Arhīvs birkai: Vide

Ķīpsalā notiks peldsezonas atklāšanas pasākums

Otrdien, 23. maijā, plkst. 11.00 Ķīpsalas pludmalē notiks peldsezonas atklāšanas pasākums.

  • Peldvieta atrodas Vanšu tilta labajā pusē, braucot no pilsētas centra Pārdaugavas virzienā.

Pasākuma laikā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības speciālisti pastāstīs par gaidāmajām šīs sezonas aktualitātēm, pagājušo sezonu, kā arī parādīs paraugdemonstrējumus slīkstoša cilvēka glābšanā un izrādīs glābēju aprīkojumu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemēre, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola, RPP pārstāvji un Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

Par peldvietu gatavību sezonai no labiekārtošanas viedokļa pastāstīs Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

Latvijas Dabas fonds atjauno dabas daudzveidību Vakarbuļļu pļavās

Vienas no dabas daudzveidības ziņā izcilākajām vietām Rīgā ir Vakarbuļļu pļavas, kas vēsturiski saglabājušās no tiem laikiem, kad pilsēta vēl tik tālu nebija izpletusies. Tomēr nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ dabas vērtībām Vakarbuļļos draud izzušana, tāpēc Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus tajās veic apsaimniekošanu dabas atjaunošanai. Arī šajā pavasarī veikti vairāki darbi, arī niedru pļaušana.

Vakarbuļļos sastopams unikālais biotops Piejūras zālāji, kas ir izplatīts tikai Baltijas jūras piekrastē. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Piejūras zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Tas saistīts ar nepietiekamo pļavu apsaimniekošanu iepriekšējās desmitgadēs un izmaiņām vietas hidroloģiskajā režīmā.

“Rīga ir ne tikai mūsu lielākā metropole, bet arī pilsēta, kuras teritorijā ir sastopamas daudzas dabas vērtības, starp tām arī dabiskās pļavas. Šobrīd visā pasaulē un arī Latvijā dabas nozīme urbānajā vidē iegūst arvien lielāku nozīmi – pilsētās veidojas vietas, kurās var augt un izplatīties dažādas savvaļas sugas, dabas klātbūtne arī nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus – tīru gaisu, ūdens attīrīšanu, plūdu regulāciju, oglekļa uztveršanu, un, protams, sniedz pilsētu iedzīvotājiem iespēju atpūsties un stiprināt savu mentālo labsajūtu,”

stāsta Ģirts Strazdiņš

Lai dabas daudzveidība šajās teritorijās atgrieztos, Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus apsaimnieko šīs teritorijas, veicot dažādus darbus. Sadarbībā ar Rīgas domi jau vairākus gadus LDF organizē pļavas noganīšanu ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Tomēr balti melnās Galoveju šķirnes govis, kuras vietējie iedzīvotāji jau iepazinuši, ar niedrēm aizaugušās daļas nevar pievārēt, tāpat šīs teritorijas ir ļoti sarežģīti nopļaut mitruma dēļ. Tāpēc šajā pavasarī Latvijas Dabas fonds, izmantojot speciālu pļaušanas tehniku, kas īpaši piemērota darbam pārmitrās vietās, veica niedru pļaušanu 3 ha platībā.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, īstenojot projektu “Pļavu biotopu atjaunošana Vakarbuļļos” Latvijas Dabas fonds turpinās apsaimniekot pļavas, likvidējot niedres un atjaunojot pļavu hidroloģisko režīmi.

“Vakarbuļļu pļavas parāda, cik viegli un ātri mēs zaudējam dabas vērtības un arī to, cik sarežģīti ir tās atjaunot. Tomēr mūsdienu situācijā, kad valda dabas un klimata krīze, šādas teritorijas ir ārkārtīgi būtiskas, un ceram, ka jau drīzumā mūsu apsaimniekotajās teritorijās daba būs ieguvusi jaunu iespēju,” saka Ģirts Strazdiņš, projekta vadītājs Latvijas Dabas fondā.

Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija – Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.

Rīgā šogad būs jau 40 pilsētas pļavas

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai.

Šogad pļavas tiks veidotas desmit jaunās vietās Rīgā:

  • pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas;
  • Zunda kanāla skvērā;
  • pļavā pie Tekstilnieku ielas;
  • Buru ielas skvērā;
  • Daugavas krasta nogāzē pie Mazjumpravmuižas;
  • Maskavas forštatē pie Siena tirgus;
  • pie Slāvu apļa;
  • Juglā pie Strazdupītes;
  • turpināsies pļavu izveide Dreiliņkalna apkārtnē;
  • Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Līdz maija beigām visās pilsētas pļavās notiks agrā pļaušana. Tās mērķis ir ierobežot nevēlamas ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni. Tāpat agrā pļaušana palīdz novājināt invazīvās sugas – Kanādas zeltslotiņu, daudzlapu lupīnu un citas. Šie augi izaug pirmie, tāpēc agrā pļaušana ir viens no veidiem to ierobežošanai. Pilsētas pļavās iepriekšējās sezonās iesētie pļavu augi attīstās lēnāk, tie ir sīkāki un pļaušana tos maz ietekmēs. Tieši otrādi – pļaušana ļaus pļavu augiem labāk attīstīties, jo tie nebūs nevēlamo augu nomākti. Otrā pļaušana paredzēta vasaras beigās. Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

Šogad desmit pilsētas pļavās LDF uzstādīs informācijas stendus, kuros varēs iepazīt konkrētā vietā augošos augus. Savukārt rudenī notiks jau ierastās pilsētas pļavu sēšanas talkas – tajās tiks iesētas šajā vasarā ievāktās pļavas augu sēklas.

“Šogad dabisko pļavu skaits Rīgas pilsētā jau tuvosies 40! Iedzīvotāju interese un atbalsts pļavu ierīkošanā rāda arvien paaugošu tendenci – bioloģiskās daudzveidības palielināšana ir būtiska ekosistēmas uzturēšanā, pļavas ne tikai rada jaunas, kvalitatīvas zaļās zonas, bet arī ir veids, kā ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo pilsētas infrastruktūru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Šajā pavasarī vairākās pilsētas pļavās ir parādījušās gaiļbiksītes, tāpat ir veiksmīgi ieaugušies zvaguļi, kuri noteikti palīdzēs vairot pļavās dabas daudzveidību. Šobrīd pilsētas pļavām vairāk par visu ir vajadzīgs kārtīgs lietus, lai notiktu pļavas augu attīstība. Sagaidāms, ka pļavās, kuru izveide notikusi 2021. gada rudenī, ap Jāņiem redzēsim ziedošas pīpenes, dzelzenes un savvaļas burkānus.”

stāsta Latvijas Dabas fonda pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova

Rīgas pašvaldība šogad arī plāno pieņemt saistošos noteikumus, nosakot jaunas dabisko pļavu atrašanās vietas galvaspilsētā.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pašvaldību un Orhūsas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam.

Lucavsalā veidos bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu

Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros līdz 2027. gadam Lucavsalā plānots izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kur iedzīvotājiem atpūsties un iegūt zināšanas par augiem, to nozīmi un tradicionālajām saimniekošanas praksēm.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projekta mērķis ir demonstrēt uz bioloģisko daudzveidību orientētu sistemātisku pieeju zaļo teritoriju apsaimniekošanā pilsētvidē, tostarp, atjaunojot mūsu klimatiskajai zonai piemērotas sugas, kā arī izglītojot privāto dārzu īpašniekus un mazdārziņu nomniekus kā bioloģiskai daudzveidībai draudzīgāk apsaimniekot savu zemi.

Lai noskaidrotu, kā jau šobrīd tiek apsaimniekoti privātie dārzi un mazdārziņi, un kādas prakses un sugas tiek izmantotas, šobrīd projekta ietvaros tiek veikta aptauja. Aptaujas anketa ir pieejama šeit.

Lucavsalas demonstrācijas zona tiks veidota  kopā ar projekta partneriem – Tartu un Orhūsas ekspertiem, vietējām kopienām – iedzīvotājiem un NVO, vietējiem plānotājiem un citām ieinteresētajām pusēm. Lucavsalā būs dažādas augļu, dārzeņu, ogu, sēņu, garšaugu un koku sugas, tādējādi veicinot iedzīvotāju izpratni par bioloģisko daudzveidību un nostiprinot esošās zināšanas.

Projekta ietvaros plānota:

  • 4 hektāru liela Lucavsalas demonstrācijas zonas izveide ar labiekārtojumu, augļu, meža dārzu u.c. elementiem;
  • zālāju biotopu atjaunošana 28 ha platībā Jaunciema dabas liegumā;
  • 8 km zaļā koridora izveide Juglas apkaimē;
  • Rīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas plāna izstrāde;
  • Rīgas pašvaldības ģeotelpiskās informācijas sistēmas pilnveidošana;
  • lai atbalstītu uz bioloģisko daudzveidību orientētu plānošanu, iedzīvotāju iesaistīšana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un teritoriju pieejamības veicināšanas aktivitātēs;
  • personāla atlīdzība projekta īstenošanai un ekspertu piesaistei.

Projekts “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību” (UrbanLIFEcircles) ir ES LIFE programmas līdzfinansēts projekts, kas norisināsies vairākās Latvijas, Igaunijas un Dānijas pilsētās.

Projekta kopējais budžets ir 10 273 122 eiro, no kuriem Rīgas pašvaldībai paredzēti 1 523 398 eiro. Pašvaldības līdzfinansējums piecu gadu ilgam periodam ir 152 340 eiro.

Projekta ietvaros būs iespēja piedalīties arī dažādās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas aktivitātēs Rīgā, kā arī savā dārzā.

Turpinās meža ugunsnedrošais laikposms

Valsts meža dienests ar 1. maiju noteica meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

  • nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
  • kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • dedzināt atkritumus;
  • braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
  • veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Rīdzinieki aicināti pieteikt talkošanas vietas

Rīgas pašvaldība, sadarbojoties ar kustību “Lielā talka”, jau 16. reizi aicina iedzīvotājus sakopt savas apkārtnes teritorijas.

Lielā Talka 2023.gadā norisināsies 22. aprīlī, un iedzīvotāji aicināti savas izvēlētās talkošanas vietas Rīgā pieteikt mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem līdz 17. aprīlim (ieskaitot).

Ja, talkošanas vieta tiks pieteikta www.talkas.lv ar talkas atbildīgajiem sazināsies viens no Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem un saskaņos kopjamās teritorijas atrašanās vietu, precizēs īpašuma piederību, prognozējamo atkritumu apjomu un veidu, kā arī precizēs vietu, kur īslaicīgi novietot savāktos atkritumus, lai atkritumu izvedējiem būtu iespējams ērti un ātri tos izvest.

Talkotājiem savāktie atkritumi jāievieto izsniegtajos talkas maisos, jo “Lielās talkas” ietvaros tiks organizēta tikai talkas maisu izvešana.

Talkas maisus bez maksas būs iespējams saņemt 22.aprīlī apstiprinātajā talkošanas vietā pie talkas atbildīgā, vai Daugavpils ielā 31, Rīgā, zvanot Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam, šādos laikos:

  • 04.04.2023., 05.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 11.04.2023., 13.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 17.04.2023. no plkst. 8.30 līdz plkst. 19.00
  • 18.04.2023.-21.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00

Talciniekiem jāņem vērā, ka Rīgas pašvaldība atkritumu izvešanu organizēs tikai talkām, kurās tiek sakoptas pašvaldības teritorijas. Piesakot savu talkošanas vietu savlaicīgi un saņemot apstiprinājumu, būs iespējams noorganizēt savlaicīgu atkritumu izvešanu. Ja tiek sakopta privātīpašuma teritorija vai privātīpašumam piegulošā teritorija, par atkritumu izvešanas organizēšanu atbild teritorijas īpašnieks/valdītājs/apsaimniekotājs.

Pēc 17. aprīļa jaunu talkošanas vietu pieteikt nevarēs, bet varēs pieteikties pie talkas atbildīgajiem jau apstiprinātajās talkošanas vietās.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā, lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem:

  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra,  tālr. 67026654, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv
  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Ivita Žīgure, tālr. 67013579, e-pasts: Ivita.Zigure@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Baiba Zvaigzne, tālr. 67037074, e-pasts: Baiba.Zvaigzne@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Rolfs Vendiņš – tālr. 67181874, e-pasts: Rolfs.Vendins@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. 67013565, e-pasts: Inesa.Fedjuhina@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. 67105924, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv

Vairāk informācijas par talkošanas vietu pieteikšanu un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

 “Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

Rīgā paplašina tekstila izstrādājumu dalītās nodošanas iespējas

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu izstrādājumu atkārtotu izmantošanu, no 2023. gada Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros.

“Tekstila izstrādājumi veido apmēram 4 % atkritumu, kas šobrīd tiek noglabāti. Iegādājamies aizvien vairāk tekstila, bet to izmantošanas reižu skaits sarūk. Tekstilu iegādājoties un lietojot apzinīgi, kā arī to šķirojot, varam samazināt radīto un apglabāto atkritumu apjomu. Rīgas pašvaldība šogad ievērojami papildina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas galvaspilsētā un kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir sagatavojusi vienotas vadlīnijas šķirošanai. Ceram, ka jau drīzumā tiks izveidota efektīva tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas ļaus cilvēkiem šajos konteineros nodot arī tekstilu, kas nav derīgs atkārtotai izmantošanai,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Tekstila šķirošanas konteineri un vadlīnijas

Jau iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023. gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus – 1. un 2. zonā 30 punktus, 3. zonā – 15 punktus un 4. zonā – 20 punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu  Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila konteineri tiek izvietoti pakāpeniski un to novietojumu var atrast kartēs:

Vienotas vadlīnijas tekstila izstrādājumu šķirošanai Rīgā pieejamas vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis , kā arī papildu informācija pieejama atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interneta vietnēs.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu.

Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti, piemēram, notrūkusi poga vai nedaudz atirusi vīle.

Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Plašāka informācija par to, ko drīkst vai nedrīkst ievietot tekstila šķirošanas konteineros, pieejama jautājumu un atbilžu sadaļā tīmekļa vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumi .

Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā, vislabāk polietilēna maisā, lai izstrādājumi neizbirtu, nesasmērētos un nebojātos. Ja konteiners ir pārpildīts, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt konkrēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, sagatavotos maisus pie konteinera nenovietot, bet gan nogādāt uz citu tuvāko tekstila šķirošanas punktu.

Kāpēc nepieciešams šķirot tekstila izstrādājumus?

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma. Latvija apņēmusies to ieviest no 2023. gada, balstoties uz valdībā pieņemtajiem noteikumiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstila izstrādājumi. Vienlaikus Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas iedzīvotāju skapjos un potenciāli varētu kļūt par sadzīves atkritumiem.

Apģērba industrija ir otra lielākā piesārņotāja pēc naftas industrijas, ja ņem vērā radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas un patēriņa procesā. Tekstila ražošanā nepieciešami būtiski ūdens un enerģijas resursi, kā arī tiek izmantots daudz cilvēka veselībai un dabai bīstamu vielu. Pagarinot lietošanai derīgo tekstila izstrādājumu un aksesuāru dzīves ciklu, ikvienam ir iespējas samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un negatīvo ietekmi uz vidi.

Rīgā šķirojam vairāk!

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits. Turpinās darbs šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Instrukcija, kā šķirot tekstila izstrādājumus.

RĪGAS MEŽI un Rīgas Tehniskā universitāte sadarbosies pētniecībā un izglītībā

Lai sekmētu inovāciju radīšanu, ieviešanu un pārnesi, kā arī izglītības procesa pilnveidi un tā sasaisti ar darba vidi, 2023.gada 14.martā parakstīts sadarbības memorands un līgums starp SIA “Rīgas meži” un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Dokumentus parakstīja “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra un RTU rektors, akadēmiķis, Dr.habil.sc.ing., profesors Leonīds Ribickis.

Tādējādi likts pamats, lai sasniegtu abām organizācijām būtiskus mērķus, kas saistīti gan ar ilgtspējīgu, efektīvu un videi draudzīgu urbāno teritoriju apsaimniekošanu, gan izglītības procesu, pētniecību un tās rezultātu praktisku izmantošanu. Īpaši nozīmīgi, ka “Rīgas mežiem” un RTU katram savās jomās ir nepieciešamās zināšanas un labā prakse. Tos sekmīgi apvienojot, iespējams panākt rezultātus ar augstu pievienoto vērtību, kas nozīmīgi gan abiem partneriem, gan tautsaimniecībai kopumā.

Praktiski “Rīgas meži” un RTU vienojas par:

  • kopīgu pētniecisko darbu, iekārtu un laboratoriju izmantošanu, inovatīvu produktu izstādē un ieviešanā,
  • iesaisti dažādos vietējos un starptautiskos projektos, dalību konferencēs, kā arī zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu un pētniecības rezultātu popularizēšanu,
  • studiju programmu un dažādu izglītības kursu pilnveidi, prakses vietu nodrošināšanu uzņēmumā un mācību materiālu izstrādi, pilnveidi u.c.

“Vislabāk rezultātus ar augstu pievienoto vērtību iespējams radīt, ja izvirza ambiciozus mērķus un spēkus apvieno nozaru flagmaņi. Noteikti “Rīgas meži” tādi ir ar savām zināšanām par urbāno teritoriju ilgtspējīgu un gudru apsaimniekošanu, kas ietver arī moderno tehnoloģiju izmantošanu un iesaisti praktiskās pētniecības projektos, bet RTU – augstākajā izglītībā, pētniecībā, inovāciju radīšanā un pārnesē,” norāda A.Skudra. “Tāpat “Rīgas mežiem” ir uzkrāta pieredze un praktiskas zināšanas, piemēram, par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu praksē mežsaimniecībā un mežu uzraudzībā, kas ir konkrēts pienesums gan studentu izglītošanai, gan arī sadarbībai pētniecībā.”

“RTU ir atvērta sadarbībai ar uzņēmumiem un ieinteresēta efektīvā zināšanu un tehnoloģiju pārnesē no laboratorijas uz industriju, kopīgos pētniecības projektos, kas veicina zinātņietilpīgu un tehnoloģisku inovāciju rašanos, un industrijai nepieciešamu jauno speciālistu sagatavošanā. Tādējādi RTU veicina Latvijas attīstību. Universitātes zinātniekiem ir zināšanas un kompetences jaunu tehnoloģiju un produktu radīšanā plašā tautsaimniecības jomu spektrā, liela uzmanība tiek pievērsta klimatam draudzīgiem risinājumiem, kas sekmē ilgtspējīgu un pārdomātu resursu izmantošanu. Ceru, ka līguma parakstīšana būs pirmais solis ciešākā “Rīgas mežu” un RTU sadarbībā, kas rezultēsies jaunos pētījumos un risinājumos uzņēmuma un tā pārvaldīto resursu ilgtspējīgai attīstībai,” pauž RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. 

Aicina pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam tehniskās dokumentācijas izstrādei daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektiem

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, no 1. marta Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi drīkst pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var, iesniedzot atsevišķus iesniegumus par katru māju.

“Šis ļoti gaidītais atbalsta veids palīdzēs ēkas īpašniekiem pieņemt lēmumu jau pirmajās kopsapulcēs. Papildus konsultācijām un ekspertu līdzdalībai kopsapulcēs sniegsim arī finansiālu atbalstu svarīgāko dokumentu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai pieteiktos energoefektivitātes atbalsta programmai. Aicinu pieteikties mūsu “burkāna programmai” un uzlabot savu ēku dzīvotspēju!” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Līdzfinansējumu var saņemt, ja: daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti maksājumus par sniegto pakalpojumu apliecinoši dokumenti. Ar programmas nolikumu un attiecināmajām izmaksām iespējams iepazīties šeit: www.rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate