Rīgā šovasar atvērtas 11 jaunas bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes vietas

,

Rīgā šovasar izveidotas 11 jaunas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni, tādējādi rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespējams karstajā laikā veldzēties jau 36 vietās, kur tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Šovasar esam uzstādījuši vēl 11 jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs, garšīgs un veselīgs,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Šogad jaunie brīvkrāni uzstādīti:

  •  Centrāltirgū (starp Gaļas un Piena paviljoniem);
  • pie Anniņmuižas parka (Anniņmuižas bulvārī 77);
  • Latgales parkā (pretī Balvu ielai 13);
  • Operas skvērā (Brīvības laukums 1);
  • Nordeķu parkā (Dzirciema iela 60);
  • Viesturdārzā (Hanzas iela 28);
  • Biķernieku mežā (Lielvārdes iela 68 k-1);
  • Bolderājas promenādē (Lielā iela);
  • pie Māras dīķa (pretī Mārupes ielai 33);
  • divas Uzvaras parkā (pie koka terases un pie skeitborda laukuma).

2022.gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

  • •Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
  • Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
  • Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
  • Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
  • Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
  • Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

  • Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
  • Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Ziemeļblāzmas parkā;
  • pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
  • pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
  • bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
  • Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
  • Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
  • Zemitāna laukumā;
  • Dailes teātra skvērā

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Rīga saņems vairāk nekā desmit miljonu eiro ES finansējumu 351 sociālā mājokļa izveidei

,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments parakstījis līgumus ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par divu projektu īstenošanu, lai saņemtu vairāk nekā desmit miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 351 sociālā mājokļa izveidei. Projektu īstenošana ievērojami paplašinās pašvaldības dzīvojamo fondu un samazinās rindu uz dzīvokļiem par 18 līdz 20 %.

“Rīgas dome nepārtraukti paplašina mājokļu pakalpojumu nodrošināšanu, it īpaši, sociāli un ekonomiski mazākaizsargātiem rīdziniekiem. Šobrīd mājokļa atbalsta programmas izmanto vairāk nekā 11 tūkstoši rīdzinieku. Līgumu noslēgšana par projektu īstenošanu ir pēdējo gadu nozīmīgākās investīcijas pašvaldības dzīvokļu pakalpojumu apjoma un kvalitātes uzlabošanā. Projektu gaitā atjaunosim un modernizēsim vairāk kā 190 pašvaldībai piederošus dzīvokļus, kā arī atjaunosim trīs ēkas, nodrošinot dzīvesvietu vismaz 155 mājsaimniecībām. Šis ir nozīmīgs solis dzīvokļu rindu mazināšanā Rīgā,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Eiropas Savienības finansējuma piesaiste Rīgas pašvaldībai piederošā dzīvojamā fonda atjaunošanai ir departamenta speciālistu vairāku gadu darba rezultāts, kuru laikā veikta trīs ēku pārbūves būvprojektu izstrāde, pašvaldības vajadzību definēšana un ietveršana ES atbalsta instrumentā. Īstenojot šos būtiskos projektus, pašvaldība vienlaikus risina vairākas problēmas – tiks sniegta palīdzība personām, kurām ir nepieciešams pašvaldības atbalstīts mājoklis, kā arī tiks sakārtotas pašvaldībai piederošas būves, pārveidojot tās par energoefektīvām ēkām ar mūsdienu prasībām atbilstošiem dzīvokļiem,” norāda Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece mājokļu pieejamības jautājumos Dace Ziediņa.

Trīs sociālo ēku pārbūve

Projekta gaitā atjaunos trīs dzīvojamās ēkas:

  • Lielupes ielā 1 k-10;
  • Dolomīta ielā 1;
  • Prūšu ielā 25A.

Ēkā Lielupes ielā izveidos 38 dzīvokļus, ieskaitot četrus grupu dzīvokļus, Dolomīta ielā izveidos 39 dzīvokļus, bet Prūšu ielā izveidos 78 dzīvokļus. Tādējādi pēc projekta īstenošanas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai saņems 155 mājsaimniecības.

Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada beigām. Kopējais projekta budžets ir 19,6 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 7,65 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 11,97 miljoni eiro.

Sociālo mājokļu atjaunošana

Projekta gaitā līdz 2027. gada beigām plānots atjaunot 196 pašvaldībai piederošus neizīrētus dzīvokļus.

Kopējais projekta budžets ir 2,95 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 2,5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 0,45 miljoni eiro.

Departamenta sagatavotie projektu iesniegumi tika izvērtēti atklātā projektu atlasē un konkurēja ar citām Latvijas pašvaldībām. Projektu mērķis mazināt dzīvokļu rindu un gaidīšanas laiku palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām.

ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākumā “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”.

Vairumā Rīgas peldvietu laba ūdens kvalitāte; atsevišķās nav ieteicams peldēties zilaļģu dēļ

Pamatojoties uz saņemto analīžu rezultātiem, Rīgā atļauts peldēties visās oficiālajās un neoficiālajās peldvietās, tomēr zilaļģu dēļ atsevišķās vietās peldēties nebūtu ieteicams un ir izvietotas attiecīgas brīdinājuma zīmes, informē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

No astoņām oficiālajām peldvietām pagaidām nav ieteicams peldēties Daugavas peldvietās “Rumbula” un “Lucavsalas līcis”, bet no 24 iedzīvotāju iecienītajām neoficiālajām peldvietām, kur tiek ņemtas ūdens analīzes – Ķīšezerā pie Cimzes ielas un pie Steķu ielas, Juglas ezerā pie Tadenavas ielas, kā arī Daugavā pie Dārziņu 14. līnijas un arī peldvietā pretī Latgales ielai 320.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments peldsezonas laikā ik mēnesi organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 24 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji. Tāpat katrs aicināts izvērtēt, vai peldvietā nav manāmas zilaļģu pazīmes – zaļgans, “ziedošs” ūdens.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Rīga uzņem bērnus un jauniešus no Černihivas

,

Šonedēļ, no 5. augusta, Rīgā uzņem pirmo bērnu un jauniešu grupu 58 cilvēku sastāvā no Černihivas apgabala Ukrainā, lai bērniem, kuru vecāki iesaistīti Ukrainas aizsardzības nodrošināšanā, sniegtu iespēju atgūt spēkus un stiprināt veselību, piedaloties izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs.

Rīgas pašvaldība, atsaucoties Ukrainas vēstniecības aicinājumam, organizē 100 bērnu un jauniešu no Černihivas apgabala Ukrainā viesošanos Rīgā šī gada augustā.

“Ukrainas iedzīvotājiem ir ne mazāk svarīgs morālais atbalsts, it īpaši tas ir neapciešams bērniem un jauniešiem, kas ar kara šausmām ir saskārušies ik dienu un kuru vecāki ir iesaistīti Ukrainas aizsardzības nodrošināšanā. Šeit bērni un jaunieši jūtas drošībā, gaidīti un no viņiem staro prieks, tāpēc es ļoti ceru, ka šīs viesošanās laikā viņi gūs patīkamas emocijas un uz mirkli spēs nedomāt par kara šausmām Ukrainā,” norāda Rīgas vicemērs un Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Arī šogad Ukrainas bērniem paredzēts nodrošināt saturiski bagātīgu programmu, kuru veidos Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas iepazīšana, aktīvā atpūta, radošās aktivitātes, kā arī kopīgas aktivitātes ar vienaudžiem no Latvijas. Paredzēts, ka 100 bērni kopā ar divpadsmit pavadošajiem pedagogiem Rīgā varēs pavadīt deviņas dienas. Pašvaldība šim mērķim atvēlējusi 96 600 eiro no Rīgas domes rezerves fonda.

Pērnā gada septembrī Rīgas pašvaldība uzņēma 101 bērnu un jaunieti no Černihivas apgabala Ukrainā un nodrošināja daudzveidīgu atpūtas un kultūras aktivitāšu programmu.

 

Rīgas pašvaldība strauji kāpinājusi spējas civilo krīžu risināšanā

,

Pirms pusotra gada Rīgas dome izveidoja jaunu struktūru – Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi (CAOIP), lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus krīzes situācijās. Pēdējo nedēļu notikumi – gan vētra un ekstremālās lietusgāzes, gan bīstamais ugunsgrēks Ganību dambī pierāda, ka šādas situācijas tiek kontrolētas, dienesti strādā efektīvi un vienoti, un galvaspilsētas loma krīžu vadībā tikai pieaug un turpinās pieaugt.

Trešdienas, 7. augusta, pēcpusdienā Ganību dambī rūpniecības teritorijā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, dega vairāki angāri un veidojās liels piedūmojums. Degošajos angāros atradās titāna skaidas, kuras nevarēja dzēst ar ūdeni, kā arī naftas produktus saturošas eļļas. Ugunsgrēka likvidēšanā piedalījās desmitiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku, kā arī CAOIP vadībā talkā nāca Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi, piegādājot lielu apjomu grants un smilšu liesmu slāpēšanai.

“No Rīgas resursiem bīstamā ugunsgrēka likvidēšanai operatīvi piesaistījām 12 tehnikas vienības un piegādājām 200 kubikmetrus smilts un grants. Šos resursus bija iespējams efektīvi mobilizēt, jo pašvaldībā darbojas profesionāla krīžu pārvaldības sistēma. Tieši šajās situācijās ir visuzskatāmāk redzams, cik pareizi un svarīgi, ka galvaspilsētā izveidojām Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi, piesaistot profesionāļus un nodrošinot, lai krīzes situācijā rīdzinieki būtu drošās rokās neatkarīgi no politiķu iesaistes,” uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Smiltis un nepieciešamo tehniku – automašīnas un traktorus – operatīvi piegādāja pašvaldības uzņēmumi “Rīgas ūdens” un “Rīgas satiksme”, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta piesaistītie ceļu nozares uzņēmumi un Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Jau ziņots, ka CAOIP diennakts režīmā darbojās lielās vasaras vētras laikā, kopā ar Komunikācijas pārvaldi apziņojot iedzīvotājus par nepieciešamo rīcību šādā situācijā un par vētras seku likvidēšanas gaitu. CAOIP reģistrēja vairāk nekā 700 vētras radītos incidentus galvaspilsētā un kopā ar VUGD, NMPD un pašvaldības dienestiem un uzņēmumiem koordinēti un efektīvi darbojās pie to novēršanas. Tāpat CAOIP pēdējā pusotra gada laikā efektīvi reaģēja uz dažādiem citiem negadījumiem – brūkošām ēkām, sprādzieniem un ugunsgrēkiem, koordinējot gan seku likvidēšanu, gan palīdzības sniegšanu evakuētajiem iedzīvotājiem.

“Esam ieguldījuši daudz darba Rīgas civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā, būtiski uzlabojot galvaspilsētas civilās aizsardzības spējas. Esam izveidojuši vienotu Rīgas civilās aizsardzības eko-sistēmu, kas darbojas ciešā sazobē ar valsts civilās aizsardzības sistēmu, kā arī nevalstiskajām organizācijām, un turpināsim darbu pie jauniem uzlabojumiem,” norāda CAOIP vadītājs Reinsons.

CAOIP izveidota, lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus, kā arī stiprinātu pašvaldības kapacitāti novērst civilās aizsardzības riskus un reaģēt krīzes situācijās.

Civilās aizsardzības sistēmas efektivitātes izvērtēšana Rīgā sākta 2022. gadā, pēc gūtās pieredzes Covid-19 pandēmijas laikā un reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Līdz tam Rīga civilās aizsardzības plānošana un rīcība krīzes situācijās bija viena no daudzām Rīgas pašvaldības policijas funkcijām.

Civilā aizsardzība un ar tās nodrošināšanu saistītie izaicinājumi ir starpnozaru jautājums, kas sniedzas ārpus pašvaldības policijas kompetences. Civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā iesaistās daudzas pašvaldības institūcijas. CAOIP ir pakļauta Rīgas pilsētas izpilddirektoram.

Pārvaldē izveidotas trīs nodaļas: Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa un Procesu un risku uzraudzības nodaļa. Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni ir civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības laikā.

Viens no nozīmīgākajiem CAOIP paveiktajiem darbiem ir pašvaldības Civilās aizsardzības plāna izstrāde, materiālu izveidošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijās un semināru organizēšana par civilās aizsardzības jautājumiem.

Turpinās pieteikšanās izglītības ieguves pabalstam Rīgā

, ,

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim.

No 1. jūnija līdz 7. augustam izglītības ieguves atbalstam Rīgas Sociālajā dienestā ir vērsušies 282 rīdzinieki un 78 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim.

No 1. jūnija līdz 7. augustam izglītības ieguves atbalstam Rīgas Sociālajā dienestā ir vērsušies 282 rīdzinieki un 78 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību.

Pabalstu ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā un atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu (ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā).

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur:

  •  jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
  • jāiesniedz rakstisks iesniegums;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav jādara).

Rīgas Sociālais dienests pieņem klientus klātienē pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruņiem +37167105048 vai +37125770080.

  • Iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam var iesniegt arī attālināti:
    iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts, var iesniegt:
    Rīgas Sociālajā dienestā, Baznīcas ielā 19/23 (1. stāvs),
    Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļā, E. Smiļģa ielā 46,
    Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā – Avotu ielā 31 k – 2,
    Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļu, Vidrižu ielā 1A;
  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt, rakstot uz e-pastu soc@riga.lv;
  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā https://latvija.gov.lv.

Iesniegumā jānorāda šādas ziņas:
pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Vairāk informācijas var saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni +37180005055.

2023. gadā pabalstu izglītības ieguves atbalstam saņēma 1557 rīdzinieki par kopējo summu 77 850 eiro un 674 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, kam kopā izmaksāti 33 700 eiro.

 

Rīgas pašvaldība attīra plūdu piesārņoto dīķi Uzvaras parkā

Rīgas pašvaldība šonedēļ sākusi attīrīt plūdu dēļ piesārņoto dīķi Uzvaras parka neatjaunotajā daļā (pie sakurām). Darbu gaitā plānots izsūknēt visu ūdenstilpi un ļaut ūdens sastāvam atjaunoties no gruntsūdeņiem un lietusūdeņiem.

Ūdens atsūknēšanu veic pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” ar iekārtām, kas tika izmantotas arī palīdzības sniegšanai Jūrmalai applūdušo teritoriju atbrīvošanā no liekā ūdens.

Jau vēstīts, ka ciklona “Kirstija” izraisītajās ekstremālajās lietusgāzēs un plūdos daudzas ūdenstilpes tika piesārņotas, jo pārplūda kanalizācijas akas, pagrabi un sausās tualetes. Aizvadītās nedēļas nogalē tika konstatēts, ka Uzvaras parka dīķī piesārņojuma dēļ gājušas bojā zivis. Visticamāk, ka piesārņojumu radīja netālu esošā pārplūdusī kanalizācijas aka un pirmās analīzes liecināja, ka ūdenī piesārņojuma dēļ kritiski samazinājies skābekļa līmenis. Patlaban parka apsaimniekotājs uzņēmums “Rīgas meži” turpina beigto zivju savākšanu

Valsts vides dienests rekomendēja, ka jāveic vides sanācijas darbi – piesārņojuma tālākas izplatības, iespējamo apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi novēršana. Ņemot vērā, ka šajā vietā nav dabīgās pieteces un noteces un nenotiek ūdens apmaiņa, nolemts atsūknēt visu ūdeni no dīķa un ļaut tam dabīgi atjaunoties. Pēc ūdens atsūknēšanas lems, vai nepieciešams arī attīrīt ūdenstilpes gultni.

Ūdens krātuves atsūknēšanā tiek izmantots lieljaudas sūknis ar ražību līdz 470 kubikmetriem stundā, kas tikko sevi labi pierādīja, palīdzot vētrā applūdušo teritoriju atsūknēšanas darbos Jūrmalā. Dīķa tilpums ir aptuveni 27 000 kubikmetru, tādēļ tā atbrīvošana no ūdens aizņems vairākas dienas.

Rīgā ekstremālo lietusgāžu laikā nokrišņu daudzums bija vairāk nekā 110 milimetri jeb 11 litri uz kvadrātmetru, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza iepriekšējo rekordu un bija pusotra visa jūlija norma. Ņemot vērā lielo lietus ūdeņu daudzumu, kas ieplūda ūdenstilpēs, pašvaldība pagaidām aicina neizmantot peldvietas, kur vēl nav saņemti analīžu rezultāti par ūdens kvalitāti.

Teju visās Rīgas oficiālajās peldvietās laba ūdens kvalitāte; pārējās peldēties pagaidām nav ieteicams

Pamatojoties uz Veselības inspekcijas ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, Rīgā atļauts peldēties oficiālajās peldvietās jūrā – Vecāķos, Vakarbuļļos un Daugavgrīvā, kā arī iekšzemes peldvietās Lucavsalā, Ķīpsalā un Bābelītī. Savukārt Daugavas peldvietā “Rumbula” ūdens kvalitātes rādītāji joprojām neatbilst higiēnas prasībām un peldēties minētajā peldvietā nav ieteicams.

Līdz pārējo ūdens analīžu rezultātu saņemšanai Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina pagaidām atturēties no peldēšanās iedzīvotāju iecienītajās neoficiālajās peldēšanās vietās, jo, ņemot vērā lielo lietus ūdeņu daudzumu, kas ieplūdis ūdenstilpēs, pagaidām nevar spriest par peldūdens kvalitāti. Jāņem vērā, ka ir applūdušas daudzas teritorijas un pagrabi, tāpēc ūdenī var būt nokļuvis dažāda veida piesārņojums, piemēram, no kādām materiālu glabāšanas vietām vai sausajām tualetēm.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments peldsezonas laikā ik mēnesi organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 24 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Rīgas pašvaldība atgādina, ka karstajā laikā daudzviet galvaspilsētā darbojas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Brīvkrānu izvietojums redzams kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā

, ,

Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim būs skatāma tēlniecībai veltīta izstāde “Tēlniecība porcelānā”.

Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā iespēju muzeja apmeklētājiem iepazīties ar retāk apskatāmiem mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma tēlniecības kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma, kā arī Piebalgas Porcelāna rūpnīcas un privātpersonu, mantinieku īpašumā esošām mākslas vērtībām. Divpadsmit Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgu autoru tēlniecības darbi dažādos materiālos, tajā skaitā arī porcelānā, no 16. augusta būs skatāmi Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu telpā.

Izstādes “Tēlniecība porcelānā” iecere ir pievērsties tēlniecībai kā medijam un Latvijas kultūras bagātībām tajā; paplašināt izpratni par porcelāna lomu un iespējām mākslinieciskajā jaunradē. Ekspozīcijā būs skatāmi Aleksandras Briedes (1901–1992), Rasmas Bruzītes (1919-2001), Georga Kruglova (1905–1984), Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Viktorijas Pelšes (1936), Olgas Penerdži (1927-1982), Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas (1921-2010), Margaritas Siliņas (1926-2023), Leona Tomašicka (1904-1996), Ēvī Upenieces (1925), Teodora Zaļkalna (1876-1972) un Mārtiņa Zaura (1915-1998) darbi.

Mazo formu tēlniecība jeb sīkplastika – populāri dēvēta par figūriņām – ir labi zināms žanrs porcelāna mākslā un rūpniecībā. Ne vienu vien dzīvesvietu rotā nelieli dzīvnieku atveidi porcelānā, tautumeitas un tautudēli, dažādi literatūras un pasaku tēli u.c. Porcelāna jomas interesentiem ir labi zināmas tādas mākslinieces kā Rimma Pancehovska, Leja Novožeņeca, Vera Veisa, Aina Mellupe un virkne citu, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā dažādos periodos ir izgatavojušas plaši tiražētas sīkplastikas formas. Tās ikdienā ir apskatāmas Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka trīsdimensionālas formveides prasmes autori un autores izpauda arī citos materiālos un mērogos, īpaši, ja persona bija akadēmiski skolota tēlniecībā. Medaļas, portreti, memoriāla tēlniecība un pat pieminekļi ir radīti, izmantojot iežus, piemēram, granītu, marmoru, travertīnu, metālus – bronzu, alumīniju, kaparu, misiņu, kā arī dažādu šķirņu koksnes sniegtās estētiskās iespējas. Izstādē “Tēlniecība porcelānā” apmeklētājiem tiks dota iespēja apskatīt porcelāna jomā zināmu autoru mazāk zināmos darbus citos materiālos.

Īpašs akcents izstādē ir Latvijas mākslas vēsturē labi zināmo tēlnieku darbi keramiskajos materiālos. Teodora Zaļkalna formveide porcelānā, Ēvī Upenieces radīto bronzas vai marmora tēlu dublēšana fajansā, Aleksandras Briedes vai Rasmas Bruzītes raksturīgie tēli, kas pārceļo no granīta bronzā, no bronzas – porcelānā utt. Latvijas tēlnieku lielo formu darbi ikdienā ir satopami pilsētvidē, sabiedriski pieejamā ārtelpā dažādās Latvijas pilsētās – šādā ziņā īpaši interesanta ir Leona Tomašicka radošā biogrāfija; kā arī ēku interjeros un eksterjeru dekoratīvajos noformējumos, piemēram, Mārtiņa Zaura vai Aldonijas Poles-Āboliņas izpildījumā; savukārt mazzināma un tamdēļ interesanta lappuse ir arī viņu radītās mazās formas un tieši porcelānā.

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim. To papildinās drukāti informatīvi materiāli klātienē un saturs muzeja tiešsaistes kanālos, kuros plašāk tiks izvērsta tēlniecības un porcelāna tēma, iepazīšanās ar autoriem, kolekcijām, vēsturi.

Foto: Gvido Kajons – Aleksandra Briede. LNMM krājums.

Topošie sociālā darba speciālisti var pieteikties Rīgas pašvaldības stipendijām

,

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm, līdz 15. augustam pieteikties stipendijai 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju laikā. Stipendija tiek piešķirta arī tad, ja stipendiāts saņem valsts piešķirto stipendiju.

Aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno studēt sociālā darba studiju programmās un ir gatavi studiju laikā vai pēc tam sākt darbu kādā no sešām Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm: Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu atbalsta centrā, Rīgas patversmē vai sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, “Mežciems”, “Stella maris”.

Stipendijai var pieteikties studenti, kuri:
• studē/studēs akreditētā sociālā darba speciālistu studiju programmā;
• studenti, kas ir apliecinājuši gatavību strādāt Rīgas valstspilsētas pašvaldības institūcijā pēc izglītības programmas apguves un apņemas noteikumos noteikto laiku nostrādāt pašvaldības institūcijā pamatdarbā attiecīgajā specialitātē;
• ir sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumus un ieguvuši nepieciešamo kredītpunktu skaitu, ja šobrīd studē.

Stipendiju var piešķirt no pirmā izglītības programmas apguves gada. To izmaksās 10 mēnešus gadā, katru mēnesi 200 eiro. Tā tiek piešķirta uz visu izglītības programmas apguves laiku, ja students turpina sekmīgi (vidējā atzīme nav zemāka par sešām ballēm) apgūt izglītības programmu, kā arī ievēro līguma prasības.

Pieteikties stipendijai var Labklājības departamentā līdz 15. augustam. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, būs nepieciešams studējošā iesniegums, izziņa no mācību iestādes par uzņemšanu vai jau uzsāktām mācībām attiecīgā programmā un apliecinājums par apņemšanos strādāt Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādē. Vairāk informācijas: https://ld.riga.lv/aktualitates/rigas-pasvaldibas-labklajibas-departaments-maksas-stipendijas-toposajiem-sociala-darba-specialistiem/

Rīgas pašvaldības iestādes šobrīd gaida jaunos speciālistus, tāpēc izsniegs apliecinājumu par darba attiecību nodibināšanu nākotnē.

Jautājumu gadījumā zvanīt uz tālruni 67105626 darba laikā.