 35), lai pansionāta pakalpojumu varētu saņemt arī personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam aprūpe mājās nav pietiekama;
  • noteikta pārejas kārtība starp sociālās aprūpes institūciju veidiem.

Informācija par rindas numuru

  • Sociālais dienests, balstoties uz klienta izvēli, reģistrēs viņu attiecīgajā rindā. Ja cilvēks nolems mainīt pakalpojuma sniedzēju un pāriet uz citu rindu, reģistrācija tajā tiks veikta no jauna.
  • Katram klientam lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu tiek piešķirts individuāls identifikācijas numurs, kuru ievadot Labklājības departamenta mājaslapas sadaļā “Rindas numurs”, iespējams uzzināt savu vietu rindā.
  • Klientiem, kuri bija reģistrēti rindā pirms jaunās sistēmas ieviešanas, iespējams noskaidrot identifikācijas numuru, sazinoties ar Rīgas Sociālo dienestu.

Arvien vairāk rīdzinieku pieprasa aprūpi mājās

Aprūpe mājās joprojām ir viens no visvairāk izmantotajiem sociālajiem pakalpojumiem Rīgā. Tā nodrošināšanai nepieciešami ievērojami finanšu resursi, un pieprasījums tikai aug – sabiedrība noveco, cilvēku ar invaliditāti kļūst vairāk, tāpēc arī vajadzība pēc šī pakalpojuma turpina palielināties.

Šā gada pirmajā pusē aprūpes mājās pakalpojumu saņēma jau 7424 cilvēki – no tiem 6763 bija pieaugušie un 661 bērns. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tas ir pieaugums par 12 %. Arī individualizēto aprūpi bērniem saņēmušo skaits pieaudzis – 539 bērni, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekš.

Kopējais aprūpes stundu skaits ir pieaudzis par 10 %, sasniedzot 2,38 miljonus stundu (salīdzinājumā ar 2,15 miljoniem 2024. gada pirmajā pusgadā). Tas nozīmē, ka pieaug ne tikai to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, bet arī katram sniegtās palīdzības apjoms.

Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta apkopotā informācija liecina, ka par 247 palielinājies arī to pieaugušo skaits, kuriem nepieciešama īpaši intensīva aprūpe. Tas skaidri parāda, ka klienti kļūst aprūpējamāki, kā arī kļūst vairāk cilvēku ar demences pazīmēm. Viņiem nepieciešama īpaša uzraudzība.

Lai nodrošinātu šo pakalpojumu, pirmajā pusgadā izlietoti 21,17 miljoni eiro – par 2,6 miljoniem vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā. No šīs summas:
• 17,59 miljoni eiro izlietoti pieaugušo aprūpei,
• 3,58 miljoni eiro – bērnu aprūpei, tai skaitā 1,81 miljons eiro individualizētajai aprūpei.

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar sešiem pieredzējušiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina aprūpi mājās. Lai saņemtu pakalpojumu, cilvēkam pašam ir iespēja izvēlēties kādu no šīm organizācijām: biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, biedrība “Svētā Jāņa palīdzība”, biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”, SIA “Pirmais patronāžas serviss”, SIA “Aprūpes birojs” un SIA “Senior Group Latvia”.

I. Andersone: Rīgas pašvaldība sociālās aprūpes centros turpinās veidot ģimenisku vidi

,

Rīgas pašvaldība mērķtiecīgi strādā un turpinās darbu, lai galvaspilsētas sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos radītu ģimenisku vidi, kas senioriem un personām ar invaliditāti nodrošina mājīgumu, drošību un cieņpilnu aprūpi, – tā pēc ceturtdien notikušās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēdes uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Mūsu mērķis ir pārvērst pansionātus par vietām, kur seniori un personas ar īpašām vajadzībām jūtas kā mājās. Ģimeniska vide – ar mājīgām telpām, personalizētu aprūpi un iespēju uzturēt saikni ar tuviniekiem – ir mūsu prioritāte. Apmeklējot ‘Gaiļezeru’ un ‘Mežciemu’, redzējām, cik svarīgi ir turpināt pielāgojumus, lai katrs iemītnieks justos gaidīts un aprūpēts,”

norāda I. Andersone

Pansionātā “Mežciems” 2025. gadā atklāta īpašās uzraudzības nodaļa 20 klientiem ar demenci, aprīkota ar pielāgotām mēbelēm, Braila raksta norādēm un drošības risinājumiem, kas veido mājas sajūtu.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēc remonta pavasarī tika atklātas telpas, kurās dzīvo 36 cilvēki. Izveidoti trīs dzīvokļi, katrā no tiem ģimeniskai videi pietuvinātos sadzīves apstākļos dzīvo 12 cilvēki. Atbilstoši cilvēku ar demenci vajadzībām un uztveres īpatnībām telpas un inventārs ir marķēts ar piktogrammām, attēliem, uzrakstiem un norādēm. Lai vieglāk orientēties, sienu krāsojums ir kontrastains. Ir drošības aprīkojums, kas vajadzīga efektīvai klientu uzraudzībai, kā arī radītas iespējas lielākai viņu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai.

Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers” ir Rīgas pašvaldības lielākā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pašlaik uzturas 307 cilvēki. Tajā sniegtie pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek nodrošināts mājoklis, diennakts sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurās Rīgas iedzīvotāji var saņemt pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, sociālās aprūpes centrs “Stella maris”.

📸 izbraukuma FOTO

 

Svarīgas izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanā no 1. jūlija

Rīgas dome 30.maijā pieņēma grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, ar kuriem no šā gada 1.jūlija tiek noteikts gan bērna piedzimšanas pabalsta apmērs, gan veiktas izmaiņas pabalsta piešķiršanā.

Nozīmīgākā no izmaiņām attiecas uz deklarētās dzīvesvietas adresi. No 1.jūlija pabalstu piešķirs, ja vienam no vecākiem – pabalsta prasītājam – deklarētās dzīvesvietas adrese līdz bērna piedzimšanai vismaz 12 mēnešus ir bijusi Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

No 1. jūlija punkts par deklarēšanās ilgumu ir spēkā un attiecas arī uz pabalstu 150 eiro viena jaundzimušā bērna gadījumā. Līdz šim šāda nosacījuma nebija. Tātad, ja bērns piedzims pēc 1. jūlija, bet neviens no vecākiem nebūs deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, šo pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu nepiešķirs.

Arī tad, ja 1. jūlijā un vēlāk piedzims dvīņi vai trīnīši, bet vecāki būs deklarēti Rīgā mazāk nekā 12 mēnešus, viņiem nebūs tiesību saņemt pašvaldības atbalstu, bet viņi saņems visus valsts garantētos pabalstus.

Pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas, adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas. Pieprasot pabalstu, jāņem vērā, ka pabalsts ir tik liels, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas, nevis reģistrēšanas brīdī.

Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs no 2025. gada 1. jūlija:

  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni – 4500 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni un kopā ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu – 6000 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši trīs vai vairāk bērni – 7500 eiro;
  • ja piedzimis viens bērns – 150 eiro, bet no 2026. gada 1. janvāra – 450 eiro;
  • ja jaundzimušais bērns ir ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi dzimis (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas), papildus minētajiem pabalstiem – 1500 eiro.

Mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas ir 31 nedēļa plus 6 dienas. Rīgas Sociālais dienests ņem vērā ārstniecības personas izsniegtajā dokumentā norādīto par dzemdību norises nedēļu un dienu. Par to, ka bērns ir priekšlaikus dzimis, Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu darbinieki pierādījumus nevāc, bet pierādījumu iesniegšana Rīgas Sociālajam dienestam ir pabalsta pieprasītāja pienākums.

Vairāk informācijas Labklājības departamenta mājaslapā ŠEIT.

*“Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”

 

Iespēja iesaistīties projektā “Sapņu pavadonis”

10. jūnijā plkst.13.30 biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” aicina ikvienu, kurš ikdienā aprūpē, ārstē vai strādā ar nedziedināmi slimiem vai cienījamā vecumā esošiem senioriem uz pasākumu “Projekts “Sapņu pavadonis” – stāsts par iespējam pie kafijas un kūkas”. Pasākums notiks Katoļu ielā 22, Rīgā.

Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ar projektu “Sapņu pavadonis”, ar kuru biedrība sniedz iespēju nedziedināmi slimiem cilvēkiem vai senioriem cienījamā vecumā piedzīvot sava mūža izskaņas sapni.

Strādājot ar smagi slimiem vai ļoti cienījamā vecumā esošiem klientiem, darbinieki sastopas ar iespēju dzirdēt katra stāstu un sapni, kā piemēram, apciemot tuvinieku, apskatīt vēlreiz kādu bērnībā vai jaunībā iemīļotu vietu vai aiziet uz pasākumu – teātri, koncertu vai kādu sporta spēli. “Sapņu pavadoņa” komanda ir gatava palīdzēt īstenot šo sapni.

Pasākumā būs iespēja iepazīties ar “Sapņu pavadoņa” komandu un mašīnas aprīkojuma iespējām, kas ļauj droši un komfortabli pārvietot klientu.

Pasākums plānots neformālā un jaukā atmosfērā, kurā pie kafijas un kūkas parunāsimies par klientu vēlmēm, prasībām un iespējām palīdzēt noslēgt šīs dzīves ceļu ar laimīgām dienām.

Ņemot vērā ierobežoto dalībnieku skaitu, lūdzam dalībai pasākumā pieteikties laicīgi!

Vairāk informācijas: Laura Bulmane, tālr. 26337921, e-pasts laura.bulmane@samariesi.lv vai Ineta Kaira – Odumiņa, tālr. 22049629.

Pasākums “Projekts “Sapņu pavadonis” – stāsts par iespējam” ir aktivitāte “Latvijas Samariešu apvienības” īstenotajā projektā “Projekta “Sapņu pavadonis” kapacitātes stiprināšana”.

Projekts tiek īstenots Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Ukrainas civiliedzīvotāji nepieciešamos pakalpojumus varēs saņemt divās jaunās adresēs

No 30. jūnija primārie Rīgas pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pēc Krievijas iebrukuma ir ieradušies Latvijā, būs pieejami Eduarda Smiļģa ielā 46 un Daugavpils ielā 31. Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem Pāles ielā 9 vairs neatradīsies.

Ukrainas civiliedzīvotāju, kas pēc Krievijas iebrukuma ierodas Latvijā, plūsma ir mazinājusies un esošā ēka Pāles ielā 9 vairs netiek pilnībā izmantota. Jaunā kārtība nodrošinās iespēju pakalpojumus saņemt abos Daugavas krastos, tuvāk centram.

Ukrainas civiliedzīvotāji joprojām varēs saņemt sev nepieciešamos primāros pakalpojumus, ko Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nodrošinājis līdz šim. Galvenie pakalpojumi ietver dokumentu pārbaudi, primārā mājokļa nodrošināšanu, dzīves vietas deklarēšanu, vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, sociālo palīdzību un atbalstu, kā arī bērnu reģistrēšanu skolās un bērnudārzos.

Rīgas pašvaldība sniedz atbalstu dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas savu palīdzību tālāk sniedz arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, nodrošinot tādus pakalpojumus kā piemēram, pārtikas un pamata materiālā atbalsta pakas, latviešu valodas kursus, mentora pakalpojumus, sociālekonomiskās iekļaušanas aktivitātes, konsultācijas un seminārus.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem darbu sāka 2022. gada 7. martā Kongresu namā, pēc tam tika pārcelts uz Kaļķu ielu 1, tad kādu laiku darbojās Amatu ielā 4 un no 2024. gada sākuma atrodas Pāles ielā 9.

Rīgā patlaban dzīvo aptuveni 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

 

Rīgas pašvaldība turpina atjaunot sociālās aprūpes centrus

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, vakar Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” pēc remonta tika atklātas telpas, kurās dzīvos 36 cilvēki. Nodaļa bija slēgta kopš pagājušā gada vidus, lai to īpaši iekārtotu cilvēkiem ar demenci.

Pansionātā “Gaiļezers” tagad izveidoti trīs dzīvokļi, katrā no tiem ģimeniskai videi pietuvinātos sadzīves apstākļos dzīvos 12 cilvēki. Telpu pielāgošana veikta sadarbībā ar arhitekti Jūliju Barinovu, pēc viņas projekta šomēnes atklāta īpašās uzraudzības nodaļa cilvēkiem ar demenci arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”. Vienlaikus ar iemītniekiem paredzētajām istabām ir labiekārtotas telpas arī darbiniekiem.

“Šis ir nozīmīgs notikums ne tikai iemītniekiem, kuri te dzīvo, bet arī darbiniekiem, jo viņiem ir laba motivācija strādāt, izjūtot, ka tiek gādāts par viņu darba apstākļiem. Ļoti svarīgi arī tuviniekiem saprast un redzēt, kādos apstākļos dzīvo viņu piederīgie. Protams, jādomā, kā atvieglot dzīves apstākļus cilvēkiem ar demenci, un te tas ir uzskatāmi redzams. Svarīgi, ka šādas telpas maina stigmu par sociālās aprūpes centru,” uzsvēra Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Atbilstoši cilvēku ar demenci vajadzībām un uztveres īpatnībām telpas un inventārs ir marķēts ar piktogrammām, attēliem, uzrakstiem un norādēm. Lai vieglāk orientēties, sienu krāsojums ir kontrastains. Ir drošības aprīkojums, kas vajadzīga efektīvai klientu uzraudzībai, kā arī radītas iespējas lielākai viņu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai.

Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers” ir Rīgas pašvaldības lielākā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pašlaik uzturas 307 cilvēki. Tajā sniegtie pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek nodrošināts mājoklis, diennakts sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurās Rīgas iedzīvotāji var saņemt pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”, sociālās aprūpes centrs “Stella maris”.

Foto no pasākuma: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324701148/

 

 

Aicina piedalīties labdarības akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!”

Akcijā “Svinēsim VISI Latvijas valsts svētkus!” jau desmito gadu pēc kārtas ar līdzcilvēku atbalstu vēlamies palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Šo gadu laikā saziedotas teju 60 tonnas pārtikas, padarot priecīgāku svētku laiku vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un mēs ticam, ka arī šogad kopīgiem spēkiem varam iepriecināt daudzas ģimenes.

Mūs visus ietekmē izmaksu kāpums it visā, un vissmagāk tas skar daudzbērnu ģimenes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Daudziem no viņiem pēc rēķinu apmaksas, medikamentu un paša nepieciešamākā iegādes maciņš ir tukšs, tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām piedalīties šajā labdarības iniciatīvā.

Dodoties uz veikalu, nopērc vairāk nekā tev nepieciešams un ziedo tām trūcīgajām ģimenēm un vientuļajiem senioriem, kuriem nebūs, ko likt uz svētku galda! Vari ziedot arī to, kas ir krājumos mājās, ar labu derīguma termiņu.

Ieteicamie pārtikas produkti:

  • dažādi graudaugi;
  • pākšaugi;
  • milti un miltu izstrādājumi;
  • eļļa;
  • cukurs;
  • medus;
  • tēja, kafija;
  • dažādi gardumi – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti utml.

Pārtikas ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Samariešu apvienības mājvietā, Katoļu ielā 22, Rīgā, no 8.00-18.00.

Ziedojumus gaidīsim līdz 4. novembrim, taču neatliec uz pēdējo brīdi, lai izvairītos no drūzmēšanās.

Paldies! Kopā mēs varam palīdzēt!

Afiša

 

Līdz oktobra beigām trūcīgie un maznodrošinātie rīdzinieki var pieteikties pabalstam izglītības ieguvei

Līdz 31. oktobrim trūcīgie un maznodrošinātie rīdzinieki vēl var pieteikties Rīgas pašvaldības ikgadējam pabalstam izglītības ieguvei. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Aicinām vecākus pabalstu noformēt savlaicīgi, jo, ja izvēlēsieties vizīti klātienē Rīgas Sociālajā dienestā, tad tā jāpiesaka iepriekš.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un audzēknim, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kuras ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

• jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
• jāiesniedz rakstisks iesniegums;
• jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Iedzīvotāju pieņemšana klātienē Rīgas Sociālajā dienestā (Baznīcas ielā 19/23) notiek tikai pēc iepriekšējā pieraksta, zvanot uz tālruni 67105048 vai 25770080.

Iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:

• Rīgas Sociālajā dienestā – Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
• Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā – E. Smiļģa ielā 46,
• Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
• Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļā, Vidrižu ielā 1A,
• parakstot ar drošu elektronisko parakstu, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv,
• aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Informāciju var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

No 1. jūnija līdz 8.oktobrim Rīgas Sociālajā dienestā ir saņemti 705 rīdzinieku iesniegumi izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanai un 288 iesniegumi no Ukrainas civiliedzīvotājiem.