Rīgas domes komiteja atbalsta 59 sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegādi un infrastruktūras attīstību pilsētā

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien, 16. martā, atbalstīja finansējuma piešķiršanu 59 sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegādei un uzstādīšanai, kā arī zemes daļu atsavināšanas uzsākšanu gājēju un velosipēdu infrastruktūras attīstībai vairākās Rīgas ielās. Galīgais lēmums tiks pieņemts Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Pašvaldība plāno iegādāties un uzstādīt 59 jaunā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes par kopējo summu 1 098 947 eiro ar PVN, kur 491 607 eiro ar PVN ir ražošanas izmaksas un 607 340 eiro ar PVN paredzēti būvniecības darbiem nojumju uzstādīšanai.

Projekta “Sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un atjaunošana atbilstoši jaunā dizaina risinājumiem” mērķis ir nodrošināt modernu, drošu un funkcionālu sabiedriskā transporta pieturvietu infrastruktūru Rīgā, pakāpeniski ieviešot vienota dizaina pieturvietu nojumes.

Pašvaldība jau pagājušā gada rudenī saņēma 60 jaunā dizaina pieturvietu nojumes. To uzstādīšana turpinās, un līdz maijam tās plānots uzstādīt pilnā apjomā. Ziemas periodā darbos bija tehnoloģiskais pārtraukums.

Vienlaikus komiteja skatīja jautājumu par zemes daļu atsavināšanu Ulbrokas ielā, Andreja Saharova un Katlakalna ielā, kā arī Dzirciema un Buļļu ielā, kas nepieciešama gājēju un veloceļu izbūvei. Atsevišķās vietās projektēšanas laikā konstatētas esošās gājēju ietves, kas palikušas privātīpašumā, bet faktiski tiek izmantotas kā publiskā infrastruktūra.

Lai pašvaldība varētu pilnvērtīgi izbūvēt un uzturēt šo infrastruktūru, nepieciešams iegūt šīs zemes daļas pašvaldības īpašumā. Komiteja atbalstīja zemes daļu atsavināšanas procesa sākšanu un jautājuma virzīšanu tālākai izskatīšanai Īpašuma departamentā.

Rīgā aktualizē sociālā darba nozīmi un prezentē pētījumu par aprūpes centra “Gaiļezers” darbu

Marts starptautiskajā sociālā darba kopienā ir sociālā darba mēnesis, savukārt marta trešā otrdiena jau tradicionāli ir Pasaules sociālā darba diena. Šo notikumu ieskaņā pirmdien, 16. martā, sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” tika prezentēts pētījums un iniciatīvas, kas raksturo gan klientu un viņu tuvinieku apmierinātību, gan aktuālās problēmas un iespējas darbinieku piesaistē un noturēšanā.

Pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas izpilddirektors Jānis Lange un Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone. Jānis Lange uzsvēra, ka šogad sociālajai jomai pašvaldība piešķīrusi līdz šim lielāko finansējumu – 14,2 procentus no kopējā budžeta, kas ļauj stiprināt pakalpojumu kvalitāti un attīstīt jaunas atbalsta formas. Savukārt Vilnis Ķirsis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā sociālās jomas budžets ir dubultojies, apliecinot Rīgas konsekvento apņemšanos rūpēties par iedzīvotāju labklājību. Inese Andersone akcentēja, ka sociālā darba nozīme turpinās pieaugt, tāpēc būtiski piesaistīt jaunus speciālistus un veidot vidi, kurā viņi redz profesionālas izaugsmes iespējas. Viņa uzsvēra arī nepieciešamību izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai vairāk laika varētu veltīt tiešajam darbam ar cilvēkiem.

“Sociālā joma ir viena no tām, kur darba apjoms nākotnē tikai pieaugs. Mums jāspēj ieinteresēt jaunus cilvēkus izvēlēties šo profesiju un jāveido vide, kurā viņi jūtas novērtēti un redz jēgu savam darbam. Vienlaikus ir svarīgi iet līdzi laikam un saprast, kā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts var atvieglot ikdienas procesus. Jo vairāk rutīnas darbu spēsim automatizēt, jo vairāk laika mūsu speciālistiem būs sarunām, atbalstam un cilvēciskam kontaktam – tam, kas sociālajā darbā ir pats būtiskākais,” uzsvēra Inese Andersone.

Labklājības departamenta Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļa pasākumā prezentēja pansionāta “Gaiļezers” klientu un viņu tuvinieku aptaujas rezultātus, kas izgaismo gan ikdienas pakalpojumu kvalitāti, gan iemītnieku vajadzības un gaidas. Aptauja rāda, ka vairāk nekā puse iemītnieku ir apmierināti ar sociālās aprūpes centra sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt tuvinieki atzīst – viņi jūtas labi informēti par to, kur meklēt atbalstu un nepieciešamo informāciju. Par ērtāko apmeklējuma laiku tuvinieki minējuši sestdienas un svētdienas no plkst. 13.00 līdz 15.00.

Ikdienā viens iemītnieks vidēji izmanto piecu speciālistu pakalpojumus: friziera, medicīnas māsas, sociālā darbinieka, ārsta un sociālā aprūpētāja. Tāpat iemītnieki aktīvi iesaistās centra piedāvātajās nodarbībās: vidēji četrās dažādās aktivitātēs, tostarp pastaigās centra teritorijā, koncertos un izrādēs, ekskursijās un bibliotēkas apmeklējumos.

Kā galvenos uzlabojamos aspektus gan klienti, gan tuvinieki minējuši ēdināšanas kvalitāti, telpu un aprīkojuma modernizāciju, kā arī rūpīgāku personāla un medicīniskās aprūpes nodrošinājumu. Vienlaikus, atbildot uz jautājumu, vai viņi ieteiktu pansionātu citiem, lielākā daļa sniegusi pārliecinoši pozitīvu atbildi, apliecinot uzticēšanos centra darbam un tā sniegtajam atbalstam.

Ar šo pasākumu tiek dots starts Atvērto durvju dienām, kas ilgs līdz marta beigām. Ar Atvērto durvju dienu programmu var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Jaunumi”.

Skolēnu brīvlaikā konstatēti vairāki pārkāpumi mikromobilitātes rīku izmantošanā; Rīgas pašvaldība aicina pakalpojumu sniedzējus stiprināt kontroli

Pašvaldības policija, īstenojot Rīgā pastiprinātu uzraudzību mikromobilitātes jomā skolēnu pavasara brīvlaika laikā, fiksējusi vairākus pārkāpumus, kas liecina par nepilnvērtīgiem lietotāju kontroles mehānismiem koplietošanas mikromobilitātes rīku pakalpojumos.

Skolēnu brīvlaika nedēļā, no 9. līdz 15. martam, policijas darbinieki veica vairāk nekā 100 mikromobilitātes rīku pārbaužu, reaģējot uz labvēlīgajiem laikapstākļiem un pieaugošo aktivitāti pilsētas ielās. Galvenie konstatētie pārkāpumi ietver nepilngadīgo iesaisti, vadītāju nespēju uzrādīt nepieciešamās tiesības un citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Šīs pārbaudes tika veiktas, izpildot Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga norādījumu pastiprināti kontrolēt mikromobilitātes rīku izmantošanu brīvlaikā, lai nodrošinātu lielāku drošību.

“Mani satrauc situācija, kur bērni joprojām var piekļūt noteiktiem mikromobilitātes rīkiem, kas ir paredzēti pieaugušajiem. Acīmredzot solītā kontrole nav ieviesta. Tāpēc par konstatētajiem gadījumiem ir informēts arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Esmu pateicīgs pašvaldības policijai par aktīvo darbu brīvlaikā un aicinu arī vecākus nopietni parunāt ar bērniem par drošību uz ielas,” uzsver V. Kleinbergs.

“Kaut gan mikromobilitātes sezona vēl pat īsti nav sākusies, labvēlīgie laikapstākļi un skolēnu pavasara brīvlaiks mudināja iedzīvotājus, īpaši jauniešus, aktīvāk pārvietoties ar iecienītajiem mikromobilitātes rīkiem. Ikdienas darbā fiksētie pārkāpumi norāda uz iespējamu nepietiekamu koplietošanas mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēju nodrošināto lietotāju identitātes un vecuma pārbaudi, kas var radīt būtiskus riskus ceļu satiksmes drošībai,” norāda pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

“Ņemot vērā mikromobilitātes rīku pieaugošo izmantošanas intensitāti, pašvaldības policija turpinās pastiprināti kontrolēt to lietotājus un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, par konstatētajiem pārkāpumiem informējot arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Aicinām mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējus pastiprināt uzraudzības un kontroles mehānismus, lai novērstu nepilngadīgo neatļautu iesaisti šo koplietošanas rīku lietošanā,” piebilst J. Lūkass.

Pašvaldības policija skolēnu pavasara brīvlaikā veica 104 mikromobilitātes līdzekļu pārbaudes un fiksēja šādus galvenos pārkāpumus: 35 gadījumos vadītāji nespēja uzrādīt velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, 34 reizes tika konstatēti koplietošanas noteikumu pārkāpumi, 29 gadījumos elektroskrejriteņi vai elektrovelosipēdi atstāti ārpus atļautajām novietošanas vietām aizlieguma zonās, 12 reizes braukts, kad luksoforā dega aizliedzošais signāls, septiņos gadījumos transportlīdzekļus vadīja nepilngadīgas personas, septiņas reizes neatļauti pārvadāti pasažieri, astoņos gadījumos braukts bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, kā arī konstatēti vairāki gadījumi, kad braukts pa pretējā virziena brauktuvi, neturot stūri, lietojot telefonu braukšanas laikā, bez aizsargķiveres (personām līdz 16 gadu vecumam) vai bez atstarotājiem.

Par pārkāpumiem pašvaldības policija piemēroja administratīvos sodus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka mikromobilitātes rīki ir ērts un videi draudzīgs pārvietošanās veids, taču to lietošanā jāievēro stingri drošības standarti. Vecākiem ieteicams pārrunāt ar bērniem ceļu satiksmes noteikumus, lai izvairītos no riskiem.

NVO nams aicina piedalīties klātienes seminārā “Bibliotēka cilvēkiem ar dažādām lasīšanas iespējām. Tu vari! Mēs parādīsim, kā”

, ,

NVO nams sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties praktiskajam semināram “Bibliotēka cilvēkiem ar dažādām lasīšanas iespējām. Tu vari! Mēs parādīsim, kā”, kas notiks trešdien, 2026. gada 18. martā no plkst. 14.00 līdz 16.00.

Dalība seminārā būs iespējama gan klātienē – NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīga), gan tiešsaistē – YouTube platformā ar jautājumu uzdošanas iespējām.

Semināru vadīs Gunta Bite, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila un pielāgotās drukas nodaļas vadītāja.

Seminārā būs iespēja:

  • uzzināt, kā cilvēki ar dažādām lasīšanas iespējām var izlasīt grāmatas arī tad, ja lasīšana nav iespējama parastā veidā vai latviešu valoda vēl tikai tiek apgūta;
  • iepazīties ar audiogrāmatām, kā arī Braila raksta, palielinātās drukas un vieglās valodas grāmatām;
  • uzzināt, kā bibliotēka var atbalstīt Tavas organizācijas biedrus un kā šo iespēju nodot tālāk;
  • saņemt praktisku informāciju par pielāgoto literatūru un pakalpojumiem, kā arī uzsākt sadarbību ar bibliotēku.

Semināra programmā:

  • Prezentācija: “Latvijas Neredzīgo bibliotēka kā pielāgotās literatūras avots un sadarbības partneris”.
  • Praktiskās nodarbības: “Tu vari! Mēs parādīsim, kā” – ¬pielāgoto grāmatu apskate, tehnisko iespēju demonstrēšana audio grāmatu lejupielādes un klausīšanās procesā, bibliotēkas elektroniskā kataloga izmantošanas iespējas, iepazīšanās ar reģistrēšanās un sadarbības dokumentāciju.
  • Jautājumu un atbilžu sesija.

 Aicinām reģistrēties līdz 17. martam – šeit. 

Seminārā būs nodrošināts zīmju valodas tulkojums.

Tiešraidi iespējams vērot šeit. 

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Martā notiks četras līdzdalības budžeta radošās ideju darbnīcas

Lai sniegtu praktisku palīdzību ideju izstrādes procesā, arī šogad Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs marta trešdienās dažādās Rīgas apkaimēs rīkos radošās darbnīcas, kurās būs iespējams attīstīt un pilnveidot līdzdalības budžeta konkursa idejas.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki aicināti identificēt potenciālo zemesgabalu teritorijas, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

 Pirmā tikšanās par līdzdalības budžeta aktualitātēm 2026. gadā, notiks tiešsaistē – 25. februārī no plkst. 16.00 līdz 17.00. 

Radošo darbnīcu laikā iedzīvotājiem savas idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

 Radošās darbnīcas norisināsies visu marta mēnesi, trešdienās, no plkst. 17.30 līdz 20.00.

 4. martā, NVO namā, Ieriķu ielā 43a.

11. martā – Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Eduarda Smiļģa ielā 46;

18. martā – Kopienu centrā “eS14”, Sīmaņa ielā 14;

25. martā – tiešsaistes tikšanās ar projektu iesniedzējiem no plkst. 16.00 līdz 19.00.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 3 054 372 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 255 projektu pieteikumus. Īstenošanai septiņos konkursa gados nodoti 64 projekti. No tiem 36 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 28 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izteikt viedokli par gājēju ielu izveidi apkaimēs

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izteikt viedokli un iesniegt priekšlikumus par ielām, kuras uz laiku varētu tikt atvēlētas gājējiem dažādās Rīgas apkaimēs.

Pagājušajā gadā Eiropas mobilitātes nedēļas laikā par gājēju ielām uz laiku tika pārveidoti Dzirnavu un Antonijas ielu posmi – tajos tika slēgta transportlīdzekļu satiksme un ielas telpa tika atvēlēta gājējiem. Šāda pieeja ļauj iedzīvotājiem citādi piedzīvot pilsētvidi un izvērtēt, kā ielas telpu iespējams izmantot cilvēkiem draudzīgāk.

Šogad pašvaldība vēlas šādu iniciatīvu paplašināt, aicinot iedzīvotājus iesniegt ierosinājumus par ielām dažādās Rīgas apkaimēs, kurās nākotnē varētu izmēģināt īslaicīgu gājēju ielu izveidi.

Rīdzinieki savu viedokli aicināti izteikt līdz 23.martam, aizpildot aptauju – ŠEIT.

 

Arī šopavasar Rīgas iedzīvotāju biedrībām pieejams atbalsts pašvaldības teritoriju sakopšanai

Rīgas pašvaldība līdz 18. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotāji var izvēlēties kādu no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas sakopt vidi – savākt atkritumus vai, piemēram, izveidot jaunu puķu dobi vai zālienu. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeotelpisko datu platformā GEO RĪGA.

Lai pieteiktos un norādītu nepieciešamo atbalsta veidu, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”.

Tālāko procesu koordinēs Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori – viņi izvērtēs iesniegtās iniciatīvas un saskaņos tās ar konkrēto zemes gabalu apsaimniekotājiem. Ja pieteikumu skaits pārsniegs pieejamo atbalstu, tie tiks izskatīti iesniegšanas secībā, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk apkaimju.

Plānots, ka apstiprināto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad notiks 25. aprīlī.

Atbalsta organizēšanu un nodrošināšanu īstenoja RAIC apkaimju koordinatori sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar savas apkaimes koordinatoru, kontaktinformācija atrodama – ŠEIT.

Par iniciatīvu

Atsaucoties uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šīs iniciatīvas ietvaros iedzīvotāju biedrības savās apkaimēs ierīkojušas jaunus zālienus un puķu dobes, atjaunojušas apdobes un sakopušas teritorijas no atkritumiem.

 

Piešķirts finansiālais atbalsts 33 apkaimju attīstības biedrībām

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība nodrošina apkaimju attīstības biedrībām iespēju pieteikties finansiālam atbalstam. Kopumā tika saņemti 33 biedrību iesniegtie pieteikumi, no kuriem septiņi pieteikumi uz 1000 eiro atbalstu un 26 pieteikumi uz 3000 eiro atbalstu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Pieteikumus vērtēja pašvaldības finansiālā atbalsta pieteikumu vērtēšanas komisija izvērtējot to atbilstību Rīgas domes 30.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-234-sn “Par pašvaldības atbalstu Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām” un nolikumam “Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālā atbalsta piešķiršanas kārtība Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām”.

Komisija konstatēja, ka kopējais pieprasītais finansiālā atbalsta apmērs ir 85 000 eiro, kas pārsniedz 2026. gadā šim mērķim pieejamo finansējumu 70 126 eiro apmērā. Ņemot vērā pieejamo finansējumu un ievērojot noteikumu prasības, komisija rosināja proporcionāli samazināt pieteikumos norādīto finansiālā atbalsta apmēru, vienlaikus piešķirot finansiālo atbalstu visām biedrībām, kuras pieteikušās un atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Tādējādi visas pieteiktās 33 biedrības saņēma lēmumu Par Rīgas pašvaldības finansiālā atbalsta piešķiršanu.

Finansiālā atbalsta sadalījums ir sekojošs:

Septiņām biedrībām piešķirts atbalsts 825 eiro apmērā:

1. Lucavsalas apkaimes dārzu attīstības biedrība LUCAVA (reģ. Nr. 40008317667);
2. BERĢINIEKI (reģ. Nr. 40008117542);
3. “Vecdaugavieši” (reģ. Nr. 40008258734);
4.T orņakalna un atgāzenes apkaimju iniciatīvas biedrība (reģ. Nr. 40008325448);
5. “Mana Tava Darītava” (reģ. Nr. 40008341955);
6. “Ziepniekkalna apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 4000830317);
7. Pleskodāles attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008338866).

26 biedrībām piešķirts atbalsts 2475 eiro apmērā:

1. “Ķīpsalas apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 40008333093);
2. “Mežaparka Attīstības biedrība” (reģ. Nr. 40008030889);
3. Biedrība Rītabuļļi (reģ. Nr. 40008214689);
4. Rīgas Centra attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008287428);
5. “Brasa” (reģ. Nr. 40008270385);
6. “Rīgas Mazjumprava” (reģ. Nr. 40008294237);
7. Ozolkalnu attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008303120);
8. Čiekurkalna attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008240183);
9. “Vecāķu biedrība” (reģ. Nr. 50008197501);
10. “KUNDZIŅSALA” (reģ. Nr. 40008079679);
11. “Rīgas Apkaimju alianse” (reģ. Nr. 50008276271);
12. Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība (reģ. Nr. 40008250158);
13. Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība (reģ. Nr. 40008304802);
14. “Jaunciema attīstības biedrība” (reģ. Nr. 40008287076);
15. Sarkandaugavas attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008190944);
16. Biedrība “Lucavsala” (reģ. Nr. 40008244081);
17. Āgenskalna apkaimes biedrība (reģ. Nr. 40008279327);
18. “Cits Ķengarags” (reģ. Nr. 40008280523);
19. Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība (reģ. Nr. 40008252360);
20. “Zasulaukam un Šampēterim” (reģ. Nr. 50008288891);
21. Bieriņu apkaimes attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008269386);
22. Mežciema attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008285592);
23. “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” (reģ. Nr.40008118637);
24. “Dārzciema apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 40008296539);
25. Pļavnieku apkaimes biedrība (reģ. Nr. 40008326532);
26. Juglas attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008309246).

Vairāk par finansiālā atbalsta programmu – ŠEIT.

 

NVO nams aicina piedalīties tiešsaistes seminārā “Komunikācija – kā tai atlicināt laiku?”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Komunikācija – kā tai atlicināt laiku?”, kas notiks 2026. gada 11. martā no plkst. 18.00 līdz 20.00.

Semināru vadīs Linda Jākobsone-Gavala, strādājusi Eiropas Savienības komunikācijas jomā valsts iestādēs un Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā. Šobrīd Linda strādā Izglītības un zinātnes ministrijā, taču Lindas iepriekšējo gadu pieredze ir saistīta ar nevalstisko organizāciju atbalsta Ukrainas cilvēkiem Latvijā koordināciju, kā arī pilsoniskā dialoga attīstību. Lindai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze nevalstiskajās organizācijās un brīvprātīgajā darbā. Linda ir mācījusies politikas zinātni, Eiropas studijas un vadību Latvijā, Vācijā un ASV.

Nodarbībā uzmanība tiks pievērsta tam, kā ikdienas aizņemtajā nevalstisko organizāciju darba ritmā atlicināt laiku komunikācijai un kādi var būt ieguvumi īstermiņā un ilgtermiņā pat nelielai resursu ieguldīšanai komunikācijā. Nodarbības laikā apskatīsim praktiskus piemērus, kā veicināt zināšanas par organizāciju un tās darbu arī ierobežotu resursu apstākļos. Tāpat nodarbības laikā diskutēsim par savu pieredzi darbā ar partnerim un biedriem ikdienas darbā organizācijas mērķu sasniegšanai.

Semināra programmā plānots ieskats organizācijas komunikācijas principu noteikšanā un izveidošanā gan saziņai ar ārējām auditorijām, gan biedriem; praktisku ideju apkopošana dažādu iespēju izmantošanā komunikācijā par savu biedrību; kā arī ieskats aktuālo norišu iesaistē savas organizācijas mērķu veicināšanā.

Aicinām reģistrēties līdz 10. martam – ŠEIT.

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde

11. martā plkst. 15.00 Rātsnama Portretu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtībā:

1. Informācija par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu izstrādes darba gaitu;
2. Sociālās jomas projekti Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra administrētajos projektu konkursos;
3. Nodarbinātība cilvēkiem ar invaliditāti. Aktuālā situācija Latvijā un Rīgā.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par 11.03.2026. Konsultatīvās padomes sēdi sabiedrības integrācijas jautājumos – pa tālruni 67181657 vai e-pastā: dace.paegle@riga.lv.