Rātsnamā norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”

Otrdien, 8. oktobrī, plkst.15.00-17.00 Rīgas domes Sēžu zālē norisināsies diskusija “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”, kurā eksperti un pašvaldības pārstāvji apspriedīs vides mākslas objektu ietekmi uz pilsētvidi un sabiedrību.

“Diskusijā “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?” Rīgas domē sarunāsimies par vides mākslas objektiem pilsētvidē un to mijiedarbību ar sabiedrību. Šīs vasaras notikumi lika mums pārdomāt dažādus jautājumus. Diskusijā runāsim par radošuma robežām, normatīvo aktu prasībām un atbildību. Identificēsim nākotnē nepieciešamos uzlabojumus, lai vides mākslas objekti vēl vairāk veicinātu Rīgas attīstību un sabiedrības iesaisti. Aicinu piedalīties diskusijā klātienē vai attālināti,”

aicina Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Diskusiju vadīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas vietnieks, tēlnieks Ivars Drulle. Diskusijā piedalīsies eksperti no dažādām organizācijām, Rīgas domes amatpersonas un darbinieki, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, NVO un sabiedrības pārstāvji. Plānots, ka auditorijā būs deputāti, eksperti, pašvaldības darbinieki, studenti un interesenti, kuriem būs iespēja uzdot jautājumus un izteikt viedokli.

Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

✅ Diskusiju būs iespējams vērot tiešraidē Facebook “Rīgā notiek” kontā.

✅ Dalībai klātienē lūgums pieteikties pie Mārtiņa Šteina, rakstot e-pastu: martins.steins@riga.lv.

Attēls – Metu konkursa vides makslas objektu izveidei Vecrīgā uzvarētāji (Piegādātāju apvienības : Lightfoot”projekts “Kopā pie Doma”).

 

Rīgā nomarķētas pirmās droša patvēruma vietas

Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas.

📸 ŠEIT

“Mums rūp rīdzinieku drošība, tādēļ Rīga civilās aizsardzības jautājumus risina sistēmiski un ar lielu rūpību. Mana pārliecība ir, ka patvertņu un patvērumam drošu vietu tīkls pilsētā jāveido decentralizēts, lai krīzes situācijā patvēruma vieta ir cilvēkam ātri sasniedzama. Pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet, aicinu to darīt arī iedzīvotājiem savos īpašumos, tai skaitā daudzdzīvokļu namos,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd pašvaldība sākusi arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u. c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pavasarī apstiprināja jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies jau 2. oktobrī un būs veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Rīgas domē notiks civilās aizsardzības seminārs par patvertnēm un vietām, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā

Trešdien, 2. oktobrī, ar piekto praktisko semināru turpināsies Rīgas domes iedzīvotāju informēšanas kampaņa un astoņu semināru cikls par civilo aizsardzību ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!’’.

Praktiskais seminārs ’’Patvertnes vai vietas, kur patverties’’ būs piektais no astoņiem pašvaldības organizētajiem semināriem. Nozares eksperti informēs iedzīvotājus par patvertņu un drošu patvēruma vietu situāciju Rīgā, būvnormatīviem patvertņu izbūvē, sniegs praktiskus ieteikumus, kā pielāgot privātos pagrabus vietai, kur iespējams patverties, kā arī informēs par ieteicamo rīcību apdraudējuma gadījumā.

Semināru atklās Rīgas vicemēre Linda Ozola un Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Ekspertu vidū gaidāmi pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Seminārs norisināsies 2. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 20.00 Rīgas domes Sēžu zālē un būs skatāms arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Tiešsaistei būs pieejams surdotulkojums. Savukārt uzdot jautājumus ekspertiem pēc semināra varēs tikai tie rīdzinieki, kas seminārā piedalīsies klātienē Rīgas domes sēžu zālē. Ņemot vērā, ka sēdvietu skaits zālē ir ierobežots, sava dalība semināram klātienē jāpiesaka, aizpildot reģistrācijas anketu.

Tiklīdz tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits, reģistrācijas anketa tiks slēgta.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, tādēļ pašvaldības organizētajiem semināriem tiek pieaicināti arī šo jomu eksperti, kuri skaidro savā kompetencē esošos jautājumus.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludina projektu konkursu “Atbalsta nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai”

Konkursa mērķis ir konkursa kārtībā atbalstīt projektus, kas nodrošina Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū.

Projekta labuma saņēmēji ir Rīgas pilsētā dzīvojošie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri bēg no Krievijas militārās agresijas Ukrainā, paredzot tiem integrācijas pasākumus un mijiedarbības iespējas ar vietējiem iedzīvotājiem.

Projekta pieteicējs var būt biedrība vai nodibinājums, kura darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un kurš savu darbību veic pašvaldības administratīvajā teritorijā. Projekta aktivitātes jāīsteno Rīgā, izņemot specifiskas aktivitātes, to atbilstoši pamatojot.

🔵 Līdzfinansējums tiek piešķirts šādu atbalsta pasākumu īstenošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem:

  • sociālā iekļaušanās sabiedrībā (radošas un lietderīgas brīvā laika aktivitātes savstarpējās mijiedarbības veicināšanai starp Rīgas iedzīvotājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, aktivitātes sociāli psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai, prasmju paaugstināšanai un iekļaušanai sabiedrībā u. c.);
  • brīvā laika un neformālās izglītības aktivitāšu nodrošināšana bērniem un jauniešiem, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā;
  • iekļaušanās darba tirgū (apmācības uzņēmējdarbības jautājumos, konsultācijas, mentora pakalpojumi u. c.);
  • jebkādas diskriminācijas novēršana (aktivitātes starpkultūru dialoga veicināšanai, sabiedrībā valdošo stereotipu izskaušanai u. c.);
  • interešu aizstāvības nodrošināšana (juridiskās konsultācijas, interešu pārstāvniecība, apmācības u. c.).

Vienam projektam var piešķirt līdzfinansējumu līdz 9999,99 euro, nepārsniedzot 90 % no projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums ne mazāks kā 10 % apmērā no kopējām projekta izmaksām.

Projektu īstenošana jāplāno laika posmā no 2025. gada 2. janvāra līdz 2025. gada 31. oktobrim.

Lai noslēgtu jaunu finansēšanas līgumu šī konkursa ietvaros, jābūt izpildītām visām līguma saistībām un iesniegtam un saskaņotam 2024. gadā īstenotā projekta noslēguma pārskatam.

Projektu aktivitāšu norisei var pieteikties bezmaksas telpām Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9, Rīgā vai pašvaldības piedāvātajām bezmaksas telpām Rīgas nevalstiskajām organizācijām.

Par telpu izmantošanas iespējām Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, lūdzam sazināties ar Janu Mihailovu, tālrunis 29186844, e-pasts jana.mihailova@riga.lv. Par pašvaldības piedāvāto bezmaksas telpu izmantošanas iespējām nevalstiskajām organizācijām, informācija pieejama tīmekļa vietnes www.apkaimes.lv sadaļā https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/telpu-lietosana/#top

Kopējā summa, kas pieejama projektu īstenošanai ir līdz 140 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21. oktobris plkst. 12.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, aizpildot tos valsts valodā un sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā”.

Lai palīdzētu pretendentiem sagatavot projekta pieteikumus, 7. oktobrī plkst. 15.00 tiks rīkots informatīvs seminārs tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu līdz 6. oktobrim.

Papildus informācijai par projektu konkursu lūdzam sazināties ar Daci Paegli, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

Līdzfinansējums projektu īstenošanai tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda Tematiskā Mehānisma Ārkārtas palīdzības finanšu instrumenta projekta “Atbalsts pārvietotajām personām no Ukrainas Latvijā” īstenošanu” (Ministru kabineta 13.06.2023. sēdes lēmums, prot. Nr. 32 42§) un Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā”.

Saistošie dokumenti:

Baltijas un Ziemeļīrijas eksperti dalās pieredzē par sabiedrības saliedētības politiku

No 16. līdz 20. septembrim politikas veidotāji un sabiedrības saliedētības eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Belfāstā, Ziemeļīrijā.

Vizītes mērķis bija dalīties labajā praksē par metodēm sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības veicināšanai, kā arī stiprināt Baltijas valstu un Apvienotās Karalistes sadarbību. Vizītē Rīgas valstspilsētas pašvaldību pārstāvēja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.

Vizītes laikā Baltijas valstu eksperti tikās ar Ziemeļīrijas valdības, Belfāstas pilsētas domes pārstāvjiem, pētniekiem un pilsoniskajiem aktīvistiem. Tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem un padziļinātas diskusijas sniedza dalībniekiem no Baltijas valstīm vērtīgu ieskatu sabiedrības saliedētības veicināšanas stratēģijās, kas pierādījušas savu lietderību Apvienotajā Karalistē. Savukārt Ziemeļīrijas ekspertiem tā bija iespēja mācīties no Baltijas valstu pieredzes kopienu stiprināšanā.

Vizītes programma atklāja Ziemeļīrijas unikālo pieredzi konfliktu risināšanā, miera veidošanā un saliedētības jomā, atjaunojot attiecības starp politiski, nacionāli un reliģiski atšķirīgām kopienām pēc Lielās Piektdienas vienošanās parakstīšanas 1998. gadā.

Padziļinātu ieskatu valdības stratēģijā miera veidošanas un saliedētības jomā sniedza Ziemeļīrijas izpildvaras direktors kopienu attiecību jomā Kriss Gārdners (Chris Gardner), savukārt par Belfāstā īstenoto iniciatīvu panākumiem stāstīja pilsētas domes kopienu attiecību vadītājs Deivids Robinsons (David Robinson). Belfāstas Karalienes universitātes profesore Ketija Heivarda (Katy Hayward) izgaismoja izaicinājumus un veiksmes stāstus, kas saistīti ar Lielās Piektdienas vienošanos un tās ietekmi uz sabiedrību. Savukārt rakstnieks un žurnālists Braiens Rovans (Brian Rowan) diskusijā ar dalībniekiem atklāja savu pieredzi, 1990. gados atspoguļojot notikumus Belfāstā un miera veidošanas procesu kā raidorganizācijas BBC korespondents. Dalībnieki arī viesojās British Council Ziemeļīrijas pārstāvniecībā, kur tās vadītājs Džonatans Stjuarts (Jonathan Stewart) atklāja organizācijas lomu, veicinot sadarbību un savstarpējo izpratni reģionā caur mākslas un izglītības programmām.

Apmeklējot vietējās organizācijas, eksperti redzēja, kā saliedētības politika Belfāstā tiek iedzīvināta praksē. Īpaša uzmanība tika pievērsta pilsētas apkaimēm, kurās iedzīvotāji ir pakļauti sociālās atstumtības riskam un kuras vēsturiski pieredzējušas pastiprinātu spriedzi starp vietējām kopienām. Delegāti uzzināja vairāk par programmu “Urban villages”, kuras ietvaros tiek labiekārtotas sabiedriskās vietas un kopienu centri, kā arī atbalstīti nevalstisko organizāciju un aktīvo iedzīvotāju projekti, veicinot kopienu sadarbību. Eksperti iepazina iniciatīvas jauniešu iesaistei, to skaitā organizācijas “RCity” līderības programmas un Monkstaunas boksa kluba sporta aktivitātes sociāli mazaizsargātiem jauniešiem, kas palīdz mazināt noziedzības un bezdarba līmeni pilsētas apkaimēs. Savukārt viesošanās Limvadi izglītības centrā izcēla skolu sadarbības nozīmi sabiedrības sašķeltības mazināšanā.

“Iepazīstoties ar Ziemeļīrijas pieredzi un paveikto, ir skaidrs, ka jebkurai problēmai, lai arī cik sarežģītai, ir iespējams meklēt un atrast risinājumus. Tas nenotiek ātri, taču tas ir nepieciešams .”

atzīst Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības uin sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne

“Starptautiska sadarbība un zināšanu apmaiņa ir dzinulis pozitīvām pārmaiņām, tāpēc esmu pārliecināta, ka vizītes laikā gūtās atziņas palīdzēs stiprināt iekļaujošu un saliedētu sabiedrību gan Baltijā, gan Apvienotajā Karalistē,”

stāsta British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča

Latvijas delegācijā vizītē piedalījās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts kancelejas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

British Council ir Apvienotās Karalistes starptautiska organizācija, kas veicina kultūras sakarus un izglītības iespējas vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Organizācija jau devīto gadu Baltijā īsteno programmu “People to People Cultural Engagement”, atbalstot saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības nostiprināšanos.

 

Rīgā otro gadu pēc kārtas norisināsies loģikas spēle vidusskolēniem – “Riga Puzzle Day”

Rīgas vispārizglītojošo skolu 11. un 12. klašu skolēni 7. novembrī piedalīsies loģikas spēlē “Riga Puzzle Day”, kuras laikā 250 skolēni komandās līdz 3 dalībniekiem risinās desmit no prestižās Hārvarda Universitātes aizgūtus loģikas uzdevumus.

“Riga Puzzle Day” spēles mērķis ir piesaistīt jauniešus problēmu risināšanai, stiprināt skolēnu sadarbības spējas komandās, kā arī veicināt radošu domāšanu. Šie loģikas uzdevumi apvieno vairākas prasmes un ir kā pamats STEM jomas prasmju turpmākai attīstībai.

“Mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi skolēnos attīstīt interesi un izpratni par eksaktajām zinātnēm. “Riga Puzzle Day” sniedz vidusskolēniem pasaules līmeņa iespēju uzlabot savas prasmes sarežģītu loģikas uzdevumu risināšanā sadarbībā ar citiem jauniešiem. Īpaši nozīmīgi, ka varam izmantot pasaulē labāko praksi, ko šajā gadījumā piedāvā Hārvarda Universitāte, un jaunieši var attīstīt loģisko un analītisko domāšanu, caur uzdevumiem un pasākumu, kas ir atzīts pašu jauniešu vidū. Komandas darbs, sadarbības prasmes un spēja radoši pievērsties problēmām ir tās īpašības, ko mēs vēlamies veicināt mūsu skolēnos, un šādas iniciatīvas palīdz attīstīt dzīves prasmes, kas noder ik dienu,”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Riga Business School spēcīgais PreUniversity programmas bloks rada jauniešiem jaunas un vērtīgas pieredzes, īpaši biznesa un tehnoloģiju jomā. Viena no šādām iniciatīvām ir “Riga Puzzle Day” – loģikas spēle, kas palīdz vidusskolēniem ne tikai attīstīt loģikas prasmes un radošo domāšanu, bet arī veicina savstarpēju sadarbību un kopienas gara stiprināšanu,”

atzīst Riga Business School direktora pienākumu izpildītāja Inese Muzikante.

Hārvarda Universitātē aizgūtā Puzzle Day spēles ideja ir iemantojusi atpazīstamību Latvijas vidusskolu vidū, tajā skaitā Rīgā, Ogrē un Siguldā. Šoruden arī citas pašvaldības ir uzņēmušās iniciatīvu organizēt šo spēli savas pašvaldības vidusskolēniem.

Risinot kvalitatīvu mācību materiālu trūkumu tādās strauji mainīgās nozarēs kā IT, Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība 2022. gadā aizsāka Hārvarda Universitātē radītā un pasaulē atzītā datorzinātņu kursa CS50 satura ieviešanu Latvijas vidusskolās, tulkojot mācību materiālus un apmācot līdz šim 45 programmēšanas skolotāju. “Puzzle Day” tradicionāli tiek rīkots CS50 ietvaros, aicinot piedalīties ne tikai kursa dalībniekus, bet arī viņu draugus.

Pasākums būs vērtīgs arī pašiem skolotājiem, jo klātienē, paralēli skolēnu uzdevumu risināšanai, skolotājiem būs iespēja piedalīties informatīvā sesijā profesionālo un personīgo prasmju attīstībai.

Piedalīties loģikas spēlē aicināti Rīgas 11. un 12. klašu skolēni. Informācija par pieteikšanos loģikas spēlei ir izsūtīta 63 Rīgas pašvaldības padotībā esošajām vispārizglītojošām vidējās izglītības iestādēm. Kopā šo skolu 11. un 12. klasēs mācās gandrīz 5493 jauniešu. Skolēniem, kuri vēlas piedalīties, jāpiesakās pie sava klases audzinātāja vai skolas vadības.

“Riga Puzzle Day” organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība sadarbībā ar Luminor banku. Pasākumu atbalstīs arī Ozoco, MyFitness un Brain Games.

Vairāk informācijas par “Riga Puzzle Day”

Pasākums notiks “Fantadromā”, Gustava Zemgala Gatvē 76, Rīgā.

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi pagaidu līgumu tiltu ikdienas uzturēšanai

Rīgas pašvaldība pēc izsludinātās sarunu procedūras noslēgusi pagaidu līgumu ar SIA “Rīgas tilti” galvaspilsētas tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai pēc 1. oktobra.

Jau vēstīts, ka, iepirkuma konkursam noslēdzoties bez rezultāta, Rīgas pašvaldība nolēma rīkot ārkārtas sarunu procedūru. Tajā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Līguma slēgšanas tiesības nolemts piešķirt SIA “Rīgas tilti” atbilstoši piedāvātajai līgumcenai 8,69 miljoni eiro bez PVN gadā (43,46 miljoni piecos gados) ar nosacījumu, ka līgums spēkā no šā gada 1. oktobra līdz brīdim, kamēr atkārtotā iepirkumā tiks atrasts uzturētājs visam 5 gadu periodam. Piedāvātā summa ir par 5,3% zemāka nekā iepriekšējais piedāvājums.

Pavasarī Rīgas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu transporta būvju ikdienas uzturēšanai no 2024. gada līdz 2029. gadam. Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām noslēdzot atsevišķu iepirkuma līgumu. Par pirmajām trim daļām, kas saistītas ar ielu uzturēšanu, līgumi jau ir noslēgti.

Konkursa daļā par tiltu uzturēšanu piedāvājumu šovasar iesniedza divi pretendenti, bet abi neatbilda nolikuma prasībām. Pēc atkārtota konkursa izsludināšanas trīs mēnešus vēlāk abi pretendenti iesniedza jaunus piedāvājumus, bet šoreiz lētākā piedāvājuma summa jau bija aptuveni par 43 % lielāka nekā iepriekšējā, bet otra pretendenta piedāvājums bija pieaudzis par 14 %.

Ņemot vērā, ka šāds izmaksu pieaugums tik īsā laikā nav pamatojams ar objektīviem apstākļiem, kā arī pašvaldības pienākums ir izvēlēties saimnieciski izdevīgus risinājumus un novērst līdzekļu izšķērdēšanu, iepirkuma komisija konkursu par ceturto daļu nolēma izbeigt bez rezultāta. Lai nodrošinātu tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanu ziemas periodā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange uzdeva sākt ārkārtas sarunu procedūru ar vairākiem pretendentiem.

Konkursa pirmajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas kreisajā krastā, Rīgā” līgums noslēgts ar piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”, kas sastāv no SIA “ROADEKS” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 95,31 miljons eiro bez PVN.

Konkursa otrajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar personu apvienību, ko veido SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 77,44 miljoni eiro bez PVN.

Konkursa trešajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar SIA “Vizii Urban”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 69,79 miljoni eiro bez PVN.

Minētās līgumu summas attiecas uz visu līguma izpildes periodu, kas ir pieci gadi.

Līdz šā gada 1. oktobrim uzturēšanas darbus turpinās veikt pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta izturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. No 1. oktobra uzturēšanas darbus Rīgā sāks veikt konkursā izraudzītie uzvarētāji.

Pašvaldība ar Sabiedrību par atklātību – Delna” noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veicināt labu pārvaldību, atklātību, iesaisti un sabiedrības informētību par iepirkuma norisi un īstenošanu. Līguma izpilde tiek saistīta ar integritātes paktu, kur galvenie nosacījumi ir korupcijas nepieļaušana, interešu konflikta novēršana, brīvas un godīgas konkurences, biznesa prakses ievērošana, caurskatāmība.

 

 

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā pakāpusies par 24 vietām

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā gada laikā pakāpusies par 24 vietām, 142 pilsētu konkurencē ieņemot 59. vietu un pārspējot arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestera.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs (World Competitiveness Center), novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus. Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes (vide un kultūra), darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Novērtējot Rīgas sasniegumu, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver: “Mūsu darbs viedo pilsētu jomā dod rezultātus un sekmīgi virzāmies uz priekšu, ieviešot pašvaldības darbā dažādas inovatīvas tehnoloģijas. Bet panākumu pamatā ir vieda pašvaldības pārvaldība, un, ņemot vērā, ka arvien vairāk pašvaldības komandai pievienojas zinoši, pieredzējuši un talantīgi cilvēki, Rīgas izaugsme tikai palielināsies.”

Ieviešot digitālās tehnoloģijas pašvaldības darbā, Rīgā jau šobrīd integrētās transporta sistēmas padara pārvietošanos vienkāršāku un ērtāku. Operatīva satiksmes pārvaldība un reāllaika dati ļauj ikvienam ērti pārvietoties pilsētā. “Zaļās” ēkas, saules enerģija, vieds publiskais apgaismojums un videi draudzīga pārvietošanās samazina oglekļa pēdas nospiedumu, veidojot tīrāku un zaļāku Rīgu. Pašvaldības tiešsaistes pakalpojumi, digitālie rīki pilsētplānošanā un 5G tehnoloģiskie risinājumi ļauj ikvienam piedalīties pilsētas veidošanā. Bezmaksas Wi-Fi pilsētas parkos, uzlabota sabiedriskā drošība un daudzveidīgie pilsētas pakalpojumi uzlabo rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienu. Savukārt, lai paaugstinātu pašvaldības darba efektivitāti un ātrāk atbildētu uz iedzīvotāju pieprasījumiem, tiek testēti mākslīgā intelekta (AI) rīki.

Iespējas, kādas nodrošina Rīga, novērtē ārvalstu partneri, jo arvien vairāk uzņēmēju Rīgu izvēlas kā savu inovāciju vidi un pašvaldība kļūst par partneri, attīstot un testējot risinājumus pilsētvidē un tās pilotteritorijās. Piemēram, Pašvaldības ģeotelpisko datu portāls “GEO RĪGA” nodrošina piekļuvi Rīgas ģeotelpiskajiem datiem dažādām sabiedrības grupām, tostarp investoriem, uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem. Rīga kopā ar Turīnas pašvaldību piedalās Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”. Šī projekta pilotteritorijās – Vecāķu un Kīšezera pludmalē, tiks uzstādītas jaunākās 5G tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbā ieviesti automatizēti dronu lidojumi. Lai Rīga kļūtu drošāka, pārkāpumu fiksēšanai pilsētā tiek palielināts videonovērošanas kameru skaits un tiek automatizēta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu administrēšana.

Tie ir tikai daži no digitālo tehnoloģiju projektiem, ko pašvaldība ievieš pilsētvidē un pakalpojumos, lai padarītu iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi vieglāku un drošāku, bet pakalpojumus un procesus – ātrākus un produktīvākus.

📌 Pirmās trīs vietas IMD Smart City index novērtējumā secīgi aizņem Cīrihe, Oslo un Kanbera. Papildu informācija par novērtējumu pieejama – ŠEIT

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt labo darbu darītājus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”

Desmito gadu Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku aicina pieteikt labo darbu darītājus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”. Konkurss tiek rīkots ar mērķi novērtēt un atbalstīt tos cilvēkus, organizācijas un uzņēmumus, kuri aktīvi pārstāvējuši cilvēku ar invaliditāti intereses, palīdzējuši viņiem un atbalstījuši. Laureātu vidū pērn bija visi trīs Rīgas domes Labklājības departamenta izvirzītie nominanti.

Pieteikumus var iesniegt elektroniski līdz 2. oktobrim. Žūrija tos vērtēs no 9. līdz 16. oktobrim. Konkursa balvu piešķir par aktivitātēm, kas uzsāktas vai īstenotas no 2023. gada 1. septembra līdz šā gada 31. augustam. Laureātu svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 4. decembrī pulksten 17 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Iepriekšējos gados konkursa uzvarētāji saņēmuši balvas par piekļūstamas vides radīšanu, jaunu prasmju un zināšanu aktivitātēm, veiksmīgu bērnu un jauniešu ar
invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, iespēju cilvēkiem ar invaliditāti baudīt kultūras pasākumus un iesaistīties darba tirgū. Iepriekšējos deviņos gados pasniegtas žūrijas īpašās pateicības, piemēram, par mecenātismu, neatlaidību u.c.

Pērn, kad tika iesūtīts līdz tam lielākais pieteikumu skaits – kopā 131, nominācijā “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs” atzinību saņēma nodarbību organizatore bērniem ar autiskā spektra traucējumiem Diāna Mekša un nodibinājums “Latvijas Bērnu atbalsta fonds”. D. Mekša aktīvi sadarbojas gan ar Labklājības departamentu, gan Rīgas Sociālo dienestu, organizē un vada socializācijas grupas, un, pateicoties viņai, ar katru gadu palielinās bērnu skaits, kuri saņem nepieciešamos pakalpojumus. Nodibinājums “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” nodrošina sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem.

Nominācijā “Uzdrīkstēšanās” atzinību ieguva biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, kur 2023. gadā tika izveidots inovatīvs sociālās rehabilitācijas programmas pakalpojums pieciem sociālās aprūpes centra “Rīga” pilngadību sasniegušiem jauniešiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Kā pieteikties

● Ir izveidota elektroniska anketa.

Konkursā drīkst pieteikt sevi vai citu cilvēku, nevalstisku organizāciju (NVO), uzņēmumu, sociālo uzņēmēju vai domubiedru grupu atbilstoši nominācijām.

Nominanti tiek iedalīti divās kategorijās:

  • “Kolektīvs sniegums” var pieteikt NVO, uzņēmumu, sociālo uzņēmēju, domubiedru grupu. Var pieteikt arī valsts vai pašvaldību iestādi vai institūciju, ja pieteikums ir par veikumu, kas nav saistīts ar tās pamatfunkciju īstenošanu.
  • “Individuāls sniegums” var pieteikt fizisku personu (arī sevi), tajā skaitā, arī valsts vai pašvaldības iestādē strādājošo, ja veikums ir vairāk nekā darba pienākumi prasa.

Konkursā ir astoņas nominācijas:

  •  “Uzdrīkstēšanās”;
  • “Nodarbinātības veicinātājs”;
  •  “Sociālo tīklu balss”;
  •  “Izglītotājs”;
  •  “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs”;
  •  “Gada palīgs”;
  •  “Pieejamas vides iniciatīvas”;
  • “Kultūras vēstnesis”.

Par pieteikšanās kārtību, nomināciju aprakstiem u.c. vairāk var uzzināt tiesībsarga mājaslapā.

 

Vecāku atbalsta grupas – resursu darbnīcas sniedz praktiskus risinājumus un cerību

No 2024. gada 1. marta līdz 15. septembrim biedrība “Latvijas Autisma apvienība” realizēja projektu “Atbalsta grupas – resursu darbnīcas vecākiem, kuru bērniem ir ekstremāli sarežģīta uzvedība”.

Šajā laikā tika organizētas 11 (vienpadsmit) tikšanās, kas pulcēja vecākus un, ekspertiem palīdzot, kopīgi mēģināja rast risinājumus bērnu uzvedības izaicinājumiem dažādos vecuma posmos – sākot no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Projekts pulcēja vairākus speciālistus, kas piedāvāja ne tikai teorētisku, bet arī praktisku palīdzību. Starp viņiem bija bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, juridiskā psiholoģe Aija Lilienfelde, kā arī eksperti no Latvijas Autisma apvienības un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra. Īpaša uzmanība tika vērsta uz tādiem sarežģītiem jautājumiem, kā bērnu grūtību kartēšana, laika izjūtas veidošana un motivācijas sistēmas. Vecāki arī ieguva vērtīgu informāciju par sadarbību ar Rīgas pašvaldības policiju un mentālās veselības speciālistiem. Tāpat arī vecākiem bija iespēja satikties ar Somijas speciālisti Elina Havukainen, kura nodeva praktiski noderīgu informāciju par patoloģisko pretošanos prasībām.

Projekts risināja vienu no būtiskākajiem jautājumiem – kā palīdzēt vecākiem saprast un vadīt bērnus, kuru uzvedība ir ekstremāli izaicinoša. Vecāki bieži nonāk izolācijā un piedzīvo spiedienu gan no sabiedrības, gan pašiem tuviniekiem. Šīs resursu darbnīcas palīdzēja vecākiem saprast, ka viņi nav vieni savās grūtībās, kā arī sniedza praktiskas iemaņas, kas ļauj veidot konstruktīvu saikni ar bērniem.

“Es ieguvu cerību un apziņu, ka atbalsts ir atrodams,” atzīst viena no projekta dalībniecēm, “un sapratni, ka neesmu viena šajā ceļā.”

Šī projekta laikā biedrība “Latvijas Autisma apvienība” satika lieliskus, motivētus vecākus un kopumā 48 vecāki guva atbalstu, kas palīdzēja izprast viņu bērnu uzvedības nianses un atrast praktiskus veidus, kā uzlabot ģimenes ikdienu.

Latvijas Autisma apvienība plāno turpināt organizēt šos pasākumus arī nākotnē, jo šāda veida atbalsts ir ļoti nepieciešams. Šis projekts pierādīja, cik nozīmīgi ir sniegt vecākiem instrumentus, kas palīdzētu viņiem pārvarēt izaicinājumus, ar kuriem saskaras bērni ar ekstremāli sarežģītu uzvedību.

Nākamais pasākums ir ieplānots jau 12. oktobrī, tikšanās ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālistiem, par tēmu “Psihoemocionālā krīze. Kā to pārvarēt?”, kur uz pasākumu ir pieteikušies jau 78 vecāki. Pasākumam var pieteikties, aizpildot reģistrāciju – ŠEIT

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.