Arhīvs birkai: Sociālais atbalsts

Rīdzinieki riteņkrēsla pacēlāja rindā tagad var pieteikties arī elektroniski

Veicot grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos*, tagad iespējams pieteikties riteņkrēsla pacēlāju rindā arī elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.gov.lv”. Vienlaikus rīdzinieki, kuriem to ērtāk izdarīt klātienē, var vērsties Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros.

🟩 Līdz šim, lai pacēlājs tiktu piešķirts lietošanā, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedza Rīgas Sociālajā dienestā rakstisku iesniegumu ar lūgumu piešķirt lietošanā pacēlāju. Tagad visus vajadzīgos dokumentus var iesniegt elektroniski: https://latvija.gov.lv/Services/11210, izvēloties pakalpojuma nosaukumu “Invalīdu riteņkrēslu pacēlāju piešķiršana (lietošana) Rīgā”.

Līdz ar to pakalpojums padarīts caurspīdīgāks, un šī iespēja nodrošina iespēju katram pašam pārliecināties par rindas virzību.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pašvaldība piešķir lietošanā mobilos vai stacionāros riteņkrēsla pacēlājus un krēsla pacēlājus, kā arī personas, kurām ir tiesības saņemt lietošanā pacēlāju. Piemēram, to var izdarīt gan par sevi, gan savu nepilngadīgo bērnu.

Pienākot rindai invalīdu riteņkrēslu pacēlāja uzstādīšanai, to izvieto dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kurā dzīvo persona, kas pārvietojas riteņkrēslā. Ja tehniski tas nav iespējams, tad var piešķirt mobilo pacēlāju.

🟩 Pakalpojumu var saņemt:

• I un II grupas invalīdi,
• bērns invalīds ar kustību traucējumiem,
• persona pārvietojas riteņkrēslā un nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai neatrodas ieslodzījuma vietā.

Pacēlāji prioritārā kārtībā tiek piešķirti bērniem, personām, kuras iegūst izglītību, strādā vai veic brīvprātīgo darbu, un personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības iestādi dzīvības uzturēšanai.

🟩 Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

1. iesniegums;
2. invalīda apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);
3. izraksts no ambulatorā/stacionārā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) vai ārstējošā ārsta apliecinājums, ka persona pārvietojas riteņkrēslā;
4. īres līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu);
5. mājokļa īpašnieka vai pārvaldnieka rakstisku piekrišanu pacēlāja uzstādīšanai, ja persona nav mājokļa īpašnieks.

* “Par riteņkrēsla pacēlāja piešķiršanu lietošanā”

 

Rīgas domes deputāti ar Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvjiem pārrunā sadarbību

Februārī ar Rīgas domes deputātiem tikās Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas Eiropas reģiona, kā arī Amerikas un Latvijas Sarkanā Krusta pārstāvji.

Sarunā piedalījās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, priekšsēdētāja vietniece Ieva Brante, Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops un projektu vadītāja Aija Strazda, Amerikas Sarkanā Krusta pārstāvji Roberts Kaufmans, Deivids Kolmans un Stefans Mikhauds.

Tikšanās laikā tika apspriesta līdzšinējā Rīgas domes un Starptautiskā Sarkanā Krusta sadarbība: tās laikā vairākus gadus īstenoti daudzpusīgi projekti un aktivitātes, kuru mērķis ir atbalstīt tos iedzīvotājus, kam palīdzība nepieciešama visvairāk, un to skaitā ir arī Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā.

Rīgas dome vairāk nekā desmit gadus ir aktīvs Latvijas Sarkanā Krusta sadarbības partneris. Kopīgi īstenoto pasākumu rezultātā mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām Rīgā ir iespēja saņemt daudzpusīgus sociālā atbalsta un veselības veicināšanas pakalpojumus. Pateicoties pašvaldības finansiālajam atbalstam, Latvijas Sarkanais Krusts rīdziniekiem nodrošina vairāk nekā desmit pakalpojumus, piemēram, krīzes centru un īslaicīgās uzturēšanās mītni “Burtnieks”, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jaunajām māmiņām ar garīga rakstura traucējumiem, veselības istabas u.c. Katru gadu tiek izdota Tautas veselības gadagrāmata.

Arī Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne regulāri īsteno Rīgas domes atbalstītus projektus kuros iesaistās jaunieši, kopīgi rīkojot izglītojošas aktivitātes saviem vienaudžiem par aktuālām tēmām.

Tikšanās Rīgas domē bija vērtīga arī ārzemju kolēģiem, jo tā bija iespēja tuvāk iepazīties gan ar līdzšinējo sadarbību, gan iezīmēt kopīgu aktivitāšu attīstību un iespējas nākotnē.

Latvijas Sarkanais Krusts vienmēr uzsvēris nozīmīgo lomu, kāda ir sadarbībai starp nevalstisko sektoru un valsts un pašvaldības institūcijām, jo, tikai strādājot kopā, ir iespējams sniegt kvalitatīvu, plašu un ilgstošu atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Rīdzinieki aicināti pieteikties atbalstam mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments līdz 23. februārim turpina pieņemt iesniegumus mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai viņiem uzlabotu gan pieejamību pakalpojumiem, gan iespēju strādāt un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Projekta gaitā pašvaldībai ir iespēja pielāgot mājokli 78 cilvēkiem, lai viņi varētu brīvi pārvietoties telpās vai izkļūt uz ielas bez citu palīdzības. Izvērtējot līdz šim saņemtos iesniegumus, potenciāli atbilstoši pieteikumi ir no 49 cilvēkiem.

Finansējums viena mājokļa pielāgošanai nepārsniedz 18 299 eiro bez PVN.

Iesniegumus izvērtē Labklājības departamenta speciālisti sadarbībā ar Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem, bet obligāti nepieciešams arī ergoterapeita un būvspeciālista atzinums. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti šonedēļ nolēma atbalstīt ergoterapeita un būvspeciālista sniegto pakalpojumu priekšfinansēšanu 23 400 eiro apmērā, lai varētu sekmīgi turpināt mājokļu vides pielāgošanas projektu.

Atbalsts tiek sniegts viena mājokļa pielāgošanai, ja cilvēks ar kustību traucējumiem:

● izmanto kādu tehnisko palīglīdzekli, lai ikdienā pārvietotos;
● strādā (t.sk. ir pašnodarbināta persona);
● mācās (jebkurā izglītības posmā);
● iesaistīts brīvprātīgā darbā (oficiāli noformētas līgumattiecības);
● nodarbojas ar paraolimpisko sportu un piedalās nacionālā vai starptautiskā mēroga sacensībās;
● darbojas nevalstiskā organizācijā;
● ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos;
● apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas, saņem “atelpas brīža” pakalpojumu;
● izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu Rīgas pašvaldībā.

Pielāgojamais mājoklis tiek vērtēts pēc vairākiem kritērijiem:

● tas ir projektā iesaistītā cilvēka īpašumā;
● viņa pirmās vai otrās pakāpes radinieka īpašumā;
● persona tajā ir deklarējusi savu dzīvesvietu;
● ir noslēgts īres līgums uz vismaz 5 gadiem;
● nav veikta nelegāla pārbūve vai ēka nav avārijas stāvoklī;
● komunālo pakalpojumu parāds nepārsniedz 2000 eiro.
● Iesniegumus pieņem līdz šā gada 23. februārim plkst. 14 Labklājības departamentā Rīgā, Baznīcas ielā 19/23, 3. stāvā.

🔎 Plašāka informācija, rakstot uz e-pastu: dl@riga.lv vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Sociālā palīdzība Rīgas slimnīcās ir pieprasīts pakalpojums

Galvaspilsētas stacionārajās ārstniecības iestādēs tiek sniegta sociālā palīdzība Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu viņiem nepārtrauktu sociālo aprūpi arī pēc izrakstīšanās un palīdzību citu sociālo problēmu risināšanā. Rīgas pašvaldības Labklājības departamentam ir noslēgti līgumi par sociālās palīdzības nodrošināšanu visās galvaspilsētas slimnīcās.

2023. gada deviņos mēnešos slimnīcu sociālie darbinieki snieguši 15 362 konsultācijas 8354 personām. Salīdzinot ar 2022. gada deviņiem mēnešiem, konsultāciju skaits palielinājies par 10 % jeb 1538 konsultācijām un klientu skaits palielinājies par 6,5 % jeb 511 personām. Vislielākais konsultāciju skaita palielinājums ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” – par 1842 konsultācijām jeb 33 %, kur būtiski pieaudzis vientuļu smagi slimu cilvēku skaits.

Līdz šim īpaši pieprasīta bijusi īslaicīgā aprūpe, ko piešķir uz laiku līdz 60 kalendārajām dienām gada laikā, aprūpe sociālās aprūpes centros, specializētā medicīniskā transporta pakalpojums (tas jāpiesaka iepriekš), aprūpe mājās. Lielu ieguldījumu slimnīcu sociālie darbinieki veic arī darbā ar pacientu tuviniekiem gan sociālo pakalpojumu noformēšanas gadījumā, gan pacienta atgriešanās procesā dzīvesvietā.

Sociālais darbs tiek veikts astoņās ārstniecības iestādēs: Rīgas Dzemdību namā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, Rīgas 2. slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Jūras medicīnas centrā.

Ārstniecības iestādēs sociālā darba pakalpojuma ietvaros Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem nodrošina un sniedz šādu atbalstu:

🟩 klientu sociālo situāciju izvērtēšana, sociālo problēmu identificēšana, nepieciešamo darbību veikšana sociālo problēmu risināšanā, t.sk. palīdzības sniegšana personu apliecinošu dokumentu atjaunošanā un dokumentu (iesniegumu) sagatavošanā saistībā ar nepieciešamo pakalpojumu un palīdzības nodrošināšanu,
🟩 nepieciešamības gadījumā tiek pārstāvētas klienta intereses valsts un pašvaldības institūcijās,
🟩 sadarbojas ar Rīgas Sociālo dienestu un citām valsts un pašvaldības institūcijām, lai nepieciešamības gadījumā pēc izrakstīšanas no slimnīcas varētu saņemt atbilstošus sociālos pakalpojumus (medicīniskā vai sociālā aprūpe, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums, transporta pakalpojums u.c.),
🟩 konsultācijas un informācija par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību,
🟩 psihosociāla palīdzība pacientam un viņa ģimenes locekļiem.

Lai saņemtu ārstniecības iestādes sociālā darbinieka atbalstu, pacientam vai viņa ģimenes locekļiem jāvēršas pie ārstniecības personām (piemēram, pie nodaļas vecākās māsas) vai pie sociālā darbinieka.

Ārstniecības iestāžu sociālo darbinieku kontakti pieejami:

🟩Labklājības departamenta mājaslapā www.ld.riga.lv, sadaļā “Sociālais darbs slimnīcās”;
🟩 zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 (darba laikā).

Rīgā paplašinās sociālo pakalpojumu saņēmēju loku

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 8. martā atbalstīja grozījumus noteikumos*, ar kuriem plānots nodrošināt ērtāku sociālo pakalpojumu saņemšanas procesu un paplašināt saņēmēju loku, tādējādi sniedzot iespēju vēl vairāk rīdziniekiem saņemt nepieciešamo atbalstu

Grozījumi izstrādāti atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām mainīt sociālo pakalpojumu piešķiršanas, iesniegšanas un samaksas kārtību.

“Šobrīd, kad plānojam pieņemt 2023. gada budžeta grozījumus, veikt šādas izmaiņas noteikumos ir būtiski, jo tie ļauj veikt cenu korekciju atbilstoši esošajai situācijai. Līdz šim domes sasaukumam sociālo pakalpojumu cenu līmenis par gadu vai pat trim atpalika no reālajām izmaksām, tādēļ cieta pakalpojumu kvalitāte vai pieejamība. Šobrīd izmaiņas tiek plānotas savlaicīgi, analizējot ekonomisko situāciju un pakalpojumu pieprasījumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Ņemot vērā, ka no 1.janvāra valstī palielināta minimālā alga, kā arī augušas energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenas, virknei pakalpojumu tiks palielināts pašvaldības līdzfinansējums. Šis pakalpojuma cenu pieaugums ļaus pašvaldībai nodrošināt sociālos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē.

Izmaiņas skars bērnu “vaučeri” jeb aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem individualizēta aprūpes pakalpojum veidā, līdzfinansējumu pakalpojumiem ilgstošas sociālās un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgām personām, psihologa pakalpojumu, pakalpojumu “atelpas brīdis” bērniem un pilngadīgām personām, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu.

Tāpat noteikumos veiktas izmaiņas, kas nodrošinās ērtāku sociālo pakalpojumu saņemšanas procesu un paplašinās saņēmēju loku. Piemēram, lai izmantotu iespēju piedalīties atbalsta grupas pakalpojumā vardarbībā cietušām personām vairs nebūs nepieciešams sociālā dienesta nosūtījums, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu saņēmēju anonimitāti.

Ar grozījumiem noteikumos arī plānots paplašināt personu loku, kuras varēs saņemt dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu. Tas būs pieejams arī personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem.

Rīgas pašvaldībā pieejami 17 sociālā pabalsta veidi un vairāki desmiti sociālo pakalpojumu.

* Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3  “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

Brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Latvijā papildus piešķirti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro

Foto: ©European Commission, 2016

Eiropas Savienības (ES) programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Eiropā 2023. gadā papildu piešķirti 16,5 miljoni eiro, tai skaitā 208 212 eiro Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Latvijā administrētiem brīvprātīgā darba projektiem, kas vērsti uz vides, veselības un citām būtiskām prioritātēm. Šis papildu finansiālais atbalsts ir nodrošināts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta.

Ar papildu programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniegto 16,5 miljonu finansiālo atbalstu kopējais programmas brīvprātīgā darba projektu budžets 2023. gadā ir vairāk nekā 92 miljoni eiro. Gan pamata programmas budžets, gan papildu sniegtais budžets tiek sadalīts starp visām programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” administrējošo valstu aģentūrām, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” piešķirtais finansējums paredzēts, lai atbalstītu tādus brīvprātīgā darba projektus, kas popularizē vides, veselības, digitālo, kultūras, civilās drošības, kā arī pārtikas un bioekonomikas tematiku, tādejādi veicinot projektu skaita pieaugumu šajās jomās. Tāpat projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā uzmanība jāvērš “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās noteiktajām prioritātēm: iekļaušanu un dažādību, digitālo transformāciju, vides ilgtspēju un klimata jautājumiem, kā arī dalību demokrātiskajā dzīvē.

“2021.gadā 27% no apstiprinātajiem brīvprātīgā darba projektiem tika īstenoti, integrējot tajos zaļo praksi, vienlaikus vēršot uzmanību uz vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības tematiem. 2022.gadā šādu projektu īpatsvars sasniedza jau 75%. Tas pierāda, ka šī tēma gan ikdienā, gan projektos paliek arvien aktuālāka, kas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Ir svarīgi, ka gan jaunieši, gan organizācijas ar projektu palīdzību pievērš uzmanību vides jautājumiem, tādējādi veicinot gan savu, gan apkārtējās sabiedrības izglītošanu un attieksmes maiņu, ” uzsver JSPA ES programmu departamenta direktore, direktora p.i. Maija Kolberga.

“Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu konkurss

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, palīdzēt risināt vietējai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus un uzlabot brīvprātīgā kompetences, īstenojot regulāras un strukturētas brīvprātīgā darba aktivitātes.

2023. gadā Latvijā programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir paredzēti divi projektu konkursi. Brīvprātīgā darba projektu finansējuma pieprasījumu var iesniegt līdz 23. februāra plkst. 13.00 pēc vietējā laika. Finansējuma pieprasījumi iesniedzami elektroniski “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” vienotajā platformā un tiem var pieteikties tikai organizācijas, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme vadošās organizācijas lomai. Ja februāra projektu konkursa uzsaukumā viss finansējums netiks apgūts, tad tiks izsludināts oktobra projektu konkurss, kurā pieteikumus varēs iesniegt līdz 4. oktobra plkst. 13.00 pēc vietējā laika.

Kopumā 2022. gadā JSPA tika iesniegti 72 “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu pieteikumi, tai skaitā 27 brīvprātīgā darba projekti, no kuriem apstiprināti – 23. Tāpat pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 90 individuālie Eiropas brīvprātīgie un 136 grupu darba brīvprātīgie, savukārt 8 organizācijas iesaistīja 10 Ukrainas bēgļus brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Organizāciju pieredze brīvprātīgā darba projektos

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde jau desmit gadus iesaistās programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un pie sevis uzņem Eiropas brīvprātīgos. Projektu koordinatore Lāsma Lapkaša uzskata, ka tas sniedz neskaitāmus ieguvumus: “Brīvprātīgā uzņemšana dod ne tikai neskaitāmus ieguvumus uzņemošajai organizācijai un vietējai sabiedrībai, bet ļauj arī veidot kontaktu un paziņu loku dažādās Eiropas valstīs.” Ar Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes pieredzes stāstu aicinām iepazīties tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv.

Tāpat interesentus aicinām ieskatīties organizācijas “Alternatīvā Realitāte” brīvprātīgā darba pieredzes stāsta video, kā arī organizācijas “Radi Vidi Pats” pieredzē. Gan šie, gan citi pieredzes stāstu video skatāmi JSPA Youtube kanālā.

Plašāka informācija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektiem, projektu konkursu un dalību tajā ir pieejama JSPA tīmekļa vietnē. Neskaidrību un jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar ES programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” nodaļas ekspertiem.

Par programmu “Apvārsnis Eiropa”

Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas programma 2021.-2027. gada periodam. Programmas kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu, ko īstenojusi ES.

Par “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” plānošanas periods no 2021.-2027. gadam ir turpinājums iepriekšējam programmas posmam, kas ilga no 2018. līdz 2020. gadam. Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” īstenošanu Latvijā, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  nodrošina  programmas ieviešanu.

Par JSPA

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministres pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”, kā arī projektu 7.2.1.2 (“Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”).