Piesaistot ES finansējumu, īstenos projektus zaļākai un ērtākai Rīgai

, , , , , ,

Šogad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir piesaistījis vēsturiski lielāko finansējumu no ārējiem avotiem, kas dod iespēju Rīgā izmēģināt un nākotnē ieviest inovatīvus risinājumus, kas uzlabos pilsētvides kvalitāti un palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām.

Šogad uzsākts darbs pie vairākiem zaļās infrastruktūras attīstības projektiem Rīgā:

  • LIFE LATESTadapt projektā Tērbatas iela tuvāko piecu gadu laikā sekos pasaules metropoļu piemēram un veidos vairākas apzaļumotas zonas, tostarp zaļās sienas, zaļos jumtus un lietusdārzu, lai karstajās vasaras dienās iedzīvotāji varētu atveldzēties un Rīgas centrs labāk pielāgotos klimata pārmaiņām;
  • LIFE projektā urbanLIFEcircles plānota zālāju biotopu atjaunošana Jaunciema dabas liegumā, kā arī plašas aktivitātes Lucavsalā, veidojot publiskos augļu un ogu dārzus, kur demonstrēt klimata pārmaiņas, kā arī ar dažādām aktivitātēm atbalstīt mazdārziņu entuziastus;
  • Paralēli notiek darbs pie Mustbe projekta, kur tiks rasti risinājumi inovatīvai lietusūdens attīrīšanai un tā novadīšanai Daugavā, kā arī otrreizējai izmantošanai. Satsdisfaction projektā plānots izmantot satelītdatus pilsētvides kvalitātes un izmaiņu uzraudzībai.

Uzsākti arī vairāki projekti, kuros plānots uzlabot esošo infrastruktūru.

  • Vairākos no projektiem paredzēts veikt uzlabojumus Rīgas centrā, gan optimizējot piegādes transportu vēsturiskajā centrā (Horizon Unchain), gan arī citos projektos attīstot un labiekārtojot gājēju infrastruktūru.
  • Projekta Natura 2000 ietvaros paredzēts pārbūvēt dabas parka “Piejūra” Rīgas pašvaldības teritoriju Buļļu un Daugavgrīvas apkaimēs, tostarp veikt ceļa seguma izbūves darbus, un veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus Buļļu, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēs. Projekta ietvaros plānotas darbības saskaņā ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu 2020.-2031.gadam un ir vērstas uz darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.2. pasākuma “Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās” mērķa sasniegšanu – mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, veidojot kvalitatīvu, epidemioloģiski drošu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu Natura 2000 teritorijās, lai veicinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu.

RD PAD strādā arī pie vairākiem sadarbības projektiem sabiedrības līdzdalības uzlabošanā, dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem lemt kā veidot vidi sev apkārt. Projektā Desire mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas tiks iesaistītas sociālās mājas Ziepju ielā 11 un tās apkārtnes zaļās renovācijas plānošanā, bet projektā Impetus tiks izveidots atbalsta mehānisms, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām atrasts pastāvīgs pielietojums. Projektā Liveability pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem meklēs risinājumus kā veicināt dzīvotspējīgākas pilsētas attīstību, balstoties uz vietējās kopienas vajadzībām.

Rīgā veidos jauniešu kopienas centru

Trešdien, 31. maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībā veidot jauniešu kopienas centru. Centrs darbību sāks šī gada 1. jūlijā. Trīs gadu garumā kopienas centra darbību nodrošinās biedrība “Resiliences centrs”. Kopienas centrs paredz efektīvāku darbību sabiedriskā labuma nolūkos un sabiedrības iesaisti.

Kopienas centru veido, balstoties uz dienas centru pieredzi un attīstītajām idejām, kā arī efektīvāk izmantojot to materiāli tehniskos resursus.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs norāda: “Nav viegla vai ļoti ātra risinājuma ielu un riska jauniešu atbalstam pilsētā, taču Rīgai jau ir vairāki instrumenti un sociālie pakalpojumi, kuri darbojas. Mūsu kā pašvaldības uzdevums ir stiprināt šos pakalpojumu sniedzējus, lai turpinātu meklēt ceļu pie jauniešiem un rastu atbildi – kā varam palīdzēt, lai mazinātu gan vardarbību, gan atkarību raisošo vielu lietošanu un citus jauniešiem nozīmīgus jautājumus. Mēs ļoti ceram, ka jaunā pakalpojuma ietvarā mēs varēsim ne tikai iegūt jauniešu uzticību un palīdzēt kritiskos brīžos, bet arī veidot sadarbību un meklēt risinājumus izaicinājumiem kopā”.

Iecerēts, ka jauniešu kopienas centrs nodrošinās aptuveni 50 individuālas konsultācijas vairāk kā 20 klientiem mēnesī, kā arī ik dienu pasniegs divas nodarbības grupām – vienu bērniem un vienu pilngadīgām personām. Centrā atradīsies brīvā laika telpa, kura būs atvērta no plkst. 9.30 līdz plkst. 21.30. Pirmajā dienas daļā, līdz plkst. 16.00, brīvā laika telpa galvenokārt uzņems pilngadīgos apmeklētājus, bet pēc plkst. 16.00 – bērnus un jauniešus. Iecerēts, ka reizi mēnesī biedrība organizēs pasākumus ārpus kopienas centra telpām, piemēram, ekskursijas, sporta pasākumus un citas aktivitātes. Kopienas centrs reizi pusgadā pašvaldībai sniegs informāciju par kopienas vajadzībām un idejām.

Kopienas centrs atradīsies Avotu ielā 31 k-1, kur līdz šim atradies dienas centra “Ābeļzars”. Rīgā ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos darboties kopienas centrā, ir tiesības saņemt centra pakalpojumu. Centra darbības nodrošināšanai pašvaldības budžetā paredzēta ikmēneša dotācija 9457 eiro apmērā.

Kā partneris kopienas centra veidošanā un tā darbības nodrošināšanā ir izvēlēta biedrība “Resiliences centrs”. Biedrība tika izvēlēta, balstoties līdzšinējā sadarbības pieredzē ar pašvaldību. Kopš 2019. gada decembra biedrība pašvaldībai sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus jauniešiem un bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Aicinām uz Vislatvijas vieglās valodas lasījumu “Lasīt kopā viegli”!

,

16.maijā plkst.14:00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53) notiks Jena Ahlboma stāsta “Jonotans no Kaiju kalna” adaptācijas vieglajā valodā lasījums, ko organizē Vieglās Valodas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku.

  • Stāstu “Jonotans no Kaiju kalna” vieglajā valodā lasīs Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Ramona Rubene un Marta Dieviņa.
  • Tulkojumu zīmju valodā nodrošinās Egija Salaciete.

Lasījumu varēs klausīties un skatīties arī tiešsaistē Rīgas Centrālās bibliotēkas Facebook lapā – Šeit

Paralēli lasījums notiks arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkā (Strazdumuižas ielā 80).

Lai popularizētu vieglo valodu Latvijā un plašākai sabiedrībai pastāstītu par vieglās valodas izmantošanas iespējām, jau otro gadu pēc kārtas maijs izsludināts par vieglās valodas mēnesi Latvijā.

Norisināsies Vidzemes tirgus stratēģiskās attīstības vīzijas sabiedriskā apspriede

Sestdien, 13. maijā, plkst. 13.00 AUGam ēdiena svētku laikā Vidzemes tirgus Piena paviljonā norisināsies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Rīgas nami” organizētā tikšanās ar iedzīvotājiem, kurā tiks prezentēta Vidzemes tirgus stratēģiskā vīzija un tuvākās iedzīvināšanas aktivitātes, kā arī uzklausīti iedzīvotāju viedokļi.

Lai meklētu risinājumus vairākiem tirgus teritorijas izaicinājumiem, šobrīd norisinās Vidzemes tirgus attīstības koncepcijas izstrāde. Kamēr tiek izstrādāti attīstības koncepcijas scenāriji, kas paredz meklēt labākos risinājumus, kā atgriezt Vidzemes tirgus ekonomiskās funkcijas, šobrīd noslēdzies pirmais posms tirgus vēsturiskā un mūsdienu konteksta, infrastruktūras izpētes un iedzīvotāju viedokļu apkopošanā. Ņemot vērā šo informāciju, sagatavota tirgus stratēģiskā attīstības vīzija – mūsdienīgi un atbildīgi attīstības mērķi, vērtības, prioritātes, rīcības virzieni un darbības standarti, kam būtu jābūt nemainīgiem pie jebkura tirgus attīstības scenārija.

13. maija apspriedes laikā norisināsies vairāku prezentāciju cikls. Tā laikā Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji atklās Vidzemes tirgus stratēģiskās vīzijas būtību un dos iespēju klātesošajiem uzdot jautājumus un piedalīties tās stiprināšanā. Tikmēr SIA “Rīgas nami” pārstāvji prezentēs šovasar plānotās dzīvināšanas aktivitātes, kā arī aktuālās pārmaiņas Vidzemes tirgū tuvākajos gados.

Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Rīgas Filharmonijas starptautiskajam arhitektūras metu konkursam iesniegtas 38 ieceres

Rīgas Filharmonijas metu konkursa pirmajā kārtā, kas noslēdzās 10. maijā, iesniegti 38 meti no Eiropas un Āzijas valstīm. Konkursa pirmajā kārtā plānots izvēlēties sešus metus, aicinot to autorus piedalīties konkursa otrajā kārtā. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Meti otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.

“Esmu gandarīts par Latvijas un pasaules arhitektu interesi un iesaistīšanos Rīgas Filharmonijas metu konkursā. Koncertzāles tapšanas procesā šobrīd ir skaidri iezīmēta ceļa karte, un pirmais posms – metu konkursa pirmā kārta – tuvojas noslēgumam. Allaž esmu uzsvēris, ka koncertzāle ir viena no manām visaugstākajām prioritātēm. Klusums, kas pēdējos mēnešos nereti tika pieminēts koncertzāles projekta attīstības projektā, ir tikai šķietams – notiek aktīvs visu iesaistīto pušu darbs, lai jau šogad mēs iegūtu konkursa uzvarētāju. Akustika, funkcionalitāte un ēkas arhitektoniskais veidols ir būtiski faktori koncertzāles tapšanā.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis

“Esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai Rīgā taptu augsta līmeņa akustiskā koncertzāle! Esmu gandarīts, ka par Rīgas Filharmonijas metu konkursu ir bijusi ļoti liela interese, par ko liecina arī ievērojamais skaits starptautisko pieteikumu. Tagad, izvēloties augstvērtīgākos piedāvājumus, nozīmīgs darbs būs jāveic konkursa žūrijai, kurā darbojas izcili savu jomu profesionāļi.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

15. maijā vērtēšanas darbu sāks konkursa tehniskās komisijas locekļi, un katrs vērtēs kādu konkrētu jomu (satiksmes organizācija, atbilstība konkursa programmai, atbilstība normatīvajam regulējumam, akustika, ainavu arhitektūra, pilsētplānošana, vēsturiskā mantojuma saglabāšana).

No 8. līdz 10. jūnijam metus vērtēs starptautiskā metu konkursa žūrija, kurā ietilpst:

  • Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs;
  • Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis;
  • Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve;
  • Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle;
  • Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis;
  • Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis;
  • Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve;
  • Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis;
  • Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija;
  • Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore;
  • Gatis Didrihsons  – žūrijas komisijas priekšsēdētājs, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis.

No 11. līdz 16. jūnijam Rīgas Kongresu nama telpās mediju pārstāvjiem, studentiem un citiem interesentiem būs iespēja apskatīt visus konkursam iesniegtos metus, iepriekš vienojoties par apskates laiku (par šo informēsim papildus).

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro,  respektīvi, 30 000 eiro katram no sešu  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā seši dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt otrās kārtas konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās.

Savukārt konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro:

  • 1.vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro; 
  • 2. vietas godalga  – 20 000  eiro;
  • 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti” mājvieta. 

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro. Plānots, ka līgumu par projektēšanu un autoruzraudzību noslēgs 2023. gada nogalē.

Aicinām uz Muzeju nakti jūgendstilā!

13. maijā laikā no plkst. 19:00 līdz 01:00 muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina izbaudīt 20. gs. sākuma gaisotni, apskatot jūgendstila interjeru un izbaudot klaviermūziku viesistabā. Īpašā kino seansā ik katrs varēs iepazīt skaistākās Eiropas jūgendstila pilsētas filmā “Jūgendstils un sabiedrība”.

Šogad Muzeju nakts viesus aicinās ienāk muzejā no Alberta ielas puses caur pavasara meiju un ziedu vārtiem un doties uz multimediju zāli, kur tos gaidīs Muzeju nakts īpašais kino seanss – starptautiskā jūgendstila pilsētu tīkla Reseau Art Nouveau Network (RANN filmas “Jūgendstils un sabiedrība” demonstrējums. Filmā vēsturiskie video kadri no Eiropas pilsētām Glāzgovas, Briseles, Ļjubļanas, Alesundas un citām pilsētām mijas ar izzinošu vēstījumu par sabiedrības un jūgendstila attīstību 20. gadsimta sākumā. Zīmīgi, ka filma tapusi 2008. gadā, kad Rīga kļuva par asociācijas Reseau Art Nouveau Network pilntiesīgu dalībnieci un rāda mūsu galvaspilsētas jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu līdzās citām Eiropas pilsētām.

Starptautiskā Eiropas Muzeju nakts allaž pulcē daudz interesentu un arī šogad būs iespēja izbaudīt jau par tradīciju kļuvušās tematiskās Muzeju nakts ekskursijas gida pavadībā. Viesi aicināti apskatīt arhitekta K. Pēkšēna dzīvoklī iekārtoto interjera ekspozīciju, izbaudīt viesmīlīgu maija vakara gaisotni un ieklausīties klaviermūzikas skaņās. Uz vēsturiskām, Rīgā tapušām klavierēm muzicēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pianists Aldis Liepiņš. Skanēs komponistu Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Edvarda Grīga, Ferenca Lista, Otorino Respīgi, Friderika Šopēna un citu komponistu skaņdarbi.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja ielūkoties arī aktuālajās izstādēs: vēsturiskajiem jūgendstila interjeriem veltītajā izstādē “Flīzes” ar paraugiem no muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” un “Arhitektoniskās izpētes grupas” kolekcijām” un mākslinieces Irinas Ošlejas (1966 – 2021) darbu izstādē “Pamosties sapnī”, kur līdzās citiem darbiem aplūkojama glezna “Balle” no Marka Rotko Daugavpils Mākslas centra kolekcijas.

Muzeju naktī 2023. gada 13. maijā muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” atvērts no plkst. 19.00 līdz plkst. 01.00 un ieeja būs bez maksas. Adrese: Alberta 12, Rīga (ieeja no Alberta ielas).

Papildu informācija: Iveta Sproģe, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” projektu vadītāja. E-pasts: Iveta.Sproge@riga.lv

Mazajā ģildē notiks BikiGRUPAS Mātes dienai veltīts koncerts

Svētdien, 14. maijā RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē plkst. 17:00 gaidīsim ģimenes ar bērniem uz sirsnīgu BikiGRUPAS koncertu “BikiKONCERTS: dziesmas bērniem un vecākiem. Veltījums Mātes dienā”.

Kas ir BikiGRUPA? Tie ir pieci jauni un talantīgi mūziķi – Matīss Circenis (balss, klavieres, ģitāra), Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti, basģitāra), Agnese Malnača (balss, flauta), Marta Smilga (balss, basģitāra, vijole) un Patriks Stepe (balss, klavieres, saksofons).

Kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi un BikiGRUPU jums būs iespēja dzirdēt bērniem un vecākiem jau iemīļotas un zināmas dziesmas – “Kartupeli, kartupeli” (Jānis Sildegs, Vitauta Ļūdēna vārdi), “Zaķīšu pirtiņa” (Imants Kalniņš, Viļa Plūdona vārdi), “Saulīte ar zobiem” (Valters Kaminskis, Mara Čaklā vārdi), kā arī BikiGRUPAS tieši šim koncertam veidotas jaunas oriģināldziesmas.

Bikibuks piedzima 2012. gadā izdevniecībā “Liels un mazs”. Viņa mamma – idejas autore māksliniece Rūta Briede kopā ar dzejas izlases sastādītāju Inesi Zanderi deva viņam vārdu, bet grāmatu dizainers Artis Briedis, veidojot sērijas logo, radīja īsto izskatu: Bikibuks ir mazs ragainis, kas līdzinās atvērtai grāmatiņai. Atrast šo vārdu palīdzēja Jāņa Baltvilka dzejolis “Biki-buki”, kas kļuva par pašu pirmo sērijas izdevumu.

Sērijā “Bikibuks” dzejoļi, ko daudzi vecāki un vecvecāki iemīļoja savā bērnībā, nāk pie šodienas bērniem mūsdienīgā vizuālā veidolā, saglabājot cieņu gan pret pārbaudītām vērtībām, gan moderno. Ar tādu pašu misiju koncertdarbību uzsākusi BikiGRUPA.

Ieeja koncertā bez maksas.

Koncertu ar Rīgas domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”. Ar Mātes dienai veltītu pasākumu programmu var iepazīties šeit.

Pagarināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus risinājumus pilsētvides sakārtošanā, metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanas risinājumiem un Aspazijas pieminekļa izveidi pagarināts līdz 14. jūnijam.

«Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā — mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,»

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

«Ar vārdu «piemineklis» šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,»

skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc četrpadsmit trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas «Vaidelote», gan pēc Raiņa libreta veidotās operas «Uguns un nakts» iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Plašāka informācija par metu konkursa nolikumu pieejama   Elektroniskajā iepirkumu sistēmā

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc sekojošiem kritērijiem:
• laukuma funkcionālais plānojums;
• arhitektoniski, mākslinieciski, ainaviski iekļaujošs pilsētvidē;
• apstādījumu risinājumi;
• ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumi;
• oriģinalitāte;
• atbilstība ilgspējības principiem;
• Aspazijas pieminekļa mākslinieciskais, emocionālais un idejiskais vēstījums, tehniskais risinājums un iekļaušanās Teātra laukuma vidē.

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādā Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

“Zaļā koridora” kārtību būvniecības ieceru izskatīšanai piemēros vēsturiskām ēkām

Turpmāk paātrinātā kārtība būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai jeb “zaļais koridors” Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā tiks piemērots arī vēsturisku ēku, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, pārbūvei, atjaunošanai un restaurācijai.

“Zaļais koridors” ir īpaša kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Līdz šīm tā tika piemērota  jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai, ka arī uz zemes ierīcībai, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. Turpmāk “zaļo koridoru” piemēros  vēsturisku ēku Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kas robežojas ar publisko ārtelpu vai ir ēku kompleksa daļa, pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas būvniecības ieceru izskatīšanā un saskaņošanā. Vēsturiska ir ēka, kas vecāka par 50 gadiem.

Kopš 2020. gada novembra, kad Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru”, šī kārtība izmantota vairāk nekā 150 projektiem. Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas.

Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļajā koridorā” departaments  piedāvā saīsinātus dokumentācijas izskatīšanas termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā tiek konstatēti trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, tādējādi pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Rīgas centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Centra apkaimē sāks darbu pie 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma zonu Centrā ieviesīs teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu. Ierobežojuma zonu kartogrāfiskais attēlojums skatāms šeit. Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 13. aprīlī, un to plānots pabeigt nedēļās laikā.

Rīgas domes Satiksmes departaments

Rīgas pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavā. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.