Rīgā norisināsies valsts mēroga civilās aizsardzības mācības “RADEX 2025”

No 18. līdz 22. augustam Rīgā un citviet Latvijā notiks valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “RADEX 2025”, kuru laikā tiks izspēlēti dažādi apdraudējumu scenāriji, kas saistīti ar ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvu vielu un naftas produktu noplūdes likvidēšanu, kā arī sprādziena seku novēršanu.

Mācību mērķis ir pārbaudīt institūciju gatavību un savstarpējo sadarbību ārkārtas situācijās, pilnveidot katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, kā arī praktiski pārbaudīt rīcības algoritmus liela mēroga apdraudējuma gadījumos. Mācības organizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, operatīvajiem dienestiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

19. augustā Rīgā notiks mācības saistībā ar radioloģisko apdraudējumu. Mācību gaitā tiks simulēta starpinstitūciju informācijas aprite, starojuma mērījumu veikšana vidē Latgales un Vidzemes reģionā, sadarbības pārbaude starp institūcijām.

22. augustā Mangaļsalā notiks mācības saistībā ar iespējamu naftas piesārņojumu piekrastē. Mācību izspēlē tiks iesaistīti brīvprātīgie naftas produktu savākšanā, pārbaudīta sadarbība starp VUGD, VVD, VP, Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policiju, Rīgas pašvaldību un nodibinājumu “Pasaules Dabas fonds”.

Papildus plānota atsevišķa mācību epizode, kurā simulēts sprādziens ar plašu ietekmi. Tās mērķis ir pārbaudīt institūciju rīcības algoritmus un operatīvo reaģēšanu incidenta gadījumā. Detalizēta informācija netiek publiskota drošības apsvērumu dēļ.

Iedzīvotāju ievērībai: operatīvie dienesti uz praktisko mācību norises vietām dosies kā uz reālu izsaukumu, tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni pret operatīvā transporta pastiprinātu pārvietošanos un iespējamiem īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem kādā no mācību epizožu norises vietām.

VUGD norāda, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, jo mācību laikā netiks apdraudēta cilvēku veselība vai dzīvība, kā arī radīts piesārņojums apkārtējai videi.

Plašākai informācijai:

Ilze Dāme Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa, e-pasts: ilze.dame@vugd.gov.lv

 

“Svini, Rīga!” – galvaspilsētā plaši atzīmēs Rīgas 824. dzimšanas dienu

Šonedēļ galvaspilsētā ar dažādiem pasākumiem, koncertiem, sportiskām aktivitātēm, amatnieku tirgu un ielu muzikantiem Vecrīgā, dīdžeju priekšnesumiem 11. novembra krastmalā, plaši tiks atzīmēta Rīgas 824. dzimšanas diena, uz kuras svinībām laipni gaidīts ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Amatnieku tirgus, ielu muzicēšana, dīdžeju priekšnesumi

Rīgas dzimšanas dienai par godu 16. augustā no plkst.10.00 visas dienas garumā Doma laukumā norisināsies amatnieku tirgus, kur savus darbus izrādīs meistari no dažādiem Latvijas novadiem, piedāvājot gan tradicionālus, gan modernus roku darinājumus. Plašajā piedāvājumā rīdzinieki un Rīgas viesi atradīs koka un lina izstrādājumus, austas tekstilijas, māksliniecisku keramiku, rotaslietas, ādas izstrādājumus un podniecības meistaru darinājumus.

No plkst. 14.00 Vecrīgu piepildīs ielu muzikanti, desmit dažādās vietās klātesošajiem ļaujot izbaudīt visdažādākā stila un noskaņu mūziku, ikvienam dāvājot īstu svētku sajūtu. Muzicēs gan profesionāli mūziķi, gan Vecrīgas ielās jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti, kuru priekšnesumus papildinās mīmu darbošanās. Sadarbībā ar biedrību “Tavi draugi” pasākuma laikā tiks vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam.

11. novembra krastmala pārvērtīsies par Rīgas dzimšanas dienas svinību epicentru, kur pilsētas daudzveidība atklāsies vides instalācijās, vēstures stāstos, kultūras aktivitātēs, antīko auto parādē, dzejas sacensībās, daudzveidīgos garšu piedzīvojumos, koncertos un DJ setos. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Rīgas stāstus – no ostas līdz tirgus rosībai, no pilsētas bagātīgās vēstures līdz radošajām mūsdienām. Visas dienas garumā darbosies daudzveidīgas radošās darbnīcas, garšu stacijas un atpūtas zonas, piedāvājot iespēju izbaudīt pilsētas dzimšanas dienu visā tās daudzveidībā.

No plkst. 12.00 uz skatuves kāps Katrīna Dimanta un grupa “Zeltrači”, Būū, grupa “Musiqq”, izskanēs koncertuzvedums “Citu dziesmu svētki”, uzstāsies Rolands Če, Intars Busulis un Abonementa orķestris.

No plkst. 22.00 izskanēs programma “Rīgas rītdiena”, kur vienlaikus darbosies trīs dīdžeju skatuves, katra ar savu unikālo stilu un noskaņu. DJ Dubra, DJ Magnuss Eriņš, DJ all-viss un DJ Linda Samsonova sacentīsies par publikas simpātijām, spēlējot no urbānā hiphopa līdz house un eksperimentālajai elektronikas mūzikai.

“Rīga(s) stāsti” Vērmanes dārzā un “Alternatīva Rīga” Uzvaras parkā

16. augustā no plkst. 12.00 Vērmanes dārzā ar plašu pasākumu programmu ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varēs izbaudīt aizraujošas, izzinošas un izklaidējošas aktivitātes – Rīgas dzimšanas dienai un stāstu tēmai veltītas radošās darbnīcas, uz estrādes skatuves priecēs “Kvadrifrona” teātra izrāde “Brūnais siers”, ar pazīstamām dziesmām uzstāsies bērnu iemīļotā “Ukulele”, sagaidāma arī enerģijas piepildīta “ZemeDunn” uzstāšanās, bet programmas starplaikos ar īstu maģiju un burvju stāstiem skatītājus pārsteigs Pecolli ģimene.

Savukārt no plkst. 18.00 līdz plkst. 22.00 Vērmanes dārza skatuve pārvērtīsies par “Rīgas estrādes” norises vietu, aicinot rīdziniekus un pilsētas viesus deju ritmos, kopā ar labi zināmiem estrādes māksliniekiem Anci Krauzi, Ingu Ulmani, Antru Stafecku, Mārtiņu Kanteru, Ievu Sutugovu, Arti Robežnieku un pavadošo sastāvu MC Orķestra vadībā veldzēties pēc garās svētku dienas mīļās un visiem labi zināmās melodijās.

Uzvaras parks ar devīzi “Katram savs raksturs. Katram sava Rīga” Rīgas dzimšanas dienā aicina uz pasākumu “Alternatīvā Rīga”, kurā norisināsies gan radošās darbnīcas, laikmetīgās performances, zinātnes centra AHHAA šovi, gan būs iespēja iesaistīties diskusijās un sportiskās aktivitātēs. Radošās kopienas un citas organizācijas aicinās iedzīvotājus līdzdarboties, skeitparka teritorijā norisināsies BMX, skrituļslidu, skrituļdēļu un skrejriteņu šovi. Savukārt no plkst. 18.00 Uzvaras parka skatuve pārtaps par platformu aktuāliem, alternatīviem un neatkarīgiem māksliniekiem, piedāvājot aizraujošu koncertu sēriju, kas pulcēs dažādu paaudžu, īpaši jauniešu auditoriju.

Basketbola turnīrs un futbola festivāls

Savukārt Esplanādē Rīgas dzimšanas dienu varēs svinēt sportiskā garā – veselu diennakti no 16. augusta plkst. 13.30 līdz 17. augusta plkst. 15.00 piedaloties basketbola turnīrā “Krastu mačs”, kur gaidāms gan aktieru un mūziķu mačs, gan influenceru un politiķu spēle.

Futbola cienītājus gaida Rīgas futbola festivāls, kas norisināsies laukumā pie Rīgas Kongresu nama, kur gan 16., gan 17. augustā gaidāms bērnu un jauniešu turnīrs, Rīgas apkaimju čempionāts, Zvaigžņu kauss, kurā piedalīsies sabiedrībā zināmas personības. Visas dienas garumā būs pieejamas skatītāju zonas, tribīnes, ēdināšanas punkti, DJ mūzika un dažādas interaktīvas aktivitātes.

Muzikālās strūklakas “Serenāde Rīgai”

Jau no piektdienas, 15. augusta vakara pilsētas kanālā ikvienu priecēs muzikālās strūklakas “Serenāde Rīgai”. Strūklakas tiks izgaismotas gan 15., gan 16. augustā no 21.00 vakarā līdz pat 1.00 naktī. Daudzkrāsaini izgaismotu strūklaku virkne ar īpaši Rīgas pilsētas dzimšanas dienai veidotu muzikālo noformējumu ļaus apmeklētājiem izbaudīt ūdens, gaismas un mūzikas radītu vienotu neaizmirstamu atmosfēru. Priekšnesumu būs iespējams vērot no abiem pilsētas kanāla krastiem.

Muzikālie parki Dzegužkalnā, Dauderu parkā un Vērmanes dārzā

Visas dzimšanas dienas nedēļas garumā norisināsies muzikālo parku programma dažādos Rīgas parkos.

  • 13. augustā plkst. 19.00 Dzegužkalna parkā dzirdēsim divas izcilas latviešu grupas – “Sigma” un “Kautkaili”,
  • 14. augustā Dauderu parkā koncertu sniegs grupas “Dagamba” dalībnieki – čellists Valters Pūce un pianists Dainis Tenis, atskaņojot savu jaunāko koncertprogrammu “Pop Goes Classical”,
  • 15. augustā Vērmanes dārzā skanēs mūzika, kas vienlaikus iedvesmo un ielūdz uz nesteidzīgu vakaru zem atklātām debesīm. Uz skatuves atgriezīsies šarmantā un harismātiskā soliste Ilona Bagele, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu latviešu un pasaules estrādes un džeza mūzikas programmu.

14. augustā Kalnciema kvartālā par vakara gaisotni rūpēsies mākslinieka Henri Laķa kūrēta mūzikas programma, bet uz skatuves kā īpašie viesi būs gospeļkoris “GG Choir” – populārās un gospeļmūzikas izpildītāji. Kori 2004. gadā dibināja mūziķis Gunārs Kalniņš, un kopš tā laika koris uzstājies daudz un dažādos koncertos, dziedot gan plašākam, gan šaurākam klausītāju lokam, gan koncertuzvedumos, gan pasākumos, kas vērojami TV ekrānos.

Rīgas vasaras pasākumu programmu šogad vieno devīze “RakstuRīga”, kas vienlaikus godina latviešu grāmatas piecsimtgadi, aicina apzināt un novērtēt Rīgas bagāto kultūras mantojumu, kā arī meklēt raksturīgas iezīmes mūsdienu pilsētas kultūras dzīvē – gan apkaimēs, gan centrālajos Rīgas dzimšanas dienas pasākumos.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē rigasvasara.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi

Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata novietošanu “Rīgas satiksmes” apsaimniekotajās autostāvvietās ielu malās nebūs jāmaksā.

Sabiedriskais transports

16. un 17. augustā “Rīgas satiksmes” autobusos, trolejbusos un tramvajos pasažieriem e-taloni vai koda biļete nav jāreģistrē.

Lielākie pasākumi Rīgā norisēs 16. augustā Uzvaras parkā, Vērmanes dārzā un 11. novembra krastmalā, tāpēc naktī uz 17. augustu līdz aptuveni plkst.2.00 tiks organizēti papildu reisi.

Papildreisi tiks organizēti:

  • 5., 7., 11.tramvaja maršrutā;
  • 4., 9., 14., 15., 27.trolejbusu maršrutā;
  • 3., 11., apvienotajā 12., 23., 26.maršrutā (pa Akmens tiltu), 18., 24., 25., 50., 51. autobusa maršrutā;
  • N1., N4., N6. autobusu maršrutā, papildus ikdienā plānotajiem reisiem, no centra tiks veikti arī reisi plkst. 0.30 un plkst. 1.30.

Aicinām pasažierus pievērst uzmanību, ka 11.novembra krastmalā notiekošo svētku pasākumu laikā 16. augustā no plkst. 12.00 līdz kustības beigām, pa Akmens tiltu kursējošie autobusi virzienā uz Pārdaugavu apstāsies pieturā “Grēcinieku iela”, kur ikdienā apstājas 9., 27.trolejbusa maršruts, 22.autobusa un 1., 5., 8., 10., 14. tramvaju maršruts.

Autostāvvietas

Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietas, kuras apkalpo “Rīgas satiksme”, 16. un 17. augustā varēs izmantot bez maksas, izņemot pazemes stāvvietu K. Valdemāra ielā 5a pie Kongresu nama – tur par auto novietošanu jāmaksā atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem.

Klientu centri

Klientu centri darbosies kā ierasts sestdienā un svētdienā – Stacijas laukumā 2 darba laiks būs no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, jaunais klientu cents I/C Akropole Alfa brīvdienās strādās no 10.00 līdz 21.00, pārējie klientu centri būs slēgti.

 

Ievēlēti nevalstisko organizāciju pārstāvji Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē

No 2025. gada 26. jūnija līdz 18. jūlijam norisinājās Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk – Memoranda padome) nevalstisko organizāciju pārstāvju vēlēšanas. Tajās darbam Memoranda padomē bija jāievēlē 9 nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Vēlēšanās, gan izvirzot kandidātus, gan balsojot, varēja piedalīties nevalstiskās organizācijas, kas pievienojušās Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam (turpmāk – Sadarbības memorands).

Balsošanai tika reģistrēti 16 nevalstisko organizāciju pieteiktie kandidāti, bet balsošanā piedalījās 34 nevalstiskās organizācijas.

Saņemtie balsojumi tika izvērtēti pēc šādiem kritērijiem:

1. balsojumu veikusi organizācija, kas parakstījusi Sadarbības memorandu;
2. balsojumu veikusi organizācijas paraksttiesīgā persona;
3. organizācija balsojusi vienu reizi;
4. organizācija ir balsojusi par vienu līdz deviņiem izvirzītajiem kandidātiem.

Balsošanas rezultāti liecināja, ka divas nevalstiskās organizācijas – nodibinājums “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” un biedrība “Latvijas Producentu savienība” ievēlēšanai Memoranda padomē saņēmušas vienādu balsu skaitu – 14 balsis. Saskaņā ar balsošanas nosacījumiem, ja balsošanā vairāki kandidāti saņem vienādu balsu skaitu, tad ievēlēts ir tas kandidāts, kura organizācija Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta agrāk.

Atbilstoši 2025. gada balsojuma rezultātiem Memoranda padomē ir ievēlēti šādi nevalstisko organizāciju pārstāvji:

Nr.

p. k.

 Kandidāts  

Nevalstiskā organizācija

 

 Kandidāta amats

Saņemto balsu skaits

1.

 Māris Jonovs “Drošās ielas” valdes loceklis

24

2.

 Ivars Balodis Nodibinājums Invalīdu un viņu draugu apvienība “APEIRONS” valdes priekšsēdētājs

23

3.

 Dace Briede-Zālīte “Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācija” valdes priekšsēdētāja

21

4.

 Sarma Freiberga “Fonds Nāc līdzās!” valdes priekšsēdētāja

18

5.

 Dainis Domiņš “Latvijas Tirgotāju asociācija” valdes līdzpriekšsēdētājs 17
6. Henriks Danusēvičs ATA KRONVALDA FONDS prezidents/valdes priekšsēdētājs

15

7.

 Oļegs Dzenītis Aktīvu dabas mīļotāju internacionālā neatkarīgā savienība valdes priekšsēdētāja vietnieks 15

8.

 Inga Brūvere Latvijas Radošo savienību padome valdes priekšsēdētāja

15
9. Kaspars Markševics “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” valdes loceklis

14

Pārējie kandidāti pēc saņemto balsu skaita:

10.

 Juris Millers “Latvijas Producentu savienība” valdes priekšsēdētājs 14

11.

 Anna Plauča “Rīgas aktīvo senioru alianse” valdes locekle 12
12. Marija Balcere Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas Pensionāru biedrība valdes locekle

11
13. Ilze Kenne “LATVIJAS BĒRNIEM ar KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM” valdes priekšsēdētāja

11

14.

 Signe Rotberga “Rīgas Zonta klubs” valdes locekle 6

15.

 Kristiāna Vaickovska “Musica Humana” valdes locekle

6
16. Aivars Krūzmētra Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas invalīdu apvienība “AIZVĒJŠ” valdes priekšsēdētājs

4

Nevalstisko organizāciju pārstāvji darbam Memoranda padomē ievēlēti uz divu gadu termiņu.

Balsošanu nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kas pilda Memoranda padomes sekretariāta pienākumus.

Memoranda padomes sastāvā ir 17 pārstāvji. Kopā ar deviņiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Memoranda padomē ir pārstāvēti arī Rīgas domes komiteju priekšsēdētāji, bet Memoranda padomes darbu vada Rīgas domes priekšsēdētājs.

Vairāk par Memoranda padomi – pašvaldības portālā riga.lv, sadaļā “Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padome”.

 

Konsultācijas par ēku atjaunošanu sniegtas 335 Rīgas ēku īpašniekiem

Šogad Rīgas enerģētikas aģentūra sniegusi konsultācijas jau 335 daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem, informējot par iespējām un risinājumiem, kā atjaunot un paaugstināt ēku energoefektivitāti.

Vienlaikus strauji pieaug interese par līdzfinansējuma saņemšanu tehniskās dokumentācijas izstrādei. Līdz šim tehniskās dokumentācijas līdzfinansējuma saņemšanai tika pieteiktas 106 ēkas un 81 pieteikums iesniegts tieši 2025. gadā.

Iedzīvotāji un ēku pārvaldnieki aktīvi izmanto iespējas saņemt bez maksas profesionālu pašvaldības atbalstu, kopā izvērtējot ēku stāvokli, energoefektivitāti un piemērotākos atjaunošanas risinājumus. Konsultāciju un līdzfinansējuma pieprasījums uzskatāmi atspoguļo iedzīvotāju pieaugošo vēlmi atjaunot savus īpašumus un pašvaldības izstrādātās programmas “Rīga renovē” efektivitāti.

“Rīgā atrodas gandrīz trešdaļa no valstī esošā daudzdzīvokļu ēku fonda, no kura daļa ir tehniski novecojusi un to nepieciešams atjaunot. Ir svarīgi aktīvi turpināt programmas, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par ēku atjaunošanu. Mēs esam novērojuši, ka pirmais solis māju īpašnieku jeb iedzīvotāju intereses veicināšanā ir pašvaldības atbalsts ēku atjaunošanas tehniskās dokumentācijas izstrādē – energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinumi un rasējumi. Tas iedrošina spert nākamos soļus,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas enerģētikas aģentūras projekta “Rīga renovē” vadītājs Arnis Lelītis norāda, ka programma ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem ceļā uz klimatneitralitāti un ēku ilgtspēju:

“Katru nedēļu mūsu speciālisti uzrauga un sniedz atbalstu desmitiem ēku īpašniekiem un redzam, ka interese aug – cilvēki novērtē iespēju profesionāli sagatavoties ēku atjaunošanai, izstrādājot tehnisko dokumentāciju, pieejamo līdzfinansējumu, un iespēju modernizēt savas ēkas ar minimālām izmaksām.”

Projekts “Rīga renovē” tiek īstenots ar Eiropas investīciju bankas “European Local ENergy Assistance” (ELENA-2018-198) programmas atbalstu, kas ir sākts 2024. gada septembrī.

Rīgas enerģētikas aģentūra piedāvā līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei, sedzot līdz pat 90% no izmaksām: ēkas energosertifikātam (līdz 1200 eiro), tehniskās apsekošanas atzinumam (līdz 1200 eiro), tehniskajam projektam (līdz 15 000 eiro).

Kopumā nepilna gada laikā līdzfinansējuma apjoms jau sasniedzis vairāk nekā 407 000 eiro, un astoņas ēkas, izmantojot izstrādāto dokumentāciju, jau ir pieteikušās būvniecības atbalstam ALTUM un saņēmušas pozitīvus atzinumus.

Informācija par programmu un atbalsta iespējām pieejama – ŠEIT.
Pieteikties bezmaksas konsultācijai var – ŠEIT.

Papildu informācija: Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs, e-pasts: marcis.saulitis@riga.lv

 

Rīgā notiks pasākums par viesģimeņu nozīmi

16. augustā Rīgā norisināsies sociālās kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” nākamais posms ar aicinājumu “Kļūsti par viesģimeni!”. Kampaņu rīko Labklājības ministrija sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un bāriņtiesām, lai veicinātu sabiedrības izpratni par viesģimenes lomu un nozīmību bērnu dzīvē.

Kampaņas mērķis ir skaidrot ārpusģimenes aprūpes iespējas, mazināt stereotipus par uzņemošajām ģimenēm un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī iedrošināt cilvēkus kļūt par viesģimenēm, audžuģimenēm vai aizbildņiem.

Rīgas pašvaldības bāriņtiesas apkopotā statistika skaidri parāda nepieciešamību pēc lielāka viesģimeņu skaita: ja 2018. gadā Rīgā bija 39 tādas ģimenes, tad 2023. gadā – tikai četras. Bet 2021. un 2022. gadā viesģimeņu bija divas reizes vairāk – astoņas.

Pērn Latvijā viesģimenes statuss piešķirts vien 15 jaunām ģimenēm. Vienlaikus vērojama tendence – pieaug cilvēku vecums, kuras iegūst uzņemošo ģimeņu statusu, bet samazinās gados jaunāku cilvēku skaits.

Atklājot kampaņu, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir jāaug mīlošā, atbalstošā un ģimeniskā vidē. Viņš norādīja – lai palielinātu uzņemošo ģimeņu skaitu, nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver gan emocionālu atbalstu, gan praktisku informāciju, tostarp īstus ģimeņu pieredzes stāstus un skaidru pārskatu par valsts sniegto palīdzību. Dažiem viesģimenes forma ir vispiemērotākais veids, kā sniegt bērnam siltumu un drošību, savukārt citām ģimenēm tā var būt kā pirmais solis – iespēja iepazīt ārpusģimenes aprūpi tuvāk, pirms pieņemt lēmumu par audžuģimenes vai aizbildņa statusu.

Rīgas posma īpašais akcents ir vides objekts “Gaidīts”, kas līdz septembra beigām apskatāms Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Mākslinieces Lauras Juhņevičas radītais darbs simboliski atgādina, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt mīlošā ģimenē.

Pasākuma laikā Rīgā būs pieejama tematiskā kampaņas telts ar izglītojošām un interaktīvām aktivitātēm, konsultācijām, sarunu spēli “Mīti un patiesības par ārpusģimenes aprūpi”, radošajām darbnīcām bērniem un iespēju uzrakstīt vēlējumus esošajām un topošajām uzņemošajām ģimenēm “Vērtību mājā”.

Kas ir viesģimene un kā par tādu kļūt?

 Laulātie vai persona, kas vēlas sniegt atbalstu bērnam, kurš ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, pavadot laiku ar bērnu gan iestādē, gan ārpus tās.

Iesniegumu ar lūgumu piešķirt viesģimenes statusu jāiesniedz laulāto (personas) dzīvesvietas bāriņtiesā.

Bāriņtiesa izvērtē:

  • motivāciju kļūt par viesģimeni;
  • savstarpējās attiecības ģimenē;
  • spējas aprūpēt bērnu;
  • sadzīves un materiālos apstākļus;
  • veselības stāvokli;
  • informāciju no Sodu reģistra;
  • psihologa atzinumu.

Pēc statusa piešķiršanas informācija tiek atkārtoti izvērtēta ne retāk kā reizi gadā.

Pirms bērna uzņemšanas viesģimenē tiek noslēgta rakstveida vienošanās ar bērnu aprūpes iestādi.

Vairāk informācijas par to, kā kļūt par viesģimeni, audžuģimeni vai aizbildni, pieejama Labklājības ministrijas tīmekļvietnē – ŠEIT.

 

Rīgā sveiks Zelta kāzu jubilārus

Turpinot tradīciju, 15. augustā, plkst. 14.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgas pašvaldība godinās un sveiks rīdzinieku ģimenes, kuras svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1975. gadā. Jau vairākus gadus pasākumā piedalās arī tie pāri, kas laulībā nodzīvojuši 60 un vairāk gadus.

Svinīgais pasākums notiks Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kuru ieskauj gleznainais parks. Šogad pasākums notiek jau divdesmit otro gadu un ir viens no svinīgākajiem un sirsnīgākajiem Rīgas dzimšanas dienas mēneša pasākumiem.

Svētkos muzikālo priekšnesumu sniegs Daumants Kalniņš ar pavadošo grupu. Pasākuma vadītāja būs Zane Vaļicka.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003. gadā.

Svinīgo sveikšanu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu.

Rīgā peldēties droši – visās pludmalēs laba ūdens kvalitāte

Visās Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte un pēdējās analīzes liecina, ka peldēties drīkst arī visās citās iedzīvotāju iecienītajās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi – veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.

Rīgas pašvaldība pirmajā pusgadā sociālajos pabalstos izmaksājusi 16,5 miljonus eiro

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments ir apkopojis datus par sociālajiem pabalstiem, kas izlietoti šā gada pirmajā pusgadā: pabalsti izmaksāti kopumā 16,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13 miljoni piešķirti rīdziniekiem, bet 3,4 miljoni – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopumā dažāda veida pabalstus saņēmušas 19 474 personas, tostarp 3690 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Lielāko daļu – 74 % no visa izlietotā finansējuma – veido pamata sociālās palīdzības pabalsti, galvenokārt mājokļa pabalsts (10,5 miljoni eiro) un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts (1,7 miljoni eiro).

Pirmajā pusgadā trūcīgas mājsaimniecības statusu vismaz uz vienu dienu saņēmušas 11 059 personas, kas ir par 10 % mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 8734 rīdziniekiem – arī par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš. Trūcīgo un maznodrošināto personu skaita samazinājums par 10 % ir pozitīva tendence, kas var liecināt par uzlabojumiem iedzīvotāju labklājībā vai izmaiņām statusa piešķiršanas kritērijos. Tas labvēlīgi ietekmē arī sociālo budžetu, jo trūcīgas mājsaimniecības statuss iedzīvotājiem ļauj saņemt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90 % apmērā, Dienas centra pakalpojumu, siltu ēdienu, ēdināšanas pakalpojumu u.c.

No trūcīgajiem jūnijā 39 % bija pensijas vecuma iedzīvotāji, 23 % personas ar invaliditāti, 19 % darbspējīgas personas un 19 % bērni. Maznodrošināto vidū lielākā daļa – 83 % – bija pensijas vecuma personas, 7 % cilvēki ar invaliditāti, 5 % pilngadīgas darbspējīgas personas un tikpat daudz bērnu.

Salīdzinot datus ar 2024. gada jūniju, sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 9 % jeb par 1278 personām, bet izlietotais finansējums – par 3 % (65 606 eiro). Samazinājumu veicināja mazāks mājokļa pabalsta apjoms, bet GMI pabalstam izdevumi palielinājās par 13 %, kas saistīts ar garantētā minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanu no 137 eiro 2024. gadā līdz 166 eiro 2025. gadā.

Pēdējā mēneša salīdzinājums (jūnijs pret maiju) rāda, ka saņēmēju skaits samazinājies par 13 %, bet pabalstiem izlietotais finansējums – par 15 %. Samazinājumu lielā mērā ietekmēja maijā izmaksātais pabalsts politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Maijā, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, šo pabalstu izmaksāja 1807 cilvēkiem, kopējā summa 271 200 eiro.

Kopumā 2025. gada pirmajā pusgadā sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies nedaudz – par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (456 personas), savukārt izlietotais finansējums – par 5 % (834 997 eiro). Tajā pašā laikā GMI pabalsta izdevumi palielinājušies par 10 %, bet mājokļa pabalstam samazinājušies par 12 %. Finansējuma samazinājums par 5 % ir būtisks budžeta kontekstā, īpaši ņemot vērā, ka lielāko daļu veido mājokļa pabalsts, kura apjoms samazinājies par 12 %.

Ukrainas civiliedzīvotāji veido ievērojamu daļu gan saņēmēju skaitā (3690 personas), gan finansējumā (3,4 miljoni eiro) un būtiski ietekmē kopējo palīdzības sistēmu un budžeta plānošanu.

Sociālos pabalstus 2025. gada pirmajā pusgadā saņēma:

  • GMI pabalstu 2303 rīdzinieki un 2648 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • mājokļa pabalstu 12 532 rīdzinieki un 2296 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu krīzes situācijā 49 rīdzinieki, 1297 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu veselības aprūpei 4962 rīdzinieki, 162 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu izglītības ieguves atbalstam 78 rīdzinieki, 3 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai 26 rīdzinieki,
  • pabalstu audžuģimenēm 376 rīdzinieki, 182 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu pilngadīgiem bāreņiem 504 rīdzinieki,
  • pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā 15 rīdzinieki,
  • pabalstu simts un vairāk gadus sasniegušiem 50 rīdzinieki,
  • pabalstu apbedīšanai 158 rīdzinieki, 5 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • bērna piedzimšanas pabalstu 1 757 rīdzinieki, 23 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu par aizbildņa pienākumu pildīšanu 376 rīdzinieki,
  • pabalstu par aizgādņa pienākumu pildīšanu 758 rīdzinieki, 2 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Šogad sociālajiem pabalstiem paredzēts izmantot 34,7 miljonus eiro, no kuriem 14,3 miljoni ir valsts finansējums. No kopējās summas 26,2 miljoni eiro paredzēti rīdziniekiem, bet 8,5 miljoni eiro – Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs un Latvijas Futbola federācija pārrunājuši futbola infrastruktūras attīstību galvaspilsētā

Trešdien, 6. augustā, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs tikās ar Latvijas Futbola federācijas prezidentu Vadimu Ļašenko, lai pārrunātu aktuālos futbola notikumus un infrastruktūras attīstības iespējas galvaspilsētā. Tikšanās laikā tika aplūkoti gaidāmie starptautiskie turnīri, nepieciešamie uzlabojumi treniņu un sacensību vietās.

Īpaša uzmanība tika veltīta drošības jautājumiem, kas saistīti ar līdzjutēju pulcēšanos pirms un pēc spēlēm. V. Kleinbergs dalījās ar priekšlikumiem, kā šo procesu organizēt, ņemot vērā Rīgas pieredzi iepriekšējos pasākumos, fanu pārvietošanās īpatnības un iespējamos riskus pilsētai.

Tika apspriesta arī stadiona izbūves iecere Rīgā.

“Piemērs no citām Eiropas pilsētām rāda, ka šāda mēroga infrastruktūra sniedz pienesumu pilsētas attīstībai, piesaista investīcijas un veicina tūrisma plūsmu, tāpēc svarīgi, ka atrodam labāko risinājumu, kas būs izdevīgākais Rīgai un tās iedzīvotājiem,”

uzsvēra V. Kleinbergs.

Latvijas Futbola federācijas prezidents V. Ļašenko uzsvēra Rīgas nozīmi Latvijas futbola attīstībā: “Rīgas pilsēta ir viens no mūsu galvenajiem partneriem un kopā esam īstenojuši dažāda līmeņa projektus. Ņemot vērā lielo futbolistu skaitu Rīgā un tās apkārtnē, galvaspilsētai ir būtiska loma futbola ekosistēmā. Lai spētu kvalitatīvi apkalpot šo apjomu, ir nepieciešama mūsdienīga un pietiekama infrastruktūra – gan treniņiem, gan sacensībām,”

norādīja Ļašenko.

Tāpat pārrunāta jaunu futbola laukumu izveide, treniņu iespēju pieejamība bērniem un jauniešiem, kā arī infrastruktūras izmantošanas nodrošināšana dažādām mērķa grupām, lai sportošana un treniņi būtu pieejami pēc iespējas lielākai daļai rīdzinieku.